顶髻宝珠与衣布二塔的故事
Cūḷāmaṇidussa thupadvayakathā
9菩萨出家后,渐次行至王舍城,于城中乞食已,坐于般荼婆山窟。是时摩揭陀王愿以王位相邀,菩萨不许,立誓先证一切智,而后往化三界。遂诣阿罗罗、优陀迦二师近前修学,于彼所得殊胜心不满足。此后六年勤修大苦行,至毗舍佉月满月之日,受善生女所施乳糜,金钵盛之,于尼连禅河畔用已,日中分以种种方便度过;日暮时分,手持他人所施三握吉祥草,有黑龙王守护,登于菩提道场,敷草为座,发大誓言:“我若不从诸漏得心解脱,终不坏此座。”即降魔军,初夜分证宿命智,中夜分得死生智,后夜分获十力、四无畏,证一切智,圆满正觉。成佛之后,七处七日行,第八七日坐于羊角榕树下,深观法义,以佛眼察诸世间。尔时大梵天与娑婆主梵天劝请说法,世尊以佛眼遍观众生,忆念五比丘曾多饶益,即从座起,往迦尸城。于途中……
9. Bodhisatto pabbajitvā anukkamena rājagahaṃ gantvā tattha piṇḍāya caritvā paṇḍava pabbatapabbhāre nisinno magadharājena rajjena nimantiyamāno taṃ paṭikkhipitvā sabbaññutaṃ patvā tissavijitaṃ āgamanatthāyatenagahita paṭiñño āḷāraṃ-uddakañca upasaṅkamitvā tesaṃ santike adhigatavisesena aparituṭṭho chabbassāni mahāpadhānaṃ padahitvā visākha puṇṇama divase senāninigame sujātāya dinnapāyāsaṃ paribhuñjitvā nerañjarāya nadiyā suvaṇṇapātiṃ pavāhetvā nerañjarāya tīre mahāvanasaṇḍe nānāsamāpattīhi divābhāgaṃ vitināmetvā sāyaṇha samaye sotthiyena dinnaṃ tiṇamuṭṭhiṃ gahetvā kāḷena nāgarājena abhitthutaguṇo bodhimaṇḍaṃ āruyha tiṇāni. Sattharitvā na tāvīmaṃ pallaṅkaṃ bhiṇdissāmi yāva me anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī’’ti paṭiññaṃ katvā pācīna dāsābhimukho nisīditvā-sūriye anatthamiteyeva mārabalaṃ vidhametvā paṭhamayāme pubbe nivāsañāṇaṃ majjhimayāme cutūpapātañāṇaṃ patvā pacchimayāmāvasāne dasabala catuvesārajjādi sabbaguṇapatimaṇḍitaṃsabbaññutañāṇaṃ paṭivijjhitvā satta sattāhaṃ bodhisamīpeyeva vītināmetvā aṭṭhame sattāhe ajapāla nigrodhamūle nisinno dhammagambhīratā paccavekkhanena appossukkataṃ āpajjamāno dasadahassī mahābrahma parivārena sahampati mahābrahmunā āyācita dhammadesano buddhacakkhunā lokaṃ olokento brahmuno ajjhesanaṃ ādāya kassa nu kho paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyanti olokento āḷāruddakānaṃ kālakatabhāvaṃ ñatvā pañcavaggīyānaṃ bhikkhunaṃ bahūpakārataṃ anussaritvā uṭṭhāyāsanā kāsipuraṃ gacchanto antarāmagge upakena saddhiṃ mantetvā āsāḷahipuṇṇama divase isipatane migadāye pañca vaggiyānaṃ bhikkhunaṃ vasanaṭṭhānaṃ patvā te ananucchavikena āvuso vādena samudācarante aññāpetvā dhammacakkaṃ pavattento aññākoṇḍaññattherapamukhe aṭṭhārasa koṭiyo amatapānaṃ pāyesi.
从此以后,世尊住世四十年,宣说八万四千法蕴,度脱无量众生出于生有之险难,圆满一切佛所应作。而后于拘尸那罗末罗族之娑罗树林,双娑罗树间,头北面西,右胁卧于所设床座,于毗舍佉月满月之日,正念正知入般涅槃。是时诸娑罗树非时敷荣,开华满枝,悉皆洁白盛发。
Tato paṭṭhāya cattālīsa saṃvaccharāni ṭhatvā caturāsīti dhammakkhaṇdha sahassāni desetvā gaṇanapathamatīte satte bhavakantārato santāretvā sabbabuddhakiccāni niṭṭhapetvā kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane yamakasālāna mantare uttasīsakaṃ paññatte mañcake visākhapuṇṇama divase dakkhiṇena passena sato sampajāno anuṭṭhānaseyyāya nipajji. Tadā kira bhagavato pūjāya yamakasālā sabbapāliphullā mūlato paṭṭhāya yāva aggā ekacchannā ahesuṃ. Na kevalañca yamakasālāyeva sabbepi rukkhasākhā sabbapāliphullāva ahesuṃ.
不仅在那座园中,整个一万个轮围世界的树木都结满了果实。所有树木的树干上,开出了树干莲花;藤蔓上,开出了藤蔓莲花;空中,现出仰望莲花;大地裂开,生出了带茎的莲花。整个大海被五色莲花所覆盖,宽广达三由旬。
Na kevalañca tasmiṃyeva uyyāne sakalepi dasasahassa cakkavāḷe phalupaga rukkhā phalaṃ gaṇhiṃsu. Sabbarukkhānaṃ khaṇdhesu khaṇdha padumāni, valalīsu valalipadumāni. Ākāse ullokapadumāni, pathavitalaṃ bhiṇditvā daṇḍakapadumāni pupphiṃsu. Sabbo mahā samuddo pañcavaṇṇa padumasañchanno ahosi tiyojana sahassavitthato pana himavā ghanabaddhamorapiñchakalāpo viya nirantaraṃ mālādāmagavakkhito viya suṭṭhu pīḷetvā ābaddhapupphavaṭaṃsako viya supūrita pupphacaṅgeṭakaṃ viya ca atiramaṇīyo ahosi.
