难地亚王品
Nandiyarājavaggo
关于南提王的本事,此是次第说示
11. Nandiyarājassa vatthumhi ayamānupubbīkathā
据说,于此贤劫十万劫之前,世间出了一位名为莲花上的导师,度脱含天神在内的世间众生出离轮回险道。据说,那时有位居士,听闻世尊说法,心生净信,便邀请以佛陀为首的比丘僧团,准备了盛大的布施,将自己的豪宅庄严得如同天宫一般,铺设了佛陀的尊座。他敬献供养后,便礼请世尊慈愍应供。佛陀由比丘僧团簇拥着前来,在已预备好的佛座上就座。那时,有位名为瓦萨巴的大长老,具足智慧,正在托钵乞食,来到了那施主的家门口。那居士见到大长老站在门口,便请他进屋,长老说:‘我就坐在世尊身旁。’说完便走到世尊身旁坐下。居士于是恭敬地服侍大众,并赞美道:‘世尊以善法庇护世间,其功德胜过诸天神。’当时,世尊便以花木为喻,称叹长老的功德,并说了如下的话:
Ito kira kappasatasahassamatthake padumuttaro nāma satthā loke udapādi sadevakaṃ lokaṃ saṃsārakantārā uttārento. Tasmiṃ kira samaye eko kuṭumbiko satthu dhammadesanaṃ sutvā pasannamānaso buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā mahādānaṃ sajjetvā attano bhavanaṃ devabhavanamiva alaṅkaritvā buddhārahaṃ mahāsanaṃ paññāpetvā gantvā bhagavantaṃ yāci kāloyaṃ bhante bhagavato bhattaggassa upasaṅkamanāyāti. Atha bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto mahatā buddhānubhāvena gantvā nisīdi paññattavarabuddhāsane, tato kuṭumbiko haṭṭho udaggo sapariso bhagavantaṃ parivisati anekehi madhurannapānādīhi. Tadā tassa bhagavato sāsane dhutaṅgadharānaṃ aggo vasabhattheronāma mahāsāvako sapadānavattena piṇḍāya caramāno tassa kuṭumbikassa gehadvāre aṭṭhāsi, atha so theraṃ disvā bhante satthā antogehe nisinno, tumhepi pavisathāti yāci, thero apavisitvāva agamāsi, kuṭumbiko bhagavantaṃ upasaṅkamitvā tamattaṃ vatvā kiṃ bhante sadevake loke bhagavatāpi uttaritaro guṇena saṃvijjatīti āha. Athassa satthā puttopamaṃ dassetvā therassa guṇe vaṇṇento evamāha.
善护巴帝摩卡等诸律仪,令其清净无瑕;
他们受持头陀支,少欲知足,是牟尼之子。
Pālenti nimmalaṃ katvā, pātimokkhādisaṃvaraṃ; Samādinnadhutaṅgāca, appicchā munisūnavo.
Nicca mantakayuddhamhi, naddhā yodhāva dappitā; Puññānaṃ vatthubhūtā te, devamānusakā dinaṃ.
持戒者当持光鲜的袈裟与上衣,
然而佛陀的弟子、大龙象们,并不受持那样的衣物。
Dhāremahaṃ vaṇṇavantaṃ, sīveyyampica cīvaraṃ; Buddhaputtā mahānāgā na dhārenti tathāvidhaṃ.
Dhārenti te paṃsukūlaṃ, saṅghāṭetvā pilotike; Vaṇacchādanacolaṃva, icchālobha vivajjitā.
朋友,我恒常领受居士的邀请;
然而正觉者的真子,绝不允诺俗众的请求。
Sādiyāmi sadā hambho, upāsakanimantanaṃ; Neva sādenti sambuddha, putto pāsakayācanaṃ.
以次第乞食所得,无论粗劣或精妙;
我的儿子们因此满足,他们远离了对味道的贪着。
Sapadānena yaṃ laddhaṃ, lūkhaṃvāpi paṇītakaṃ; Tena tussanti me puttā, rasagedhavivajjitā.
我安稳地躺在铺设舒适的床上;
那些对轮回心怀怖畏的人,不会铺设这样的床座。
Nipajjāmi ahaṃ sādhu, santhate sayane subhe; Na te seyyaṃ pakappenti, saṃsārabhayabhīrukā.
Ṭhānā sanagamanena, kappenti iriyāpathaṃ; Nekabhūmisamākiṇṇa, pāsādesu vasāmahaṃ.
Buddhaputtā tathācchannaṃ, na kadā pavisanti te; Rukkhamūle susānasmiṃ, abbhokāse ramanti te.
为摧毁轮回之有,修习了这最上的修习之因;
我当住于村落中,引导众人得安乐。
Bhāvetvā bhavanāsāya, hetuṃ bhāvanamuttamaṃ; Ahaṃ gāme vasissāmi, pāpento janataṃ sivaṃ.
“除灭罪恶”意为除灭罪恶,“头陀支第一”是说此人为知者,“这是我之所教”意为这是我的教说。
Ramanti mama puttā te, pantasenāsane kakā; Tesaṃ mahattaro santo, theroyaṃ vasabho mahā; Dhutapāpo dhutaṅgaggo, ñātoyaṃ mama sāsaneti.
如是,世尊扬起手掌,宛若于月轮环绕击打一般,昭示长老德行。之后,长老听闻那德行之说,安卧追念间思念着:『若非未来,我定当于某一正觉者的教法中成为除灭恶业之首。』瞻仰此安卧处,屈膝至世尊足下,师尊察觉此因缘,预言此间过亿劫后,将出现名为乔达摩者之导师。那时,他将成为除灭恶业之首,谁又能了解?世尊如此开示。继而,长老心欢喜,行善果报。之后,断灭于天人及人间,身为正觉者之时,生为一名名叫『萨塔卡』的婆罗门,行大布施,积累福德。之后,当正觉者迦叶圆寂时,在巴拉那西城成为富商,成就各种善行,后离世轮回,历经万十千年,在人中成为巴拉那西一户人家。该家人,在森林中巡行丛林行者之时,见一名独觉圣人正在穿衣,整理,收敛衣物欲置放。该户人家见之问曰:『善士,你作何事?』独觉圣人答曰:『无所可言。』知晓其不欲佩带衣衣,将其置于其脚下后离开。独觉圣人接过衣物,穿戴整齐。此户人家因命终后,生于天界,享受三十天的天福。之后,飞升巴拉那西,居于十余由旬外某城。此人之父母名曰难提,有七兄弟,余六兄皆从各种手艺维持父母。难提无所事事,故其余兄弟皆怨恨,父母亦劝难提,然其安然不应。后来某时分,村中聚集星辰,呼其母曰:『母亲,赐我星辰,令吾欢娱。』其母脱衣物赠之,又有所赠及回赠。母亲又言:『我等本家同生,无他善业可得,今我当往尔所居之地积福。儿,我今日盼望你在巴拉那西获得王室恩赐。』难提答曰:『善哉母亲。』于母拜足环绕后离去。母亲思念曰:『他将往何处?昔日常于此家坐卧今何来?』难提因善业感召启行,离村往巴拉那西,居于胜者家中。某日,见难提与其职工交谈,因言语激动入睡,其口略启,向整个印度陀邑口出遗言。其声大震,胜者闻之大惊。胜者问曰:『难提何事?』问者言其梦境,胜者遂问其为谁之果报,若为游方者,则女子七日内得灌顶,若为男子,则即成王。胜者听其言,即受其誓愿,召其七姐妹依序问讯。于难提处家居,余兄弟不悦,无人知晓此为新兴富户还是贫贱人家。之后,于兄弟长者问曰:『此人乃我等父母所见者。』难提许诺不违其言。胜者遂赠与难提七姐妹,赋予极大财富。第七日,难提四处游行,观察王宫花园,焚香拜礼,时为巴拉那西国王冕下第七日。王宫长老及祭司集议王之大事。王仅有一女,无子。无正当继承人,意欲废弃继承权。四位色泽如莲花者,将诸宝物置于车中,车前设帷帐,车自南门出,面向园林。有人阻止车前行,此车绕行一周,八达成阵。祭司视察站立曰:『此为灯国也。』这四灯围绕诸王国而建,王之领土遂具备坚固治安。王子开启口观望,问曰:『为何而来?』对曰:『诸天降临尔等国土,诸天之意为王已达,已过七天,今日第七日。』王子或女无人,唯有其女。吾当为尔治理国事,即修建加冕堂,盛饰王女,率至园中,乃为加冕。加冕已毕,进献值千金之衣,君臣佩戴。问曰:『此为何物?』答曰:『乃居所衣物,非奢华衣物乃人间享用之衣。天帝曰:此乃尔等王室之居所。』答曰:『然天帝。』世尊示曰:不当一味以有福德王称呼汝等,取其黄金宝饰,金刚砍伐树木,树起木杆十六,取水净洗,刨开坚地,树起十六棵大树。再取水北东南西四方开凿,增长至六十六树。独留一树灯,举灯照明。树下南难提王国酒郎,妇女唱歌跳舞,升举华盖,持以装饰,持手进入城中,登楼宫殿,享福至极。斯为独觉圣人之护卫侍者果报显现,是昔时之事。
Evaṃ bhagavā hatthaṃ ukkhipitvā candamaṇḍale paharanto viya therassa guṇe pakāsesi, tato so tassa guṇakathaṃ sutvā sayampitaṃ ṭhānantaraṃ kāmayamāno yannūnāhaṃ anāgate aññatarassa sammāsambuddhassa sāsane dhutaṅgadharānaṃ aggo bhavissāmīti taṃ ṭhānantaraṃ patthento bhagavato pādamūle nipajji, satthā taṃ kāraṇaṃ upaparikkhitvā ito kappasatasahassamatthake gotamo nāma satthā uppajjissati. Tvaṃ tadā dhutaṅgadharānaṃ aggo hutvā kassa poti paññāyissatīti byākaraṇa madāsi. Tato paṭṭhāya so somanasso puññakammaṃ katvā tato cuto devamanussesu devissariyaṃ anubhavanto vipassīsammāsambuddhakāle ekasāṭako nāma brāhmaṇo hutvā mahādānaṃ adāsi. Tato cuto kassapasammāsambuddhe parinibbute bārāṇasīnagare bārāṇasīseṭṭhi hutvā nibbatto dānādīni puññāni katvā tato cavitvā saṃsāre saṃsaranto dasavassasahassā yukesu manussesu bārāṇasiyaṃ eko kuṭumbiko hutvā nibbatti. So panāyaṃ kuṭumbiko araññe jaṅghāvihāraṃ anuvicaranto paccantime janapade araññāyatane aññataraṃ paccekabuddhaṃ addasa. So ca paccekabuddho tattha cīvarakammaṃ karonto anuvāte appahonte saṃharitvā ṭhapetuṃ āraddho. Kuṭumbiko taṃ disvā bhante kiṃ karothāti pucchi. So paccekabuddho appicchatāya tena puṭṭho na kiñci vutto hoti. So cīvaradussaṃ nappahotīti ñatvā attano uttarasāṭakaṃ paccekabuddhassa pādamūle ṭhapetvā agamāsi. Paccekabuddho taṃ gahetvā anuvātakaṃ āropento cīvaraṃ katvā pārupi. Kuṭumbiko jīvitapariyosāne kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane nibbattitvā tattha yāvatāyukaṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cavitvā bārāṇasito tiyojanamattake ṭhāne aññatarasmiṃ nagare nibbatti, tassa mātāpitaro nandiyoti nāmaṃ akaṃsu, tassa satta bhātaro ahesuṃ, sesā cha bhātaro nānākammantesu byāvaṭā mātāpitunnaṃ posenti. Nandiyo pana akammasīlo geheyeva vasati. Tasmā tassa sesā kujjhanti. Mātāpitaropi nandiyaṃ āmantetvā ovadanti. So tuṇhī hoteva. Athāparasmiṃ samaye gāme nakkhattaṃ saṅghuṭṭhaṃ, tadā so mātaraṃ āha. Amma sāṭakaṃ dehi, nakkhattaṃ kīḷissāmīti, sā dhota- vatthaṃ nīharitvā adāsi, amma thūlaṃ idanti, sā aññaṃ nīharitvā adāsi, tampi paṭikkhipi. Atha naṃ mātā āha. Tāta yādise mayaṃ gehe jātā, natthi ito sukhumatarassa paṭilābhāya puññanti, labhanaṭṭhānaṃ gamissāmi ammāti. Putta ahaṃ ajjeva tava bārāṇasīnagare rajjapaṭilābhaṃ icchāmīti āha. So sādhu ammāti mātaraṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Mātuyā panassa evaṃ ahosi. Kahaṃ so gamissati, pubbeviya idhavā etthavā gehe nisīditvā āgacchatīti, so pana puññaniyāmena codiyamāno gāmato nikkhamitvā bārāṇasiṃ gantvā senaguttassa gehe paṭivasati, athekadivasaṃ so tassa kammakārehi saddhiṃ sallapanto nisīditvā pacalāyanto supinaṃ addasa. Mukhena antaṃ nikkhamitvā sakalajambudīpe pattharitvā antokucchimeva pāvisi. Pabuddho so bhīto mahāsaddamakāsi. Atha naṃ mahāsenagutto pucchi. Nandiyo supinaṃ addasanti āha. Atha tena kīdisanti puṭṭho kathesi, tato senagutto taṃ attano kulūpagaṃ paribbājikaṃ pucchi ko tassa vipākoti. Paribbājikā yadi bho itthī passati. Sattadivasabbhantareyeva abhisekaṃ labhati, yadi puriso passati, tatheva rājā hotīti kathesi. Senagutto tassā taṃ kathaṃ sutvā imaṃ mama ñātiṃ karomīti attano satta dhītare pakkositvā paṭipāṭiyā pucchi. Nandiyassa santike vasathāti, sesā sabbā na icchiṃsu, na mayaṃ jānāma etaṃ adhunāgataṃ kulavantaṃ vā dukkulavantaṃvāti. Atha kaṇiṭṭhikaṃ pucchi. Sā yassa maṃ mātāpitaro dassanti. Tesaṃ vacanaṃ na bhindissāmīti sampaṭicchi, atha senagutto nandiyaṃ pakkositvā attano dhītaraṃ datvā tassa mahāsampatti madāsi. Tato sattame divase nandiyo tattha tattha āhiṇḍanto rañño maṅgaluyyānaṃ passissāmīti gantvā dhaṅgalasilāpaṭṭesasīsaṃ pārupitvā nipajji, so ca bārāṇasīrañño kālaṅkatassa sattamo divaso hoti. Amaccāca purohitoca rañño sarīrakiccaṃ kāretvā rājaṅgaṇe nisīditvā mantayiṃsu. Rañño ekāva dhītā atthi, putto panassa natthi. Arājikaṃ rajjaṃ na tiṭṭhati. Phussarathaṃ vissajjessāmāti. Te kumudapattavaṇṇe cattāro sindhave yojetvā setacchattapamukhaṃpañcavidharājakakudhabhaṇḍaṃ rathasmiṃyeva ṭhapetvā rathaṃ vissajjetvā pacchato turiyāni paggaṇhāpesuṃ. Ratho pācīdvārena nikkhamitvā uyyānābhimukho ahosi. Paricayena uyyānābhimukho gacchati. Nivattemāti keci āhaṃsu. Purohito mā nivārayitthāti āha. Ratho kumārakaṃ padakkhiṇaṃ katvā ārohaṇasajjo hutvā aṭṭhāsi. Purohito pārupaṇakaṇṇaṃ apanetvā pādatalāni olokento tiṭṭhatu ayaṃ dīpo. Dvisahassadīpa parivāresu catūsu mahādīpesu ekarajjaṃ kātuṃ samatthotivatvā tassa dhitiṃ upadhāretuṃ tikkhattuṃ turiyāni paggaṇhāpesi. Atha kumāro mukhaṃ vivaritvā oloketvā kena kāraṇena āgatatthāti āha, deva tumhākaṃ rajjaṃ pāpuṇātīti, rājā kahanti, devattaṃ gato sāmīti, kati divasā atikkantāti, ajja sattamo divasoti. Putto vā dhītā vā natthīti, dhītā atthi deva. Putto na vijjatīti, tenahi karissāmi rajjanti, te tāvadeva abhisekamaṇḍapaṃ kāretvā rājadhītaraṃ sabbālaṅkārehi alaṅkāritvā uyyānaṃ netvā kumārassa abhisekaṃ akaṃsu, athassa katābhisekassa satasahassagghanakaṃ vatthaṃ ānesuṃ, so kimidaṃ tātāti āha, nivāsanavatthaṃ devāti, nanu tātā thūlaṃti, manussānaṃ paribhogavatthesu ito sukhumataraṃ natthi devāti, tumhākaṃ rājā evarūpaṃ nivāsesīti, āma devāti. Na maññe puññavā tumhākaṃ rājāti vatvā handa suvaṇṇabhiṅkāraṃ āharatha, labhissāma vatthanti, te suvaṇṇabhiṅkāraṃ āhariṃsu, so uṭṭhāya hatthe dhovitvā mukhaṃ vikkhāletvā hatthena udakaṃ ādāya puratthimadisāya abbhukkiri, tāvadeva ghanapathaviṃ bhinditvā soḷasakapparukkhā uṭṭhahiṃsu, puna udakaṃ hatthena gahetvā dakkhiṇaṃ pacchimaṃ uttaranti evaṃ catassopi disā abbhukkiri, sabbadisāsu soḷasa soḷasa hutvā catusaṭṭhikapparukkhā uṭṭhahiṃsu, so ekaṃ dibbadussaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā nandiyarañño vijite suttakantikā itthiyo mā suttaṃ kantantūti bheriṃ carāpethāti vatvā chattaṃ ussāpetvā alaṅkatapaṭiyatto hatthikkhandhavaragato nagaraṃ pavisitvā pāsādamabhiruyha mahāsampattiṃ anubhavi. Aho tadā paccekabuddhassa dinnānuvātakassa vipāko. Tenāhu porāṇā.
如同由芥子般微小的种子,生出尼拘律树;
它生出百枝而繁茂,宛如广大的深蓝云聚。
Yathā sāsapamattamhā, bījā nigrodhapādapo; Jāyate satasākhaḍḍho, mahānīlambudopamo.
同样地,从微细的善业,能生出广大的果报;
因此,‘这只是微小的善业’——智者不应如此轻视。
Tatheva puññakammamhā, aṇumhā vipulaṃ phalaṃ; Hotīti appapuññanti, nāvamaññeyya paṇḍitoti.
一日,天女见到国王的富足,叹道:‘这真是苦行所感啊!’便示现了这些慈悯之相。有人问:‘天女,这是何故?’她答道:‘大王,这是极为广大的福报,是过去久远以来所造善业所成熟。如今为来世故,请行善修福。’‘我们当供养谁呢?’‘持戒者尚无。’‘大王,赡部洲洲并非没有阿拉汉,你们……’你们应当布施,我愿值遇阿拉汉。又一日,国王广行大布施。天女若知此方有天界阿拉汉,便来此处迎接我等比丘,向北抛撒花朵,身披花瓣,俯身礼敬。随后,这些花朵升入虚空,飞到雪山之地,洒落在五百位独觉者中最高最胜的莲花独觉者足下。如是。
Evaṃ gacchante kāle ekadivasaṃ devī rañño sampattiṃ disvā aho tapassīti kāruññākāraṃ dassesi. Kimidaṃ devīti ca puṭṭhā atimahatī te deva sampatti. Atītamaddhānaṃ kalyāṇaṃ katattā. Idāni anāgatassatthāya kusalaṃ karothāti āha. Kassa dassāma. Sīlavantā natthīti. Asuñño deva jambudīpo arahantehi, tumhe dānaṃ sajjetha, ahaṃ arahante lacchāmīti āha. Punadivase rājā mahārahaṃ dānaṃ sajjāpesi. Devī sace imissā disāya arahanto atthi, idhā gantvā amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhantūti uttarahimavantābhimukhī pupphāni uddhaṃ khipitvā urena nipajji. Atha tāni pupphāni ākāsato gantvā himavantapadese vasantānaṃ padumavatiyā puttānaṃ pañcasatānaṃpaccekabuddhānaṃ jeṭṭhakamahāpadumapaccekabuddhassa pādamūle patiṃsu. Tathāhi.
啊,诸君,请看!这便是善业所显的奇观;
纵然无心,花儿也忙于行持使者之事。
Aho passatha bho dāni, vimhayaṃ puññakammuno; Acetanāpi pupphāni, dūtakiccesu byāvaṭā.
若人欲于世间,令一切事皆随己意,
则具慧者应当时时,竭尽一切力而修福德。
Kattukāmena lokasmiṃ, sakalaṃ attano vasaṃ; Sabbatthāmena kattabbaṃ, puññaṃ paññavatā sadāti.
于是,大莲花独觉者知悉此事后,便对其余诸兄弟说:“贤友们,南迪耶王邀请你们,请接受他的邀请。”他们接受后,便即刻经由空中前往,降落在北门。众人禀报国王:“五百位天人般的独觉者来了!”国王便与王后一同前往,礼敬后,接过钵,引导入宫,行大供养。供食毕,国王与王后顶礼僧团长老及新学比丘之足,祈愿道:“愿依此眷属不生罪障,以善德而得护持。我等不失善业,愿为诸尊于此营造园林、住所,尽形寿护持独觉者,令他们圆满般涅槃。”为此,他们广修善行,以涂香、末香等供养,收取遗骨,起塔供养。他们尊者女死期将至,国王悲问:“何故如此?”时尊者长子于王国中盛名远扬,自行出家;王后亦随夫出家。他们二人共住僧园,修禅证果,以禅悦为食,命终后生于梵天。他们于世尊时,生于婆罗门家,依佛法出家。那时,南迪耶王便是导师——大迦叶长老,如月如日照耀世间,于佛般涅槃后令法显耀。其妃子即善品比拉妮。
Tato mahāpadumapaccekabuddho taṃ ñatvā sesabhātare āmantesi. Mārisā nandiyarājā tumhe nimantesi. Adhivāsetha tassa nimantananti. Te adhivāsetvā tāvadeva ākāsenā gantvā uttaradvāre otariṃsu. Manussā pañcasatā deva paccekabuddhā āgatāti rañño ārocesuṃ, rājā saddhiṃ deviyā gantvā vanditvā patte gahetvā paccekabuddhe pāsādaṃ āropetvā tattha tesaṃ dānaṃ datvā bhattakiccāvasāne rājā saṅghattherassa devī saṅghanavakassa ca pādamūle nipajjitvā ayyā paccayehi na kilamissantu, mayaṃ puññena na hāyissāma, amhākaṃ idha vāsāya paṭiññaṃ dethāti paṭiññaṃ kāretvā uyyāne nivāsaṭṭhānādayo kāretvā yāvajīvaṃ paccakabuddhe upaṭṭhahitvā tesu parinibbutesu sādhukīḷanaṃ kāretvā candanā garuādīhi sarīrakiccaṃ kāretvā dhātuyo gahetvā cetiyaṃ patiṭṭhāpetvā evarūpānampi mahānubhāvānaṃ mahesīnaṃ maraṇaṃ bhavissati, kimaṅgaṃ pana mādisānanti saṃvegajāto jeṭṭhaputtaṃ rajje patiṭṭhāpetvā sayaṃ pabbajaṃ pabbaji, devīpi raññe pabbajite ahaṃ kiṃkarissāmīti pabbajitvā dvepi uyyāne vasantā jhānābhiññaṃ nibbattetvā jhānasukhena vītināmentā āyupariyosāne brahmaloke nibbattiṃsu. Te amhākaṃ bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā buddhasāsane pabbajiṃsu, tadā nandiyarājā dhutaṅgadharānaṃ aggo mahākassapattheronāma hutvā cando viya suriyo viyaca loke pākaṭo hutvā bhagavati pari- nibbute buddhasāsanaṃ ativiya sobheti. Bhariyāpissa bhaddakāpiḷānī nāma ahosīti.
从前在林中行走,
犹如独觉佛的微风,
成就了森林的庄严,峰峦的光彩,
具大威德,您是大地之主。
Datvā pureko vipine caranto, Paccekabuddhassanuvātamattaṃ; Katvā saraṭṭhaṃ kurudīpasobhaṃ, Mahānubhāvo vasudhā dhiposi.
Tumheca bhonto khalu sīlavante, Dadātha dānāni anappakāni; Taṃ vo patiṭṭhāca bhavantarasmiṃ, Cintāmaṇiṃ kappataruṃva sāranti.
