舍利藏形貌说明之论
Dhātugabba rūpavaṇṇanākathā
23国王完成了舍利室中应做的工作后,在十四日那天前往寺院,召集比丘僧团;当时集会的比丘有三万名。国王向比丘僧团行礼后,这样说道:“我已完成舍利室中应做的功德。明日,在阿沙荼月的布萨日,于后阿沙荼星宿之时,将进行舍利的安置。此事将不劳烦比丘僧团,舍利将被安放在城内的高处。”
23. Evaṃ rājā dhātugabbhe kattabba kammaṃ niṭṭhāpetvā cātuddasi divase vihāraṃ gantvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātesi, sannipatti bhikkhū tiṃsa sahassāni ahesuṃ rājā bhikkhusaṅghaṃ vaṇditvā evamāha. Dhātugabbhe mayā kattabbakammaṃ niṭṭhāpitaṃ, sve āsāḷabhimuposatha divase uttarasāḷha nakkhattena dhātunidhānaṃ bhavissati dhātuyo janātha bhanteti bhikkhusaṅghassa bhāraṃ katvā nagaramevāgañji.
于是,比丘僧团寻找一位能将舍利取来的比丘。他们见到住在供养精舍、年仅十六岁便具足六通的索奴塔罗沙弥,便召请他前来,对他说:“贤友索奴塔罗,国王已建成舍利室,将舍利容器的负担交付给了比丘僧团。因此,应当由你前去迎取舍利。我会去迎取的,诸位尊者。”索奴塔罗沙弥这样回答。随后,他这样对僧团说道:“当如来入般涅槃时,帝释天曾召请我,以八斗米等行供养,我得了一器舍利宝,并将于未来安置在南岭大塔。”
Atha bhikkhusaṅgho dhātu āharaṇakaṃ bhikkhuṃ gavesanto pūjā pariveṇa vāsikaṃ soḷasa vassuddesikaṃ chaḷabhiññaṃ soṇuttaraṃ nāma sāmaṇeraṃ disvā taṃ pakkosāpetvā āvuso soṇuttara rājā dhātugabbhaṃ niṭṭhāpetvā dhātu ābharaṇaṃ bhikkhusaṅghassa bhāramakāsi. Tasmā tayā dhātuyo āharitabbāti āharāmi bhante dhātuyo kuto lacchāmīti pucchi tassa bhikkhusaṅgho evamāha. Āvuso soṇuttara tatāgato maraṇamañce nipanno sakkaṃ devarājānaṃ āmantetvā mayhaṃ aṭṭhadoṇappamāṇesu sārīrika dhātusu ekaṃ doṇaṃ koḷiyarājuhi sakkataṃ, anāgate tambapaṇṇi dīpe mahācetiye patiṭṭhahissatīti āha.
此后,如来般涅槃,婆罗门多那将舍利分成八份,交给八个城市的居民。他们各自在城中建造塔庙而奉祀。其中,在罗摩村由拘利耶族所造的塔中,舍利容器被大洪水冲毁,流入大海,安立在珍宝沙之上,散射出六色光芒。
Atha bhagavati parinibbute doṇa brāhmaṇo dhātuyo aṭṭha koṭṭhāse katvā aṭṭhannaṃ nagaravāsīnaṃ adāsi te attano attano nagare cetiyaṃ kāretvā parihariṃsu tesu rāmagāme koḷiyehi katacetiye mahoghena bhinne dhātukaraṇḍako samuddaṃ pavisitvā ratanavālukā piṭṭhe chabbaṇṇaraṃsi samākiṇṇo aṭṭhāsi.
诸龙见此,便前往美鬟龙的龙宫,禀告黑龙王。黑龙王由百亿龙众围绕而来,以香、花等作供养,竖起金、珊瑚、摩尼、银制的幢幡,演奏五部伎乐。在种种龙舞者之中,他将舍利函安放于宝箧内,顶戴于头,示大尊敬,迎往龙宫,以无量财富供养,并为舍利建造塔庙与舍利殿,悉心守护。当大迦叶尊者与未生怨王在罗摩村护持舍利,安置并取出其余舍利后,国王问道:‘为何这些舍利仍在?’
Nāgā disvā mañjerika nāga bhavanaṃ gantvā mahākāḷa nāga rañño ārocesuṃ so dasakoṭi nāga sahassa parivuto āgantvā gaṇdhamālādīhi pūjetvā suvaṇṇa-pavāḷa-miṇi-rajatadhaje ussāpetvā pañcaṅgika turiya paggahīta nānāvidha nāga nāṭakānaṃ majjhahato dhākukaraṇḍaṃ maṇicaṅgoṭake ṭhapetvā sīsenādāya mahāsakkāra sammānaṃ karonto nāgabhavanaṃ netvā channavuti koṭidhane pūjetvā sabbaratanehi cetiyañca cetiyagharañca māpetvā dhātuyo pariharati. Mahākassapatthero ajātasattuno dhātunidhānaṃ karonto rāmagāme dhātuyo ṭhapetvā sesa dhātuyo āharitvā adāsi rājā rāmagāme dhātuyo kasmā nāhaṭāti pucchi.
长老答道:“大王,它们并无障碍。未来,这些舍利将安奉于铜掌岛的大塔中。”法王阿育王揭开舍利窟,检视后不见第八舍利器,便问道:“另一舍利器在何处,尊者?”长老回答:“大王,那一份舍利被拘利族人安放在恒河畔所建的塔中。塔被大洪水冲毁后,宝箧入水,沉入大海。”
Thero mahārāja tāsaṃ antarāyo natthi anāgate tambapaṇṇidīpe mahācetiye patiṭṭhahissantīti āha. Asoko dhammarājāpi dhātunidhānaṃ ugghāṭetvā olokento aṭṭhamaṃ dhātudoṇaṃ adisvā aparaṃ dhātuṃ doṇaṃ kattha bhanteti pucchi mahārāja taṃ koḷiyehi gaṅgātīre kata cetiye patiṭṭhitaṃ, mahoghena cetiye bhinne mahāsamuddaṃ pāvisi.
诸龙见后,便将舍利带回龙宫,加以守护。漏尽者们说道:“国王,龙宫亦是王令所行之处,我便去取来。”国王说道:“尊者,不必。那些舍利未来将安奉于铜掌岛的大塔中。”他们便劝阻了国王。因此,你现在前往美鬟龙的龙宫,告知黑龙王此事,并将舍利取回安奉。索纳长老与优多罗长老应允:“善哉。”便各率眷属离去。
Taṃ nāgā disvā attano nāgabhavanaṃ netvā pariharantīti khīṇāsavā āhaṃsu rājā nāgabhavanaṃ nāma mama āṇāpavattanaṭṭhānaṃ, tampi āharāmi bhanteti āha. Mahārāja tā dhātuyo anāgate tambapaṇṇidīpe mahācetiye patiṭṭhahissantiti nivāresuṃ. Tasmā tvaṃ mañcherika nāga bhavanaṃ gantvā taṃ pavattiṃ nāga rañño nivedetvā dhātuyo āhara, sve dhātu nidhānaṃ bhavissatīti. Soṇuttaro sādhūti sampaṭicchitvā attano pariveṇaṃ agamāsi.
国王进入王城后,命人在城中击鼓宣告:‘明日将举行舍利安置,各位市民应各随己力,庄严自身,持香与花鬘等供物,齐集大塔广场。’帝释天也命令毗首羯磨:‘明日大塔将安置舍利,你当将整个铜掌岛装饰一新。’次日,毗首羯磨将铜掌岛装点得如同一由旬宽的铜制大灯盘:地面铺上如珍珠般的细沙,遍撒五色鲜花,四周安置盛满香花的罐盆;竖立竹竿,竿顶以藤蔓缠绕,结成莲花形状,空中亦悬布莲花,一切庄严犹如诸天的集会殿堂。海边还布置了五种莲花编织物。
Rājāpi nagaraṃ antvā nagare bheriṃ carāpesi- sve dhātunidhānaṃ bhavissati nāgarā attano attano vibhavānurūpena alaṅkaritvā gaṇdhamālādīni gahetvā mahācetiyaṅgaṇaṃ otarantuti. Sakkopi vissakammaṃ āṇāpesi-sve mahācetiye dhātunidhānaṃ bhavissati. Sakala tampapaṇṇidīpaṃ alaṅkarohīti. So punadivase ekūnayojanasatikaṃ tambapaṇṇidīpaṃ kasīṇamaṇḍalaṃ viya samaṃ katvā rajatapaṭṭasadisaṃ vālukākiṇṇaṃpañcavaṇṇapupphasamākūlaṃ katvā samantato puṇṇaghaṭapantiyo ṭhapāpetvā sāṇīhi parikkhipitvā upari celavitānaṃ baṇdhitvā pathavitale thalapadumāni ākāse olambaka padumāni dassetvā alaṅkata devasabhaṃ viya sajjesi. Mahāsamuddañca sannisinnaṃ pañcavidha padumasañcannaṃ akāsi.
