3. 通义品
3. Sāmaññakaṇḍa
第一 所依过失品
1. Visesyādhīnavagga
Visesyādhīna saṃkiṇṇā, nekatthehya’byayehi ca;
连同支分与附属支分,于此品中依次解说。
Sā’ṅgo’pāṅgehi kathyante, kaṇḍe vaggā iha kkamā.
功德、实体、作用等词,皆可作为修饰语;
依于所修饰之状态,而与所修饰者同性。
Guṇadabbakriyāsaddā, siyuṃ sabbe visesanā; Visesyādhīnabhāvena, visesyasamaliṅgino.
华美、绚丽、善好,可意、端丽、优美;
悦耳、悦意、可爱,摄心、柔和、和善。
Sobhanaṃ ruciraṃ sādhu, manuññaṃ cāru sundaraṃ; Vaggu manoramaṃ kantaṃ, hārī mañju ca pesalaṃ.
吉祥、可爱、善妙,所得可意、美好;
最上、最胜、最尊,为首、无上、殊胜。
Bhaddaṃ vāmañca kalyāṇaṃ, manāpaṃ laddhakaṃ subhaṃ; Uttamo pavaro jeṭṭho, pamukhā’nuttaro varo.
Mukhyo padhānaṃ pāmokkho, para maggañña muttaraṃ; Paṇītaṃ paramaṃ seyyo, gāmaṇī seṭṭha sattamā.
Visiṭṭhā’riya nāge’ko, sabhaggā mokkha puṅgavā; Sīha kuñjara saddūlā, dī tu samāsagā pume.
Citta’kkhi pītijanana, mabyāseka masecanaṃ; Iṭṭhaṃ tu subhagaṃ hajjaṃ, dayitaṃ vallabhaṃ piyaṃ.
空虚、空无、空,以及无实质、无价值;
纯净、清净而洁净,无误、无有过失。
Tucchañca rittakaṃ suññaṃ, athā’sārañca pheggu ca; Mejjhaṃ pūtaṃ pavitto tha, aviraddho apaṇṇako.
崇高者与卓著者为上,下劣者、卑贱者、低微者为下;
极下劣、卑下,短暂、有过失、可厌。
Ukkaṭṭho ca pakaṭṭho tha, nihīno hīna lāmakā; Patikiṭṭhaṃ nikiṭṭhañca, ittarā’vajja kucchitā.
最下劣、低贱、应受谴责,
污秽者,即是垢秽者;
广大、巨大、广博、开阔、宽广、遍满。
Adhamo’maka gārayhā, Malīno tu malīmaso; Brahā mahantaṃ vipulaṃ, visālaṃ puthulaṃ puthu.
沉重、广大、扩展、广大,丰满、粗大且肥壮;
粗大与坚实,乃是所累积、所积聚。
Garu’ru vitthiṇṇa matho, pīnaṃ thūlañca pīvaraṃ; Thullañca vaṭharañcā tha, ācitaṃ nicitaṃ bhave.
一切、全部、无余、无残、完整,亦复如是;
无余、完全、无残、无缺,具足、无减。
Sabbaṃ samatta makhilaṃ, nikhilaṃ sakalaṃ tathā; Nissesaṃ kasiṇā’sesaṃ, samaggañca anūnakaṃ,
Bhūri pahutaṃ pacuraṃ, bhiyyo sambahulaṃ bahu; Yebhuyyaṃ bahulaṃ cātha, bāhiraṃ paribāhiraṃ.
Parosatā等语,意指以百为量、过于百数者;
微少、微细、微小,义为少许、极少、纤弱、细薄。
Parosatādī te, yesaṃ, paraṃ mattaṃ satādito; Parittaṃ sukhumaṃ khuddaṃ, thoka mappaṃ kisaṃ tanu.
微小的、仅足量、少许、微少、残余,
碎粒、微尘、微粒,此词为阳性;
附近、不远、邻近,靠近、近处、近旁。
Cullaṃ matte’tthiyaṃ lesa, Lavā’ṇuhi kaṇo pume; Samīpaṃ nikaṭā’sanno, pakaṭṭhā’bhyāsa santikaṃ.
Avidūrañca sāmantaṃ, sannikaṭṭha mupantikaṃ; Sakāsaṃ antikaṃ ñattaṃ, dūraṃ tu vippakaṭṭhakaṃ.
Nirantaraṃ ghanaṃ sandaṃ, viraḷaṃ pelavaṃ tanu; Athā yataṃ dīgha matho, nittalaṃ vaṭṭa vaṭṭulaṃ.
高者即是崇高,隆者即是耸立,昂起即是高举;
卑下者即是矮,矮者即是侏儒;不曲者即是善巧,善巧者即是正直。
Ucco tu unnato tuṅgo, udaggo ceva ucchito; Nīco rasso vāmano tha, ajimho paguṇo uju.
阿罗陀即卷曲,弯曲即歪斜,蜷曲即歪扭,蜷缩即弯转;
恒常即永恒,永远即常恒,始终即久远、亘古即长存。
Aḷāraṃ vellitaṃ vaṅkaṃ, kuṭilaṃ jimha kuñcitaṃ; Dhuvo ca sassato nicco, sadātana sanantanā.
而“山峰”一词,被宣说为以同一形相恒常遍满于一切时。
Kūṭaṭṭho tve’karūpena, kālabyāpī pakāsito; Lahu sallahukaṃ cātha, saṅkhyātaṃ gaṇitaṃ mitaṃ.
Tiṇhaṃ tu tikhiṇaṃ tibbaṃ, caṇḍaṃ uggaṃ kharaṃ bhave; Jaṅgamañca carañceva, tasaṃ ñeyyaṃ carācaraṃ.
震动即是摇动,而‘未超越’即为如是增上;
静止者与动者有别,动摇即是不定与摇动。
Kampanaṃ calanaṃ cātha, atiritto tathā’dhiko; Thāvaro jaṅgamā añño, lolaṃ tu cañcalaṃ calaṃ.
动摇即是陈旧,陈旧即是久远,久远即是恒常;
久远者即是古老,崭新者即是新颖、崭新。
Taralañca purāṇo tu, purātana sanantanā; Cirantano tha paccaggho, nūtano’bhinavo navo.
Kurūraṃ kaṭhinaṃ daḷhaṃ, niṭṭhuraṃ kakkhaḷaṃ bhave; Anitthya’nto pariyanto, panto ca pacchima’ntimā.
最下、最后、最初者,他为最上、第一、元始;
合宜适当者,虚妄无益者。
Jighaññaṃ carimaṃ pubbaṃ, tva’ggaṃ paṭhama mādi so; Patirūpo nucchavikaṃ, atha moghaṃ niratthakaṃ.
贤明、清净且柔软,柔和且细腻;
现前的、为诸根所摄,非现前的、超越诸根。
Byattaṃ puṭa ñca mudu tu, sukumārañca komalaṃ; Paccakkhaṃ indriyaggayhaṃ, apaccakkhaṃ atindriyaṃ.
其余、某一种、独一,另一种则多种多样;
种种形态、各式各样,无有障碍、无有闩锁。
Itarā’ññataro eko, añño bahuvidho tu ca; Nānārūpo ca vividho, abādhaṃ tu niraggalaṃ.
又有某些是单独的,一与独一也是如此;
共有之物称为共通,拥挤、狭窄则称为逼仄。
Athe’kākī ca ekacco, eko ca ekako samā; Sādhāraṇañca sāmaññaṃ, sambādho tu ca saṃkaṭaṃ.
Vāmaṃ kaḷevaraṃ sabyaṃ; Apasabyaṃ tu dakkhiṇaṃ; Paṭikūlaṃ tva’pasabyaṃ, gahanaṃ kalilaṃ samā.
高低参差,品类繁多,纷繁杂乱、交错混杂;
熟练者即是善巧者——精通其业、具足胜智、修学圆满。
Uccāvacaṃ bahubhedaṃ, saṃkiṇṇā’ kiṇṇa saṃkulā; Katahattho ca kusalo, pavīṇā’bhiñña sikkhitā.
聪慧、敏锐、能干,灵巧、善巧、柔和;
愚昧、迟钝、愚蠢、痴迷,迟钝、有智、幼稚。
Nipuṇo ca paṭu cheko, cāturo dakkha pesalā; Bālo dattu jalo mūḷho, mando viññū ca bāliso.
具足福德者、乐善行者、吉祥者,大精进者、大智慧者;
大渴爱者,大贪求者,具心者,具慈悯者。
Puññavā sukatī dhañño, mahussāho mahādhiti; Mahātaṇho mahiccho tha, hadayī hadayālu ca.
善意者,心喜悦者,心意沮丧者,心意不快者;
能言、善辩、乐施、广与。
Sumano haṭṭhacitto tha, dummano vimano pyatha; Vadāniyo vadaññū ca, dānasoṇḍo bahuppado.
Khyāto patīto paññāto, Bhiññāto pathito suto, Vissuto vidito ceva, pasiddho pākaṭo bhave.
自在者、领导者、主人,主宰、统御者、具力者;
尊长、统领、征服者、引导者,
富者、富裕者,以及富有者。
Issaro nāyako sāmī, patī’sā’dhipatī pabhū; Ayyā’dhipā’dhibhū netā, Ibbho tva’ḍḍho tathā dhanī.
堪受布施者、应受供养者,柔软且慈爱者;
审察者,亦即审虑者。
Dānāraho dakkhiṇeyyo, siniddho tu ca vacchalo; Parikkhako kāraṇiko, Āsatto tu ca tapparo.
悲悯者与慈愍者,柔和者与热忱者;
于所求之事精进者,以及久睡者、久作者。
Kāruṇiko dayālupi, sūrato ussuko tu ca; Iṭṭhatthe uyyuto cātha, dīghasutto cirakriyo.
为他所支配、为他所掌控,归附者亦为所有物;
摄受者与受制者,随心所欲者及自在者。
Parādhīno parāyatto, āyatto tu ca santako; Pariggaho adhīno ca, sacchando tu ca serini.
不深思而行的人是卑劣者,渴爱过度者则是贪婪者;
贪求者既是贪婪者,也是迷乱者,
因为愚钝者与迟钝者,于诸行中便是如此。
Anisammakārī jammo, atitaṇho tu lolupo; Giddho tu luddho lolo tha, Kuṇṭho mando kriyāsu hi.
欲求者、渴望者、有欲者、欲者、贪欲者;
酗酒者、沉醉者、应被调伏者,
顺从者、易受教者、平静者。
Kāmayitā tu kamitā, kāmano kāmi kāmuko; Soṇḍo matto vidheyyo tu, Assavo subbaco samā.
鲁莽而具足辩才,于戒怖畏,胆怯而极为怯弱;
不坚住者与懦弱,以及
有伤害的习性与杀戮者。
Pagabbho paṭibhāyutto, bhīsīlo bhīru bhīruko; Adhīro kātaro cātha, Hiṃsāsīlo ca ghātuko.
愤怒者、嗔恚者、暴怒者,
凶暴者、极愤怒者;
忍耐者、宽恕者、安忍者,具忍辱力者。
Kodhano rosano kopī, Caṇḍo tvaccantakodhano; Sahano khamano khantā, titikkhavā ca khantimā.
具信心者则信心坚固,具幢者则幢相牢固;
嗜眠而有眠性者,与多言而有言语光辉者。
Saddhāyutto tu saddhālu, dhajavā tu dhajālu ca ; Niddālu niddāsīlo tha, bhassaro bhāsuro bhave.
裸形的、着空衣的、无衣的,贪食者即是食者;
聋哑之人,于说与听,皆不善巧。
Naggo digambaro’vattho, ghasmaro tu ca bhakkhako; Eḷamūgo tu vattuñca, sotuṃ cā’kusalo bhave.
Mukharo dummukhā’baddha, mukhā cāppiyavādini; Vācālo bahugārayha, vace vattā tu so vado.
自所生者,即属于自身者,
奇妙、稀有、未曾有;
断手者与惶恐不安者,
持武器而意图杀戮者。
Nijo sako attaniyo, Vimhayo’cchariya’bbhuto; Vihattho byākulo cātha, Ātatāyī vadhudyato.
