3. 功德觉知——第三品
3. Guṇāvabodha-tatiyapariccheda
因为功德生起时,便超越了过失;
因此,我现在为你开示那些在音声中备受称赞的功德。
Sambhavanti guṇā yasmā, dosāne’va’matikkame; Dassessaṃ te tato dāni, sadde sambhūsayanti ye.
语言庄严总说
Saddālaṅkāra uddesa
明净、雄健、甜美、匀称、柔和;
双关、丰赡、光彩、义显、等持。
Pasādo’jo, madhuratā, samatā, sukhumālatā; Sileso’daratā, kanti, atthabyatti, samādhayo.
音声庄严的功用
Saddālaṅkāra payojana
具足这些功德之诗作,能夺诗人之心;
令作者成就究竟无垢的名声。
Guṇehe’tehi sampanno, bandho kavimanoharo; Sampādiyati kattūnaṃ, kitti maccantanimmalaṃ.
音庄严释
Saddālaṅkāra niddesa
他们义理紧密相系、吉祥优美的词句序列;
愿此善成就之所诠,令净信生起。
Adūrāhitasambandha, subhagā yā padā’vali; Supasiddhā’bhidheyyā’yaṃ, pasādaṃ janaye yathā.
Alaṅkarontā vadanaṃ, munino’dhararaṃsiyo; Sobhante’ruṇaraṃsī’va, sampatantā’mbujo’dare.
Ojo samāsabāhulya, meso gajjassa jīvitaṃ; Pajjepya’nā’kulo so’yaṃ, Kanto kāmīyate yathā.
牟尼王微微现起,似檀香涂抹般的微笑;
那些洁白的新叶,怎及他唇瓣的嫩叶。
Muninda manda sañjāta, hāsa candana limpitā; Pallavā dhavalā tasse, veko nā’dharapallavo.
词与所诠义为境,具足略说与广说之可能;
凡在此处成熟的,它也恰如精粹一般。
Padā’bhidheyyavisayaṃ, samāsa byāsa sambhavaṃ; Yaṃ pāriṇatyaṃ hotī’ha, sopi ojo’va taṃ yathā.
照亮正法,度脱人天之后;
犹如炽燃的火聚,他与弟子一同般涅槃。
Jotayitvāna saddhammaṃ, santāretvā sadevake; Jalitvā aggikhandho’va, nibbuto so sasāvako.
Matthakaṭṭhī matassā’pi, rajobhāvaṃ vajantu me; Yato puññena te sentu, jina pāda’mbujadvaye.
Iccatra niccappaṇati, gedho sādhu padissati; Jāyate’yaṃ guṇo tikkha, paññānamabhiyogato.
甜美与言辞执著,依随眠与烦恼而有二种;
或如前者等诵,或如色彩之描述。
Madhurattaṃ padāsatti, ra’nuppāsavasā dvidhā; Siyā samasuti pubbā, vaṇṇā’vutti paro yathā.
当这位最胜牟尼成就了无上正觉,
从那时起,法的盛大节日便出现于世间。
Yadā eso’bhisambodhiṃ, sampatto munipuṅgavo; Tadā pabhuti dhammassa, loke jāto mahu’ssavo.
牟尼主那柔和的微笑,宛如白茉莉花丛般曼妙绚丽;
她们展露着如月光石般皎洁的笑容,在人群前奔逐。
Munindamandahāsā te, kunda sandohavibbhamā; Disanta manudhāvanti, hasantā candakantiyo.
以一切柔和的色彩,这譬喻并非不可赞叹;
如同这串茉莉花环,为贪恋的蜂群所缠绕依附。
Sabbakomalavaṇṇehi, nā’nuppāso pasaṃsiyo; Yathā’yaṃ mālatīmālā, lina lolā’limālinī.
或纯以柔软之物,或纯以可触之物,
或以混合之物,如此三种,犹如色彩之调和。
Mudūhi vā kevalehi, kevalehi phuṭehi vā, Missehi vā tidhā hoti, vaṇṇehi samatā yathā.
纯粹柔软之平等。
Kevalamudusamatā
Kokilā’lāpasaṃvādī, munindā’lāpavibbhamo; Hadayaṅgamataṃ yāti, sataṃ deti ca nibbutiṃ.
纯粹触感的匀称。
Kevalaphuṭasamatā
世尊具足应受崇敬之德;
希求成就诸德者,谁不崇敬此大雄?
