南迪亚王品解释
Nandiyarājavaggo
全篇 389 段
关于南迪亚王的故事,这是按顺序的逐步讲述。
11. Nandiyarājassa vatthumhi ayamānupubbīkathā
据说,从此往前十万劫之前,有一位名叫莲华上的导师出现在世间,他正把包括天神在内的整个世界从轮回的荒野中渡过去。据说那时候,有一位居士听了导师说法,心里生起净信,就邀请以佛陀为首的比丘僧团,备好盛大的布施,把自己的家宅装饰得像天宫一样,铺设好佛陀的尊贵座位,然后前去请求世尊:尊者,现在是时候请世尊前往供食之处了。于是世尊在比丘僧团的围绕下,以佛陀的大威神力前往,在铺设好的尊贵佛座上坐下。接着,那位居士满心欢喜、兴高采烈,带着自己的随从,用许多甘美的食物和饮品等供养世尊。那时,在世尊的教法中,有一位名叫婆沙巴的大长老,是诸头陀支者中第一的大弟子,他正按次第乞食,走到那位居士的家门口站着。居士看见长老,就说:尊者,导师正坐在屋里,请您也进去吧。长老没有进去,就走了。居士于是来到世尊面前,把这件事告诉世尊,然后说:尊者,在包括天神在内的世间,还有没有在功德上比世尊更高的人呢?于是世尊为他显示儿子的譬喻,赞叹长老的功德,这样说道。
Ito kira kappasatasahassamatthake padumuttaro nāma satthā loke udapādi sadevakaṃ lokaṃ saṃsārakantārā uttārento. Tasmiṃ kira samaye eko kuṭumbiko satthu dhammadesanaṃ sutvā pasannamānaso buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā mahādānaṃ sajjetvā attano bhavanaṃ devabhavanamiva alaṅkaritvā buddhārahaṃ mahāsanaṃ paññāpetvā gantvā bhagavantaṃ yāci kāloyaṃ bhante bhagavato bhattaggassa upasaṅkamanāyāti. Atha bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto mahatā buddhānubhāvena gantvā nisīdi paññattavarabuddhāsane, tato kuṭumbiko haṭṭho udaggo sapariso bhagavantaṃ parivisati anekehi madhurannapānādīhi. Tadā tassa bhagavato sāsane dhutaṅgadharānaṃ aggo vasabhattheronāma mahāsāvako sapadānavattena piṇḍāya caramāno tassa kuṭumbikassa gehadvāre aṭṭhāsi, atha so theraṃ disvā bhante satthā antogehe nisinno, tumhepi pavisathāti yāci, thero apavisitvāva agamāsi, kuṭumbiko bhagavantaṃ upasaṅkamitvā tamattaṃ vatvā kiṃ bhante sadevake loke bhagavatāpi uttaritaro guṇena saṃvijjatīti āha. Athassa satthā puttopamaṃ dassetvā therassa guṇe vaṇṇento evamāha.
他们守护着巴帝摩卡等戒律仪,使其清净无瑕。
他们受持头陀支,少欲,是牟尼之子。
Pālenti nimmalaṃ katvā, pātimokkhādisaṃvaraṃ; Samādinnadhutaṅgāca, appicchā munisūnavo.
就像在永不停歇的殊死战斗中,披甲的战士一样勇猛。
他们成为天人等众生的福德根基。
Nicca mantakayuddhamhi, naddhā yodhāva dappitā; Puññānaṃ vatthubhūtā te, devamānusakā dinaṃ.
我或持用美色衣,乃至西维所织布;
佛子大龙诸圣者,如是之衣皆不著。
Dhāremahaṃ vaṇṇavantaṃ, sīveyyampica cīvaraṃ; Buddhaputtā mahānāgā na dhārenti tathāvidhaṃ.
他们把粪扫衣披在身上,那些衣服是用碎布拼缝起来的。
就像盖住疮口的布一样,远离了贪欲和贪求。
Dhārenti te paṃsukūlaṃ, saṅghāṭetvā pilotike; Vaṇacchādanacolaṃva, icchālobha vivajjitā.