应被斩首者、应被处死者,欺诈者、诡诈者与不正直者;
告密者、离间者,在耳边进谗言。
Sīsacchejjamhi vajjho tha, nikato ca saṭho’nuju; Sūcako pisuṇo kaṇṇe, Japo dhutto tu vañcako.
凡不经审察而行杀戮、捆绑等事之人,
未经决断便行事者,当知为轻率者。
Anisamma hi yo kiccaṃ, puriso vadhabandhanādi mācarati; Avinicchitakārittā, sokhalu capaloti viññeyyo.
卑劣、吝啬、固执,悭贪、可怜的人;
无所有、贫穷之人,悲惨、无财与不幸者。
Khuddo kadariyo thaddha, maccharī kapaṇo pyatha; Akiñcano daliddo ca, dīno niddhana duggatā.
不期而获的成就,说为如乌鸦得棕榈果般的解脱;
有乞求者,也有乞食者。
Asambhāvitasampattaṃ, kākatāliya muccate; Atha yācanako atthī, yācako ca vanibbako.
Aṇḍajā pakkhisappādī, narādī tu jalābujā; Sedajā kimiḍaṃsādī, devādī tvo’ papātikā.
膝高者、膝量者,劫则稍减;
至极者为地,为遍满者,为慧所含摄与不摄者。
Jaṇṇutaggho jaṇṇumatto, kappo tu kiñcidūnake; Antaggataṃ bhu pariyā, panna mantogadho’gadhā.
已确立者与已成就者,以及未熟者与已熟者;
陷入者与遇难者,无能为力者与有能力者。
Rādhito sādhito cātha, nippakkaṃ kuthitaṃ bhave; Āpanno tvā’padappatto, vivaso tvavaso bhave.
被驱赶者、被逐出者、被投掷者、被刺穿者、被震动者。
Nuṇṇo nuttā’tta, khittā ce’, ritā viddhā tha kampito;
所谓摇动、震动、移动者,而锐利者则指磨利者。
Dhūto ādhūta calitā, nisitaṃ tu ca tejitaṃ.
所谓应达到者、应前往者、应获得者,已熟者、已成熟者、等同者。
Pattabbaṃ gamma māpajjaṃ , pakkaṃ pariṇataṃ samā;
而被缠绕者,即被环绕者;被阻碍者、被关闭者、被覆盖者。
Veṭhitaṃ tu valayitaṃ, ruddhaṃ saṃvuta māvutaṃ.
而被围绕者、被覆盖者,被散布者、被扩展者、被拉伸者。
Parikkhittañca nivutaṃ, visaṭaṃ vitthataṃ tataṃ; Litto tu diddho gūḷho tu, Gutto puṭṭho tu posito.
被羞辱者与被轻蔑者,以及被发响声者、被发轰鸣声者。
Lajjito hīḷito cātha, sanitaṃ dhanitaṃ pyatha; Sandānito sito baddho, Kīlito saṃyato bhave.
“已成就”者,即已完成、已产生;“已破裂”者,即已破碎、已分裂。
Siddhe nipphanna nibbattā, dārite bhinna bheditā; Channo tu chādite cātha, viddhe chiddita vedhitā.
Āhaṭo ābhatā’nītā, Danto tu damito siyā; Santo tu samito ceva, Puṇṇo tu pūrito bhave.
已恭敬者、已尊重者、已敬奉者、应受供养者、已崇敬者;
已尊敬者与已恭敬者,已削切者与已刨平者;
Apacāyito mahito, pūjitā’rahito’ccito; Mānito cā’pacito ca, tacchitaṃ tutanūkate.
Santatto dhūpito copa, Carito tu upāsito; Bhaṭṭhaṃ tu galitaṃ pannaṃ, cutañca dhaṃsitaṃ bhave.
喜悦、欣喜、欢悦
陶醉、满足且令人喜爱;
割截者、切断者、施与者,
受称扬、受赞叹、受礼赞。
Pīto pamudito haṭṭho, Matto tuṭṭho tha kantito; Sañchinno lūna dātā tha, Pasattho vaṇṇito thuto.
湿漉、浸透、濡湿,已寻、已觅;
所探寻、所搜索,所得、所获,则称为。
Tinto’lla’dda kilinno’nnā, maggitaṃ pariyesitaṃ; Anvesitaṃ gavesitaṃ, laddhaṃ tu patta muccate.
Rakkhitaṃ gopitaṃ guttaṃ, tātaṃ gopāyitā’vitā; Pālitaṃ atha ossaṭṭhaṃ, cattaṃ hīnaṃ samujjhitaṃ.
所言、所说、所陈述、所表达、所宣说、所细语,
所发出、所谈论、所讲述、所称说。
Bhāsitaṃ lapitaṃ vuttā, bhihitā’khyāta jappitā; Udīritañca kathitaṃ, gaditaṃ bhaṇito’ditā.
被轻视、被忽略、被鄙视、被轻慢,
饥饿的,即渴望食物的,
饥饿而又渴望食物。
Avaññātā’vagaṇitā, paribhūtā’vamānitā; Jighacchito tu khudito, Chāto ceva bubhukkhito.
已觉知、已了知、已通达、已明白、已理解、已思量;
已吞咽、已嚼食、已食用。
Buddhaṃ ñātaṃ paṭipannaṃ, viditā’vagataṃ mataṃ; Gilito khādito bhutto, Bhakkhito’jjhohaṭā’sitā.
第二 杂品
2. Saṃkiṇṇavagga
此处,性(标志)有时依所缘之义而可了知;
行为即是动作,即是业。
Ñeyyaṃ liṅga miha kvāpi, paccayatthavasena ca; Kriyā tu kiriyaṃ kammaṃ, Santi tu samatho samo; Damo ca damatho danti, vattaṃ tu suddhakammani; Atho āsaṅgavacanaṃ, tīsu vuttaṃ parāyaṇaṃ.
Bhedo vidāro phuṭanaṃ, tappanaṃ tu ca pīṇanaṃ; Akkosana mabhisaṅgo, Bhikkhā tu yācanā’tthanā.
无相者,谓于所愿之处,询问与欢喜;
恭敬与理法,
方法,而增长即是增长。
Ninnimittaṃ yadicchā thā’, pucchanā nandanāni ca; Sabhājana matho ñāyo, Nayo phāti tu vuddhiyaṃ.
Kilamatho为疲倦、劳累之义,pasavo则是出生、产生。
Jayo是胜利、征服;jayanaṃ是征服的行为;jiti是胜利、征服。
Kilamatho kilamanaṃ, pasavo tu pasūtiyaṃ; Ukkaṃso tvatisayo tha, Jayo ca jayanaṃ jiti.
Vaso意为威力、支配,kanti意为爱乐;byadho意为穿刺,vedho意为贯穿。
Gaho意为执取,gāho意为执、握;varo意为殊胜,vuti意为选择、说。
Pacā为烹煮,pāko为炊、熟;havo为供献,huti为奉、祭。
Vedo为智、知,vedanā为感受,mitthi vā为或为虚妄。
Vaso kanti, byadho vedho, Gaho gāho varo vuti; Pacā pāko havo huti , Vedo vedana mitthi vā.
Jīraṇaṃ为衰老,jāni为减损;tāṇaṃ为保护,rakkhaṇaṃ为守护;pamiti为量度,pamā为量。
Sileso为结合,sandhi为连接;khayo为灭尽。
Apacayo为减损、衰退;ravo为声音;raṇo为战斗。
Jīraṇaṃ jāni tāṇaṃ tu, rakkhaṇaṃ pamitippamā; Sileso sandhi ca khayo, Tvapacayo ravo raṇo.
Nigādo nigado mādo, mado pasiti bandhanaṃ; Ākaro tviṅgitaṃ iṅgo, Atha’tthāpagamo byayo.
Antarāyo ca paccūho, Vikāro tu vikatya’pi; Pavisileso vidhuraṃ, upavesanamāsanaṃ.
意向、意图、依处与密意;
有、慧解脱、欲、安住,
于有中,过患即是过患。
Ajjhāsayo adhippāyo, āsayo cābhisandhi ca; Bhāvo dhimutti chando tha, Doso ādīnavo bhave.
‘利益’与‘功德’,
‘中间’称为‘正中’;
‘Majjhanhiko’即是正午,‘vemattaṃ’即是差异。
Ānisaṃso guṇo cātha, Majjhaṃ vemajjha muccate; Majjhanhiko tu majjhanho, vemattaṃ tu ca nānatā.
或者,jāgaro 是觉醒,jāgariyaṃ 是清醒;而 pavāho 则是流动、相续;
Byāso 即戏论、障碍,papañco 即虚妄、障碍,vitthāro 即广说、详细;
Yāmo 则是自制、节制,yamo 是自制。
Vā jāgaro jāgariyaṃ , pavāho tu pavatti ca; Byāso papañco vitthāro, Yāmo tu saṃyamo yamo.
“Sambāhanaṃ”是按摩,“maddanañca”是揉捏;而“pasaro”则是扩展、蔓延;
“亲密交往”即是“熟悉亲近”;
Melako 指集会,saṅga 指执著、会合,saṅgamā 是会合。
Sambāhanaṃ maddanañca, pasaro tu visappanaṃ; Santhavo tu paricayo, Melako saṅga saṅgamā.
Sannidhi 指近处、附近,而 vināso 则是消失、不见。
Sannidhi sannikaṭṭhamhi, vināso tu adassanaṃ; Lavo bhilāvo lavanaṃ, Patthāvo’vasaro samā.
Osānaṃ pariyosānaṃ, ukkaṃso’tisayo bhave ; Sanniveso ca saṇṭhānaṃ, athā’bbhantara mantaraṃ.
神变、神变,是名神变;
然而应作与应行,则成为行与习气。
Pāṭihīraṃ pāṭiheraṃ, pāṭihāriya muccate; Kiccaṃ tu karaṇīyañca, saṅkhāro vāsanā bhave.
Pavanaṃ pava nippāvā, tasaro suttaveṭhanaṃ; Saṅkamo duggasañcāro, pakkamo tu upakkamo.
Pāṭho nipāṭho nipaṭho, vicayo magganā pume; Āliṅganaṃ parissaṅgo, sileso upagūhanaṃ.
Ālokanañca nijjhānaṃ, ikkhaṇaṃ dassanaṃ pyatha; Paccādeso nirasanaṃ, paccakkhānaṃ nirākati.
Vipallāso’ññathābhāvo, byattayo viparīyayo; Vipariyāso’tikkamo, tva’tipāto upaccayo.
如是杂品。
Iti saṃkiṇṇavaggo.
三、多义品
3. Anekatthavagga
我将宣说多义,从半偈起始,依次而述;
此处涉及语法性别的特殊意义,以及某一词的重复出现。
Anekatthe pavakkhāmi, gāthā’ddhapādato kamā; Ettha liṅgavisesattha, mekassa punaruttatā.
时机、集会、集合、因缘、刹那;
于证悟时、于适时、于断除、于获得、于知见中应有。
Samayo samavāye ca, samūhe kāraṇe khaṇe; Paṭivedhe siyā kāle, pahāne lābha diṭṭhisu.
指颜色、形状、种类、皮肤、原因(等义),
亦指尺寸、称赞、字母、名声、功德。
Vaṇṇo saṇṭhāna rūpesu, jāti,cchavīsu kāraṇe; Pamāṇe ca pasaṃsāyaṃ, akkhare ca yase guṇe.
于诵巴帝摩卡时、于制戒时,为布萨;
于八支斋戒中、于布萨日中,亦得存在。
Uddese pātimokkhassa, paṇṇattiya muposatho; Upavāse ca aṭṭhaṅge, uposathadine siyā.
法在车之部件与特征中,轮在车之轮论与精进道中;
轮亦在成就、轮宝、圆环与力量之中。
Rathaṅge lakkhaṇe dhammo, racakke’svīriyāpathe; Cakkaṃ sampattiyaṃ cakka, ratane maṇḍale bale.
Kulālabhaṇḍe āṇāya, māyudhe dāna rāsisu;
Dānasmiṃ brahmacariya, mappamaññāsu sāsane; Methunāratiyaṃ veyyā, vacce sadāratuṭṭhiyaṃ; Pañcasīlā’riyamaggo, posathaṅga dhitīsu ca.