山楼阁地逗留的护法神灵出于神通,令如来的舍利身上盛开众多花朵,簌簌落下于空中。皆呈光彩灿烂的金黄色,如五彩宝盖,大而宽广如大树叶,拾取风尘。非独曼陀罗花,且诸其他祥云环绕花,以及黄金银色花环纷纷聚满,如是轮回三界,神祗诸天皆驻足来观,纯净无瑕,恭敬拈弹。繁华之饰不止于诸天,龙族、凤凰、人类皆往来供养,皆洒香木粉末。非但香木粉撒浴,且诸色彩华丽的净香、朱红与黄金银白之粉末,遍布世间,装饰轮廓美景。尽显纯净奢华,众神飞舞其间,妙不可言。非独此类,诸神族群万千众生携带弯弓利箭、铃铛、风管等乐器于空中齐鸣,彷佛聚于一处的苍穹巨旋风。
Yamakasālā bhummadevatāni sañcālitakkhaviṇdhaṭapā tathāgatasarīrassa uparipupphāni vikiranti. Dibbānipi maṇdārava pupphāni antalikkhā patanti. Tāni honti suvaṇṇa vaṇṇāni paṇṇacchattappamāṇāni mahātumbamattaṃ reṇu gaṇhanti na kevalañca maṇdārava pupphāneca, aññānipi sabbāni pāricchattaka pupphādīni suvaṇṇavaṅgoṭakāni rajatacaṅgoṭakāni ca pūretvā pūretvā tidasa purepi brahmalokepi ṭhitāhi devatāhi vividhāni antarā avippakiṇṇāneva hutvā āgantvā pattakiṃjakkha reṇu cuṇṇehi tathāgatassa sarīrameva okīranti na kevalañca devatānaṃyeva nāga supaṇṇa manussānampi upakappana caṇdana cuṇṇāni na kevalañca caṇdanacuṇṇāneva kāḷānusārī tagara lohitacaṇdanādi sabbagaṇdhajātacuṇṇāni, haritālañjana suvaṇṇa rajata cuṇṇāni, sabbagaṇdhavāsa vikatiyo suvaṇṇa rajatādisamugge pūretvā cakkavāḷa mukhavaṭṭiādisu ṭhitāhi devatāhi paviddhā antarā avippakiritvā tathāgatasseva sarīraṃ okiranti dibbānipi turiyāni antalikkhe vajjanti. Na kevalañca tāniyeva sabbānipi tantibaddha cammapariyonaddha susirādi bhedāni dasasahassacakkavāḷe deva-nāgava-supaṇṇa-manussānaṃ turiyāni ekacakkavāḷe sannipatitvā antalikkhe vajjanti.
据说有一护法神,名为长寿之大人,是诸天界及人间尊者,自人间生中转换,预知未来 如何成佛。闻此信愿弘扬,于应供日及礼拜日,集合花环,约定携花至佛陀所。此行花环,一开始由一位尊者名叫母伽迟耶制成。其人问:此花环为何结成?答非久留。曰:当出行之日,载往佛前。当得知佛出大定,遂于大出定日携带此花,诺言必往。再闻佛于正法轮转日显现,乃于转法轮日禀报。又闻转双阁神变之日,将奉送花环。得知天神升天之日,将前往。闻知寿命将断日,也将前往。闻得涅槃日,也必出行。
Varacāraṇadevatā kira nāmekā dīghāyukā devatā mahāpuriso manussapathe nibbattitvā buddho bhavissatīti sutva paṭisaṇdhidivase gaṇhitvā gamissāmāti mālā ganthituṃ ārabhiṃsu tā gaṇthamānāva mahāpurise mātukucchiyaṃ nibbatte tumbhe kassa gaṇthathāti vuttā na tāva tiṭṭhāti kucchito nikkhamana divase gahetvā gamissāmāti āhaṃsu puna nikkhentoti sutvā mahābhinikkhamanadivase gamissāmāti mahābhinikkhamanaṃ nikkhantoti sutvā abhisambodhi divase gamissāmāti. Ajja abhisambuddhoti sutvā dhammacakkappavattanadivase gamissāmāti dhammacakkaṃ pavattayīti sutvā yamakapāṭihāriyadivase gamissāmāti. Ajja yamakapāṭihāriyaṃ karīti sutvā devo rohanadivase gamissāmāti. Ajja devorohanaṃ karīti sutvā āyusaṅkhārossajjane gamissāmāti āyusaṅkhāraṃ ossajīti sutvā na tāva niṭṭhāti parinibbānadivase gamissāmāti?
又闻:今日世尊于双娑罗树间,以右侧姿态,正念正知,入狮子卧,将于力盛清晨时分般涅槃。有人问:“你们为何忙碌?”答:“正是今日——世尊即于今日入母胎,今日降生,今日发大出家,今日成就正自觉,今日转法轮,于双树间显现神通……”诸天欢喜踊跃,他们寿尽,即将涅槃,诚然如是。翌日饮食时分,愿诸众生安住正业。菩萨圆满十波罗蜜,乃成佛果,众华庄严,具备伟人相好,六色佛光映照,演说四十八部佛本生故事。诸佛智慧所成之法喜,飘然空中,周遍无尽虚空。
Ajja bhagavā yamakasālānamantare dakkhiṇena passena sato sampajāno sīhaseyyaṃ upagato balava paccusamaye parinibbāyissati tumhe kassa gaṇthathāti vuttā pana kinnāmetaṃ ajjeva mātukucchiyaṃ paṭisaṇdhiṃ gaṇhi ajjeva kucchito nikkhanto, ajjeva mahābhinikkhamanaṃ nikkhami. Ajjevabuddho ahosi ajjeva dhammacakkaṃ pavattayi. Ajjeva yamakapāṭihāriyaṃ akāsi. Ajjeva devalokā otinaṇṇā. Ajjeva āyusaṅkharaṃ ossaji. Ajjeva kira parinibbuto. Nanu nāma dutiya divase yāgupāna kālamattampi ṭhātabbaṃ assa, dasa pāramiyo pūretvā buddhattaṃ pattassa nāma ananucchavikanti apari niṭṭhitāva mālāyo gahetvā āgamma anto cakkavāḷe okāsaṃ ālabhamānā cakkavāḷa mukhavaṭṭiyaṃ labhitvā ādhāvantiyo hatthena hatthaṃ gīvāya gīvaṃ gahetvā tīṇi ratanāni ārabbhadvattiṃsamahapurisalakkhaṇāni chabbaṇṇaraṃsiyo dasapāramiyo addhacchaṭṭhāni jātakasatāni cuddassa buddhañāṇāni ārabbha gāyitvā tassa tassa avasāne sahāya he sahāya heti vadanti. Idametaṃ paṭiccavuttaṃ-dibbānipi saṃgītāni antalikkhe vattantiti.
在此盛大供养进行之际,世尊于初夜为摩罗人说法,于中夜为须跋陀说法,令其安立道果,于后夜教诫比丘众已,于力盛清晨时分,震动大地,入无余涅槃界而般涅槃。世尊般涅槃后,尊者阿难告知摩罗王此殊胜事。他们得知后,持妙香、花鬘及种种乐器,以舞蹈、歌唱、音乐、花鬘、香氛,向世尊舍利恭敬供养,或顶礼、或恭敬、或尊重、或礼拜,如此度过一日。
Bhagavā pana evaṃ mahatiyā pūjāya vattamānayā paṭhamayāme mallānaṃ dhammaṃ desesi majjhimayāme subhaddassa dhammaṃ desetvā taṃ maggaphale patiṭṭhāpesi pacchimayāme bhikkhu ovaditvā balava paccūsa samaye mahāpathaviṃ kampento anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi parinibbute pana bhagavati lokanāthe ānaṇdatthero mallarājunaṃ taṃ pavattiṃ āroceti te sutvāva gaṇdhamālaṃ sabbañca tālāvacaraṃ pañca ca dussayugasatāni ādāya gantvā bhagavato sarīraṃ naccehi - gītehi - vāditehi - mālehi - gaṇdhehi sakkarontā garukarontā mānentā - pūjentā celavitānāni karontā maṇḍala mālāni paṭiyādentā evaṃ tā divasaṃ vītināmesuṃ.
