4. Taddhita 品
4. Taddhitakaṇḍa
非属格派生词缀(apaccataddhita)
Apaccataddhita
232232. vā ṇa apacce.
232.Vāṇapacce.
以第六格结尾的词,在表示“此人的后代”这一意义时,可选择性地加上 ṇa 词缀。“vā”表示可选择性。由于 ṇa 词缀本身已经表达了非属格的意义,因此不再使用 apacca 一词。
Chaṭṭhantā saddā ‘‘tassāpacca’’miccasmiṃ atthe ṇo vā hoti. Vāti vākyatthaṃ. Ṇenevāpaccatthassa vuttattā apaccasaddāppayogo.
“Tesaṃ vibhatyā”一句中,以 tesaṃ 的引用表示词尾脱落。后续亦然。
‘‘Tesaṃ vibhatyā’’ do tesaṃgahaṇena vibhattilopo. Tathottaratra.
“Tesaṃ ṇo lopaṃ”意指词缀中 ṇ 的脱落。
‘‘Tesaṃ ṇo lopaṃ’’ti paccayānaṃ ṇassa lopo.
“Vuddhādisarassa vā saṃyogantassa saṇe ce”意为:当 saṇa 词缀随后时,不以复辅音结尾之词的首元音发生增音。
‘‘Vuddhādisarassa vā saṃyogantassa saṇe ce’’ti saṇakāre pare asaṃyogantassādisarassa vuddhi.
其限制规则如下:
Tassāpaniyame –
而a、i、u诸韵的增音分别是ā、e、o。
Ayuvaṇṇānañcāyo vuddhi.
a、i、u诸韵的增音分别是ā、e、o;而“ca”一词表示,在某些情况下则不发生增音。
Akārivaṇṇuvaṇṇānaṃ āeovuddhiyo honti, casaddena kvaci na.
由于是taddhita派生词,在如同名词般构成时,可附加syādi等词尾,并适用元音省略等规则。
Saralopādi, taddhitattā nāmamiva kate syādi.
taddhita派生词的性、格、数应依其所表之义而定。
Taddhitābhidheyyaliṅga–vibhattivacanā siyuṃ.
表集合与状态义者较为常见;后缀ṇya用于自身义,且构成中性词。
Samūhabhāvajā bhīyo, sakatthe ṇyo napuṃsake.
这些是不变词,以“dhā”与“ithaṃ”等为后缀。
Tā tutthiyaṃ nipātā te, dhāmithaṃpaccayantakā.
婆私吒的后代:男性称婆私吒子,女性称婆私吒女,中性称婆私吒物。由于有替代规则,通过派生后缀构词可完全排除复合词,因此也有“婆私吒后裔”的说法。
Vasiṭṭhassāpaccaṃ poso vāsiṭṭho, itthī vāsiṭṭhī, napuṃsakaṃ vāsiṭṭhaṃ. Vikappavidhānato taddhitena samāsassāccantaṃ bādhāyā bhāvā vasiṭṭhā paccantipi hoti.
或以中性词形式,声论学者们如是了知。
Napuṃsakena vāpīti, saddasatthavidū viduṃ.
233233. “vā”与“apacca”等词皆为统摄词。
233. Vā apacceti cādhikāro.
“ṇāyana”与“ṇāna”后缀,适用于“vaccha”等词之后。
Ṇāyana ṇāna vacchādito.
从“vaccha”等族姓词起,可加后缀“ṇāyana”或“ṇāna”。
Vacchādito gottagaṇato ṇāyano ṇāno ca vā hoti.
“后裔”谓自孙辈乃至其后之族姓。迦旃的后裔,称为迦旃延,或称作迦旃那。因词根以辅音丛结尾,故不发生增音。
Apaccaṃ paputtappabhuti gottaṃ. Kaccassāpaccaṃ kaccāyano, kaccāno vā. Saṃyogantattā na vuddhi.