法:于自性中,于教法与智慧中;
于正理中,于真实、本性中,于功德中;
于所知、德、行与定中,
于无有情性、罪过、因等中。
Dhammo sabhāve pariyattipaññā, Ñāyesu saccappakatīsu puññe; Ñeyye guṇā’cāra samādhisūpi, Nissattatā’pattisu kāraṇādo.
义:于用途中、于音声中、于所诠中、于增长中、于财富中;
于事物中、于因中、于灭中、于利益中、于最后山中。
Attho payojane saddā, bhidheyye vuddhiyaṃ dhane; Vatthumhi kāraṇe nāse, hite pacchimapabbate.
Yebhuyyatā’byāmissesu, visaṃyoge ca kevalaṃ; Daḷhatthe’natireke cā, navasesamhi taṃ tisu.
功德用于层叠与积聚中,用于利益与系缚中;
又,用于非主要之义及戒等之义,用于净白等之义及弓弦之义。
Guṇo paṭala rāsīsu, ānisaṃse ca bandhane; Appadhāne ca sīlādo, sukkādimhi jiyāya ca.
应远离的五蕴中,有树等存在;
已生者、众生、大种,世间用以指称人,不指称女人。
Rukkhādo vijjamāne cā, rahante khandhapañcake; Bhūto satta mahābhūtā, manussesu na nāriyaṃ.
Vāccaliṅgo atītasmiṃ, jāte patte same mato;
于美妙与坚固业中,于乞求与接受中;
于善士中极生欢喜,是为善说之相所表。
Sundare daḷhikamme cā, yācane sampaṭicchane; Sajjane sampahaṃsāyaṃ, sādhvā’bhidheyyaliṅgikaṃ.
于内部、于终结,于近旁,于终止处、于补足词句处;
于身体的部分与节段,于鼻,于诸界限及下劣处。
Anto nitthī samīpe cā, vasāne padapūraṇe; Dehāvayave koṭṭhāse, nāsa sīmāsu lāmake.
Nikāye sandhi sāmañña, ppasūtīsu kule bhave; Visese sumanāyañca, jāti saṅkhatalakkhaṇe.
于有坏中住立,于究竟、志欲与慧中;
于住处与行处,于遍净及行度。
Bhavabhede patiṭṭhāyaṃ, niṭṭhā’jjhāsayabuddhisu; Vāsaṭṭhāne ca gamane, visaṭatte gatīritā.
Phale vipassanā dibba, cakkhu sabbaññutāsu ca; Paccavekkhaṇañāṇamhi, magge ca ñāṇadassanaṃ.
锻冶炉中有炭火,坩埚与灯火;
金匠的坩埚中,以及风的速度里,有火炬。
Kammāruddhana aṅgāra, kapalla dīpikāsu ca; Suvaṇṇakāramūsāyaṃ, ukkā vege ca vāyuno.
于剪发、活命、生计,及于播种与平息之中;
于言说中有放逸,禅那等亦于这三者中说。
Kesohāraṇa, jīvita, vuttisu vapane ca vāpasamakaraṇe; Kathane pamuttabhāva, jjhenādo vutta mapi tīsu.
于行进、闻名、受持与恭敬中;
于随行、浸染时,所闻者即具所表之性。
Gamane vissute cā’va, dhārito’pacitesu ca; Anuyoge kilinne ca, suto’ bhidheyyaliṅgiko.
于耳所识之诸教法中,有所闻;于诸子之中,当为‘所闻’者。
Sotaviññeyya satthesu, sutaṃ putte suto siyā;
谓劫者,用于时、用于世、用于少量中;亦为施设,用于极寿中。
Kappo kāle yuge lese, paññatti paramāyusu; Sadise tīsu samaṇa, vohāra kappabindusu; Samantatthe’ntarakappā, dike takke vidhimhi ca.
Nibbāna magga virati, sapathe saccabhāsite; Tacche cā’riyasaccamhi, diṭṭhiyaṃ sacca mīritaṃ.
在生起处、因中,在住处、来源等中;
在集会之处,以及努力、填充词中。
Sañjātidese hetumhi, vāsaṭṭhānā’karesu ca; Samosaraṇaṭṭhāne cā, yatanaṃ padapūraṇe.
在障碍中、在灭尽中,在分裂中、在破灭中,于意中亦然。
Antaraṃ majjha vattha’ñña, khaṇo’kāso’dhi hetusu; Byavadhāne vinaṭṭhe ca, bhede chidde manasya’pi.
Ārogye kusalaṃ iṭṭha, vipāke kusalo tathā; Anavajjamhi cheke ca, kathito vāccaliṅgiko.
于液体、于行为,于精进,于甜美等、于他人之妻中;
于装饰等、于界差别,于作用、于成就中,为味。
Dravā’cāresu vīriye, madhurādīsu pārade; Siṅgārādo dhātubhede, kicce sampattiyaṃ raso.
菩提(觉悟)一词,可用于一切知智、圣道以及女子;
在假名施设中,此词为阳性;在树木[一词]中,则通阳性与阴性。
Bodhi sabbaññutaññāṇe, riyamagge ca nāriyaṃ; Paññattiyaṃ pume’ ssattha, rukkhamhi purisitthiyaṃ.
于色等诸处、于众生聚落,以及方所与行境,亦复如是。
Sevito yena yo niccaṃ, tatthāpi visayo siyā; Rūpādike janapade, tathā dese ca gocare.
“有”(bhāva)于词义中,指众生、意图,及诸行为;
亦指自性、嬉戏,以及男子、女子与诸根之中。
Bhāvo padatthe sattāya, madhippāya kriyāsu ca; Sabhāvasmiñca līlāyaṃ, purisi’tthindriyesu ca.
此语用于亲属与自身,亦用于财富、珠宝与女子;
此语阳性时指狗,中性时则为三性词;
So bandhave’ttani ca saṃ, so dhanasmi manitthiyaṃ; Sā pume sunakhe vutto, ttaniye so tiliṅgiko.
suvaṇṇa 指黄金,suvaṇṇo 则指金翅鸟;
也用于五持量、肤色和成就。
Suvaṇṇaṃ kanake vuttaṃ, suvaṇṇo garuḷe tathā; Pañcadharaṇamatte ca, chavi sampattiyampi ca.
在最高义中,该词为随言通性;varaṃ 则表低劣、不可爱及支出。
Varo devādikā iṭṭhe, jāmātari patimhi ca, Uttame vāccaliṅgo so, varaṃ mandappiye byayaṃ.
Makule dhanarāsimhi, siyā kosa manitthiyaṃ; Nettiṃsādi pidhāne ca, dhanupañcasatepi ca.
Pitāmahe jine seṭṭhe, brāhmaṇe ca pitūsvapi; Brahmā vutto tathā brahmaṃ, vede tapasi vuccate.
于诸象之中腹缚带,于谷仓与腋下缚带;
腰带被视为‘kacchā’,‘kaccho’亦称为藤蔓。
Hatthīnaṃ majjhabandhe ca, pakoṭṭhe kacchabandhane; Mekhalāyaṃ matā kacchā, kaccho vutto latāya ca.
Tatheva bāhumūlamhi, anūpamhi tiṇepi ca;
在诸论典中,于因、量上得解;在慢中,以及在说真实语者中,亦复如是。
Pamāṇaṃ hetu satthesu, māne ca saccavādini; Pamātari ca niccamhi, mariyādāya muccate.
当用于实体、自身状态、生命及力量等义时,此词表“有情”义。
在“有情”义、“能令人执著者”义及“执著”义中,此词具三性。
Sattaṃ dabba’ttabhāvesu, pāṇesu ca bale, siyā ; Sattāyañca, janesatto, āsatte so tiliṅgiko.
“Dhātu”一词,在“aṭṭhicakkha”等词中表示“dvi”等义,在“bhvādi”等词根中表示“gerika”等义。
Semhādo rasarattādo, mahābhūte pabhādike; Dhātu dvīsva’ṭṭhicakkhā’di, bhvā’dīsu gerikādisu.
“Amacca”等词,用于自性义及胎藏义时,称为“pakati”(本性)。
于“有情”等之相似义中,及在第一种(格),亦作缘解。
Amaccādo sabhāve ca, yoniyaṃ pakatī’ritā; Satvādisāmyā’vatthāyaṃ, paccayā paṭhamepi ca.
“Pada”一词,用于处所、防护、涅槃及原因等义。
Padaṃ ṭhāne parittāṇe, nibbānamhi ca kāraṇe; Sadde vatthumhi koṭṭhāse, pāde tallañchane mataṃ.
“ghana”用于云、铁锤等义;“ghanaṃ”用于棕榈等义。
Lohamuggara meghesu, ghano, tālādike ghanaṃ,; Nirantare ca kaṭhine, vāccaliṅgika muccate.
‘khuddā’指苍蝇等类,‘khudda’指蜜等,‘mappake’指微小等义。
Khuddā ca makkhikābhede, madhumhi khudda, mappake; Adhame kapaṇe cāpi, bahumhi catūsu ttisu.
酪浆、死亡征相中,凶兆、不净、净美中;
于漏尽者、乌鸦、苦楝树与泡沫树中,皆称为‘ariṭṭha’。
Takke maraṇaliṅge ca, ariṭṭhaṃ asubhe subhe,; Ariṭṭho āsave kāke, nimbe ca pheniladdume.
于衡量物品、秤杆、相似性、秤之中,也是如此;
此词亦见于‘房屋的木料绑缚’及‘凳子’等义。
Mānabhaṇḍe palasate, sadisatte tulā tathā; Gehānaṃ dārubandhattha, pīṭhikāyañca dissati.
在交友、贿赂、力量、群体、灾祸等场合中;
在战斗与承诺中,‘saṅgara’之义得以阐明。
Mittakāre lañjadāne, bale rāsi vipattisu ; Yuddhe ceva paṭiññāyaṃ, saṅgaro sampakāsito.
于诸蕴、于诸有、于诸相中,名为色;亦于颜色及诸缘中。
Khandhe bhave nimittamhi, rūpaṃ vaṇṇe ca paccaye; Sabhāva sadda saṇṭhāna, rūpajjhāna vapūsu ca.
所依、烦恼、诸欲,于欲爱的迷醉中喜乐;
欲、贪欲,及欲之超越与灭尽。
Vatthu kilesa kāmesu, icchāyaṃ madane rate; Kāmo, kāmaṃ nikāme, cā, nuññāyaṃ kāma mabyayaṃ.
Pokkharaṃ padume dehe, vajjabhaṇḍamukhepi ca; Sundaratte ca salile, mātaṅgakarakoṭiyaṃ.
Rāsiniccala māyāsu, dambhā’saccesva’yoghane; Girisiṅgamhi sīraṅge, yante kūṭa manitthiyaṃ.
于增长与生起中的欲,于界等之获得中的欲;
于众生及轮回中,有即是常见中的有。
Vuddhiyaṃ janane kāma, dhātvādīmhi ca pattiyaṃ; Sattāyañceva saṃsāre, bhavo sassatadiṭṭhiyaṃ.
于上衣之支分中为应答语,最上者为三部中之最上;
于方位等差别中之最胜者,于他处之上方。
Paṭivākyo’ttarāsaṅge, su’ttaraṃ uttaro tisu; Seṭṭhe disādibhede ca, parasmi muparī’rito.
于初禅中为出离,于出家与解脱中;
在观智与善法中,它被彻底照见。
Nekkhammaṃ paṭhamajjhāne, pabbajjāyaṃ vimuttiyaṃ; Vipassanāya nissesa, kusalamhi ca dissati.
Saṅkhāro saṅkhate puññā, bhisaṅkhārādikepi ca; Payoge kāyasaṅkhārā, dya’bhisaṅkharaṇesu ca.
在混杂与散布中,在所缘中,以及在依止中,都是如此。
Ārammaṇe ca saṃsaṭṭhe, vokiṇṇe nissaye tathā; Tabbhāve cāpyabhidheyya, liṅgo sahagato bhave.
于三者中,于六种适合之相,于遮蔽与隐藏中;
关于下衣穿着与上衣披覆,在隐密处,于施设中为阳性。
Tīsu channaṃ patirūpe, chādite ca nigūhite; Nivāsana pārupane, raho paññattiyaṃ pume.