因舍利的神力,整个轮围世界如同佛陀入胎、成道等时那般,自然成就庄严。市民们清扫街道,铺上珍珠般的细沙,撒上炒米与各色鲜花,悬挂种种彩旗与幢幡,并以金罐、芭蕉树、拱门、花环等物,将城市装点得庄严华丽。
Dhātu ānubhāvena sakala cakkavāḷaṃ gabbhokkamanābhisambodhikālādisu viya sajjitaṃ ahosi nāgarāpa nagara vīthiyo sammajjitvā muttāphala sadisaṃ vālukaṃ okiritvā lājapañcamaka pupphāni samokiritvā nānāvirāga dhajapaṭākāyo ussāpetvā suvaṇṇaghaṭa kadalitoraṇa mālagaghikādīhi alaṅkaritvā nagaraṃ sajjesu. Rājā nagarassa catusu dvāresu anāthānaṃ manussānaṃ paribhotthāya nānāppakāra khādanīya bhojanīya gaṇdhamāla vatthābharaṇa pañcavidhi mudhavāsa sahita tāmbulāni ca ṭhapāpesi.
随后,国王佩戴一切饰物,登上那辆色泽如白莲花、由四匹辛头良马牵引的宝车,装饰华美的大象康杜拉走在前方,国王头顶奉持金舍利盒,立于白伞盖下。此时,帝释天与成千上万如同天女、遍饰璎珞的歌舞女,簇拥在国王四周。
Atha rājā sabbābharaṇa vibhūsito kumuda pannavaṇṇa catusiṇdhavayutta rathavaramāruyha alaṅkataṃ kaṇḍulaṃ hatthiṃ purato katvā suvaṇṇacaṅgoṭakaṃ sīse katvā setacchattassa heṭṭhā aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe sakkaṃ devarājānaṃ devaccharā viya nānābharaṇavibhūsitā devakaññupamā aneka sahassa nāṭakitthiyo ceva dasamahāyodhā ca caturaṅginī senā ca rājānaṃ parivāresuṃ.
同时,一万八千名女子手持满水罐环绕于外;还有一万八千名男女拿着花篮、火炬和各色幢幡,层层围绕。就这样,国王以盛大的王威,有如天帝从欢喜园出定一般出城而去。当时,种种巨响同时爆发,象声、车声、大地崩裂之声,震彻四方。
Tathā aṭṭhuttara sahassa itthiyo ca puṇṇaghaṭe garahatvā parivāresuṃ. Aṭṭhuttara sahassa aṭṭhuttara sarassappamāṇeyeva purisā ceva itthiyo ca pupphasamuggāni daṇḍadīpikā nānāvaṇṇa dhaje ca gahetvā parivāresuṃ. Evaṃ rājā mahantena rājānubhāvena naṇdanavanaṃ nikkhanta devarājā viya nikkhami. Tadā nānāvidha turiya ghosehi ceva hatthassa ratha saddehi ca mahāpathavibhijjanākārappattā viya ahosi.
其时,尊者苏努陀罗在自己的精舍中坐闻乐声,知道国王已出城,便以神通为基,入第四禅;从禅那出定后,决意潜入大地,现身于珠宝龙王宫中,出现在大黑龙王面前。龙王见到尊者苏努陀罗,从座起身,顶礼之后,以香水洗其双足,用种种色香之花作供养,请坐于一旁,问道:“尊者为何而来?”
Tasmiṃ khaṇe soṇuttaro attano pariveṇeyeva nisinno turiya ghosena rañño nikkhantabhāvaṃ ñatvā abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā adhiṭṭhayā pathaviyaṃ nimujjitvā mañjerika nāgabhavane mahākāḷānāgarañño purato pāturahosi. Nāgarājā soṇuttaraṃ disvā uṭṭhāyāsanā abhivādetvā gaṇdhodakena pāde dhovitvā vaṇṇa gaṇdha sampanna kusumehi pūjetvā ekāmantaṃ nisīditvā kuto āgatattha bhanteti pucchi tambapaṇṇi dīpato āgatamhāhi vutte kimatthāyāti pucchi.
启禀龙王,在铜掌岛,杜陀伽摩尼·阿巴耶大王正在建造大塔,已把舍利交付比丘僧团。大寺聚集了三万比丘,为建大塔而将舍利寄供于大黑龙王近前。他们将此事原委告知,差我前来迎取舍利,是故我今到此。
Mahārāja tambapaṇṇidīpe duṭṭhagāmaṇi abhaya mahārājā mahā cetiyaṃ kārento dhātuyo bhikkhusaṅghassa bhāramakāsi. Mahāvihāre tiṃsamattāni bhikkhusahassāni sannipatitvā mahāthūpatthāya ṭhapitadhātuyo mahākāḷa nāga rañño santike ṭhitā, tassa taṃ pavattiṃ kathetvā dhātuyo āharāti maṃ pesesuṃ, tasmā idhāgatomhīti āha.
龙王听闻此事,犹如被大山所镇压,为极大的骄慢所制服,心中思惟:“我们曾经以为,供养这些舍利之后,便能脱离恶趣,往生天界。可是这位比丘有大神通、大威力,如果这些舍利安放在此处,他必能制服我们而将其取走。”
Taṃ sutvā nāgarājā pabbatena viya ajjhotthaṭo mahantena madāmanassena abhibhūto evaṃ cintesi mayaṃ pana imā dhātuyo pūjetvā apāyato muñcitvā sagge nibbattissamāti amaññimha. Ayaṃ pana bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo, sace imā dhātuyo imasmiṃ ṭhāne ṭhito bhaveyyuṃ, amhe abhibhavitvāpi gaṇhituṃ sakkuṇeyya. Dhātuyo apanetuṃ vaṭṭatīti cintetvā parisaṃ olokento parisa pariyante ṭhitaṃ vāsuladattaṃ nāma attano bhāgineyyaṃ disvā tassa saññamadāsi so mātulassa adhippāyaṃ ñatvā cetiyagharaṃ gantvā dhātukaraṇḍakaṃ ādāya gilitvā sinerupabbata pādamūlaṃ gantvā-
方圆一百由旬,长三百由旬,
具有数千龙头,威力广大,
在须弥山下,身冒烟焰,喷吐水火,
收卷起盘绕的身躯,便卧于沙地之上;
“数以千计的同类诸蛇,与我俱在,威光难量,”
铺设妥当,令他安卧于众相环绕之中
那时,众多天人与龙皆集会于此
说道:“我们将观看这两条龙之间的战斗。”
Yojanasatāmāvaṭṭaṃ dīghaṃ tisata yojanaṃ, Phaṇānekasahassāni-māpisitvā mahiddhiko, Sineru pādamūlamhi-dhumāyanto ca pajjalaṃ, Ābhujitvāna so bhoge-nipajji vālukātale; ‘‘Anekāni sahassāni-attanā sadise ahi, Māpayitvā sayāpesi-samantā parivārite, Bahū devā ca nāgā ca-osariṃsu tahiṃ tadā, Yuddhaṃ ubhinnaṃ nāgānaṃ-sassissāma mayaṃ iti;’’
那时,龙王因外甥而得知舍利已被移走,便如此说道:“我身边并无舍利。你们不要在这里耽搁,应速往告知比丘僧团此事,比丘僧团将从他处寻取舍利。”沙弥则从一开始便讲述了舍利迎请的经过,说道:“舍利就在您这里,请勿拖延,应安住于此。”
Tato nāgarājā bhāgineyyena dhātuyo apanītabhāvaṃ ñatvā evamāha- mama santike dhātuyo natthi, tumhe idha papañca akatvā sīghaṃ gantvā bhikkhusaṅghassa taṃ pavattiṃ ārocetha bhikkhusaṅgho aññato dhātuṃ pariyesissatīti sāmaṇero ādite paṭṭhāya dhātu āgamanaṃ vatvā dhātuyo tava santikeyeva, papañcaṃ akatvā dehīti codesi.
