《蕴品相应圣典》
Khandhavaggasaṃyuttapāḷi
结集的问答
Saṃgāyanassa pucchā vissajjanā
《那拘罗父经》
Nakulapitusutta
问:尊者,世尊——那位知者……具一切知智的正自觉者——在《蕴品相应》中,第一部《那拘罗父经》是在何处、缘何人、因何事而说的?
Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā…pe… sammāsambuddhena khandhavaggasaṃyutte paṭhamaṃ nakulapitusuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
答:尊者,世尊是在跋耆国,苏摩罗山贝沙迦罗林的鹿野苑中,针对那拘罗父居士而说的。尊者,那位那拘罗父居士对世尊说:‘尊者,我年迈、衰老、高龄,已至人生尽头,身体多病,时常受病苦所扰。然而,尊者,我常能得见世尊与诸位令人心生敬仰的比丘。愿世尊教导我,愿世尊教诫我,这将带给我长久的利益与安乐。’尊者,正是在这件事上,世尊这样说:‘正是如此,居士,正是如此。居士,这个身体确实是病患、如卵所聚、为其所覆。居士,若有持此身者,却自诩能得哪怕片刻的无病健康,那除了愚痴,还能是什么呢?因此,居士,你应如此修学:“当我的身体有病时,我的心将不随之而病。”居士,你应如此修学。’尊者,世尊便是如此宣说的。
Vissajjanā – bhaggesu bhante susumāragire bhesakaḷāvane migadāye nakulapitaraṃ gahapatiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Nakulapitā bhante gahapati bhagavantaṃ ‘‘ahamasmi bhante jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto āturakāyo abhikkhaṇātaṅko, aniccadassāvī kho panāhaṃ bhante bhagavato manobhāvanīyānañca bhikkhūnaṃ, ovadatu maṃ bhante bhagavā, anusāsatu maṃ bhante bhagavā, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘evametaṃ gahapati, evametaṃ gahapati, āturo hāyaṃ gahapati kāyo aṇḍabhūto pariyonaddho, yo hi gahapati imaṃ kāyaṃ pariharanto muhuttampi ārogyaṃ paṭijāneyya, kimaññatra bālyā. Tasmātiha te gahapati evaṃ sikkhitabbaṃ ‘āturakāyassa me sato cittaṃ anāturaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te gahapati sikkhitabba’’nti. Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
因此,居士,你应当如此修学。
Tasmātiha te gahapati evaṃ sikkhitabbaṃ.
问:尊者,世尊所略说的这段开示,是由谁、以何种方式详细分别的?
Pucchā – tañcāvuso bhagavatā saṃkhittena bhāsitaṃ vitthārena kena kathañca vibhattaṃ.
解答曰:尊者,世尊所略说的开示即是:‘居士,何为身体有病且心也有病?居士,于此,无闻凡夫不见圣者,不知圣法,于圣法未受调伏;不见善士,不知善士法,于善士法未受调伏。他观色是我,或我拥有色,或色在我中,或我在色中,并执取“我是色,色是我的”。当他执取“我是色,色是我的”时,那个色便变异、改变。由于色的变异、改变,他便生起忧、悲、苦、愁、恼。’尊者,这便是法将舍利弗尊者详细分别的方式。
Vissajjanā – taṃ kho bhante bhagavatā saṃkhittena desitaṃ ‘‘kathañca gahapati āturakāyo ceva hoti āturacitto ca. Idha gahapati assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, ‘‘ahaṃ rūpaṃ mama rūpa’’nti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘‘ahaṃ rūpaṃ mama rūpa’’nti pariyuṭṭhaṭṭhāyino taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’’ti evamādinā bhante āyasmatā sāriputtena dhammasenāpatinā vitthārena vibhattaṃ.
问:尊者,就在这第二品中,由往昔结集法藏的大长老们初次结集的《无常经》,是世尊于何处、为谁、如何宣说的?
