第2章·过失之避除与理解
2. Dosaparihārāvabodha-dutiyapariccheda
有时,凭借诗人的才华,这整个矛盾;
超越了所谓的过失,便进入功德之道。
Kadāci kavikosallā, virodho sakalo pya’yaṃ; Dosasaṅkhya matikkamma, guṇavīthiṃ vigāhate.
因此,所说的矛盾如何成为无矛盾;
如是,如今将开示“避免过失之觉了”。
Tena vuttavirodhāna, mavirodho yathā siyā; Tathā dosaparihārā, vabodho dāni nīyate.
见成熟稻谷而得乐,见稻谷则生欢喜;
此澄澈之云,岂能令众人欢喜?
Vindantaṃ pākasālīnaṃ, sālīnaṃ dassanā sukhaṃ; Taṃ kathaṃ nāma megho’yaṃ, visado sukhaye janaṃ?
纵使为象王,乔达摩亦是大智者。
纵使殊胜却已无味;主人啊,我心属于你,你即是我的归趣。
Vināyakopi nāgo si, gotamopi mahāmati; Paṇītopi rasā’peto, cittā me sāmi te gati.
恶人若无如是德,云何能令世间悦?
如萤火喻,纵照无余,其光何有?
Kathaṃ tādiguṇābhāve, lokaṃ toseti dujjano? Obhāsitāsesadiso, khajjoto nāma kiṃ bhave?
隐于谜中者,非是卑劣垢染;
亲爱安乐之拥抱,谁不欣然相拥?
Pahelikāya māruḷhā, na hi duṭṭhā kiliṭṭhatā; Piyā sukhā’liṅgitaṃ ka, māliṅgati nu no iti.
不应于双句起用,秽句邪求皆非宜;
由此余双句,一切如“我”然。
Yamake no payojeyya, kiliṭṭhapada micchite; Tato yamaka maññaṃ tu, sabba metaṃmayaṃ viya.
凭借菩萨的威力,水生之花也得以出现于陆地;
如同驱散那因久住于水中所生的垢秽。
Bodhisattappabhāvena , thalepi jalajānya’huṃ; Nudantāni’va sucirā, vāsaklesaṃ tahiṃ jale.
风虽具大威力,吹向牟尼却变得轻柔、和缓;
它于一切季节吹拂,平等地摇动群花。
Mahānubhāva pisuno, munino manda māruto; Sabbotukamayaṃ vāyi, dhunanto kusumaṃ samaṃ.
五髻之心亦已沉潜于佛陀功德。
那琴音如此违逆,不能令任何人感到愉悦。
Nimuggamānaso buddha, guṇe pañcasikhassapi; Tantissara virodho so, na sampīṇeti kaṃ janaṃ?
他视轮围世界,比栴檀更清凉;
求正觉的众生心,充满炽燃火炭。
Gaṇaye cakkavāḷaṃ so, candanāyapi sītalaṃ; Sambodhi satta hadayo, paditta’ṅgārapūritaṃ.
你虽已舍弃后有,却又被引入后有。
礼敬您,具足不可思议功德精髓的牟尼魁首!
Pariccattabhavopi tva, mupanītabhavo asi; Acintyaguṇasārāya, namo te munipuṅgava.
牟尼不以言语表意而与任何人交谈;
正知而妄语者,即触恶作之罪。
Nevā’lapati kenā’pi, vacīviññattito yati; Sampajānamusāvādā, phuseyyā’pattidukkaṭaṃ.
如阳焰旃檀涂香,是清凉阳焰者之利得;
凡此一切洁白者,遍耀诸方无余。
Marīcicandanā’lepa, lābhā sītamarīcino; Imā sabbāpi dhavalā, disā rocanti nibbharaṃ.
魔女,令心喜悦者,正是妆饰与妩媚;
不为胜者所许,即是魔罗心中的火。
Manonurañjano māra, ṅganāsiṅgāravibbhamo; Jinenā’samanuññāto, mārassa hadayā’nalo.
即使未曾冒犯,此怀怨之人仍视他人为敌;
以嗔怒所染紫红之眼,愈益注视。
Apayātā’parādhampi, ayaṃ verī janaṃ jano; Kodhapāṭalabhūtena, bhiyyo passati cakkhunā.