那时,龙王知道已被沙弥抓住了根本,心想:“无论如何也应设法将舍利送还,不可不给。”于是引着沙弥来到舍利殿,将塔与塔殿示现给他看。而那座塔与塔殿,皆为众宝所成。
Tato nāgarājā sāmaṇerena mūlamhi gahitabhāvaṃ ñatvā yena kenaci pariyāyena dhātuyo adatvāva pesituṃ vaṭṭatīti cintetvā sāmaṇeraṃ dhātugharaṃ netvā cetiyañca cetiyagharañca dassesi. Taṃ pana cetiyañca cetiyagharañca sabbaratanamayameva ahosi.
此事在《大史》中有记载。
Vuttañhetaṃ mahāvaṃse
“佛塔”,即是佛塔舍利宝藏之所。比丘,当观此佛塔。
‘‘Anekadhā anekehi ratanehi susaṅkhataṃ, Cetiyaṃ cetiyagharaṃ-passa bhikkhu sunimmita’’nti;
他让(比丘)观看之后,又从塔殿下来,站在半月石与珊瑚莲花石上,说道:“尊者,请为此佛塔和塔殿估价。”沙弥回答:“大王,我等无法估价,纵使全铜掌洲的宝物,也都比不上这块半月石。”
Dassetvā ca pana cetiyagharato oruyha addhacaṇdakapāsāṇe pavāḷapadumamhi ṭhatvā imassa cetiyassa cetiyagharassa ca agghaṃ karohi bhanteti āha sāmaṇero na sakkoma mahārāja agghaṃ kātuṃ, sakalepi tambhapaṇṇidīpe ratanāni imaṃ addhacaṇdaka pāsāṇaṃ nāgghatīti āha.
龙王说道:“在这样的情况下,将舍利从受大恭敬处带到小恭敬处,是不合适的,不是吗,比丘们?”沙弥便这样回答:“大王,诸佛以法为重,不以利养为重。纵使你们建造了如同轮围界般广大的宝殿,遍满一切宝物,并守护舍利,也连一个龙也无法证悟正法。”
Nāgarājā evaṃ sante mahāsakkāraṭṭhānato appasakkāraṭṭhānaṃ dhātūnaṃ nayanaṃ ayuttaṃ nanu bhikkhūti āha. Sāmaṇero evamāhamahārāja buddhā nāma dhammagarukā, na āmisa garukaṃ, tumhesu cakkavāḷappamāṇaṃ ratanagharaṃ māpetvā sabbaratanassa pūretvā dhātuyo pariharantesupi ekanāgopi dhammābhisamayaṃ kātuṃ samattho nāma natthi yasmā-
“谛的现观,龙啊,你们也并不具备。将舍利带往能现观谛的地方,才是恰当的。诸如来正是为解脱轮回之苦而出世,佛陀的意旨正在于此,所以我将带走舍利。至于舍利的安奉,那位国王今日便会完成。”
‘‘Saccābhisamayo nāga-tumhākampi na vijjati. Saccābhisamayaṭṭhānaṃ-netuṃ yuttañhi dhātuyo. Saṃsāradukkhamokkhāya-uppajjanta tathāgatā, buddhassa vetthādīppāyo-tena nessāmi dhātuyo. Dhātunidhānaṃ ajjeva-so hi rājā karissati.
“因此,别再延宕,快把舍利给我!”沙弥这样说道。听闻此言,龙王无言以对,心想舍利有自家外甥守护,便这样说:“诸位尊者,你们连塔中舍利是有还是无都不知道,却一个劲地说‘给我,给我’。我告诉你们‘没有’。如果你们看见了,就请拿走吧。”
Tasmā papañcamakaritvā-lahuṃ me dehi dhātuye’’ti-āha. Evaṃ vutte nāgarājā appaṭihāno yutvā attano bhāgineyyena dhātuyo gopitoti maññamāno evamāha. Tumhe bhante cetiye dhātūnaṃ atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā ajānantā dehi dehīti vadatha. Ahaṃ natthīti vadāmi. Sace passatha gahetvā gacchathāti. Gaṇhāmi mahārājāti, gaṇha bhikkhūti. Gaṇhāmi mahārājāti, gaṇha bhikkhūti tikkhattuṃ paṭiññaṃ gahetvā.
比丘于甥儿之口,以手遮按,如是乃至
执持界函为杖,意为:“龙象,且住!”
‘‘Sukhumaṃ karaṃ māpayitvā-thikkhū tatra ṭhitoca so, Bhāgineyyassa vadane-hatthampakkhippa tāvade, Dhātukaraṇḍamadāya-tiṭṭha nāgāti bhāsiha, Nimujjitvā pathaviyaṃ-pariveṇamhi uṭṭhahi;’’
那时,为观看沙弥与龙交战而聚拢的天众与龙众,见到比丘龙获胜之后,欢喜踊跃,一边礼敬舍利,一边随他一同前来。龙王于沙弥命终时,欺诳比丘道:“我是受差遣而来的。”随后满心欢喜取走舍利,并捎信让外甥前来。
Tadā sāmaṇerassa nāgena saddhiṃ yuddhaṃ passissāmāti samāgatā deva-nāga parisāpa bhikkhunāgassa vijayaṃ disvā haṭṭhā pamodito dhātuyo pūjayantāva teneva saha āgamuṃ, nāgarājā sāmaṇerassa gata kāle bhikkhuṃ vañcetvā pesitomhīti haṭṭhatuṭṭho dhātuyo gahetvā āgamatthāya bhāgineyyassa sāsanaṃ pesesi.
‘‘Bhāgineyyo’tha kucchimhi-apassitvā karaṇḍakaṃ, Paridevamāno āgantvā-mātulassa nivedayi; Tadā so nāgarājāpi-vañcitamha mayaṃ iti, Paridevi nāgā sabbepi-parideviṃsu piṇḍitā;’’
于是,龙宫中的所有龙众聚集而来,披散头发,双手按住胸口,用蓝莲花般的眼睛淌下泪水,仿佛融化在悲伤中——
Tato nāgabhavane sabbe nāgā samāgantvā kese muñcitvā ubhohi hatthehi hadaye gahetvā nīluppala sadisehi nettehi vilīna sokamiva assudhāraṃ pavattayamānā-
众龙哀叹着来到僧团跟前,
众龙以种种方式哀泣,为舍利被运走而忧伤。”
‘‘Paridevamānā āgantvā-nāgā saṅghassa santike, Bahudhā parideviṃsa-dhātāharaṇa dukkhitā’’ti;
他们悲叹之后,对比丘僧团这样说道:“诸位尊者!这些舍利是我们不曾加害任何人,凭着自己的福德之力获得并长久供奉的,为何你们不将它们全部取走,反倒为我们制造天界与解脱的障碍呢?”
Paridevitvā ca bhikkhusaṅghassa evamāhaṃsu- bhante kassaci pīḷaṃ akatvā amhākaṃ puññānubhāvena labhitvā cīraparihaṭa dhātuyo kasmā anavasesaṃ katvā aharāpetha amhākaṃ saggamokkhantarāyaṃ karothāti.