那时,诸天与拘尸那罗的摩罗人心中这样想:“今日火化世尊遗体的时间已很晚,现在我们便火化世尊遗体吧。”就这样,第二天也如此度过。同样地,第三天、第四天、第五天、第六天也如此度过。到了第七天,诸天与拘尸那罗的摩罗人以天人及人间的舞蹈、歌唱、音乐、花鬘、香等供养世尊遗体,恭敬、尊重、尊敬、礼拜之后,将世尊遗体移至城中名为“冠带”的摩罗会堂安置。
Atha devatānañca kosinārakānaṃ mallānañca etadahosi-ativikālo kho ajja bhagavato sarīra jhāpetuṃ, svedāni bhagavato sarīraṃ jhapessāmāti tathā dutiyampi divasaṃ vītināmesuṃ. Tathā tatiyaṃ catutthaṃ pañcamaṃ chaṭṭhampi divasaṃ vītināmesuṃ satta me divase devatā ca dosinārakā mallā ca bhagavato sarīraṃ dibbehi mānusakehi ca nacchehi - gītehi - vāditehi - mālehi - gaṇdhehi sakkāronto garukarontā mānentā pūjentā nagaramajjhena nīharitvā yattha makuṭabaṇdhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ tattha nikkhipiṃsu
那时,拘尸那揭罗一带,红色曼陀罗花盛开,铺覆如云。拘尸那揭罗的末罗族人,将世尊的遗体如同转轮圣王的遗体那般,以未漂布与梳理过的棉花交替包裹。此后五百年间,他们改用青铜器皿代替木匣,安奉世尊舍利。这时,大迦叶长老率领众多大弟子,与五百位比丘一同会聚此地。长老心中生起欢喜,诸天得生天界。集会中,有人高呼:“这便是我们族中的长老!”见他修行正道而被险阻所障,诸天祈愿他坚固不退。
Tena kho pana samayena kusinārā yāva saṇdhisamala saṃkaṭīrājannumattena odhinā maṇdārava pupphena satthatā hoti atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīraṃ cakkavattissa sarīraṃ viya ahatena vatthena veṭhesuṃ ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhesuṃ vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhesuṃ. Eteneva nayena pañcahiyugasatehi veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjetvā sabbagaṇdhānaṃ citakaṃ karitvā bhagavato sarīraṃ citakaṃ āropesuṃ. Tena kho pana samayena āyasmā mahā kassapo pāvāya kusināraṃ addhānamagga paṭipanno hoti mahatābhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi tena kho pana samayena there cittaṃ pasādetvā sagge nibbattā devatā tasmiṃ samāgame theraṃ adisvā kuhinnu kho amhākaṃ kulupaga theroti āvajjento antarāmaggapaṭipannaṃ disvā amhākaṃ kulupaga there avaṇdite citako mā pajjalitthāti adhiṭṭhihiṃsu.
随后,四位末罗族首领沐浴洗头,身着净衣,前来作礼。他们约有二十八人,手持双份薪柴聚集于椰树林中,尽管极力煽风鼓火,却始终无法令火焰燃起。这时,拘尸那揭罗的末罗族人因香薪堆不能点燃,便向尊者阿奴律多询问天人之意,得知大迦叶长老将率领五百位比丘前来顶礼佛足。以此缘故,舍利堆上的火光尚未生起。长寿、地寒、拉索等比丘一直从旁观望;各处道路纷繁,林莽杂沓,众人勘查可通行的路径,共有八条。接着,大迦叶长老前往末罗族的“冠带”塔与世尊舍利所在之处,整披袈裟,右绕舍利三匝,立于足侧,修习第四禅那;出定之后,起身礼敬。五百位比丘亦合掌于佛足前,次第燃香礼敬金光宝匣,表达敬意,将宝匣举于头顶,合掌而立。此刻,一切恶劫之相分作两半,犹如满月被云所覆,佛足隐没于世间。
Atha kho cattāro mallapāmokkhā sīsaṃ nahātā ahatāni vatthāni nicatthā vī saṃratanasatikaṃ caṇdanacitakaṃ ālimpessāmāti aṭṭhapi solasapi dvattiṃsāpi janā hutvā yamaka ukkayo gahetvā tālavaṇeṭahi vijantā bhastāni dhamantā na sakkontiyeva aggiṃ gāhāpetuṃ. Atha kho kosinārakā mallā citakassa apajjalana kāraṇaṃ āyasmantaṃ anuruddhaṃ pucchitvaṃ devatānaṃ abhippāyaṃ sutvā mahākassapo kira bho pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ dasabalassa pāde vaṇdissāmīti āgacchati tasmiṃ kira anāgate citako na pajjalati kīdiso bhoso bhikkhu kālo odāto dīgho rasso evarūpe nāma bho bhikkhumhi ṭhito kiṃ dasabalassa parinibbānaṃ nāmāti deci gaṇdhamālādi hatthā paṭipathaṃ gacchiṃsu keci vīthiyo vicittā katvā āgamanamaggaṃ olokayamānā aṭṭhaṃsu. Atha kho āyasmā mahākassapo yena kusinārā makūṭabaṇdhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ, yena bhagavato citako tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā āvajjentova sallakkhesi-imasmiṃ ṭhāne pādāti tate pādasamīpe ṭhatvā abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya arasahassa patimaṇḍitā dasabalassa pādā saddhiṃ kappāsa paṭalehi pañcadussayugasatāni suvaṇṇadoṇiṃ vaṇdanacitakañca dvedhā katvā mayhaṃ uttamaṅge sirasi patiṭṭhahantūti adhiṭṭhāsi saha adhiṭṭhāna cittena tāni dussayugādini dvedhā katvā valāhakantarā puṇṇacaṇdo viya pādā nikkhamiṃsu.
