语根汇集论
Dhātunidhāna kathā
11舍利安置圆满后,尊者(大迦叶)住世至寿尽而般涅槃,国王亦随业而终,当时的人们也已逝世。后来,名为喜见的王子举起华盖,成为名为阿育的法王。他取出这些舍利,在瞻部洲安奉于八万四千座佛塔中。据说,宾度娑罗王有一百个儿子,阿育亲自推举其中一人,即钱佛子悉达,终成圣者。其子十七岁时杀害了钱佛子。这位弑者未曾统治国政,四年后随佛陀涅槃,时逾二百年(二百一十八年),于满瞻部洲得登王位加冕。
11. Evaṃ niṭṭhite dhātunidhāne yāvatāyukaṃ ṭhatvā thero parinibbuto, rājāpi yathākammaṃ gato, tepi manussā kālakatā, aparabhāge piyadāso kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhamma rājā hutvā tā dhātuyo gahetvā jambudīpe caturāsītiyā cetiya sahassesu patiṭṭhāpesi. Kathaṃ biṇdusārassa kira ekasataṃ puttā ahesuṃ te sabbe asoko attanā saddhiṃ ekamātikaṃ tissa kumāraṃ ṭhapetvā ghātesi. Ghātento cattāri vassāni anabhisitto rajjaṃ kāretvā catunnaṃ vassānaṃ accayena tathāgatassa parinibbānato dvinnaṃ vassasatānaṃ upari aṭṭhārasame vasse sakalajambudīpe ekarajjābhisekaṃ pāpuṇi.
由于灌顶的威力,国王获得了这些神通:他的号令行于大地之下一由旬处,亦行于上空。诸天每日从无热恼池,用八个担子带来十六壶饮用水。他对佛法生起净信后,便将八壶施与比丘僧团,两壶施与六十位持三藏比丘,两壶施与…。喜马拉雅山龙地有一片茂密的牙木林,盛产多汁果实,诸天每日采摘,献给国王与第一上首弟子,并献上一万六千场天乐,为六万五千比丘圣众行供养之仪。
Abhisekānubhāvena imā rājiddhiyo āgatā mahāpathaviyā heṭṭhā yojanappamāṇe āṇā pavatti, tathā upari ākāse, anotattadahato aṭṭhahi kājehi soḷasa pānīyaghaṭe divase divase devatā āharanti. Yato sāsane uppannasaddho hutvā aṭṭha ghaṭe bhikkhusaṅghassa adāsi dve ghaṭe saṭṭhimattānaṃ tipiṭaka bhikkhunaṃ dveghaṭe aggamahesiyā asaṇdhimittāya cattāro ghaṭe attanā paribhuñji. Devatā eva himavante nāgalatā dantakaṭṭha nāma atthi siniddhā mudukaṃ rasavantaṃ, taṃ divase divase ābhiranti yena rañño ca aggamahesiyā ca soḷasannaṃ nāṭakasahassānaṃ saṭṭhimattānaṃ bhikkhusahassānaṃ devasikaṃ dantapoṇakiccaṃ nipphajji.
诸天天众每天为他带来药用的余甘子、药用的诃梨勒,以及金色芬芳的熟芒果;还从六牙池带来五色衣、黄色拭手巾和天界的…。又每日为他带来涂香,以及非线缕所织、纯以茉莉花作成的披帛。夏季里,九千辆象车每日以祥瑞之相送来供品。鼠不啮其尾,王子处处无鼠患。蜂群勤采蜜,铁匠在铺中锻铁,火炬熊熊燃起,鹳鸟飞来,发出悦耳鸣声,侍奉国王处理朝政。
Devasikamevassa devatā agadāmalakaṃ agadaharīṭakaṃ suvaṇṇavaṇṇañca gaṇdhasampannaṃ ambapakkaṃ āharanti tathā chaddanta dahato pañcavaṇṇaṃ nivāsana pārupaṇaṃ, pītakavaṇṇaṃ hatthapuñchanaka paṭṭaṃdibbañcajānakaṃ āharanti devasikameva panassa anulepagaṇdhaṃ pārupanatthāya asuttamayikaṃ sumanapupphapaṭaṃ mahārahañca añjanaṃ nāgabhavanato nāgarājāno āharanti. Chaddantadaheyeva uṭṭhitassa sālino nava cāha sahassāni divase divase suvā āharanti. Mūsikā nitthusa kaṇe karonti ekopi khaṇḍataṇḍulo na hoti. Rañño sabbaṭṭhānesu ayameva taṇḍulo paribhogaṃ gacchati. Madhumakkhikā madhuṃ karonti. Kammārasālāsu acchā kūṭaṃ paharanti. Dīpikā cammāni cālenti karavīka sakuṇā āgattvā madhurassaraṃ vikujentā rañño balikammaṃ karonti.