Pucchā – tattheva āvuso dutiyavagge porāṇakehi dhammasaṃgāhaka mahātherehi paṭhamaṃ saṃgītaṃ aniccasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
答:尊者,在舍卫城,世尊针对众多比丘这样说道:‘诸比丘,色无常,受无常,想无常,行无常,识无常。诸比丘,如此观时,多闻圣弟子对色厌离,对受厌离,对想厌离,对行厌离,对识厌离。厌离则离欲,离欲则解脱;于解脱时,他便有了‘已解脱’的智慧。’尊者,世尊正是如此宣说的。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘rūpaṃ bhikkhaveaniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ ‘vimutta’miti ñāṇaṃ hotī’’ti. Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
《苦与无我经》
Dukkhaanattasutta
问:尊者,那《苦经》与《无我经》,是世尊于何处、为谁、如何宣说的?
Pucchā – dukkhaanattasuttāni panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitāni.
释义:尊者,正是在舍卫城,世尊针对众多比丘宣说:“诸比丘,色是苦,受是苦,想是苦,行是苦,识是苦。诸比丘,色是无我,受是无我,想是无我,行是无我,识是无我。诸比丘,如此观察时,多闻的圣弟子对色亦厌离,对受亦厌离,对想亦厌离,对行亦厌离,对识亦厌离;厌离则离欲,离欲则解脱;解脱时,生起‘已解脱’之智,了知:生已尽,梵行已立,应作已作,不再有如此的状态。”尊者,世尊正是如此宣说。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘rūpaṃ bhikkhave dukkhaṃ, vedanā dukkhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṃ dukkhaṃ. Rūpaṃ bhikkhave anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ ‘vimutta’miti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātī’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitāni.
问:尊者,世尊于何处、对何人、如何宣说《重担经》?
Pucchā – bhārasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
释义:尊者,正是在舍卫城,世尊针对众多比丘宣说:“诸比丘,我将为你们解说重担、担者、取担与卸担。谛听。诸比丘,什么是重担?应说为‘五取蕴’。哪五种?色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。诸比丘,这称为重担。”尊者,世尊正是如此宣说。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘bhārañca vo bhikkhave desessāmi bhārahārañca bhārādānañca bhāranikkhepanañca, taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhavebhāro, ‘pañcupādānakkhandhā’ tissa vacanīyaṃ. Katame pañca, rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhāro’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
五蕴确实是重担,担者即是人;
于世间,执取重担是苦,卸下重担是乐;
放下那沉重的重担,不再执取任何其他重担。
Bhārā have pañcakkhandhā, bhārahāro ca puggalo; Bhārādānaṃ dukhaṃ loke, bhāranikkhepanaṃ sukhaṃ; Nikkhipitvā garuṃ bhāraṃ, aññaṃ bhāraṃ anādiya; Samūlaṃ taṇhamabbuyha, nicchāto parinibbuto.
非你们所有经
Natumhākasutta
问:尊者,《非你们所有经》是世尊在何处、针对何人、如何宣说的?
Pucchā – na tumhākasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
答:尊者,正是在舍卫城,世尊针对众多比丘如是宣说:“诸比丘,凡非你们所有,当舍弃之;舍弃已,将为你们带来利益与安乐。”世尊以如这些语而宣说。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhu ārabbha ‘‘yaṃ bhikkhave natumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāyabhavissatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
无我相经
Anattalakkhaṇasutta
问曰:“贤友,无我相经是世尊于何处、对何人、如何宣说的?”
Pucchā – anattalakkhaṇasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
答曰:“贤友,世尊于波罗奈仙人堕处鹿野苑,对五众比丘,以‘诸比丘,色是无我。诸比丘,若此色是我,则此色不应导致疾病,且于色应可求得:“愿我之色如是,愿我之色不如是”’等语而宣说。”
Vissajjanā – bārāṇasiyaṃ bhante isipatane migadāye pañcavaggiye bhikkhū ārabbha ‘‘rūpaṃ bhikkhave anattā, rūpañca hidaṃ bhikkhave attā abhavissa, nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca rūpe evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
问曰:“贤友,收录于《长老品》、在第三结集中结集的《双论经》,是于何处、对何人、以何事为缘、由谁、如何宣说的?”