十二、某人事中的次第说法
12. Aññataramanussassa vatthumhi ayamānupubbīkathā
当我们的世尊般涅槃后,在波吒釐子城附近的某个村庄,住着一个贫穷的人。有一天,他前往另一个村庄,身着两件衣,进入了一片大森林。一个盗贼见他这样走着,心想“我要夺走他的衣”,便尾随在后。那人远远望见盗贼正朝自己走来,心想:“我既不能从他这里逃脱,也无法与他奋力搏斗;此人若来,我的衣物必定会被夺走。纵使他来到跟前,我也绝不能放弃,应当加倍防范。”盗贼因为贪欲而无法夺到财物,便制造了假象。之后,盗贼来到那人的住处,趁机收买他,向他说明这住处是生计安乐的依靠。他接受了那片住处的赠予,为了摆脱逼迫,舍弃了原本来之不易的正道,改换了另一条山林小径。接着,他带上弓箭,前往那已被发现的喜马拉雅山域。那里有十二由旬的金殿,周围盘旋着九万天神。环绕着殿宇的三由旬之地,遍生着迦拜罗树。他目睹这巨大的天界财富,满心欢喜地说道:
Amhākaṃ bhagavati parinibbute pāṭaliputtasamīpe aññatarasmiṃ gāme aññataro duggatamanusso vasati, so panekadivasaṃ aññataraṃ gāmaṃ gacchanto dve sāṭake nivāsetvā mahantaṃ aṭaviṃpāpuṇi, tadevaṃ gacchantaṃ disvā etassa vatthaṃ gaṇhissāmīti eko coro anubandhi, so dūratova āgacchantaṃ coraṃ disvā cintesi, ahametasmā palāyituṃ vā tena saddhiṃyujjhituṃ vā na sakkomi, ayamāgantvā avassaṃ anicchantassāpi me vatthaṃ gaṇhissati. Mayāpissa niratthakena harituṃ na sakkā, dānavasenassa dassāmīti sanniṭṭhāna makāsi, atha coro āgantvā vatthakaṃ parāmasi, atha so puriso cittaṃ pasādetvā imaṃ mama vatthadānaṃ bhavabhogasukhatthāya paccayo hotūti vatthaṃ datvā ducchāditattā mahāmaggaṃ pahāya aññena jaṅghāmaggena gacchanto āsivisena daṭṭho kālaṃ katvā himavantappadese dvādasayojanike kanakavimāne nekaccharāsahassaparivuto nibbatti. Vimānaṃ panassa parivāretvā tiyojanike ṭhāne kapparukkhā nibbattiṃsu, so mahantaṃ dibbasampattiṃ disvā somanassaṃ pavedento āha.
仅凭回向之力,所施之物便成自有;
他赐予广大的财富,以及殊胜的天界自在。
Pariṇāmitamattena, dānassa sakasantakaṃ; Dadāti vipulaṃ bhogaṃ, dibbamissariyaṃ varaṃ.
Dvādasayojanubbedhaṃ, duddikkhaṃ cakkhumūsanaṃ; Kūṭā gāravarupetaṃ, sabbasovaṇṇayaṃ subhaṃ.
由我功德所生,远离种种爱欲缠缚,
同样地,以清净的华盖作为装饰。
Mama puññena nibbattaṃ, nekarāgaddhajākulaṃ, Tatheva parisuddhehi, vitānehi ca laṅkataṃ.
Pāsādapariyantamhi, dibbavatthāni lambare; Vāteritā te sobhanti, avhentāva sudhāsino.
我的宫殿四周,地界范围三由旬;
那里有能随愿施与的天树;
Pāsādassa samantā me, bhūmibhāge tiyojane; Icchiticchitadātāro, jātāsuṃ surapādapā.
那里有舞蹈、歌唱、器乐与鼓乐,
我不以千百琵琶的妙音,在自宫中欢喜。
Tattha naccehi gītehi, vādehi turiyehi ca; Ne kaccharāsahassehi, modāmi bhavane mama.
Na sammā dinnavatthassa, akkhette phalamī disaṃ; Khette sammā dadantassa, ko phalaṃ vaṇṇayissatīti.
人以此法成就善业,
获证天界胜妙,为圣者所称叹;
诸贤,善思惟已,当施殊胜之施于具戒者。
Evaṃ vidhampi kusalaṃ manujo karitvā, Pappoti dibbavibhavaṃ munivaṇṇanīyaṃ; Mantvāna bho dadatha dānavaraṃ susīle, Saddhāya suddhamanasāssa visesabhāgīti.
13. 秃毛王子事中的次第说法
13. Visamalomakumārassa vatthumhi ayamānupubbīkathā
过去,据说在此赡部洲内,有一位名为迦叶的正自觉者,他圆满了种种波罗蜜,证得一切知智,为世间拔除苦难、带来安乐,并以涅槃大城庄严世间。那时,有一人听闻世尊说法,生起净信,向比丘僧团行布施,守护戒律,持守布萨,广修众多善行,以此通达圣典之智,死后得生天界,受用天界财富,为诸天所围绕。他在那里寿命极长,死后转生于乔达摩佛涅槃后的赡部洲中,巴塔利城,成为众王之一,敬奉教法,在诸王中最为尊上。因其头发杂乱不齐,故名秃毛王子。他因修习而具欲界之力,身有大力。他是伟大的贤士,仪表端正威严,明朗而慈祥,居于众人仰瞻之处,随从众多。那时,有一位名叫教法忧的国王,统领八万四千小王,具大威势,前往喜马拉雅山游乐,随心所欲地游玩之后,返回时来到一条名为千佛的河。此河宽广,深达三十由旬,当时河水湍急,波浪翻涌,众多鱼类聚集岸边,随急流疾行。国王心想:‘面对此河,如今谁能渡过如此宽广的河流呢?’听闻此言,秃毛王子前来,顶礼后说道:‘我是天人,能渡此河,来去无碍。’国王大喜,便予许可。王子在自己的简陋住处,以鳄鱼牙束发,立于河岸,水淹至十八肘深,
Atīte kira imasmiṃ jambudīpe kassapo nāma sammāsambuddho pāramiyo pūretvā sabbaññutaṃ patto lokassa dukkhāpanudo sukhāvaho paṭivasati lokaṃ nibbāṇamahānagaravare paripūrento. Tasmiṃ samaye aññataro puriso satthu dhammadesanaṃ sutvā pasanno bhikkhusaṅghassa dānaṃ dento sīlaṃ rakkhanto uposathakammaṃ karonto nānāvidhāni puññakammāni katvā suttappabuddhoviya gantvā devaloke nibbatti sabbaratanamaye dibbavidhāne devaccharāsahassaparivuto. Tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto amhākaṃ bhagavati parinibbute jambudīpe pāṭaliputtanagare āṇācakkavattidhammāsokamahānarindassa aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Tassa nāmaṃ karonto sīse lomaṃ visamaṃ hutvā jātatthā visamalomakumāroti sañjāniṃsu. So kamena viññutaṃ patto balasampanno ahosi. Mahāthāmo abhirūpoca ahosi. Dassanīyo pāsādiko yasaparivārasampanno paṭivasati. Tato aparena samayena dhammāsokamahānarindo caturāsītisahassarājaparivuto anantabalavāhano kī ḷā pa ro himavantaṃ gantvā yathābhirantaṃ kīḷitvā āgacchanto candabhāgaṃ nāma gaṅgaṃ sampāpuṇi. Sā pana yojanavitthatā tigāvutagambhīrā ahosi. Tadā sā adhunāgatehi oghehi mahāpheṇasamākulā bahūmiyo ubhokūle uttarantī mahāvegā gacchanti. Tadā rājā gaṅgaṃ disvā ko nāmettha puriso evaṃvidhaṃ mahāgaṅgaṃ tarituṃ samattho bhavissatīti āha. Taṃ sutvā visamaloma kumāro āgantvā vanditvā ahaṃ deva gaṅgaṃ taritvā gantuñca āgantuñca sakkomīti āha. Rājā sādhūti sampaṭicchi. Atha kumāro gāḷhaṃ nivāsetvā makaradantiyā kese bandhitvā gaṅgākūle ṭhito aṭṭhārasahatthaṃ abbhuggantvā usabhamattaṭṭhāne patitvā taritu mārabhi. Tato caṇḍasotaṃ chinditvā taranto gamanā gamanakāle gaṇhanatthāya āgate caṇḍasuṃsumāre pāṇinā paharitvā cuṇṇavicuṇṇaṃ karonto vīsasataṃ māretvā uttāretvā talamuggamma rājānaṃ vanditvā aṭṭhāsi. Rājā taṃ kāraṇaṃ disvā bhayappatto eso kho maṃ māretvā rajjampi gahituṃ samattho. Etaṃ māretuṃ vaṭṭatīti cintetvā nagaraṃ sampatto kumāraṃ pakkosāpetvā amacce āha. Imaṃ bhaṇe bandhanāgāre karothāti. Te tathā kariṃsu, athassa bandhanāgāre vasantassa cattāro māsā atikkantā. Tato rājā catumāsaccayena dīghato saṭṭhihatthappamāṇe saṭṭhiveḷukalāpe āharāpetvā gaṇṭhiyo sodhāpetvā anto ayosāraṃ pūretvā rājaṅgaṇe ṭhapāpetvā visamalomakumāraṃ bandhanāgārato āhārāpetvā amacce evamāha. Bhaṇe svāyaṃ kumāro iminā khaggena ime veḷukalāpe caturaṅgulaṃ katvā chindatu. No ce chindituṃ sakkoti. Taṃ mārethāti āha, taṃ sutvā kumāro ahaṃ bandhanāgāre ci ra vu ttho jighacchāpīḷito āhārena kilamiṃ, yannūnāhaṃ āhāraṃ bhuñcitvā chindeyyanti. Te natthi dāni tuyhaṃ āhāranti āhaṃsu. Tenahi pokkharaṇiyā pānīyaṃ pivissāmīti āha. Te sādhūti pokkharaṇiṃ nesuṃ. Kumāro pokkharaṇiṃ otaritvā nahāyitvā nimuggo yāvadatthaṃ kalalaṃ bhuñcitvā pānīyaṃ pivitvā uṭṭhāya asipattaṃ gahetvā mahājanānaṃ passantānameva aṭṭhāsītihatthaṭṭhānaṃ ākāsaṃ ullaṅghitvā sabbaveḷukalāpe caturaṅgulamattena khaṇḍākhaṇḍaṃ kurumāno otaritvā mūle thūlaayasalākaṃ patvā kiṇīti saddaṃ sutvā asipattaṃ vissajjetvā rodamāno aṭṭhāsi. Tato rājapurisehi kimattaṃ rodasīti vutte ettakānaṃ purisānamantare mayhaṃ ekopi suhado natti. Sace bhaveyya, imesaṃ veḷukalāpānamantare ayo sāraṃ atthibhāvaṃ katheyya, ahaṃ pana jānamāno ime veḷu kalāpe aṅgulaṅgulesu chindeyyanti āha. Tato rājā kumārena katakammaṃ oloketvā pasanno uparājaṭṭhānaṃ bahuñca vibhavaṃ dāpesi, evamassa balasampattilābho nāma na jātigottakulapadesādīnaṃ balaṃ. Na pāṇātipātādiduccaritānaṃ balaṃ. Kassetaṃ balanti. Kassapasammāsambuddhakāle bhikkhusaṅghassa dinnadānādisucaritakammavipākaṃ. Tena vuttaṃ.
在迦叶世尊的时代,有一个人,
他亲近正自觉者,听闻了善说的教法。
Kassapassa munindassa, kāle aññataro naro; Sambuddhamupasaṃkamma, sutvā dhammaṃ sudesitaṃ.
获得信心之后,便依止具戒的比丘们,
那时,他心怀欢喜,布施了丰盛的甘美饮食。
Paṭiladdhasaddho hutvā, sīlavantāna bhikkhunaṃ; Madhurannapāne pacure, adāsi sumano tadā.
布施了衣与钵,同样也布施了腰带;
还布施了乳糜与糖浆,以及许多日用资具。
Adāsi cīvare patte, tatheva kāyabandhane; Adā khīrasalākañca, bahū kattarayaṭṭhiyo.
施与清净住所、床铺等物,
施与披肩、毯等物,以御寒冷。
Adā supassayaṃ dānaṃ, mañcapīṭhādikaṃ tathā; Pāvāra kambalādīni, adā sītanivāraṇe.