具足这些神通的国王,一日遣人送去金链,为得见过去四佛所证之身相,迎请寿命一劫的大黑龙王。请来后,令其坐于白伞下的胜妙宝榻上,以百彩种种水生、陆生之花及金花作供养,又以一切庄严具与精美花鬘致敬,更以一万六千场天乐、无数庄严周匝围绕,恭敬供养。那时,充满无尽智慧的世尊——转法轮者之圣容,于我眼前显现。以二十三种男子相好所成的花鬘精妙端严,犹如莲花、莲蓬,在微风拂过的水面摇曳;又如星辰织就的华盖,辉映着蓝、青、赤等各种光芒,明耀璀璨,映照如夕阳,远离懈怠,令人心生柔软,果实累累作严饰,犹如金山之巅,为种种花鬘与净光所环绕。瞻仰此佛之像,犹如天、梵天、人、龙、夜叉等众会聚一处,七日之中供养无有间断。
Imāhi iddhīhi samannāgato rājāeka divasaṃ suvaṇṇa saṅkhalika baṇdhanaṃ pesetvā catunnaṃ buddhānaṃ adhigata rūpadassanaṃ kappāyukaṃ mahākāḷa nāgarājānaṃ ānayitvā setacchattassa heṭṭhā mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā aneka satavaṇṇehi jalaja thalaja pupphehi suvaṇṇapupphehi ca pūjaṃ katvā sabbālaṅkāra patimaṇḍitehi ca soḷasahi nāṭaka sahassehi samantato parikkhipitvā anantañāṇassa tāva me saddhammavara cakkavattino sammāsambuddhassa rūpaṃ imesaṃ akkhīnaṃ āpāthaṃ karohīti nibbattāsīti anubyañjana patimaṇḍitaṃ dvattiṃsa mahā purisa lakkhaṇa sassirīkatāya vikasita kamalupphala puṇḍarīka patimaṇḍitamiva salilatalaṃ tārāgaṇaraṃsijāla visaravipphutasobhāsamujjalamivagaganatalaṃ nīla-pīta-lohitādi bheda vicittavaṇṇaraṃsi vinaddha byāmappabhā parikkhepa vilāsitāya sañjhappabhānurāga iṇdadhanu vijjullatā parikkhittamiva kanakagiri sikharaṃ nānāvirāga vimalaketumālā samujjalitacārumatthakasobhaṃ nayanarasāyanamiva brahmadeva-manuja nāga-yakkha gaṇānaṃ buddharūpaṃ passanto sattadivasaṃ akkhipūjaṃ nāma akāsi
据说,国王登基后,三年中都护持外道;第四年对佛法生起信心,便为出身婆罗门种姓的外道与白衣游方者,约六万人,设立了常供。
Rājā kira abhisekaṃ pāpuṇitvā tīṇiyeva saṃvaccharāni bāhiraka pāsaṇḍaṃ parigaṇhi catutthe saṃvacchare buddhasāsane pasīdinaṃ brāhmaṇa jātiya pāsaṇḍānañca paṇḍaraṅga paribbājakānañca saṭṭhisahassamattānaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi.
阿育王一如父王在世时所行的布施,在自宫中同样施舍。一日,他站在狮栏间,望见有人虽以寂静的外相受用食物,却不摄护根门、威仪不调,便思惟:“这样的布施应当审察之后,施予合适之处。”如此思惟已,即对大臣们说:“去吧,你们各自将善士、沙门、婆罗门带来。”
Asoko pitarā pavattitaṃ dānaṃ attano antepure tatheva dadamāno ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito upasama paribāhirena ācārena bhuñjamāne asaṃyatiṇdriye avinita iriyāpathe disvā cintesi īdisaṃ dānaṃ upaparikkhitvā yuttaṭṭhāne dātuṃ vaṭṭatiti evaṃ cintetvā amacce āha. Gacchatha bhaṇe attano attano sādhusammate samaṇa brāhmaṇe antepuraṃ atiharatha, dānaṃ dassāmāti amaccā sādhu devāti rañño paṭissutvā te te paṇḍaraṅga paribbājakājīvaka nigaṇṭhādayo ānetvā ime mahārāja amhākaṃ arahantoti āhaṃsu.