Pucchā – theravagge panāvuso tatiyaṃ saṃgītaṃ yamakasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
答:贤友,在舍卫城,针对耶摩迦尊者,由法将舍利弗尊者宣说。贤友,耶摩迦尊者生起如是恶邪见:‘我这样理解世尊所说法:漏尽比丘身坏命终即断灭、消失,死后不存在。’贤友,以此因缘,法将舍利弗尊者以‘贤友耶摩迦,汝意云何,色是常还是无常?’等语而为宣说。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ yamakattheraṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Āyasmato bhante yamakattherassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃmaraṇā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti evamādinā bhante āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.
问:贤友,在那里,法将舍利弗尊者如何以反问的方式,对已证悟真理、具足正见的耶摩迦尊者诘问追究,进而详细宣说法教?
Pucchā – kathañcāvuso tattha āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati āyasmato yamakattherassa paṭividdhasaccassa diṭṭhisampannassa anuyogavattajhāpanavasena paṭipucchitvā uttari dhammadesanaṃ vitthārena desesi.
答:贤友,法将舍利弗尊者以‘贤友耶摩迦,汝意云何,汝视色为如来否?’‘贤友,此非也。’‘汝视受……想……行……识为如来否?’‘贤友,此非也。’等语,以诘问追究的方式反复反问耶摩迦尊者后,进而展开法教。
Vissajjanā – taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ ‘tathāgato’ti samanupassasīti. ‘No hetaṃ āvuso’. Vedanaṃ. Saññaṃ. Saṅkhāre. Viññāṇaṃ ‘tathāgato’ti samanupassasīti. ‘No hetaṃ āvuso’ti evamādinā bhante āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati āyasmato yamakattherassa anuyogavattajhāpanavasena paṭipucchitvā paṭipucchitvā uttari dhammadesanaṃ pavattesi.
贤友耶摩迦,你意如何?你视色、受、想、行、识为如来吗?
Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ, vedanaṃ, saññaṃ, saṅkhāre, viññāṇaṃ ‘tathāgato’ti samanupassasi–
问:“贤友,彼世尊、阿拉汉、正自觉者……在《蕴相应·长老品》中第五《跋迦利经》,是于何处、针对谁、以何事为缘、如何宣说的?”
Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena khandhavaggasaṃyutte theravagge pañcamaṃ vakkalisuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
答:“贤友,是在王舍城,针对具寿跋迦利长老宣说的。贤友,那时具寿跋迦利长老患病、痛苦、病重,他对世尊这样说:‘尊者,我长久以来渴望去见世尊,但我身上没有足够的力气能去拜见世尊。’贤友,正是以此事为缘,世尊以‘够了,跋迦利,你何必见这腐臭之身?跋迦利,见法者即见我,见我者即见法。跋迦利,见法者实即见我,见我者实即见法。跋迦利,你意如何?色是常还是无常?’等语而宣说。”
Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmantaṃ vakkaliṃ theraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante vakkalithero ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno bhagavantaṃ etadavoca ‘‘cirapaṭikāhaṃ bhante bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo, natthi ca me kāyasmiṃ tāvatikā balamattā, yāvatāhaṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyya’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘alaṃ vakkali, kiṃ te iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho vakkali dhammaṃ passati, so maṃ passati, yo maṃ passati, so dhammaṃ passati. Dhammañhi vakkali passanto maṃ passati, maṃ passanto dhammaṃ passati. Taṃ kiṃ maññasi vakkali , rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
瓦卡利,你见到这具腐臭之身,又有什么用呢?
‘‘Ahaṃ vakkali, kiṃ te iminā pūtikāyena diṭṭhena’’ –
瓦卡利,你作如何想?色是常的,还是无常的?
‘‘Taṃ kiṃ maññasi vakkali, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ –
是无常的,尊者。
Aniccaṃ bhante.
“那么,凡是无常的,是苦还是乐?”
‘‘Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’–
“是苦的,尊者。”
Dukkhaṃ bhante.
“那么,凡是无常、苦、变易之法,适宜作这样的观察吗——‘这是我的,这是我,这是我的我’?”
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’–
问:复次,尊者,世尊在派遣比丘们之后,是如何让人向具寿瓦卡利长老转达策励之语的?长老又是如何将自己的情况回报世尊的?他的来世又是怎样的?