施与医药,为诸比丘康健而供;
如是广修种种功德之后,他便往生三十三天。
Adā bhesajjadānāni, ārogyatthāya bhikkhunaṃ; Evaṃ nānāvidhaṃ puññaṃ, katvāna tidivaṃ gato.
于彼天宫中,他得生其中,具大神通力;
天女环绕身旁,天众军队前导护卫。
Tattha dibbavimānamhi, uppanno so mahiddhiko; Devaccharāparivuto, devasenāpurakkhato.
以天界的歌舞与弦乐,
与种种天界的殊胜成就一同欢悦。
Dibbehi naccagītehi, dibbavāditatantihi; Modamāno anekehi, dibbasampattiyā saha.
Yāvatāyuṃ tahiṃ ṭhatvā, jambudīpe manorame; Pure pāṭaliputtamhi, dhammāsokassa rājino.
其子诞生,具大威势、大力量;
有大名声、大财富,成为如来之亲族。
Putto hutvāna nibbatti, mahāthāmo mahābalo; Mahāyaso mahābhogo, āsi buddhādimāmako.
Kātabbaṃ kusalaṃ tasmā, bhavasampatti micchatā; Pāletabba matho sīlaṃ, bhāvetabbañca bhāvananti.
于是,王子获得太子之位后,享受荣华,以目犍连子帝须长老等为上首,日日向大比丘僧团恭敬供养衣服、饮食、住处、医药,守护戒律,行布萨法,于寿尽时随业而逝。
Tato kumāro uparājaṭṭhānaṃ labhitvā sampattiṃanubhavamāno moggaliputtatissattheramādiṃ katvā mahābhikkhusaṅghassa cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayadānā divasena sakkāraṃ katvā sīlaṃ rakkhitvā uposathakammaṃ katvā āyupariyosāne yathākammaṃ gatoti.
如此善行,心生欢喜而行之,
他于诸有流转中,享有不灭之福分;
诸贤者,你们也当行随力所及之善行,
作成涅槃道之支分,即名为“行”。
Evaṃvidhaṃ sucaritaṃ sumano karitvā, Bhāgissa nekavibhavassa bhavābhavesu; Tumhepi bho sucaritaṃ vibhavānurūpaṃ, Katvāna nibbutipadaṃ karagaṃ karothāti.
十四、金天女事中的次第说法
14. Kañcanadeviyā vatthumhi ayamānupubbīkathā
据说,在赡部洲曾有一座壮观的城市,名为天子城。那时,人们盛行一种称为“钵供”的供养:他们取来世尊曾使用的钵,举行种种供养仪式,设节庆祝,这便称为“钵供”。当时,天子城的国王用各种珍宝打造了一辆宝车,并以一切庄严具装饰;车配宝轮,辐辋以七宝撑托,立有八十根金柱,悬挂世尊所加持的棉麻旗帜与络索,安置于车轴上,成就了一辆宛如天城般华丽的宝车。旌旗彩带飘扬,并立华门,处处燃灯、悬花、饰以花环。众人以诸多供养仪式绕城朝拜,在城中央搭建庄严宝亭,安奉佛钵。于第七天,举办了一场盛大的法会。当时,该国无数人众、天众、夜叉、罗刹、龙众、金翅鸟等各类有情,广大民众齐聚一处,共同礼赞此供养仪式,因此这一法会极为殊胜。
Jambudīpe kira devaputtanagaraṃ nāma dassanīyaṃ ekaṃ nagaraṃ ahosi. Tasmiṃ samaye manussā yebhuyyena pattamahaṃ nāma pūjaṃ karonti, bhagavatā paribhuttapattaṃ gahetvā katānekapūjāvidhānā ussavaṃ karonti. Taṃ pattamahanti vuccati. Tasmiṃ samaye devaputtanagare rājā sabbaratanamayaṃ rathaṃ sabbālaṅkārehi alaṅkārāpetvā kumudapattavaṇṇe cattāro sindhave yojetvā susikkhitasippācariyehi sattaratanapariniṭṭhite asītihatthaveḷagge satthunā paribhuttaṃ selamayapattaṃ muttājālādīhi alaṅkaritvā veḷaggaṃ āropetvā veḷuṃ rathe ṭhapāpetvā nagaraṃ devanagaraṃ viya alaṅkaritvā dhajapatākādayo ussāpetvā toraṇaggha kapantiyoca puṇṇaghaṭadīpamālādayoca patiṭṭhāpetvā anekehi pūjāvidhānehi nagaraṃ padakkhiṇaṃ kāretvā nagaramajjhe susajjitaratanamaṇḍape pattadhātuṃ ṭhapetvā sattame divase mahādhammasavaṇaṃ kārāpesi. Tadā tasmiṃ janapade bahū manussāca devatāca yakkharakkhasanāgasupaṇṇādayoca manussavesena yebhuyyena taṃ samāgamaṃ otaranti, evamacchariyaṃ taṃ pūjāvidhānaṃ ahosi.
那时,有一位龙王,见一位容貌极美、从未亲近过男子的少女独自坐在法会人群中。龙王对她心生爱恋,便以种种方式追求,却终未如愿,于是恼怒地自鼻孔放出风息,心想:“我要杀了她。”然而,凭借少女信心的力量,龙王丝毫不能加害于她。于是龙王以脚刨地,全身佩满龙王饰具,张开鳞甲,立在一旁威吓,伺机而动,却终因她听闻佛法之力,无法令少女生起半点惊惧。早晚时分,众人见此奇异景象,问其缘由,少女便如实向大家说明。正是这般情形。
Tadā eko nāgarājā uttamarūpadharaṃ agatapubbapurisaṃ ekaṃ kumārikaṃ dhammaparisantare nisinnaṃ disvā tassā paṭibaddhacitto anekākārehi taṃ yā ci tvā tassā aladdhamāno kujjhitvā nāsāvātaṃ vissajjesi imaṃ māressāmīti. Taṃ tassā saddhābalena kiñci upaddavaṃ kātuṃ samattho nāhosi. Athassā nāgo pādato paṭṭhāya yāvasakalasarīraṃ bhogena veṭhetvā sīse phaṇaṃ katvā bhāyāpento aṭṭhāsi. Anaññavihitāya tāya dhammasavaṇabalena aṇumattampi dukkhaṃ nāhosi. Pabhātāya rattiyā taṃ disvā manussā kimetanti kāraṇaṃ pucchiṃsu, sāpi tesaṃ kathetvā evaṃ saccakiriyamakāsi. Tathāhi.
Brahmacārī ahosāhaṃ, sañjātā idha mānuse; Tena saccena maṃ nāgo, khippameva pamuñcatu.
对于为贪欲所恼的夜叉,我未曾给予怨恨的机会;
以此真实语,愿此夜叉迅即释放我。
Kāmāturassa nāgassa, nokāsamakariṃyato; Tena saccena maṃ nāgo, khippameva muñcatu.
我被毒风吹动,对那忿怒的蛇夜叉,
依此无瞋的真实语,愿他速速放我离去。
Visavātena khittassa, kupitassoragassahaṃ; Akuddhā tena saccena, so maṃ khippaṃ pamuñcatu.
我以深重的恭敬、尊重与虔诚,聆听正法;
我已听闻此法,依此真实语,愿龙迅速释放我。
Saddhammaṃ suṇamānāhaṃ, garugāravabhattiyā; Assosiṃ tena saccena, khippaṃ nāgo pamuñcatu.
无论是字母还是词句,从最初起便完好无损,无有缺失;
凭借此真实语,愿那龙王迅速得以解脱。
Akkharaṃvā padaṃvāpi, avināsetvāva ādito; Assosiṃ tena saccena, khippaṃ nāgo pamuñcatūti.
真实语成就之际,龙王对她生起极大的净信,他收起盘绕的身躯,展开百头,请她坐于头顶之上,并与众多龙子一同行水供之礼。城中居民见此情景,无不惊叹稀有,纷纷以十八俱胝财富行大供养。正因如此,
Saccakiriyāvasāne nāgarājā tassā atīva pasanno bhogaṃ viniveṭhetvā phaṇasataṃ māpetvā taṃ phaṇagabbhe nisīdāpetvā bahūhi nāgamānavakehi saddhiṃ udakapūjaṃ nāma pūja makāsi, taṃ disvā bahū nagaravāsino acchariyabbhutajātā aṭṭhārasakoṭidhanena pūja makaṃsu. Tathāhi.
你们看,这便是信心的力量;如此礼敬之人,即从贪染中解脱。
Natthi saddhāsamo loke, suhado sabbakāmado; Passathassā balaṃ saddhā, pūjentevaṃ naro ragā.
Idha lokeva sālattha, bhavabhoga manappakaṃ; Tasmā saddhena kātabbaṃ, ratanattayagāravanti.
她如此获得大富贵后,终其一生保持童贞,修持梵行。命终之后,便在那座城中投生于国王正妃的胎中。怀胎十月,从母胎中出生。在她诞生之日,整个天子城中降下了珍宝之雨,因此她被取名为“甘伽纳天女”。她通体莹润如宫殿,身形秀美,具天人光辉,面庞散发莲花香气,身体散发栴檀香气。她全身如小太阳般放射光芒,照耀四方,光明无量。她的身光举世无双,她的美貌超群出众,整个犍陀罗地区都认同这一点。于是,各地国王为了她的利益,献上五百辆车乘。她从未违逆过五欲之乐,但获准拜见父亲后,便前往比丘僧团出家,修习内观禅定,以智慧和观照,最终证得阿拉汉果。
Athevaṃ sā paṭiladdhamahāvibhavā yāvajīvaṃ komāriya brahmacāriṇī hutvā āyupariyosāne kālaṃ katvā tasmiṃyeva nagare rañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhitvā dasamāsaccayena mātukucchito nikkhami. Nikkhantadivase panassā sakaladevaputtanagare ratanavassaṃ vassi. Tenassā kañjanadevīti nāmaṃ kariṃsu. Samantapāsādikā ahosi. Abhirūpā devaccharapaṭibhāgā. Mukhato uppalagandho vāyati. Sarīrato candanagandho vāyati. Sakalasarīrato bālasuriyo viya raṃsiyo nicchārentī caturatanagabbhe padīpakiccaṃ nāma natthi. Sabbo gabbho sarīrā lokena eko bhāso hoti, tassā rūpasampatti sakalajambudīpe pākaṭā ahosi. Tato sakalajambudīpavāsī rājāno tassā atthāya piturañño paṇṇākārāni pahiṇiṃsu. Sā pana pañcakāme ananulittā pitaraṃ anujānāpetvā bhikkhunū passayaṃ gantvā pabbajitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇīti.
以敬重心听闻之后,少女这样说道:
护持着清净的法与戒律,
获得了种种财富后,趋向寂灭,
诸位,莫放逸,应常精勤于善法。
Sutvāna sādaravasena kumārikevaṃ; Dhammañhi sīlamamalaṃ paripālayantī; Laddhāna nekavibhavaṃ vibhavaṃ payātā, Mā bho pamajjatha sadā kusalappayogeti.
