Abhidhānappadīpikā复注
36 段
《名辞灯注》
Abhidhānappadīpikāṭīkā
他的智慧恒常是智慧,离此智慧,则无所知;
向具足圆满功德的大仙致敬后,
摄取了诸师教法之精髓,一切持法者也是如此;
今作《名辞灯》之义释。
Yassa ñāṇaṃ sadā ñāṇaṃ, nāññeyyā ñāṇakaṃ vinā; Nissesaguṇayuttassa, tassa natvā mahesino. Satthantarā samādāya, sāraṃ sabbadharā tathā; Kariyyate’bhidhānappa-dīpakassatthavaṇṇanā.
礼敬等解释
Paṇāmādivaṇṇanā
在此,此论师为成就自他之真舍利益,先积集福德,故以“如来”等语开篇。其中,那位悲藏、大悲生处之如来、世尊,舍弃了已然在握的安乐处——即安乐的依处、安乐之因,或安乐之授予者——涅槃,而于苦因之处的有(轮回)中,行极难行、非混杂、最极难行之五种舍离等,唯为利他而作,并非为己。如是如来,我今礼敬。
[Ka] idhāyaṃ ganthakāro paṭhamamattano paresampi sammā hitatthanipphādanatthaṃ puññasampada’mācinoti ‘‘tathāgato’’ccādinā. Tattha karuṇākaro mahākaruṇāya uppattiṭṭhānabhūto yo tathāgato bhagavā karopayātaṃ attano hatthagataṃ sukhappadaṃ sukhassa patiṭṭhānabhūtaṃ sukhakāraṇaṃ vā sukhadāyakaṃ vā padaṃ nibbānaṃ osajja cajitvā kalisambhave dukkhakāraṇabhūte bhave saṃsāre kevaladukkaraṃ sukarenāsammissaṃ accantadukkaraṃ pañcavidhapariccāgādikaṃ karaṃ karonto paratthaṃ paresamatthaṃyeva akā katavā, tamedisaṃ tathāgataṃ ahaṃ namāmi.
又,那为牟尼象、牟尼胜者、诸世尊所敬奉之法,乃脱离老、病等之法。同样,安住此殊胜法舟,依正行道而登乘的人与非人——人与天,渡过了为烦恼、业、果三转所搅动的生死大海,即得渡越。此法能断除烦恼,或能断除轮回之苦。如是之法,我亦礼敬。
[Kha] yañca dhammaṃ jarārujādimuttā jarārogādīhi vimuttā munikuñjarā muniseṭṭhā bhagavanto apūjayuṃ pūjitavanto, tathā uttare uttame sattānaṃ vā saṃsāramahoghapakkhandānaṃ tato uttaraṇasamatthe yahiṃ tare yasmiṃ dhammaplave ṭhitā sammāpaṭipajjanavasena ārūḷhā narānarā manussā ca devā ca tivaṭṭambunidhiṃ kilesakammavipākavaṭṭasaṅkhātehi tīhi vaṭṭehi ākulitaṃ saṃsāramahamburāsiṃ tariṃsu tiṇṇā, aghappahaṃ kilesappahānakaraṃ, saṃsāradukkhappahānakaraṃ vā taṃ dhammamapi ahaṃ namāmi.
牟尼王的亲子,即从世尊胸中出生、由法教而证得圣位,故成为牟尼王的真子。他为诸天所称叹,能断除烦恼,是求福者的善福田——福种生长之地,世间良田,名闻遐迩。或因无烦恼听闻而为未闻,虽非生命亦令其成为生命,故称“令成生命者”,即巴帝摩卡律仪。具此律仪者为“令成生命之律仪者”。彼“令成生命之律仪者”以戒等功德,成为诸天世间所希求的胜者。正如所说:“诸天亦羡慕如是之人。”恒时相续,以戒等功德之流,心无间断,乃至八圣众,我亦礼敬。以上于此处,三者之义释应略见。
[Ga] munindorasasūnutaṃ bhagavato ure sambhavadhammadesanāya ariyabhāvappattatāya munindassa orasaputtabhāvaṃ gataṃ pattaṃ nutaṃ kilesakhepanakaṃ supuññakhettaṃ puññatthikānaṃ puññabījaviruhanaṭṭhānaṃ sukhettabhūtaṃ bhuvane loke sutaṃ vissutaṃ , sutadharaṃ vā kilesasavanābhāvena assutaṃ apāṇopi pāṇo karīyitthāti pāṇīkato, pātimokkhasaṃvaro, sova saṃvaro etassatthīti pāṇīkatasaṃvaro, taṃ pāṇīkatasaṃvaraṃ, varaṃ sīlādiguṇehi sadevakehi lokehi patthanīyaṃ. ‘‘Devāpi tassa pihayanti tādino’’ti hi vuttaṃ. Sadā sabbasmiṃ kāle guṇoghena sīlādiguṇasamūhena nirantarantaraṃ avicchinnamānasaṃ, paripuṇṇacittaṃ vā gaṇampi aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ samūhaṃ api ahaṃ namāmīti evamettha tiṇṇampi saṅkhepato atthayojanā daṭṭhabbā.
