八万四千塔之故事显示巴利原文
Caturāsīti sahassa thūpakathā
12 如是,无忧王兴建八万四千寺院后,顶礼大长老而问:“尊者,我在佛法中可算是继承者吗?”大长老答:“大王,你算什么继承者?你仍是教外之人。”国王说:“尊者,我舍出九十六俱胝财富,建成八万四千塔庙,若我还不是继承者,谁才是继承者?”长老答:“大王,若你能舍下自己的子女,便是佛法继承者。”显示巴利原文
12. Evaṃ asoko dhammarājā caturāsīti vihārasahassamahaṃ katvā mahāthero vaṇditvā pucchi dāyādomhi bhante buddhasāsane’ti. Kissa dāyādo tvaṃ mahārāja, bāhirako tvaṃ sāsanassāti. Bhante channavutikoṭidhanaṃ vissajjetvā caturāsīti vihārasahassāni sacetiyāni kārāpetvā ahaṃ na dāyādo, aññe ko dāyādoti, paccaya dāyako nāma tvaṃ mahārāja, yo pana attano puttañca dhītarañca pabbājeti, ayaṃ sāsane dāyādo nāmāti.
听了这话,希愿成为佛法继承者的无忧王,看见玛欣德王子站在不远处,便对他说:“儿啊,你能出家吗?”王子原本就想出家,听闻父王此言,无比欢喜,说道:“陛下,我要出家。请让我出家吧,这样您便能成为佛法的继承者。”那时,公主僧伽蜜多也在此处,见王子如此,也说:“我也可以出家。”王子应允。王子意志坚定,绝不反悔,便来到比丘众前,说道:“我为继承佛法而出家。”僧团依国王的旨意,由慈氏长老为戒师、摩诃提德长老为羯磨师,为王子剃度,并在众比丘中受具足戒。受具足戒后,他证得三明,成为阿拉汉。显示巴利原文
Evaṃ vutte asoko rājā sāsane dāyādabhāvaṃ patthayamāno avidūre ṭhitaṃ mahiṇdakumāraṃ disvā sakkhissasitvaṃ tāta pabbajitunti āha. Kumāro pakatiyā pabbajitukāmo rañño vacanaṃ sutvā ativiya pāmojjajāto pabbjāmi deva, maṃ pabbājetvā sāsane dāyādo hothāti āha tena ca samayena rājadhītā saṅghamittāpi tasmiṃ ṭhāne ṭhitā hoti taṃ disvā āha-’tvampi amma pabbajituṃ sakkhissasī’ti, sādhu tātāti sampaṭicchi. Rājā putta na manaṃ labhitvā pahaṭṭhacitto bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā bhante ime dārake pabbājetvā maṃ sāsane dāyādaṃ karothāti saṅgho rañño vacanaṃ sampaṭicchitvā kumāraṃ moggaliputta tissattherena upajjhāyena mahādevattherena ca ācariyena pabbajjāpesi. Majjhantikattherena ācariyena upasampādesi upasampadāmālakeyeva sahapaṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.
僧伽蜜多公主的老师是号为长寿的长老尼,她的亲教师则是法护长老尼。玛欣德长老从受具足戒时起,便一直依止亲教师座下,研学法与律,通达了经两次结集确立、包含三藏及注释的上座部教法,于三年间圆满成就。而后统领千僧,成为大众法益之所依怙。显示巴利原文
Saṅghamittāyapi rājadhītāya ācariyā āyupālattheri nāma, upajjhāyā pana dhammapālattherī nāma ahosi. Atha mahiṇdatthero upasampanna kālatoppabhūti attano upajjhāyasseva santike dhammañca vinayañca pariyāpuṇanto dvepi saṅgitiyo āruḷhaṃ tipiṭaka saṅgahītaṃ sāṭṭhakathaṃ theravādaṃ tiṇṇaṃ vassānaṃ abbhantare uggahetvā attano upajjhāyassa antevāsikānaṃ sahassamattānaṃ bhikkhūnaṃ pāmokkhaṃ ahosi.
那时,目犍连子帝须长老思惟:“在未来,教法于何处能善为安立?”他遍观察后,了知教法将于边地诸国善为安立,便将此责付嘱众比丘,派遣他们分赴各处。显示巴利原文
Tena kho pana samayena moggaliputtatissatthero kattha nu kho anāgate sāsanaṃ suppatiṭṭhitaṃ gaveyyāti upaparikkhanto paccantimesu janapadesu suppatiṭṭhitaṃ bhavissatīti ñatvā tesaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ bhāraṃ katvā te te bhikkhu tattha tattha pesesi.
他将末阐提长老派往迦湿弥罗国与犍陀罗国,说道:“你前往彼国,于该处安立教法。”同样地,嘱咐摩诃提婆长老后,将他派往摩醯娑曼陀罗。将罗吉多长老派往婆那婆私,将董那达摩罗吉多长老派往阿波兰多迦,将摩诃达摩罗吉多长老派往摩诃罗咤,将摩诃罗吉多长老派往臾那世界,将末阐提长老派往喜马拉雅地区,将梵长老与大长老派往苏瓦纳布弥。众比丘各持法教,与随众一同前往各处安立佛法。显示巴利原文
Majjhantikattheraṃ kasmīra gaṇdhāra raṭṭhaṃpesesi tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti mahādevattheraṃ tatheva vatvā mahiṃsakamaṇḍalaṃ pesesi. Rakkhitattheraṃvanavāsīṃ, yonakadhammarakkhitattheraṃ aparantakaṃ, mahādhammarakkhitattheraṃ mahāraṭṭhaṃ mahārakkhitattheraṃ yonaka lokaṃ. Majjhimattheraṃ himavantadesa bhāgaṃ, soṇattheraṃ-uttarattherañca suvaṇṇabhūmiṃ. Attano saddhivihārikaṃ mahiṇdattheraṃ iṭṭiyattherena uttiyattherena bhaddasālattherena sambalattherena ca saddhiṃ tambapaṇṇidīpaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpethāti. Sabbepi taṃ taṃ disābhāgaṃ gacchantā attapañcamā agamiṃsu sabbepi therā gatagataṭṭhāne manusse pasādetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesuṃ.
玛欣德长老受戒师与比丘僧团之嘱:“前往红铜岛,安立教法。”他便思惟:“现在是否是我前往红铜岛的时机?”他观察到泥鳅王年事已高。心想:“这位大王已经年迈,无法仰仗他来振兴教法。不过,他的儿子天爱,如今尚在少年,待他日后即位为王时,便能荷拒教法。我当观察这时机,辨明利弊,以确定现在是否宜行。”显示巴利原文
Mahiṇdatthero pana tambapaṇṇidīpaṃ gantvā sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti upajjhāyena bhikkhusaṅghena ca ajjhiṭṭho kālo nu kho me tambapaṇṇidīpaṃ gantuṃ noti upadhārento muṭasīvarañño mahallakabhāvaṃ cintesi. Ayaṃ mahārājā mahallako, na sakkā imaṃ gaṇhitvā sāsanaṃ paggahetuṃ, idāni panassa putto devānampiyatisso rajjaṃ kāressati. Taṃ gaṇhitvā sakkā bhavissati sāsanaṃ paggahetuṃ, haṇda yāva so samayo āgacchati tāva ñātake olokema, puna’dāni imaṃ janapadaṃ āgaccheyyāma vā na vāti.
