《界论庄严》
Dhātupāṭha vilāsiniyā
正自觉者如日临,施正觉与悲悯;
令世间群莲开觉——我礼敬彼世尊。
Sammāsambuddha sūriyo yo sambodho dayo dito; Jagu paṅkaja saṅghāte bodhayī paṇamāmi taṃ.
正法之日——智者从世间而净世间,摧破黑暗;
为圣者所善显现,我今至心礼敬。
Saddhammabhānu yo lokā lokaṃ katvāna dhī tamaṃ; Dhaṃsayī muninā sammā pātubhūto namāmi taṃ.
戒香遍满的佛陀,是正法之大弘扬者;
他护持三宝之焰,我恭敬礼敬于他。
Silagandhasamākiṇṇo buddho saddhammahāya yo; Saṅghatoyaruho pāṇa lī tosesi namāmi taṃ-
礼敬了我的老师之后,我住于名为莲华苑之处。
依止巴利语,于持法教导精勤不懈。
Natvā mama garuṃvāsi padumārāma nāmakaṃ; Pāḷiṃ nissāya kassā haṃ dhātupāṭhavilāsini-
乐世尊阿含教法传规,乃撰此论;
于名为穆卡兰伽姆之村,贤善所营。
Imañhi ganthakaraṇaṃ satthāgamanaye rato; Mūkalaṃgamu saṅkhāte gāme sajjanakārite-
他安住于名为善净园的精舍之中。
在那里的精勤长老,知足感恩,行持寂静。
Suvisuddhārāmanāma vihāramhi nivāsako; Tasmiṃ padhāna thero si kataññū santavutti yo-
名为具德庄严的那位长老,好乐长老传承;
我的朋友心怀谄曲,前来向我乞求。
Guṇālaṅkāranāmo so thero theranvaye rato; Yāci maṃ abhigantvāna mitto me vaṅkamānaso.
我当成佛、名闻世间时,那时我即是教示;
我将获得大恭敬,其间之事何须多言?
有等根群所摄时,其后无余缀;
纯施事之动词语,依一切根而安立。
与作者相应时,即住于非主要之勤修中。
此言旨在阐明教法中的灯明之句——依这一句,法的光明能引导众生。
此处大多采用具格的说法。
这是就动词的使动用法之处而作的开示。
于名中无作者位(kāraka),如“令觉者”等亦然;
“以犬令食”等,亦只是此类词句而已。
觉者善巧地拿来之后照亮,使修行成就光明。
真理以简略的终结之语而宣说;
“bhuyyate”一词的关联,是显示体性之义;
在义释圣典中,色即是变易、变坏。
如是,依于所见,自格是稳固的。
正如牟尼于《幢顶经》中亲口所说。
它必将断除,此于圣典的明示中亦可得见。
以巴拉密之威德,犹如从诸大仙的身体生出一般;
并非如梵语等言语,纯是人为造作所成——
唯是各自亲证,即贯通三种人的关联。
单数亦然,复数亦然;
他式语尾等,应如是作——此非所许。
巴利语中,非人称动词甚难辨识;
是故我今,已宣说辨识其词之方。
凡具三时、三人称,宣说动作、摄三作格,
无三性而唯二数者,是名动词。
动词为海,涛浪翻涌;
词根为水,变化、语步与时态作鱼游其中。
斩断相续的系缚,渡过分别的彼岸。
智者与具慧者,以种种智慧为舟,渡越彼岸。
眼者,目也,眼根也,导也,视器也,见也,观见也,观看也,眼也,此等皆名为眼。
睫毛者,则名为睫毛。
“见逐于本国,飘零赴异乡;
当筑大库藏,以御恶言伤。”
阿图拉,此法古老,非如今日之事。
沉默者遭人诽谤,多言者也遭诽谤;
言语有节制者也遭诽谤,世间无有不受诽谤之人。
犹如边城,内外悉皆防护,
你们应当这样防护自己,切莫错过时机。
那流淌毒液的可鄙之物,我岂可为活命而吞咽——
已吐之物,我岂能再吞?于我,死胜于生。
人实被劫夺,直至其物尚堪受用。
他人劫夺时,被夺者亦复劫夺;
“不放逸乃不死之道,放逸乃死之途。
”(此句为第67句续承,故合入上段译文)