在佛陀的一切眼之中,此眼依智慧而被称为眼;
于法眼、肉眼,以及两种天眼中。
Buddhasamantacakkhūsu, cakkhu paññāya mīritaṃ; Dhammacakkhumhi ca maṃsa, dibbacakkhudvayesu ca.
Vāccaliṅga一词表“已来”义,用于“美好”与“来”之中;
此词亦被说于“极美”与“灭尽”,以及“随喜”之中。
Vāccaliṅgo abhikkanto, sundaramhi abhikkame; Abhirūpe khaye vutto, tatheva’bbhanumodane.
此词在原因、说法、时机、同义词的语境中使用;
在围墙、机会的语境中,它则被称为转义。
Kāraṇe desanāyañca, vāre vevacanepi ca; Pākārasmiṃ avasare, pariyāyo kathīyati.
“心”一词,用于表示识、心业、种种色彩、心,以及“心解脱”一语中。
“心”一词,用于表示施设、心、月份,也用于阴性词“星宿”之中。
Viññāṇe cittakamme ca, vicitte citta muccate; Paññatti cittamāsesu, citto, tārantare thiyaṃ.
“sāmaṃ”一词,有“自己”“感受之间”“平息”“那”等义,亦用于“黄色”“黑色”三者之中。
“sāmaṃ”用于“自己”义与“花费”义;“sāmā”与“sārivā”亦然。
Sāmaṃ vedantare sāntve, taṃ pīte sāmale tisu; Sayamatthe byayaṃ sāmaṃ, sāmā ca sārivāyapi.
在师长等处,以及父母中应生起尊敬;
‘garu’于三者中,义为‘重大’、‘难消化’及‘轻浮者’。
Pume ācariyādimhi, garu mātāpitūsvapi; Garu tīsu mahante ca, dujjarā’lahukesu ca.
accite 可指“被尊敬者”与“存在者”,pasatthe 指“被称赞者”,sacca 指“真实”,sādhusu 指“善者”;
khinne 可指“疲惫者”与“已平息者”,santo 指“寂静者”,abhidheyyaliṅgiko 指“随所指而定性者”。
Accite vijjamāne ca, pasatthe sacca sādhusu; Khinne ca samite ceva, santobhidheyyaliṅgikoti.
“devo”一词可指“清净者”、“诸天等”、“云”、“死亡”与“天空”。
Devo visuddhidevā’do, megha maccu nabhesu ca; Athopi taruṇe satte, corepi māṇavo bhave.
ādi 为“开始”、“部分”与“顶端”,purato 为“前面”,aggaṃvare 为“最胜”,共三个。
paccanīko 为“敌对者”,uttamesu 为“最上者”,aññe 为“其他”,pacchābhāge 为“后面部分”,paro 为“其他”,共三个。
Ādi koṭṭhāsa koṭīsu, purato’ggaṃvare tīsu; Paccanīko’ttamesva’ññe, pacchābhāge paro tisu.
Yoni(根源/子宫)表欲、祥瑞、自在;Dhamma(法)表精勤、荣光、福分。
Yoni kāma siri’ssare, dhammu’yyāma yase bhagaṃ; Uḷāro tīsu vipule, seṭṭhe ca madhure siyā.
“Sampanna(具足)”一词,用于三种意义:圆满、甜美与具足者。
而“Saṅkhā(想/数)”一词,则用于智、部分、施设与计算的意义中。
Sampanno tīsu sampuṇṇe, madhure ca samaṅgini; Saṅkhā tu ñāṇe koṭṭhāsa, paññatti gaṇanesu ca.
Ṭhāna(处/位)有自在、处所之义,亦指诸因中的安住。
复次,vidha(种类)有两种含义:一为量度与方式,二为部分。
Ṭhānaṃ issariyo’kāsa, hetūsu ṭhitiyampi ca; Atho māne pakāreca, koṭṭhāseca vidho dvisu.
“慧”(Pañña)用于出离与忍辱,“调伏”(Dama)用于根律仪;
“吠陀”(Veda)用于智、喜悦与欲乐中,亦如是说。
Pañño’pavāsa khantīsu, damo indriyasaṃvare; Ñāṇe ca somanasseca, vedo chandasi co’ccate.
于时、于岸、于界中,有“时”(velā)义;于堆聚中亦有说。
Khandhakoṭṭhāsa, passāva, magga, hetūsu yoni sā ; Kāle tu kūle sīmāyaṃ, velā rāsimhi bhāsitā.
“称谓”(vohāro)一词,用于声音、施设、贸易与思中;
“龙”(nāgo)一词,则用于蛇、象,亦用于龙树及最上者中。
Vohāro sadda paṇṇatti, vaṇijjā cetanāsu ca; Nāgo tu’raga hatthīsu, nāgarukkhe tathu’ttame.
“最胜”(seṭṭhā)、“无伴”(asahāya)、“数”(saṅkhyā)、“其他”(añña),
于相等中,有“一”(eka)、“曲”(koṭi)、“相”(liṅgika);
于贪中,有“意”(mānasa)、“心”(citta);于阿拉汉果中,亦有“意”(mānasa)。
Seṭṭhā’sahāya saṅkhyā’ñña, Tulyesve’kotiliṅgiko; Rāge tu mānaso cittā, rahattesu ca mānasaṃ.
“色等”(rūpādi)与“部分”(aṃsa)用于篇章中;“蕴”(khandho)则用于堆聚及功德中。
Mūlaṃ bhe santike mūla, mūle hetumhi pābhate; Rūpādyaṃ’sa pakaṇḍesu, khandho rāsi guṇesu ca.
Ārambho 既指精进、业行,也指初始的作业、破坏。
Ārambho vīriye kamme, ādikamme vikopane; Atho hadayavatthumhi, citte ca hadayaṃ ure.
Mātaṅgamuddhapiṇḍe,指象头顶的肉瘤,也指水罐、缸及十种器皿。
Pacchātāpā’nubandhesu, rāgādo’nusayo bhave; Mātaṅgamuddhapiṇḍe tu, ghaṭe kumbho dasambaṇe.
Ālambaro 一词见于激烈争斗之意,亦见于鼓的分类之中。
Parivāro parijane, khaggakose paricchade; Ālambaro tu sārambhe, bheribhede ca dissati.
Khaṇo 意指特定的时刻,也指无造作而安住的状态。
Khaṇo kālavisese ca, nibyāpāraṭṭhitimhi ca; Kule tva’bhijano vutto, uppattibhūmiyampi ca.
Āhāro kabaḷīkārā, hārādīsu ca kāraṇe; Vissāse yācanāyañca, peme ca paṇayo mato.
Ṇādo saddhā, cīvarādi, hetvā’dhāresu paccayo; Kīḷā dibbavihārādo, vihāro sugatālaye.
心于等持中死想,及精勤之等持;
加行是与欲等之结合,
禅那于恶趣中为相应。
Samatthane mato citte, kaggatāyaṃ samādhi ca; Yogo saṅgati kāmādo, Jhāno’pāyesu yuttiyaṃ.
财富是于有枝分等,于空处享用财富;
于地分及烦恼,于垢秽得解脱。
Bhogo sappaphaṇa’ṅgesu, koṭille bhuñjane dhane; Bhūmibhāge kilese ca, male cā’ṅgaṇa muccate.
‘慧’有于财富等之示现的意思,‘慢’有于死亡等的意思;
Apadeso一词,含有‘因由’、‘相’、‘诡计’、‘言说’等义。
Dhanādidappe paññāya, abhimāno mato tha ca; Apadeso nimitte ca, chale ca kathane mato.
又,gumbo 有“丛”“柱”“群”“军队”等义。
Citte kāye sabhāve ca, so attā parama’ttani; Atha gumbo ca thambasmiṃ , samūhe balasajjane.
“Koṭṭho”一词有“内室”、“仓廪”、“腹部”等含义。
“Uṇhīso”一词有“阶梯支”、“头巾”、“冠”、“缠头布”等含义。
Antoghare kusūle ca, koṭṭho ntokucchiyaṃ pyatha; Sopānaṅgamhi uṇhīso, makuṭe sīsaveṭhane.
niyyūho一词有“树脂”“花环”“门”“象钩”等义。
又,kalāpo一词有“孔雀冠”“箭囊”“束”等义。
Niyyāse sekhare dvāre, niyyūho nāgadantake; Atho sikhaṇḍe tūṇīre, kalāpo nikare mato.
Cūḷā 与 moḷi 两词兼有“束发”与“冠”等义。
Saṅkho 一词,在阴性中指螺贝与手镯,在额骨及踝骨处亦用此称。
Cūḷā saṃyatakesesu, makuṭe moḷi ca dvisu; Saṅkho tva’nitthiyaṃ kambu, nalāṭa’ṭṭhīsu gopphake.
Pakkho一词,可指时节、力量、成就,亦可指朋友、骏马、跛者。
Desa一词,在阳性中为地域、海洋;在阴性中为河流。
Pakkho kāle bale sādhye, sakhī vājesu paṅgule; Dese’ṇṇave pume sindhu, saritāyaṃ sa nāriyaṃ.
Gaja 指象,kareṇu 指公象,purisa 指人,hatthinī 指母象,以上皆为阴性词形。
Ratana 指宝石,vajira 指金刚;在阴性词中,亦指珠宝穿孔器、因陀罗的武器等。
Gaje kareṇu purise, so hatthiniya mitthiyaṃ; Ratane vajiro nitthī, maṇivedhi’ndahetisu.
Visāṇaṃ 一词,于三性中分别指象、象牙与兽角。
Visāṇaṃ tīsu mātaṅga, dante ca pasusiṅgake; Koṭiyaṃ tu mato koṇo, tathā vādittavādane.
“Vaṇippatha”指商道、城镇,“Veda”指吠陀(知识),“Nigama”指市集。
Vaṇippathe ca nagare, vede ca nigamo tha ca; Vivādādo’ dhikaraṇaṃ, siyā’dhāre ca kāraṇe.
‘go’一词,可用于牲畜、大地、言语,亦用于公牛与女人。
‘hari’一词,则用于绿色、黄金,以及名为‘Hari’的神祇,如是所说。
Pasumhi vasudhāyañca, vācādo go pumitthiyaṃ; Harite tu suvaṇṇe ca, vāsudeve harī’rito.
“pariggaho”一词,用于属于自己的财物、随从,以及妻子。
“uttamso”与“vataṃso”二词,用于耳饰与头冠。
Āyatte parivāre ca, bhariyāyaṃ pariggaho; Uttaṃso tva’ vataṃso ca, kaṇṇapūre ca sekhare.
“sani”一词可用于闪电、金刚、女人,亦用于土星与男人。
“koṭi”一词可用于角落、特殊数目、顶点,亦用于女人。
Vijjuyaṃ vajire cevā, sani’tthipurise pyatha; Koṇe saṅkhyāvisesasmiṃ, ukkaṃse koṭi nāriyaṃ.
“sikhā”一词,用于指发髻、火焰、最上、首要,以及孔雀冠。
Cūḷā jālā padhāna’gga, moracūḷāsu sā sikhā; Sappadāṭhāya māsī’tthī, iṭṭhassā’sīsanāyapi.
「渴望」者,指欲望、光芒,也指执着与对女人的喜爱。
Vasā vilīna telasmiṃ, vasagā vañjhagāvisu; Abhilāse tu kiraṇe, abhisaṅge ruci’tthiyaṃ.
“部分”可指肩膀、技艺、艺术、时分,也可指月亮的十六分之一。
Saññā sañjānane nāme, cetanāyañca dissati; Aṃse sippe kalā kāle, bhāge candassa soḷase.
「耳环」一词,既指种子的荚、房屋的尖顶,亦指耳饰中的耳环;
「未来」一词,指未来的时间、长远,亦指威力,作如是解。
Bījakose gharakūṭe, kaṇṇabhūsāya kaṇṇikā; Āgāmikāle dīghatte, pabhāve ca matā’yati.
“白毫”指羊等身上的毛,亦指位于身体中央的毛发界。
“Vāruṇī”一词,指称女外道,亦指女舞者、酒类等。
Uṇṇā mesādilome, ca, bhūmajjhe romadhātuyaṃ; Vāruṇī tvitthiyaṃ vuttā, naṭṭakī madirādisu.