234234. “ṇeyya后缀加于kattikā等词”——即ṇeyya;Vinatā的后代,称为Venateyya或Vinateyya。辅音前不增音。又依句别规则,“ṇeyya”亦用于“施予彼”之义:若供养施予彼人,此人即称dakkhiṇeyya(应受供养者)。
234. ‘‘Ṇeyyo kattikādīhī’’ti ṇeyyo, vinatāya apaccaṃ venateyyo vinateyyo vā. Na pakkhe vuddhi, ṇeyyoti yogavibhāgena ‘‘tassa dīyate’’ tyatthepi ṇeyyo, dakkhiṇā dīyate yassa so dakkhiṇeyyo.
235规则二三五:从以‘a’结尾的词,可选择附加后缀‘ṇi’。
235.Ato ṇi vā.
从以「a」结尾之词,表后裔义时,可选加「ṇi」后缀;再由「vā」一词,亦可加「ṇika」;至于以「a」结尾及不以「a」结尾之词,亦可加「bho」后缀。
Akārantato apacce ṇi vā hoti, puna vāsaddena ṇiko, akārantā anakārantā ca bopi.
例词如:dakkhi、sakyaputtiko、maṇḍabbo、bhātubbo。此中有双写。
Dakkhi, sakyaputtiko, maṇḍabbo, bhātubbo. Dvittaṃ.
236「Ṇavo pagvādīhī」:此句意为,于「pavādī」等词后加「ṇava」后缀。Manu的后裔,即māṇava。
236. ‘‘Ṇavo pagvādīhī’’ ti ṇavo. Manuno apaccaṃ māṇavo.
237“Ṇera”接在“vidhavā”等词之后,故为“ṇera”,如“sāmaṇera”。
237. ‘‘Ṇera vidhavādito’’ti ṇero, sāmaṇero.
表示“与……混合”等多种意义的taddhita词缀。
Saṃsaṭṭhādianekatthataddhita
238“以某物混合、渡越、行走、运载,则加Ṇiko”。此处“vā”字表示此词缀有多种意义及多种形式。与酥油混合的,称为ghātiko,即米饭;以筏渡越的,称为oḷūpiko或uḷūpiko,此处元音不加强化。
238. ‘‘Yena vā saṃsaṭṭhaṃ tarati carati vahati ṇiko’’ti ṇiko. Vākārena nekatthenekapaccayā ca. Ghatena saṃsaṭṭho ghātiko, odano. Uḷūpena taratīti oḷūpiko, uḷūpiko vā, na pakkhe vuddhi.
以车行路者,名为sākaṭiko。以头顶载者,名为sīsiko,此中无元音强化。
Sakaṭena caratīti sākaṭiko. Sīsena vahatīti sīsiko, na vuddhi.
从阴性词干加后缀eyyako,亦可加后缀ṇako。生于瞻波城者,称为campeyyako;同理,生于波罗奈者,称为bārāṇaseyyako。加后缀ṇako之例:住于拘尸那罗者,称为kosinārako。又从国名加后缀ṇako:住于摩揭陀国者,或为摩揭陀之主者,称为māgadhako。
Itthiliṅgato eyyako, ṇako ca. Campāyaṃ jāto campeyyako. Evaṃ bārāṇaseyyako. Ṇako – kusinārāyaṃ vasatīti kosinārako. Janapadato ṇako ca – magadhesu vasati, tesaṃ issaro vā māgadhako.
于同类中最为殊胜,名为ājānīyo。于马类中最为殊胜者,名为assājānīyo。加后缀ño:应知为最上者,名为aggaññaṃ,是为第二类。
Tajjātiyā visiṭṭhatthe ājānīyo. Assajātiyā visiṭṭho assājānīyo. Ño - agganti jānitabbaṃ aggaññaṃ, dvittaṃ.
239在“学习此”“由此所作”等义,以及存放、任命、技艺、货物、谋生等义中。
239.Tamadhīte tena katādisannidhānaniyogasippabhaṇḍa jīvikatthesu ca.
