第二章 过失之避除与理解
2. Dosaparihārāvabodha-dutiyapariccheda
有时,凭借诗人的才华,这整个矛盾;
超越了所谓的过失,便进入功德之道。
Kadāci kavikosallā, virodho sakalo pya’yaṃ; Dosasaṅkhya matikkamma, guṇavīthiṃ vigāhate.
因此,为使所说的矛盾不再成为矛盾;
如是,如今正导向过失的断除与觉了。
Tena vuttavirodhāna, mavirodho yathā siyā; Tathā dosaparihārā, vabodho dāni nīyate.
享用熟稻者,见稻即生喜乐;
这清澈的云,如何能令众生快乐?
Vindantaṃ pākasālīnaṃ, sālīnaṃ dassanā sukhaṃ; Taṃ kathaṃ nāma megho’yaṃ, visado sukhaye janaṃ?
纵使殊胜却已无味;主人啊,我心属于你,你即是我的归趣。
Vināyakopi nāgo si, gotamopi mahāmati; Paṇītopi rasā’peto, cittā me sāmi te gati.
Kathaṃ tādiguṇābhāve, lokaṃ toseti dujjano? Obhāsitāsesadiso, khajjoto nāma kiṃ bhave?
猜谜之人,并非就是卑劣与染污;
被可爱和安乐拥抱的人,难道不会拥抱我们吗?
Pahelikāya māruḷhā, na hi duṭṭhā kiliṭṭhatā; Piyā sukhā’liṅgitaṃ ka, māliṅgati nu no iti.
他或对我们施展双关之语,以污秽不净之词行于邪途;
于是,便以为那是在用双关语,仿佛这一切都由我所造作一般。
Yamake no payojeyya, kiliṭṭhapada micchite; Tato yamaka maññaṃ tu, sabba metaṃmayaṃ viya.
凭借菩萨的威力,水中的生物也得以出现于陆地;
如同长久以来,将那烦恼垢染驱散于水中。
Bodhisattappabhāvena , thalepi jalajānya’huṃ; Nudantāni’va sucirā, vāsaklesaṃ tahiṃ jale.
风虽具大威力,吹向牟尼却变得轻柔、和缓;
它于一切季节吹拂,平等地摇动群花。
Mahānubhāva pisuno, munino manda māruto; Sabbotukamayaṃ vāyi, dhunanto kusumaṃ samaṃ.
Nimuggamānaso buddha, guṇe pañcasikhassapi; Tantissara virodho so, na sampīṇeti kaṃ janaṃ?
Gaṇaye cakkavāḷaṃ so, candanāyapi sītalaṃ; Sambodhi satta hadayo, paditta’ṅgārapūritaṃ.
Pariccattabhavopi tva, mupanītabhavo asi; Acintyaguṇasārāya, namo te munipuṅgava.
牟尼不以言语传达心意而说话;
正知而妄语者,犯恶作。
Nevā’lapati kenā’pi, vacīviññattito yati; Sampajānamusāvādā, phuseyyā’pattidukkaṭaṃ.
Marīcicandanā’lepa, lābhā sītamarīcino; Imā sabbāpi dhavalā, disā rocanti nibbharaṃ.
魔罗,令心喜悦者,正是女子的妆饰与妩媚;
不为胜者所许,即是魔罗心中的火。
Manonurañjano māra, ṅganāsiṅgāravibbhamo; Jinenā’samanuññāto, mārassa hadayā’nalo.
即使未曾冒犯,此人仍为此人之敌;
由嗔怒所染而紫红的双眼,更增注视。
Apayātā’parādhampi, ayaṃ verī janaṃ jano; Kodhapāṭalabhūtena, bhiyyo passati cakkhunā.
Appakānampi pāpānaṃ, pabhāvaṃ nāsaye budho; Api nippabhātā’nīta, khajjoto hoti bhāṇumā.
Na pādapūraṇatthāya, padaṃ yojeyya katthaci, Yathā vande munindassa, pādapaṅkeruhaṃ varaṃ.