’Tesaṃ saṅgho’nukampāya-thokaṃ dhātumadāpayi, Te tena tuṭṭhā gantvāna-pūjābhaṇḍāni āharuṃ;
于是,帝释天王唤来毗首羯磨天,吩咐道:“在此沙弥站立之处,建一座七宝殿。”毗首羯磨天即刻造了宝殿。接着,帝释天由两个天界的天众围绕,带着金箱与宝座而来,安置于宝殿中,然后将金箱交到沙弥手中……
Tato sakko devānamiṇdo vissakammaṃ āmantetvā sāmaṇerassa uṭṭhitaṭṭhāne sattaratanamayaṃ maṇḍapaṃ māpehīti āha. So tasmiyeva khaṇe maṇḍapaṃ māpesi atha sakko dvīsu devalokesu devaparisāya parivuto suvaṇṇacaṅgoṭakena saddhiṃ ratana pallaṅkamādāya āgantvā tasmiṃ maṇḍape patiṭṭhāpetvā sāmaṇerassa hatthato dhātukaraṇḍakaṃ gahetvā tasmiṃ pallaṅke patiṭṭhāpesi. Tadā-
梵天撑持伞盖,知足天持拂尘;
善耶摩天持宝扇,帝释天吹螺洒净水。
又有三十二位少女,手持杖与灯,站立其间;
击散邪恶夜叉后,那夜叉军的统帅
二十八位与八位守护者,镇守四方。
五髻者于彼处弹琴,
布置好舞台,发为耽浮楼般的天乐声;
众多天子咸来聚集,恰似善歌者齐声和鸣。
大黑天与诸龙王,被赞颂之时,各现种种形貌;
天界的乐器奏响,天人的妙音合唱正在上演,
天界的妙香纷纷飘降,诸天降下芬芳的花雨;
’Brahmā chattamadhāresi-santusito vālavijaniṃ, Maṇitālavaṇṭaṃ suyāmo-sakko saṅkhantu sodakaṃ; Cattāro tu mahārāja-aṭṭhaṃsu khaggapāṇino, Samuggahatthā dvattiṃsā-devaputtā mahiddhikā; Pāricchattaka pupphehi pūjayantā tahiṃ ṭhitā, Kumāriyopi dvattiṃsā-daṇḍidīpadharā ṭhitā; Palāpetvā duṭṭhayakkhe-yakkhasenāpati pana Aṭṭhavīsati aṭṭhaṃsu-ārakkhaṃ kurumānakā; Vīṇaṃ vādayamānova-aṭṭhā pañcasikho tahiṃ, Raṅgabhūmiṃ māpayitvā-timbarū turiyaghosavā; Anekā devaputtā ca-sādhugītappayojakā, Mahākālo nāgarājā-thūyamāno anekadhā; Dibbaturiyāni vajjanti-dibbasaṅgiti vattati, Dibbagaṇdhā ca vassāni-vassāpenti ca devatā;
那时,因达古塔长老为破魔罗,以轮围铁围为界,于空中显现铁伞。五位精通五部尼柯耶的长老围绕舍利,分坐五处,共作诵经。此时国王来到,从头顶取下金伞盖,将舍利容器奉入己之伞盖中,置于床座,以香花等作诸供养,并于五处礼敬,合掌仰瞻,凝立不动。此时,铁伞下的舍利放出清辉,而天伞主梵天隐而不现。同样地,塔院之风沙尘土显现,住于风尘中的诸天隐没;天界四声俱寂,天乐与仙乐皆不显现。国王见此稀有,说:‘因达古塔长老,天神以天伞供养,我却以人间伞奉献。’长老回禀法理。国王便以自己的金伞盖供养长老,又持金伞柄,奉献加持圣水,终日燃满披叶之灯遍照,宣告全洲。此日,国王于诸洲行使王权。
Tadā iṇdaguttatthero mārassa paṭibāhanatthāya cakkavāḷapariyantaṃ katvā ākāse lohachattaṃ māpesi. Pañcanikāyika therā dhātuyo parivāretvā pañcasu ṭhānesu nisīditvā gaṇasajjhāyamakaṃsu. Tasmiṃ kāle rājā taṃ ṭhanaṃ āgantvā sisato suvaṇṇa caṅgoṭakaṃ otāretvā dhātu caṅgoṭakaṃ attano caṅgoṭake ṭhapetvā pallaṅke patiṭṭhāpetvā gaṇdhamālādīhi pūjetvā pañcapatiṭṭhitena vaṇditvā sirasi añjaliṃ paggayha akkhīni ummīletvā olokento aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe dhātumatthake setacchattaṃ dissati chattagāhaka brahmā na dissati. Tathā tālavaṇṭa vijani ādayo dissanti gāhakā na dissanti dibbaturiyaghosa saṅgitiyo suyyanti gaṇdhabba devatā na dissanti. Rājā etaṃ acchariyaṃ disvā iṇdaguttattheraṃ evamāha-devatā dibbachattena pūjesuṃ ahaṃ mānusa kacchattena pūjemi bhanneti. Thero yuttaṃ mahārājāti āha. Rājā attano suvaṇṇapiṇḍike setacchattena pūjetvā suvaṇṇabhiṃkāraṃ gahetvā abhisekodakaṃ datvā taṃ divasaṃ sakalatambapaṇṇi dīpe rajjaṃ adāsi.
随后,众乐器一齐奏响,大众以香花等作大供养,盛行礼敬。国王复问长老:‘尊者,我们的导师持有天人二伞,是吗?’长老答言:‘大王,并非二伞,而是三伞。’‘另一伞我未曾见。’长老便说:‘以戒为基座,以定为伞柄,以根为伞骨,以力为伞环,以圣道为伞幢,以解脱为伞盖,以智慧为加持伞,如是转大法轮。以十万天界为边际,亲手建立佛王刹土。’国王闻已,曰:‘持有三伞的导师,统御王国、法界与供养。’于是以三伞之尊而为供养。
Tato sabbaturiyāni paggaṇhiṃsu, gaṇdhamālādīhi pūjetva mahantaṃ sakkāramakaṃsu puna rājā theraṃ pucchi - amhākaṃ satthā dibbamānusakāni dve chattāni dhāresi bhante. Na dve chattāni tīṇi chattāni mahārājāti. Aññaṃ chattaṃ napassāmi bhanneti. Sīlapatiṭṭhaṃ samādhidaṇḍakaṃ iṇdriyasalākaṃ balamālaṃ maggaphalapatta sañchannaṃ vimuttivarasetacchattaṃ ussāpetvā ñāṇābhisekampatto dhammaratana cakkaṃ pavattetvā dasasahassa cakkavāḷesu buddharajjaṃ hatthagataṃ katvā rajjaṃ kāresīti rājā tīṇicchatta dhārakassa satthuno tikkhattuṃ rajjaṃ dammīti tikkhattuṃ dhātuyo rajjena pūjesi.
其时,国王在天人与天众以天香花等供养、种种乐器之声和鸣之中,头顶舍利容器,自宝殿而出,由比丘僧众围绕,右绕大塔,从东门登入,下至舍利密室。于是围绕大塔,其内有九十六俱胝阿拉汉……
Tato rājā devamanussesu dibbagaṇdhamālādīhi pūjentesu anekesu turiyaghosa saṅgitesu vattamānesu dhātukaraṇḍakaṃ sīsenādāya ratanamaṇḍapato nikkhamitvā bhikkhusaṅgha parivuto mahācetiyaṃ padakkhiṇaṃ katvā pācīnadvārenāruyha dhātugabbhaṃ otari. Tato mahācetiyaṃ parivāretvā channavuti koṭippamāṇa arahanto aṭṭhaṃsu.
国王心想:‘我从头顶取下舍利容器,安放在大价值的床座上。’就在那一刻,舍利容器从国王头顶升至七棵多罗树高处,自行游走。舍利升腾空中,显现出三十二大丈夫相、八十种随好,一寻光轮环绕,顶髻照耀,呈现青、黄、红等种种色彩,珍珠网鬘等庄严,佛身光辉遍照。国王目睹此稀有神变,欢喜踊跃。当时成就阿拉汉果的天人有十二亿,所证果报更超此数。舍利广现神变,展示佛陀境界后,舍利容器降下,安放于国王头顶。
Rājā sīsato dhātukaraṇḍakaṃ otāretvā mahārahe sayanapiṭṭhe ṭhapessāmīti cintesi tasmiṃ khaṇe dhātukaraṇḍako rañño sīsato satta tālappamāṇe ṭhāne gantvā sayameva vicari dhātuyo ākāsamuggantvā dvattiṃsa mahā purisalakkhaṇa asiti anubyañjanā byāmappabhā patimaṇḍitaṃ ketumālopa sobhitaṃ nila-pīta-lohitādi bheda vicitra raṃsijālā samujjalaṃ buddhavesaṃ gahetvā gaṇḍambamūle yamaka pāṭihāriyaṃ sadisa yamaka pāṭihāriyaṃ akaṃsu. Taṃ dhātupāṭihāriyaṃ disvā pasīditvā arahattampattā devamanussā dvādasakoṭiyo ahesuṃ. Sesaphalattayaṃ pattā gaṇanapathamatītā ahesuṃ. Evaṃ dhātuyo anekadhā pāṭihāriyaṃ dassetvā buddhavesaṃ vissajjetvā karaṇḍakaṃ pavisitvā tena saddhiṃ otaritvā rañño sīse patiṭṭhahiṃsu.
国王犹如被甘露灌顶一般,心想我得此人身,已成果报。于是双手捧持舍利容器,在舞乐伎众围绕下来到庄严的床座旁,将舍利容器置于宝榻上,用香水净手,涂抹香膏,开启宝函瞻仰舍利,并如是思维。
Rājā amatena viya abhisitto saphalaṃ manussatta paṭilābhaṃ maññamāno ubhohi hatthehi dhātukaraṇḍakaṃ gahetvā nāṭaka parivuto alaṅkata sayana samīpaṃ gantvā dhātucaṅgoṭakaṃ ratanapallaṅke ṭhapetvā gaṇdhavāsitodakena hatthe dhovitvā vatujātiya gaṇdhena ubbaṭṭetvā ratanakaraṇḍakaṃ vicaritvā dhātuyo gahetvā evaṃ cintesi.