十五、在虎的住处,这是次第说法。
15. Byagghassa vatthumhi ayamānupubbīkathā
在赡部洲的一个小国,波罗奈城中,有一座尘堆山。山被凿穿,形成一条大道。山中的中央,有一只虎,将自己失明的父亲安置在山洞里,加以照料而居住。在这座山的林边,有一只名叫突尼陀的鹦鹉雏鸟,栖居在树上。两者彼此成为亲密的朋友。那时,后方村落有一男子,牵着一头母驴,因纷争而前往波罗奈,经过那林边入口。突尼陀见他沮丧忧恼,心生悲悯,唤起他说道:‘朋友,你欲往何处?’那人答:‘我将去波罗奈。’突尼陀说:‘请勿前往那里。这山林中间住着一只虎,凶猛残暴,常杀生食众。你切莫与他同行。’男子说:‘我自身贫苦,无依无靠,我决定前往。’突尼陀说:‘若你与你的同伴同行,我便是你的依靠。’男子说:‘不,我不听你的话,我定要前行。’男子不听突尼陀的劝告,继续前行。后来,那人被一个心怀恶意的苏婆罗王仆人,用短矛刺杀而死,又被放火焚烧,尸体被食。此即恶人往恶趣之因。正如所说。
Jambudīpe cūlaraṭṭhā sanne bārāṇasīnagare ekaṃ paṃsupabbataṃ vinivijjhitvā mahāmaggo hoti, tattha vemajjhe eko byaggho attano andhapitaraṃ pabbataguhāyaṃ katvā posento vasati. Tasseva pabbatassa vanadvāre tuṇḍilo nāma eko suvapotako rukkhasmiṃ vasati. Te ubhopi aññamaññaṃ piyasahāyā ahesuṃ, tasmiṃ samaye paccantagāmavāsī eko manusso attano mātugāmena saddhiṃ kalahaṃ katvā bārāṇasiṃ gacchanto taṃ vanadvāraṃ sampāpuṇi. Atha suvapotako parihīnattabhāvaṃ dukkhitaṃ taṃ disvā kampamānahadayo taṃ pakkositvā bho kuhiṃ gacchasīti āha, tena parakhaṇḍaṃ gacchāmīti vutte tuṇḍilo bho imasmiṃ vanakhaṇḍamajjhe eko byaggho vasati. Kakkhalo pharuso sampattasampatte māretvā khādati. Mā tvaṃ tena gacchāti āha. Svāyaṃ dubbhago manusso hitakāmassa tassa vacanaṃ anādiyitvā gacchāmevāti āha. Tuṇḍilo tenahi samma yadi anivattamāno gacchasi. Eso byaggho mama sahāyo. Me vacanaṃ tava santikā sutvā na gaṇhātīti. Tassa taṃ anādiyanto so suvarāje paduṭṭhacitto muggarena paharitvā māretvā araṇiṃ aggiṃ katvā maṃsaṃ khādi. Asappurisasaṃsaggo nāme sa idha lokaparalokesu dukkhāvahoyeva. Tathāhi.
‘这是我所作,此是我所有。’作此思者,即为凡俗之人。
Mayā kataṃ mayhamidaṃ, iti vessānaraṃ naro; Samāliṅgati sappemo, dahatevassa viggahaṃ.
以蜜、乳等布施,为慈爱所养护;
那贪爱犹如被激怒一般,啃噬着他的身躯。
Madhukhīrādidānena, pemasā paripālito; Sorago kupitovassa, ḍasatevassa viggahaṃ.
如此,生性卑劣、作恶而不识恩者,
人们因法而陷入悲苦,纵有刹那的相聚也已如此;
Evaṃ nihīnajaccena, pāpena akataññunā; Narā dhamena dīnena, katopi khaṇasaṅgamo.
Asādhuko ayaṃtevaṃ, jānamānena jantunā; Muhuttampi na kātabbo, saṅgamo so anatthadoti.
于是那恶人吃完肉后继续前行,进入了密林深处。一只老虎看见他,发出巨大的吼声,起身要抓他。那人看见老虎,惊恐万分,记起了唇舌的话,便说道:“朋友,我是从你的同伴唇舌那里来的。”老虎听后满心欢喜,说:“来吧,朋友!”便招呼他,将他领到住所,拿肉食给他吃。他吃饱后坐在父亲面前,又一同谈笑。他依照所说杀了唇舌,以此表示“我已杀了”,并显露出吃肉的样子。于是,虎在你来时杀了唇舌,对你说:“你的同伴已经被你杀了。”虎闻言心中不悦,迅速赶到住所,见到唇舌的尸体确是被他所害,满怀悲伤地哀悼而返。然后那恶人现身,用岩石击杀其父,还想杀虎。虎察觉有人将至,便潜伏等候。那时虎也来了,看见父亲被杀,心生恐惧而归,跪在地上泣血。虎见此情景,内心超然,不起杀意,只是忆念同伴的教诲,安慰他说:“你去吧,教法的传承由我来承当,不让你遭受苦难。”如此贤者的聚集,被称为人间与天上共同的乐事,已如是宣说。
Tato so asappuriso maṃsaṃ khāditvā gacchanto vanakhaṇḍamajjhaṃ sampāpuṇi. Atha byaggho taṃ disvā mahānādaṃ karonto gahaṇatthāya uṭṭhāsi. So byagghaṃ disvā bhayappatto tuṇḍilassa vacanaṃ saritvā ahaṃ bho tava sahāyatuṇḍilassa santikā āgatomhīti āha, taṃ sutvā byaggho attamano ehi sammāti taṃ pakkositvā attano vasanaṭṭhānaṃ netvā khāditabbāhārena taṃ santappetvā pitusantike nisīdāpetvā puna vanakhaṇḍa magamāsi. Athassa pitā puttassa gatakāle tena saddhiṃ sallapanto tassa vacanānusārena tuṇḍilaṃ māretvā khāditabhāvaṃ aññāsi. Tato so puttassa āgatakāle tava sahāyo tena māritoti āha. Taṃ sutvā byaggho anattamano vegena tassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā samma tuṇḍilāti saddaṃ katvā apassanto luñcitapattaṃcassa disvā nissaṃsayaṃ tena mārito me sahāyoti socanto paridevanto āgañchi. Atha so asappuriso tasmiṃ tattha gate tassa pitaraṃ pāsāṇena paharitvā māretvā byagghaṃca dāni māressāmīti byagghāgamanamaggaṃ olokento nilīno aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe byagghopi āgañchi. So tassā gatakāle tassa tejena bhīto gantvā jīvitaṃ me sāmi dehīti pādamūle urena nipajji, byaggho pana tena katakammaṃ disvā tasmiṃ cittaṃ nibbāpetvā mama sahāyassa sāsanamādāyāgatassa dubbhituṃ na yuttanti cintento taṃ samassāsetvā gaccha sammāti sukhaṃ pesesi. Evañhi sappurisasamāgamo nāma idha lokaparalokesu sukhāvahoyeva, vuttaṃhi.
Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ; Sabbattha santhavo tena, seyyo hoti na pāpiyo.
Sukhāvaho dukkhanudo, sadā sabbhi samāgamo; Tasmā sappuriseheva, saṅgamo hotu jantunaṃ.
于是,那猛虎藉由慈心的力量,命终后投生于天界。
Tato so byaggho tena mettacittānubhāvena kālaṃ katvā sagge nibbattoti.
即使是这样凶残,且以人肉为食的猛虎,
因具足悲悯与智慧,便也趣入善趣。
Evaṃvidhopi pharuso paramaṃsabhojī; Byaggho dayāyupagato sugatiṃ sumedho; Tasmā karotha karuṇaṃ satataṃ janānaṃ, Taṃ vo dadāti vibhavañca bhavesu bhoganti.
16. 施果块者事:此为次第叙说。
16. Phalakakhaṇḍadinnassa vatthumhi ayamānupubbīkathā
当时,在舍卫城,有一人因准备出行北方,正值午时,因酷暑疲惫,便进入树荫中,边嚼凉叶边坐于果枝上。后来,另有一人从北方来,也同样因酷暑疲累,到前者处就坐,问道:『请饮一杯水吧?』前者答道:『无水可饮。』后者仍央求给予凉叶,但未得偿愿。于是前者用四个铜钱买得一片凉叶,坐下吃食,解了渴,又以此恩惠生起亲爱之情,遂启程前往目的地。途中,后者往镇上去,乘船出海做商旅。第七日,船倾覆于海中,人鱼龟类群起相食。前者却健康无恙,割下一块果实的树枝,渡海而来。此时虽船毁残损,他依旧渡海,与前者相会。此后,七日之中,他们不断渡海,彼此认知相识。期间,用铜钱买凉叶,割下果枝渡海,别人无有此物。后来携钱款,呈现出所受凉叶的样貌,将自身的果枝赠予对方。渡海者卸下果枝后离开,另一人则不依靠任何物资,渡海后决心入水。此刻,海中有名为玛尼美迦罗的天女,见其坐而渡海,品德非凡,连忙以自身神力护送届岸。另一人亦由于其能力护送,到达岸边。遂见果枝上的渡海者,惊悸疑惑,道:「他为何如此走在前面呢?」渡海者答:「我不知晓。我只是安然渡过岸罢了。」天女便以显现之神体,宣说自己之所感,开始言说。
Sāvatthiyaṃ kireko manusso uttarāpathaṃ gacchāmīti addhānamaggapaṭipanno gimhānamāse majjhaṇhe bahalātapena kilanto hutvā rukkhacchāyaṃ pavisitvā tambulaṃ khādanto phalake nisīdi. Atha uttarāpathenāgacchānto eko tatheva ātapena kilanto āgantvā purimassa santike nisīditvā bho pānīyaṃ atthīti pucchi. Itaro pānīyaṃ natthīti āha. Athassa so mayhampi bho tambulaṃ dehi pipāsitomhiti vatvāpi na labhi. Catukahāpaṇena ekaṃ tambulapaṇṇaṃ kiṇitvā laddho tattheva nisīditvā khāditvā pipāsaṃ vinodetvā tena upakārena tassa sinehaṃ katvā attano gamanaṭṭhāna magamāsi, athā parabhāge so paṭṭanaṃ gantvā nāvāya vaṇijjatthāya gacchanto samuddamajjhaṃ pāpuṇi. Tato sattame divase nāvā bhijji. Manussā macchakacchapānaṃ bhakkhā jātā. So eva puriso arogo hutvā ekaṃ phalakakhaṇḍaṃ ure katvā samuddaṃ tarati. Athe taropi tatheva nāvāya bhinnāya seso hutvā samuddaṃ taranto purimena samāgami. Atha te sattadivasaṃ samudde tarantā aññamaññaṃ sañjāniṃsu. Tesu kahāpaṇe datvā tambulaṃ gahito ekaṃ phalakakhaṇḍaṃ ure katvā tarati. Itarassetaṃ natthi. Atha so kahāpaṇe gahetvā dinnatambulamattasso pakāraṃ saritvā attano phalakakhaṇḍaṃ tassa adāsi. So tasmiṃ sayitvā taranto taṃ pahāya agamāsi, aparo anādhārakena taranto ossaṭṭhaviriyo udake osīditumārati. Tasmiṃ khaṇe samudde adhivatthā maṇimekhalā nāma devadhītā osīdantaṃ taṃ disvā sappurisoti tassa guṇānussarantī vegenā gantvā taṃ attano ānubhāvena samuddatīraṃ pāpesi. Itaraṃpi sā etasseva guṇānubhāvena tīraṃ pāpesi. Atha phalakenotiṇṇapuriso taṃ disvā vimhito kathaṃ purato ahosi sammāti pucchi. So na jānāmi. Apica kho sukheneva tīraṃ pattosmīti āha. Atha devadhītā dissamānakasarīreneva attanā ānītabhāvaṃ ārocentī āha.
凡在世间以法奉养父母者,
诸天恒常守护此人,无论在海中、或在陆地。
Yo mātaraṃ pitaraṃvā, dhammena idha posati; Rakkhanti taṃ sadā devā, samudde vā thalepi vā.
若有人皈依世尊、法与僧,
诸天恒常护持此人,无论在海中或陆上。
Yo ce buddhañca dhammañca, saṃghañca saraṇaṃ gato; Rakkhanti taṃ sadā devā, samudde vā thalepi vā.
五戒、八戒,及巴帝摩卡律仪的守护;
凡护持此者,天众恒常于一切时、一切处守护。
Pañcavidhaṃ aṭṭhavidhaṃ, pātimokkhañca saṃvaraṃ; Pāleti yo taṃ pālenti, devā sabbattha sabbadā.
若人以身、语、意,行持善美之行,
则无论在海中或陆地,天众恒常守护此人。
Kāyena vācā manasā, sucarittaṃ caratī dha yo; Pālenti taṃ sadā devā, samudde vā thalepi vā.
Yo sappurisadhammesu, ṭhito dha katavediko; Pālenti taṃ sadā devā, samudde vā thalepi vā.
Neva dānaṃ adāsāhaṃ, na sīlaṃ paripālayiṃ; Kena me puññakammena, mamaṃ rakkhanti devatā; Pucchāmi saṃsayaṃ tuyhaṃ, taṃ me akkhāhi devateti.
Agādhā pārage bhīme, sāgare duritā kare; Bhinnanāvo taranto tvaṃ, hadaye katvā kaliṅgaraṃ.
你安住于善人之法,省察己身;
对刹那相识之人,你施予了自己的木板。
Ṭhatvā sappurise dhamme, attāna manavekkhiya; Khaṇasanthavassa purisassa, adāsi phalakaṃ sakaṃ.