纵是微小恶行,智者亦当摧破其势力。
在没有光亮时,萤火虫也被视为光耀夺目之物。
Appakānampi pāpānaṃ, pabhāvaṃ nāsaye budho; Api nippabhātā’nīta, khajjoto hoti bhāṇumā.
莫为补足音步,在任何地方强行凑字,
如我礼敬牟尼最莲华上足。
Na pādapūraṇatthāya, padaṃ yojeyya katthaci, Yathā vande munindassa, pādapaṅkeruhaṃ varaṃ.
怖畏、嗔恚、称赞等,如此差别若实有;
欲说其过于彼处,非以同义重复故。
Bhayakodhapasaṃsādi, viseso tādiso yadi; Vattuṃ kāmīyate doso, na tatthe’katthatākato.
“蛇!蛇!且,尊者请从彼处退后。”
你既然珍爱生命,为何还去接近它?
Sappo sappo! Ayaṃ handa, nivattatu bhavaṃ tato, Yadi jīvitukāmo’si, kathaṃ ta mupasappasi?
不论何等殊妙的色相,何等悦目迷人的容姿;
何等殊胜绰约的风姿,
啊!佛陀的伟大涌现。
Yokoci rūpā’tisayo, kanti kāpi manoharā; Vilāsā’tisayo kopi, Aho! Buddhamaho’dayo.
无惑之章句,不杂而悦意;
词句安布不远,诗王们赞叹。
Abyāmohakaraṃ bandhaṃ, abyākiṇṇaṃ manoharaṃ; Adūrapada vinyāsaṃ, pasaṃsanti kavissarā.
双目如青莲花瓣,双唇似班度花般明丽可爱;
鼻如金钩,故这位胜者令人见即生喜。
Nīluppalā’bhaṃ nayanaṃ, bandhukaruciro’dharo; Nāsā hema’ṅkuso tena, jino’yaṃ piyadassano.
超越凡俗之性,以悦耳动听的言语为体;
由于以味为因,此束缚超越了村俗性。
Samatikkanta gāmmattaṃ, kanta vācā’bhisaṅkhataṃ; Bandhanaṃ rasahetuttā, gāmmattaṃ ativattati.
欲贪贱民折磨我,无悲无悯——仁慈者啊!
我堕此般厄难,汝纵安乐,何忍漠然不顾?
Dunoti kāmacaṇḍālo, so maṃ sadaya niddayo; Īdisaṃ byasanā’pannaṃ, sukhīpi ki mupekkhase?
昔曾回避卑劣之行,如今复被牵引;
既无闻法而生之怖畏,其思择遂愈趋下劣。
Yatihīnaparihāro, na pune’dāni nīyate; Yato na savanu’bbegaṃ, heṭṭhā yesaṃ vicāritaṃ.
你品行高尚,正因如此,对你感到满意。
请赐予我地方、村庄,或是美好的田地。
Udāracarito’si tvaṃ, tene’vā’rādhanā tvayi; Desaṃ vā dehi gāmaṃ vā, khettaṃ vā mama sobhanaṃ.
牟尼主月所生,荣光聚束之芒;
纵使整个虚空,也无伸展余地。
Munindacandasambhūta, yasorāsimarīcinaṃ; Sakalopya’ya mākāso, nā’vakāso vijambhane.
心怀瞋怒者所说之语,有失义理,无可谴责;
因此,对于疯狂者等之外的人,那样的言语则会被指责。
Vākyaṃ byāpannacittānaṃ, apetatthaṃ aninditaṃ; Tenu’mmattādikānaṃ taṃ, vacanā’ññatra dussati.
此汪洋大海虽可饮尽,然我今日为衰老所迫;
这些云在轰鸣,正是帝释天神所钟爱的埃拉瓦纳象。
Samuddo pīyate so’ya, maha’majja jarāturo; Ime gajjanti jīmūtā, sakkasse’rāvaṇo piyo.
柔和无违,由炽燃之性所生;
那粗暴的束缚之过失,会染污它。
Sukhumālā’virodhitta, dittabhāvappabhāvitaṃ; Bandhanaṃ bandhapharusa, dosaṃ saṃdūsayeyya taṃ.
见诸色之胜妙,闻甜美之音声;
善士于正自觉者之世,远离嬉戏而游行。
Passantā rūpavibhavaṃ, suṇantā madhuraṃ giraṃ; Caranti sādhū sambuddha, kāle keḷiparammukhā.