他如是思惟之后,便礼敬了戒师与比丘僧团,从无忧园出发,与以伊提耶为首的四位长老、僧伽蜜多之子苏摩那沙弥,以及优婆塞婆檀劫那同行,于王舍城郊外的南山方游行,探视亲族,历时六个月。随后渐次抵达母亲所在的韦提萨城,见到长老。长老的母亲以头面顶礼长老之足,供养比丘,长老便将自己过去所建的韦提萨山寺安顿妥当。显示巴利原文
So evaṃ cintetvā upajjhāyañca bhikkhusaṅghañca vaṇditvā asokārāmato nikkhamma tehi iṭṭiyādīhi catūhi therehi saṅghamittāya puttena sumanasāmaṇerena bhaṇḍukenaka ca upāsakena saddhiṃ rājagahanagara upavattake dakkhiṇa girijanapade cārikaṃ caramāno ñātake olokento cha māse atikkāmesi athānupubbena mātunivesanaṭṭhānaṃ veṭisa nagaraṃ nāma sampatto sampattañca pana theraṃ disvā theramātā devī pāde sirasā vaṇditvā bhikkhaṃ datvā theraṃ attanā kataṃ veṭisagiri vihāraṃ nāma āropesi.
长老坐在该精舍中思惟:我们在此地应做之事已经办妥。现在是否该是前往楞伽岛的时候了?然后又想:且让他先承受我父亲派遣来的灌顶加护,且让他听闻三宝的功德;让他为庆典之事出城,登上欢喜山,届时我便会见到他。于是便在此停留了一个月。显示巴利原文
Thero tasmiṃ vihāre nisanno cintesi amhākaṃ idha kattabba kiccaṃ niṭṭhitaṃ. Samayo nu kho idāni laṅkādipaṃ gantunti. Tato cintesi-anubhavatu tāva me pitarā pesitaṃ abhisekaṃ devānampiyatisso ratanattayaguṇañca suṇātu, chaṇatthañca nagarato nikkhamitvā missakapabbataṃ abhirūhatu tadā taṃ tattha dakkhissāmāti. Athāparaṃ ekamāsaṃ tattheva vāsaṃ kappesi.
过了一个月,诸天之主帝释天王来到玛欣德长老面前,对他这样说:'尊者,穆陀西婆王已经崩逝,如今天子提婆难品耶帝须王执掌国政。而你们曾被正自觉者授记:显示巴利原文
Māsātikkame sakkodevānamiṇdo mahiṇdattheraṃ upasaṅkamitvā etadavoca.’ Kālakato bhante muṭasīvarājā, idāni devānampiyatissa rājā rajjaṃ kāreti. Sammāsambuddhena ca tumhe vyākatā anāgate mahiṇdo nāma bhikkhu tambapaṇṇidīpaṃ pasādessatī’ti. Tasmā tiha vo bhante kālo dīpavaraṃ gamanāya, ahampi vo sahāyo bhavissāmī.
长老听了他的话后,便与另外六位一道从韦提萨山寺腾空而起,在阿努拉德普勒城东方的米萨卡山降下。如今那里也被称为舍利塔山。在那一天,铜掌岛上正值名为“耆塔木拉”的星宿节,国王下令宣告星宿庆典,说道:“举行节庆吧!”众大臣……显示巴利原文
Thero tassa vacanaṃ sampaṭicchitvāattasattamo veṭisa pabbatavihārā vehāsaṃ uppatitva anurādhapurassa puratthimāya disāya missakapabbate patiṭṭhahi yaṃ etarahi cetiyapabbatotipi sañjānanti tassamiṃ divase tambapaṇṇidipe jeṭṭhamūla nakkhattaṃ nāma hoti rājā nakkhattaṃ ghosāpetvā chaṇaṃ karothāti amacce āṇāpetvā cattālīsa purisa sahassaparivāro nagarambhā nikkhamitvā yena missakapabbato tena pāyāsi migavaṃ kīḷitukāmo atha tasmiṃ pabbate adhivatthā devatā rañño there dassessāmīti rohita migarūpaṃ gahetvā avidūre tiṇapaṇṇāni khādamānā viya carati.
国王见了,心想:“现在射杀这只迷路的鹿,并不合适。”于是松开了弓弦。鹿取道往安巴塔拉山的方向逃去,国王从后紧紧追赶,也同样登上了安巴塔拉山。鹿在离长老们不远的地方隐没不见了。显示巴利原文
Rājā disvā ayuttaṃ dāni pamattaṃ vijjhitunti jīyaṃ poṭhesi. Mago ambatthalamaggaṃ gahetvā palāyituṃ ārabhi rājāpi piṭṭhito piṭṭhito anubaṇdhanto ambatthalameva āruhi. Migo therānaṃ avidūre antaradhāyi.
玛欣德长老见国王正从远处走来,便决意道:“愿国王只见我一人,不见其余。”于是说道:“提萨!提萨!来这边。”国王听到后,心中思惟:“在此铜掌岛上,自出生以来,能直呼我名‘提萨’的,可说一人也无。而这身穿割截衣、剃发披袈裟之人,竟用名字称呼我。他究竟是人,还是非人……”显示巴利原文
Mahiṇdatthero rājānaṃ avidūre āgacchantaṃ’mamaṃyeva rājā passatu, mā itare’ti adhiṭṭhahitvā’tissa! Tissa! Ito ehī’ti āha. Rājā sutvā cintesi-imasmiṃ tambapaṇṇidīpe jāto maṃ tissoti nāmaṃ gahetvā ālapituṃ samattho nāma natthi. Ayampana chinnabhinnapaṭadharo bhaṇḍukāsāva vasano maṃ nāmena ālapati, ko nu kho ayaṃ bhavissati manusso vā amanusso vāti. Thero āha.
Samaṇā mayaṃ mahārāja - dhammarājassa sāvakā, Taveva anukampāya - jambudīpā idhāgatāti;
那时,天爱王帝须与无忧法王阿育是未曾谋面的朋友。以天爱王帝须的功德威力,在遮遮山脚的一座竹林中,生出了三种竹杖:一名藤杖,一名花杖,一名鸟杖。其中,藤杖本身呈银色,上面缠绕的嫩藤蔓则色如黄金;花杖绽放蓝、黄、红、白、黑五色花朵,花瓣清净而有光泽,宛如蜻蜓的足跗;鸟杖则有天鹅、孔雀等种种飞禽相伴,更有四足走兽前来,它们形态多样,活跃其间,啖食此杖。从这片竹林中,还生出了许多珍珠、宝石、琉璃等各种珍宝。显示巴利原文
Tena samayena devānampiyatissa rājā ca asokadhammarājā ca adiṭṭha sahāyakā honti. Devānampiyatissa raññe ca puññānubhāvena chātapabbatapāde ekasmiṃ veḷugumbe tisso veḷuyaṭṭhiyo nibbattiṃsu ekā latāyaṭṭhi nāma, ekā pupphayaṭṭhi nāma ekā sakuṇayaṭṭhi nāma. Tāsu latāyaṭṭhi sayaṃ rajatavaṇṇā hoti taṃ alaṅkaritvā uppannalatā kañcana vaṇṇā khāyati pupphayaṭṭhiyaṃ pana nīla-pīta-lohita-odāta-kāḷavaṇṇāni pupphāni sucibhattavaṇṭa patta kiñjakkhā hutvā khāyanti sakuṇayaṭṭhiyaṃ haṃsakukkuṭa-jīvaṃjīvakādayo sakuṇā nānāppakārāni ca catuppadāni sajīvāni viya khāyanti samuddatopissa muttā-maṇi-veḷuriyādi anekavihitaṃ ratanaṃ uppajji.