长老伸出双手,犹如盛开的红莲,捧起世尊金色双足,牢牢握至脚踝,安放于自己尊贵的头顶之上。大众见此稀有景象,不觉一时齐声惊叹。众人纷纷以香、花鬘等供养,随各自所好顶礼膜拜。当长老与大众以及五百位比丘礼敬之时,那位最尊贵长老的双手自然松开,世尊的双足连同垫足的木板等一切物事,皆毫未移位。其间,无论有人出入,或以布、丝、五百层棉絮、油滴、木片等,皆不能令其移动分毫,一切维持原状。长老于日中,身光与日月竞耀;当他立于过去、未来诸佛足相之际,大众心中充满极大悲悯。其时,天人护持,有一位迦叶比丘施展神力,一举熄灭了薪堆之火。世尊的舍利光芒不减,皮肤、肌肉、血肉毫无损伤,洁白如新,胜似绽开的鲜花,金光闪耀,犹如宝石所成的圣体。
Thero vikasita rattapaduma sadise hatthe pasāretvā suvaṇṇavaṇṇe satthu pāde yāva gopphakā bāḷhaṃ gahetva attano siravare patiṭṭhāpesi mahājano taṃ acchariyaṃ disvā ekappahāre neva mahānādaṃ nadi. Gaṇdhamālādīhi pūjetvā yathāruciṃ vaṇdi. Eva pana therena ca mahājanena ca tehi ca pañcahi bhikkhusatehi vaṇdita mattetherassa hatthato muñcitvā alattaka vaṇṇāni bhagavato pādatālāni dāruādisu kiñci acāletvāva yathāṭṭhāne patiṭṭhahiṃsu. Bhagavato pādesu nikkhamantesu vā pavisantesu vā kappāsaaṃsu vā dasātantu vā telabiṇdu vā dārukhaṇḍaṃ vā ṭhānā calitaṃ nāma nāhosi. Sabbaṃ yathāṭṭhāne ṭhitameva ahosi. Uṭṭhahitvā pana atthaṅgate caṇde viya sūriye viya ca tathāgatassa pādesu antarahitesu mahājano mahākaṇditaṃ kaṇdi. Parinibbutakālato adhikataraṃ kāruññaṃ ahosi atha kho devātānubhāvena panesa citake samantato ekappahāreneva pajjali. Jhāyamānassa bhagavato sarīrassa chavi camma maṃsādīnaṃ neva chārikāmattampi antamaso paññāyittha na masi, sumana makula sadisā pana dhotamutta sadisā suvaṇṇasadisā ca dhātuyo avasissiṃsu.
历代长寿佛舍利呈现黄金块状,坚凝不化。今世世尊言:我将久留此舍利,然后入涅槃。因我教法尚未弘布十方,故即便涅槃,我亦护持众生信仰,建设舍利塔,令大众礼拜升天。舍利中有四十根脱散者,有二根完整,七根细者不脱散,其他则分离。其间大小细微舍利中,有如芥子大小,有如稻粒,有过大者若蚯蚓大小。
Dīghāyuka buddhānañhi sarīraṃ suvaṇṇakkhaṇdhasadisaṃ ekaghanameva hoti. Bhagavā pana ahaṃna ciraṃ ṭhatvā ṭhatvā parinibbāyāmi. Mayhaṃ sāsanaṃ na tāva sabbattha vitthāritaṃ, tasmā parinibbutassapi me sāsasamattampi dhātuṃ gahetvā attano attano vasanaṭṭhāne cetiyaṃ katvā paricaranto mahājano saggaparāyano hotiti dhātūnaṃ vikiraṇaṃ adhiṭṭhāsi. Kati panassa dhātuyo vippakiṇṇā, kati na vippakiṇṇāti catasso dāṭṭhā, dve akkhakā, uṇhīsanti imā sattadhātuyo na vippakiṇṇā. Sesā vippakiriṃsu. Tattha sabbakhuddakā dhātu sāsapa bījamattā ahosi mahādhātu majjhe bhinna taṇḍulamattā. Atimahatī majjhe bhinnamugga bījamattā ahosi.
世尊身上即使插入了尖利如天上的树枝、膝盖般长短的刺针、榕树枝节、流水浸润等,虽然这些痛感让心神熄灭,却不仅仅是如天空水流环绕般的熄灭。即便是那些围绕着世尊伫立的榕树枝干,枝叶茂密,流水从树间流淌,它们的心智也同样被熄灭。世尊的内心广阔广大,四周涌现泉水,绕树蔓藤与荆棘等似的,就如同流水环绕松柏。迦主玛拉国王以金银壶盛满各种香水,用金银八牙香炉薰染,点燃檀香熄灭心念。此时,当熄灭心念时,那些围绕树冠、树枝、树叶、枝条间爬行的蚂蚁、猴子以及马蚁,都不在网状枝叶间游荡穿行。
Daḍḍhe kho pana bhagavato sarīre ākāsato aggabāhumattāpi jaṅghamattāpi tālakkhaṇdhamattāpi udakadhārā patitvā citakaṃ nibbāpesi na kevalaṃ ākāsatoyeva parivāretvā ṭhitasālarukkhānampi sākhattara viṭapantarehi udakadhārā nikkhamitvā nibbāpesuṃ, bhagavato citako mahanto, samantā pathaviṃ bhiṇditvā taṃṅgalasīsamattā udakavaṭṭi eḷika vaṭaṃsaka sadisā gantvā citakameva gaṇhi mallarājāno ca suvaṇṇaghaṭe rajataghaṭe ca pūretvā ābhata nānāgaṇdhodakena suvaṇṇa rajatamayehi aṭṭhadantakehi vikiritvā caṇdanacitakaṃ nibbāpesuṃ. Tattha citake jhayamāne parivāretvā ṭhita sālarukkhānaṃ sākhantarehi viṭapantarehi pattantarehi ca jāle uggacchante pattaṃ vā sākhā vā daḍḍhā nāma natthi kipillikāpi makkaṭakāpi pāṇakāpi jālānaṃ antare neva vicaranti.