Taṃ tuyhaṃ mittadhammañca, dānañca phalakassa te; Patiṭṭhāsi samuddasmiṃ, evaṃ jānāhi mārisāti.
言毕,她以天食令他们饱足,以天衣璎珞等庄严其身,复凭自己的威神力将他们安立于舍卫城中。从此以后,他们即以此(牌)为所缘,行布施、持戒、守持布萨,命终之后,皆得生于天界。
Evañca vatvā sā te dibbāhārena santappetvā dibbavatthālaṅkārehi alaṅkaritvā attano ānubhāvena sāvatthinagareyeva te patiṭṭhāpesi. Tato paṭṭhāya tameva ārammaṇaṃ katvā te dānaṃ dadantā sīlaṃ rakkhantā uposathakammaṃ karontā āyupariyosāne saggaparāyaṇā ahesuṃ.
同样,纵使仅凭微少的善业,在大海之中
众生也确能从诸天处获得庇护;
你们这些善人,亦莫要失坏善士的体性,
切莫放逸,常勤修习善法。
Evaṃ parittakusalenapi sāgarasmiṃ, Sattā labhanti saraṇaṃ khalu devatāhi; Tumhepi sappurisataṃ na vināsayantā, Mā bho pamajjatha sadā kusalappayogeti.
第十七 盗贼同伴的故事·序说
17. Corasahāyassa vatthumhi ayamānupubbīkathā
世尊般涅槃后,在赡部洲天臂城中,有一人为苦恼所迫,四处流浪。他来到边地的一座村庄,在一户人家里安住下来。那里的人们施给他粥饭,养护着他。他与当地的人们结交为友,住了数日后,便前往他处。后来,他成为了盗贼,以偷盗维生。某一天,他行窃时被王宫卫士抓获,奏报给国王。国王下令将他关进牢狱。卫士们将他押入牢狱,铐上锁链,严密看守,他已在牢狱中度过了十二个年头。后来,他从前的一个同伙——来自邻村的人,受天臂城差遣,四处搜捕,终于在牢狱中看见他被囚禁的境况。见此情形,同伙心中震动,悲泣问道:‘我能为你做些什么?’那人答道:‘我在这牢狱中已度过十二年了,常常食不果腹,备受苦难。我曾立誓:若不获得食物、饱餐一顿,我决不离开这牢狱。请你知晓此事,以善人为证。’
Amhākaṃ bhagavati parinibbute jambudīpe devadahanagare eko manusso dukkhito tattha tattha vicaranto paccante aññataraṃ gāmaṃ gantvā tattha ekasmiṃ kulagehe nivāsaṃ kappesi. Tattha manussā tassa yāgubhattaṃ datvā posesuṃ, tato so tattha manussehi mittasanthavaṃ katvā katipāhaṃ tattha vasitvā aññaṭṭhānaṃ gantvā aparabhāge corakammaṃ karonto jīvikaṃ kappeti. Athekadivasaṃ corentaṃ taṃ rājapurisā gahetvā rañño dassesuṃ. Rājā taṃ bandhanāgāre karothāti āṇāpesi, te taṃ bandhanāgāraṃ netvā saṅkhalikāhi bandhitvā ārakkhakānaṃ paṭipādetvā agamaṃsu, bandhanāgāre vasantassa tassa dvādasasaṃvaccharāni atikkantāni. Tato aparabhāge tassa pubbasahāyo paccantagāmavāsī manusso kenaci kammena devadaha māgato tattha tattha āhiṇḍanto bandhanāgāre baddhaṃ taṃ addasa. Disvā tassa hadayaṃ kampi, so roditvā paridevitvā kiṃ te mayā kattabbaṃ sammāti pucchi. Tato tena samma bandhanāgāre vasantassa me idāni dvādasasaṃvaccharāni atikkantāni, ettakaṃ kālaṃ dubbhojanādinā mahādukkhaṃ anubhomi. Yāvāhaṃ āhāraṃ pariyesitvā bhuñjitvā āgamissāmi. Tāva maṃ ito muñcanupāyaṃ jānāhīti vutte so sappuriso.
Rūpena kintu guṇasīlavivajjitena, Micchālayassa kitavassa dhiyā kimatthaṃ; Dānā dicāgavigatena dhanena kiṃ vā; Mittena kiṃ byasanakālaparammukhenāti.
如此说罢,又道:“朋友,善哉!我听从你的话。”于是他去到守卫们面前,说道:“诸位,趁这位去用餐还未归来,在此期间我作他的担保人。请放了他吧。”守卫们答道:“贤者,此人不可放走。不过,在他回来之前,你就坐在此地,用铁链锁住自己;若他不回来,我们便不放你。”他说:“好。”便解开脚上的铁链,自己铐上脚链进入牢狱,又打开另一道门。那人毫无慈悯,一去不返。唉,忘恩负义之徒,犹如奸亲恶妻。
Evañca pana vatvā sādhu samma karomi te vacananti ārakkhakānaṃ santikaṃ gantvā bhonto yāveso bhattaṃ bhuñjitvā āgacchati. Tāvāhaṃ tassa pāṭibhogo bhavissāmi. Vissajjetha nanti āha, tehi na sakkā bho etaṃ vissajjetuṃ, api ca kho yāvāyaṃ āgacchati. Tāva tvaṃ ayasaṅkhalikāya baddho nisīdissasi, evaṃ taṃ vissajjessāma, no ce na sakkāti āhaṃsu, so evampi hotu sammāti vatvā tassa pādato saṅkhalikaṃ muñcitvā attano pāde katvā bandhanāgāraṃ pavisitvā itaraṃ muñcāpesi. Sopi asappuriso bandhanā mutto na puna taṃ ṭhāna magamāsi, aho akataññuno pakatiṃ ñātuṃ bhāriyaṃ. Yathāha.
Vāripūre yathā sobbhe, nevanto visamaṃ samaṃ; Paññāyatevaṃsādhussa, bhāvaṃ manasi sambhavaṃ.
他们口中说此,心中则别有所思;
身行一事,这便是诸不善人之常态。
Bhāsanti mukhato ekaṃ, cintenti manasā paraṃ; Kāyenekaṃ karontevaṃ, pakatāyamasādhunaṃ.
了知诸法实相者,方为真正智者;
多闻者亦复如是,他心通者亦复如是。
Tesaṃ yo bhāvamaññāsi, sova paṇḍitajātiko; Bahussutopi soyeva, paracittavidūpi so.
那时,他被囚禁在牢狱中,已度过十二个年头。这期间,他备受饥饿逼迫,却从不向他人乞食;能得到残羹剩饭的日子远少于得不到的日子。如此过了十二年,国王喜得王子。于是,国王在他统辖的境内,开放了所有牢狱,就连关押猛兽和鸟类的枷锁也一并解除。人们自由进出牢狱,各随所愿而去。唯独王子一人留了下来,看守便对他说:“大人,为何不离去?”他答道:“我因智慧,心生疲厌、极为沉重,所以不走。”说罢,便进入一处黑暗之地,思量着:若离此而去,无依无靠,又往何处觅食?于是,他在深夜出门,行至幽暗之处,身心历经艰辛。在那里,他得到了食物。这时,他见有个人忽然闪入黑暗之中,便心生一念:“这是人肉。”于是割下那人身上的肉,放入用三个头骨做成的鼎中,专心以火烹煮。不净者取水清洗,煮熟后食其肉,又用树枝遮住羞处。然后,他忽地端身而坐,闭口收摄,止住外缘的气息。此时,有位天神正藏在胡椒树上,目睹此景后,近前问道:“你在如此深邃幽暗之处,竟做此烧煮人肉的事吗?”天神来至王子身边,说道:“大人,在此黑暗险窟之地,群魔鬼怪出没、烈火可怖之中,你为何烧煮人肉而食?”
Athassa bandhanāgāre vasantassa dvādasasaṃvaccharāni atikkantāni. Ettakaṃ kālaṃ jighacchāpīḷitena tena āhārattāya paro na yācitapubbo, anucchiṭṭhāhāraṃ labhanadivasato alabhanadivasāyeva bahutarā honti, atha dvādasasaṃvaccharātikkame rañño putto nibbatti. Tadā rājā attano vijite sabbabandhanāgārāni vivarāpesi. Antamaso migapakkhinopi bandhanā muñcāpesi. Dvāre vivaṭamatteyeva bandhanāgāre manussā icchiticchitaṭṭhānaṃ agamaṃsu. So panekova tehi saddhiṃ agantvā ohīyi. Ārakkhakehi tvaṃ bho kasmā na gacchasīti vutte ahaṃ bho paññātabhāvena idāni na gamissāmi. Atīva parihīnagattosmi. Andhakāre gamissāmīti vatvā andhakāre āgate nikkhamma antonagare vissāsikānaṃ abhāvena kuto āhāraṃ labhissāmīti cintento nikkhamma rattandhakāre āmakasusāna magamāsi. Etthāhāraṃ labhissāmīti. Tattha so adhunā nikkhittamatamanussaṃ disvā manussaṭṭhinā maṃsaṃ chinditvā sīsakapāle pakkhipitvā tīhi manussasīsehi katauddhane ṭhapetvā citakato omukkaalātehi aggiṃ katvā susānaṃ nibbāpanatthāyā bhataudakena manussaṭṭhinā ālolento maṃsaṃ pacitvā otāretvā sākhābhaṅgena hirikopīṇaṃ paṭicchādetvā nivatthapilokikaṃ vātāvaraṇaṃ katvānisīdi. Tasmiṃ khaṇe tattha pippalīrukkhe adhivatthā devatā tassa taṃ kiriyaṃ disvā pucchissāmi tāva nanti taṃ upasaṅkamitvā evamāha. Bho tvaṃ ghanataratimirākule mahārattiyaṃ tattha tattha vikiṇṇanaraṭṭhisamākiṇṇe soṇasigālādikuṇapādakākule manussamaṃsabhakkhayakkharakkhasākule tattha tattha pajjalantānekacitakabhayānake susāne manussamaṃsaṃ pacitvā kiṃkarosīti pucchantī āha.
在那黑暗的深夜,于死尸堆旁,
在那纷乱的墓地中央;
你竟以头骸为锅,烹煮人肉,
请说,你这样做有何目的?
Rattandhakāre kuṇapādakehi, Samākule sīvathikāya majjhe; Manussamaṃsaṃ pacasī dha sīse, Vadehi kiṃ tena payojanaṃ teti.
Na yāgahetu na ca dānahetu, Susānamajjhamhi pacāmi maṃsaṃ; Khudāsamaṃ natthi narassa aññaṃ, Khudāvināsāya pacāmimambhoti.
于是天神们问他:“愿此事如是!你用这块破布作挡风之用,是为了什么呢?”
Tato devatā taṃ tathā hotu, iminā pilotikena vātāvaraṇaṃ karosi. Kimatthametanti pucchantī.
在枝上结网,作为遮护;
布片铺展,蜂群于上安住;
你如理地筑起挡风的屏障。
Nivatthasākho hirisaṃvarāya, Pilotikaṃ tattha pasārayanto; Karosi vātāvaraṇañca samma, Kimatthametaṃ vada pucchito meti.
Subhā subhāmissitasītavāto, Sayaṃ acittova acittabhāvā; Dehaṃ phusitvāna asādhukassa, Akataññuno mittapadhaṃsakassa.
若于我身中生起,
那风贯入我身,触击于我;
它带来痛苦,犹如毒药,贤者;
此垢秽之身犹如束缚,当应舍离。
Samāvahanto yadi me sarīre, Phusāti taṃ vāyu mamā visitvā; Dukkhaṃ dadātīti visaṃva taṃ bho, Parivajjituṃ baddhamimaṃ kucelanti.
你的钱财与谷物已遭毁灭;
父母、亲属、田地、房产,全都损失殆尽。
Ki makāsi bho so katanāsako te, Dhanañca dhaññaṃ tava nāsayī ca; Mātā pitā bandhavo khetta vatthū, Vināsitā tena vadehi kiṃ teti.
由国王所生起之大怖畏,
及一切财物之抢夺、杀害等诸恶行;
此乃不知感恩的善士之所为。
Yaṃ rājato hoti bhayaṃ mahantaṃ, Sabbassa haraṇādivadhādikañca; Akataññunā sappurisena hoti, Ārāva so bho parivajjanīyo.