Sambhāvanīyasambhāvaṃ, bhagavantaṃ bhavantaguṃ; Bhavantasādhanā’kaṅkhī, ko na sambhāvaye vibhuṃ.
得与檀香相触,芬芳的摩罗耶山风;
缓缓吹拂,如畏幻术,在牟尼王面前的风。
Laddhacandanasaṃsagga, sugandhi malayā’nilo; Manda māyāti bhīto’va, munindamukhamārutā.
音声无有粗涩,充溢一切柔和,自然流露;
远离艰涩发音,辅音精细柔软。
Aniṭṭhura’kkhara’ppāyā, sabbakomala nissaṭā; Kicchamuccāraṇā’peta, byañjanā sukhumālatā.
见其色身光辉,闻其和雅音声
善逝正觉者适时而行,远离嬉戏
Passantā rūpavibhavaṃ, suṇantā madhuraṃ giraṃ; Caranti sādhūsambuddha, kāle keḷiparammukhā.
纵然不加修饰,在智者面前亦如是显现
它殊胜增长,优美而璀璨闪耀。
Alaṅkāravihīnā’pi, sataṃ sammukhate’disī; Ārohati visesena, ramaṇīyā ta’dujjalā.
犹如孔雀翎羽的织构,善能摧破论敌之言;
诸牟尼云众庄严嬉戏,善持端严顶髻。
Romañcapiñcha racanā, sādhu vādāhitaddhanī; Laḷanti’me munimeghu, mmadā sādhu sikhāvalā.
其微妙细妙唯存于顶端,且亦涉及词义之境;
犹如在‘我’等称谓中对名声等的称述一般。
Sukhumālatta matthe’va, padatthavisayampi ca; Yathā matādisaddesu, kittisesādikittanaṃ.
词语结合流畅紧密,是悦意功德之所居;
此种兼具双关之庄重表达,即是所谓双关语,如其所述。
Siliṭṭha pada saṃsagga, ramaṇīya guṇā’layo; Sabandhagāravo so’yaṃ, sileso nāma taṃ yathā.
以其指甲排列所生之光耀,断除新月之幻惑;
愿那牟尼主足下莲花的灿烂光辉,笼罩护佑你们。
Bāli’nduvibbhama’cchedi, nakharā’vali kantibhi; Sā munindapada’mbhoja, kanti vo valitā’vataṃ.
若任何殊胜功德得以显现,
此则为崇高,由此联结之道便有所依怙。
Ukkaṃsavanto yokoci, guṇo yadi patīyate; Udāro’yaṃ bhave tena, sanāthā bandhapaddhati.
乔达摩啊,您的肢体沾着莲足之尘;
啊!愿那些众生,于一切处皆得无染。
Pādambhoja rajo litta, gattā ye tava gotama; Aho! Te jantavo yanti, sabbathā nirajattanaṃ.
如是,胜者威德之殊胜,即此显现;
具慧者依此理则,可如是思惟其余。
Evaṃ jinā’nubhāvassa, samukkaṃso’tra dissati; Paññavā vidhinā’nena, cintaye para mīdisaṃ.
Udāro sopi viññeyyo, yaṃ pasattha visesanaṃ; Yathā kīḷāsaro līlā, hāso hemaṅgadā’dayo.
未越世间利,为一切人所欲;
所言“所乐”,即已说者,其说当可舍。
Lokiya’tthā’na’tikkantā, kantā sabbajanānapi; Kanti nāmā’tivuttassa, vuttā sā parihārato.
善巧于所立法之义故,
应依音声与义理而受引导故;
此即应当知解的二者,于应舍之词中已作开示;
如阳焰等,以及令心悦意等。
Atthabyattā’bhidheyyassā, Neyyatā saddato’tthato; Sā’yaṃ tadubhayā neyya, parihāre padassitā; Yathā marīciccādi ca, manonurañjanoccādi.
贤者,你足趾甲上本然的清净,不过徒有其表;
因为从你那里,无量的顶髻之影,从不离开那些谦恭者。
Sabhāvā’malatā dhīra, mudhā pādanakhesu te; Yato te’vanatā’nanta, moḷicchāyā jahanti no.
‘Bandhasāro’ti maññanti, yaṃ samaggāpi viññuno; Dassanā’vasaraṃ patto, samādhi nāma’yaṃ guṇo.
他法从此而往彼处,随顺世间界限;
‘正确地安住’,因此,这被称为‘定’。
Aññadhammo tato’ññattha, lokasīmā’nurodhato; Sammā ādhīyate’cce’so, ‘samādhī’ti niruccati.