在“学习此”等义中,以“ādi”一词也包含了“杀”等义,此时可加后缀ṇiko。学习阿毗达摩者,称为ābhidhammiko或abhidhammiko,此处元音不发生强化。由言语所作之业,称为vācasikaṃ。同样地,mānasikaṃ。此处——
Taṃ adhīte iccādīsvatthesu ādisaddena hatādīsu ca ṇiko vā hoti. Abhidhammamadhīteti ābhidhammiko, abhidhammiko vā, na pakkhe vuddhi. Vacasā kataṃ kammaṃ vācasikaṃ. Evaṃ mānasikaṃ, ettha –
依据“在元音前有插入音”的规则,并以随后的“ādi”一词表示有s插入音。
‘‘Sa sare vāgamo’’tīhānuvattitādisaddena sāgamo.
存于身中的感受,称为身受(sārīrikā)。被派到门处者,称为守门人(dovāriko)。此处,“在适当位置有māyū的插入音”,指的是在vakāra之前插入okāra。
Sarīre sannidhānā vedanā sārīrikā. Dvāre niyutto dovāriko, ettha- ‘‘māyūnamāgamo ṭhāne’’ti vakārato pubbe okārāgamo.
技艺,指歌唱等艺术。以维那琴为技艺者,称为琴师(veṇiko),这里的vīṇā指弹奏维那琴。以香为货物者,称为香商(gandhiko)。以猎鹿维生者,称为猎鹿人(māgaviko),此处有vakāra的插入音。以网捕杀者,称为网师(jāliko)。以线缚者,称为线匠(suttiko)。以弓为武器者,称为弓手(cāpiko)。患有风病者,称为风病者(vātiko)。信敬佛陀者,称为信佛者(buddhiko)。以布换得之物,称为布易物(vatthikaṃ)。
Sippanti gītādikalā, vīṇā assa sippanti veṇiko, atra vīṇeti vīṇāvādanaṃ. Gandho assa bhaṇḍanti gandhiko, mage hantvā jīvatīti māgaviko, vakārāgamo. Jālena hato jāliko, suttena baddho suttiko, cāpo assa āyudhanti cāpiko, vāto assa ābādho atthīti vā vātiko, buddhe pasanno buddhiko, vatthena kītaṃ bhaṇḍaṃ vatthikaṃ.
“坛”是其量度,适合它,或它们的堆集,故为“坛器者”。以骰子博戏,故为“骰子戏者”;住于摩揭陀国,或因生于该地,故为“摩揭陀人”等。
Kumbho assa parimāṇaṃ, ta marahati, tesaṃ rāsi vā kumbhiko. Akkhena dibbatīti akkhiko, magadhesu vasati, jātoti vā māgadhiko iccādi.
240后缀 ṇo 用于“以彼而染”“此是其物”等义,亦用于其他义。
240.Ṇa rāgā tena rattaṃ tassedamaññatthesu ca.
于“以彼而染”等义中,可有后缀 ṇo。例如,为 kasāva(黄褐色)所染者,即 kāsāva(黄褐色衣)。
Tena rattaṃ tyādyatthesu ṇo vā hoti. Kasāvena rattaṃ kāsāvaṃ.
如是,nīla(青)、pīta(黄)等。无元音增长;例如,水牛(mahisa)之物,为 māhisa(水牛的),如角。
Evaṃ nīlaṃ pītamiccādi. Na vuddhi, mahisassa idaṃ māhisaṃ, siṅgaṃ.
如是,rājaporisa(王臣)。此处,依“ayuvaṇṇānañca”规则,由再取增长而使后分增长。māgadha(摩揭陀人):从摩揭陀而来、生于该处、或其主、或他们所住处;kattika(卡提卡月):与kattikā星宿相应,即是月份。
Evaṃ rājaporisaṃ, ettha ‘‘ayuvaṇṇānañcā’’ do puna vuddhiggahaṇena uttarapadassa vuddhi. Magadhehi āgato, tatra jāto, tesaṃ issaro, te assa nivāsoti vā māgadho, kattikādīhi yutto kattiko, māso.