如此积累福德后,所欲成就者为何?答言:“我将阐明《名辞灯》。”此论依自性与性别而阐明、开示佛等名称,故得名《名辞灯》。我将以内在成就、外在阐明而开示。内在成就须待外在阐明而成就,乃为合理。难道不是已有诸先师对名辞性别的开示吗?如《阿摩罗俱舍》、《三篇》、《优波罗尼》等名辞论,以及波你尼、毗耶迪、婆罗卢支、旃陀罗戈敏、鲁陀罗跋摩那等所造之性别论?既然如此,为何还造此论?答:“为开示与佛语相应之名辞性别。”这表明:虽已有先师诸论,然其中名辞性别不与佛语相应,故为开示与佛语相应之名辞性别,我将阐明名辞论。依此义而说。“名”者,以之命名、表示意义,依声论,源于“namu”词根。“性别”者,以“于女性,此语尾”等而分别,或以之标示女性等,故有女性、男性、中性。若问此名辞论有何目的?为显明此,令诸听者闻而踊跃,故说“于名辞性别中”等。于佛语中,聪慧之状态即是善巧,彼即目的,欲求彼者为求聪慧者,诸求聪慧之听者,于名辞性别之善巧、熟练、精通,于佛语中为决定义之大力量。是故,我将开示与佛语相应之名辞性别,阐明《名辞灯》论。
[Gha-ṅa] evaṃ puññasampadamācinitvā kimabhimataṃ sādhanīyamiccāha ‘‘pakāsissamabhidhānappadīpika’’nti. Buddhādīnamabhidhānānaṃ sarūpavasena, liṅgavasena ca paridīpanato pakāsanato ‘‘abhidhānappadīpika’’nti laddhanāmaṃ satthaṃ pakāsissaṃ antobhāvena nipphannaṃ bahibhāvena pakāsissaṃ. Antobhāvassa hi bahibhāvamapekkhitvā bhāvitamupapannaṃ. Nanu santeva pubbācariyānaṃ nāmaliṅgappakāsanānyamarakosatikaṇḍoppalinyādyabhidhānasatthāni, pāṇini byāḍivararucicandagomi ruddavāmanādivihitāni ca liṅgasatthāni, tato kimidamuccate iccāha ‘‘nāmaliṅgāni buddhabhāsitassārahāni dassayanto’’ti. Etena santesvapi pubbācariyānaṃ satthesu yasmā na tesu nāmaliṅgāni buddhavacanānurūpāni honti , tasmā tadanurūpāni nāmaliṅgāni dassayanto abhidhānasatthaṃ pakāsissāmīti etamatthaṃ dīpeti. Namyate abhidhīyate attho anenāti nāmaṃ, saddasatthe namudhātuvasena. Liṅgayate ‘‘itthiyamato āpaccayo’’tyādinā vibhajjateti, itthādayo vānena liṅgīyante byañjīyanteti liṅgaṃ, itthipumanapuṃsakaṃ. Kimetassa abhidhānasatthassa karaṇe payojananti pucchāyaṃ yasmiṃ sati taṃ sotāro sotumussahanti, taṃ dassetumāha ‘‘nāmaliṅgesvi’’ccādi. Yato buddhavacane paṭuno bhāvo pāṭavaṃ, tadeva attho payojanaṃ, taṃ icchantīti pāṭavatthino, tesaṃ pāṭavatthīnaṃ sotūnaṃ nāmaliṅgesu kosallaṃ kusalatā chekabhāvo buddhavacane mahabbalaṃ atthassa nicchayakāraṇaṃ hoti, ato tasmā kāraṇā buddhabhāsitassārahāni nāmaliṅgāni dassayanto abhidhānappadīpikaṃ satthaṃ pakāsissanti sambandho.