当时在楞伽岛,出现了八种珍宝:无畏宝、象宝、车宝、余甘子宝、行宝、指环宝、峰顶果宝、自然宝。于是,国王将那些稻茎、那些珍宝,以及众多其他宝物,作为献礼送给无忧法王阿育。阿育王也心生净信,便以五种王权的器物等回赠。显示巴利原文
Tambapaṇṇiyaṃ pana aṭṭhamuttaṃ uppajjiṃsu-bhayamuttā gajamuttā rathamuttā āmalakamuttā calayamuttā aṅgulīveṭhakamuttā kakudhaphalamuttā pākatikamuttāti so tā ca yaṭṭhiyo tā ca muttāyo aññca bahuṃ ratanaṃ asokassa dhammarañño paṇṇākāratthāya pesesi. Asokopi pasīditvā pañca rājakakudhabhaṇḍāniceva aññe ca abhisekatthāya bahūpaṇṇākāre pahiṇi. Na kevalañca etaṃ āmisa paṇṇākāraṃ, imaṃ kira dhamma paṇṇākārampi pesesi.
我已皈依佛、法、僧三宝,
于释迦子的教法中,我证得优婆塞的身份。
显示巴利原文 ‘‘Ahaṃ buddhañca dhammañca-saṅghañca saraṇaṃ gato, Upāsakattaṃ vedesiṃ-sakyaputtassa sāsane, Imesu tīsu vatthūsu-unnamesu naruttama, Cittaṃ pasādayitvāna-saddhāya saraṇaṃ vajā’ti;’’
国王忆念着不绝的教法流传,听闻长老所说‘我等是沙门,大王,是法王的弟子’之语,心想:‘圣者已来了吗?’随即放下兵器,独坐一旁,相与欢庆而语。正当他作此欢庆语时,那四万名男子也前来会集,环绕在他身边。显示巴利原文
Rājā avirasutaṃ sāsanapavattiṃ anussaramāno therassa taṃ ‘‘samaṇāmayaṃ mahārāja dhammarājassa sāvakā‘‘ti vacanaṃ sutvā ayyā nu kho āgatāti tāvadeva āvudhaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ nisīdi sammodanīyaṃ kathaṃ kathayamāno, sammodanīyakathaṃ kurumāneyeva tasmiṃ tānipi cattālīsa purisasahassāni āgantvā taṃ parivāresuṃ. Tadā thero itarepi jane dassesi.
国王见到她们,便问:“她们是何时来的?”(答:)“与我同时,大王。”(又问:)“如今瞻部洲还有别的像这样的沙门吗?”(答:)“大王,如今瞻部洲袈裟光辉闪耀,为仙人风所围绕,在那……”显示巴利原文
Rājā disvā ime kadā āgatāti pucchi mayā saddhiṃyeva mahā rājāti. Idāni pana jambudīpe añññopi evarūpā samaṇā santīti. Mahārāja etarahi jambudīpo kāsāva pajjoto isivātaparivāto, tasmiṃ-
她们具足明与神通,并具他心智,有时,
众多漏尽的阿拉汉,皆是佛陀的弟子。
显示巴利原文 ‘‘Te vijjā iddhipattā ca cetopariyāya kocidā, Khīṇāsāva arahanto-bahū buddhassa sāvakāti’’;
那时,国王对尊者说:“尊者,我明日将派车来,请您乘坐此车前来。”说完便离去了。国王离去后不久,尊者对苏摩那沙弥说:“来,苏摩那,你宣告听法的时候吧。”于是,沙弥以神通为根基入第四禅;出定之后,作决意并以专注之心,使其音声遍满整个铜叶岛。显示巴利原文
Atha rājā bhante sve rathaṃ pesessāmi. Taṃ abhirūhitvā āgaccheyyāthāti vatvā pakkākami thero acirapakkantassa rañño sumaṇasāmaṇeraṃ āmantesi ehi tvaṃ sumana dhammasavanakālaṃ ghosehīti sāmaṇero abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhahitvā samāhitena cittena sakalatambapaṇṇidīpaṃ sācento dhammasavanakālaṃ ghosesi.
沙弥的音声,地居诸天听闻后也随之出声,如此次第,音声上达直至梵天世界。由于这音声,大天众皆来集会。尊者见大天众云集,便为他们开示《等心经》。说法结束时,无数天人证得法现观,许多龙与金翅鸟亦皈依三宝。当天夜晚,国王派车来迎接尊者。比丘们说:“此车非我等所乘,你且回去,我们随后便到。”说罢,即腾空飞至阿努罗陀城西面的第一塔处降下。显示巴利原文
Sāmaṇerassa saddaṃ sutvā bhummā devatā saddamanussāvesu, etenupāyena yāva brahmalokā saddo abbhuggañchi. Tena saddena mahādevatā sannipāto ahosi thero mahantaṃ devatā santipātaṃ disvā samacittasuttantaṃ kathesi. Kathā pariyosāne asaṅkheyyānaṃ devānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Bahū nāga supaṇṇā ca saraṇesu patiṭṭhahiṃsu. Atha tassā rattiyā accayena rājā therānaṃ rathaṃ pesesi. Therā na mayaṃ rathaṃ āruhāma. Gaccha tvaṃ, pacchā mayaṃ āgacchissāmāti vatvā vehāsaṃ abbhuggantvā anurādhapurassa pacchimadisāya paṭhamaka cetiyaṭṭhāne otariṃsu.
国王派车夫前去迎接,并于自己宫殿内备设了帐幕,心中思惟:“圣者们会就这些座位而坐,还是不会呢?”正当国王如此思惟之时,车夫来到城门,看见长老们早已先到,正系扎腰带、搭上衣袍。车夫见后,心中生起极大净信,随即返回向国王禀报:“圣者们已至,比丘已到。”显示巴利原文
Rājāpi sārathiṃ pesetvā anto nivesane maṇḍapaṃ paṭiyādetvā cintesi’ nisīdissanti nu kho ayyā āsane na nisīdissantī‘‘ti. Tassevaṃ cintayantasseva sārathi nagaradvāraṃ patvā addasa there paṭhamataraṃ āgantvā kāyabaṇdhanaṃ baṇdhitvā cīvaraṃ pārupante, disvā ativiya pasannamānaso hutvā āgantvā rañño ārocesi āgatā deva therāti.