于唯作心与作具中,称为 kiriyaṃ;于业中,称为 kriyā。
其中,sunisā 指儿媳,kaññā 指少女,jāyā 指妻子,vadhū 亦指妻子。
Kriyacitte ca karaṇe, kiriyaṃ kammani kriyā; Sunisāyaṃ tu kaññāya, jāyāya ca vadhū matā.
“mattā”一词,有量度与权威之义,亦指字母、部分与微小。
“suttaṃ”一词,在三种性中,有教法、线、已善说者之义。
Pamāṇi’ssariye mattā, akkharāvayave’ppake; Suttaṃ pāvacane riṭṭhe , tante taṃ supite tisu.
“rājaliṅgo”义为:王相、公牛肩峰,亦指树木与峰顶。
“byañjanaṃ”义为:相、字母、调味品,亦指标志与词句。
Rājaliṅgo’sabhaṅgesu, rukkhe ca kakudo pyatha; Nimitta’kkhara sūpesu, byañjanaṃ cihane pade.
vohāre 意为“言说”,jetu 意为“胜者”,micchāyaṃ 意为“邪妄中”,kīḷādo 意为“游戏等”,devanaṃ 亦指“赌博”。
而“bhariyā”一词,在田畦中意指田地,在身体中则意指身体之田。
Vohāre jetu micchāyaṃ, kīḷādo cāpi devanaṃ; Bhariyāyaṃ tu kedāre, sarīre khetta mīritaṃ.
881本编号为行文顺序标识,数字“881”用以区分经文条目,并无义释。
881.
于“乐于听闻”(sussūsā)一词当知;于“嫉妒”(issā)之邻近处,亦有“奉事”(upāsana)之义。
而“尖刺”(sūla)一词,用于完结之义,亦用于分裂、桩柱、疼痛等义。
Sussūsāyañca viññeyyaṃ, issābhyāse pyu’pāsanaṃ; Sūlaṃ tu nitthiyaṃ heti, bhede saṃku rujāsu ca.
882本编号为行文顺序标识,数字「882」用以区分经文条目,无义释。
882.
“弦”(tanti),指琵琶的弦;“线”(tantaṃ),指主要的义理、线缕。
在车等部件中,指“轭”(yuga);在劫中,则指一对(yugala)为“双”(yugaṃ)。
Tanti vīṇāguṇe, tantaṃ, mukhyasiddhanta tantusu; Rathādyaṅge tu ca yugo, kappamhi yugale yugaṃ.
在“女性之花”(itthipuppha)与“尘埃”(reṇu)中,它称为“尘”(rajo);在“本性”(pakati)与“功德”(guṇa)中也是如此。
然而,在“抵押”(nyāsa)、“交付”(appaṇa)和“布施”(dāna)中,则说为“交付”(niyyātana)。
Itthipupphe ca reṇumhi, rajo pakatije guṇe; Nyāsappaṇe tu dānamhi, niyyātana mudīritaṃ.
‘重’(garu)在方法、降临(avatāra)之处,作‘渡场’(tittha)义;在腐水(pūtambu)、诸见(diṭṭhi)中亦然。
‘光明’(joti)在黄门、星宿之义中(为中性);在光芒与火中,则是阳性义。
Garu’pāyā’vatāresu, titthaṃ pūtambu diṭṭhisu; Paṇḍake joti nakkhatta, raṃsīsva’ggimhi joti so.
885数字“885”为章节编号,此处不译。
885.
“茎节”(kaṇḍo)表示已完毕、元音、杖棒等义,亦可用于段落、机会等义。
Kaṇḍo nitthī sare daṇḍe, vagge cāvasare pyatha; Uddhaṃbāhudvayamāne , sūrattepi ca porisaṃ.
886数字「886」仅为章节编号,不译。
886.
立姿用于量度人身量,坐姿等亦用于量度高抬之量,亦复如是;
于无依止的大地部分,在三种情形中当如是。
Uṭṭhānaṃ porise’hāsu, nisinnādyu’ggame pyatha; Anissayamahībhāge, tvi’rīṇaṃ ūsare siyā.
于成就中为可敬礼,于获得中为满足;
于精勤中,及于山顶;于兽角中,则指角。
Ārādhanaṃ sādhane ca, pattiyaṃ paritosane; Padhāne tu ca sānumhi, visāṇe siṅga muccate.
于见道之初为智眼,于刹那之证得为见;
『金』于五种金中,『尼拘』于已完毕与庄严中。
Diṭṭhā’dimagge ñāṇa’kkhi, kkhaṇa laddhīsu dassanaṃ; Heme pañcasuvaṇṇe ca, nikkho nitthī pasādhane.
889数字「889」仅为章节编号,不译。
889.
在时间差别与树枝等处,果实从节处脱落;
在龙界中,地下世界被称为强力巨口。
Tithibhede ca sākhādi, phaḷumhi pabba muccate; Nāgaloke tu pātālaṃ, bhāsitaṃ balavāmukhe.
于欲所生、嗔所生的过失,以及灾厄与不幸之中;
其次,于助成中为成就,于诸作格中为工具。
Kāmaje kopaje dose, byasanañca vipattiyaṃ; Atho’pakaraṇe siddhi, kārakesu ca sādhanaṃ.
Tīsvīrito dānasīle, vadaññū vagguvādini; Purakkhato bhisitte ca, pūjite puratokate.
Mando bhāgyavihīne cā, ppake mūḷhā’paṭūsvapi; Vuddhiyutte samunnaddhe, uppanne ussitaṃ bhave.
“轮辐”于战车部件中,于黄金中,为骰子;“轴”于感官中。
“常恒”与“坚固”用于三世,“确定”用于推理与决断。
Rathaṅge’kkho suvaṇṇasmiṃ, pāsake, akkha mindriye; Sassate ca dhuvo tīsu, dhuvaṃ takke ca nicchite.
“哈利”是吉祥的,“吉祥”是善美的,在解脱中,“豺狼”是母豺;
在军队中,指枪矛;于粗大之处,则为力量。
Hare sivo, sivaṃ bhadda, mokkhesu, jambuke sivā; Senāyaṃ sattiyañceva, thūlatte ca balaṃ bhave.
在数目与地狱种类中,指‘莲花’;于水生之物中,亦指莲花。
在天神一类中,“财富”为阳性;在珍宝与财物中,“黄门”为黄门性。
Saṅkhyā narakabhedesu, padumaṃ vārije pyatha; Devabhede vasu pume, paṇḍakaṃ ratane dhane.
“涅槃”是灭尽,是解脱,亦存于其中;
于白莲中,“白睡莲”即为白睡莲;在老虎与树木之间,指称阳性。
Nibbānaṃ atthagamane, apavagge siyā tha ca; Setambuje puṇḍarīkaṃ, byagghe rukkhantare pume.
在供养中,“献供”指祭品,在手之中及阿修罗之间;
而 sukkaṃ 意为产生,sukko 意为白色、洁净、善巧,于三性中。
Upahāre bali pume, karasmiṃcā’surantare; Sukkaṃ tu sambhave, sukko, dhavale, kusale tisu.
Dāyo 应被分别归入施舍、财富及父辈的林中;
自主性、依赖性,于诸欲中得自在。
Dāyo dāne vibhattabba, dhane ca pitunaṃ vane ; Pabhuttā’yattatā’yattā’, bhilāsesu vaso bhave.
Paribhāsana指辱骂,niyame指规则,bhāsane指言语,以及;
于财富中见悭吝,于此,于狮子吼中显现。
Paribhāsana makkose, niyame bhāsane tha ca, Dhanamhi seḷanaṃ yodha, sīhanādamhi dissati.
Pabhavo 一词表示生起因,也用于处所与最初所得。
再者,atho 一词用于表示女性花朵,以及寒冬等二时。
Pabhavo jātihetumhi, ṭhāne cādyupaladdhiyaṃ; Atho’tu nāripupphasmiṃ, hemantādimhi ca dvisu.
Karaṇaṃ,指最殊勝的能作因;kriyā,指諸肢體中的根;
而tāto一詞,則指鑰匙之中,亦指樂器部件及樹木之間。
Karaṇaṃ sādhakatame, kriyā gattesu indriye; Tāto tu kuñcikāyañca, tūriyaṅge dumantare.
花、果与众生,于产生及出胎之际;
歌者、马匹、乾闼婆,于天神之间。
Pupphe phale ca pasavo, uppāde gabbhamocane; Gāyane gāyake asse, gandhabbo devatāntare.
无花而结果的树,名为林主;
经锤炼的黄金与白银,银与银亦然。
Vinā pupphaṃ phalaggāhi, rukkhe vanappati; Āhate hemarajate, rūpiyaṃ rajatepi ca.
缚鸟等的套索,以及以毛发为首的积聚;
星辰在眼中、在星宿中,而高音者为尖锐之声。
Khagādibandhane pāso, kesapubbo caye pyatha; Tārā’kkhimajjhe nakkhatte, tāro uccatarassare.
铜器之中,铜钵价值四迦哈波那;
中者,位于身体中部,及于中阴有,此三者。
Patte ca lohabhedasmiṃ, kaṃso catukahāpaṇe; Majjhimo dehamajjhasmiṃ, majjhabhave ca so tisu.
Sobhā、sampatti、sirī、lakkhī,用于女子与女神之名。
Āvesanaṃbhūtāvese, sippasālā gharesu ca; Sobhā sampattīsu sirī, lakkhītthī devatāya ca.
Kumāra一词可指王子与副王,亦可用於肩部與幼鱷。
此外,pavāḷa為非陰性名詞,既用於寶石種類,也用於新芽。
Kumāro yuvarāje ca, khande vutto susumhi ca; Athā’nitthī pavāḷo ca, maṇibhede tathā’ṅkure.
Paṇo vetana mūlesu, vohāre ca dhane mato; Paṭiggaho tu gahaṇe, kathito bhājanantare.
于不净业与净业中,bhāgya亦被说为二者之福报。
Pipphala一词,既指树种,也指裁布所用之刀。
Asubhe ca subhe kamme, bhāgyaṃ vuttaṃ dvaye pyatha; Pipphalaṃ tarubhede ca, vatthacchedanasatthake.
Liṅga一词,用于指生殖器,亦用于指男性等特征相状。
Apavaggo pariccāgā’, vasānesu vimuttiyaṃ; Liṅgaṃ tu aṅgajātasmiṃ, pumattādimhi lakkhaṇe.
“施舍”(cāga)一词,指自性或创造;“天界”(sagga)指禅那或天界。
“罗希陀”(rohita)一词,指红色的鱼,也指种类与一种鹿。
Cāge sabhāve nimmāne, saggo jjhāye divepyatha; Rohito lohite maccha, bhede ceva migantare.
“究竟”(niṭṭhā)一词,指完成、成就,也指终止与不可见。
“刺”(kaṇṭaka)一词,既指敌人,也指树木的枝节,以及毛发竖立。
Niṭṭhā nipphattiyaṃ cevā, vasānamhi adassane; Kaṇṭako tu sapattasmiṃ, rukkhaṅge lomahaṃsane.
“主要的”(mukhya)一词,用于恶趣与面部;“口”(mukha)一词,用于开始及面部。
“智者啊,‘dabba’一词,可用于指有能力者、功德所依处、财富,亦可用于指木材。
Mukhyo’pāyesu vadane, ādismiṃ mukha mīritaṃ; Dabbaṃ bhabbe guṇādhāre, vitte ca budha dārusu.
“量”(māna)一词,指尺度、容量等;“慢”(māna)一词,则指慢心与方式。
再者,“精勤”(vāyāma)一词既用来表示努力,也用来表示精进。
Mānaṃ pamāṇe patthādo, māno vutto vidhāya ca; Atho parissame vutto, vāyāmo vīriyepi ca.
Saroruhe satapattaṃ, satapatto khagantare; Chidde tu chiddavante ca, susiraṃ tūriyantare.
当存在一个同类者,或同一性别者时;
又,于崇敬与恐惧中,颤栗被视为悚惧。
Ekasmiṃ sadise sante, samānaṃ vāccaliṅgikaṃ; Atho gārava bhītīsu, saṃvege sambhamo mato.