朋友,我时时刻刻都乐意接受居士的邀请。
正觉之子们绝不接受优婆塞的祈请。
Sādiyāmi sadā hambho, upāsakanimantanaṃ; Neva sādenti sambuddha, putto pāsakayācanaṃ.
次第乞得之食,无论粗粝或精美,
我诸子皆得满足,远离对滋味的贪爱。
Sapadānena yaṃ laddhaṃ, lūkhaṃvāpi paṇītakaṃ; Tena tussanti me puttā, rasagedhavivajjitā.
我好好地躺卧在铺设好的、善妙的床座上。
那些害怕轮回的人,不会去铺设这样的床座。
Nipajjāmi ahaṃ sādhu, santhate sayane subhe; Na te seyyaṃ pakappenti, saṃsārabhayabhīrukā.
Ṭhānā sanagamanena, kappenti iriyāpathaṃ; Nekabhūmisamākiṇṇa, pāsādesu vasāmahaṃ.
Buddhaputtā tathācchannaṃ, na kadā pavisanti te; Rukkhamūle susānasmiṃ, abbhokāse ramanti te.
修习了作为因的最上修习,为了摧毁存在;
我要住在村落里,给大众带来安乐。
Bhāvetvā bhavanāsāya, hetuṃ bhāvanamuttamaṃ; Ahaṃ gāme vasissāmi, pāpento janataṃ sivaṃ.
我的儿子们在那偏远的林间住处像乌鸦一样嬉戏享乐。
他们当中更尊贵、寂静的那位,就是这位公牛般的大长老。
灭除了恶行、以头陀支为第一的这位,是我的教法中人所共知的。
Ramanti mama puttā te, pantasenāsane kakā; Tesaṃ mahattaro santo, theroyaṃ vasabho mahā; Dhutapāpo dhutaṅgaggo, ñātoyaṃ mama sāsaneti.
世尊这样举起手来,就像在月轮上拍击一样,把这位长老的功德显示出来。长老听了对他功德的讲述之后,心里渴望自己也能得到同样的地位,于是想:“我何不在未来某位正自觉者的教法里,成为头陀支第一的人呢?”他为了求得那个地位,就伏在世尊的脚前。导师观察了这件事的因缘,便作出授记说:“从今以后过十万大劫,将会出现一位名叫乔达摩的导师。那时你将成为头陀支第一的人,名为迦叶,而为人所知。”从那时起,他满心欢喜,做了种种福德善业,死后在天界和人间享受天主的尊荣。到了维巴斯正自觉者住世的时候,他生为一个名叫一衣的婆罗门,行了广大布施。后来他又死去,在迦叶正自觉者般涅槃之后,生在波罗奈,成了波罗奈的富商,做了布施等种种福德善业。死后又在轮回中流转,在人寿一万岁的人们当中,生在波罗奈,成了一户人家的家长。这位家长有一次在森林里散步游走,在边地的一个森林处看见了一位独觉佛。那位独觉佛正在那里做衣服,因为衣缘不够,就把布收起来准备放下。家长看见他,问道:“尊者,您在做什么?”那位独觉佛因为少欲,被他问了也不说什么。家长知道是衣服的布不够,就把自己的上衣放在独觉佛脚边,然后走了。独觉佛拿起那块布,放到衣缘处,做成衣服披上。家长命终之后,生在三十三天宫,在那里享受了一整期的天福,死后又在距波罗奈约三由旬的某座城中出生。他的父母给他取名叫南迪亚。他有七个兄弟,其余六个兄弟都各自操持各种活计,供养父母。南迪亚却不做事,只待在家里,因此其余兄弟都生他的气。父母也叫来南迪亚,劝诫他。他却只是沉默。后来有一次,村里庆祝星宿节,他就对母亲说:“妈妈,给我一块布,我要去玩星宿节。”母亲拿出一块洗好的布给他,他说:“妈妈,这太粗了。”母亲又拿出另一块给他,他还是不接受。于是母亲对他说:“孩子,我们生在这样的人家,要想得到比这更细软的布,是没有福德的。”他说:“妈妈,那我要到能得到的地方去。”母亲说:“孩子,我今天就盼望你能在波罗奈得到王位。”他说:“好啊,妈妈。”于是向母亲顶礼,右绕之后便离开了。母亲心里想:“他会到哪里去呢?像以前一样,他在这里或那里坐一坐就会回来的。”可是南迪亚被福业的规律推动着,从村里出去,到了波罗奈,住在护军家里。有一天,他和护军的工人们坐在一起说话,打着瞌睡,做了一个梦。他梦见从自己嘴里伸出一条肠子,铺满整个阎浮提,然后又回到自己肚子里。醒来后,他害怕得大叫起来。护军问他:“南迪亚,你看见什么了?”他说:“我做了个梦。”护军问:“是什么样的梦?”他就说了。护军听了以后,去问常来他家的一位游方女修行者:“这梦有什么果报?”女修行者说:“如果梦见的是女人,七天之内就会得到灌顶;如果梦见的是男人,也一样会成为国王。”护军听了她的话,心想:“我要把他变成我的亲戚。”于是叫来自己的七个女儿,依次问道:“你们愿意住在南迪亚身边吗?”其余六个都不愿意,说:“我们不知道这个刚来的人,是出身高贵还是出身低贱。”接着问最小的女儿。她说:“父母把我给谁,我就听父母的话,不会违背。”于是护军叫来南迪亚,把自己的女儿嫁给他,还给了他很大的财富。到了第七天,南迪亚到处游逛,想去看看国王的御花园,就走进园中,用一块布连头盖住,躺在石板上。