Pucchā – kathañcāvuso punapi bhagavā bhikkhū pesetvā āyasmato vakkalittherassa paggahavacanaṃ ārocāpesi. Sopi kathaṃ attano pavattiṃ bhagavato paccārocāpesi. Kathañcassa abhisamparāyo ahosi.
答:听着,朋友,你当听闻世尊之言及两位天神之事。朋友,就在今夜后夜时分,有两位天神以殊胜的容色照亮整座鹫峰山,来到世尊之处。
Vissajjanā – suṇāvuso tvaṃ vakkali bhagavato vacanaṃ dvinnañca devatānaṃ, imaṃ āvuso rattiṃ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ obhāsetvā yena
他们来到世尊处,顶礼世尊后,立于一旁。朋友,立于一旁的一位天神对世尊这样说:‘世尊,瓦卡利比丘心向解脱。’另一位天神对世尊这样说:‘世尊,他确实将善得解脱。’朋友,世尊便对瓦卡利说:‘瓦卡利,莫怕!瓦卡利,莫怕!你的死将无恶,命终将无恶。’尊者,世尊就这样再次派遣比丘们,让人向具寿瓦卡利长老转达了这些策励之语。而那位具寿,尊者,便这样说:‘朋友,请以我之言,以头面礼世尊之足:“世尊,瓦卡利比丘患病、痛苦、病重,他以头面礼世尊之足。”并这样说:“色无常,世尊,我无疑惑;凡无常者即是苦,我无疑惑;凡无常、苦、变易之法,我于此无欲、无贪、无爱,我无疑惑。”’他以这样的方式,将自己的情况回报世尊。尊者,那位具寿在那些比丘离开后不久,便取刀镇伏感受,提起根本业处,正知而证阿罗汉果,然后命终。尊者,那位具寿的来世便是如此。
Bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu, ekamantaṃ ṭhitā kho āvuso ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca ‘vakkali bhante bhikkhu vimokkhāya cetetī’ti. Aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca ‘so hi nūna bhante suvimutto vimuccissatī’ti. Bhagavā ca taṃ āvuso vakkali evamāha ‘mā bhāyi vakkali, mā bhāyi vakkali, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālakiriyā’ti. Evaṃ kho bhante bhagavā punapi bhikkhū pesetvā āyasmato vakkalittherassa paggahavacanaṃ ārocāpesi. Sopi bhante āyasmā tenahāvuso mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha ‘‘vakkali bhante bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandatī’’ti, evañca vadetha ‘‘rūpaṃ aniccaṃ, tāhaṃ bhante na kaṅkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti navicikicchāmi, yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃvāti na vicikicchāmī’’ti evamādinā bhagavato attano pavattiṃ paccārocāpesi. So hi bhante āyasmā acirapakkantesu tesu bhikkhūsu satthaṃ āharitvā vedanaṃ vikkhambhetvā mūlakammaṭṭhānaṃ ādāya sampajāno arahattaṃ sacchikatvā kālamakāsi. Evaṃ kho bhante tassa āyasmato abhisamparāyo ahosi.
贤友,阿沙基经是世尊在何处、依谁、因何事缘、如何宣说的?
Pucchā – assajisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
答:尊者,此经是在王舍城,依尊者阿沙基而说。那时,尊者阿沙基患病、痛苦、病重,他对世尊这样说:‘世尊,先前我患病时,曾一再止息身行而住,却不得定。世尊,我因为不得彼定,心中便这样想:“我该不会退堕吧?”’正是在此事中,世尊这样说道:‘阿沙基,那些以定为精髓、以定为同一性的沙门婆罗门,当他们不得彼定时,便这样想:“我们该不会退堕吧?”阿沙基,你意如何?色是常还是无常?’尊者,以这些方式,世尊宣说了此经。
Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmantaṃ assajiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante assaji ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno bhagavantaṃ etadavoca ‘‘pubbe khvāhaṃ bhante gelaññe passambhetvā passambhetvā kāyasaṅkhāre viharāmi, sohaṃ samādhiṃ nappaṭilabhāmi. Tassa mayhaṃ bhante taṃ samādhiṃ appaṭilabhato evaṃ hoti no cassāhaṃ parihāyāmī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘ye te assaji samaṇabrāhmaṇā samādhisārakā samādhisāmaññā, tesaṃ taṃ samādhiṃ appaṭilabhataṃ evaṃ hoti ‘no cassu mayaṃ parihāyāmā’ti. Taṃ kiṃ maññasi assaji, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
贤友,克马卡经是世尊在何处、依谁、因何事缘、由谁、如何宣说的?