于是,国王在内宫铺设了高低不等的座具,说道:“请来。”待来者到达,又说:“请坐于各自相称的座位。”于是有人坐在华美的凳子上,有人坐在木板凳上。国王见此,了知他们之中并无内在真实质者,便依相应施予嚼食和啖食后,遣散了他们。
Atha rājā antepure uccāvacāni āsanāni paññāpetva āgacchantūti vatvā āgatāgate āha attano attano anurūpe āsane nisīdathāti ekacce bhaddapīṭhake ekacce phalakapīṭhakese nisīdiṃsu. Taṃ disvā rājā natthi etesaṃ antesāroti ñatvā tesaṃ anurūpaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ datvā uyyojesi.
某一天,正当此时,国王立于狮子窗前,望见一位名叫尼拘律的沙弥正经过王宫庭院,他调柔、守护根门、诸根寂静、威仪具足。这位尼拘律是谁呢?他是宾度萨罗王的长子苏摩那王子的儿子。关于此事,有一段次第相传的旧话:据说,在宾度萨罗王年迈力衰之时,阿育……
Evaṃ gacchante kāle eka divasaṃ sīhapañjare ṭhito addasa nigrodha sāmaṇeraṃ rājaṅgaṇena gacchantaṃ dantaṃ guttaṃ santiṇdriyaṃ iriyāpatha sampannaṃ. Ko panāyaṃ nigrodho nāma, biṇdusāra rañño jeṭṭhaputtassa sumanarāja kumārassa putto. Tatrāyaṃ ānupubbī kathā-biṇdusāra rañño kira dubbalakāleyeva asoka kumāro attanā laddhaṃ ujjenirajjaṃ pahāya āgantvā sabbaṃ nagaraṃ attano hatthagataṃ katvā sumana rājakumāraṃ aggahesi.
就在那天,苏摩那王子的妃子苏摩那夫人已怀胎足月。她改扮成不相识的模样出了城,朝不远处的一个旃陀罗村走去。在靠近旃陀罗首领的住处时,那里有一棵尼拘律树,住在树上的天神呼唤着:“苏摩那,往这儿来!”她听到这声音,便走到了天神身边。
Taṃ divasameva sumanassa rājakumārassa sumanā nāma devī paripuṇṇagabbhā ahosi. Sā aññātakavesena nikkhamitvā avidūre aññataraṃ caṇḍālagāmaṃ saṇdhāya gacchanti, jeṭṭhaka caṇḍālassa gehato avidūre ekasmiṃ nigrodha rukkhe adhivatthāya devatāya ito sumaneti vahantiyā saddaṃ sutvā tassā samīpaṃ gatā devatā attano ānubhāvena ekaṃ sālaṃ nimmiṇitvā ettha vasāhiti padāsi. Sā taṃ sālaṃ pāvisi. Gatadivaseyeva puttaṃ vijāyi.
由于她受到那尼拘律树天神的护持,便以“尼拘律”为之取名。旃陀罗首领自从见到她的那天起,便视她如同自己的女儿一般,定期供给所需。国王的女儿在那里住了七年。尼拘律王子长到七岁时,有一位名为大瓦鲁纳长老的阿拉汉,为了这孩子的缘故……
Sā tassa nigrodha devatāya pariggahitattā nigrodhotveva nāmaṃ akāsi. Jeṭṭhaka caṇḍālo daṭṭhadivasatoppabhūti taṃ attano sāmidhītaraṃ viya maññamāno nibaddhaṃ vaṭṭaṃ paṭṭhapesi. Rājadhītā tattha satta vassāni vasi. Nigrodhakumāropi sattavassiko jāto tadā mahāvaruṇatthero nāma eko arahā dārakassa hetusampadaṃ disvā viharamāno sattavassikodāni dārako kālo naṃ pabbājetunti cintetvā rājadhītayā ārocāpetvā nigrodhakumāraṃ pabbājesi. Kumāro khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇi. So ekadivasaṃ pātova sarīraṃ paṭijaggitvā ācariyupajjhānaṃ vattaṃ katvā pattacīvaramādāya mātuupāsikāya gehadvāraṃ gacchāmīti nikkhami mātu nivesanaṭṭhānañcassa dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā nagaramajjhena gantvā pācīnadvārena nikkhamitvā gantabbaṃ hoti tena ca samayena asoko dhammarājā pācīna disābhimukho sīhapañjare caṅkamati.