而那一天,正是波罗奈国王去世后的第七天。大臣和祭司们办完国王的丧事后,坐在王宫庭院里商议:“国王只有一个女儿,没有儿子。没有国王,国家就保不住。我们该把吉祥车放出去。”于是他们套上四匹像白莲花瓣颜色的信度马,把白伞盖为首的五种王具放在车上,把车放出去,让后面的乐器奏起来。车从东门出去,朝向御花园。因为习惯,它朝御花园走去。有些人说:“把它转回来。”祭司说:“不要拦它。”车绕着那个年轻人右转一圈,然后停住,像是准备让他上车。祭司揭开盖在他头上的布,看他的脚底,说:“这个洲应当由他来统治。他有能力在两千洲围绕的四大洲中统一为王。”为了观察他的胆量,他们三次奏起乐器。这时年轻人张开嘴看了看,问道:“你们为什么来这里?”他们说:“大王,您要来继承王位。”他说:“国王在哪里?”他们说:“大王,他已经去世,生到天上了。”他问:“过了几天了?”他们说:“今天已经是第七天了。”他说:“没有儿子或女儿吗?”他们说:“大王,有一个女儿。”他说:“没有儿子。”他说:“那我就来治理国家。”他们立刻让人搭起灌顶的帐篷,把公主用各种装饰打扮好,带到御花园,给年轻人灌顶。灌顶之后,他们拿来一块价值十万的衣服,说:“大王,这是给您穿的衣服。”他说:“诸位,这太粗了。”他们说:“大王,在人们受用的衣服里,没有比这更细软的了。”他说:“你们的国王就穿这样的衣服吗?”他们说:“是的,大王。”他说:“我看你们的国王并不有福。”接着又说:“来,拿一个金瓶来,我们会有衣服的。”他们拿来了金瓶。他站起来,洗了手,漱了口,用手取水,向东边洒去。立刻,大地裂开,十六棵如意树升了起来。他又用手取水,向南、西、北四方洒去。四方都各有十六棵,一共六十四棵如意树升了起来。他拿一块天衣穿在下身,拿一块披在上身,然后说:“在南迪亚王的国土里,不要让纺线的女人再纺线了。”他让人敲鼓宣告,然后竖起伞盖,装饰整齐,坐在最好的象背上,进入城中,登上宫殿,享受大福报。唉,这就是当年布施给独觉佛那块衣缘布的果报啊。所以古人们这样说。
Evaṃ bhagavā hatthaṃ ukkhipitvā candamaṇḍale paharanto viya therassa guṇe pakāsesi, tato so tassa guṇakathaṃ sutvā sayampitaṃ ṭhānantaraṃ kāmayamāno yannūnāhaṃ anāgate aññatarassa sammāsambuddhassa sāsane dhutaṅgadharānaṃ aggo bhavissāmīti taṃ ṭhānantaraṃ patthento bhagavato pādamūle nipajji, satthā taṃ kāraṇaṃ upaparikkhitvā ito kappasatasahassamatthake gotamo nāma satthā uppajjissati. Tvaṃ tadā dhutaṅgadharānaṃ aggo hutvā kassa poti paññāyissatīti byākaraṇa madāsi. Tato paṭṭhāya so somanasso puññakammaṃ katvā tato cuto devamanussesu devissariyaṃ anubhavanto vipassīsammāsambuddhakāle ekasāṭako nāma brāhmaṇo hutvā mahādānaṃ adāsi. Tato cuto kassapasammāsambuddhe parinibbute bārāṇasīnagare bārāṇasīseṭṭhi hutvā nibbatto dānādīni puññāni katvā tato cavitvā saṃsāre saṃsaranto dasavassasahassā yukesu manussesu bārāṇasiyaṃ eko kuṭumbiko hutvā nibbatti. So panāyaṃ kuṭumbiko araññe jaṅghāvihāraṃ anuvicaranto paccantime janapade araññāyatane aññataraṃ paccekabuddhaṃ addasa. So ca paccekabuddho tattha cīvarakammaṃ karonto anuvāte appahonte saṃharitvā ṭhapetuṃ āraddho. Kuṭumbiko taṃ disvā bhante kiṃ karothāti pucchi. So paccekabuddho appicchatāya tena puṭṭho na kiñci vutto hoti. So cīvaradussaṃ nappahotīti ñatvā attano uttarasāṭakaṃ paccekabuddhassa pādamūle ṭhapetvā agamāsi. Paccekabuddho taṃ gahetvā anuvātakaṃ āropento cīvaraṃ katvā pārupi. Kuṭumbiko jīvitapariyosāne