若彼诸舍利无有杂染,必能示现殊胜……
若诸舍利为众生依怙,犹住于世
依世尊所卧之姿,躺卧于般涅槃之床
愿他们安卧于善铺设的尊贵床座
‘‘Anākulā kehicipi yadi hessasti dhātuyo, Janassa saraṇaṃ hutvā yadi ṭhassanti dhātuyo; Satthunipannā kārena parinibbāna mañcake, Nipajjantu supaññatte-sayanamhi mahārahe’’ti;
如此思惟之后,他便将舍利安放在宝座之上。就在那一刹那,舍利依循国王心中所想的方式,以佛陀的姿态卧于那无价的宝座之中。
Evaṃ cintetvā pana varasayanapiṭṭhe dhātuyo ṭhapesi tasmiṃ khaṇe dhātuyo raññā cintita niyāmeneva mahārahe sayane buddhavesena sayiṃsu.
于阿萨罗月白分十五布萨日,
于殊胜的阿萨罗星宿下,舍利便如此安立;
‘‘Āsāḷahi sukkapakkhassa pannarasa uposathe, Uttarāsāḷha nakkhatte evaṃ dhātu patiṭṭhitā;
当诸界安住之时,大地震动,种种不同的神变纷纷显现。
Saha dhātu patiṭṭhānā akampittha mahāmahī, pāṭihīrāni nekāni pavattiṃsu anekadhā.’’
那天,此大地连同海洋边际一起震动、大震、剧震;大海翻腾;空中闪电连连放射。瞬间降下骤雨,六欲天界喧然一片。国王见此神变,心生净信,便用自佩的金花鬘及白伞盖供养舍利,并将铜色岛的王权享用作七日供养,奉献了三千万珠宝饰物以为供奉。如是,所有剧团乐师、臣民、诸大善士及天人,皆敬奉诸般宝物——
Tadahi udakapariyantaṃ katvā ayaṃ mahāpathavī saṅkampi sampakampi sampavedhi, mahāsamuddo saṅkhūbhi, ākāse vijjullatā nicchariṃsu. Khaṇikavassaṃ vassi, cha devalokā ekakolāhala mahosi rājā etaṃ acchariyaṃ disvā pasanno attano kañcana mālika setacchattena dhātuyo pūjetvā tambapaṇṇidipe rajjaṃ sattāhaṃ datvā tiṃsa satasahassagghanakaṃ alaṅkāra bhaṇḍaṃ omuñcitvā pūjesi. Tathā sabbāpi nāṭakitthiyo amaccā sesa mahājano devā ca sabbābharaṇāni pūjesuṃ tasmā-
若有人以至诚之心,恭敬供养那位站立着的、为三界所尊敬的善逝,
或有人敬拜那微小如芥子的舍利;
他们的功德果报相等——在信心清净平等时。
Tiṭṭhantaṃ sugataṃ tilokamahitaṃ yo pūjaye sādaraṃ, Yo vā sāsapa bījamattampi taṃ dhātuṃ naro pūjaye; Tesaṃ puññaphalaṃ samānamīti taṃ cittappasāde same, Ñatvā taṃ parinibbutepi sugate dhātuṃ budho pūjaye’ti;
于是,国王将袈衣、布料以及糖、酥油等药物施与僧团,并令大众整夜集体诵经。次日,他又在城中鸣鼓巡告:“大众可于这七日间,持香、花等物前去礼敬舍利。”因陀古塔长老也希望铜掌岛上的人民都能来礼敬舍利,他们便在那一刻纷纷到来。
Tato rājā cīvaravatthāni ceva guḷa-sappi ādi bhesajjāni ca saṅghassa datvā sabbarattiṃ gaṇasajjhāyaṃ kāresi puna divase nagare bheriṃ carāpesi mahājano imaṃ sattāhaṃ gaṇdhamālādīni ādiya gantvā dhātuyo vaṇdatūti iṇdaguttattheropi sakala tambapaṇṇi dīpe manussā dhātuyo vaṇditukāmā, taṃ khaṇaṃyeva āgantvā vaṇditvā yathāṭṭhānaṃ gacchantūti adhiṭṭhāsi.
他们就如是对舍利礼敬后离去。国王向僧团行大供养,持续七日。七日过后,他告知僧团:“尊者,我在舍利塔中应做的工作已经完成,请封闭舍利塔吧。”僧团于是唤来北须摩那沙弥,说道:“用你们先前带来的铜色石,封闭舍利塔。”
Te tatheva dhātuyo vaṇditvā gamiṃsu rājā sattāhaṃ saṅghassa mahādānaṃ pavattetvā sattāhassa accayena dhātugabbhe mayā kattabbakiccaṃ niṭṭhāpitaṃ, dhātugabbhaṃ pidahatha bhanteti saṅghassa ārocesi. Saṅgho uttarasumana sāmaṇere āmantetvā tumhehi pubbe āhaṭa medavaṇṇa pāsāṇena dhātu gabbhaṃ pidahathāti āha. Te sādhūti sampaṭicchitvā dhātugabbhaṃ pidahiṃsu.
于是,诸漏尽者在舍利塔中如是决意:“愿香不干枯,花环不萎谢,灯烛不熄灭,宝珠不褪色,供养器具不损坏;愿铜色石紧密接合,不令敌人有机可乘。”
Tato khīṇāsavā dhātugabbhe gaṇdhā mā susantu mālā mā milāyantu. Dīpā mā nibbāyantu ratanāni mā vivaṇṇāni hontu pūjanīyabhaṇḍāni mā nassantu. Medavaṇṇa pāsāṇā saṇdhiyantu, paccatthikānaṃ okāso mā hotūti adhiṭṭhahiṃsu.
国王安置好舍利后,又在城中击鼓传令:“于大塔安奉舍利后,再将舍利请出而行封藏。”大众依各自能力,铸造金、银等宝匣,将舍利安奉其中,并在封藏处上方覆盖铜青色石板。所有汇聚的舍利共达千件之多。
Evaṃ rājā dhātu nidhāpetvā puna nagare bheriṃ carāpesi mahā cetiye dhātuṃ nidhāpetvā dhātuṃ āharitvā nidhānaṃ karontūti. Mahājano attano attano balānurūpena suvaṇṇa rajatādi karaṇḍe kārāpetvā tattha dhātuyo patiṭṭhāpetvā dhātunidhānassupari medavaṇṇa pāsāṇa piṭṭhiyaṃ nidahiṃsu. Sabbehi sannihita dhātuyo sahassamattā ahesunti.
如此,为使善人生起信心,《塔传》中关于安藏舍利的记述便告完成。
Iti sādhujana manopasādanatthāya kate thūpavaṃse dhātunidhāna kathā niṭṭhitā.
24第二十四章 于是,国王将这一切封存后便开始建塔,先令带腹部的四方形亭阁完工。接着,在伞盖与粉刷工程尚未完成时,国王便罹患致命重病。他从长池召来幼弟,嘱咐道:“塔上的伞盖与粉刷尚未完工,你尽快完成,使我欢喜。”得知国王病重,无法亲自竣工,众善知识便代为缝制袈裟,安置于塔上,并在袈裟上方修建坛基、花瓶及五指宽的镶边。
24. Tato rājā taṃ sabbaṃ pidahetvā cetiyaṃ karonto udarena saddhiṃ caturassa koṭṭhakaṃ niṭṭhāpesi atha chattakamme sudhākamme ca aniṭṭhiteyeva māraṇantika rogena gilāno hutvā dīghavāpito kaniṭṭhabhātaraṃ pakkosāpetvā cetiye aniṭṭhitaṃ chattakammaṃ sudhākammañca sīghaṃ niṭṭhāpetvā maṃ tosehi tātāti āha. So rañño dubbalabhāvaṃ ñatvā antare aniṭṭhitakammaṃ kātuṃ na sakkāti suddhavatthehi kañcukaṃ kāretvā cetiye paṭimuñcāpetvā cittakārehi kañcuka matthake vedikā ca puṇṇaghaṭa pañcaṅguli pantiyo ca kārāpesi.