Buddho hessaṃ yadā loke niddeso haṃ tadā iti; Pāpuṇissa mahaṅkāraṃ ko vādo pani hantare- Appaccayo paro hoti bhūvādi gaṇato sati; Suddhakattu kirayākhyāne sabbadhātuka nissitaṃ- Payutto kattunā yoge ṭhito yevā ppadhāniye; Kirayaṃ sādheti etassa dīpakaṃ sāsane padaṃ- Karaṇa vacanaṃyeva yebhuyyena padissati; Ākhyāte kāritaṭṭhānaṃ sandhāya kathitaṃ idaṃ; Na nāme kārataṭṭhānaṃ bodhetā itiādikaṃ- Sunakhehipi khādāpenti iccādini padānitu; Āharitvāna dīpeyya payoga kusalo budho-yī. Kathito sacca saṅkhepe paccanta vacanena ve; Bhuyyate iti saddassa sambandho bhāvadīpano- Niddesapāḷiyaṃ rūpaṃ vihoti vihavīyati; Iti dassanatovāpi paccattavacanaṃ thiraṃ- Tathā dhajaggasuttante muninā hacca bhāsite; So pahīyissati iti pāḷidassanatopica- Pāramitānu bhāvena mahesīnaṃva dehato; Sanni nipphādanā neva sakkaṭādi vaco viya- Paccatta dassaneneva purisattaya yojanaṃ; Ekavacanikañcāpi bahuvacanikampica; Kātabba miti no khantī parassapadaādike- Bhāve kirayāpadaṃ nāma pāḷiyā atiduddasaṃ; Tasmā taggahaṇūpāyo vutto ettāvatā mayā-yī. Yaṃ tikālaṃ tipurisaṃ kirayāvāci tikārakaṃ; Attiliṅgaṃ dvivacanaṃ ta dākhyātanti vuccati-yī. Ākhyāta sāgara matha jjatani taraṅgaṃ, Dhātujjalaṃ vikaraṇa gama kālamīnaṃ; Lopā nubandha raya mattha vibhāgatīraṃ, Dhīrā taranti kavino puthu buddhi nāvā-yī. Cakkhakkhī nayanaṃ nettaṃ locanaṃ diṭṭhi dassanaṃ; Pekkhanaṃ acchi pamhantu pakhumanti pavuccati-yi. ‘‘Pabbājito sakā raṭṭhā, aññaṃ janapadaṃ gato, Mahantaṃ koṭṭhaṃ kayirātha, duruttānaṃ nivetave’’- Porāṇa metaṃ atula netaṃ ajjatanāmiva, Nindanti tuṇhi māsīnaṃ nindanti bahubhāṇinaṃ; Mitabhāṇinampi nindanti natthi loke anindito- Nagaraṃ yathā paccantaṃ ‘‘guttaṃ’’ santarabāhiyaṃ, Evaṃ ‘gopetha’ attānaṃ, khaṇe ve mā upaccagā- Dhiratthu taṃ visavantaṃ, yamahaṃ jīvita kāraṇā, Vantaṃ pacchā vamissāmi, mataṃ me jivitaṃ varaṃ- Viluppateva puriso, yāvassa upakappati, Yadā caññe vilumpantī, so vilutto vilumpatī- ‘‘Appamādo amatapadaṃ, pamādo maccuno padaṃ, Appamattā na mīyanti, ye pamattā yathāmatā’’.
