《界论庄严》
Dhātupāṭha vilāsiniyā
正自觉者如同太阳,施予正觉与悲悯;
犹如莲花出污泥而不染,我礼敬那位觉者。
Sammāsambuddha sūriyo yo sambodho dayo dito; Jagu paṅkaja saṅghāte bodhayī paṇamāmi taṃ.
Saddhammabhānu yo lokā lokaṃ katvāna dhī tamaṃ; Dhaṃsayī muninā sammā pātubhūto namāmi taṃ.
戒香遍满的佛陀,是正法之大弘扬者;
他护持三宝之焰,我恭敬礼敬于他。
Silagandhasamākiṇṇo buddho saddhammahāya yo; Saṅghatoyaruho pāṇa lī tosesi namāmi taṃ-
Natvā mama garuṃvāsi padumārāma nāmakaṃ; Pāḷiṃ nissāya kassā haṃ dhātupāṭhavilāsini-
Imañhi ganthakaraṇaṃ satthāgamanaye rato; Mūkalaṃgamu saṅkhāte gāme sajjanakārite-
Suvisuddhārāmanāma vihāramhi nivāsako; Tasmiṃ padhāna thero si kataññū santavutti yo-
Guṇālaṅkāranāmo so thero theranvaye rato; Yāci maṃ abhigantvāna mitto me vaṅkamānaso.
此言旨在阐明教法中的灯明之句——依这一句,法的光明能引导众生。
此处大多采用具格的说法,以此来彰显语句的构造,故称之为“照显经义之语”。
并非仅以名目为作因,而是觉悟者令得觉悟的义趣,诸如‘觉者’等教导。
真理以简略的终结之语而宣说;
声音之间因缘相续,故而意涵得以明示;
在释义教典中,色即是变坏、变易。
以波罗蜜之威德,犹如大仙离身而去;
并非如梵语等言语,纯是人为造作所成——
唯是各自亲证,如人亲见之境,方为真实。
单数词亦然,复数词亦无别;
应如此知:若非宽容他人语义及其他释意,
巴利语中,被动使役词极难辨识;
因此,至此我已将取义的方法宣说完毕。
那涉及三时、三人称的动词,即是随三时变化、依人称转别的言词;
它具有主动态特征与双数形式,这便称为“三时用语”。
譬如大海波涛,起伏变幻;
元素与水的变化现象,随时间的流逝而迁变。
沉默者遭人诽谤,多言者也遭诽谤;
言语有节制者也遭诽谤,世间无有不受诽谤之人。
犹如边城,内外悉皆防护,
你们应当这样防护自己,切莫错过时机。
那流淌毒液的可鄙之物,我岂可为活命而吞咽——
我宁可舍弃已吞下的秽恶,死去于我胜过偷生。
人常被劫夺,唯在其所能忍之时;
当他人来劫夺时,被劫者复又劫夺。
不放逸为不死道,放逸为死路;不放逸者得不死,放逸者犹如已死。
Buddho hessaṃ yadā loke niddeso haṃ tadā iti; Pāpuṇissa mahaṅkāraṃ ko vādo pani hantare- Appaccayo paro hoti bhūvādi gaṇato sati; Suddhakattu kirayākhyāne sabbadhātuka nissitaṃ- Payutto kattunā yoge ṭhito yevā ppadhāniye; Kirayaṃ sādheti etassa dīpakaṃ sāsane padaṃ- Karaṇa vacanaṃyeva yebhuyyena padissati; Ākhyāte kāritaṭṭhānaṃ sandhāya kathitaṃ idaṃ; Na nāme kārataṭṭhānaṃ bodhetā itiādikaṃ- Sunakhehipi khādāpenti iccādini padānitu; Āharitvāna dīpeyya payoga kusalo budho-yī. Kathito sacca saṅkhepe paccanta vacanena ve; Bhuyyate iti saddassa sambandho bhāvadīpano- Niddesapāḷiyaṃ rūpaṃ vihoti vihavīyati; Iti dassanatovāpi paccattavacanaṃ thiraṃ- Tathā dhajaggasuttante muninā hacca bhāsite; So pahīyissati iti pāḷidassanatopica- Pāramitānu bhāvena mahesīnaṃva dehato; Sanni nipphādanā neva sakkaṭādi vaco viya- Paccatta dassaneneva purisattaya yojanaṃ; Ekavacanikañcāpi bahuvacanikampica; Kātabba miti no khantī parassapadaādike- Bhāve kirayāpadaṃ nāma pāḷiyā atiduddasaṃ; Tasmā taggahaṇūpāyo vutto ettāvatā mayā-yī. Yaṃ tikālaṃ tipurisaṃ kirayāvāci tikārakaṃ; Attiliṅgaṃ dvivacanaṃ ta dākhyātanti vuccati-yī. Ākhyāta sāgara matha jjatani taraṅgaṃ, Dhātujjalaṃ vikaraṇa gama kālamīnaṃ; Lopā