kālaṃ katvā tāvatiṃsabhavane nibbattitvā tattha yāvatāyukaṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cavitvā bārāṇasito tiyojanamattake ṭhāne aññatarasmiṃ nagare nibbatti, tassa mātāpitaro nandiyoti nāmaṃ akaṃsu, tassa satta bhātaro ahesuṃ, sesā cha bhātaro nānākammantesu byāvaṭā mātāpitunnaṃ posenti. Nandiyo pana akammasīlo geheyeva vasati. Tasmā tassa sesā kujjhanti. Mātāpitaropi nandiyaṃ āmantetvā ovadanti. So tuṇhī hoteva. Athāparasmiṃ samaye gāme nakkhattaṃ saṅghuṭṭhaṃ, tadā so mātaraṃ āha. Amma sāṭakaṃ dehi, nakkhattaṃ kīḷissāmīti, sā dhota- vatthaṃ nīharitvā adāsi, amma thūlaṃ idanti, sā aññaṃ nīharitvā adāsi, tampi paṭikkhipi. Atha naṃ mātā āha. Tāta yādise mayaṃ gehe jātā, natthi ito sukhumatarassa paṭilābhāya puññanti, labhanaṭṭhānaṃ gamissāmi ammāti. Putta ahaṃ ajjeva tava bārāṇasīnagare rajjapaṭilābhaṃ icchāmīti āha. So sādhu ammāti mātaraṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Mātuyā panassa evaṃ ahosi. Kahaṃ so gamissati, pubbeviya idhavā etthavā gehe nisīditvā āgacchatīti, so pana puññaniyāmena codiyamāno gāmato nikkhamitvā bārāṇasiṃ gantvā senaguttassa gehe paṭivasati, athekadivasaṃ so tassa kammakārehi saddhiṃ sallapanto nisīditvā pacalāyanto supinaṃ addasa. Mukhena antaṃ nikkhamitvā sakalajambudīpe pattharitvā antokucchimeva pāvisi. Pabuddho so bhīto mahāsaddamakāsi. Atha naṃ mahāsenagutto pucchi. Nandiyo supinaṃ addasanti āha. Atha tena kīdisanti puṭṭho kathesi, tato senagutto taṃ attano kulūpagaṃ paribbājikaṃ pucchi ko tassa vipākoti. Paribbājikā yadi bho itthī passati. Sattadivasabbhantareyeva abhisekaṃ labhati, yadi puriso passati, tatheva rājā hotīti kathesi. Senagutto tassā taṃ kathaṃ sutvā imaṃ mama ñātiṃ karomīti attano satta dhītare pakkositvā paṭipāṭiyā pucchi. Nandiyassa santike vasathāti, sesā sabbā na icchiṃsu, na mayaṃ jānāma etaṃ adhunāgataṃ kulavantaṃ vā dukkulavantaṃvāti. Atha kaṇiṭṭhikaṃ pucchi. Sā yassa maṃ mātāpitaro dassanti. Tesaṃ vacanaṃ na bhindissāmīti sampaṭicchi, atha senagutto nandiyaṃ pakkositvā attano dhītaraṃ datvā tassa mahāsampatti madāsi. Tato sattame divase nandiyo tattha tattha āhiṇḍanto rañño maṅgaluyyānaṃ passissāmīti gantvā dhaṅgalasilāpaṭṭesasīsaṃ pārupitvā nipajji, so ca bārāṇasīrañño