若对怖畏、嗔恚的称赞等,有如此差别;
若过失可被宣说,则于彼处并非徒劳无义;
Bhayakodhapasaṃsādi, viseso tādiso yadi; Vattuṃ kāmīyate doso, na tatthe’katthatākato.
Sappo sappo! Ayaṃ handa, nivattatu bhavaṃ tato, Yadi jīvitukāmo’si, kathaṃ ta mupasappasi?
不论何等殊妙的色相,何等悦目迷人的容姿;
不论何等绰约的风姿,
啊!佛陀盛会之涌现。
Yokoci rūpā’tisayo, kanti kāpi manoharā; Vilāsā’tisayo kopi, Aho! Buddhamaho’dayo.
无惑之章句,不杂而悦意;
词句安布浅近,诗王们交口赞叹。
Abyāmohakaraṃ bandhaṃ, abyākiṇṇaṃ manoharaṃ; Adūrapada vinyāsaṃ, pasaṃsanti kavissarā.
双目如青莲花瓣,双唇似班度花般明丽可爱;
鼻如金钩,故这位胜者令人见即生喜。
Nīluppalā’bhaṃ nayanaṃ, bandhukaruciro’dharo; Nāsā hema’ṅkuso tena, jino’yaṃ piyadassano.
超越凡俗之性,以悦耳动听的言语为体;
由于以味为因,此韵律超越了村俗性。
Samatikkanta gāmmattaṃ, kanta vācā’bhisaṅkhataṃ; Bandhanaṃ rasahetuttā, gāmmattaṃ ativattati.
那欲贪贱民折磨着我,对我毫无悲悯;
对于陷入这般不幸之人,快乐者又怎能漠然置之?
Dunoti kāmacaṇḍālo, so maṃ sadaya niddayo; Īdisaṃ byasanā’pannaṃ, sukhīpi ki mupekkhase?
对卑劣者的回避,如今不再被导向;
由于从此不再有听闻的怖畏,他们已思惟于下劣之中。
Yatihīnaparihāro, na pune’dāni nīyate; Yato na savanu’bbegaṃ, heṭṭhā yesaṃ vicāritaṃ.
Udāracarito’si tvaṃ, tene’vā’rādhanā tvayi; Desaṃ vā dehi gāmaṃ vā, khettaṃ vā mama sobhanaṃ.
牟尼主月所生,荣光聚束之芒;
纵使整个虚空,也无伸展余地。
Munindacandasambhūta, yasorāsimarīcinaṃ; Sakalopya’ya mākāso, nā’vakāso vijambhane.
心怀瞋怒者所说之语,有失义理,无可称赞;
因此,如同疯狂者等所说的话,在别处亦受呵责。
Vākyaṃ byāpannacittānaṃ, apetatthaṃ aninditaṃ; Tenu’mmattādikānaṃ taṃ, vacanā’ññatra dussati.
此汪洋大海虽可饮尽,然为衰老所迫者,其苦尤巨;
这些云在轰鸣,宛如帝释心爱的伊罗婆那。
Samuddo pīyate so’ya, maha’majja jarāturo; Ime gajjanti jīmūtā, sakkasse’rāvaṇo piyo.
柔和无违,由光辉之性所生;
那粗暴的束缚,会染污过失。
Sukhumālā’virodhitta, dittabhāvappabhāvitaṃ; Bandhanaṃ bandhapharusa, dosaṃ saṃdūsayeyya taṃ.
观见色之坏灭,倾听甜蜜音声;
善者与正自觉者适时游行,远离嬉戏。
Passantā rūpavibhavaṃ, suṇantā madhuraṃ giraṃ; Caranti sādhū sambuddha, kāle keḷiparammukhā.
修习、布施与戒律,于此已正成就;
涅槃、财富、天界等,无疑是成就之资具。
Bhāvanā, dāna, sīlāni, sammā sampāditāni’ha; Nibbāna, bhoga, saggādi, sādhanāni na saṃsayo.