以佛陀为其天神者,称为buddha(佛陀)。通达记论而学习者,称为veyyākaraṇa(记论师)。此处,依“māyūnamā”等规则,在ya字母之前增入e,并重叠ya。从sagara(萨嘎罗)诸人所生者,为sāgara(萨嘎罗人)等。
Buddho assa devatāti buddho. Byākaraṇaṃ avecca adhīteti veyyākaraṇo. Ettha ‘‘māyūnamā’’dinā yakārato pubbe e āgamo, yassa dvittaṃ. Sagarehi nibbatto sāgaroiccādi.
241241. ‘生’等词,以‘imi’及‘iya’后缀构成。
241.Jātādīnamimiyā ca.
在“生”等词之后,有imo和iyo后缀;又因ca字,亦有kiyo。于后出生者,为pacchima(最后);从人类种姓出生者,为manussajātiya(人类种姓者)。系缚于末端者,为antima(最后)、antiya(末端)。
Jātādīsu imo iyo ca hoti, casaddena kiyo ca. Pacchā jāto pacchimo, manussajātiyā jāto manussajātiyo. Ante niyutto antimo, antiyo.
同样地,andhakiya(安达卡人)。他有儿子,故为puttima(有儿子者)、puttiya(有儿子者)。同样地,kappiya(适合的)。
Evaṃ andhakiyo. Putto assa atthīti puttimo, puttiyo. Evaṃ kappiyo.
242242.“此为其处所”等义中,有īyo后缀;因ca字,亦用于利益等义。系缚的处所,为bandhanīya(应系缚的);经行的利益,为caṅkamanīya(适于经行)。
242. ‘‘Tadassaṭṭhānamīyo ce’’ti īyo, cakārena hitādyatthepi, bandhanassa ṭhānaṃ bandhanīyaṃ, caṅkamanassa hitaṃ caṅkamanīyaṃ.
243243.“多具彼者”即是ālu:凡多具贪欲者,称为abhijjhālu(多贪欲者)。
243. ‘‘Ālu tabbahule’’ti ālu. Abhijjhābahulo abhijjhālu.
【特殊派生词】
Visesataddhita
244244. 于差别中,则有 taratamissikiyiṭṭhā 等词。
244.Visese taratamissikiyiṭṭhā.
表达最高级含义时,有 tara 等词缀。
Atisayatthe tarādayo honti.
这些之中,以更恶故,称为 pāpataro、pāpatamo、pāpissiko、pāpiyo 或 pāpiṭṭho。
Ayametesaṃ atisayena pāpoti pāpataro, pāpatamo, pāpissiko, pāpiyo, pāpiṭṭho vā.
“Vuddhassa jo iyiṭṭhesū”此条规则,是对 vuddha 的替换——由于“saralopā”等规则,通过取原形之故,原形状态得以保持,因此 i 变为 e。即 jeyyo、jeṭṭho。
‘‘Vuddhassa jo iyiṭṭhesū’’ti vuddhassa jādese – ‘‘saralopā’’do pakatiggahaṇena pakatyabhāvā issa e. Jeyyo, jeṭṭho.
同样地,‘pasatthassa so ce’等句,在替换后即为seyyo、seṭṭho。
Evaṃ ‘‘pasatthassa so ce’’ti sādese seyyo, seṭṭho.
Assatthitaddhita(表‘所属’之派生后缀)
Assatthitaddhita
245第245条:‘Tadassatthīti vī ce’云云,即vī后缀。他具有智慧,故为medhāvī(有慧者)。
245. ‘‘Tadassatthīti vī ce’’ti vī. Medhā assa atthīti medhāvī.
246二百四十六、同样,'从tapa等之后有sī'等,即sī词缀,双写辅音,即成tapassī(苦行者)。
246. Evaṃ ‘‘tapādito sī’’ti sī, dvittaṃ, tapassī.
247二百四十七、'从daṇḍa等之后有ika和ī'等,即iko与ī词缀,成daṇḍiko、daṇḍī(持杖者)。
247. ‘‘Daṇḍādito ika ī’’ti iko, ī ca. Daṇḍiko, daṇḍī.
