第一章:过失之觉了
1. Dosāvabodha-paṭhamapariccheda
礼敬三宝
Ratanattayappaṇāma
牟尼主口如莲,胎藏所生之妙音;
是众生之皈依,愿此语令我心欢喜。
Munindavadanambhoja, gabbhasambhavasundarī; Saraṇaṃ pāṇinaṃ vāṇī, mayhaṃ pīṇayataṃ manaṃ.
那贤善者,善加庄严,往昔的圣者亦复如是;
然而,他们并不沿用纯净的摩揭陀语。
Rāma, sammā’dya’laṅkārā, santi santo purātanā; Tathāpi tu vaḷañjenti, suddhamāgadhikā na te.
因此,愿以此名,令诸无庄严者欢喜;
以不相应之庄严,非我之辛劳。
Tenā’pi nāma toseyya, mete laṅkāravajjite; Anurūpenā’laṅkāre, ne’sa meso parissamo.
那些智慧未得积聚、于众多经教义理未加通晓之人,
他们实为痴迷所蒙蔽,对任何事情都无有所知。
Yesaṃ na sañcitā paññā, nekasatthantaro’citā; Sammoha’bbhāhatā ve’te, nāvabujjhanti kiñcipi.
在此无有可恭敬的师长之人,对他们而言,承事恭敬又有何用?
Kiṃ tehi pādasussūsā, yesaṃ natthi garūni’ha; Ye tappādarajokiṇṇā, te’va sādhū vivekino.
诗歌与戏剧所演绎的,那些以引导人心为业的诗人们;
他们无论创作什么,都算不上令人惊叹的最上之作。
Kabba, nāṭakanikkhitta, nettacittā kavijjanā; Yaṃkiñci racayante’taṃ, na vimhayakaraṃ paraṃ.
正是如此展现之时,那结缚本身便令人惊叹;
能令智者心生喜悦之处,他们便于此怀持恭敬而安住。
Teye’va paṭibhāvento, so’va bandho savimhayo; Yena tosenti viññū ye, tattha pya’vihitā’darā.
Bandho ca nāma sadda,tthā, sahitā dosavajjitā; Pajja gajja vimissānaṃ, bhedenā’yaṃ tidhā bhave.
又,再安立为有结缚与无结缚二种;
而诸庄严,则令彼达至更为可贵的境地。
Nibandho cā’nibandho ca, puna dvidhā niruppate; Taṃ tu pāpentya’laṅkārā, vindanīyatarattanaṃ.
他们饰严者尚且光彩熠熠,未加修饰时又当如何?可见一斑。
Anavajjaṃ mukhambhoja , manavajjā ca bhāratī; Alaṅkatā’va sobhante, kiṃ nu te nira’laṅkatā?
Vinā garūpadesaṃ taṃ, bālo’laṅkattu micchati; Sampāpuṇe na viññūhi, hassabhāvaṃ kathaṃ nu so?
纵是诗人妙语缀成的篇章,亦如黯然无光的饰物;
它成为可言说者,乃是依彼惯用语的引申所致。
Ganthopi kavivācāna, malaṅkāra’ppakāsako; Yāti tabbacanīyattaṃ, ta’bbohārū’pacārato.
音声与义理的结合即名为纽带,它们彼此相连而成系列。
Dvippakārā alaṅkārā, tattha sadda, tthabhedato; Saddatthā bandhanāmā’va, taṃsajjita tadāvali.
Guṇālaṅkārasaṃyuttā, api dosalava’ṅkitā; Pasaṃsiyā na viññūhi, sā kaññā viya tādisī.
因此,应以大精进断除过失;
此者若于一切时无有过失、具足功德,岂非如是?
Tena dosanirāso’va, mahussāhena sādhiyo; Niddosā sabbathā sā’yaṃ, saguṇā na bhaveyya kiṃ?
虽无华美的装饰,若具足美德,便令人心生向往;
无过失、离瑕疵、具足美德,犹如贤善的妻子。
Sā’laṅkāraviyuttā’pi, guṇayuttā manoharā; Niddosā dosarahitā, guṇayuttā vadhū viya.
于词、句及其义理中,被认为存在的种种过失——
我今为这些过失,宣说其例及相。
Pade vākye tadatthe ca, dosā ye vividhā matā; So’dāharaṇa metesaṃ, lakkhaṇaṃ kathayāmya’haṃ.