kālaṅkatassa sattamo divaso hoti. Amaccāca purohitoca rañño sarīrakiccaṃ kāretvā rājaṅgaṇe nisīditvā mantayiṃsu. Rañño ekāva dhītā atthi, putto panassa natthi. Arājikaṃ rajjaṃ na tiṭṭhati. Phussarathaṃ vissajjessāmāti. Te kumudapattavaṇṇe cattāro sindhave yojetvā setacchattapamukhaṃpañcavidharājakakudhabhaṇḍaṃ rathasmiṃyeva ṭhapetvā rathaṃ vissajjetvā pacchato turiyāni paggaṇhāpesuṃ. Ratho pācīdvārena nikkhamitvā uyyānābhimukho ahosi. Paricayena uyyānābhimukho gacchati. Nivattemāti keci āhaṃsu. Purohito mā nivārayitthāti āha. Ratho kumārakaṃ padakkhiṇaṃ katvā ārohaṇasajjo hutvā aṭṭhāsi. Purohito pārupaṇakaṇṇaṃ apanetvā pādatalāni olokento tiṭṭhatu ayaṃ dīpo. Dvisahassadīpa parivāresu catūsu mahādīpesu ekarajjaṃ kātuṃ samatthotivatvā tassa dhitiṃ upadhāretuṃ tikkhattuṃ turiyāni paggaṇhāpesi. Atha kumāro mukhaṃ vivaritvā oloketvā kena kāraṇena āgatatthāti āha, deva tumhākaṃ rajjaṃ pāpuṇātīti, rājā kahanti, devattaṃ gato sāmīti, kati divasā atikkantāti, ajja sattamo divasoti. Putto vā dhītā vā natthīti, dhītā atthi deva. Putto na vijjatīti, tenahi karissāmi rajjanti, te tāvadeva abhisekamaṇḍapaṃ kāretvā rājadhītaraṃ sabbālaṅkārehi alaṅkāritvā uyyānaṃ netvā kumārassa abhisekaṃ akaṃsu, athassa katābhisekassa satasahassagghanakaṃ vatthaṃ ānesuṃ, so kimidaṃ tātāti āha, nivāsanavatthaṃ devāti, nanu tātā thūlaṃti, manussānaṃ paribhogavatthesu ito sukhumataraṃ natthi devāti, tumhākaṃ rājā evarūpaṃ nivāsesīti, āma devāti. Na maññe puññavā tumhākaṃ rājāti vatvā handa suvaṇṇabhiṅkāraṃ āharatha, labhissāma vatthanti, te suvaṇṇabhiṅkāraṃ āhariṃsu, so uṭṭhāya hatthe dhovitvā mukhaṃ vikkhāletvā hatthena udakaṃ ādāya puratthimadisāya abbhukkiri, tāvadeva ghanapathaviṃ bhinditvā soḷasakapparukkhā uṭṭhahiṃsu, puna udakaṃ hatthena gahetvā dakkhiṇaṃ pacchimaṃ uttaranti evaṃ catassopi disā abbhukkiri, sabbadisāsu soḷasa soḷasa hutvā catusaṭṭhikapparukkhā uṭṭhahiṃsu, so ekaṃ dibbadussaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā nandiyarañño vijite suttakantikā itthiyo mā suttaṃ kantantūti bheriṃ carāpethāti vatvā chattaṃ ussāpetvā alaṅkatapaṭiyatto hatthikkhandhavaragato nagaraṃ pavisitvā pāsādamabhiruyha mahāsampattiṃ anubhavi. Aho tadā paccekabuddhassa dinnānuvātakassa vipāko. Tenāhu porāṇā.