248二百四十八、'从guṇa等之后有vantu'等,即vantu词缀。如guṇavā(有德者)、paññavā(有慧者)。依'yadā'等规则,元音缩短。
248. ‘‘Guṇādito vantū’’ti vantu. Guṇavā, paññavā. Yadādinā rasso.
249二百四十九、“从 sati 等词后接 mantu”这一规则,即运用 mantu 词缀。如 satimā(有念者)、bhānumā(有光者)。
249. ‘‘Satyādīhi mantū’’ti mantu. Satimā, bhānumā.
250二百五十、“于 āyussukārā 等词中,asmantumhi”这一规则,ussa 变为 asa,构成 āyasmā(具寿者)。
250. ‘‘Āyussukārāsmantumhī’’ti ussa asa. Āyasmā.
251251.『由信而有』等,即『信者』。
251. ‘‘Saddhādito ṇa’’ iti ṇo. Saddho.
252“说明其质料之语,加mayo”者,即是maya。以金制成者,为suvaṇṇamayaṃ,或称suvaṇṇamayaṃ。在Pakkha中——以y等开头而有增益。
252. ‘‘Tappakativacane mayo’’ti mayo. Suvaṇṇena pakataṃ sovaṇṇamayaṃ, suvaṇṇamayaṃ vā. Pakkhe - yadādinā vuddhi.
这皆是省略的缘故。
Etesamo lope.
在格语尾省略时,mana等词的词末音变为o。如manomayaṃ(意所成)。
Vibhattilope manādīnamantassa o hoti. Manomayaṃ.
数词派生词。
Saṅkhyātaddhita
253253. 在数词补足中,ty词缀起主导作用。
253. Saṅkhyāpūraṇe tyadhikāro.
‘以二与三为tiyo’,即是tiyo;‘若于tiye中亦有二者,则为二之dutā’,即是dvitīnaṃ之dutā。二者之补足为dutiyo(第二),同样地,tatiyo(第三)也是如此。
‘‘Dvitīhi tiyo’’ti tiyo, ‘‘tiye dutāpi ce’’ti dvitīnaṃ dutā. Dvinnaṃ pūraṇo dutiyo, evaṃ tatiyo.
254254.“于四与六为thaṭhā”是指thaṭhā,例如catuttho(第四)、chaṭṭho(第六)。
254. ‘‘Catucchehi thaṭhā’’ti thaṭhā. Catuttho, chaṭṭho.
255255.他们以aḍḍha(半)添词,而有aḍḍhuḍḍha、divaḍḍha、diyaḍḍha、aḍḍhatiyā等形式。
255.Tesamaḍḍhūpapadena aḍḍhuḍḍha divaḍḍha diyaḍḍhāḍḍhatiyā.
第四、第二、第三与aḍḍha(半)组合添词,便成为aḍḍhuḍḍha、divaḍḍha、diyaḍḍha、aḍḍhatiyā。
Catuttha dutiya tatiyānaṃ aḍḍhūpapadena saha aḍḍhuḍḍha divaḍḍha diyaḍḍhāḍḍhatiyā honti.
“半”与“第四”合成为 aḍḍhuḍḍha(半第四,即第三半);“半”与“第二”合成为 divaḍḍha 或 diyaḍḍha(半第二,即第一半);“半”与“第三”合成为 aḍḍhatiya(半第三,即第二半)。
Aḍḍhena catuttho aḍḍhuḍḍho, aḍḍhena dutiyo divaḍḍho, diyaḍḍho vā, aḍḍhena tatiyo aḍḍhatiyo.
256256. “在数词的序数构成中加 mo”:此 mo 即如 pañcamo(第五)。于阴性,五的序数补足形式为 pañcamī(第五)。
256. ‘‘Saṅkhyāpūraṇe mo’’ti mo, pañcamo. Itthiyaṃ pañcannaṃ pūraṇī pañcamī.