他令竹匠用竹制成伞盖,并以硬叶板在顶部打造日月轮与围栏,再用紫胶与彩绘加以装饰。建塔工程告竣后,便禀告国王。国王说:“既然如此,便让我瞻仰大塔吧。”说罢,他躺在轿中,向塔作右绕礼,随后在南门铺设卧席,
Naḷakārehi veḷumaya chattaṃ kāretvā kharapattamaye caṇdasūriyamaṇḍale muddhani vedikā kāretvā lākhākukuṭṭhakehi taṃ vicittaṃ katvā thūpakammaṃ niṭṭhitanti rañño arocesi rājā tena hi maṃ mahācetiyaṃ dassehīti vatvā sivikāya nipajjitvā cetiyā padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇadvāre bhūmisayanaṃ paññāpetvā tattha nipanno dakkhiṇena passena sayitvā mahāthūpaṃ vāmapassena sayitvā lohapāsādaṃ olokento pasanna citto ahosi. Tadā rañño sāsanassa bahūpakārabhāvaṃ sallakkhetvā gilāna pucchanatthāya tato tato āgatā bhikkhu channavuti koṭiyo rājānaṃ parivāretvā aṭṭhaṃsu. Tato saṅgho vagga vaggā hutvā gaṇasajjhāyaṃ akāsi.
在那次集会中,国王未见到长老之子阿跋耶长老,心中便思忖:“他曾与我一同征召达米勒人,历经二十八场大战而从未退缩。如今面临这场与死亡的决战,见我败退,想必他因此不愿前来了。”当时,长老正住在光焰山上的迦邻陀河边,以他了知国王心中所念,便与五百位漏尽比丘一同腾空而至,降立于国王面前。
Rājā tasmiṃ samāgame theraputtābhayattheraṃ adisvā evaṃ cintesi. So mayi damiḷehi saddhiṃ aṭṭhavīsati mahāyuddhe kayiramāse apaccosakakitvā idāni maraṇayuddhe vattamāṇe mayhaṃ parājayaṃ disvā maññe nāgacchatīti. Tadā thero kariṇda nadī sīse pajjalita pabbate vasanto rañño parivitakkaṃ ñatvā pañcasata khīṇāsava parivusetā ākāsenāgantvā rañño purato pāturahosi.
国王见到长老,请他坐于自己面前,如此说道:“尊者,我曾与您一道率领十员大将,与达米勒人交战。而今,我只能独自一人与死亡为敌了。这死敌,我实在无法战胜。”长老听后说道:
Rājā theraṃ disvā attano purato nisīdāpetvā evamāha bhante tumhehi saddhiṃ dasamahā yodhe gahetvā damiḷehi saddhi yujdhiṃ. Idāni ekakova maccūnā saddhiṃ yujjhituṃ ārabhiṃ. Maccu sattumpana parājetuṃ na sakkomīti. Tato-
阿弗亚长老说:『人主啊,请勿畏惧,』
『烦恼之敌未破,则不为无敌;死亡之敌,可征服之。』
Theraputtābhayatthero mā bhāyi manujādhipa, Kilesa sattuṃ ajinitvā ajeyyo maccūsattuko;
说完这些,他便如此教导。大王,一切居住于世间的众生,皆为生所系缚,为老所驱迫,为病所降伏,为死所侵袭。
Iti vatvā evaṃ anusāsi. Mahārāja sabboyeva loka sannivāse jātiyā anugato, jarāya anusaṭo, vyādhinā abhibhūto, maraṇena abbhāhato. Tetāha-
犹如岩石积聚而成广阔高山,
从四面环绕,累积成形,向四方延伸;
如是,老与死征服一切众生。
无论王族、婆罗门、吠舍、首陀罗,或是旃陀罗与补羯娑,
没有谁能逃脱于它——它摧伏一切;
在那里,无论象阵、车阵或是步兵的抵挡,都不起作用;
亦非凭借谋略、战争或财富所能取胜。
‘‘Yathāpi selā vipulā-nahaṃ āhacca pabbatā, Samantā anupariyeyyuṃ-nippothentā catuddisaṃ; Evaṃ jarā ca maccu ca-adhivattanti pāṇino, Khattiyo brāhmaṇe vesse sudde caṇḍāla pukkuse, Na kiñci parivajjeti-sabbamevābhimaddati; Na tattha hatthinaṃ bhūmi-na rathānaṃ na pattiyā, Na cāpi mantayuddhena-sakkā jetuṃ dhanena vā’’ti;
因此,这名为死亡者,决然降临于大名声者、大选出者等之上,降临于具大福德者、如妙光等之上,降临于具大威力者、如大力天等之上,降临于具神通者、如大目犍连等之上,降临于具智慧者、如舍利弗等之上,降临于以自觉智证得真理的独觉佛之上,乃至降临于具足一切功德的圆满正觉者之上——尚且如此,何况其他众生?
Tasmā idaṃ maraṇaṃ nāma mahāyasānaṃ mahāsammatādīnaṃ mahā puññānaṃ jotiyādīnaṃ mahāthāmānaṃ baladevādīnaṃ iddhimantānaṃ mahāmoggallānādīnaṃ paññāvantānaṃ sāriputtādīnaṃ sayambhūñāṇena adhigata saccānaṃ, paccekabuddhānaṃ sabbaguṇasamannāgatānaṃ sammāsambuddhānampi upari nirāsaṅkameva patati kimaṅgapanaññesu sattesu.
诸大名声的胜王,以及摩诃三摩多(大选出王)等,皆已同归无常。
那些具足福德者,虽成就显赫名声、巨大财富,如乔提亚、门达卡等,亦终归无常。
这位法军统帅,身为弟子,也已入灭,大王,并彻证无常。
大王,因此,流转于诸有中的众生,无一能从死亡中解脱。
你曾护持三宝,舍离天界之乐,
你来到此教法中,广行种种功德,
此功德即是法索、教法明灯,以引导你;
大王,您所累积的功德,日复一日,
若能一一忆念,一切安乐当下现前;
Mahāyasā rājavarā gatā te sabbe mahāsammata ādayopi, Aniccabhāvaṃ baladeva ādi mahābalā ceva tathā gamiṃsu; Ye puññavantāni gatā pasiddhiṃ mahaddhanaṃ jotiyameṇḍakādī, Upāvisiṃ vaccumukhaṃ sabhogā sabbepi te rāhumukhaṃ sasīva; Yo iddhimantesu tathāgatassa puttesuseṭṭho iti vissutopi, Thero mahārājasaheva iddhibalena so maccumukhaṃ paviṭṭho; Sabbesu sattesu jinaṃ ṭhapetvā nevatthi paññāya samopi yena, So dhammasenāpati sāvakopi gato mahārāja aniccataṃ’ca; Sayambhūñāṇassa balena santiṃ gatā mahārāja sayambhūnopi, Sabbepi te ñāṇabalūpa pannā aniccataṃ neva atikkamiṃsu; Tilokanātho purisuttamo so aniccabhāvaṃ samatikkamitvā, Nāsakkhi gantuṃ sugatopi rāja aññesu sattesu kathāva natthi; Tasmā mahārāja bhavesu sattā sabbepi nāsuṃ maraṇā vimuttā, Sabbampi saṅkhāragataṃ aniccaṃ dūkkhaṃ anattāti vicintayassu; ‘‘Dutiye attabhāvepi dhammacchaṇdo mahā hi te, Upaṭṭhite devaloke hitvā dibbasukhaṃ tuvaṃ; Idhāgamma bahuṃ puññaṃ akāsi ca anekadhā, Karaṇampeka rajjassa sāsanajjotanāya te; Mahā rāja kataṃ puññaṃ yāvajja divasā tayā, Sabbaṃ anussaretheva sukhaṃ sajju bhavissati;
听闻此语,国王心生欢喜,说道:“尊者,即便在死战中,你们也无所畏惧。”如此说过,得到慰藉,便命书记官读诵功德册。书记官便这样读诵功德册。
Taṃ sutvā tuṭṭhamānaso rājā bhante tumhe maccuyuddhepi apassayāti vatvā laddhassāso puññapotthakaṃ vācetuṃ āṇāpesi lekhako puññapotthakaṃ evaṃ vācesi.