就在那一刻,尼拘律陀沙弥诸根寂静、内心安宁,双眼只见一轭之远,来到了王宫广场。如是在经中说过:“一日,站在狮子楼的国王看见尼拘律陀沙弥正穿过王宫广场,威仪调伏、防护诸根、寂静安详、行止圆满。”见了之后,国王心生此念:“这世间众人皆是心念散乱……”
},
{
Taṃ khaṇaṃyeva sigrodho sāmaṇero rājaṅgaṇaṃ pāpuṇi santiṇdriyo santamānaso yugamattaṃ pekkhamāno. Tena vuttaṃ. Ekadivasaṃ sīhapañjare ṭhito addasa nigrodhasāmaṇeraṃ rājaṅgaṇena gacchantaṃ dantaṃ guttaṃ santiṇdriyaṃ iriyāpatha sampannanti. Disvā panassa etadahosi? Ayaṃ jano sabbopi vikkhittacittohantamagapaṭibhāgo, ayampana dārako avikkhittacitto ativiyassa alokita vilokitaṃ sammiñjana pasāraṇañca sobhati, addhā etassa abbhantare lokuttaradhammo bhavissatīti rañño sahadassaneneva sāmaṇere cittaṃ pasīdi. Pemaṃ saṇṭhahi kasmā? Pubbe kira puñña karaṇakāle esa rañño jeṭṭhabhātā vāṇijako ahosi.
就在那个时候,无花果树沙玛内拉来到王宫,五根感官具足,心念平静祥和,专心注视世间。国王听说:曾有人在狮子牢见过这无花果树沙玛内拉,牙齿整齐,五根感官具足,行路稳健。见此,心有所念:此人心意纯净澄明,有别于各类好心多疑之人。他观察此人与世间俗事来往之举,思虑此人必有超越凡俗法的地位。国王于是生起好感,回忆往昔此人曾为国王兄长的商人。
Atha rājā sañjātapemo sabahumāno sāmaṇeraṃ pakkosathāti amacce pesesi aticirāyatīti puna dve tayo pesesi turitaṃ āgacchatūti sāmaraṇero attano pakatiyā eva agamāsi rājā patirūpāsanaṃ ñatvā nisīdathāti āha. Ito cito ca oloketvā natthidāni añño bhikkhuti samussita setacchattaṃ rājapaḷlaṅkaṃ upasaṅkamitvā pattagahaṇatthāya rañño ākāraṃ dassesi. Rājā taṃ pallaṅkaṃ samīpaṃ gacchantaṃ disvā evaṃ cintesi. Ajjevadāni ayaṃ sāmaṇero imassa gehassa sāmiko bhavissati. Sāmaṇero rañño hatthe pattaṃ datvā pallaṅkaṃ abharuhitvā nisīdi.
国王把自己备办的各种粥、硬食、主食等美味全部供养给沙弥。沙弥只接受了仅够维生的一份。用餐结束后,国王问道:“您可知大师给你们的教导?”“大王,我只略知一二。”“孩子,那也为我说说吧。”“好的,大王。”于是,沙弥为国王相应地开示了《法句》中的不放逸品。
Rājā attano atthāya sampāditaṃ sabbaṃ yāgu-kajjaka bhatta vikatiṃ upanāmesi. Sāmaṇero attano yāpanamattameva sampaṭicchi. Bhattakiccāvasāne rājā āha satthārā tumhākaṃ dinnovādaṃ jānāthāti jānami mahārāja ekadesenāti. Tāta, mayhampi naṃ kathehīti sādhu mahārājāti rañño anurūpaṃ dhammapade appamāda vaggaṃ anumodanatthāya abhāsi.