当“一”与“十”组成相违释复合词时:
Eko ca dasa cāti dvande kate –
在“二”与“一”两个位置上,变成ā音。
Dvekaṭṭhānamākāro vā.
在数词中,当后分为“二”“一”“八”等时,其尾音变为ā。例如“十一”(ekādasa)、“十五”(pañcīva)。同样地,“十二”(dvādasa)也是如此。
Saṅkhyāne uttarapade dviekaaṭṭhaiccetesa mantassa ā vā hoti. Ekādasa pañcīva. Evaṃ dvādasa.
以“yadā”等开头,在“三”发生“te”等替换时,依“从十一等起,数词中das的ra”这一规则,“十”音节中的“das”变为“ra”。例如“十三”(terasa)。
Yadādinā tissa teādese ‘‘ekādito dassa ra saṅkhyāne’’ti dasasadde dassa ro. Terasa.
257257. 依“伴随‘四’时,其末尾音消失,后分起始音变为 cu、na 或 vā”之规则,于“四”一词中,其末尾音消失,且变为 cu。例如“十四”(cuddasa)。
257. ‘‘Catūpapadassa lopo tuttarapadādicassa cucopi navā’’ti catusadde tussa lopo cassa cu ca. Cuddasa.
依“十常替换为 so”之规则,“六”替换为 so——依“ḷa darānaṃ”之规则,“十”一词中的 das 变为 ḷa。例如“十六”(soḷasa)、“十八”(aṭṭhārasa)。
‘‘Dase so niccañce’’ti chassa soādese – ‘‘ḷa darānaṃ’’ti dasasadde dassa ḷo. Soḷasa, aṭṭhārasa.
258258. 依“于二十与十之中,二的 bā”之规则,“二”变为 bā。例如“二十二”(bāvīsati)。“十一”的序数为“第十一”(ekādasamo)。
258. ‘‘Vīsati dasesu bā dvissa tū’’ti dvissa bā. Bāvīsati, ekādasannaṃ pūraṇo ekādasamo.
259259. 依‘自“一”等数词,“十”变为ī’之规则,于阴性中添加ī。如Ekādasī(第十一日)等。
259. ‘‘Ekādito dasassī’’ti itthiyaṃ ī. Ekādasī iccādi.
依‘从二开始,表示“具有此量”之义时加ko’之规则,添加ka。具有两个量的,称为dvikaṃ(二组)。同理,tika等类推。
‘‘Dvādito konekatthe ce’’ti ko, dve parimāṇāni asseti dvikaṃ. Evaṃ tikādi.
260260. 依‘于集合义,用kaṇṇā’之规则,添加kaṇa与ṇa。众人之集合,称为mānussaka或mānusso。
260. ‘‘Samūhatthe kaṇṇā’’ti kaṇa ca, ṇo ca. Manussānaṃ samūho mānussako, mānusso vā.
加‘ṇe’之后——依‘jhalānam iya uva,于元音前或不’的规则,以‘vā’字标示,将‘i’替换为‘aya’——则得‘dvayaṃ’、‘tayaṃ’。同样,依‘gāma、jana、bandhu、sahāya等词,加tā后缀’的规则,而成‘tā’,如‘gāmatā’、‘nāgaratā’。
Ṇe kate – ‘‘jhalānamiyuvā sare vā’’ tīha vākārena issa ayādese – dvayaṃ, tayaṃ. Evaṃ ‘‘gāmajanabandhusahāyādīhi tā’’ti tā. Gāmatā, nāgaratā.
状态派生词(bhāva-taddhita)。
Bhāvataddhita
261在表示状态义时,则加ṇya、tta、tā等后缀。
261.Ṇyattatā bhāve tu.
在表状态义时,有ṇya、tta、tā等后缀;而用“tu”音也表示tta。在表自身等义时,也有ṇya;在表自身义时,也有tā。
Bhāvatthe ṇyattatā honti. Tusaddena ttano ca. Sakatthādīsupi ṇyo, sakatthe tā ca.
