如同杜鹃的鸣声与形色,
女人的美在于妆饰,
无形者的形象是智慧,
苦行者的形象是忍辱。
Kokilānaṃ saddaṃ rūpaṃ, Nārīrūpaṃ patibbatā; Vijjā rūpaṃ a-rūpānaṃ, Khamā rūpaṃ tapassinaṃ.
女子以容貌为财富,
男子以智慧为财富,
比丘以戒为财富。
国王以兵力为财富。
Itthīnañca dhanaṃ rūpaṃ, Purisānaṃ vijjā dhanaṃ; Bhikkhūnañca dhanaṃ sīlaṃ, Rājānañca dhanaṃ balaṃ.
苦行者的美在于消瘦。
四足之兽的美在于壮硕。
男子以智慧为美,
女子以丈夫为美。
Tapassino kisā sobhā, Thūlā sobhā catuppadā; Purisā vijjavā sobhā, Itthī sobhāsa sāmikā.
五夜堪可作薰香,
七夜犹如持弓人
一月犹如贤良妻
半月犹如弟子垢
Pañca ratyā sugandhabbā, Satta ratyā dhanuggahā; Eka māsā subhariyā, Aḍḍha māsā sissā malā.
雁嬉于沼泽,
鹅乐于池塘。
彼人得愉悦,
他于法欢喜。
Hiṃ ramati paṅa, Haṅa ramati poka. Thī ramati pu, Khu ramati dhaṃ.
赞叹陈旧的饭食,
以及青春已逝的妻子。
从战场归来、受到称赞的勇士
带着收成回到家里的妇女
Jiṇṇamannaṃ pasaṃseyya, Dārañca gatayobbanaṃ; Raṇā punāgatā sūraṃ, Sassañca gehamāgataṃ.
有两个丈夫的女人
比丘有二种住处者
脱离两种束缚的飞鸟
造作出种种幻术
Dvatti-patikā nārī ca, Bhikkhu dvatti-vihāriko; Dvatti-pāsa-mutto pakkhī, Kata-māyā bahūtharaṃ.
应制伏恶友,远离其伤害;
应调伏无言之善友,
应当调伏因女人而生的过患,
贪欲重者应节制饮食。
Dujjanaṃ pahārādame, Mittaṃ dame a-bhāṇikā; Itthiñca byasanā dame, Rāginaṃ appa bhojanā.
若无夜晚,便不会有月光,
无水渠,亦无水池;
无天鹅,亦无荷花池,
丈夫也如少女般美丽动人。
Na ratti vinā candimā, Vīciṃ vinā ca aṇṇavo; Haṃsaṃ vinā pokkharaṇī, Patiṃ kaññāca sobhate.
财富由丈夫所生,
由妻子所守护;
丈夫确是精勤者,
犹如女子用针线纺织出的发丝那般整齐。
Patinā janito bhogo, Itthiyāva saṃgoppito; Purisova hi padhāno, Itthī suttaṃva sūciyā.
一切河流皆为弯曲。
一切森林,皆由木成;
一切女人,皆能作恶,
若得隐蔽之处。
Sabbānadī vaṅkanadī, Sabbe kaṭṭhamayā vanā; Sabbitthiyo kare pāpaṃ, Labhamāne nivātake.
好争吵、语带嫉妒者,
见其多食易熟食者;
受食于宴、寄住他舍者,
应当舍弃女人,纵是百子之父。
Vivādasīliṃ usūyabhāṇiniṃ, Sampassataṇhiṃ bahupākabhuttiniṃ; Aggantabhuttiṃ paragehavāsiniṃ, Nāriṃ caje puttasatampi pūmā.
于诸食物之精华,她迷人如妻;
在隐秘之处,她又羞怯似妹。
于应作诸劳中,她谦卑如婢女;
于诸险境中,她善能审度;于卧眠时,她得享安适;
于诸色相中,她修学不辍;于可嗔者处,她行于忍辱;
智者称那女子为最上者。
身坏之后,她当生于天界。
Bhuttesu maṇḍesu janīva kantinī, Guyheca ṭhāne bhaginīva hiriṇī; Kammesu pattesu karoti dāsīva, Bhayesu mantī sayanesu rāmaye; Rūpīsu sikkhī kupanesu khantinī, Sā nārī seṭṭhāti vadanti paṇḍitā; Kāyassa bhedāca divebhaveyya sā.
萨摩,鹿眼,腰身纤细者。
雄壮俊美,秀发梳理齐整,齿列端严;
脐深如渊,青春端庄,持身有礼,品性贤良之女。
纵出身卑贱之家,亦堪为迎娶。
Sāmā migakkhī tanumajjhagattā, Sūrū sukesī samadantapantī; Gambhīranābhī yuvatī susīlī, Hīne kule jātāpi vivāhyā.
秋日的雨季时节,
妻子们端庄明丽;
众子之中,长子为最,
即指诸方中的北方等方位。
Saradaṃratu-kālānaṃ, Bhariyānaṃ rūpavatī; Jeṭṭho padhānaṃ puttānaṃ, Disānaṃ uttarādisā.
若有人希望成为某种人,
生死轮回,一再流转,
应当恭敬主人,
如帝释之侍从,
Yā icche puriso hotuṃ, Jāti jāti punappunaṃ; Sāmikaṃ apacāyeyya, Indaṃva pāricārikā.
欲欲为人成者,
须知生生再三轮转;
应远离他施之物,
犹如净足不染泥垢。
Yo icche puriso hotuṃ, Jāti jāti punappunaṃ; Paradānaṃ vivajjeyya, Dhotapādova kaddamaṃ.
年岁已过之人,
带来了添巴茹德尼果;
她心生嫉妒,此即不信之故,
这便是衰亡之门。
Atikkanta vayo poso, Āneti timbaruttaniṃ; Tassā issā asaddhāti, Taṃ parābhavato mukhaṃ.