Pucchā – khemakasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
答复说:尊者,此事在憍赏弥,缘于多位长老比丘,由克马卡长老所说。尊者,多位长老比丘派遣侍者达萨卡,四次前去询问患病、痛苦、重病的克马卡长老的病因与法。尊者,在那件事上,克马卡长老说:‘诸位尊者,世尊说有五取蕴,即色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。诸位尊者,我在这五取蕴中,不见有任何“我”或“我所”。’尊者,克马卡长老即以这些言说而说。
Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante sambahule there bhikkhū ārabbha āyasmatā khemakattherena bhāsitaṃ. Sambahulā bhante therā bhikkhū āyasmantaṃ dāsakaṃ pesetvā catukkhattuṃ āyasmantaṃ khemakaṃ ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ gelaññakāraṇañca dhammañca pucchiṃsu , tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘pañcime āvuso upādānakkhandhā vuttā bhagavatā. Seyyathidaṃ, rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho, imesu khvāhaṃ āvuso pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṃ vā attaniyaṃ vā samanupassāmī’’ti evamādinā bhante āyasmatā khemakattherena bhāsitaṃ.
问:尊者,克马卡长老在那里如何进一步开展法说,向诸长老比丘详细宣说?说法者与受法者从那番法说中,又获得了怎样的利益?
Pucchā – kathañcāvuso tattha āyasmā khemako uttari dhammadesanaṃ pavaḍḍhetvā vitthārena therānaṃ bhikkhūnaṃ desesi. Kīdiso ca nesaṃ dhammadesakadhammappaṭiggāhakānaṃ dhammadesanāya ānisaṃso adhigato.
答复说:尊者,到第四次时,克马卡长老说:‘够了,侍者达萨卡,何必这样来回奔走?请拿拐杖给我,我要亲自到长老们那里去。’于是克马卡长老拄着拐杖,来到长老比丘们所在之处。到达后,长老比丘们便向他询问。克马卡长老就这样以进一步开展的法说详细宣讲道:‘诸位尊者,我不说“我是色”,也不说“我异于色”。诸位尊者,我不说“我是受”,也不说“我异于受”。’尊者,克马卡长老即以这些言说,进一步开展法说,详细宣说。而且,尊者,当这番解说被宣讲时,六十位长老比丘与克马卡长老的心都无取著,从诸漏中解脱了。尊者,说法者与受法者的那些长老们,就这样通达了法。
Vissajjanā – catutthe bhante vāre āyasmā khemako ‘‘alaṃ āvuso dāsaka kiṃ imāya sandhāvanikāya, āharāvuso daṇḍaṃ, ahameva therānaṃ santikaṃ gamissāmī’’ti daṇḍamolubbha āyasmā khemako yena therā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā therehi bhikkhūhi pucchito ‘‘nakhvāhaṃ āvuso rūpaṃ asmīti vadāmi, napi aññatra rūpā asmīti vadāmi. Na khvāhaṃ āvuso vedanaṃ asmīti vadāmi, napi aññatra vedanā asmīti vadāmī’’ti evamādinā bhante āyasmā khemako uttaripi dhammadesanaṃ pavaḍḍhetvā vitthārena desesi. Imasmiñca pana bhante veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne saṭṭhimattānaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu āyasmatoca khemakassa. Evaṃ kho bhante tesaṃ therānaṃ dhammadesakadhammappaṭiggāhakānaṃ dhammābhisamayo ahosi.
问:尊者,阐那经是在何处、因何人为缘、以何事为因缘、由何人、以何种方式而宣说的呢?