从天空降落的水流在榕树枝头滴落,从地面涌出的水流也在地面滴落,如此广泛心火被熄灭。玛拉国王在大会堂内制造了四种香料组合,采摘五种嫩叶、装饰花朵,束缚在树霅之上,用金星点缀。又悬挂各种香包、花环和宝饰,直到高冠装饰、头饰宝具、吉祥馆舍,二者都目睹后,扔撒牛粪和旧布。束缚后的树霅上又红红挂着各种香包、花环和宝饰,五彩旗帜悬垂四周,展开旗帜于石凳层列街道,置于芭蕉叶和满花瓶上,点烛杆,装饰手腕,置以基座宝箱,施以花香,奏乐嬉戏。他们进入市镇,在布满地毯的大会堂安置宝座,撑起白布帐篷,数十人把手中的椰子壶掷出,骑象手持壶接住,骑马手持蔑草接住,战士们以臂臂护持,在众多弓箭射来时,破空将其击落。
Ākāsato patita udakadhārāsupi sālarukkhehi nikkhantौdakadhārāsupi pathaviṃ bhiṇditvā nikkhanta udakadhārāsupi dhammatāva pamāṇaṃ evaṃ citakaṃ nibbāpetvā pana mallarājāno saṇthāgāre catujātigaṇdha paribhaṇḍaṃ kāretvā lāja pañcamāni pupphāni vikiritvā upari celavitānaṃ baṇdhāpetvā suvaṇṇatārakāhi khacetvā tattha gaṇdhadāma mālādāma ratanadāmāni olambetvā satthāgārato yāva makuṭa baṇdhana saṅkhātā sīsappasādhana maṅgalasālā tāva ubhohi passehi sāṇikilañja parikkhepaṃ kāretvā upari celavitānaṃ baṇdhāpetvā suvaṇṇatārakāhi khacetvā tatthāpi gaṇdhadāma mālādāma ratanadāmāni olambetvā maṇidaṇḍehi pañcavaṇṇadhaje ussapetvā samantā dhajapatākā pirikkhipitvā sittasammaṭṭhāsu vīthisu kadaliyo puṇṇaghaṭe ca ṭhapetvā daṇḍadīpikā jāletvā alaṅkata hatthikkhaṇdhe sahadhātūhi suvaṇṇadoṇiṃ ṭhapetvā mālāgaṇdhādīhi pūjetvā sādhukīḷaṃ kīḷantā antonagaraṃ pavesetvā saṇthāgāre sarabhamaya pallaṅke ṭhapetvā upari setacchattaṃ dhārayitvā satti hatthehi purisehi parikkhipāpetvā hatthīhi kumbhena kumbhaṃ paharantehi parikkhipāpetvā tato assehi gīvāya gīvaṃ paharantehi tato rathehi āṇikoṭiyā āṇikoṭiṃ pahantehi tato yodhehi bāhūhi bāhuṃ paharantehi tesaṃ pariyante koṭiyā koṭiṃ paharamānehi dhanūhi parikkhipāpesuṃ.
于是,他们将方圆一由旬之地佈置了守卫,犹如披上铠甲一般。他们为何要这样做呢?原来,在此前的两个七日中,他们为比丘僧众铺设坐卧之处,准备饮食,没有机会尽兴娱乐。那时他们心想:‘我们要好好享受这七日的娱乐。’那地方仍在,知道无人会来,也不会有外人进来拾取宝物,便设防守护,以便安心游乐。
Iti samantā yojanappamāṇaṃ ṭhānaṃ sannāhagacchitaṃ viya katvā ārakkhaṃ saṃvidahiṃsu. Kasmā panete evamakaṃsūti. Ito purimesu dvīsu sattāhesu te bhikkhusaṅghassa ṭhānanisajjokāsaṃ karontā khādanīya bhojanīyaṃ saṃvidahantā sādhukīḷāya okāsaṃ na labhiṃsu tato tesaṃ ahosi - imaṃ sattāhaṃ sādhukīḷaṃ kīḷissāma. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ amhākaṃ pamattabhāvaṃ ñatvā kocīdeva āgantvā dhātuyo gaṇhayya-tasmā ārakkhaṃ ṭhapetvā kīḷissāmāti tena te evamakaṃsu.
那时,摩揭陀王阿阇世听闻:‘世尊已在拘尸那城般涅槃。’他是如何听闻的呢?起初,大臣们先听到消息,心想:‘导师已般涅槃,不可能再以凡夫的信仰唤回。然而,我们的国王信仰深厚,无人能及。若让他就这样直接听闻,心恐将碎裂。’于是,他们让三位金舆侍者取来四只甘露壶,盛满四种甘甜饮品,来到国王面前,说道:‘我们二人亲眼见过这般情形,为免遭罪报,我们铺好布垫,让甘露保持新鲜,放置其上。’国王听从了这些善知识的话,表示同意,他们便照做了。
Atha kho assosi kho rājā māgadho ajātasattu bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbutoti kathaṃ assosi paṭhamamevassa amaccā sutvā cintayiṃsu? Satthā nāma parinibbuto, na so sakkā puna āhariṃtu pothujjanika saddhāya pana amhākaṃ raññā sadiso natthi. Sace esa imināva niyāmena suṇissati, hadayamassa eḷissati rājā kho panambhehi anurakkhitabboti te tisso suvaṇṇadoṇiyo āharitvā catumadhurassa pūretvā rañño santikaṃ gantvā etadavocuṃ. Dve amhehi supinako diṭṭho tassa paṭighātatthaṃ tumhehi dukūlapaṭṭaṃ nivāsetvā yathā nāsāpuṭamattaṃ paññāyati evaṃ catumadhuradoṇiyaṃ nipajjituṃ vaṭṭatīti. Rājā atthavarakānaṃ vacanaṃ sutvā evaṃ hotu tātā’ti sampaṭicchitvā tathā akāsi.
这时,有一位大臣卸下庄严的饰物,拨开头发,面向世尊入灭的方向,合掌对国王说:‘没有任何有情能逃脱死亡。我们寿命增长所依的塔庙之处、功德福田、灌顶之座——世尊、导师,已在拘尸那城般涅槃。’国王听了,顿时昏厥过去。随后,老臣取来清净的甘露壶,注入甘露,呈送国王,问道:‘您知道吗?’国王都答说:‘知道。’再三递上甘露壶,国王都回答‘佛陀涅槃了’。国王又饮下甘露。
Atheko amacco alaṅkāraṃ omuñcitvā kese parikiriya yāya disāya satthā parinibbuto tadabhimukho hutvā añjalimpaggayha rājānaṃ āha- devamaraṇato muñcanakasatto nāma natthi. Amhākaṃ āyuvaddhakenā cetiyaṭṭhānaṃ puññakkhettaṃ abhisekapiṭṭhikā bhagavā satthā kusinārāyaṃ parinibbutoti rājā sutvā visaññī jāto catumadhuradoṇi usumaṃ muñci rājānaṃ ukkhipitvā dutiyāya doṇiyā nipajjāpesuṃ so saññaṃ labhitvā tāta kiṃ vadathāti pucchi. Satthā mahārāja parinibbutoti, puna visaññi jāto catumadhuradoṇiṃ usumaṃ muñci. Atha naṃ tatopi ukkhipitvā tatiyāya doṇiyā nipajjāpesuṃ so puna saññaṃ paṭilabhitvā tāta kiṃ vadathāti pucchi satthā mahārāja parinibbutoti. Rājā puna visaññī jāto ca madhuradoṇi usumaṃ muñci.