现在,为说明性别认知的轻便性,说“bhiyyo”等。“bhiyyo”即广多,由色身差别(形态变化),如由女相、男相等造成的变化,而应知女性、男性、中性。由于无其他方式,此性别应通过名词、名词修饰语以及指代名词之总称词来认知。其中,名词的色身差别如:churikā(匕首)、satya(刀)、asi(剑)、khagga(剑)、sāyaka(箭)。名词修饰语如:nisītho(深夜)、majjhimā ratti(中夜)。指代名词之总称词如:ākaṅkhā(希望)、ruci(喜好)被称为她,tvadhikā(渴望)、lālasā(热望)在两者中。借助伴随关系,依固定性别的词不离伴,而应知女性、男性、中性。在某些没有色身差别之处,例如:marīci(阳炎)、migataṇhikā(鹿渴)。Raṃsimā(光芒)、bhākaro(太阳)、bhānu(光)。Āpo(水)、payo(水)、jalaṃ(水)、vāri(水)。因为marīci等词色身无别,即便出现在其他性别中,所以通过与固定性别的词伴随而应知其性别。
[Ca] idāni satthalahubhāvatthamāha ‘‘bhiyyo’’ccādi. Bhiyyo bāhullena rūpantarā rūpabhedena itthipaccayapumbhāvādikāriyakatena thīpunnapuṃsakaṃ ñeyyaṃ, so ca nāmānaṃ nāmavisesanassa, nāmaparāmasisabbanāmasaddassa ca ñeyyo pakārantarābhāvā. Tatra nāmānaṃ rūpabhedo yathā – churikā satya’siputti . Asi khaggo ca sāyako . Pānīyaṃ salilaṃ dakanti . Nāmavisesanassa yathā – nisītho majjhimā rattīti . Nāmaparāmasisabbanāmasaddassa yathā – ākaṅkhā ruci vuttā sā, tvadhikā lālasā dvisūti . Sāhacariyena niyataliṅgenāvippayogato thīpunnapuṃsakaṃ ñeyyaṃ. Katthacīti yatra rūpabhedo natthi, taṃ yathā – marīci migataṇhikā . Raṃsimā bhākaro bhānu . Āpo payo jalaṃ vāri . Marījhādayo hyabhinnarūpattā liṅgantarepi sambhāviyantehi niyataliṅgehi migataṇhikābhākarajalādisaddehi sāhacariyena taṃliṅge nicchīyante. Āhaccavidhānena itthipumanapuṃsakānaṃ visesetvā kathanena thīpunnapuṃsakaṃ ñeyyaṃ. Kvacīti yatra na rūpabhedo liṅganiṇṇayassa nimittaṃ, na ca sāhacariyaṃ liṅgabhedobhimato, nekameva vā liṅgamicchate, taṃ yathā – vallarī mañjarī nārī . Viṭapo viṭabhītthiyaṃ . Bhītitthī bhayamuttāso . Vajiraṃ punnapuṃsakeccādi .