国王问:“你可上了车?”比丘回答:“没有上车,大王,我只是从后方出来,先一步到达,站在了东门前。”国王听说他没有上车,便道:“那么,朋友,简略地铺设地面坐席吧。”说罢便迎面走来。大臣们在地上铺好垫子,上面再铺设各色彩毯。尊者受礼,国王亲自执扇,行大礼敬,并供养尊者与五百比丘尼。尊者向国王及大众说法,开示果位、天宫与谛理。诸女因此证得须陀洹果。显示巴利原文
Rājā rathaṃ āruḷhāti pucchi na ārūḷhā deva, api ca pacchato nikkhamitvā paṭhamataraṃ āgantvā pācīnadvāre ṭhitāti. Rājā rathaṃ na ārubhiṃsūtī sutvā tena hi bhaṇe bhummattharaṇa saṅkhepena āsanāni paññāpethāti vatvā paṭipathā āgamāsi amaccā pathaviyaṃ taṭṭikaṃ paññāpetvā upari kojavakādīni vicittattharaṇāni paññāpesuṃ rājāpi gantvā there vaṇditvā mahiṇdattherassa hatthato pattaṃ gahetvā mahatiyā pūjāya ca sakkārena ca there paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā anulādevī pamukhā pañca itthisatāni therānaṃ abhivādanaṃ pūjāsakkārañca kāronatūti pakkosāpetvā ekamantaṃ nisīdi. Thero rañño saparijanassa dhammaratanavassaṃ vassento petavatthuṃ-vimānavatthuṃ-saccasaṃyuttañca kathesi. Taṃ sutvā tānipi pañca itthisatāni sotāpattiphalaṃ sacchikariṃsu.
那时,城中的居民听闻了长老们的德行,却因无缘亲见而发出怨言。国王思量此处没有合适的场所,便吩咐道:“你们去把象舍收拾干净,铺上沙土,撒遍五彩花,拉起华盖,在吉祥象之处为长老们铺设座席。”大臣们依言而行。显示巴利原文
Tadā nāgarā therānaṃ guṇe sutvā there daṭṭhuṃ na labhāmāti upakkosanti atha rājā idha okāso natthīti cintetvā,’gacchatha bhaṇe hatthisālaṃ paṭijaggitvā vālukaṃ okiritvā pañcavaṇṇāni pupphāni vikiritvā vitānaṃ baṇdhitvā maṅgala hatthiṭṭhāne therānaṃ āsanāni paññāpethā’ti āha, amaccā tathā akaṃsu.
尊者来到那里就座,讲说《天使经》。说法结束时,有一千众生证得须陀洹果。由于象舍拥挤,众人又在南门口的欢喜园铺设了座席。尊者于彼处就座,讲说《蛇喻经》。闻法后,又有一千众生证得须陀洹果。如此,从第二日至第八十日,法益广为流布,一切众生皆得法味。显示巴利原文
Thero tattha gantvā nisīditvā devadūtasuttantaṃ kathesi kathā pariyosāne pāṇasahassaṃ sotāpattiphale patiṭṭhahi tathā hatthisālā sambādhāti dakkhiṇadvāre naṇdanuyyāne āsanaṃ paññāpesuṃ. Thero tattha nisīditvā āsivisopama suttantaṃ kathesi. Tampi sutvā pāṇasahassaṃ sotāpattiphalaṃ paṭilabhi evaṃ āgatadivasato dutiyadivase aḍḍhateyyānaṃ pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi.
在难陀林中,长老与来去的良家妇女、儿媳及少女们融洽相处,不觉已至傍晚时分。长老察觉时间,说:“我现在去弥瑟迦山。”便起身。大臣们请长老们安住在大云林园。国王也在那夜过后,来到长老身边,询问睡眠安乐。显示巴利原文
Therassa naṇdanavane āgatāgatāhi kulitthīhi kulasuṇhāhi kulakumārīhi saddhi samodamānasseva sāyaṇhasamayo jāto, thero kālaṃ sallakkhetvā gacchāmi’dāni missaka pabbatanti uṭṭhahi. Amaccā mahāmeghavanuyyāne there vāsesuṃ rājāpi kho tassā rattiyā accayena therassa samīpaṃ gantvā sukhasayitabhāvaṃ pucchitvā kappati bhante bhikkhusaṅghassa ārāmoti pucchi. Thero kappati mahārājāti āha.
国王心喜,携黄金宝物,倒水于尊者手中,授予大天林园。长老翌日仍在王宫中用膳,晚间又于那难达林中开示无上法。接连七日长老如是讲说,听者达半万余人,法会圆满。第七日,长老至皇宫后苑,弘说『勤谨教义』,然后往礼敬舍利山。显示巴利原文
Rājā tuṭṭho suvaṇṇa bhiṃkāraṃ gahetvā therassa hatthe udakaṃ pātetvā mahāmeghavanuyyānaṃ adāsi thero punadivasepi rājageheyeva bhuñjitvā naṇdanavane anamataggiyāni kathesi. Puna divase aggikkhaṇdhopama suttantaṃ kathesi. Eteneva upāyena satta divasāni kathesi aḍḍha nacamānaṃ pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Sattame divase pana thero antopure rañño appamāda suttantaṃ kathayitvā cetiyagirimeva agamāsi.
此时国王邀请长老入宫共进晚餐。思忖若行无明失礼,乘车前往舍利山。国王当翻山越岭,向众长老亲近请教,彼显疲惫形态迎接。长老问曰:『汝何以尊贵陛下而受苦至此?』国王答曰:『尔等曾严诲我,我今欲依教行事,非为自身,乃为雨季修行场所造访而来。』时国王在舍利塔院构筑凉亭六十八间,布置法会,用毕即返城。显示巴利原文
Atha kho rājā thero āyācito sayamevāgato, tasmā tassa anāpucchā gamanampi bhaveyyāti cintetvā rathaṃ abhirūhitvā, cetiyagiriṃ agamāsi mahatā rājānubhāvena gantvā therānaṃ santikaṃ upasaṅkamanto ativiya kilantarūpo hutvā upasaṅkami. Tato naṃ thero āha kasmā tvaṃ mahārāja evaṃ kilama māno āgatoti. Tumhe mama gāḷhaṃ ovādaṃ datvā idāni gantukāmā nukhoti jānanatthaṃ bhanteti. Na mayaṃ mahārāja gantukāmā, api ca vassupanāyika kālonamāyaṃ samaṇena nāma vassupanāyikaṃ ṭhānaṃ ñātuṃ vaṭṭatīti. Rājāpi kho taṃkhaṇaṃyeva karaṇḍaka cetiyaṅgaṇaṃ parikkhipitvā aṭṭhasaṭṭhiyā leṇesu kammaṃ paṭṭhapetvā nagarameva agamāsi.