明月之光,与彼具足之夜,
于天神住处之天宫,及七层楼阁中
Juṇhā candappabhāyañca, tadupetanisāya ca; Vimānaṃ devatāvāse, sattabhūmigharamhi ca.
于月份中为首,称为“增长”;且于三种称颂之中,彼…
于法与吉祥中,此最殊胜;于三者中,最极称颂。
Māse jeṭṭho, tivuddhā’ti, ppasatthesu ca tīsu so; Dhamme ca maṅgale seyyo, so pasatthatare tisu.
在执取太阳等星辰时,在束缚中,以及在家宅中,即为‘家’(gaha)。
而‘kāca’一词,意指泥土的分解物、网,以及眼病。
Ādiccādimhi gahaṇe, nibandhe ca ghare gaho; Kāco tu mattikābhede, sikkāyaṃ nayanāmaye.
‘村长’(gāmaṇi)一词,在三种情况中分别指最胜者、统治者、村中长者。
而‘影像’(bimba)一词,既指反影、圆轮,也指bimba果。
Tīsu gāmaṇi seṭṭhasmiṃ, adhipe gāmajeṭṭhake; Bimbaṃ tu paṭibimbe ca, maṇḍale bimbikāphale.
‘物品’(bhaṇḍa),既指钵等资具,也指本金。
而‘道’(magga)指急行道、正见等道,以及路径。
Bhājanādi parikkhāre, bhaṇḍaṃ mūladhanepi ca; Maggo tvariyamagge ca, sammādiṭṭhādike, pathe.
‘平等’(sama)指年、指疲劳、指寂静;‘他’(so)指三种消散(nibha)。
Samā vasse, samo kheda, santīsu, so nibhe tisu; Cāpetvissāsa, musuno, issāso khepakamhi ca.
而‘染红’一词用于三种情况:指被血染红、铜色以及被染色。
Bālo tīsvā’divayasā, samaṅgini apaṇḍite; Rattaṃ tu soṇite, tambā, nuratta, rañjite tisu.
‘瘦弱’一词用于三种情况:指皮肤、身体和女子的纤细、稀少与羸弱。
而在季节分类中,“寒冷”一词用于这三种:冬季、冰雪及凉爽之物。
Tace kāye ca tanvitthī, tīsva’ppe viraḷe kise; Utubhede tu sisiro, hime so sītale tisu.
Sakkharā guḷabhede ca, kathalepi ca dissati; Anuggahe tu saṅkhepe, gahaṇe saṅgaho mato.
Dakkhe ca tikhiṇe byatte, rogamutte paṭuttisu; Rājā tu khattiye vutto, naranāthe pabhumhi ca.
打谷场在谷物加工处理时,低洼之处即为打谷场;
在生起时是集,在集合时也是缘。
Khalañca dhaññakaraṇe, kakke nīce khalo bhave; Athu’ppāde samudayo, samūhe paccayepi ca.
梵行者、在家者,以及苦行林中的苦行者
于可畏、艰难、残忍三者中,为无悲悯。
Brahmacārī gahaṭṭhādo, assamo ca tapovane; Bhayaṅkare tu kaṭhine, kurūro tīsu niddaye.
‘最年轻的’、‘最小的’三种,又在过分年轻时;
于速中为轻,彼为可爱,于无实质与沉重线中。
Kaniṭṭho kaniyo tīsu, atyappe’tiyuve pyatha; Sīghamhi lahu taṃ, iṭṭha, nissārā’garusuttisu.
下唇在三种低下中,又在男性中为唇;
“Sussusā”指渴望听闻,也指错误,亦作侍奉。
Adharo tīsvadho hīne, pume dantacchade pyatha; Sussusā sotu micchāya, sā pāricariyāya ca.
Hattho pāṇimhi ratane, gaṇe soṇḍāya bhantare; Āvāṭe udapāne ca, kūpo kumbhe ca dissati.
Ādo padhāne paṭhamaṃ, pamukhañca tiliṅgikaṃ; Vajjabhede ca vita taṃ, taṃ vitthāre tiliṅgikaṃ.
精华一词,于力、于坚固部分及于最上之义中,彼通三性;
Sāro bale thiraṃse ca, uttame so tiliṅgiko;
所谓负担,即是诸蕴之负担等,乃至重达二千波羅。
Bhāro tu khandhabhārādo, dvisahassapalepi ca.
于殿堂与疾病之类别,于尽灭与衰损之中;
然猛兽于恶兽、蛇,及残酷中,彼通三性。
Mandire rogabhede ca, khayo apacayamhi ca; Vāḷo tu sāpade sappe, kurūre so tiliṅgiko.
沙罗于自生树、树,及沙罗屋中亦可见;
“Sota”指耳,亦指听闻;在祭祀中,亦指所闻。
Sālo sajjaddume rukkhe, sālāgehe ca dissati; Sote tu savanaṃ vuttaṃ, yajane sutiyampi ca.
“Pata”指羽毛、叶片;“pareta”指已逝去、已死;“peta”指亡者、饿鬼;“petayoni”则指饿鬼之生处。
“Khyāta”指被宣说、被称扬;“haṭṭha”指欢喜;“viññāta”指被了知;“patīta”指喜悦,此为随词性变化之词。
Tīsu pato pareto ca, mate ca petayonije; Khyāte tu haṭṭhe viññāte, patītaṃ vāccaliṅgikaṃ.
“Āsaya”一词有意图与依止处之义,此处即指意图与依止处。
Adhippāye ca ādhāre, āsayo kathito tha ca;
“Patta”一词,可指羽毛、叶片;“patta”指已到达;“patta”指钵、容器。在此三者之中,此处取“已去者”之义。
Pattaṃ pakkhe dale, patto, bhājane so gate tisu.
“Kusala”意为善巧;“sukata”意为善作;“suṭṭhu kata”即善作;“sukata”亦指善作者。如是三者。
Kusale sukataṃ, suṭṭhu, kate ca sukato tisu;
“Tapassī”意为苦行者,“tvaṃ”意为你,“anukampāya”指出于悲悯,“raho”谓秘密地,“vutta”谓被说,“tapodhane”指拥有苦行财富者。
Tapassī tva’nukampāyā, rahe vutto tapodhane.
于三种酒类,'soṇḍa'指嗜酒者、贪著者;于二种,指象鼻。
'Rasana'指品尝、味觉;亦指舌头;亦指财富。
Tīsu surādilolasmiṃ, soṇḍo hatthikare dvisu; Assādane tu rasanaṃ, jivhāyañca dhanimhi ca.
“Paṇīta”一词有三种含义:甜美、殊胜与安排妥当。
“直道”指大道,“街巷”指小巷,“行列”指排列成行之处,“道路”指街道,“女人”指妇女。
Paṇīto tīsu madhure, uttame vihite pyatha; Añjase visikhāyañca, pantiyaṃ vīthi nāriyaṃ.
‘agha’一词,用于罪恶、天空、痛苦、灾难等义中。
对于‘paṭala’一词,在集会中表示眼翳;在疾病中表示覆盖物;亦说为屋顶。
Pāpasmiṃ gagane dukkhe, byasane cā’gha muccate; Samūhe paṭalaṃ netta, roge vuttaṃ chadimhi ca.
Sandhi 被解释为‘连接、结合’,而 sandhi 也存在于‘结生’之中;
七之满数中,七为最上;三之末,第七于三中。
Sandhi saṅghaṭṭane vutto, sandhi’tthi paṭisandhiyaṃ; Sattannaṃ pūraṇe seṭṭhe, tisante sattamo tisu.
Ojā 者,义为滋养;ojo 者,亦作光泽与力量。
Ojā tu yāpanāyañca, ojo ditti balesu ca; Atho nisāmanaṃ vuttaṃ, dassane savanepi ca.
Gabbho 者,指住于母胎之有情,亦指内室;kucchi 者,特指腹部,亦指内室。
“Khaṇḍane”意为“毁坏”,“apadāna”意为“传记”,亦见于“如是语”及“业”中。
Gabbho kucchiṭṭhasatte ca, kucchi ovarakesu ca; Khaṇḍane tva’padānañca, itivutte ca kammani.
于“心”与“树之分别”中,于“三相”与“带黑三相”中。
在“石崖”一词中,指“实践”;在“女人”一词中,指“义”;在“觉”一词中,指“得”;在“转起”一词中,指“得”。
Cittake rukkhabhede ca, tilako tilakāḷake; Sīlādo paṭipatti’tthī, bodhe patti pavattisu.
在“此”与“力”中,指“命”;在“众生”中,指“心”与“风”。
于‘自在’义,是‘欲’;于‘意欲’及‘吠陀’,是‘欲’;于‘阿奴图巴等’韵律,亦是‘欲’。
Asumhi ca bale pāṇo, satte hadayagā’nile; Chando vase adhippāye, vede’cchā’nuṭṭhubhādisu.
于‘欲流’等,为‘暴流’;于‘群众’,为‘群’;于‘水之速力’,为‘流’。
“头盖骨”指颅骨,“瓶等”及“全身”亦然;“头盖骨”亦作“颅骨”。
Kāmoghādo, samūhasmiṃ, oghovege jalassa ca; Kapālaṃ sirasaṭṭhimhi, ghaṭādi sakalepi ca.
于“竹丛等枝网”中,发为缠结;于“结发处”,发为黏着。
然而,“依处”一词,于杀害、于家,是“依处”;于所护、于守护,则是“守护”。
Veṇvādisākhājālasmiṃ, laggakese jaṭā’laye; Saraṇaṃ tu vadhe gehe, rakkhitasmiñca rakkhaṇe.
该词于阴性为“kantā”(爱人),于可爱者为“kanto”,于可意者为“so”,故为三性词。
Gavakkha(窗)亦指群体,jāla(网)指捕鱼等所用的网具。
Thiyaṃ kantā piye, kanto, manuññe, so tiliṅgiko; Gavakkhe tu samūhe ca, jālaṃ macchādibandhane.
Pucchāyaṃ(询问时)、garahāyaṃ(谴责时)及 niyame(决定时),kiṃ(什么)为三性词。
Sasaddhe(有信者)中,于三性为 nivāpe(供品);saddhaṃ(信)与 saddhā(信心)则是 paccaye(缘)。
Pucchāyaṃ garahāyañcā, niyame kiṃ tiliṅgikaṃ; Sasaddhe tīsu nivāpe, saddhaṃ, saddhā ca paccaye.
Bījaṃ(种子)一词见于 hetumhi(因)、aṭṭhismiṃ(骨)及 aṅgajāte(生殖器)中。
Pubbo(脓)在pūye(脓中)中,aggato(从顶端、开始)指ādo(开始等)。
So(那)与disādo(方向等、开始等)为三性词。
Bījaṃ hetumhi aṭṭhismiṃ, aṅgajāte ca dissati; Pubbo pūye’ggato ādo, So disādo tiliṅgiko.
Phala(果)一词,在 phalacitta(果心)与 hetukata(因所作)中指称“果”,在 lābha(获得)中则指如稻谷等之果。
Āgamana(到来)一词,在 dīghādi(长部等)中指“到来”,在 nikāya(诸部)中则指“教法”或“传来”。
Phalacitte hetukate, lābhe dhaññādike phalaṃ; Āgamane tu dīghādi, nikāyesu ca āgamo.
Santāna 一词指天树与相续,santati 中亦有所说。
anuttara 一词兼有相反与最胜之义,用于三处。
Santāno devarukkhe ca, vutto santatiyaṃ pyatha; Uttaraviparīte ca, seṭṭhe cā’nuttaraṃ tisu.
Vikkama 在“satti”与“sampatti”中被说到,亦在“kantimatta”中被说到。
Sattisampattiyaṃ vutto, kantimatte ca vikkamo; Chāyā tu ātapābhāve, paṭibimbe pabhāya ca.
于夏季,有gimha、nidāgha及ghammo之说;于炎热中,亦说uṇha与sedajala。
Kappana指剪断,于vikappa与sajjana中亦如此说。
Gimhe ghammo nidāgho ca, uṇhe sedajale pyatha; Kappanaṃ kantane vuttaṃ, vikappe sajjane’tthiyaṃ.