现在,为显明“色身差别”即是依性别决定而起的认知,故遮止异性词作并列复合词,而成立唯同性词作并列复合词,并开始解说“同性词”等。唯同性名词方作并列复合词,异性词则不作,例如:vimutyasaṅkhatadhātu(解脱、有为界)、suddhinibbutiyo(清净、涅槃)。不仅并列复合词,省略复合词亦唯同性词所作,例如:naggo digambarāvatthā(裸体、天衣者)。然而,《一切持者》中引用了“jīmūtā meghapabbatā”(云、云山)。难道异性词也作了省略复合词吗?例如:mātā pitā tu pitaro(母与父为父母)、puttā tu puttadhītaro(子与女为子女)。Sasurā sassu sasurā(翁与姑为翁姑)、bhātubhagini bhātaroti(兄弟与姐妹为兄弟)。在此,母与父为父母,子与女为子女,姑与翁为翁姑,兄弟与姐妹为兄弟,显示了异性词亦可作省略复合词。但由于别处已指出其异性,故无过失。
[Cha] idāni rūpabhedoti liṅganiṇṇayassa paṭipattihetuko yo bhinnaliṅgānaṃ dvando, takkaraṇapaṭisedhena abhinnaliṅgānameva dvando katoti paribhāsitumupakkamate ‘‘abhinnaliṅgina’’miccādi. Abhinnaliṅgīnaṃyeva nāmānaṃ dvando kato, na bhinnaliṅgīnaṃ, yathā – vimutyasaṅkhatadhātu, suddhinibbutiyo siyunti . Na kevalaṃ dvandoyeva, atha kho ekasesopyabhinnaliṅgānaṃyeva kato, yathā – naggo digambarāvatthā. Sabbadharakate pana ‘‘jīmūtā meghapabbatā’’ iccudāhaṭaṃ. Nanu ca bhinnaliṅgānampi ekaseso kato, yathā – mātā pitā tu pitaro, puttā tu puttadhītaro . Sasurā sassu sasurā, bhātubhagini bhātaroti . Ettha hi mātā ca pitā ca pitaro, putto ca dhītā ca puttā, sassu ca sasuro ca sasurā, bhātā ca bhaginī ca bhātaroti bhinnaliṅgānampi ekaseso dassitoti. Ṭhānantare tesaṃ bhinnaliṅgatāya dassitattā na doso. Tāto tu janako pitā . Ammā’mbā jananī mātā . Apaccaṃ puttotrajo suto . Nāriyaṃ duhitā dhītā . Jāyāpatīnaṃ jananī, sassu vuttātha tappitā. Sasuroti iccādikañhi tesaṃ ṭhānantaranti. Tathā ettha kamaṃ vinā bhinnaliṅgānaṃ gaṇanapāṭho viya saṅkaropi na kato. Tatra hi saggadisādayo atthā yathākkamaṃ taṃsambandhā ca sakkavidisādayo atthā sakasakasambandhasahitā yathābhidhānaṃ sarūpapaṭipatyamatthabhidheyyā, tathā tappariyāyasambandhāni ca yāni nāmāni, tāni sabbāni tadabhidhānāvasare abhidheyyānīti sukhenekatreva sakalanāmapaṭipatti sarūpapaṭipatti ca yathā siyāticcetadatthaṃ kamo abhyupagamyate, tathā ca satyāvassaṃ saggādipariyāye divasaddādayo, harādyavasare kumārādayo abhidheyyā iti kamānurodhena liṅgasaṅkaro pariharitumasakkuṇeyyo, yathāvuttantu kamaṃ vinā neha saṅkaro kato, iti pariyāyena itthippakaraṇādikkamena yathāsambhavamabhidhānato, taṃ yathā – īti tvitthī ajaññañca, upasaggo upaddavoti . Atra hi ye tiliṅgā, te tiliṅgāvasare eva nibaddhā, na gaṇanapāṭhā viya uccāraṇavasena, evaṃ sabbatra yathāsambhavaṃ nīyate. Vuttañca –
为明差别故,非由并列复合,非由省略复合,亦非杂糅;
其中,未提及的异性别词,不依顺序而作。
‘‘Bhedākhyānāya na dvando, nekaseso na saṅkaro; Katotra bhinnaliṅgāna-mavuttānaṃ kamaṃ vinā’’ti .
现在,为了说明表性别词依其所处位置而用于诸义,说“liṅgavācake”等。在偈颂各句的末尾和中间,即句末与句中,表性别词、多义性别词如ñāṇadassana等,依其表义作用指向前义。另一些在偈颂句首的表性别词,则指向后义。例如:
Idāni liṅgavācakānaṃ ṭhānavasenatthesu gamanaṃ dassetumāha ‘‘liṅgavācake’’ccādi. Gāthāpādantamajjhaṭṭhā gāthānaṃ pādānañca antamajjhaṭṭhā liṅgavācakā anekatthaliṅgavācakāni ñāṇadassanādīni liṅgāni pubbamatthaṃ vācakavasena yanti gacchanti. Apare gāthāpādānamādiṭṭhā liṅgavācakā paramatthaṃ yanti gacchanti. Taṃ yathā –
于果、内观等、天眼、一切知性中,
于省察智、以及道中,为智见(ñāṇadassana)。
ṇādo(声)于信、衣等因与依处中,为缘;
vihāro(住)在游戏、天住等处,亦在善逝的住处中。
nettiṃso(剑)于刀剑中、于残酷中,于他人中,又于此三性中。
‘善作’在善巧中,‘善作者’在善作中,此于三性中。
Phale vipassanādibba-cakkhusabbaññutāsu ca; Paccavekkhaṇañāṇamhi, magge ca ñāṇadassanaṃ. Ṇādo saddhācīvarādi-hetvādhāresu paccayo; Kīḷādibbavihārādo, vihāro sugatālaye . Khagge kurūre nettiṃso, parasmiñcātra tīsvamu; Kusale sukataṃ suṭṭhu-kate ca sukato tisu . Samayo samavāye ca, samūhe kāraṇe khaṇe; Paṭivedhe siyā kāle, pahāne lābhadiṭṭhisu .