名为智净的帝萨,大僧团之导师,
将缅甸僧宗带来,于此岛上建立。
Ñāṇavimala tissākhyo, yo mahāsaṅgha nāyako, Marammavaṃsaṃ ādoca, dīpe saṇṭhāpayī idha-
他是你的上首弟子,通达巴利与义注,
被称为持法者,那位大僧伽之主——
Tassa padhāna sissosi, pāḷi yaṭṭhakathā vidū, Dhammadhāra samaññāto, yo mahā saṅghasāmiko-
他是世尊的首席弟子,为法中导师,通达善巧。
智喜大长老,犹如空中明月般皎然显著。
Yo tassa mukhyasiṃssā si, dhamme sattheva kovido, Ñāṇānanda mahāthero, khe mā viya supākaṭo-
名为净妙义的帝萨,是大众之主、诗人;
你是他的第二弟子,于教法通达善巧。
Vimalasāra tissākhyo, mahāsaṃsādhipo kavi, Sissosi dutiyo tassa, pariyatti visārado-
我师名号莲华苑,长老众中称至尊;
我为其第三弟子,敬重学处,调伏自守。
Padumārāma nāmo me, ācero therapuṅgavo, Tatiyo tassa sisso si sikkhāgārava saññuto-
僧伽上首,清净无垢,号精要长老象王者;
莲华苑中声名远播之大长老——如是二人。
Saṅghādhipoca vimala, sārākhyo therakuñjaro, Padumārāma vikhyāta, mahāthero cime duve-
持法大僧团的首席,在尊长近前。
从智喜大长老近处,亲自摄受领纳——
Dhammādhāra mahāsaṅgha, sāminoca upantike, Ñāṇānanda mahāthera, ssantikeva samuggahuṃ-
其中,莲华苑大长老如是教导我:
于声明学、巴利圣典及注疏——
Tesu kho padumārāma mahāthero avaṃ mamaṃ, Sikkhayi sadda sattheca, pāḷiyaṭṭhakathāsu ca-
彼辞世后,
我于净明相大长老座前,受学韵律、语法等。
Tasmiṃ divaṅgate pacchā, chando vyākaraṇādikaṃ, Vimalasāra mahāthera, ssantikeca samuggahiṃ-
莲华苑的那位智慧大长老,
由[其]弟子、同住的尼亚纳帝拉咖长老——
Tassa kho padumārāma mahātherassa dhīmato, Sissena ñāṇatilaka therena saṃsasāminā-
世尊般涅槃后二千四百七十年,
于耆瑟咤月可意良辰。
Buddhassa parinibbāṇa vīsahasse catussate, Sa sattatyādhike vasse jeṭṭhamāse manorame-
于黑半月的第八日,此《心智净化论》得以成办。
为阐明界之理趣,而有此《界论》之注释——
Aṭṭhamiyaṃ kāḷapakkhe, katāyaṃ matisūdanī, Dhātupāṭhattha bodhāya dhātupāṭha vilāsinī-
初示此印,名为具德庄严,
我所拥有,其后由苦行者献上。
Ādi muddāpanaṃ assā, guṇālaṅkāra nāmino, Onojitaṃ, mamāyattaṃ tatopari tapassino-
我的弟子古那难陀,生于乌那库鲁瓦村,
从最初起便是我在疑难纠结处的依靠与求助对象。
Sisso mayhaṃ gunānando unākuruva gāmajo, Mamu patthamhito āsi, gaṇṭhiṭṭhānesanādito;
我父名巴斯提亚,虽号为王,实是一凡夫;
我母名翁蒂尼雅,是统领军队的女将。
Bastyaṃ samaññako rājā, macco mama pitā ahu, Ontīnyā vī sanāmā me mātā senāpatānyanu–
师长及祖师,于我如父母;
愿一切塔庙诸天神,皆证涅槃。
Ācerā ceva pācerā, janako jananīva me, Devā cetyaṅgino sabbe, nenapappontu nibbutinti-