老臣再递交甘露壶,用器皿盛水,向王呈送。王得知真相,起身香气环绕,手持宝色金牌,涂抹红粉,涂金指甲,佩戴金饰,胸贴金箔,悲愤之状,犹如狂暴君王穿过宫殿出城,前往基瓦迦园,坐于世尊所说法之处。世尊一切皆明,告诫我:‘你当坐于此处说法,遣除忧苦烦恼。我是你们的依止。今且莫再问我答复。’世尊反复悲悯地劝导,我以偈颂忆念赞叹佛陀品质六十余偈,心中哀伤难灭。我们将携带法力强大的甘露壶献上于玛拉国王及使者。
Atha naṃ tatopi ukkhipitvā nahāpetvā matthake ghaṭehi udakaṃ āsiñciṃsu rājā saññaṃ paṭilabhitvā āsanā uṭṭhāya gaṇdhaparibhāvīte maṇivaṇṇakese suvaṇṇaphalaka vaṇṇāya piṭṭhiyaṃ pakiritvā pavāḷaṅguravaṇṇāhi suvaṭṭitaṅgulīhi suvaṇṇabimbaka vaṇṇaṃ uraṃ saṃsibbanto viya gahetvā paridevamāno ummattakaveseneva antaravīthiṃ otiṇṇo so alaṅkata nāṭaka parivuto nagarā nikkhamma jīvakambavanaṃ gantvā yasmiṃ ṭhāne nisinnena bhagavatā dhammo desito taṃ oloketvā bhagavā sabbaññu nanu me imasmiṃ ṭhāne nisīditvā dhammaṃ desayittha tumhe sokasallaṃ vinodayittha. Tumhe mayhaṃ sokasallaṃ nīharittha. Ahaṃ tumhākaṃ saraṇaṃ gato. Idāni pana me paṭivacanampi na detha bhagavāti punappuna paridevitvā nanu bhagavā ahaṃ aññadā evarūpe kāle tuṭṭhe mahābhikkhusaṅghaparivārā jambudīpatale cārikaṃ carathāti suṇāma idāni pana ahaṃ tumhākaṃ ananurūpaṃ ayuttaṃ pavattiṃ suṇāmīti evamādīni ca vattā saṭṭhimattāhi gāthāhi bhagavato guṇaṃ anussaritvā cintesi mama paridevite neva na sijjhati. Dasabalassa dhātuyo āharāpessāmiti mallarājunaṃ dūtañca paṇṇañca pāhesi.
世尊虽为王族,我亦为王族,我亦是阿拉汉。我打发人说:若见世尊庄严美妙躯体,应以礼敬迎接;若不见,应以迎接法去迎接。于是联络四方军队,我亦出发。正如未生怨那时,舍卫城国的利耶施王、咖毕拉卫城的萨伽王、阿拉迦婆城的牛王、罗摩迦末城的迦梨耶、贝塔帝布城的婆罗门、波伐仑城的马喇,马拉国遣使。我亦随同四方联军出发,必有众多胜利者。大约三万居士住于库西那城。世尊亦入波伐城,往库西那去了。诸大王对此甚为关怀,后继者即其子孙。他们皆为城中居民,欲赠我们法宝,遂围绕库西那城。
Bhagavāpi khattiyo, ahampi khattiyo, ahampi arahāmi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca kāretunti pesetvā pana sace dassanti suṇdaraṃ, no ce dassanti āharaṇupāyena āharissāmīti caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā sayampi nikkhantoyeva yathā ca ajātasattu evaṃ vesāliyaṃ licchavirājāno kapilavatthumhi sakyarājāno allakappake bulayo rāmagāmake koḷiyā veṭhadīpake brāhmaṇo pāvāyañca mallā dūtaṃ pesetvā sayampi caturaṅginiyā senāya nikkhamiṃsuyeva tattha pāceyyakā sabbehi āsannatarā kusinārāto tigāvutantare nagare vasanti. Bhagavāpi pāvaṃ pavisitvā kusināraṃ gato. Mahāparihārā panete rājāno parihārā kāreṃntāva pacchato jātā. Te sabbepi sattanagaravāsino āgattvā amhākaṃ dhātuyo vā dentu yuddhaṃ vāti kusinārā nagaraṃ parivārayiṃsu.
于是马拉国王对曰:世尊在我乡去世,我等不能舍弃师教,不能离弃师法。师之教法,世尊亲自至此,付与我等,我等亦当护持。你们乡中涌现宝物,我等绝不会索取;世界诸天无如佛宝,佛宝胜于一切宝物。我等已得最胜宝物,决不显示。由此争论升级,倒不如你们母亲向母亲敬献乳汁一样,我等彼此族人,你们是男儿,我等非非男儿否?由此自尊互侮,争论不断。倘若战事生起,则库西那诸胜者必定战胜。为何大家来此争夺法宝?诸天而来护卫众生。
Tato mallarājānoetadavocuṃ-bhagavāamhākaṃgāmakkhette parinibbuto, na mayaṃ satthu sāsanaṃ pahiṇimha na gattvā ānayimha. Satthā pasa sayameva āgantvā sāsanaṃ pesetvā amhe pakkosapesi tumhepi kho pana yaṃ tumhākaṃ gāmakkhette ratanaṃ uppajjati na taṃ amhākaṃ detha sadevake loke buddharatanasamaṃ ratanaṃ nāma natthi, evarūpaṃ. Uttamaṃ ratanaṃ labhitvā mayaṃ na dassamāti evaṃ te kalahaṃ vaḍḍhetvā na kho pana tumhehiyeva mātu thanato khiraṃ pītaṃ, amhehipi pītaṃ tumheyeva purisā amhe na purisā hotu hotūti aññamaññaṃ ahaṃkāraṃ katvā sāsana paṭisāsanaṃ pesentā aññamaññaṃ mānagajjitaṃ gajjiṃsu yuddhe pana sati kosinārakānaṃyeva jayo abhavissa, kasmā dhātupāsanatthaṃ āgatā devatā tesaṃ pakkhāahesuṃ.
那时,婆罗门多诺听闻这番争议,心想:“这些国王竟在世尊般涅槃之处起诤,此非所宜。我应当平息这场斗诤。”于是登上一处高地,宣说了长达两诵段的“多诺之吼”。在那第一诵段中,众人连一字也未能领会。至第二诵段,他们方才明白。
Tato doṇo brāhmaṇo imaṃ vivādaṃ sutvā ete rājāno bhagavate parinibbutaṭṭhāne vividaṃ karonti na kho panetaṃ patirūpaṃ alaṃ iminā kalahena cūpasamessāmi na nti uṇṇatappadese ṭhatvā dvebhāṇavāraparimāṇaṃ doṇagajjitaṃ nāma avoca tattha paṭṭhamakabhāṇavāre tāva ekapadampi te na jāniṃsu dutiyaka bhāṇavāra pariyosāne’ācariyassa viya bhosaddo, ācariyassa viya bho saddo’ti sabbe nī ravā ahesuṃ sakalajambudīpatale kira kulaghare jāto yebhuyyena tassa na antevāsiko nāma natthi atha so te attano vacanaṃ sutvā tuṇhībhūte viditvā puna etadavoca
‘‘Suṇantu bhonto mama ekavākyaṃ Amhākaṃ buddho ahu khantivādo, Na hi sādhayaṃ uttama puggalassa Sarīrabhaṅge siyā sampahāro Sabbeva bhonto sahitā samaggā Sammodamānā karomaṭṭhabhāge, Vitthārikā hontu disāyu thūpā Bahujjano cakkhumato pasanno’’ti;
此处所言“我们的佛陀是忍辱论者”,意即:纵使尚未证达佛地,在圆满诸波罗蜜的过程中,于忍辱仙人时、法护童子时、六牙象王时、大财龙王时、瞻波龙王时、僧护龙王时、大猿时,乃至其他众多本生中,面对他人的瞋怒,亦从不报复,唯行忍辱。既然早已以忍辱著称,何况如今已证这些殊胜功德、于一切时处任运具足这些特质,故说我们的佛陀即是忍辱论者。
Tatrāyamattho ‘‘amhākaṃ buddho ahu khantivādo‘‘ti buddhabhūmiṃ appatvāpi pāramiyo pūrento khantivāda tāpasakāle dhammapālakumāra kāle chaddantahatthikāle bhūridatta nāgarāja kāle campeyya nāgarāja kāle saṅkhapāla nāgarāja kāle mahākapikāle aññesupi bahūsu jātakesu paresu kopaṃ akatvā khantimeva akāsi. Khantimeva vaṇṇayi, kimaṅga pana etarahi iṭṭhāniṭṭhesu tādilakkhaṇaṃ patto sabbathāpi amhākaṃ buddho khantivādo ahosi.