旷野、丛林与险难处。
Kantāro vanaduggesu .
在多数与纯粹等义中,以及在完全离系中,唯有此义;
在坚固义、增胜义及无余义中,此词用于三性。
Yebhuyyatābyāmissesu, visaṃyoge ca kevalaṃ; Daḷhatthenatireke cā-navasesamhi taṃ tisu .
于定中,puma(男性)一词表示专一;或如nakula(鼬鼠)等词,随语法性别而定。
Samādhismiṃ pumekaggo-nākule vāccaliṅgiko .
在jaḷa(迟钝)、thūla(粗大)、mahati(大)等词中。
Jaḷe thūlo mahatyapi ccādīsu
由于表示性别的词在偈颂中间位、句末中间位以及前后义中都有出现的情况,所以说“pubbaṃ yanti(向前转起)”是依多数情形而言,应当如此理解。或者,偈颂中间位因向前转起而称为偈颂中间位;句末中间位则前后转起,应依所得之理加以连接理解。
Gāthāmajjhaṭṭhānaṃ , pādantamajjhaṭṭhānañca liṅgavācakānaṃ pubbaparatthesvapi gamanabhāvato ‘‘pubbaṃ yantī’’ti idaṃ yebhuyyavasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Atha vā gāthānaṃ majjhantaṭṭhā pubbaṃ yanti, gāthāmajjhaṭṭhā, pādantamajjhaṭṭhā ca pubbāparañca yantīti yathālābhayojanā daṭṭhabbā.
现在,为使论者在特殊规则中获得轻便,而说“pumitthiyaṃ”等。pumitthiyaṃ中,应知有“dvīsu(于二性)”一词,例如:asani(雷电)用于二性。于一切性,即三性中,应知有“tīsu(于三性)”一词,例如:sattannaṃ pūraṇe seṭṭhe’tisante sattamo(在第七、圆满、最胜等义中,sattama用于三性)。在此,被遮止的性名,由余留之理,应知为“sesaliṅga(余性)”,例如:vassa saṃvaccharā nitthī(雨季、年等非女性)。此处,是通过遮止一性之说,成立二性之规定。
[Ja] idāni visesavidhimhi satthalahubhāvatthaṃ paribhāsate ‘‘pumitthiya’’miccādi. Pumitthiyaṃ ‘‘dvīsū’’ti padaṃ ñeyyaṃ, yathā – asani dvīsu . Sabbaliṅge liṅgattaye ‘‘tīsū’’ti padaṃ ñeyyaṃ, yathā – sattannaṃ pūraṇe seṭṭhe’tisante sattamo tisu . Ettha ca nisiddhaliṅganāmaṃ pārisesato ‘‘sesaliṅga’’nti ñeyyaṃ , yathā – vassa saṃvaccharā nitthīti . Atra cekaliṅganisedhabyākhyānena liṅgadvayavidhānanti .