“Aṅga”在身体部位中意为多支分,在部位中意为身体,同样也用于支分因。
“Cetiya”在天宫与塔中,指支提;在树中,亦指树木。
Aṅgā dese bahumha’ṅgaṃ, aṅgo dese vapumha’ tathā’vayavahetusu; Devālaye ca thūpasmiṃ, cetiyaṃ cetiya’ddume.
贤人乃善士,于贤人之作务中亦为贤人;
‘梦’者,是梦中之所梦;‘思’者,是识中之所思。
Sajjano sādhupurise, sajjanaṃ kappane pyatha; Supinaṃ supine sutta, viññāṇe ta manitthiyaṃ.
此词既指‘更多’之义,亦指‘再次’之义,乃不变词。
Paccakkhe sannidhāne ca, sannidhi parikittito; Bhiyyo bahutaratthe so, punaratthe’byayaṃ bhave.
Visalittasare diddho, diddho litte tiliṅgiko; Vāse dhūmādisaṅkhāre, dhivāso sampaṭicchane.
另外,sitthaṃ 一词指蜂蜡,也指米饭所生者。
Vutto visārado tīsu, suppagabbhe ca paṇḍite; Atha sitthaṃ madhucchiṭṭhe, vuttaṃ odanasambhave.
于液体、颜色、味道的差别中,指涩味,亦指香与美好者;
又说上升,亦用于生起与向上趣向等义。
Drave vaṇṇe rasabhede, kasāyo surabhimhi ca; Atho uggamanaṃ vuttaṃ, uppattu’ddhagatīsu ca.
Lūkhe niṭṭhuravācāyaṃ, pharusaṃ vāccaliṅgikaṃ; Pavāho tva’mbuvege ca, sandissati pavattiyaṃ.
“依止”一词,指所依、专注、希求;“究竟”一词见于三处。
Nissaye tappare iṭṭhe, parāyaṇapadaṃ tisu; Kavace vāravāṇe ca, nimmokepi ca kañcuko.
若就金属类别而言,铜乃为人所知;铜色,则于红色中具三性。
Lohabhede mataṃ tambaṃ, tambo ratte tiliṅgiko; Tīsu tva’vasitaṃ ñāte, avasānagate mataṃ.
Bodhane ca padāne ca, viññeyyaṃ paṭipādanaṃ; Sele nijjaladese ca, devatāsu marū’rito.
Satthaṃ 指武器、典籍、金属,亦指商队与积累。
Jīvikāyaṃ 指谋生,vivaraṇe 指开显,vattane 指行为,vutti 指女性。
Satthaṃ āyudha ganthesu, lohe, sattho ca sañcaye; Jīvikāyaṃ vivaraṇe, vattane vutti nāriyaṃ.
于精进与勇猛中,称为“parakkamo”;
又,“kambu”一词指贝壳、黄金,亦指手镯。
Vīriye sūrabhāve ca, kathīyati parakkamo; Atha kambu mato saṅkhe, suvaṇṇe valayepi ca.
“saro”一词指箭、以a开头的音、声音,亦指阴性之池塘。
“Dupphasse”意为“难触”,“tikhiṇe”意为“锋利”,在三种情况中;“gadrabhe”意为“驴”,“kakace”意为“锯”,“kharo”意为“粗暴”。
Saro kaṇḍe akārādo, sadde vāpimhi’nitthiyaṃ; Dupphasse tikhiṇe tīsu, gadrabhe kakace kharo.
“Surā”意为“酒”,“upaddave”意为“灾祸”,“kāmā”意为“欲乐”,“savādimhi”意为“有流等”,“āsavo”意为“漏”。
于身中,意指身体;于车轭中,意指车轭;四种依着,意指四种依着;‘依着’即指依着。
Surāyu’paddave kāmā, savādimhi ca āsavo; Dehe vutto rathaṅge ca, caturo’padhisū’padhi.
‘Vatthu’一词,意指因、意指物、意指地之差别、意指三宝。
“Yakkha”一词,可指天、大王、俱毗罗的随从,也可指人。
Vatthu’ttaṃ kāraṇe dabbe, bhūbhede ratanattaye; Yakkho deve mahārāje, kuverā’nucare nare.
“Pīṭha”一词,可指木块、小凳、店铺、座位、豆床。
“Parikkhāra”一词,可指随从、资具、必需品、装饰品。
Dārukkhandhe pīṭhikāyaṃ, āpaṇe pīṭha māsane; Parivāre parikkhāro, sambhāre ca vibhūsane.
“Vohāra”一词,有世俗语、安立、概念、女人、阐明等义。
“Paṭibhāna”一词,有智慧、现前、言语等义。
Vohārasmiñca ṭhapane, paññatti’tthī pakāsane; Paṭibhānaṃ tu paññāyaṃ, upaṭṭhita girāya ca.
“Hetu”一词,可指言辞的部分、根本、因、缘由。
“Gahaṇī”一词,可指腹部、烹饪、芦苇、女人。
Vacanāvayave mūle, kathito hetu kāraṇe; Udare tu tathā pācā, nalasmiṃ gahaṇī’tthiyaṃ.
“Piya”一词,用于丈夫、妻子、可爱者及所爱者,合为三种。
Piyo bhattari, jāyāyaṃ, piyā, iṭṭhe piyo tisu; Yamarāje tu yugaḷe, saṃyame ca yamo bhave.
Muddikassa ca pupphassa, rase khudde madhū’ritaṃ; Ulloce tu ca vitthāre, vitānaṃ punnapuṃsake.
于“离垢”与“水”中,于“甘露”中,即说为“不死”。
于“愚痴”与“昏暗”时,说为“数”;于“功德”与“女人”时,说为“暗”。
Apavagge ca salile, sudhāyaṃ amataṃ mataṃ; Mohe tu timire saṅkhyā, guṇe tama manitthiyaṃ.
在“坚硬”与“不可为”等三者中,于味则为苦与辛;
在半择迦、善作与功德中,以及在悦意林为三。
Khare cā’kāriye tīsu, rasamhi purise kaṭu; Paṇḍake sukate, puññaṃ, manuññe pavane tisu.
树于丛林为粗,于湿润之三者;
于生起之因,于结合与干枯为生起。
Rukkho dumamhi, pharusā, siniddhesu ca so tisu; Uppattiyaṃ tu hetumhi, saṅge sukke ca sambhavo.
“相”一词,用于指因、用于指生殖器,亦用于指标记。
“初”一词,在指边界、远离等意义时,被理解为有“附近”“部分”之意。
Nimittaṃ kāraṇe vuttaṃ, aṅgajāte ca lañchane; Ādi sīmāpakāresu, samīpe’vayave mato.
Vede ca mantane manto, mantā paññāya muccate; Anayo byasane ceva, sandissati vipattiyaṃ.
“黎明”一词用于光线的种类,也用于鲜明的红色与血色。
Aruṇo raṃsibhede cā, byattarāge ca lohite; Anubandho tu pakatā, nivatte nassanakkhare.
Avatāro’vataraṇe, titthamhi vivare pyatha; Ākāro kāraṇe vutto, saṇṭhāne iṅgitepi ca.
Sudditthi(净见)者,谓子、刹帝利、优哥;tibba(猛烈)者,谓此三者。
Padhāna(精勤)者,则谓大臣、本性、最上及坚定。
Sudditthi tanaye khattā, uggo, tibbamhi so tisu; Padhānaṃ tu mahāmatte, pakatya’gga’dhitīsu ca.
Kalla(适宜)一词,于清晨、无病、准备与善巧中,兼备此三种意义。
Kuhanā(欺诈)即诡诈行为;kuhana(欺诈者)即欺诈者及欺诈性,此三义。
Kallaṃ pabhāte, niroga, sajjadakkhesu tīsu taṃ; Kuhanā kūṭacariyāyaṃ, kuhano kuhake tisu.
Sārada(秋季的/清新的):在表示“属于秋季的”意义、以及“无畏惧者”的意义上,共有三义。
Kapoto pakkhibhede ca, diṭṭho pārāvate tha ca; Sārado sāradabbhūte, apagabbhe mato tisu.
“kakkasa”(粗硬)可指三种坚硬与粗糙,亦用于暴虐与可爱。
“akāriya”(不应做)于此则指密处;“cīra”(树皮衣)与“kopīna”(遮羞布)被释出。
Tīsu khare ca kaṭhine, kakkaso sāhasappiye ; Akāriye tu guyhaṅge, cīre kopīna muccate.
在鹿的分类中,含有‘旗帜’之义;在香蕉树中,含有‘解脱’之义;于女人中,也是如此。
在布施的分类中,‘dakkhiṇā’意为布施;在其他情形下,‘dakkhiṇo’意为右侧,与左侧相对。
Migabhede paṭākāyaṃ, moce ca kadalī’tthiyaṃ; Dakkhiṇā dānabhedasmiṃ, vāmato’ññamhi dakkhiṇo.
dutiyā一词也指妻子,亦被视为数字二的阴性形式。
dhūma可指烟,亦可指出现、产生;ketu可指旗帜,亦可指火。
Dutiyā bhariyāyañca, dvinnaṃ pūraṇiyaṃ matā; Athuppāde siyā dhūma, ketu vessānarepi ca.
nissaraṇaṃ 可指从有中出离,亦可指车乘、门扉。
niyāmako 指船长或舵手;niyantari 指驾驭者,此词通三性。
Bhavaniggamane yāne, dvāre nissaraṇaṃ siyā; Niyāmako potavāhe, tiliṅgo so niyantari.
“nirodho”一词,既指涅槃、灭尽,亦指毁灭、阻挠。
“paṭibhayaṃ”指恐惧,亦指令人恐惧的事物;此词为三性词,意为能引生恐惧者。
Apavagge vināse ca, nirodho rodhane pyatha; Bhaye paṭibhayaṃ vuttaṃ, tiliṅgaṃ taṃ bhayaṃkare.
“藏”用于容器,同样也用于教法;
在因老而松弛的皮肤上,腹部区域有皱纹。
Piṭakaṃ bhājane vuttaṃ, tatheva pariyattiyaṃ; Jarāsithilacammasmiṃ, udaraṅge matā vali.
“破”用于裂开、在其他中,或依于中性词性;
“分裂”用于离间,也用于差别和割裂。
Bhinnaṃ vidārite’ññasmiṃ, nissite vāccaliṅgikaṃ; Upajāpe mato bhedo, visese ca vidāraṇe.
Maṇḍalaṃ gāmasandohe, bimbe paridhirāsisu; Āṇāya māgame lekhe; Sāsanaṃ anusāsane.
Agge tu sikharaṃ cā’yo, mayavijjhanakaṇṭake; Guṇukkaṃse ca vibhave, sampatti ceva sampadā.
“忍”用于大地、忍耐,适宜、利益、能干,三性中为“堪忍”。
Bhūkhantīsu khamā, yogye, hite sakke khamo tisu; Addho bhāge pathe kāle, ekaṃse’ddho’byayaṃ bhave; Atho karīsaṃ vaccasmiṃ, vuccate caturambaṇe.
Usabho 兼具牛与最胜之义,sūsabhaṃ 则指二十杖。
“setu”一词有桥、线、行列等义;“pāḷi”一词则有女性之义。
Usabho’sadha go seṭṭhe, sū’sabhaṃ vīsayaṭṭhiyaṃ; Setusmiṃ tanti pantīsu, nāriyaṃ pāḷi kathyate.
“kaṭa”一词用于胜利、女性相等义;“kilañja”一词用于“彼所作”之义,通三性。
Jagatī 一词,在大地义中被说,亦用于殿堂、阳台与地基之义。
Kaṭo jaye’tthinimitte, kilañje so kate tisu; Mahiyaṃ jagatī vuttā, mandirālindavatthumhi.
Takko 一词,在寻与搅拌之义中,同样在针果义中被知。
Sudassanaṃ 指帝释城;三性中,taṃ 指彼;其余则指难见。
Vitakke mathite takko, tathā sūciphale mato; Sudassanaṃ sakkapure, tīsu taṃ duddase’tare.