国王听到“不放逸为不死之境,放逸为死亡之境”后,便说:“吾儿,应令未知之法究竟!”在随喜结束时,他获得了三十二份常设供养。次日,他带着三十二位比丘进入王宫,完成了食事。国王说:“另外三十二位比丘,请与你们一同受食。”依此方式,日复一日地增上供养,最终供养了六万位比丘。国王在内院中为六万比丘设下常供,依照尼拘陀长老的教诫,国王与大众于三宝及五戒中生起坚固信心,如来教法令众生安住于不动之安稳。
Rājā pana appamādo amatapadaṃ, pamādo maccuno padanti sutva ca, aññātaṃ tāta pariyosāpehīti āha anumodanāvasāne dvattiṃsa dhurabhattāni labhitvā puna divase dvattiṃsa bhikkhu gahetvā rājantepuraṃ pavisitvā bhattakiccamakāsi rājā aññepi dvattiṃsa bhikkhu tumhehi saddhiṃyeva bhikkhaṃ gaṇhantūti eteneva upāyena divase divase vaḍḍhāpente saṭṭhi sahassānaṃ brāhmaṇa paribbājakānaṃ bhattaṃ upacchiṇditvā anto nivesane saṭṭhisahassānaṃ bhikkhunaṃ niccabhattaṃ paṭṭhapesi, nigrodhatthera gateneva pasādena, nigrodhattheropi rājānaṃ saparisaṃ tīsu saraṇesu pañcasu ca sīlesu patiṭṭhāpetvā buddhasāsane pothujjanikena pasādena acalappasādaṃ katvā patiṭṭhāpesi.
其后,国王建造了名为“阿育园”的大寺,为六万位比丘提供饮食。他在整个赡部洲的八万四千座城镇中,建造了八万四千所寺院,寺院中遍布八万四千座佛塔,一切唯依法而行,不依非法。据说,某日国王在阿育园行大布施,供养六万位比丘,自己坐在中央殿堂,以四种教法教导僧团,随后问道:“世尊所教的法藏有多少?”国王说:“九分教,断为八万四千法蕴。”
Puna rāja asokārāmaṃ nāma mahāvihāraṃ kārapetvā saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ bhattaṃ paṭṭhapesi. Sakalajambudīpe caturāsītiyā nagarasahassesu caturāsīti vihārasahassāni kārāpesi. Caturāsīti cetiyasahassa patimaṇḍitāni dhammeneva no adhammena, ekadivasaṃ kira rājā asokārāme mahādānaṃ datvā saṭṭhisahassa saṅkhassa bhikkhusaṅghassa majjhe nisajja saṅghaṃ catūhi pavcayehi pavāretvā imaṃ pañhaṃ pucchi bhante bhagavato desita dhammo nāma kittako hotīti. Mahārāja nava aṅgāni, khaṇdato caturāsīti dhammakkhaṇdha sahassānīti.
国王对法生起净信,心想“我当以每一所寺院供养每一法蕴”,便于一日之间舍出了九十六俱胝财富,命大臣们:“来,诸位!在每一座城中各建一所寺院,于八万四千座城邑中,建立起八万四千所寺院!”他自己则为阿育园、阿育大寺的建造……
Rājā dhamme pasīditvā ekekaṃ dhammakkhaṇdhaṃ ekekena vihārena pūjessāmīti ekadivasameva channavuti koṭidhanaṃ vissajjetvā amacce āṇāpesi. Etha bhaṇe ekekasmiṃ nagare ekamekaṃ vihāraṃ kārentā caturāsītiyā nagarasahassesu caturāsīti vihārasahassāni kārāpethāti sayañca asokārāme asoka mahāvihāratthāya kammaṃ paṭṭhapesi.
僧团委派了名为因陀古塔的长老,他具足大神通、大威力,已断尽烦恼,担任新寺院的工程总监。凡有未完成之处,长老皆以自身威神力使之圆满。如此,历时三年,寺院工程便全部竣工。就在同一天,各城镇纷纷送来书信,大臣们禀告国王:‘大王,四万八千座寺院已全部建成。’于是国王来到比丘僧团前,问道:‘我已建成四万八千座寺院,能否获得与之相应的正法结缘?’