再者,纵使以水与火相加,
若人忘恩负义,一切皆归于斯,
朋友,此人实当远离。
Yamatthi corāribhayañhi loke, Atho dakenāpi ca pāvakena; Akataññunā taṃ sakalampi hoti, Ārāva so bho parivajjanīyo.
杀生与不与取,
邪淫与妄语;
饮酒、争斗与离间语,
以虚妄之语,与谄诳者交结。
Pāṇātipātampi adinnadānaṃ, Parassa dārūpagamaṃ musā ca; Majjassa pānaṃ kalahañca pesunaṃ, Samphaṃ giraṃ dhuttajanehi yogaṃ.
这一切皆无利益、不吉祥、不可意,
当知此乃堕入恶趣的无边之苦。
Sabbaṃ anatthaṃ asivaṃ aniṭṭhaṃ, Apāyikaṃ dukkhamananta maññaṃ; Akataññunā sappurisena hoti; Ārāva so bho parivajjanīyoti.
说毕,他讲述了自己因与不善者交往而遭受的一切苦。于是,那位天神说:“尊者,世尊开示《吉祥经》的那一天,我也曾坐在这棵树下。”
Vatvā attanā asappurisasaṃsaggenānubhūtaṃ sabbaṃ dukkhaṃ kathesi, tato devatā ahampi bho satthuno maṅgalasuttadesanādivase imasmiṃyeva rukkhe nisinno.
不亲近愚人,应亲近智者;
恭敬应恭敬者,此为最上吉祥。
Asevanā ca bālānaṃ, paṇḍitānañca sevanā; Pūjā ca pūjanīyyānaṃ, etaṃ maṅgala muttamanti.
听闻偈颂‘愚人因过生恼’后,便心生净信,将他迎请至自己的天宫,沐浴清净,以天衣庄严,供养天食,致以广大恭敬,并依己威神力,于彼城中灌顶立他为王。他登位治国,修布施等诸善业,寿命尽时随业而往。
Gāthāya bālassa dose assosiṃti vatvā tassa pasanno taṃ attano vimānaṃ netvā nahāpetvā dibbavatthālaṅkārehi alaṅkaritvā dibbannapānaṃ datvā mahantaṃ sakkārasammānaṃ katvā attano ānubhāvena tasmiṃ nagare rajje abhisiñcāpesi. So tattha rajjaṃ karonto dānādīni puññāni katvā āyupariyosāne yathākammaṃ gatoti.
转而亲近善士,与清净之人共住;
舍离不善,通过与善、清净的贤士交往,
圆满布施等种种善法,
“拥有天上、地上与一切威德”者,此指佛陀作为世尊的殊胜地位。
Evaṃ asādhujanasaṅgamasannivāsaṃ, Sañcajja sādhusucisajjanasaṅgamena; Dānādi nekakusalaṃ paripūrayantā, Saggā pavaggavibhavaṃ abhisambhunāthāti.
第十八章 摩噜多婆罗门因缘的渐次说法
18. Maruttabrāhmaṇassa vatthumhi ayamānupubbīkathā
在瞻部洲,恒河岸边有一处名为旃陀跋伽的地方,那里有个霍摩村,村中住着一位名叫摩噜多的婆罗门。那时,他为了办事前往得叉尸罗,在返家途中,于一座厅堂里见到一只患有癣疥的狗。出于悲悯,他用青藤药汁揉和喂给它。狗的病得以平复,恢复了常态。后来,婆罗门的妻子怀胎,胎儿因难产而死。那时,世尊手持碎骨,默然将其掩埋。婆罗门见状生起厌离,便舍弃家业,出家住于林中。他的妻子与他人同居,心生恶计,合谋欲害婆罗门。婆罗门察觉此事,便与家主共同防范。狗听闻后,便跟随婆罗门行动。一天,家主携带弓箭准备前往修德之处,途中稍生嗔怒,狗便咬断了他的弓弦。家主即以弓箭攻击狗,狗咬断箭矢;重新装箭后,狗又咬断,如此反复。后来,狗识破了恶人欲害主人的图谋,便随主人同行。途中,狗被主人踢倒,便咬伤主人面部,使其虚弱。如是善人必当报答助己者之恩。文中加以说明。
Jambudīpe candabhāgā nāma gaṅgātīre homagāmaṃ nāma atthi. Tasmiṃ eko marutto nāma brāhmaṇo paṭivasati. Tadā so vohāratthāya takkasīlaṃ gantvā gehaṃ āgacchanto antarāmagge ekāya sālāya kuṭṭharogā turaṃ sunakhaṃ disvā tasmiṃ kāruññena nīlavallitakkambilena madditvā pāyesi. Sunakho vūpasantarogo pākatiko hutvā brāhmaṇena attano katūpakāraṃ sallakkhento teneva saddhiṃ agamāsi. Aparabhāge brāhmaṇassa bhariyā gabbhaṃ paṭilabhi, paripuṇṇagabbhāya tāya vijāyanakāle dārako tiriyampatitvā antogabbheyeva mato. Tadā taṃ satthena khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā nīhariṃsu, atha brāhmaṇo taṃ disvā nibbindahadayo gharāvāsaṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā araññe viharati. Athassa bhariyā aññena saddhiṃ saṃvasantī ayaṃ maṃ pahāya pabbajitoti brāhmaṇe paduṭṭhacittā bho brāhmaṇaṃ mārehīti sāmikena saddhiṃ mantesi. Tesaṃ mantanaṃ sunakho sutvā brāhmaṇeneva saddhiṃ carati. Athekadivasaṃ tassā sāmiko tā pa saṃ māressāmīti dhanu kalāpaṃ gahetvā nikkhami, tadā tāpaso phalāphalatthāya araññaṃ gato. Su na kho assameyeva o hī yi. Puriso tāpasassāgamanamaggaṃ olokento gacchantare nilīno acchi. Sunakho tassa pamādaṃ oloketvā dhanuno guṇaṃ khāditvā chindi. So puna guṇaṃ pākatikaṃ katvā āropesi. Evaṃ so āropitaṃ āropitaṃ khādateva, atha so pāpapuriso tāpasassāgamanaṃ ñatvā taṃ māressāmīti dhanunā saddhiṃ agamāsi. Athassa sunakho pāde ḍasitvā pātetvā tassa mukhaṃ khāditvā dubbalaṃ katvā bhuṅkāramakāsi, evañhi sappurisā attano upakārakānaṃ paccupakāraṃ karonti. Vuttañhi.
Upakāraṃ karonto so, sunakho katavediko; Sattūpaghātakaṃ katvā, isino dāsi jīvitaṃ.
Tiracchānāpi jānanti, guṇamattani kataṃ sadā; Iti utvāna medhāvī, kataññū hontu pāṇinoti.
于是,那位苦行者听到狗的叫声后,便走过去,见到它那番惨状,出于悲悯而照料它,将其调养至伤势平复、体力充沛,便住在那里,修得禅那与神通,于命终时投生梵天界。
Tato tāpaso sunakhassa saddenā gantvā tassa taṃ vippakāraṃ disvā kāruññena paṭijiggitvā vūpasantavaṇaṃ balappattaṃ posetvā tattheva vasanto jhānābhiññaṃ nibbattetvā āyupariyosāne brāhmalokaparāyaṇo ahosīti.
善闻苏纳加所行之恩德,
闻说他敬奉母亲与长者的德行,
应竭力行善,以慈悲利益他人,
如是善行,恒为你们成就生死安乐之因缘。
Sutvāna sādhu sunakhena katūpakāraṃ, Mettiṃdisassa pakataṃ isinā ca sutvā; Sammā karotha karuṇañca parūpakāraṃ, Taṃ sabbadā bhavati vo bhavabhogahetūti.
19. 关于施水之事的渐次解说。
19. Pānīyadinnassa vatthumhi ayamānupubbīkathā
在瞻部洲的某个地方,有一位男子游历各国、周行各处,渐次来到旃陀跋伽河畔。他登船欲渡往对岸,当时另有一位孕妇也搭乘同一条船。船行至河中央时,她的产痛发动,无力分娩,便向那名男子乞求:“请给我一些饮用水,我口渴。”那名男子似乎没有听见,不愿给水。随后,他心生悲悯,取水含于口中喂给孕妇喝下,孕妇才得以安稳。船靠岸后,没过几天,该男子便回到了自己的住处。后来,这名男子因为某事来到了那位孕妇所住的城镇。他四处寻找住处,最后在城门附近的一棵树下坐下休息。就在当日,有盗贼闯入城中,洗劫王宫,夺走财宝,在被宫卫追赶时逃至树下,弃赃而逃。次日,宫卫前来搜寻,不见盗贼,却发现了这名男子,便将他拘捕,并禀告国王。国王审问为何拘捕此人,男子答道:“我不是盗贼,是外乡人。”当时国王正下令追捕盗贼,遍寻未获,便认定此人即是窃贼,下令将他关押。男子被关押时,那位女子路过,看见他被捆绑,心生怜悯,便前去谒见国王,禀道:“此人不是盗贼,是外来者,请将他释放。”
Jambudīpe aññatarasmiṃ janapade kire ko manusso raṭṭhato raṭṭhaṃ janapadato janapadaṃ vicaranto anukkamena candabhāgānadītīraṃ patvā nāvaṃ abhiruhitvā paratīraṃ gacchati. Athāparā gabbhinitthī tāya eva nāvāya gacchati, atha nāvā gaṅgāmajjhappattakāle tassā kammajavātā caliṃsu. Tato sā vijāyitumasakkontī kilantā pānīyaṃ me detha, pipāsitāmhiti manusse yāci. Te tassā vacanaṃ asuṇantā viya pānīyaṃ nādaṃsu, atha so jānapadiko tassā karuṇāyanto toyaṃ gahetvā mukhe āsiñci, tasmiṃ khaṇe sā laddhassāsā sukhena dārakaṃ vijāyi, atha te tīraṃ patvā katipayadivasena attano attano ṭhānaṃ pāpuṇiṃsu. Athāparabhāge so jānapadiko aññatarakiccaṃ paṭicca tassā itthiyā vasananagaraṃ patvā tattha tattha āhiṇḍanto nivāsanaṭṭhānaṃ alabhitvā nagaradvāre sālaṃ gantvā tattha nipajji. Tasmiṃyeva divase corā nagaraṃ pavisitvā rājagehe sandhiṃ chinditvā dhanasāraṃ gahetvā gacchantā rājapurisehi anubandhā gantvā tāyeva sālāya chaḍḍetvā palāyiṃsu. Atha rājapurisā āgantvā core apassantā taṃ jānapadikaṃ disvā ayaṃ coroti gahetvā pacchābāhaṃ gāḷhaṃ bandhitvā puna divase rañño dassesuṃ. Raññā kasmā bhaṇe corakamma makāsīti pucchito nāhaṃ deva coro, āgantukomhīti vutte rājā core pariyesitvā alabhanto ayameva coro, imaṃ mārethāti āṇāpesi. Rājapurisehi taṃ gāḷhaṃ bandhitvā āghātanaṃ nīte sā itthī taṃ tathā nīyamānaṃ disvā sañjānitvā kampamānahadayā muhuttena rañño santikaṃ gantvā vanditvā deva eso na coro āgantuko muñcathetaṃ devāti āha. Rājā tassā kathaṃ asaddahanto yajjetaṃ mocetu micchasi. Tassagghanakaṃ dhanaṃ datvā muñcāpehīti, sā sāmi mama gehe dhanaṃ natthi. Apica mama sattaputtehi saddhiṃ maṃ dāsiṃ karohi, etaṃ muñca devāti āha, atha rājā tvaṃ etaṃ adhunāgatoti vadasi. Etaṃ nissāya puttehi saddhiṃ attānaṃ dāsattaṃ sāvesi. Kimeso te ñāti vā, udāhu upakārakoti pucchanto āha.
国王问:“这位女士,这男子是你什么人?我问你,以解疑惑。”
他是你的兄长,还是你的父亲?或是你的丈夫,你的小叔?
Kiṃte bhoti ayaṃ poso, tuvaṃ pucchāmi saṃsayaṃ; Bhātā vā te pitā hoti, pati vā devaro tava.
Ñāti sālohito kinnu, udāhu iṇadāyako; Athopakārako kinnu, kasmāssa desi jīvitaṃti.