这些长老教导大众,于支提山度过了雨季。雨季过后,尊者摩醯陀行自恣已,于迦提月满月之布萨日,向国王如是说:“大王,我们已许久未曾亲见正自觉者,因而无从顶礼、承事、合掌、行如法之仪,为此我们深心思念。”显示巴利原文
Tepi thero mahājanaṃ ovadamānā cetiyagirimhi vassaṃ vasiṃsu. Athāyasmā mahāmahiṇdo vutthavasso pavāretvā kattikapuṇṇamāyaṃ uposathadivase rājānaṃ etadavoca ciradiṭṭho no mahārāja sammāsambuddho abhivādana paccupaṭṭhāna añjali kamma sāmīci kamma karaṇaṭṭhānaṃ natthi, tenamhaṃ ukkaṇṭhitāti tanu bhante tumhe avocuttha parinibbuto sammāsambuddhoti kiñcāpi mahārāja parinibbuto, athassa sarīradhātuyo tiṭṭhantīti. Aññā tambhante thūpaṃ patiṭṭhāpemi bhūmibhāgaṃ vicinathāti. Api ca dhātuyo kuto lacchāmīti sumanena saddhiṃ mantehi mahārājāti rājā sumanaṃ upasaṅkamitvā pucchi’kutodāni bhantedhātuyo lacchāmā’ti sumano āha-appossukko tvaṃ mahārāja, vīthiyo sodhāpetvā dhaja patāka puṇṇaghaṭādīhi alaṅkārāpetvā saparijjano uposathaṃ samādiyitvā sabbatālāvacare upaṭṭhapetvā maṅgalahatthiṃ sabbālaṅkārehi patimaṇḍitaṃ kāretvā upari vassa setacchattaṃ ussāpetvā sāyaṇhasamaye mahānāgavanuyyānābhimukho yā hi addhā tasmiṃ ṭhāne dhātuyo lacchasiti, rājā sādhūti sampaṭicchi. Thero cetiyagirimeva agamiṃsu.
于是,尊者摩醯陀长老对沙马内拉须摩那说:“沙马内拉,你前往赡部洲,谒见你的祖父无忧法王,代我如是转告:‘大王,您的盟友天爱帝须王,已对佛陀教法生起净信,欲兴建塔寺。据悉,世尊曾用过的钵与舍利,现于您手中,请将其赠予我。’”显示巴利原文
Tatrāyasmā mahiṇdatthero sumana sāmaṇeramāha- gaccha tvaṃ sāmaṇera jambudīpe ayyakaṃ asokadhammarājānaṃ upasaṅkamitvā mama vacanena evaṃ vadehi’sahāyo te mahārāja devānampiya tisso buddhasāsane pasanno thūpaṃ patiṭṭhāpetukāmo tumhākaṃ kira hatthe bhagavato paribhuttapatto cevadhātu ca atthi, tamme dethā’ti taṃ gahetvā sakkaṃ devarājānaṃ upasaṅkamitvā tumhākaṃ kira mahārāja hatthe dve dhātuyo atthi dakkhiṇadāṭhā ca dakkhiṇakkhakañca, tatotumhe dakkhiṇadāṭhaṃpūjetha, dakkhiṇakkhakaṃ pana mayhaṃ dethāti, evañca naṃ vadehi kasmā tvaṃ mahārāja amhe tambapaṇṇidīpaṃ pahiṇitvā pamajjitthāti.
“善哉,尊者。”须摩那应允长老之语后,即刻取衣钵腾空而去,于华氏城门降下,至国王处禀明此事。国王欣然,从沙马内拉手中接过佛钵供养,以诸香涂拭佛钵,盛满如殊胜珍珠般的舍利,赠予沙马内拉。显示巴利原文
Sādhu bhanteti kho sumano therassa vacanaṃ sampaṭicchitvā tāvadeva pattacīvaramādāya vehāsamabbhuggantvā pāṭaliputtadvāre oruyha rañño santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocesi rājā tuṭṭho sāmaṇerassa hatthato pattaṃ gahetvā bhojetvā bhagavato pattaṃ gaṇdhehi ubbaṭṭetvā varamuttasadisānaṃ dhātūnaṃ pūretvā adāsi.
于是,比丘带着锁骨舍利来到帝释天王处。帝释天王见到沙弥,问道:“尊者苏摩那,您为何四处游荡?”沙弥答道:“大王,您将我们遣往铜掌洲后,为何懈怠?我心中不安,请告诉我,我们该做什么?”“听说你手中现有两枚舍利——右牙舍利与右锁骨舍利。你应当供养伞盖,但请将锁骨舍利给我。”“好!”帝释天王当即掘开长达数由旬的宝石板,取出锁骨舍利,交予苏摩那。显示巴利原文
So tuṃ gahetvā sakkaṃ devarājānaṃ upasaṅkami sakko devārājā sāmaṇeraṃ disvā kiṃ bhante sumana āhiṇḍasīti āha. Tvaṃ mahārāja amhe tambapaṇṇidīpaṃ pahiṇitvā kasmā pamajjasīti, tappamajjāmi bhante, vadehi kiṃ karomīti. Tumhākaṃ kira hatthe dve dhātuyo atthi dakkhiṇadāṭhā ca dakkhiṇakkhakañca, tato tumhe dakkhiṇadāṭhaṃ pūjetha dakkhiṇakkhakaṃ pana mayhaṃ dethāti. Sādhu bhanteti kho sakko devānamiṇdo yojanappamānaṃ maṇithūpaṃ ugghāṭetvā dakkhiṇakkhakaṃ nīharitvā sumanassa adāsi.
苏摩那接过锁骨舍利,就站立在支提山上。其后,以玛欣德为首的诸大龙尊者,将阿育法王所赐的舍利悉数安奉于支提山后,便手持锁骨舍利,在烈日当空时前往大龙园。国王亦依苏摩那所教而恭敬供养,手执象背布,于傍晚时分撑起由象背布制成的吉祥大白伞,乘着吉祥象,也来到了大龙园。显示巴利原文
So taṃ gahetvā cetiyagirimhiyeva patiṭṭhāsi atha kho mahiṇdapamukhā sabbe te mahānāgā asokadhammarājena dinna dhātuyo cetiyagiriyamhiyeva patiṭṭhāpetvā dakkhiṇakkhakaṃ ādāya vaḍḍhamānakacchāyāya mahānāga vanuyyānamagamaṃsu. Rājāpi kho sumanena vuttappakāraṃ pūjāsakkāraṃ katvā hatthikkhaṇdhavaragato sāyaṃ maṅgalahatthimatthake setacchattaṃ dhārayamāno mahānāga vanuyyānaṃ sampāpuṇi.
此时,国王心生此念:“若这确是正自觉者的舍利,愿伞盖自行移开,愿吉祥象双膝跪地,愿舍利盒安放我头顶。”心念才起,伞盖即移,象膝跪地,舍利盒便安放于国王头顶。国王犹如甘露灌顶,得未曾有之喜,便问比丘:“尊者,我该如何做?”比丘说:“请将舍利盒安于象鼻筒上。”国王便将舍利盒安放于象鼻筒内。龙众大悦,于迦丹巴河岸旁破云而来,安住池中,河水荡漾直至河口,展现一片辽阔大地。此处正是正自觉者的舍利将要被安置之地。显示巴利原文
Athassa etadahosi- sace ayaṃ sammāsambuddhassa dhātu, chattaṃ apanamatu, maṅgalahatthi jaṇṇukehi bhūmiyaṃ patiṭṭhāhatu, dhātu caṅgoṭakaṃ mayhaṃ matthake patiṭṭhahatūti saha rañño cittuppādena chattaṃ apanami hatthijaṇṇukehi patiṭṭhahi dhātucaṅgoṭakaṃ rañño matthake patiṭṭhahi rājā amatenevābhisittagatto paramena pītipāmojjena samannāgato hutvā pucchi dhātuṃ bhante kiṃ karomīti. Hatthikumbhiyeva tāva mahārāja ṭhapehīti. Rājā dhātuvaṅgoṭakaṃ hatthikumbhe ṭhapesi. Pamudito nāgo kuñcanādaṃ nadi mahāmegho uṭṭhahitvā pokkharavassaṃ vasisi ukadapariyantaṃ katvā mahābhūmicālo ahosi paccantepi nāma sammāsambuddhassa dhātuyo patiṭṭhahissantīti.