因为这些而生起声与智,
有既是声之转起;
而名即成为相,
类、物、作、德。
Hontyasmā saddañāṇāni, Bhāvo sā saddavuttiyā; Nimittabhūtaṃ nāmañca, Jāti dabbaṃ kriyā guṇo.
263例如:月亮的本质即是‘月亮性’。这里,依名称,‘月亮’一词用于指称月亮事物,而智则随顺于因相的色法。同样,‘人性’是依人类的种类。当以‘等’字含摄ī的缩短时:‘杖性’是与杖事物的关联;‘能煮性’是与煮行为的关联;‘蓝色性’是依蓝色性质。
263. Yathā – candassa bhāvo candattaṃ. Iha nāmavasā candasaddo candaddabbe vattate, nimittassa rūpānugatañca ñāṇaṃ. Evaṃ manussattanti manussajātivasā. Yadādinā īssa rasse – daṇḍittanti daṇḍaddabbasambandhā. Pācakattanti pacanakriyāsambandhā. Nīlattanti nīlaguṇavasā.
同样,对于ṇya等后缀,也应如此了知。ṇya。
Evaṃ ṇyādīsupi yathāyogaṃ ñeyyaṃ. Ṇyo.
在ya前,无a音者即被删除。
Avaṇṇo ye lopañca.
当其后为ya时,无a音者被删除;以ca字亦可摄i音。
Ye pare avaṇṇo lupyate, cakārena ikāropi.
y、v、t、l、ṇ、d、k、r诸辅音,分别变为c、l、ñ、j、k等;带y者,亦变为c等。以“kāra”一词为例,从sakapabha等词起始,与后随的ya音之前分结合时,某些情况下也会出现前分音与重叠。例如:paṇḍiccaṃ(贤明性)、kosallaṃ(善巧性)、sāmaññaṃ(沙门性)、sohajjaṃ(友善性)、porissaṃ(丈夫性)、nepakkaṃ(审慎性)、sāruppaṃ(适宜性)、osabbhaṃ(卑劣性)、opammaṃ(譬喻性)。
Yavataṃ talaṇadakārānaṃ byañjanāni calaña jakāratta’’nti yakārayuttānaṃ tādīnaṃ cādayo, kāraggahaṇena sakapabhamādito parayakārassa pubbena saha kvaci pubbarūpañca, dvittaṃ. Paṇḍiccaṃ, kosallaṃ, sāmaññaṃ, sohajjaṃ, porissaṃ, nepakkaṃ, sāruppaṃ, osabbhaṃ, opammaṃ.
在此,i 与 u 发生替换,并依规则插入 ri 音。
Iuiccetesaṃ ā hoti, rikārāgamo ca ṭhāne.
通过音节删除等规则,i 被省略。此即仙人的状态。
Saralopādinā ilopo. Isino bhāvo.
Ārissaṃ。同样地,柔和性、阿拉汉的状态,是由以 yad 等开头的规则删除 nt 而成的。
Ārissaṃ . Evaṃ mudutā, arahatā, ntassa yadādinā lopo.
凡夫性;无所有即为无所有处;kuṇḍani 的后嗣为 koṇḍañño,在此,通过 vā 音的变化,即使复合辅音结尾的词干也发生元音增长。
Puthujjanattanaṃ, akiñcanameva ākiñcaññaṃ, kuṇḍaniyā apaccaṃ koṇḍañño, ettha vuddhādo vākārena saṃyogantassāpi vuddhi.
于足有益者为诗偈,带来财富者为谷物,从真实而生者为真理;此处 i 脱落,三性之中并无元音增长。天神即是天。
Padāya hitaṃ pajjaṃ, dhanāyaṃ saṃvattanikaṃ dhaññaṃ, satito sambhūtaṃ saccaṃ, ilopo, tīsu na vuddhi. Devo eva devatā.