天神啊,此人曾于往昔帮助过我;
这孤独无助、受苦的人,正濒临死亡。
Eso me puriso deva, katapubbopakārako; Atāṇamekikaṃ ceso, dukkhitaṃ maraṇe ṭhitaṃ.
那无法分娩的孕妇,正感受着痛苦;
以水护持我,故我当时安乐。
Vijāyitu masakkontiṃ, gabbhiniṃ dukkhavediniṃ; Toyena maṃ upaṭṭhāsi, tenāhaṃ sukhitā tadā.
Bhaṅgakallolamālāya, uttarantaṃ mahaṇṇavaṃ; Pahāya pātuṃ kūpassa, yāti loko pipāsito.
正如世间一切众人中的君王,
唯于一人心中,善德得以安稳而住。
Tatheva vijjamānesu, janesu manujādhipa, Ekasseva manasmiṃhi, guṇaṃ tiṭṭhati sādhukaṃ.
已断除欲贪的狂象,以及某些众生对血肉的执著,
为肉食而追逐,犹如兔子独自奔逃。
Pahatvāna mataṃ hatthiṃ, maṃsatthī keci jantuno; Anubandhanti maṃsatthaṃ, sasaṃ dhāvanta mekakaṃ.
同样地,人王啊,在世间众人之中,
人们追随有德者,追随知恩的善士。
Tatheva vijjamānesu, janesu manujādhipa; Guṇavanta manubandhanti, sappurisaṃ katavedikaṃ.
Tasmā sappurise dhamme, patiṭṭhāsmi narādhipa; Anussaranti etena, katapubbū pakārakaṃ.
Ahañca mama puttā ca, etenamha sukhāpitā; Jīvitampi pariccajja, muccanīyo ayaṃ mayāti.
于是,国王召来守门人,也询问了他,得知其新近到来,因那位女子的贤善之德而心生欢喜,便赐予两人极大的荣耀。他们获得荣耀后,从此修习布施等福德之业,命终往生天界。
Tato rājā dovārikaṃ pakkositvā tampi pucchitvā adhunāgatabhāvaṃ ñatvā tassā sappurisadhamme santuṭṭho tesaṃ ubhinnampi mahantaṃ yasaṃ anuppadāsi. Te laddhayasā ta to paṭṭhāya dānādīni puññakammāni katvā saggaparāyaṇā ahesunti.
如是获得富足与称赞,
专心于法与善行,
清净贤善者,当常行于法中。
Dhamme patiṭṭhitamanā api mātugāmā, Evaṃ labhanti vibhavañca pasaṃsanañca; Dhammañca sādhucaritaṃ manasīkaronto, Dhammesu vattatha sadā sucisajjanāti.
二十、关于舍弃生命的同伴,此处依次说明。世尊般涅槃后,舍卫城有两位婆罗门,名为索摩婆罗门与索摩达多婆罗门。其中,索摩达多婆罗门与索摩婆罗门交好,时常互遣使者。一日,索摩达多在赌博中战胜索摩婆罗门,便夺下他的上衣与印章戒指,携回家中,并对索摩婆罗门说:“我虽独自一人,却能穿过中间巷道;你回去吧,这样最为稳当。”索摩达多说出此话时,确实将上衣拿走。索摩婆罗门虽然心想“我收下也就罢了”,但仍未归还。之后有人问索摩达多为何不还,手中不见印章戒指,索摩婆罗门便说他与妻儿正为此事争吵。索摩达多说:“若你们平息下来,我便归还。”于是将印章戒指给还,方才回家。自此,二人结为同伴。后来,索摩达多欲与旁人妻子私通,被人劝阻并禀报国王。国王见其相貌端严,便告诫道:“切莫再做此事,不可再犯。”国王如此一而再、再而三地劝诫后,到第四次时,便下令将其押赴刑场,以禁其造作杀业。虽经屡次劝诫,却因他执迷不悟,终究无法制止,正如上述。
20. Sahāyassa pariccattajīvitakassa vatthumhi ayamānupubbīkathā
世尊般涅槃后,舍卫城住有两位婆罗门,名为索摩婆罗门与索摩达多婆罗门。其中,索摩婆罗门常与索摩达多婆罗门赌博为乐。一日,索摩达多赌赢索摩婆罗门,取走他的上衣与印章戒指,正要返家时,便邀请索摩婆罗门一同前往。索摩婆罗门答道:“朋友,我如今只剩一件下衣,实在无法走入街市,留在此处远胜于前去。”索摩达多听后,便说:“朋友,那就拿着这件上衣吧。”将上衣还给他,再次邀请道:“朋友,现在来吧。”然而,索摩婆罗门仍不肯去。索摩达多又问:“朋友,为何还是不来?”索摩婆罗门说:“朋友,若我的印章戒指不在手上,妻儿等人定会与我争吵。”索摩达多于是说:“既然如此,那等你有了能力再还我。”便将印章戒指也还给他。索摩婆罗门接过之后,才一同回家。就这样,两人由此结为挚友。后来,众人捉住索摩达多婆罗门,以其与他人妻室通奸之事禀告国王。国王见他相貌出众,未加惩罚,只是告诫道:“朋友,切莫再如此行事。”便将他释放。国王如此一而再、再而三地告诫后释放,到第四次时,才下令:“将此人押送刑场,处以极刑。”由此可见,沉溺于恶业者,纵经多番劝诫,也终究无法制止。
Bhagavati parinibbute sāvatthiyaṃ somabrāhmaṇo somadattabrāhmaṇoti dve brāhmaṇā vasanti. Tattha somadattabrāhmaṇena saddhiṃ somabrāhmaṇo yebhuyyena dūtaṃ kīḷati. Athekadivasaṃ somadatto somabrāhmaṇaṃ tena parājetvā tassa uttarāsaṅgañca lañchanamuddikañca gahetvā attano gehaṃ gacchanto somabrāhmaṇassa ehi gehaṃ gacchā- māti āha. Tato somo nāhaṃ samma ekasāṭako hutvā antaravīthiṃ otarituṃ sakkomi. Gamanato ettheva me ṭhānaṃ varataranti āha, somadattena evaṃ sati samma imaṃ uttarāsaṅgaṃ gaṇhāti tassa taṃ datvā idāni samma ehīti vuttopi nāgacchati. Puna tena bho kasmā nāgacchasīti puṭṭho samma mama hatthe muddikaṃ apassantā me puttadārādayo mayā saddhiṃ kalahaṃ karontīti āha, atha so evaṃ sante yadā te pahoti. Tadā mayhaṃ dehīti muddikampi datvā taṃ gahetvā gehaṃ agamāsi. Atha te ettakena sahāyā ahesuṃ. Aparabhāge somadattabrāhmaṇaṃ ayaṃ paradārakammaṃ akāsīti manussā gahetvā rañño dassesuṃ. Rājā tassa rūpasampattiṃ disvā rājāṇaṃ akatvā mā bho puna evamakāsīti ovaditvā vissajjesi. Rājā naṃ yāvatatiyavāraṃ ovadanto vissajjetvā catutthevāre gacchathetaṃ āghātanaṃ netvā mārethāti āṇāpesi. Evaṃ pāpakamme niratā anekākārena ovadantāpi na sakkā nivāretuṃ. Tathāhi.
索那与锡迦罗,瓦耶沙与尼蓝马基迦;
众生耽著此尸身,不能令其止息。
Soṇā ceva sigālā ca, vāyasā nīlamakkhikā; Iccete kuṇape sattā, na sakkā te nisedhituṃ.
同样,对于杀生、邪淫与饮酒,
对于妄语与偷盗,众生无法自制。
Tathā pāṇātipātesu, paradāre surāya ca; Musāvādesu theyyesu, sattasattā na vāriyāti.
于是,国王的差役将那人捆绑带走。那时,婆罗门索摩见到索摩达塔被如此押走,心中震颤,便来到差役们面前说:“诸位,请暂且不要杀他,等我向国王禀告。”说罢,他前往国王那里,顶礼后站在一旁,说道:“大王,我愿以我自己的生命换取婆罗门索摩达塔的性命。请释放他吧。”国王默然,差役们便释放了索摩达塔,没有杀害婆罗门索摩。差役们纷纷称赞,感恩不尽。
Tato rājapurisā taṃ bandhitvā pakkamiṃsu. Tadā somabrāhmaṇo somadattaṃ tathā nīyamānaṃ disvā kampamānahadayo rājapurisānaṃ santikaṃ gantvā imaṃ bho muhuttaṃ mā māretha. Yāva rājānaṃ jānāpessāmīti vatvā rañño santikaṃ gantvā vanditvā ṭhito deva mama jīvitaṃ somadattassa brāhmaṇassa dassāmi. Etaṃ muñcatha. Yadi māretukāmā, maṃ mārethāti āha. Rājā tuṇhī ahosi, rājapurisā somadattaṃ muñcitvā somabrāhmaṇaṃ āghātanaṃ netvā māresuṃ, aho kataññuno kataveditā.
有些人铭记微薄之恩,
便献出生命,犹如索摩为索摩达塔舍身。
Kakūpakāra mattānaṃ, sarantā keci mānusā; Jīvitaṃ denti somova, somadattassa attanoti.
因那次施舍生命之功德,他投生天界,住于宏伟的金色天宫,由一千天女环绕,受用天界妙乐。那时,婆罗门苏摩达特心想:“此人曾救度临死的我。”便为他作布施,并回向功德。当即,他获得了更增上的天主权位与天威神力。此后,苏摩天子观察自己的天主权位,见到那位以施命为因缘的恩人正以人间形相显现。见其本貌后,他来到婆罗门苏摩达特之处,与之相约,告知自己生于天界的情形。接着,他凭借自己的神变力将恩人带往天界,随意受用天界妙乐。他供养这位天众主七日,第七日才将他送回人间住所。因已受用天界妙乐,人间财富便显得匮乏。就这样,他虽拥有天界般的财富,却变得消瘦、羸弱,身生疥癣。一日,一位天子见到他,知其痛苦,已无法再在人间享受天界妙乐,便赐予一颗能除烦恼、施与财富的宝珠。他又以自身威神力令妻子变得美丽、庄严、容光耀目,非人间美色可比。后来,有一群人赞叹胜利者所示现的天界财富之荣光,他们行布施、持净戒,即于这位助手天子附近投生。
So tena jīvitadānena devaloke nibbattitvā mahante kanakavimāne devaccharāsahassaparivuto dibbasampattimanubhonto paṭivasati. Tadā somadattabrāhmaṇo eso maṃ maraṇappattaṃ mocesīti vatvā tassatthāya dānaṃ datvā pattiṃ adāsi. Tāvadevassa tato bahutaraṃ devissariyaṃ ahosi devānubhāvañca. Tato so somadevo attano devissariyaṃ olokento sahāyassa attano jīvitadānaṃ addasa. Disvā attabhāvaṃ vijahitvā māṇavakavaṇṇena somadattabrāhmaṇaṃ upasaṅkamitvā paṭisanthāraṃ katvā attānaṃ devaloke nibbattabhāvaṃ pakāsetvā taṃ gahetvā attano ānubhāvena devalokaṃ netvā yathākāmaṃ sampatti manubhavāti vatvā sattāhaṃ devassariyaṃ datvā sattame divase netvā tassa geheyeva patiṭṭhāpesi. Tattha hi dibbasampatti manubhūtassa manussasampatti paṭikkulā hoti. Tato so dibbasampattimanussaranto kiso dubbalo uppaṇḍuppaṇḍukajāto ahosi. Athekadivasaṃ devaputto taṃ olokento tathā dukkhappattaṃ disvā na sakkā manussena dibbasampattimanubhavitunti icchiticchitasampattidāyakaṃ ekaṃ cintāmaṇiṃ datvā tassa bhariyampi attano ānubhāvena rūpavanthaṃ yasavantaṃ vaṇṇavantaṃ atikkantamanussitthivaṇṇaṃ akāsi, aparabhāge te jayampatikā paccakkhato diṭṭhadibbasampattivibhavā dānaṃ datvā sīlaṃ rakkhitvā sahāyadevaputtassa santikeyeva nibbattiṃsūti.
由缓慢而欢喜的施益者,
思惟“善人甚至能舍弃生命”后;
诸贤,对于施恩者,切勿作背叛友人之人。
Mandena nanditamanā upakārakena, Pāṇampi denti sujanā iti cintayitvā; Mittaddu mā bhavatha bho upakārakassa; Pāsaṃsiyā bhavatha sādhujanehi niccaṃti.