九十九座精舍,由大王所建;
此精舍与摩利支坛场,共耗九十九俱胝财货;
最胜的铜殿,耗三千万建造;
于大塔中,建有二十四座无价之塔。
一位名叫阇罗摩婆的族长
他赠予了两只贵重的耳环后,便将他收下
他是五位漏尽大长老中最为尊贵者
以欢喜清净之心布施了粗糙酸粥之食团;
在朱兰伽尼耶之战中战败而逃,
从空中前来,宣告时刻已至之后;
漏尽精勤之行者,不挂念于自身。
‘‘Ekūnasatavihārā mahārājena kāritā, Ekūnasatakoṭīhi vihāro maricaṭṭi ca; Uttamo lohapāsādo tiṃsakoṭīhi kārito, Mahāthūpe anagghāni kāritā catuvīsati; Mahāthūpamhi sesāni karitāni subuddhinā, Koṭisahassaṃ agghanti mahārāja tayā puna; Koḷamba nāma maleya akkhakkhāyika chātake, Kuṇḍalāni mahagghāni duve datvāna gaṇhiya; Khīṇāsavānaṃ pañcannaṃ mahātherānamuttamo, Dinno pasannacittena kaṅgu ambila piṇḍako; Cūḷaṅgaṇiya yuddhamhi parajjhitvā palāyatā, Kālaṃ ghosāpayitvāna āgatassa vihāyasā; Khīṇāsavassa yatino attānamanapekkhiya, Dinnaṃ saraka bhattanti puññapotthaṃ avācayi;
25国王听闻此语,心生欢喜,说道:“且住,且住。”随后这样宣告:“在马利车婆提寺的大七日供与塔园寺的大七日供中,我曾为四方僧团及二部僧众作大布施、大供养。我曾举办二十四次大维萨迦节的供养,在铜叶岛向大比丘僧团三次施衣。我将整个楞伽国以五十年为期奉献与佛法。又以清净细软的毡席铺设十二处园地,安置七千岛屿;在十八处为病者施药,并常行饭食供养。在四十八处地点燃供油灯。于塔塔凯苏耶地方,安置罐器,盛满布匹与鲜花,作永不间断的饮食供养。每月八日,在斯里兰卡诸大寺院,为僧团燃供油灯。国王听闻以财物布施佛法所得功德极为广大,便坐于金阁的法座上,心生净信,以恭敬心请僧团讽诵吉祥经。随后,他宣说佛法,前往各大寺院讲经说法。对于一切说法者,他布施了如同多层牛皮合钉、四指可握大小的贝叶经典,并于八月八日的斋期行大布施。这一切功德,悉令其心生欢喜。他于生中不著诸相,不堕恶趣,唯以虔敬心专修此二大布施。
25. Taṃ sutvā rājā tussitvā ṭhapehi ṭhapehi bhaṇeti vatvā evamāha. Maricavaṭṭi vihāramahasattāhe thūpāramhasattāhe ca cātuddisa ubhato saṅghassa mahārahaṃ mahādānaṃ pavattesiṃ. Catuvīsati mahāvisākhapūjā kāresiṃ tambapaṇṇidīpe mahābhikkhusaṅghassa tikkhattuṃ cīvaramadāsiṃ satta satta dīnāni laṅkā rajjaṃ sāsanassa pañcakkhattuṃ adāsiṃ sappi sannitta suparisuddha vaṭṭiyā dvādasaṭhānesu, sattaṃ dīpasahassaṃ jālesiṃ aṭṭhārassu ṭhānesu gilānānaṃ vejjehi bhesajjañca bhattañca niccaṃ dāpesi. Catucattālīsa ṭhānesu telullopakañca adāsiṃ. Tattakesuyeva ṭhānesu ghatapakkajālapūve bhattena saddhiṃ niccaṃ dāpesiṃ.
每月八布萨日,我于楞伽岛一切寺院施与灯明。闻法施胜于财施,我遂坐于铜殿下之法座,欲宣说《吉祥经》。然因恭敬僧伽故,未得宣说。自此以后,我敬重说法师,于诸寺院敷演法义。
Māse māse aṭṭhasu uposathadivasesu laṅkādīpe sabbavihāresu dīpatelaṃ dāpesiṃ. Āmisa dānato dhammadānaṃ mahantanti sutvā heṭṭhaṃ lohapāsāde dhammāsane nisīditvā maṅgala suttaṃ osāretuṃ ārabhitvāpi saṅgha gāravena osāretuṃ nāsakkhiṃ. Tato paṭṭhāya dhammadesake sakkaritvā sabbavihāresu dhammakathaṃ kathāpesiṃ ekekassa dhammakathikassa nāḷa nāḷippamāṇāni sappiphāṇita sakkharāni caturaṅgula muṭṭhippamāṇaṃ yaṭṭhimadhukaṃ sāṭakadvayañca māsassa aṭṭhasu uposatha disesu dāpesiṃ. Etaṃ sabbampi issariye ṭhatvā dinnattā mama cittaṃ sa ārādheti. Jīvitaṃ pana anapekkhitvā duggatena mayā dinnadānadvayameva ārādhetīti.
无畏长老闻此,便于能令国王生净信处,生起净信。其所得两钵之食,非由劳烦,是如法资具,故不自顾视,无所滞著而施;令诸受者饱足称意,生大欣悦;以其坚固信心,尽舍所有施物。
Taṃ sutvā abhayatthero mahārāja pasādanīyaṭṭhāneyeva pasādaṃ akāsi taṃ pana piṇḍapātadvayaṃ parissa pīḷaṃ akatvā laddha dhammika paccayattā attānaṃ anavaloketvā asajjamānena dinnattā paṭiggāhakānaṃ yāvadatthaṃ katvā dinnattā pītipāmojjaṃjanayitvā balava saddhāya dinnattā deyyadhammassa niravasesaṃ paribhogaṃ gatattāti imehi pañcahi kāraṇehi mahantatti vatvā mahārāja kaṅgu ambili piṇḍagāhakattheresu maliyamahādevatthero samantakūṭe pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ datvā paribhuñji pathavi cālanaka dhammaguttatthero kalyāṇīya vihāre pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ datvā paribhuñji.
以上所述,国王心生欢喜。
Talaṅgaravāsī dhammaguttattheropi piyaṅgudīpe dvādasannaṃ bhikkhusahassānaṃ datvā paribhuñji. Maṅgaṇavāsī cuḷatissatthero kelāsakūṭe vihāre saṭṭhisahassānaṃ bhikkhūnaṃ datvā paribhuñji mahābhaggattheropi ukkānagara vihāre sattasatānaṃ bhikkhūnaṃ datvā paribhuñji saraka bhattagāhakatthero pana piyaṅgudīpe dvādasannaṃ bhikkhusahassānaṃ datvā paribhogamakāsīti vatvā rañño cittaṃ hāsesi.
国王心生净信,对尊者这样说:“尊者,我治国二十四年,曾为比丘僧团作大利益。愿我的身体也能利益僧团。我作为僧团之仆,愿这身躯在大塔可见之处、僧团的羯磨场上火化。”随后,他唤来最年幼的比丘,说道:“孩子,帝须!大塔未竟之业……傍晚时分,在大塔前供花,请为我作三匝右绕。”说完又嘱咐比丘:“请在僧团诸应作事中恒常精进。”比丘便默然遵行。
Rājā cittaṃ pasādetvā evamāha-ahambhante catuvīsati vassāni rajjaṃ kārento bhikkhusaṅghassa pahūpakāro ahosiṃ. Kāyopi me saṅghassa upakārako hotu saṅghadāsassa me sarīraṃ mahācetiyassa dassanaṭṭhāne saṅghassa kammamālake jhāpethāti. Tato kaniṭṭhaṃ āmantetvā’tāta! Tissa! Mahāthūpe aniṭṭhitaṃ kammaṃ sādhukaṃ niṭṭhāpesi. Sāyaṃ pāto ca mahāthūpe pupphapūjaṃ kāretvā tikkhattuṃ upahāraṃ kārehi. Mayā ṭhapitaṃ dānavaṭṭaṃ sabbaṃ aparihāpetvā saṅghassa kattabbakiccesu sadā appamatto hohī’ti anusāyitvā tuṇhi ahosi.
当时,比丘众开始大众诵经。诸天则从六欲天各驾六辆战车,依次排列,说道:“大王,我们的天界如此悦意!我们的天界如此悦意!”各自请求返回自己的天界。国王听了他们的话,说:“请稍等,待我听完法。”并以手势示意。比丘们心想:“国王用手势制止了我们。”于是停止了大众诵经。
Tasmiṃ khaṇe bhikkhu gaṇasajjhāyaṃ ārabhiṃsu devatā pana chadeva lokato cha rathe gahetvā ādāya paṭipāṭiyā ṭhapetvā mahārāja amhākaṃ devaloko ramaṇīyo, amhākaṃ devaloko ramaṇīyoti vatvā attano attano devalokaṃ āgamanatthāya yāciṃsu rājā tesaṃ vacanaṃ sutvā yāvāhaṃ dhammaṃ suṇāmi- tāva adhivāsethāti te hatthasaññāya nivāresi saṅgho gaṇasajjhāyaṃ nivāresīti maññitvā sajjhāyaṃ ṭhapāpesi.