语词过失之列举
Padadosa uddesa
意义相违、意义晦涩、污秽,及矛盾;
难解、有待修饰、意义卑劣、无有实益
Viruddhatthantarā, jhattha, kiliṭṭhāni, virodhi ca; Neyyaṃ, visesanāpekkhaṃ, hīnatthaka manatthakaṃ.
句过失列举
Vākyadosa uddesa
词与句的过失:意义单一、坏失韵律
同样,言辞混杂、粗俗,韵律缺失,次序错乱;
过度言说、未达其义,以及粗野失当、关联不当。
Dosā padāna vākyāna, mekatthaṃ bhaggarītikaṃ; Tathā byākiṇṇa gāmmāni, yatihīnaṃ kamaccutaṃ; Ativutta mapetatthaṃ, sabandhapharusaṃ tathā.
句义过失列举
Vākyatthadosauddesa
“退失”,即衰颓、枯槁者,此说尚存疑惑;
“村落之杂秽庄严”,即依止于词句之义的嗔恚。
Apakkamo’ , cityahīnaṃ, bhaggarīti, sasaṃsayaṃ; Gāmmaṃ duṭṭhālaṅkatīti, dosā vākyatthanissitā.
词之过失释
Padadosaniddesa
所谓义之相违,即是其义与他义相违者;
Viruddhatthantaraṃ tañhi, yassa’ññattho virujjhati;
Adhippete yathā megho, visado sukhaye janaṃ.
以何种殊胜之因而成就,此即如蜜之最胜义;
犹如光耀一切方隅,此灯熠熠生辉;
Visesya madhikaṃ yenā, jhattha metaṃ bhave yathā; Obhāsitā’sesadiso, khajjoto’yaṃ virājate.
其义难以悟入,因自性等之分别故;
正如彼已染污,此亦为亲爱者所拥抱;
Yassa’tthā’vagamo dukkho, pakatyā’divibhāgato; Kiliṭṭhaṃ taṃ yathā tāya, so’ya māliṅgyate piyā.
愚者!染污之词与双关等句,应被破除;
彼亦被摄于染污词之过失中;
Yaṃ kiliṭṭhapadaṃ mandā, bhidheyyaṃ yamakādikaṃ; Kiliṭṭhapadadose’va, tampi anto karīyati.
以悦耳之声严饰,以流畅之词连缀;
此与净信功德相应之双关句,乃我如是思量。
Patītasaddaracitaṃ, siliṭṭhapadasandhikaṃ; Pasādaguṇasaṃyuttaṃ, yamakaṃ mata medisaṃ.
无间隔、有间隔,另有未说及的种种色所生者;
此双关亦以诸句之始、中、末为其行境。
Abyapetaṃ byapeta’ñña, māvuttā’nekavaṇṇajaṃ; Yamakaṃ tañca pādāna, mādi, majjha, nta, gocaraṃ.
善人、不善人,一切众生皆缘于功德而远离;
他们未能达至远离,常在不远离者的近处。
Sujanā’sujanā sabbe, guṇenāpi vivekino; Vivekaṃ na samāyanti, avivekijanantike.
善巧者、不善巧者,一切强者、弱者,皆为人称扬;
他们未曾到达,乃至未成如此——苦乐之施与者;
无间隔的双关,以第一、第二、第三句等句首为始。
Kusalā’kusalā sabbe, pabalā’pabalā thavā; No yātā yāva’hosittaṃ, sukhadukkhappadā siyuṃ; Abyapeta paṭhama dutiya tatiyapādādi yamakaṃ.
愿她恭敬地灭除执着,由我安立、又安立;
以顶礼与恭敬,于三宝之器中。
Sādaraṃ sā daraṃ hantu, vihitā vihitā mayā; Vandanā vandanāmāna, bhājane ratanattaye.
Kamalaṃ ka’malaṃ kattuṃ, vanado vanado’mbaraṃ; Sugato sugato lokaṃ, sahitaṃ sa hitaṃ karaṃ.
Abyapetādiyamaka , sseso leso nidassito; Ñeyyāni’māyeva disā, ya’ññāni yamakānipi.