就像从一粒芥子那么小的种子里,长出一棵榕树;
它长着上百根枝条,就像一大片深蓝色的云。
Yathā sāsapamattamhā, bījā nigrodhapādapo; Jāyate satasākhaḍḍho, mahānīlambudopamo.
同样地,从微小的善业,也能结出广大的果报。
就算只是微小的善业,智者也不该轻视。
Tatheva puññakammamhā, aṇumhā vipulaṃ phalaṃ; Hotīti appapuññanti, nāvamaññeyya paṇḍitoti.
日子一天天过去,有一天,王后看到国王的富贵排场,心生怜悯,说道:“哎呀,真是个苦行者啊。”国王问:“王后,这是怎么了?”王后说:“大王,您的富贵实在太大了,这是过去世造了善业才得来的。现在应当为来世继续行善积德啊。”国王问:“我们该布施给谁呢?”接着又说:“没有持戒者啊。”王后说:“大王,赡部洲并不缺少阿拉汉,你们准备布施吧,我要去迎请阿拉汉。”第二天,国王备好了盛大的布施。王后心想:“如果这个方向有阿拉汉,就请他们来这里接受我们的供养吧。”于是面向北方的雪山方向,向上抛撒花朵,然后俯身伏地。那些花朵升上虚空,飞到雪山一带,落在莲华王后诸子中五百位独觉佛里为首的莲花大独觉佛脚前。事情就是这样。
Evaṃ gacchante kāle ekadivasaṃ devī rañño sampattiṃ disvā aho tapassīti kāruññākāraṃ dassesi. Kimidaṃ devīti ca puṭṭhā atimahatī te deva sampatti. Atītamaddhānaṃ kalyāṇaṃ katattā. Idāni anāgatassatthāya kusalaṃ karothāti āha. Kassa dassāma. Sīlavantā natthīti. Asuñño deva jambudīpo arahantehi, tumhe dānaṃ sajjetha, ahaṃ arahante lacchāmīti āha. Punadivase rājā mahārahaṃ dānaṃ sajjāpesi. Devī sace imissā disāya arahanto atthi, idhā gantvā amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhantūti uttarahimavantābhimukhī pupphāni uddhaṃ khipitvā urena nipajji. Atha tāni pupphāni ākāsato gantvā himavantapadese vasantānaṃ padumavatiyā puttānaṃ pañcasatānaṃpaccekabuddhānaṃ jeṭṭhakamahāpadumapaccekabuddhassa pādamūle patiṃsu. Tathāhi.
贤者们,你们现在请看啊,这是善业的奇迹!
就算没有心,花也在做着使者该做的事。
Aho passatha bho dāni, vimhayaṃ puññakammuno; Acetanāpi pupphāni, dūtakiccesu byāvaṭā.
想让世间一切随自己心意、完全受自己支配的人,
有智慧的人,应当始终尽自己一切的努力去修福。
Kattukāmena lokasmiṃ, sakalaṃ attano vasaṃ; Sabbatthāmena kattabbaṃ, puññaṃ paññavatā sadāti.