264264. 依‘ṇavidhānasutta’规则,表状态之 ṇa 后缀。——由‘visama’加 ṇa 构成‘vesamaṃ’,即不平坦的状态。由‘ujju’加 ṇa 构成‘ajjavaṃ’,即正直的状态,此中词干元音 u 转为 ā,并以‘yad’等规则将 r 转为 a。
264. ‘‘Ṇa visamādīhī’’ti bhāve ṇo. Vesamaṃ. Ujuno bhāvo ajjavaṃ. Ettha ussa ātte parūkārassa yadādinā avo.
265于“ramaṇīya”等词干后加后缀“kaṇa”。例如“mānaññakaṃ”。
265. ‘‘Ramaṇīyādito kaṇti kaṇa. Mānaññakaṃ.
不变词类的“达希达”(附缀词缀)。
Abyayataddhita
266“表分别义时,用‘dhā’,并以‘ca’字兼摄‘so’后缀”:以一种方式分别,即“ekadhā”(一一地),因属不变化词,故省略“si”格尾。依词语分别,则为“padaso”(逐词地)。
266. ‘‘Vibhāge dhā ce’’ti dhā, cakārena soppaccayo ca. Ekena vibhāgena ekadhā, nipātattā silopo. Padavibhāgena padaso.
267“从一切代词,表达方式之义时,用 thā”——由此得词尾 thā;又因 tu 字,亦得词尾 thattā。一切方式,或以一切方式,即 sabbathā。同理,而有 aññathattā。
267. ‘‘Sabbanāmehi pakāravacane tu thā’’ti thā. Tukārena thattā ca. Sabbo pakāro, sabbena pakārena vā sabbathā. Evaṃ aññathattā.
268“从 kim、ima 等词,用 tha”——由此得词尾 thaṃ;语基替换为 ka 时,得 kathaṃ;替换为 i 时,得 itthaṃ;通过规则拆分运用,亦得 thaṃ 与 bahutthaṃ。
268. ‘‘Kimimehi tha’’nti thaṃ, kādese-kathaṃ. Iādese-itthaṃ, thanti yogavibhāgena thaṃ-bahutthaṃ.
269当表达“将非污者变为污者”等义,即理解“非本有性状之转化”,且与“作”或“成”结合时,从名词依 yā 等规则加上后缀 ī:如 malinīkaroti setaṃ(令白布变污)。“将非灰者变为灰”的行为,即 bhasmīkaraṇaṃ kaṭṭhassa(薪柴之灰化)。“非污者变为污者”的状态,即 malinībhavati seto(白布变污)。加 ī 后缀者亦用作不变词。何以要说“非本有性状之转化”呢?若说“作瓶”(ghaṭaṃ karoti)、“成为瓶”(ghaṭo bhavati),则不适用,因为此处并非将非瓶者转变为瓶。
269. Amalinaṃ malinaṃ karotītyādyatthe-abhūtatabbhāve gamyamāne karabhūyoge sati nāmato yadādinā īppaccayo, malinīkaroti setaṃ. Abhasmano bhasmano karaṇanti bhasmīkaraṇaṃ kaṭṭhassa. Amalino malino bhavatīti malinībhavati seto. Īppaccayantopi nipāto. Abhūtatabbhāveti kiṃ, ghaṭaṃ karoti, ghaṭo bhavati.
“与作或成结合”是何意?若说“无染者生起为染污”(amalino malino jāyate),则于此不适用——因这里用的是“生起”,并非“作”或“成”。
Karabhūyogeti kiṃ, amalino malino jāyate.
“Avatthāvatovatthayā”一词,是以存在的事物为所缘,执取事物的相;亦即对存在事物的想,依于事物而断定其有。
Avatthāvatovatthayā, bhūtassaññāya vatthuno.
依此事物之相而存在,智者了知此为“非本有性状的转化”。
Tāyāvatthāya bhavanaṃ, abhūtatabbhavaṃ viduṃ.
此为派生词(taddhita)。
Taddhito.