那时,象王由众多棕榈园侍从围绕,受着极其隆重的礼敬与供养,面朝西方,向后倒退而行,直至城东门,再由东门入城。当全城进行盛大供养时,又从南门出城,来到塔园的西边。它思考何处合适,曾在塔林前往复而行。此处曾安置过去三位正自觉者的遗骨舍利与金缕衣,称为“卡塔切提耶”。此地为诸天守护,枝叶茂密,常有众多水龙环绕,并告诫大众:“切勿穿着污秽衣服登临此地。”显示巴利原文
Atha so hatthināgo aneka tālāvacaraparivuto ativiya uḷārena pūjāsakkārena sakkariyamāno pacchimadisābhimukho hutvā apasakkanto yāva nagarassa puratthima dvāraṃ tāva gantvā puratthimena dvārena nagaraṃ pavisitvā sakalanagare uḷārāya pūjāya kayirāmānāya dakkhiṇadvārena nikkhamitvā thūpārāmassa pacchimadisābhāge pabhejavatthu nāma kira atthi tattha gantvā puna thūpārāmābhimukho eva paṭinivatti. So ca purimakānaṃ tiṇṇaṃ sammāsambuddhānaṃ dhammakarakaṃ kāyabaṇdhanaṃ udakasāṭīkaṃ patiṭṭhāpetvā katacetiyaṭṭhānaṃ hotī. Tadetaṃ vinaṭṭhesupi cetiyesu devatānubhāvena kaṇṭaka samākiṇṇasākhāhi nānāgacchehi parivutaṃ tiṭṭhati. Mā naṃ koci ucciṭṭhā suvimala kacavarehi saṇdusesīti.
那时,国王的侍从们走到象王前面,清除一切灌木,平整地面,把那块地做成如象掌一般平坦。象王来到该处,使它作为前庭,然后在其西边的菩提树处站立。接着,人们开始从它头顶取下舍利,象王却不让取下。他们便问长老:“尊者,为何……”显示巴利原文
Atha tassa hatthino purato gantvā rājapurisā sabba gacche chiṇditvā bhūmiṃ sodhetvā taṃ hatthatalasadisaṃ akaṃsu. Hatthināgo gantvā taṃ ṭhānaṃ purato katvā tassa pacchimadisābhāge bodhirukkhaṭṭhane aṭṭhāsi. Athassa matthakato dhātuṃ oropetuṃ ārabhiṃsu nāgo oropetuṃ na deti. Theraṃ pucchi, kasmā bhante nāgo dhātuṃ oropetuṃ na detīti
“大王,已升起的舍利不可取下。”那时,无畏池的水干涸了,四周地面裂开,有极为纯净的泥团。于是,大众迅速取来泥土,造了一个大小如象额般的基坛。随即,他们开始为造塔而制砖。在砖瓦完成期间,象王一直住在菩提树处的象厅里,夜间则在塔基周围巡行守护。显示巴利原文
Āruḷhaṃ mahārāja oropetuṃ na vaṭṭatiti. Tasmiñca kāle abhayavāpiyā udakaṃ jinnaṃ hoti samantā bhūmi phalitā suuddharā mattikapiṇḍā. Tato mahājano sīghasīghaṃ mattikaṃ āharitvā hatthakumbhappamāṇaṃ vatthumakāsi. Tāvadeva thūpakaraṇatthaṃ iṭṭhikā kātuṃ ārabhiṃsu. Yāva iṭṭhikā pariniṭṭhanti tāva hatthināgo katipāhaṃ divā bodhirukkhaṭṭhāne hatthisālāyaṃ tiṭṭhati. Rattiyaṃ thūpapatiṭṭhāna bhūmiyaṃ pariyāyati.
于是,国王将场地清理干净后,问长老:“尊者,应当建造怎样的塔?”长老说:“如同稻谷堆一般,大王。”国王说:“善哉,尊者!”便让人建造了一座仅小腿高的塔,为了安置舍利而举行了盛大的供养。显示巴利原文
Atha vatthuṃ vināpetvā rājā theraṃ pucchi, kīdiso bhante thūpo kātabboti. Vīhirāsi sadiso mahārājāti, sādhu bhanteti rājā jaṅghappamāṇaṃ thūpaṃ cināpetvā dhātuoropanatthāya mahāsakkāraṃ kāresi.
于是,整个城邑与乡村的人都前来聚集,为了瞻仰舍利。当大众聚集之时,十力者的舍利从象额升起,高达七多罗树,升入空中,示现了双神变。从各处舍利所在,放射出六色光芒,并有水流和火焰迸发。如同在舍卫城的甘达菴婆罗树下所示现的神变一样。此神变并非由长老或天人所为,而是由佛陀自身的神力所示现。佛陀如大地般主持一切,在赡部洲洲的阿努拉德普拉南部,于过去三佛塔之南的舍利安置处,在我的南侧舍利安置日,示现了双神变。显示巴利原文
Tato sakalanāgarā ca jānapadā ca dhātumha dassanatthaṃ santipatiṃsu sannipatite ca tasmiṃ mahājane dasabalassa dhātu hatthikumbhato sattatālappamānaṃ vehāsamabbhuggantvā yamakapāṭihāriyaṃ dassesi. Tehi tehi dhātuppadesehi chabbaṇṇaraṃsiyo udakadharā ca aggikkhaṇdhā ca pavattanti. Sāvatthiyaṃ gaṇḍambamūle bhagavatā dassita pāṭihāriya sadisaṃ eva pāṭihāriyaṃ ahosi. Tañca kho neva therānubhāvenana devatānubhāvena, api ca kho buddhānaṃyeva ānubhāvena bhagavā kira dharamānova adhiṭṭhāsi - tambapaṇṇidīpe anurādhapurassa dakkhiṇadisābhāge purimakānaṃ tiṇṇaṃ buddhānaṃ cetiyaṭṭhāne mama dakkhiṇakkhakadhātu patiṭṭhāna divase yamakapāṭihāriyaṃ hotūti.