大莲华独觉佛知道这件事后,就招呼其余的兄弟:“诸位贤友,南迪耶王邀请你们了,请接受他的邀请。”他们答应了,立刻从空中飞去,降落在北门。人们向国王报告:“大王,五百位独觉佛来了。”国王便和王后一同前去,顶礼之后接过钵,把独觉佛们请上宫殿,在那里设斋供养。吃完饭,国王伏在僧团长老足下,王后伏在新学比丘足下,请求说:“请诸位尊者不要为生活所需而劳累,我们不会失去修福的机会,请答应我们留在这里住下。”得到允诺后,他们建了园林和住所等,一生供养独觉佛。那些独觉佛入灭后,他们办了隆重的葬礼,用檀香木等火化遗体,收取舍利,建塔供奉。国王心想:这样有大威力的伟大圣者都会死,何况像我这样的人呢?于是生起紧迫感,把长子立为国王,自己出家了。王后也在国王出家后想:我还能做什么呢?也跟着出家了。两人住在园林里,修成禅定和神通,以禅悦度日,命终后投生到梵天。他们在我们的世尊住世时,投生在婆罗门家庭,在佛陀的教法中出家。那时的南迪耶王,就是后来头陀支第一的大迦叶长老,像月亮和太阳一样在世间出名,在佛陀入灭后使佛陀的教法大放光彩。他的妻子就是善品比拉妮。
Tato mahāpadumapaccekabuddho taṃ ñatvā sesabhātare āmantesi. Mārisā nandiyarājā tumhe nimantesi. Adhivāsetha tassa nimantananti. Te adhivāsetvā tāvadeva ākāsenā gantvā uttaradvāre otariṃsu. Manussā pañcasatā deva paccekabuddhā āgatāti rañño ārocesuṃ, rājā saddhiṃ deviyā gantvā vanditvā patte gahetvā paccekabuddhe pāsādaṃ āropetvā tattha tesaṃ dānaṃ datvā bhattakiccāvasāne rājā saṅghattherassa devī saṅghanavakassa ca pādamūle nipajjitvā ayyā paccayehi na kilamissantu, mayaṃ puññena na hāyissāma, amhākaṃ idha vāsāya paṭiññaṃ dethāti paṭiññaṃ kāretvā uyyāne nivāsaṭṭhānādayo kāretvā yāvajīvaṃ paccakabuddhe upaṭṭhahitvā tesu parinibbutesu sādhukīḷanaṃ kāretvā candanā garuādīhi sarīrakiccaṃ kāretvā dhātuyo gahetvā cetiyaṃ patiṭṭhāpetvā evarūpānampi mahānubhāvānaṃ mahesīnaṃ maraṇaṃ bhavissati, kimaṅgaṃ pana mādisānanti saṃvegajāto jeṭṭhaputtaṃ rajje patiṭṭhāpetvā sayaṃ pabbajaṃ pabbaji, devīpi raññe pabbajite ahaṃ kiṃkarissāmīti pabbajitvā dvepi uyyāne vasantā jhānābhiññaṃ nibbattetvā jhānasukhena vītināmentā āyupariyosāne brahmaloke nibbattiṃsu. Te amhākaṃ bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbattitvā buddhasāsane pabbajiṃsu, tadā nandiyarājā dhutaṅgadharānaṃ aggo mahākassapattheronāma hutvā cando viya suriyo viyaca loke pākaṭo hutvā bhagavati pari- nibbute buddhasāsanaṃ ativiya sobheti. Bhariyāpissa bhaddakāpiḷānī nāma ahosīti.
昔施已,独游林中,
唯近独觉佛下风。
让整个国土如俱卢岛般庄严美丽,
您是大地的君主,拥有广大的神通威力。
Datvā pureko vipine caranto, Paccekabuddhassanuvātamattaṃ; Katvā saraṭṭhaṃ kurudīpasobhaṃ, Mahānubhāvo vasudhā dhiposi.
诸位贤者,你们当向持戒者广行布施,
所施丰厚,切勿微少。
那是你们的依怙,在未来生中,
如如意宝珠与如意树般的精髓。
Tumheca bhonto khalu sīlavante, Dadātha dānāni anappakāni; Taṃ vo patiṭṭhāca bhavantarasmiṃ, Cintāmaṇiṃ kappataruṃva sāranti.