Accantabahavo tesaṃ, bhedā sambhedayoniyo; Tathāpi keci sukarā, keci accantadukkarā.
Yamakaṃ taṃ pahelī ca, nekantamadhurāni’ti; Upekkhiyanti sabbāni, sissakhedabhayā mayā.
若与处所、时间、技艺、明、理、传承相违,
此即相违之句,且由欢喜的譬喻而显明。
Desakālakalāloka, ñāyāgamavirodhi yaṃ; Taṃ virodhipadaṃ ce’ta, mudāharaṇato phuṭaṃ.
Ya dappatīta mānīya, vattabbaṃ neyya māhu taṃ; Yathā sabbāpi dhavalā, disā rocanti rattiyaṃ.
贤者们无论在何处,都不认为这种现象有多稀奇;
对词义的理解,难得而超越自身能力。
Nedisaṃ bahu maññanti, sabbe sabbattha viññuno; Dullabhā’vagatī sadda, sāmatthiyavilaṅghinī.
若待能简别者,彼得此简别时;
如是,凡所释义,彼依慧眼更得明见。
Siyā visesanāpekkhaṃ, yaṃ taṃ patvā visesanaṃ; Sātthakaṃ taṃ yathā taṃ so, bhiyyo passati cakkhunā.
Hīnaṃ kare visesyaṃ yaṃ, taṃ hīnatthaṃ bhave yathā; Nippabhī kata khajjoto, samudeti divākaro.
那仅仅是凑足音节罢了,被视为无义之语;
正如我礼敬佛陀的莲足一般。
Pādapūraṇamattaṃ yaṃ, anatthamiti taṃ mataṃ; Yathā hi vande buddhassa, pādapaṅkeruhaṃ pi ca.
语句过失释
Vākyadosa niddesa
于音声与义理已说之处,更复有所言说;
那于我为一义,恰如‘vārido vārido’一词。
Saddato atthato vuttaṃ, yattha bhiyyopi vuccati; Ta mekatthaṃ yathā’bhāti, vārido vārido ayaṃ.
Titthiyaṅkurabījāni, jahaṃ diṭṭhigatāni’ha; Pasādeti pasanne’so, mahāmuni mahājane.
Āraddhakkamavicchedā, bhaggarīti bhave yathā; Kāpi paññā, kopi paguṇo, pakatīpi aho tava.
Padānaṃ dubbinikkhepā, byāmoho yattha jāyati; Taṃ byākiṇṇanti viññeyyaṃ, tadudāharaṇaṃ yathā.
Bahuguṇe paṇamati, dujjanānaṃ pyayaṃ jano; Hitaṃ pamudito niccaṃ, sugataṃ samanussaraṃ.
这便偏离了殊胜的言语,而被认为是村俗之语,恰如其说。
少女啊,我正恋慕着你,你却不恋慕我——这究竟是为何?
Visiṭṭhavacanā’petaṃ, gāmmaṃ’tya’bhimataṃ yathā; Kaññe kāmayamānaṃ maṃ, na kāmayasi kiṃnvi’daṃ?
Padasandhānato kiñci, duppatītikaraṃ bhave; Tampi gāmmaṃ tya’bhimataṃ, yathā yābhavato piyā.
于已述及所指之处,词句的划分即当如是;
凡为彼划分所欠缺者,便称为‘欠缺划分’;而它正是那欠缺划分者。
Vuttesu sūcite ṭṭhāne, padacchedo bhave yati; Yaṃ tāya hīnaṃ taṃ vuttaṃ, yatihīnanti sā pana.
停顿于一切句末,尤其在所述之义中特别如此;
音节长短前后不一,有时亦在词中某处。
Yati sabbatthapādante, vuttaḍḍhe ca visesato; Pubbāparānekavaṇṇa, padamajjhepi katthaci.
我以头顶礼敬彼名,亦礼敬如来妙色;
他以三重金色之流,遍洒一切方所。
Taṃ name sirasā cāmi, karavaṇṇaṃ tathāgataṃ; Sakalāpi disā siñca, tiva soṇṇarasehi yo.
连声时,位于前词末尾的元音,如同语尾消失一般被省略。
否则,于其处,此变为彼,彼变为此,如同替代等变化,亦如“para”与“adi”等例。
Saro sandhimhi pubbanto, viya lope vibhattiyā; Aññathā tva’ññathā tattha, yā’desādi parā’di’va.