Pucchā – channasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
答:尊者,此经是在憍赏弥,因阐那长老而说。尊者,阐那长老对阿难尊者这样说:“愿阿难尊者教诫我,愿阿难尊者教导我,愿阿难尊者为我说法,令我得以见法。”尊者,以此事为因缘,被誉为“法之司库”的阿难长老如是说道:“尊者阐那,我亲从世尊面前听闻、亲从世尊面前领受,世尊教导迦旃延族比丘时曾说:‘迦旃延,此世间大多依止于有与无。迦旃延,以正慧如实观见世间之集者,世间无所有之见便不复存在。’”尊者,阿难长老便是以这些言辞来宣说的。
Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante āyasmantaṃ channattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante channatthero āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca ‘‘ovadatu maṃ āyasmā ānando, anusāsatu maṃ āyasmā ānando, karotu me āyasmā ānando dhammiṃ kathaṃ, yathāhaṃ dhammaṃ passeyya’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘sammukhā me taṃ āvuso channa bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ kaccānagottaṃ bhikkhuṃ ovadantassa, dvayanissito khvāyaṃ kaccāna loko yebhuyyena atthitañceva natthitañca, lokasamudayaṃ kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke natthitā, sā na hotī’’ti evamādinā bhante āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ.
愿阿难尊者教诫我,愿阿难尊者教导我。
Ovadatu maṃ āyasmā ānando, anusāsatu maṃ āyasmā ānando.
问:尊者,……乃至……正自觉者在《蕴相应·花品》中的《花经》,是在何处、对何人、以何种方式而宣说的?
Pucchā – tenāvuso…pe… sammāsambuddhena khandhavaggasaṃyutte pupphavagge pupphasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
答:尊者,在舍卫城,为众多比丘而说。世尊这样说:‘诸比丘,我不与世间诤,是世间与我诤。诸比丘,说法者不与世间任何人诤。诸比丘,世间智者共许为无的,我也说它为“无”;诸比丘,世间智者共许为有的,我也说它为“有”。’世尊便以这些话语讲说了此经。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘nāhaṃ bhikkhave lokena vivadāmi, lokova mayā vivadati, na bhikkhave dhammavādī kenaci lokasmiṃ vivadati, yaṃ bhikkhave natthi sammataṃ loke paṇḍitānaṃ, ahampitaṃ ‘‘natthī’’ti vadāmi, yaṃ bhikkhave atthisammataṃ loke paṇḍitānaṃ, ahampitaṃ ‘‘atthī’’ti vadāmī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
诸比丘,我不与世间诤。
Nāhaṃ bhikkhave lokena vivadāmi.
比丘们,说法者不与世间任何人争论。
Na bhikkhave dhammavādī kenaci lokasmiṃ vivadati.
泡沫团喻经
Pheṇapiṇḍūpamasutta
问:“尊者,世尊所说的《泡沫团喻经》是在何处、对谁、如何宣说的?”
Pucchā – tattheva āvuso pheṇapiṇḍūpamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
答:“尊者,这是世尊在阿逾阇城恒河岸边,对众多比丘宣说的:‘比丘们,譬如这恒河会带来一个大泡沫团,一位有眼之人看见它、观察它、如理作意地审察它。当他看见、观察、如理作意地审察时,它便显现为空虚、空洞、无实质的。比丘们,泡沫团中能有什么实质呢?同样地,比丘们,任何色——无论是过去的、未来的、现在的,内在的或外在的,粗的或细的,低劣的或殊胜的,远的或近的——比丘看见它、观察它、如理作意地审察它。当他看见、观察、如理作意地审察时,它便显现为空虚、空洞、无实质的。比丘们,色中能有什么实质呢?’世尊就是以这种方式等宣说此经的。”
Vissajjanā – ayujjhāyaṃ bhante gaṅgāya nadiyā tīre sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘seyyathāpi bhikkhave ayaṃ gaṅgā nadī mahantaṃ pheṇapiṇḍaṃ āvaheyya, tamenaṃ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya, tassa taṃ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya, kiṃ siyā bhikkhave pheṇapiṇḍe sāro. Evameva kho bhikkhave yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃvā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, taṃ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati, tassa taṃ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati, kiñhi siyā bhikkhave rūpe sāro’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