国王问:“尊者,为何停止大众诵经?”长老回答:“大王,因为您用手势制止了。”国王说:“尊者,我并非向你们做手势。诸天从六欲天驾着战车前来,各自请求返回天界,因此我对他们示意:‘请稍待,直到我听法。’”听闻此言,有些人便想:“这位国王畏惧死亡,内心恐慌,以为死亡可怖、无所依怙。”
Rājā kasmā bhante gaṇasajjhāyaṃ ṭhapethāti āha. Mahārāja tayā hatthasaññāya nivāritattāti. Bhante tumhākaṃ saññaṃ nādāsiṃ. Devatā chadevalokato cha rathe ānetvā attano attano devalokaṃ gantuṃ yācanti tasmā tesaṃ yāvāhaṃ dhammaṃ suṇāmi tāva āgamethāti saññaṃ adāsinti taṃ sutvā keci ayaṃ rājā maraṇabhayabhito vippalapati, maraṇato abhāyanaka satto nāma natthīti maññiṃsu.
此时,无畏长老说道:“大王,如何能相信从六天界来了六辆战车呢?”国王闻后,便向空中撒下花鬘。那些花鬘飘散而去,分别悬垂在每一辆战车的车轭上。大众看见花鬘悬垂于空中,心即无疑。
Tato abhayatthero āha kathaṃ mahārāja saddahituṃ sakkā cha devalokato cha rathā ānītāti taṃ sutvā rājā ākāse pupphadāmāni khipāpesi. Tāni gantvā visuṃ rathadhure olambiṃsu mahājano ākāse olambantāni pupphadāmāni disvā nikkaṅkho ahosi.
于是,国王询问长老:“尊者,哪一层天界最为美妙?”长老回答:“大王,兜率天宫甚为美妙,正在守候成佛时机的弥勒菩萨也正安住在那里。”
Tato rājā theraṃ pucchi-katamo pana bhante devaloko ramaṇīyoti. Tusitabhavanaṃ pana mahārāja ramaṇīyaṃ, buddhabhāvāya samayaṃ olokento metteyyo bodhisattopi tasmiṃyeva vasatīti āha.
国王闻已,于彼处生起爱着,凝望着大塔,如安卧般逝去,又如从沉睡中醒来,即从兜率天宫被迎请而来。他化生于战车之中,为向大众昭示自己所作福德的坚实,便立于战车上,身佩天饰璎珞,在大众注视之下,右绕大塔三匝,礼拜比丘僧团,而后往赴兜率天宫。
Taṃ sutvā rājā tasmiṃ ālayaṃ katvā mahāthūpaṃ olokento nipannova cavitvā suttappabuddho viya tusita bhavanato āhaṭa. Rathe nibbattitvā attano katapuññassa thalaṃ mahājanassa pākaṭaṃ kātuṃ ratheyeva ṭhatvā dibbābharaṇa vibhūsito mahājanassa passantasseva tikkhattuṃ mahāthūpaṃ padakkhiṇaṃ katvā bhikkhusaṅghañca vaṇditvā tusitabhavanaṃ agamāsi.
如是,在无常的积聚中,财富的聚合本即无常,具智慧者悉皆了知。
Evaṃ asāre nicaye dhanānaṃ aniccasaṅghaṃ sattaṃ sapaññā, Katvana cāgaṃ ratanattayamahi ādāya sāraṃ sugatiṃ vajanti;
王的歌舞女伶得知王已命终,在她们伫立之处折下花蕾,于是该处所建的厅堂便得名‘折蕾厅’。当王的身体被安置于香木堆时,大众于彼处举手悲悼,那里所建的厅堂便得名‘举手厅’。王的身躯被火化的地方——那界内露台,即得名‘王露台’。
Rañño nāṭakatthiyo matabhāvaṃ ñatvā yattha ṭhitā makuḷaṃ mocayiṃsu tatthaṃ ṭhāne katasālā makuḷamuttasālānāmajātā. Rañño sarīrasmiṃ citakaṃ āropite yattha mahājano hatthe paggahetvā viraci. Tattha katasālā viracitthasālā nāma jātā. Rañño sarīraṃ yattha jhāpesuṃ - so sīmāmālako rājamālako nāma jāto. Atha rañño kaniṭṭhabhātā saddhātissamahārājā nāma hutvā cetiye aniṭṭhataṃ jattakammaṃ sudhākammañca niṭṭhāpetvā thūpamakāsīti
如此,为使善人心生欢喜,这部关于大塔的塔庙系谱已告完成。
Iti sādhujana manopasādanatthāya kate thūpavaṃse mahācetiye katā niṭṭhitā.
26二十六、此时,度塔伽摩尼·阿巴耶大王的父王迦迦瓦纳提萨,将成为未来弥勒世尊的父亲;维诃罗大天后将成为母亲;度塔伽摩尼·阿巴耶将成为上首弟子;其弟将成为第二弟子;国王的姑母阿努拉天女将成为正妃;王子萨利将成为儿子;他的司库将成为首要护持者,司库之女将成为首要女护持者。如此,一切身份与职责皆已确定。因听闻世尊之法,了知苦灭的意义,证得无依止的涅槃后,便般涅槃。
26. Etarahi duṭṭhagāmaṇi abhaya mahārājassa pitā kākavaṇṇatissa rājā metteyyassa bhagavato pitā bhavissati. Vihāramahādevī mātā bhavissati. Duṭṭhagāmiṇi abhayo aggasāvako bhavissati. Kaniṭṭho dutiya sāvako bhavisasati. Rañño pitucchā anuḷādevī aggamahesī bhavissati. Rañño putto sāli rājakumāro putto bhavissati. Bhaṇḍāgārika saṅghāmacco aggupaṭṭhāko bhavissati tassāmaccassa dhītā aggupaṭṭhāyikā bhavissatīti evaṃ sabbepi katādhikārā hetu sampannā tassa bhagavato dhammaṃ sutvā dukkhassantaṃ karitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyissantīti.
名为摩诃迦那的比丘,安住于祇暗尼那院中;
具足衣钵,通达三藏者;
具足信、戒与功德,乐于利益一切众生。
因此,承蒙善劝,我始着手作此事;
如今这部无紊乱的塔史已臻圆满,
此记述完整周全,为诸智者所称善赞叹;
我等所行此善业,
愿以此功德,众生皆入涅槃;
愿无障碍,疾速成就。
犹如通向塔庙的传承,
同样地,对于依止正法的人们,
愿其心之车乘速达成就。
依彻见之道,其意深邃而明了;
所为善美教法之弘扬,善作此复注;
如是在此真谛纲要之作中,阐明真实义理。
由智慧明达者,以优美流利的僧伽罗语善巧著作,
将《清净道论》要义摄为简略,并阐明其理,
为饶益瑜伽行者,特以僧伽罗语撰成。
勇猛国王,一切大地之主的顶冠,
安住法堂,通达三藏的到彼岸者;
他的教法善立于内住比丘众中,
此由语自在长老亲笔书写。
Mahiṇdasena nāmamhi vasanto pariveṇake, Pattacīvarapādo? Yo piṭakattaya pārago; Saddhāsilaguṇupeto sabbasattahite rato, Tena sādhu samajjhiṭṭho yamahaṃ kātumārabhiṃ; Sodāni niṭṭhaṃ sampatto thūpavaṃso anākulo, Paripuṇṇo saṅkhathā sādhu paṇḍitehi pasaṃsito; Yaṃ pattaṃ kusalaṃ kammaṃ karontena imaṃ mayaṃ, Tena etena puññena sattā gacchantu nibbutiṃ; Anantarāyena yathā ca siddhiṃ Mūpāgato thūpavarassa vaṃso, Tatheva saddhammasitā janānaṃ Mano rathā sīghamupentu siddhiṃ; Parisambhidāmaggassa yena līlattha dīpani Ṭīkā viracitā sādhu saddhammodaya kāminā; Tathā pakaraṇe saccasaṅkhepe atthadīpanā, Dhīmatā sukatā yena suṭṭhu sīhaḷa bhāsato Visuddhimagga saṅkhepe yena atthappakāsanā, Yogī namupakārāya katā sīhaḷabhāsato; Parakkama nariṇdassa sabbabhūpāna ketuno, Dhammāgāre niyutto yo piṭakattaya pārago; Sāsanaṃ suṭṭhitaṃ yassa antevāsika bhikkhusu, Tena vācissaratthera pādena likhito ayanti;