无生命者中,有生命者之法于某处得以善巧安立;
无色者中,有与色相应之法;无味者中,有有味之法。
Apāṇe pāṇīnaṃ dhammo, sammā ādhīyate kvaci,; Nirūpe rūpayuttassa, nirase sarasassa, ca.
无变易者中,有与变易相应之法;虽非作者,亦显作者性。
对于受持咖提那衣者,即使身不安住,那些色也应当依其所持之相而存在。
Adrave dravayuttassa, akattaripi kattutā,; Kaṭhinassā’sarīre,pi, rūpaṃ tesaṃ kamā siyā.
定的指归(说明)
Samādhiniddesa
无手而具有手之法
Apāṇe pāṇīnaṃ dhammo
热血充盈的阿闼那!纵在白昼,你也与敌交锋;
他们无眠而欢喜,我以为,这便是你睡莲般的美丽。
Uṇṇā puṇṇi’ndunā nātha! Divāpi saha saṅgamā; Viniddā sampamodanti, maññe kumudinī tava.
无色相应者,
Nirupe rūpayuttassa
人们沉溺于悲悯之味,犹如沉溺于不死甘露之味;
您已除去憎恨与痛苦,护持者!足如莲花,清净无瑕。
Dayārasesu mujjantā, janā’matarasesvi’va; Sukhitā hatadosā te, nātha! Pāda’mbujā’natā.
舍离清凉之水
Nirase sarasassa
智者啊,有些人对你至为美妙的功德也不生净信;
尊者啊,那些性情粗劣之人,他们的心意行相又是怎样的呢?
Madhurepi guṇe dhīra, na’ppasīdanti ye tava; Kīdisī manasovutti, tesaṃ khāraguṇāna bho’.
对于与不动者结合的能动者而言,
Adrave dravayuttassa
一切处成就者!小者一经询问,即显大功德;
他们向四方奔散,如白茉莉般光洁,具诸瑞相。
Sabbatthasiddha! Cūḷaka, puṭapeyyā mahāguṇā; Disā samantā dhāvanti, kundasobhā sa lakkhaṇā.
虽非作者,却显现为作者性
Akattaripi kattutā
魔军所放出的种种钝器、各式兵器;
他们因羞愧而以他人装束,伏于你的足下,胜者啊!
Mārā’ribalavissaṭṭhā, kuṇṭhā nānāvidhā’yudhā; Lajjamānā’ññavesena, jina! Pādā’natā tava.
于身体坚硬者而言,
Kaṭhinassā sarīre
此乃牟尼日轮照耀之时,
从此觉悟之山升起;
以正法之光闪耀,破除其余深重黑暗。
Munindabhāṇumā kālo, Dito bodho’dayā’cale; Saddhammaraṃsinā bhāti, bhinda mandatamaṃ paraṃ.
这犹如呕吐、喷出等,尚未脱离对功德的称述;
然而,若执为极美妙者,实则得世俗之乐。
Vamanu’ggiranādye’taṃ, guṇavutya’pariccutaṃ; Atisundara maññaṃ tu, kāmaṃ vindati gāmmataṃ.
Kantīnaṃ vamanabyājā, munipādanakhā’valī; Candakantī pivantī’va, nippabhaṃ taṃ karontiyo.
若以无心造作为适宜,则误解了功德之业;
然而,此有心造作的功德之业,才是最殊胜的。
Acittakattukaṃ rucya , miccevaṃ guṇakammataṃ; Sacittakattukaṃ pe’taṃ, guṇakammaṃ yadu’ttamaṃ.
犹如胜者于人群中,喷涌出饱含润泽的法味;
宣说如此甜美之法,怎能不令众人心生喜悦?
Uggiranto’va sasneha, rasaṃ jinavaro jane; Bhāsanto madhuraṃ dhammaṃ, kaṃ na sappīṇaye janaṃ.
若有人通达音声论,又善巧于辞典,
恒常致力于韵律与庄严等,
他即使诗才有所不足,在诗人中亦被算作其一,
莫伽获得那虽不显赫却美好的名声。
Yo saddasatthakusalo kusalo nighaṇḍu, Chandoalaṅkatisu niccakatā’bhiyogo; So’yaṃ kavittavikalopi kavīsu saṅkhya, Moggayha vindati hi kitti’ mamandarūpaṃ.