色如聚沫,受如水泡;
想如阳焰,诸行如芭蕉;
识如幻化,乃日种尊所宣说。
不论以何种方式观察,以如理作意而审察;
若人如理而观,彼身便是虚妄、空洞的。
关于此身,为广慧者所宣说;
断除三法后,当观此色如弃物。
当寿命、体温与识舍弃此身时,
那时,它被抛弃而横卧,成为无心之物,他人食。
这相续正是如此,这幻术为愚者所夸谈;
它被称为杀害者,其中并无坚实核心。
精勤的比丘,应如是观察诸蕴;
无论白昼或夜晚,应正知、具念。
应舍弃一切结缚,应作自己的皈依;
应如头燃者般而行,希求不死之境。
Pheṇapiṇḍūpamaṃ rūpaṃ, vedanā pubbuḷupamā; Marīcikūpamā saññā, saṅkhārā kadalūpamā; Māyūpamañca viññāṇaṃ, desitādiccabandhunā; Yathā yathā nijjhāyati, yoniso upaparikkhati; Rittakaṃ tucchakaṃ hoti, yo naṃ passati yoniso. Imañca kāyaṃ ārabbha, bhūripaññena desitaṃ; Pahānaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ, rūpaṃ passatha chaḍḍitaṃ. Āyu usmāca viññāṇaṃ, yadā kāyaṃ jahantimaṃ; Apaviddho tadā seti, parabhattaṃ acetanaṃ. Etādisāyaṃ santāno, māyāyaṃ bālalāpinī; Vadhako esa akkhāto, sāro ettha na vijjati. Evaṃ khandhe avekkheyya, bhikkhu āraddhavīriyo; Divā vā yadi vā rattiṃ, sampajāno paṭissato. Jaheyya sabbasaṃyogaṃ, kareyya saraṇattano; Careyyādittasīsova, patthayaṃ accutaṃ padaṃ.
第二法说者经
Dutiyadhammakatikasutta
问:尊者,在《法说者品》中,第二《法说者经》是世尊于何处、缘于何人、以何事为因缘、如何宣说的?
Pucchā – tattheva āvuso dhammakathikavagge dutiyadhammakathikasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
答:尊者,是在舍卫城,缘于某位比丘而宣说。尊者,有位比丘这样问世尊:‘尊者,常说“法说者、法说者”,尊者,怎样才堪称法说者?怎样才是法随法行者?怎样是现法涅槃证得者?’以此因缘,世尊宣说道:‘若比丘为色蕴的厌离、离欲、灭尽而说法,他便足以被称为法说者比丘。’等等。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññatamo bhante bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca ‘‘dhammakathiko dhammakathikoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante dhammakathiko hoti, kittāvatā dhammānudhammappaṭipanno hoti, kittāvatā diṭṭhadhammanibbānappatto hotī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘rūpassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
具戒者经、多闻者经
Sīlavantasutta, sutavantasutta
问:尊者,同样是在那里,由往昔结集法藏的大长老们所结集的《持戒者经》与《多闻者经》,是于何处、缘于何人、以何事为因缘、由谁、如何宣说的?
Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi saṃgītaṃ sīlavantasuttañca sutavantasuttañca kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
解答——尊者,于波罗奈,针对摩诃拘絺罗尊者,由法将舍利弗尊者所宣说。摩诃拘絺罗尊者在傍晚时分从独处禅修中起座,前往舍利弗尊者处,到达后对舍利弗尊者这样说:“舍利弗贤友,持戒的比丘应当以如理作意观察哪些法?舍利弗贤友,多闻的比丘应当以如理作意观察哪些法?”尊者,正是以此事为因缘,法将舍利弗尊者以“拘絺罗贤友,持戒的比丘……拘絺罗贤友,多闻的比丘,应将五取蕴如理作意为无常、苦、病、痈、箭、恶、疾、他、坏灭、空、无我”等语而宣说。
Vissajjanā – bārāṇasiyaṃ bhante āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Āyasmā bhante mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca ‘‘sīlavatāvuso sāriputta bhikkhunā katame dhammā yoniso manasikātabbā. Sutāvatāvuso sāriputta bhikkhunā katame dhammā yoniso manasikātabbā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘sīlavatāvuso koṭṭhika bhikkhunā, sutāvatāvuso koṭṭhika bhikkhunā pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasikātabbā’’ti evamādinā āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.