nubandha raya mattha vibhāgatīraṃ, Dhīrā taranti kavino puthu buddhi nāvā-yī. Cakkhakkhī nayanaṃ nettaṃ locanaṃ diṭṭhi dassanaṃ; Pekkhanaṃ acchi pamhantu pakhumanti pavuccati-yi. ‘‘Pabbājito sakā raṭṭhā, aññaṃ janapadaṃ gato, Mahantaṃ koṭṭhaṃ kayirātha, duruttānaṃ nivetave’’- Porāṇa metaṃ atula netaṃ ajjatanāmiva, Nindanti tuṇhi māsīnaṃ nindanti bahubhāṇinaṃ; Mitabhāṇinampi nindanti natthi loke anindito- Nagaraṃ yathā paccantaṃ ‘‘guttaṃ’’ santarabāhiyaṃ, Evaṃ ‘gopetha’ attānaṃ, khaṇe ve mā upaccagā- Dhiratthu taṃ visavantaṃ, yamahaṃ jīvita kāraṇā, Vantaṃ pacchā vamissāmi, mataṃ me jivitaṃ varaṃ- Viluppateva puriso, yāvassa upakappati, Yadā caññe vilumpantī, so vilutto vilumpatī- ‘‘Appamādo amatapadaṃ, pamādo maccuno padaṃ, Appamattā na mīyanti, ye pamattā yathāmatā’’.
名为智净的提沙,是大僧团的导师,
此处以灯芯与灯火说明缘起:灯芯在灯火中被点燃,灯火也因灯芯得以成就。
Ñāṇavimala tissākhyo, yo mahāsaṅgha nāyako, Marammavaṃsaṃ ādoca, dīpe saṇṭhāpayī idha-
Tassa padhāna sissosi, pāḷi yaṭṭhakathā vidū, Dhammadhāra samaññāto, yo mahā saṅghasāmiko-
Yo tassa mukhyasiṃssā si, dhamme sattheva kovido, Ñāṇānanda mahāthero, khe mā viya supākaṭo-
名为净妙义的提舍,是传法之宗主、卓越的吟诵诗人,善能将教义辗转传诵。
Vimalasāra tissākhyo, mahāsaṃsādhipo kavi, Sissosi dutiyo tassa, pariyatti visārado-
Padumārāma nāmo me, ācero therapuṅgavo, Tatiyo tassa sisso si sikkhāgārava saññuto-
Saṅghādhipoca vimala, sārākhyo therakuñjaro, Padumārāma vikhyāta, mahāthero cime duve-
Dhammādhāra mahāsaṅgha, sāminoca upantike, Ñāṇānanda mahāthera, ssantikeva samuggahuṃ-
其中,莲花园大长老亦曾对我如是说:
他于声明学、巴利圣典及注疏中勤学——
Tesu kho padumārāma mahāthero avaṃ mamaṃ, Sikkhayi sadda sattheca, pāḷiyaṭṭhakathāsu ca-
他辞世之后,对韵律、语法等种种学问的详尽阐述,
净明相长老,亲临座前领受其教——
Tasmiṃ divaṅgate pacchā, chando vyākaraṇādikaṃ, Vimalasāra mahāthera, ssantikeca samuggahiṃ-
莲花园的那位智慧大长老,
由弟子‘知灯’长老所著的《论说指南》——
Tassa kho padumārāma mahātherassa dhīmato, Sissena ñāṇatilaka therena saṃsasāminā-
世尊入般涅槃后,于二万零四百年,
在七十余年时,于殊胜之月、怡人时节,
Buddhassa parinibbāṇa vīsahasse catussate, Sa sattatyādhike vasse jeṭṭhamāse manorame-
Aṭṭhamiyaṃ kāḷapakkhe, katāyaṃ matisūdanī, Dhātupāṭhattha bodhāya dhātupāṭha vilāsinī-
其最初之刊行,题名为“品德光饰”,
由我所亲近、属我所有的苦行者,随后奉献。
Ādi muddāpanaṃ assā, guṇālaṅkāra nāmino, Onojitaṃ, mamāyattaṃ tatopari tapassino-
Sisso mayhaṃ gunānando unākuruva gāmajo, Mamu patthamhito āsi, gaṇṭhiṭṭhānesanādito;
Bastyaṃ samaññako rājā, macco mama pitā ahu, Ontīnyā vī sanāmā me mātā senāpatānyanu–
Ācerā ceva pācerā, janako jananīva me, Devā cetyaṅgino sabbe, nenapappontu nibbutinti-