Saṅgho iṇdaguttattheraṃ nāma mahiddhiyaṃ mahānubhāvaṃ khīṇāsavaṃ navakammādhiṭṭhāyakaṃ adāsi. Thero yaṃ yaṃ na niṭṭhāti taṃ taṃ attano ānubhāvena niṭṭhāpesi. Evaṃ tīhi saṃvaccharehi vihārakammaṃ niṭṭhāpesi. Ekadivasameva sabbanagarehi paṇṇāni āgamiṃsu amaccā rañño ārocesuṃ. Niṭṭhitāni deva caturāsīti vihārasahassānīti atha rājā bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā bhante mayā caturāsīti vihārasahassāni kāritāni dhātuyokuto labhissāmīti puca pucchi.
国王听闻:“据说有舍利的埋藏处,却无法确知位于何方。”他命人拆开王舍城的一座佛塔,未见到舍利,便将其恢复原状。随后,他带领比丘、比丘尼、男居士、女居士这四众弟子,前往毗舍离。在那里也未寻得,又前往迦毗罗卫城,依然未获。再前往罗摩伽摩村,村民不许他破坏佛塔。即便破坏后,舍利也碎为齑粉,未能取得。他又到了阿罗迦婆娑罗村及库希那罗城等地,拆破佛塔,均未见舍利。最后,国王带着四众弟子返回王舍城,问道:‘你们四众之中,有谁见过那所谓舍利埋藏的地方?’
Mahārāja dhātunidhānaṃ nāma atthīti suṇoma. Na pana paññāyati asukāṭṭhāneti rājā rājagahe cetiyaṃ bhiṇdāpetvā dhātuṃ apassanto paṭipākatiyaṃ kāretvā bhikkhu-bhikkhuniyo-upāsaka-upāsikāyoti catasso parisā gahetvā vesāliṃ gato. Tatrāpi alabhitvā kapiḷavatthuṃ, tatrāpi alabhitvā rāmagāmaṃ gato, rāmagāme nāgā cetiyaṃ bhiṇdituṃ na adaṃsu. Cetiye nipatita kuddālo khaṇḍākhaṇḍaṃ hoti evaṃ tatrāpi alabhitvā allakappaṃ-pāvaṃ-kusināranti sabbattha cetiyāti bhiṇditvā dhātuṃ alabhitvā paṭipākatikāni katvā rājagahaṃ gantvā catasso parisā sannipātetvā atthi kenaci sutapubbaṃ asukaṭṭhāne nāma dhātu nidhānanti pucchi.
当时,其中一位记性极好的长老说:‘我不知道舍利埋藏在何处。然而,我的祖父长老-- 在我七岁那年,曾让我手持花篮,说:“来吧,沙马内拉,在去某处的路上有一座石塔,我们到那里去。”我便随他前往,礼敬供养后,他对我说:“沙马内拉,此处理当铭记。” 我所知道的,仅此而已。’
Tattheko visaṃvassa satiko thero asukaṭṭhāne dhātunidhānanti na jānāmi. Mayhaṃ pana pitāmahatthero mayi sattavassikakāle mālācaṅgoṭakaṃ gāhāpetvā ehi sāmaṇera, asuka gacchantare pāsānathūpo atthi, tattha gacchāmāti gantvā pūjetvā imaṃ ṭhānaṃ upadhāretuṃ vaṭṭati sāmaṇeroti āha. Ahaṃ ettakameva jānāmi mahārājāti āha.
国王说:“正是此处。”便派人拆去石塔,移走泥土,见到了地下一片洁白的场地。随后他又搬来石材与砖块,逐层往下进入殿堂,见到七串珠宝璎珞,以及八十肘长的木雕造像正在轻轻转动。他唤来夜叉仆从,命他们作供养,却仍不止息;直至傍晚仍不停止,无有边际。诸天前来礼敬,他便将这些金属宝物收藏起来,说道:“愿诸天莫作障难。”
Rājā etadeva ṭhānanti vatvā gacche harāpetvā pāsāṇathūpaṃ paṃsuñca apanetvā heṭṭhā sudhābhūmiṃ addasa. Tato sudhañca iṭṭhakāyo ca harāpetvā anupubbena pariveṇā oruyha satta ratanavālikaṃ asīti hatthāni ca kaṭṭharūpāni samparivattantāni addasa. So yakkha dāsake pakkosāpetvā balikammaṃ kāretvāpi neva antaṃ na koṭiṃ pannanto devatā namassamāno ahaṃ imā dhātuyo gahetvā caturāsītiyā vihārasahassesu nidahitvā sakkāraṃ karomi mā devatā antarāyaṃ karentūti āha.