修习、布施与持戒,我已悉皆圆满成就;
涅槃、受用、生天等,悉是成办之因,毋庸置疑。
Bhāvanā, dāna, sīlāni, sammā sampāditāni’ha; Nibbāna, bhoga, saggādi, sādhanāni na saṃsayo.
若某种已列举范围的内容,其差别是那样的;
于未阐述者,绝无违越次第的过失。
Uddiṭṭhavisayo koci, viseso tādiso yadi; Anu’ddiṭṭhesu neva’tthi, doso kamavilaṅghane.
善、不善与无记之中,于所作等诸法,最后者为无记;
无记不产生果报,前二者则产生果报。
Kusalā’kusalaṃ abyā, kata’miccesu pacchimaṃ; Abyākataṃ pākadaṃ na, pākadaṃ paṭhamadvayaṃ.
具德者不显扬(己德),若有如是因由;
宣说实义者,无不合宜之过。
Saguṇānā’vikaraṇe, kāraṇe sati tādise; Ocityahīnatā’patti, natthi bhūtatthasaṃsino.
应知合宜(ocitya)之义,于世间备受敬奉推崇;
善士与诗中魁杰,皆由彼教示而生。
Ocityaṃ nāma viññeyyaṃ, loke vikhyāta mādarā; Tattho’padesapabhavā, sujanā kavipuṅgavā.
了知合宜的威力后,应远离不合宜。
由此,对于合宜者的观察,
所作既成,其人便成耽味者。
Viññātocityavibhavo, cityahīnaṃ parihare; Tato’cityassa sampose, Rasaposo siyā kate.
那位对已逼近的魔军,临近胜利而欢庆者,
甚至不将其放在眼里,愿那位胜者赐予你们胜利。
Yo mārasena māsanna, māsannavijayu’ssavo; Tiṇāyapi na maññittha, so vo detu jayaṃ jino.
已开始的作者、业等,对次第的超越与跨越;
此名为“破坏”之矛盾,于一切处皆无所得归宿。
Āraddhakattukammādi, kamā’tikkamalaṅghane; Bhaggarītivirodho’yaṃ, gatiṃ na kvā’pi vindati.
善人、愚人与女人,皆不可信赖;
如毒蛇、有角兽、疾病、江河与王族,亦不可信赖。
Sujana’ññāna mitthīnaṃ, vissāso no’papajjate; Visassa siṅgino roga, nadīrājakulassa ca.
于所施设之药、清净之佛法僧三宝,应恒常修习净信;
于诸善人及有德者,亦应如是。
Bhesajje vihite suddha, buddhādiratanattaye; Pasāda mācare niccaṃ, sajjane saguṇepi ca.
世人渴仰牟尼明月,眼贪光味而仰望;
犹如已登道途之人,得见佛光即获满足。
Munindacandimā’loka, rasa lola vilocano; Jano’vakkantapantho’va, raṃsidassanapīṇito.
凡因怀疑,或以嬉戏等缘由,
若有所施为,虽与疑惑相应,亦不为过。
Saṃsayāye’va yaṃkiñci, yadi kīḷādihetunā; Payujjate na doso’va, sasaṃsayasamappito.
当师尊从自家前往第二住处时,
我们必藉读诵等获得决定安乐。
Yāte dutiyaṃ nilayaṃ, garumhi sakagehato; Pāpuṇeyyāma niyataṃ, sukha’majjhayanā’dinā.
“这位吉祥的姊妹,即是彼之……”如这些等。
所有诗人都没有称它为‘村俗’。
Subhagā bhaginī sā’yaṃ, etassi’ccevamādikaṃ; Na ‘gāmma’miti niddiṭṭhaṃ, kavīhi sakalehipi.
拙劣的庄严消逝之时,善美的庄严便次第生起;
在庄严品中,将变得明了。
Duṭṭhā’laṅkāravigame, sobhanā’laṅkatikkamo; Alaṅkāraparicchede, āvibhāvaṃ gamissati.
为远离过失,有此殊胜教导。
依随师教而随行,我作此说;
由对诸师之殊胜净信,方悟此义;
希求声誉者,应远离罪过。
Dose parīharitu mesa varo’padeso, Satthantarānusaraṇena kato mayevaṃ; Viññāyi’maṃ garuvarāna’dhika’ppasādā, Dose paraṃ parihareyya yasobhilāsī.