5. 女人品
5. Itthikaṇḍo
如同杜鹃的鸣声与形色,
女人的美在于妆饰,
无形者的形象是智慧,
苦行者的形象是忍辱。
Kokilānaṃ saddaṃ rūpaṃ, Nārīrūpaṃ patibbatā; Vijjā rūpaṃ a-rūpānaṃ, Khamā rūpaṃ tapassinaṃ.
女子以容貌为财富,
男子以智慧为财富,
比丘以戒为财富。
Itthīnañca dhanaṃ rūpaṃ, Purisānaṃ vijjā dhanaṃ; Bhikkhūnañca dhanaṃ sīlaṃ, Rājānañca dhanaṃ balaṃ.
Tapassino kisā sobhā, Thūlā sobhā catuppadā; Purisā vijjavā sobhā, Itthī sobhāsa sāmikā.
五夜堪可作薰香,
七夜犹如持弓人
一月犹如贤良妻
半月犹如弟子垢
Pañca ratyā sugandhabbā, Satta ratyā dhanuggahā; Eka māsā subhariyā, Aḍḍha māsā sissā malā.
Hiṃ ramati paṅa, Haṅa ramati poka. Thī ramati pu, Khu ramati dhaṃ.
Jiṇṇamannaṃ pasaṃseyya, Dārañca gatayobbanaṃ; Raṇā punāgatā sūraṃ, Sassañca gehamāgataṃ.
有两个丈夫的女人
比丘有二种住处者
脱离两种束缚的飞鸟
造作出种种幻术
Dvatti-patikā nārī ca, Bhikkhu dvatti-vihāriko; Dvatti-pāsa-mutto pakkhī, Kata-māyā bahūtharaṃ.
应制伏恶友,远离其伤害;
应调伏无言之善友,
应当调伏因女人而生的过患,
贪欲重者应节制饮食。
Dujjanaṃ pahārādame, Mittaṃ dame a-bhāṇikā; Itthiñca byasanā dame, Rāginaṃ appa bhojanā.
若无夜晚,便不会有月光,
无水渠,亦无水池;
无天鹅,亦无荷花池,
丈夫也如少女般美丽动人。
Na ratti vinā candimā, Vīciṃ vinā ca aṇṇavo; Haṃsaṃ vinā pokkharaṇī, Patiṃ kaññāca sobhate.
财富由丈夫所生,
由妻子所守护;
丈夫确是精勤者,
犹如女子用针线纺织出的发丝那般整齐。
Patinā janito bhogo, Itthiyāva saṃgoppito; Purisova hi padhāno, Itthī suttaṃva sūciyā.
一切森林,皆由木成;
一切女人,皆能作恶,
若得隐蔽之处。
Sabbānadī vaṅkanadī, Sabbe kaṭṭhamayā vanā; Sabbitthiyo kare pāpaṃ, Labhamāne nivātake.
好争吵、语带嫉妒者,
见其多食易熟食者;
受食于宴、寄住他舍者,
应当舍弃女人,纵是百子之父。
Vivādasīliṃ usūyabhāṇiniṃ, Sampassataṇhiṃ bahupākabhuttiniṃ; Aggantabhuttiṃ paragehavāsiniṃ, Nāriṃ caje puttasatampi pūmā.
于诸食物之精华,她迷人如妻;
在隐秘之处,她又羞怯似妹。
于应作诸劳中,她谦卑如婢女;
于诸险境中,她善能审度;于卧眠时,她得享安适;
于诸色相中,她修学不辍;于可嗔者处,她行于忍辱;
智者称那女子为最上者。
Bhuttesu maṇḍesu janīva kantinī, Guyheca ṭhāne bhaginīva hiriṇī; Kammesu pattesu karoti dāsīva, Bhayesu mantī sayanesu rāmaye; Rūpīsu sikkhī kupanesu khantinī, Sā nārī seṭṭhāti vadanti paṇḍitā; Kāyassa bhedāca divebhaveyya sā.
雄壮俊美,秀发梳理齐整,齿列端严;
脐深如渊,青春端庄,持身有礼,品性贤良之女。
Sāmā migakkhī tanumajjhagattā, Sūrū sukesī samadantapantī; Gambhīranābhī yuvatī susīlī, Hīne kule jātāpi vivāhyā.
秋日的雨季时节,
妻子们端庄明丽;
众子之中,长子为最,
即指诸方中的北方等方位。
Saradaṃratu-kālānaṃ, Bhariyānaṃ rūpavatī; Jeṭṭho padhānaṃ puttānaṃ, Disānaṃ uttarādisā.
若有人希望成为某种人,
生死轮回,一再流转,
应当恭敬主人,
如帝释之侍从,
Yā icche puriso hotuṃ, Jāti jāti punappunaṃ; Sāmikaṃ apacāyeyya, Indaṃva pāricārikā.
欲欲为人成者,
须知生生再三轮转;
应远离他施之物,
犹如净足不染泥垢。
Yo icche puriso hotuṃ, Jāti jāti punappunaṃ; Paradānaṃ vivajjeyya, Dhotapādova kaddamaṃ.
年岁已过之人,
带来了添巴茹德尼果;
她心生嫉妒,此即不信之故,
这便是衰亡之门。
Atikkanta vayo poso, Āneti timbaruttaniṃ; Tassā issā asaddhāti, Taṃ parābhavato mukhaṃ.