若所阐述的某种殊胜境界,如是存在;
于未阐述者,绝无违越次第的过失。
Uddiṭṭhavisayo koci, viseso tādiso yadi; Anu’ddiṭṭhesu neva’tthi, doso kamavilaṅghane.
善、不善与无记之中,于所作等诸法,最后者为无记;
无记并非明显,前二者则为明显。
Kusalā’kusalaṃ abyā, kata’miccesu pacchimaṃ; Abyākataṃ pākadaṃ na, pākadaṃ paṭhamadvayaṃ.
虽有那样的因缘存在,具德者亦不彰显其功德;
宣说真实义者,绝无不合宜、卑劣之过。
Saguṇānā’vikaraṇe, kāraṇe sati tādise; Ocityahīnatā’patti, natthi bhūtatthasaṃsino.
应知所谓合宜,于世间以恭敬而著称;
由此教示所生的,乃善人与诗人中之魁杰。
Ocityaṃ nāma viññeyyaṃ, loke vikhyāta mādarā; Tattho’padesapabhavā, sujanā kavipuṅgavā.
由此,对于不合宜者的滋养,
若已造作,便成为滋味的滋养。
Viññātocityavibhavo, cityahīnaṃ parihare; Tato’cityassa sampose, Rasaposo siyā kate.
那位征服者,对于逼近的魔军与近在眼前的胜利庆典,
甚至不将其放在眼里,愿那位胜者赐予你们胜利。
Yo mārasena māsanna, māsannavijayu’ssavo; Tiṇāyapi na maññittha, so vo detu jayaṃ jino.
始业、作者等,对次第的超越与跨越;
此名为‘破坏’之矛盾,于一切处皆无所得归宿。
Āraddhakattukammādi, kamā’tikkamalaṅghane; Bhaggarītivirodho’yaṃ, gatiṃ na kvā’pi vindati.
善人之智与愚痴妇人之间,信赖不会生起;
如对长角兽的信赖、疾病、河流与王族一般。
Sujana’ññāna mitthīnaṃ, vissāso no’papajjate; Visassa siṅgino roga, nadīrājakulassa ca.
于已施设之药为清净,于佛等三宝亦清净;
应常于善人及功德中,修习净信。
Bhesajje vihite suddha, buddhādiratanattaye; Pasāda mācare niccaṃ, sajjane saguṇepi ca.
牟尼主如明月,以渴仰法味之眼遍照世间;众人如已入道者,见其光芒而得满足。
Munindacandimā’loka, rasa lola vilocano; Jano’vakkantapantho’va, raṃsidassanapīṇito.
凡因怀疑,或以嬉戏等缘由,
若有所施为,亦不为过,唯与疑惑相应而已。
Saṃsayāye’va yaṃkiñci, yadi kīḷādihetunā; Payujjate na doso’va, sasaṃsayasamappito.
当你从自家前往师尊的第二住处时,
我们必能获得以读诵等为始的安乐。
Yāte dutiyaṃ nilayaṃ, garumhi sakagehato; Pāpuṇeyyāma niyataṃ, sukha’majjhayanā’dinā.
Subhagā bhaginī sā’yaṃ, etassi’ccevamādikaṃ; Na ‘gāmma’miti niddiṭṭhaṃ, kavīhi sakalehipi.
拙劣的庄严消逝之时,善美的庄严便次第生起;
在庄严品中,将变得明了。
Duṭṭhā’laṅkāravigame, sobhanā’laṅkatikkamo; Alaṅkāraparicchede, āvibhāvaṃ gamissati.
依随师教而随行,我作此说;
由对诸师之殊胜净信,方悟此义;
希求声誉者,应远离他人之过失。
Dose parīharitu mesa varo’padeso, Satthantarānusaraṇena kato mayevaṃ; Viññāyi’maṃ garuvarāna’dhika’ppasādā, Dose paraṃ parihareyya yasobhilāsī.