关于此类情况,不适于将这称为至上圣人身坏时的尸体收敛。因为“尸体收敛”是指尸体的收集整理,若说他无法做到或做得不善,是不恰当的。所谓“尸体坏”指的是因身体破坏而导致的身体部分解散。这里“成为尸体收敛”是指器具般的收集,称为“兵器收敛”,但说“不善”是不合适的。有言“诸位皆相应”,即诸位都应和合,不要破坏。“和合”指身体与语言的统一一心同聚。对此,应彼此欢喜愉悦。佛陀说:“我将身体分为八部分。”“有眼者”指佛陀有五眼,不仅你们,世人多数皆悦于此。佛陀指出诸多原因证明这不存在任何缺陷。
Tassa evaṃ vidhassa na hi sādhaya uttamapuggalassa sarīrabhaṅge siyā sampahāro, ‘‘na hi sādhayanti‘‘na hi sādhu ayaṃ, ‘‘sarīrabhaṅgeti sarīra bhaṅganimittaṃ dhātukoṭṭhāsahetūti attho ‘‘siyā sampahāro‘‘ti āyudha sampahāro na hi sādhu siyāti vuttaṃ hoti. ‘‘Sabbeva bhonto sahitā‘‘ti sabbeva bhavanto sahitā bhotha mā bhijjittha. ‘‘Samaggāti‘‘ kāyena vācāya ca ekasannipātā ekavacanā samaggā bhotha ‘‘sammodamānā‘‘ti cittenāpi aññamaññaṃ modamānā bhotha.’Karomaṭṭhabhāge‘‘ti bhagavatā sarīrāni aṭṭhabhāge karoma. ‘‘Cakkhumato‘‘ti pañcahi cakkhuhī cakkhutā buddhassa, na kevalaṃ tumheyeva bahujjano pasanno tesu ekopi laddhu ayutto nāma natthiti bahuṃ kāraṇaṃ vatvā saññāpesi.
当时所有的国王都这样说:因为婆罗门你也同样将佛陀的身体分为八份,分得非常清楚。婆罗门多诺听说国王们都如此,将这些骨节分成同样清晰的八份。
Atha sabbepi rājāno evamāhaṃsu-tena hi brāhmaṇa tvaññeva bhagavato sarīrāni aṭṭhadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajāhīti. Evaṃ bhoti kho doṇo brāhmaṇo tesaṃ rājūnaṃ paṭissutvā dhātuyo samaṃ suvibhattaṃ vibhaji.
那时,多诺听到他们的话后,便展现金罐。国王们前来,见到罐中金灿灿的舍利,便说道:“世尊一切知者,往昔我们曾见过您那具足三十二相、六色佛光交织的金色身躯,如今却仅存这金色的舍利了。”婆罗门知道国王们的心意,便取出右牙舍利放入竹筐,稍后也将舍利分配妥当。所有舍利皆呈六角形,长约十六竹竿。每一城镇居民分得两根竹竿长的舍利。
Tatrāyamanukkamo doṇo kira tesaṃ paṭissutvā suvaṇṇadoṇiṃ vivarāpesi. Rājāno āgantvā doṇiyaṃ yevatā suvaṇṇavaṇṇā dhātuyo disvā bhagavā sabbaññu pubbe mayaṃ tumhākaṃ dvattiṃsa lakkhaṇa patimaṇḍitaṃ chabbaṇṇabuddharasmikhacitaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ addasāma idāni pana suvaṇṇavaṇṇā dhātuyova avasiṭṭhā jātā, na yuttamidaṃ bhagavā tumhākanti parideviṃsu. Brāhmaṇo tasmiṃ samaye tesaṃ pamattabhāvaṃ ñatvā dakkhiṇadāṭhaṃ gahetvā veṭhantare ṭhapesi atha pacchā samaṃ suvibhattaṃ vibhaji. Sabbāpi dhātuyo pākatika nāḷiyā soḷasa nāḷiyo ahosuṃ. Ekeka nagaravāsino dve dve nāḷiyo labhiṃsu.
那婆罗门分骨时察看,发现帝释天王因一切天众及四谛教义的疑难解答,获得了佛陀的南牙骨。因此婆罗门看到后就将牙骨藏入器物中,后又安置于小宝珠塔中供养。那婆罗门虽然分得骨节,但没见过牙骨的放置处,于是询问谁持有此骨。尽管如此,他仍未见骨节分开,难道他对自己的骨节利益还不了解?观察自己的缺失,无见愿授予佛陀骨节者也不可见。
Brāhmaṇassa pana dhātuyo vibhajantasseva sakkodevānamiṇdo kena nu kho sadevakassa lokassa kaṅkhācchedanāya catusaccakathāya paccayabhūtā bhagavato dakkhiṇadāṭhā gahitāti olokento brāhmaṇena gahitāti disvā brāhmaṇo dāṭhāya anucchavikaṃ sakkāraṃ kātuṃ na sakkhissati gaṇhāmi nanti veṭhantarato gahetvā suvaṇṇa caṅgoṭake ṭhapetvā devalokaṃ netvā cuḷāmaṇī cetiye patiṭṭhāpesi brāhmaṇopi dhātuyo vibhajitvā dāṭhaṃ apassanto kena me ṭhā gahitāti pucchitumpi nāsakkhi. Nanu tayā dhātuyo vibhajitā, kiṃ tvaṃ paṭhamaṃyeva attano dhātūhi atthibhāvaṃ na aññāsīti, attani dosāropanaṃ sampassamāno mayhampi koṭṭhāsaṃ dethāti vattumpi nāsakkhi.