已示论著之轻便,今为修行之轻便而说“abhidhānantarārambhe”等。当开始另一名目(abhidhānantara)时,即以tu为末之名目与以atha为始之名目,应知此为二种名目。以tvanta、athādi等为首的名词等,不与前词连接,此是其义。其中,名词例:jino sakko tu siddhattho(胜者、帝释、悉达多)。Kesavo cakkapāṇyatha(凯舍瓦、持轮者)。Mahissaro sivo sūlī(大自在天、湿婆、持戟者)。表性词例:pume tu paṇhi pāsaṇi(于男性,paṇhi脚跟、pāsaṇi镣铐)。Pume tūtu rajo pupphaṃ(于男性,rajo灰尘、pupphaṃ花)。Sā tirokaraṇīpyatha(她、屏风)。Punnapuṃsakamullocaṃ(ulloca华盖为男性中性)。义词例:udare tu tathā pācā’nalasmiṃ gahaṇītthi(于腹中,乃至胃火,消化为女性)。
Ganthalāhavaṃ vidhāyedāni paṭipattilāhavatthamāha ‘‘abhidhānantarārambhe’’iccādi. Abhidhānantarassa aññassa abhidhānassa ārambhe sati, tu anto yassa abhidhānassa, atha ādi yassa abhidhānassāti idaṃ abhidhānadvayañca ñeyyaṃ. Tvantamathādikaṃ nāmādipadaṃ pubbena na sambajjhateti bhāvo. Tatra nāmapadaṃ yathā – jino sakko tu siddhattho . Kesavo cakkapāṇyatha . Mahissaro sivo sūlī . Liṅgapadaṃ yathā – pume tu paṇhi pāsaṇi . Pume tūtu rajo pupphaṃ . Sā tirokaraṇīpyatha . Punnapuṃsakamullocaṃ . Atthapadaṃ yathā – udare tu tathā pācā’nalasmiṃ gahaṇītthiyaṃ . Paṇīto tīsu madhure, uttame vihitepyatha. Añjase visikhāyañca, pantiyaṃ vīthi nāriyaṃ . Athasaddena catra anantariyatthena sakapariyāyopalakkhaṇato atho saddādīsu ca na pubbena sambajjhate. Pāṇako cāpyatho uccāliṅgo lomasapāṇakoti .
现在,为了显示即使与佛语相顺而仅取某些常用词,以及因依自宗不能胜任而避免以我慢为先,便说‘bhiyyo payogaṃ’等。在善逝教法的圣典——三藏中,此圣典名为‘āgama(阿含)’,因为三种成就由此而来。其中,bhiyyo payogaṃ 即依多数而使用,故称为 payoga。依此而取,有时在 Araññavagga 等处,将 Nighaṇṭu 的规则,以及来自名为 Nighaṇṭu 的论书中、与佛语相顺的规则引来,解说名目与性别,内在成就,外在阐明。因为正是显现本身,才是令知者所作之事。或者,在祝愿之中,即使是不必然发生的事,因想表达现在的意义,而用现在时。正如世间,对于未必成就的事,期望其成就,便将未来的、未得的用现在时或过去时来表达。譬如,有人被祝愿:‘愿此不令我堕恶趣。’他便自认必将如此,而想用现在时或过去时表达‘正堕恶趣’或‘已堕恶趣’。因此,‘祝愿中犹如已发生’的譬喻之说便被驳斥。
[Jha] idāni buddhavacanānamanurūpānampi pacurappayogānameva kesañci gahaṇaṃ attano satthantarāpasayhatāvasena ahaṃkārapubbikābhāvañca dassetumāha ‘‘bhiyyo payoga’’miccādi. Sogate sugatassa vacanabhūte āgame piṭakattaye, tañhi āgacchanti tividhasampattiyo etenāti āgamoti vuccati. Tasmiṃ bhiyyo payogaṃ bāhullena payujjateti payogo, taṃ āgamma gahetvā kvaci araññavaggādīsu nighaṇṭuyuttiñca nighaṇṭunāmake satthe āgataṃ buddhavacanānurūpaṃ yuttiñca ānīya ānetvā nāmaliṅgaṃ kathīyati antobhāvena nipphannaṃ bahibhāvena pakāsīyate. Āvibhāvattameva hi jaññattaṃ santakāriyakārino. Āsīsāyaṃ vā avassambhāvinopi vacanassa vattamānatthavatticchāya vattamānattaṃ, tathā hi loke avassambhāvino siddhimabhisandhāya bhāvinamappattaṃ vattamānattena vā atītattena vā vattumicchati, taṃ yathā – ‘‘idaṃ mamamapāpaye’’ti koci kenacābhihito santo avassaṃ taṃ bhavissatīti maññamāno pāpiyamānaṃ pattaṃ vā vattumicchati , tatoyeva ‘‘āsīsāyaṃ bhūtamiva ce’’ti tadatidesavacanaṃ paccākhyāyate.