问——贤友,于《罗陀相应》中,第二《众生经》是世尊在何处、针对何人、以何事为因缘、如何宣说的?
Pucchā – rādhasaṃyutte panāvuso dutiyaṃ sattasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.
答:此事缘于舍卫城,是世尊针对尊者罗陀长老而宣说。当时,尊者罗陀长老问世尊:‘世尊,常说“众生、众生”,究竟依何义而称为“众生”呢?’世尊在那次因缘中便如此宣说:‘罗陀,于色若有意欲、若有贪染、若有欢喜、若有渴爱,便在那里有众生、在那里被系缚,因此称为众生。’
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ rādhattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante rādhatthero bhagavantaṃ etadavoca ‘‘satto sattoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante sattoti vuccatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘rūpe kho rādha yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
问:贤友,在见相应中,第三次结集所传的《彼我经》,是世尊在何处、针对何人、如何宣说的?
Pucchā – diṭṭhisaṃyutte panāvuso tatiyaṃ saṃgītaṃ soattā suttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
答曰:尊者,在舍卫城,世尊针对众多比丘如此宣说:“诸比丘,当有什么存在、执取什么、固执什么时,便生起如是见解:彼即我、彼即世间,我死后将成为常、恒、永住、不变异之法。”
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.
无施经
Natthidinnasutta
问:贤友,第五《无施经》就在那里,世尊是在何处、针对谁、如何宣说的呢?
Pucchā – tattheva āvuso pañcamaṃ natthidinnasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
答曰:尊者,在舍卫城,世尊针对众多比丘如此宣说:“诸比丘,当有什么存在、执取什么、固执什么时,便生起如是见解:没有布施,没有供养,没有祭祀,没有善行恶行业之果报。”
Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
问:尊者,在《入相应》中,第一《眼经》是世尊在何处、为谁、以何种方式宣说的?
Pucchā – okkantasaṃyutte panāvuso paṭhamaṃ cakkhusuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.
答:尊者,在舍卫城,世尊针对众多比丘,如是宣说:“比丘们,眼是无常的、变易的、会变成其他样子的。耳……鼻……舌……身……意是无常的、变易的、会变成其他样子的。”世尊以这样的方式开示。
Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi. Sotaṃ. Ghānaṃ. Jivhaṃ. Kāyo. Mano anicco vipariṇāmī aññathābhāvī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.
舍利弗相应
Sāriputtasaṃyutta
问曰:尊者,于《舍利弗相应》中,第十《净口经》是世尊于何处、针对何人、以何事为缘、由谁、如何宣说的?
Pucchā – sāriputtasaṃyutte panāvuso dasamaṃ sucimukhīsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.
答曰:尊者,于王舍城,因游方女净口,由具寿舍利弗长老法将所宣说。尊者,游方女净口对具寿舍利弗如是说:“沙门,你为何低头而食?”尊者,正因为那件事,具寿舍利弗否定说:“贤姊,我并非低头而食。”随后宣说:“贤姊,凡那些沙门、婆罗门以方术、畜生明、邪命为生者,贤姊,那些沙门、婆罗门即是低头而食者。”如此宣说。
Vissajjanā – rājagahe bhante sucimukhiṃ paribbājikaṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Sucimukhī bhante paribbājikā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca ‘‘kiṃ nu kho samaṇa adhomukho bhuñjasī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘na khvāhaṃ bhagini adhomukho bhuñjāmī’’ti evamādinā paṭikkhipitvā ‘‘ye hi keci bhagini samaṇabrāhmaṇā vatthuvijjā tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti bhagini samaṇabrāhmaṇā adhomukhā bhuñjantī’’ti evamādinā āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.
沙门,你为何低头进食?
Kiṃ nu kho samaṇa adho mukho bhuñjasi.
贤姊,我并非低头进食。
Na khvāhaṃ bhagini adhomukho bhuñjāmi.
那么,沙门,你是仰头进食吗?
Tena hi samaṇa ubbhamukho bhuñjasi.
姊妹,我并非仰面而食。
Na khvāhaṃ bhagini ubbhamukho bhuñjāmi.