接着那金罐仅盛放着骨节,因此用此器来纪念佛陀骨节。有意建造此塔,便说“请赐我此罐。”于是国王将罐赠与婆罗门,还赠予胡椒树林。魔王得闻佛陀涅槃,国王及武士也得知消息,便派出使者,准备战争出征,并告众曰:无有佛陀骨节的份额,其骨被分割存放在此,以火化之。于是他们遂予火葬骨灰。
Tato ayaṃ suvaṇṇakumbhopi dhātugatikoyeva yena tathāgatassa dhātuyo minitā. Imassāhaṃ thūpaṃ karissāmīti cintetvā imaṃ me bhonto kumbhaṃ dadantūti āha tato rājāno brāhmaṇassa kumbhamadaṃsu pipphalivaniyāpi kho moriyā bhagavato parinibbutabhāvaṃ sutvā bhagavāpi khattiyo, mayampi khattiyo mayampi, arahāma labhituṃ bhagavato sarīrānaṃ bhāganti dūtaṃ pesetvā yuddha sajjā nikkhamitvā āgatā tesaṃ rājāno evamāhaṃsu - natthi bhagavato sarīrānaṃ bhāgo, vibhattāni bhagavato sarīrāni ito aṅgāraṃ garathāti. Te tato aṅgāraṃ hariṃsu.
当时,阿阇世王在拘尸那罗与王舍城之间,修筑了一条长二十五由旬、宽八犋的平坦道路。如同末罗族王在天冠寺与会堂之间举行供养一般,他也在那二十五由旬的大道上广设供养。为除世间忧恼,他在沿途市中处处设立店铺,并将金色舍利装入三十个金笼,分置于他统御的各地,周围五由旬内聚满人众。
Atha kho rājā ajātasattu kusinārāya ca rājagahassa ca antare pañcavīsati yojanamaggaṃ aṭṭha usabhavitthataṃ samatalaṃ kāretvā sādisaṃ mallarājāno makuṭabaṇdhanassa ca saṇthāgārassa ca antare pūjaṃ kāresuṃ tādisaṃ pañcavīsatiyojanepi magge pūjā kāretvā lokassa anukkaṇṭhanatthaṃ sabbattha antarāpaṇe pasāretvā suvaṇṇadoṇiyaṃ pakkhittadhātuyo sattipañjarena parikkhipāpetvā attano vijite pañcayojanasata parimaṇḍale manusse sannipātāpesi.
那些天人的骨灰取出后,从拘尸那城离开,携带骨灰棍游玩。他们所到之处,见到各种颜色的花朵,便将骨灰棍插于其中。每当这些花朵凋谢时,他们便离开那里。天人的骨灰棍在战车的后座西边停留七天,期间进行适当的游戏。如此,天人来来往往,经过七年七个月七天循环轮回。那时,持有错误见解的比丘乔达摩涅槃后,众天人立誓以强力,用合适的游戏活动抵制破坏者,一切邪行都告终止。他们激励人心,斥退堕入恶道者,因消灭烦恼而涅槃。有一回帝释天王见此,若要护持骨灰的回收,便前往天人处告知请他们制定护持计划。天帝云:「世人信心不堪,只信未生怨,且我将展示如魔王般可怖之天神及夜叉,于迅速传达使者,使汝等以天王旨意护卫骨灰棍。」他劝说说,「愿尔护持此物」。于是天帝遂完成此事。
Te dhātuyo gahetvā kusinārāto dhātukīḷaṃ kīḷantā nikkhamitvā yattha yattha vaṇṇavantāni pupphāni passanti, tattha tattha dhātuyo satti antare ṭhapetvā tesaṃ pupphānaṃ khīṇakāle gacchanti. Rathassa dhuraṭṭhānaṃ pacchimaṭṭhāne sampatte satta divase sādhukīḷaṃ kīḷanti evaṃ dhātuyo gahetvā āgacchantānaṃ sattavassāni sattamāsāni satta ca divasāni vitivattāni micchādiṭṭhikā samaṇassa gotamassa parinibbuta kālato paṭṭhāya balakkārena sādhukīḷikāya upaddutamhā, sabbe no kammantā naṭṭhāti ujjhāyantā manaṃ padūsetvā chaḷāsītisahassamattā apāye nibbattā, khīṇāsava āvajjitvā mahājano manaṃ padūsetvā apāye nibbattoti sakkaṃ devarājānaṃ disvā dhātu āharaṇupāyaṃ karissāmāti tassa santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocetvā dhātu āharaṇupāyaṃ kārohi mahārājāti āhaṃsu. Sakko āha ‘‘puthujjano nāma ajātasattunā samo saddho natthi, na so mama vacanaṃ karissati api ca kho māravibhisakasadisaṃ vibhīsakaṃ dassessāmi yakkha gāhaka khipanaka arocake karissāmi tumhe ’mahārāja amanussā kupitā, dhātuyo āharāpethāti’. Vadeyyātha evaṃ so āharāpessatīti. Atha kho sakko taṃ sabbaṃ akāsi.
长老们也来到国王面前,告知国王天人忿怒,已将骨灰棍取走。国王说:「尊者们,我内心尚未安宁」。即便如此,骨灰棍还是在第七日被天人取走。长老们把取走的骨灰棍安置于王宫内的塔中,各国王依据力量互相退让,相继在萨咖木城筑塔安置。婆罗门多尼及摩里亚在萨咖木城也建塔安置骨灰。
Therāpi rājānaṃ upasaṅkamitvā mahārāja amanussā kupitaṃ, dhātuyo āharāpehīti bhaṇiṃsu rājā na tāva bhante mayhaṃ cittaṃ tussati. Evaṃ santepi āharatūti āha sattame divase dhātuyo āhariṃsu. Evaṃ āhatadhātuyo gahetvā rājā rājagahe thupamakāsi itarepi rājāno attano attano balānurūpena nīharitvā sakasakaṭṭhāne thūpamakaṃsu. Doṇipi brāhmaṇo piphphalīvaniyāpi moriyā sakasakaṭṭhāne thūpamakaṃsūti.
那些舍利塔,建立在赡部洲洲;
连同炭瓮塔,共有十座塔。
这十座塔也为最上人所敬奉,
如法受到国王的恭敬,
被一切世间及天众共同敬礼,
因此,它们恒时应受礼敬。
Eko thūpo rājagahe - eko vesāliyā pure, Eko kapilavatthusmiṃ - eko ca allakappake; Eko thūpo rāmagāme - eko ca veṭhadīpake, Eko pāceyyake malle - eko ca kusinārake; Ye te sārīrikā thūpā - jambuvadīpe patiṭṭhitā; Aṅgārakumbhathūpehi - dasa thūpā bhavanti te; Dasāpi thūpā purisuttamassa ye- Yathānurūpaṃ nararāja pūjitā, Sabbena lokena sadevakena te- Namassaneyyāca bhavanti sabbadāti;