Evaṃ acintiyā buddhā-buddhadhammā acintiyā, Acintiyesu pasannānaṃ-vipāko hoti acintiyoti;
从舍利身放出之水滴,遍洒铜掌洲,无一处不蒙其泽。此舍利身以水滴息铜掌地之炎热,为大众示现神变已,降下住于国王头顶。国王思惟得此人身真实不虚,生大恭敬,遂建塔安置舍利。安置之时,大地震动,而塔内安稳不动。国王、王子、天众、鬼神及龙众等,皆怀敬畏,各各造塔守护。显示巴利原文
Dhātusarīrato nikkhanta udakaphusitehi sakalehi tambapaṇṇidīpatale na koci aphuṭṭhokāso nāma ahosi. Evamassa taṃ dhātu sarīraṃ udakaphusitehi tambapaṇṇitthalassa paridāhaṃ vūpasametvā mahājanassa pāṭihāriyaṃ dassetvā otaritvā rañño matthake patiṭṭhāsi rājā saphalaṃ manussattapaṭilābhaṃ maññamāno mahantaṃ sakkāraṃ katvā dhātuṃ patiṭṭhāpesi. Saha dhātupatiṭṭhānena mahābhūmicālo ahosi niṭṭhite pana thūpe rājā ca rājā bhātikā ca deviyo ca de-nāga-yakkhānaṃ vimbhayakaraṃ paccekaṃ thūpamakaṃsu.
如是,世尊以舍利身
纵使已达寂静,亦应为众生利益而行;
又应以种种方式广行安乐与法;
坚定者当随顺依怙而行。
显示巴利原文 Evaṃ jino dhātusarīrakena Gatopi santiṃ janatāhitañca, Sukhañca dhammā bahudhā kareyya Ṭhito hi nāthonukaraṃ kareyya;
为令善士心生净信而作之《塔史》中,塔园之章显示巴利原文
Sādhujana manopasādanatthāya kate thūpavaṃse thūpārāma kathā,
13 当舍利供养圆满、舍利宝安立之后,玛欣德长老即往大云园安居。那时,阿奴拉德维后心生出家之念,便禀告国王。国王闻彼所言,对长老说:“尊者,阿奴拉德维后愿求出家,请度她出家。”长老道:“大王,我等不可度女人出家。”显示巴利原文
13. Niṭṭhitāya pana dhātupūjāya patiṭṭhite dhātuvare mahiṇdatthero mahāmeghavanuyyānameva gantvāvāsaṃ kappesi. Tasmiṃ kho pana samaye anulādevī pabbajitukāmā hutvā rañño ārocesi. Rājā tassā vacanaṃ sutvā theraṃ etadavoca? Bhante anulādevī pabbajitukāmā, pabbājetha nanta na mahārāja amhākaṃ mātugāmaṃ pabbājetuṃ kappati. Pāṭaliputte pana mayhaṃ bhagini saṅghamittā therī nāma atthi, taṃ pakkosāpehi mahārāja, imasmiñca dīpe purimakānañca tiṇṇaṃ sammāsambuddhānaṃ bodhi patiṭṭhaṃsi amhākampi bhagavato sarasa raṃsijāla vissajjanakena bodhinā patiṭṭhātabbaṃ, tasmā sāsanaṃ pahiṇeyyasi yathā saṅghamittā bodhiṃ gahetvā āgaccheyyāti.
国王领受长老之言后,与大臣共商,唤来胞妹之子——名为阿里陀者,说道:“孩子,你能前往华氏城,将大菩提树与僧伽蜜多长老尼一同迎来么?”答:“陛下,若您允许我出家,我能成办。”显示巴利原文
Rājā therassa vacanaṃ sampaṭicchitvā amaccehi saddhiṃ mantento ariṭṭhaṃ nāma attano bhāgineyyaṃ āha sakkhissasi tvaṃ tāta pāṭalīputtaṃ gantvā mahābodhinā saddhiṃ ayyaṃ saṅghamittattheriṃ ānetunti sakkhissāmi deva sace me pabbajjaṃ anujānissasīti.
“去吧,亲爱的,把长老尼接来,让她出家。”他领受了国王和长老的教命,依长老的决意,有一天未去阎浮拘罗码头,而是登船渡海,抵达华氏城后向国王禀告:“天子!您的儿子玛欣德长老这样说:‘您的同伴、天爱帝须王的……’”显示巴利原文
Gaccha tāta theriṃ ānetvā pabbajjāhīti. So rañño ca therissa ca sāsanaṃ gahetvā therassa adhiṭṭhānavasena ekadivase na jambukolapaṭṭanaṃ gantvā nāvaṃ abhirūhitva samuddaṃ atikkamitvā pāṭalīputtaṃ gantvā rañño sāsanaṃ ācikkhi-putto te deva mahiṇdathero evamāha. Sahāyassa kira te devānampiyatissassa bhātujāyā anulādevī nāma pabbajitukāmā, taṃ pabbājetuṃ ayyaṃ saṅghamittattheriṃ pahiṇeyyātha, ayyāya eva ca saddhiṃ mahābodhinti.
他向僧伽密多长老尼转达了玛欣德长老的教命,随后前去拜见僧伽密多长老尼,如此说道:“圣尼!您的兄弟玛欣德长老派我来到您这里。天爱帝须王的兄弟之妻阿奴拉王后,与五百少女、五百后宫妇女一同盼求出家。请您前去为她们剃度。”显示巴利原文
Therassa sāsanaṃ ārocetvā saṅghamittattheriṃ upasaṅkamitvā evamāha. Ayye tumhākaṃ bhātā mahiṇdatthero maṃ tumhākaṃ santikaṃ pesesi devānampiyatissa rañño bhātujāyā anulādevī nāma pañcahi kaññāsatehi pañcahi ca antepurisā satehi saddhiṃ pabbajitukāmāti, taṃ kira āgantvā pabbājethāti.
她迅速前去向国王禀明此事,随即说道:“大王!我将前往铜色岛。”显示巴利原文
Sā tāva deva turita turitā gantvā raññā tैmatthaṃ ārocetvā gacchāmahaṃ mahārāja tambapaṇṇidīpanti āha.
说完“那么,母亲,请带着大菩提树走吧”之后,他命人清扫、平整从华氏城一直通往大菩提树的道路,随后率领长达七由旬、宽达三由旬的浩大军阵,从华氏城出发,带领圣僧团,来到大菩提树附近。显示巴利原文
Tena hi amma mahābodhiṃ gahetvā gacchāhīti vatvā pāṭalīputtato yāva mahābodhi tāva maggaṃ paṭijaggāpetvā sattayojanāyāmaya tiyojana vitthatāya mahatiyā senāya pāṭaliputtato nikkhamitvā ariyasaṅghaṃ ādāya mahābodhisamīpaṃ agamāsi.
大军将大菩提树团团围绕,竖起各种幢幡,饰以种种宝石与无量庄严,遍撒各色鲜花,众多乐器一齐奏响。随后,国王用香、花、鬘等供养大菩提,右绕三匝,在八处虔诚礼敬,然后起身,合掌而立,以真实语立下誓言:“如果这棵大菩提树将安立在楞伽岛,或者我若会成为正法的毁灭者,为作证明,我就在这金色坛台上立下碑文。”作完此誓言后,他便割取大菩提树的枝条,用香水注满金台,并在上面立下碑铭。显示巴利原文
Senāya samussita dhajapatākaṃ nānāratana vicittaṃ anekālaṅkāra patimaṇḍitaṃ nānāvidha kusuma samākiṇṇaṃ aneka turiya saṃghraṭṭhaṃ mahābodhiṃ parikkhipi tato rājā puppha-gaṇdha-mālādīhi pūjetvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhasu ṭhānesu vaṇditvā uṭṭhāya añjalimpaggayha ṭhatvā saccavacanakiriyāya bodhiṃ gaṇhitukāmo ratanapīṭhaṃ āruyha tulikaṃ gahetvā manosilāya lekhaṃ katvā yadi mahābodhinā laṅkādīpe patiṭṭhātabbaṃ, yadi cāhaṃ buddhasāsane nibbematiko bhaveyyaṃ, mahābodhi sayameva imasmiṃ suvaṇṇakaṭāhe patiṭṭhahatūti saccakiriyamakāsi saha saccakiriyāya bodhisākhā manosilāya paricchinnaṭṭhānehi chiṇditvā gaṇdha kalala pūrassa suvaṇṇakaṭāhassa upari aṭṭhāsi.