帝释天王在巡行时见到此事,便唤来毗首羯磨,对他说道:“孩子,阿育法王为了取出舍利,已经进入殿堂,你去把那些木雕造像移走。”于是毗首羯磨化作五髻村童的模样,来到国王面前,手持弓箭站定,说道:“大王,我来搬走它们。”国王说:“搬走吧,孩子。”他取出箭,径直朝着接缝处射去。
Sakko devarājā cārikaṃ caranto taṃ disvā vissakammaṃ āmantetvā āha. Tāta, asoko dhammarājā dhātuyo nīharissāmīti pariveṇaṃ otiṇṇo, gantvā kaṭṭharūpāni hārehīti so pañcacūḷagāma dārakavesenāgantvā rañño purato dhanukahattho ṭhatvā hāremi mahārājāti āha. Hara tātāti. Saraṃ gahetvā saṇdhimhiyeva vijjhi, sabbaṃ vippakirīyittha.
接着国王拿起系在门闩上的钥匙与印章,看见了宝石堆,又见到了铭文:“愿未来的贫穷国王们持此宝石供养舍利。”他看后心中生怒:“像我这样的国王,竟被称作贫穷国王?”他反复叩击门闩,仔细检查门户,然后进入内室。此时,已经点燃了超过十八年的灯烛,与燃烧的莲花一同放光,芳香遍满,犹如花鬘刚刚置下,香气浓郁。
Atha rājā āciñjane baddha kuñcika muddikaṃ gaṇhi, maṇikkhaṇdhaṃ passi, anāgate daḷiddarājāno imaṃ maṇiṃ gahetvā dhātūnaṃ sakkāraṃ karontūti pana akkharāni disvā kujjhitvā mādisaṃ nāma rājānaṃ daḷiddarājāti cattu yuttanti punappuna ghaṭetvā dvāraṃ vicaritvā antogehaṃ paviṭṭho. Aṭṭhārasa vassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ upari āropitadīpā tatheva pajjalanti niluppala pupphāni taṃ khaṇaṃ āharitvā āropitāni viya, pupphasaṇtharo taṃ khaṇaṃ saṇthato viya, gaṇdhā taṃ muhuttaṃ piṃsitvā ṭhapitā viya.
国王手持金叶,让人读出:“未来,将有王子名唤喜见,撑起伞盖成为阿育法王。他将奉取这些舍利,广为流布。”说罢,又道:“我亲见圣者大迦叶尊者。”随后曲起左臂,以右手掌击。
Rājā suvaṇṇapaṭṭaṃ gahetvā anāgate piyadāsonāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhammarājā bhavissati so imā dhātuyo gahetvā vitthārikā karissatīti vācetvā diṭṭho’haṃ ayyona mahākassapattherenāti vatvā vāmahatthaṃ ābhujitvā dakkhiṇahatthena appoṭhesi.
他于彼处仅留下供养护持的少量舍利,将其余所有舍利全部取走,依先前封闭的方式,将舍利室封妥,使一切恢复如初。接着于上方建立石塔,将舍利安奉于八万四千座寺院之中。如是,赡部洲洲的阿育法王,建起了八万四千座佛塔。
So tasmiṃ ṭhāne paricaraṇaka dhātumattakameva ṭhapetvā sesadhātuyo sabbā gahetvā dhātugharaṃ pubbe pihitanayeneva pidahitvā sabbaṃ yathā pakatiyāva kāretvā upari pāsāṇacetiyaṃ patiṭṭhāpetvā caturāsītiyā vihārasahassesudhātuyo patiṭṭhāpesi evaṃ jambudīpatale asoko dhammarājā caturāsiti cetiya sahassāni kārāpesi.
一切佛塔,是普照世间的明灯,能为众生带来天界与解脱。人们应放下一切余事,于一切时、以一切方式恭敬礼拜这些佛塔。
Sabbe thūpā sabbalokekadīpā sabbesaṃ ye saggamokkhāvahā ca, hitvā sabbaṃ kiccamaññaṃ janena vaṇdayyā te sabbathā sabbakālanti.