句首等词恒常相连,若由他词,譬如 para 等,则不在此列。
Cādī pubbapadantā’va, niccaṃ pubbapadassitā; Pādayo niccasambandhā, parādīva parena tu.
一切人天当以头面礼敬那超越量的如来;
他已证得世间之最上,譬喻对他实不相称。
Name taṃ sirasā sabbo, pamā’tītaṃ tathāgataṃ; Yassa lokaggataṃ patta, sso’pamā na hi yujjati.
我恒常顶礼那位牟尼王,他具足无量的智慧与无上的功德;
他的智慧与慈心,无边无际地展现。
Munindaṃ taṃ sadā vandā, mya’nantamati muttamaṃ; Yassa paññā ca mettā ca, nissīmāti vijambhati.
在那里,大慈与大智达到最上的生起;
我顶礼那位胜者,他是一切殊胜功德之所依。
Mahāmettā mahāpaññā, ca yattha paramodayā; Paṇamāmi jinaṃ taṃ pa, varaṃ varaguṇā’layaṃ.
依教法而得解脱,如耕无过之田;
请赐我田地或村落,或我悦意的地方。
Padatthakkamato muttaṃ, kamaccuta midaṃ yathā; Khettaṃ vā dehi gāmaṃ vā, desaṃ vā mama sobhanaṃ.
Lokiyattha matikkantaṃ, ativuttaṃ mataṃ yathā; Atisambādha mākāsa, metissā thanajambhane.
Samudāyatthato’petaṃ, taṃ apetatthakaṃ yathā; Gāviputto balibaddho, tiṇaṃ khādī pivī jalaṃ.
何处有系缚与粗暴,那里即有系缚的粗暴;
坚结与残株已除尽,投入田中自能结果。
Bandhe pharusatā yattha, taṃ bandhapharusaṃ yathā; Kharā khilā parikkhīṇā, khette khittaṃ phalatya’laṃ.
语句义之过患解说
Vākyatthadosa niddesa
Ñeyyaṃ lakkhaṇa manvattha, vasenā’pakkamādinaṃ; Udāharaṇa metesaṃ, dāni sandassayāmya’haṃ.
修习、布施与持戒,我已悉皆圆满成就;
这些能成就财富、天界乃至涅槃,决定无疑。
Bhāvanā, dāna, sīlāni, sammā sampāditāni’ha; Bhoga, saggādi, nibbāna, sādhanāni na saṃsayo.
世间最应敬者,唯我无间断;
一切功德皆从一功德中集起而生。
Pūjanīyataro loke, aha meko nirantaraṃ; Mayekasmiṃ guṇā sabbe, yato samuditā ahuṃ.
Yācito’haṃ kathaṃ nāma, na dajjāmya’pi jīvitaṃ; Tathāpi puttadānena, vedhate hadayaṃ mama.
毒中、有角兽处、河流中、疾病中,以及王族中也是如此。
Itthīnaṃ dujjanānañca, vissāso nopapajjate; Vise siṅgimhi nadiyaṃ, roge rājakulamhi ca.
Munindacandimā loka, saralolavilocano; Jano’ vakkantapantho’va, gopadassanapīṇito.
就语义而言便难以把握,如同被认作粗俗的行为;
此人虽勇猛有力,但杀死他人后仍不肯停歇。
Vākyatthato duppatīti, karaṃ gāmmaṃ mataṃ yathā; Poso vīriyavā so’yaṃ, paraṃ hantvā na vissamī.
那便是拙劣的装饰:用来装饰,反成污损;
若解说那样的装饰,形象便不美好。
Duṭṭhālaṅkaraṇaṃ tetaṃ , yatthā’laṅkāradūsanaṃ; Tassā’laṅkāraniddese, rūpa māvi bhavissati.
在这些过失之中,瞋恚是最严重的一类;
这正是为了启发诗人们,
倘若那也会令人生起厌倦。
Kato’tra saṅkhepanayā mayā’yaṃ, Dosāna mesaṃ pavaro vibhāgo; Eso’va’laṃ bodhayituṃ kavīnaṃ, Tamatthi ce khedakaraṃ parampi.