之后,国王以盛大恭敬将大菩提树从菩提道场迎请至华氏城,施设一切供养,再将大菩提树请上恒河的船。他自己也离城出发,越过文阇森林,次第而行,于七日内到达多摩梨帝。沿途,诸天、龙与人们纷纷举行了无比盛大的大菩提供养。显示巴利原文
Tato rājā mahābodhiṃ bodhimaṇḍato mahantena sakkārena pāṭalīputtaṃ ānetvā sabbaparihārāni datvā mahābodhiṃ gaṅgāya nāvaṃ āropetvā sayampi nagarato nikkhamitvā viñjhāṭaviṃ samatikkamma anupubbena sattadivasehi tāmalittiṃ anuppatto antaramagge deva-nāga-manussā uḷāraṃ mahābodhi pūjamakaṃsu.
国王在海岸边驻留七日,将大菩提树安奉于彼,极尽盛大恭敬供养。随后,国王请大菩提树与僧伽蜜多长老尼及其随众一同登船。当船启航时,他合掌流泪,悲泣而唤:“大菩提树啊,您正放射着十力世尊的光芒之网,就要离去了!”他双手合十,潸然泪下,伫立遥望。那棵大菩提树安住船上,航行于大海之中。海面广阔,延绵数由旬,虚空中群仙环绕,五色莲花竞放飞舞,犹如金翅鸟展翅盘旋。水陆诸天与海中之神云集会聚,皆以无量恭敬作大礼敬。在这盛大的供养中,船抵达了阎浮洲首府贾布阇罗的港口。显示巴利原文
Rājāpi samuddatīre sattadivasāni mahābodhiṃ ṭhapetvā mahantaṃ sakkāraṃ katvā bodhimpi saṃṅghamittattherimpi saparivāraṃ nāvaṃ āropetvā gacchati vatare dasabalassa sarasa raṃsijālā muñcamāno mahābodhi rukkhoti kaṇditvā añjalimpaggahetvā assūni pavattayamāno aṭṭhāsi sāpi kho mahābodhi samarūḷhanāvā passato passato mahārājassa mahāsamuddatalaṃ pakkhaṇdi mahāsamuddepi samantā yojanaṃ vīci vūpasantā pañcavaṇṇāni padumāni pupphitāni antalikkhe dibbaturiyāni vajjiṃsu ākāse jala thala sannissitāhi devatāhi pavattitā ativiya uḷāra pūjā ahosi. Evaṃ mahatiyā pūjāya sā nāvā jambukolapaṭṭanaṃ pāvisi.
天爱帝须大王亦下令从北门起,直至贾布阇罗港,沿途清整道路、庄严装饰。在出城之日,大王立于北门附近的声堂旧址,凭借长老的威神力,遥见大菩提树正在大海之上威仪而来,不禁满心欢喜。他欣然出迎,一路以五色之花遍洒道路,处处敷设香花灯明。当日入城之际,大菩提树巡行街巷,城中花雨纷扬,熏香、香油遍洒,大众恭敬作礼。随后,大菩提树被奉至蓄水池边,以水洒净。大王遣散了护树的部署,亲自清理大菩提树下的区域,心怀安详。礼敬完毕后,他将大菩提树举置于最高枝头,并环绕大菩提树,率领十六位出身王族世家之子,从海岸向内陆而行,于三日内,令锡兰举国臣民咸来礼敬大菩提树。显示巴利原文
Devānampiyatissa mahārājāpi uttaradvārato paṭṭhāya yāva jambukolapaṭṭanā maggaṃ sodhāpetvā alaṅkārāpetvā nagarato nikkhamana divase uttaradvāra samīpe saddasālāvatthusmiṃ ṭhito tāya vibhūtiyā mahāsamudde āgacchantaṃyeva mahābodhiṃ therassānubhāvena disvā tuṭṭhamānaso nikkhamitvā sabbaṃ maggaṃ pañcavaṇṇehi pupphehi okiranto antarantarā pupphaagghiyāni ṭhapento ekāheneva jambukolapaṭṭanaṃ gantvā sabbatālāvacara parivuto puppha dhūpagaṇdhādīhi pūjayamāno galappamaṃnaṃ udakaṃ oruyha āgato vata redasabalassa sarasa raṃsijālaṃ vissajjanako bodhirukkhoti pasannacitto mahābodhiṃ ukkhipitvā uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhapetvā mahābodhiṃ parivāretvā āgatehi soḷasahi jātisampannakulehi saddhiṃ samuddato paccuttaritvā samuddatīre bodhiṃ ṭhapetvā tīṇi divasāni sakala tambapaṇṇi rajjena pūjesi.
至第四日,大王手持大菩提树,一路广作殊胜供养,次第来到阿努拉德普勒城。入城之后,再次举行盛大恭敬供养。十四日,当树荫渐增之时,大王将大菩提树从北门迎入,穿过城中,再由南门迎出。在距南门五弓之处,正是过去三尊正自觉者——拘留孙佛、拘那含佛、迦叶佛——曾安立其大菩提树之圣地。此地大云林周匝围绕,塔基四周有高墙护卫。大王便于此处安奉了大菩提树。显示巴利原文
Atha catutthe divase mahābodhiṃ ādāya uḷāraṃ pūjaṃ kurumāno anupubbena anurādhapuraṃ sampatte anurādhapurepi mahāsakkāraṃ katvā cātuddasī divase vaḍḍhamānakacchāyāya mahābodhiṃ uttaradvārena pavesetvā nagaramajjhana atiharitvā dakkhiṇadvārena nikkhamitvā dakkhiṇadvārato pañcadhanu satike ṭhāne yattha amhākaṃ sammāsambuddho nirodha samāpattiṃ samāpajjitvā nisīdi. Purimakā ca tayo sammāsambuddhā samāpattiṃ appetvā nisīdiṃsu. Yattha ca kakusaṇdhassa bhagavato sirīsabodhi, konāgamanassa bhagavato udumbarabodhi, kassapassa bhagavato nigrodhabodhi, patiṭṭhāpesi -tasmiṃ mahāmeghavanuyyānassa tilakabhūte katabhūmi parikamme rājavatthudvārakoṭṭhakaṭṭhāne mahābodhiṃ patiṭṭhāpesi.
Evaṃ laṅkāhitatthāya-sāsanassaca vuddhiyā, Mahāmeghavane ramme-mahābodhi patiṭṭhitoti;