“baddha”一词兼有系缚、依止、白色之义,而“sita”一词则为微笑义,二者皆通三性。
Dīpo’ntarīpa pajjota, patiṭṭhā nibbutīsu ca; Baddhanissita setesu, tīsu taṃ mihite sitaṃ.
“pajāpati”一词,若为阴性则指妻子,若为阳性则指梵天、魔罗或诸天。
Thiyaṃ pajāpati dāre, brahme māre sure pume; Vāsudeve’ntake kaṇho, so pāpe asite tisu.
Upacāro upaṭṭhāne, āsanne aññaropane; Sakko inde janapade, sākiye, so khame tisu.
回避与防护,恭敬与守护;
于须陀洹等圣中,于三者为圣,于再生者与男子中。
Vajjane parihāro ca, sakkāre ceva rakkhaṇe; Sotāpannādike agge, ariyo tīsu, dvije pume.
善鹦鹉、鳄鱼、幼童、女水獭;
青莲花、意见、青色、莲叶、优昙跋罗树。
Susuko susumāre ca, bālake ca ulūpini; Indīvaraṃ mataṃ nīlu, ppale uddālapādape.
投掷、于可爱者、于箭、于食用、于吝啬者、食物;
轭、增上、精进、努力、近处,名为轭。
Asano piyake kaṇḍe, bhakkhaṇe khipane’ sanaṃ; Yuge’dhikāre vīriye, padhāne cā’ntike dhuro.
Kāḷe ca bhakkhite tīsu, lavitte asito pume; Pavāraṇā paṭikkhepe, kathitā’jjhesanāya ca.
“门槛”、“门柱”、“帝释柱”——这三者的含义即所应知。
“谷物”指稻等类,即此处所说之义;而“福有”一词的意义,在三处皆与谷物相通。
Ummāre esikatthambhe, indakhīlo mato tha ca; Potthakaṃ makacivatthe, ganthe lepyādi kammani.
“谷物”指稻等诸类,即此处所说之义;而“福有”的意义通于三性。
“手”与“掌”,以及“众生”与“大地”,“柔和所作”为所知之义。
Dhaññaṃ sālyādike vuttaṃ, dhañño puññavati ttisu; Pāṇi hatthe ca satte bhū, saṇhakaraṇiyaṃ mato.
于三处,“所饮”指姜黄与藏红花之色;于“喜”与“所饮”亦然。
“阵形”于破车辕,“兵力部署”于众中,是为所知之义。
Tīsu pītaṃ halidyābhe, haṭṭhe ca pāyite siyā; Byūho nibbiddharacchāyaṃ, balanyāse gaṇe mato.
在“血”等词中,“贪”亦有“红色”义;在“贪欲”中亦然;而在“染色”中,“贪”被理解为染着之义。
“木板”义见于“板片”;“破裂”义见于“旧物”;“裂开”义亦见于“崖壁”。
Lohitādimhi lobhe ca, rāgo ca rañjane mato; Padaro phalake bhaṅge, pavuddha dariyaṃ pica.
“集会”之义,通于迦尸国、果实之聚,以及道路交会之处。
于“多”与“唾液”中,并在“香”与“二”中,亦已加以考量。
Siṅghāṭakaṃ kaserussa, phale, maggasamāgame; Bahulāyañca kheḷamhi, eḷā, dose’ḷa mīritaṃ.
“ādhāra”指依止处、容器,“pattādhāra”指钵托,“lavālaka”指镰刀。
“kāra”有类别、恭敬之义,而“kārā”则指监狱。
Ādhāro cā’dhikaraṇe, pattādhāre’ lavālake; Kāro’ gabhede sakkāre, kārā tu bandhanālaye.
“pāpana”意为令到达,“pada”为句、处,“atti”为过去,“gamana”为行走,“patti”为获得,“nārī”为女人。
Karakā meghapāsāṇe, karako kuṇḍikāya ca; Pāpane ca padātismiṃ, gamane patti nāriyaṃ.
“chidda”指孔、裂缝、开口;“susira”指穿孔;“dūsana”指污染。
“muttā”指珍珠,“muttikā”亦指珍珠;“mutta”指尿,“passāva”亦指尿;“muccita”指已解脱的,于三性中。
Chiddaṃ randhañca vivaraṃ, susire dūsanepi ca; Muttā tu muttike, muttaṃ, passāve, muccite tisu.
“vāraṇa”指遮止,“hatthi”指象;在象群之中,“vāraṇa”指雄性象。
“dāna”意为布施,“cāga”意为舍离,“mada”意为骄慢,“suddha”意为清净,“khaṇḍana”意为破坏,“lavana”意为割断,“khaya”意为灭尽。
Nisedhe vāraṇaṃ, hatthi, liṅga hatthīsu vāraṇo; Dānaṃ cāge made suddhe, khaṇḍane lavane khaye.
“manotosa”意为心意满足,“nibbāna”意为涅槃,“atthaṅgama”意为灭没,“nibbuti”意为寂灭,这些词属阴性。
“negama”意为商队主或市民,“nigamubbhūta”意为生于城镇者,“āpaṇopajīvin”意为依店铺谋生者。
Manotose ca nibbāne, tthaṅgame nibbuti’tthiyaṃ; Negamo nigamubbhūte, tathā’paṇopajīvini.
“harita”指绿色或蔬菜,“paṇṇa”指叶,“palāsa”亦指叶,“kiṃsuka”指甄叔迦树,“kaddama”指泥泞。
“pakāsa”有显露、光明之义,“pākaṭa”指明显,“āloka”指光明,于阳性词中作如是解。
Haritasmiñca paṇṇe ca, palāso kiṃ sukaddume; Pakāso pākaṭetīsu, ālokasmiṃ pume mato.
在果实成熟时,它不在鼻中,而在口中三时成熟;
“团食”一词,于活命、身体、团成、球状诸义中被认知。
Pakkaṃ phalamhi, taṃ nāsu, mmukhe pariṇate tisu; Piṇḍo ājīvane dehe, piṇḍane goḷake mato.
“轮转”一词,于随转、业、二种中使用,彼于圆形、三者中使用。
Vaṭṭo paribbaye kammā, dike, so vaṭṭule tisu; Paccāhāre paṭihāro, dvāre ca dvārapālake.
“不净”指粪尿等,“不净者”则存在于三种不净之中。
Nāriyaṃ bhīru kathitā, bhīruke so tiliṅgiko; Vikaṭaṃ gūthamuttādo, vikaṭo vikate tisu.
“左”指左边,意为可爱;又在三种相反的事物中亦然。
Vāmaṃ sabyamhi, taṃ cāru, viparītesu tīsva’tha; Saṅkhyābhede sarabye ca, cihaṇe lakkha muccate.
‘行列’意指同工艺者中的女子,也指群体与行列;
‘粉末’指净白的灰泥与尘土,也指涂抹用的粉末。
Seṇī’tthī samasippīnaṃ, gaṇe cā’valiyaṃ pica; Sudhāyaṃ dhūliyaṃ cuṇṇo, cuṇṇañca vāsacuṇṇake.
“应被征服者”即“最胜者”;在“老者”中,“应被征服者”通三性。
Jetabbe’tippasatthe’ti, vuddhe jeyyaṃ tisū’ritaṃ; Takke tu mathitaṃ hotyā, Lolite mathito tisu.
“未曾有”一词:在“稀有”的意义上,通三性;在“赌注”的意义上,以及该词本身,为阳性。
“深青色”一词,于尾根部为阳性,于黑色中亦为“深青色”,通三性。
Abbhuto’cchariye tīsu, paṇe cevā’bbhuto pume; Mecako pucchamūlamhi, kaṇhepi mecako tisu.
“自在转”一词,阳性指魔,用于“使自在转者”时通三性。
“起源”一词,阳性亦指“不净”,于“不洁物”中则通三性。
Vasavattī pume māre, vasavattāpake tisu; Sambhave cā’suci pume, amejjhe tīsu dissati.
Accho ikke pume vutto, pasannamhi tiliṅgiko; Baḷise selabhede ca, vaṅko, so kuṭile tisu.
在尸体义中,应知为 chavo(死尸);
该词在低劣义中,为三性词(tiliṅgiko);
在一切义中,表示“全体”(sakalo);在三性中,以及在“一半”义中,用于指男性(purise)。
Kuṇapamhi chavo ñeyyo, Lāmake so tiliṅgiko; Sabbasmiṃ sakalo tīsu, addhamhi purise siyā.
在月食等语境中,以及“足”(ppādo)用于“生起”义;
以“污染”义说为“过失”(padoso),以“傍晚”义说为(saṃvarīmukhe)。
Candaggāhādike cevu, ppādo uppattiyaṃ pica; Padussane padoso ca, kathito saṃvarīmukhe.
于血中说为“血”(lohitaṃ),于红色中说为“红色的”(lohito),在三性中如此。
表“头顶”时为阳性“头”(muddhā),表“愚痴者”时为“愚痴的”(muddho),此词通三性。
Rudhire lohitaṃ vuttaṃ, rattamhi lohito tisu; Uttamaṅge pume muddhā, muddho mūḷhe tiliṅgiko.
vijitaṃ 于国土义中说为“被征服的”(vijitaṃ),于已征服者义中则为“被征服的”(vijito),通于三性。
而 parittaṃ 用于“防护”义,paritta 则于三性中表示“小”。
Raṭṭhamhi vijitaṃ vuttaṃ, jite ca vijito tisu; Parittaṃ tu parittāṇe, paritto tīsu appake.
于第四句中,pāda 一词用于表示边地、山岳与光芒。
Kumbhaṇḍo devabhede ca, dissati vallijātiyaṃ; Catutthaṃse pade pādo, paccantaselaraṃsisu.
Vaṅga 一词:指铁器中的锡;亦指国土,为阳性,复数时亦然。
又指金匠的工具种类,也指门闩与拳头,后二义通两性。
Vaṅgo lohantare vaṅgā, dese pume bahumhi ca; Kammārabhaṇḍabhede ca, khaṭake muṭṭhi ca dvisu.
adhiṭṭhāna 一词,用于安立、基础、处所等义。
Ambaṇaṃ doṇiyaṃ ce’kā, dasadoṇappamāṇake; Adhiṭṭhitiya mādhāre, ṭhāne’dhiṭṭhāna muccate.
mahesī 一词,指善逝时为阳性,指天后或女子时则为阴性。
upasaggo 一词,既用来指灾难,也用来指前置词。
Pume mahesī sugate, deviyaṃ nāriyaṃ matā; Upaddave upasaggo, dissati pādikepi ca.
vakkaṃ 一词,在表示身体内脏类别时使用;vakko 一词,则表示弯曲,通于三性。
vijjā 一词,可指吠陀、明与技艺,如三明等,亦用于指称智慧。
Vakkaṃ koṭṭhāsabhedasmiṃ, vakko vaṅke tisu’ccate; Vijjā vede ca sippe ca, tivijjādo ca buddhiyaṃ.
于禅定中,男子当一心专注,不躁动、不戏论;
Pajja 一词用于诗偈、半偈,以及三处之足句。
Samādhimhi pume’kaggo, nākule vāccaliṅgiko; Pajjaṃ siloke, pajjo’ddhe, pajjo pādahite tisu.
Katako 一词可指一种树木,亦指人造之物,三性皆通。
Assavo,意为顺从、应被调伏,通三性;若指过去之人,则为阳性。
Katako rukkhabhedasmiṃ, katako kittime tisu; Vidheyye assavo tīsu, pubbamhī purise siyā.
Khema,指善妙、安稳,亦指对已得之物的守护,通三性。
此外,payojana一词既用于指派与任用,亦指应作之事与目的。
Kalyāṇe kathitaṃ khemaṃ, tīsu laddhattharakkhaṇe; Atho niyojane vuttaṃ, kāriyepi payojanaṃ.
Assattho通三性,意为已得安慰者或到达者;在阳性中则指菩提树。
Ludda 通三性,义为残酷、凶恶;于阳性,则指猎人。
Assattho tīsu assāsa, ppatte, bodhiddume pume; Tīsu luddo kurūre ca, nesādamhi pume siyā.
于旁侧则为“离”,于三处则为“著”,于人中则为“中间”。
Vilaggo tīsu laggasmiṃ, pume majjhamhi dissati; Aḍḍho tvanitthiyaṃ bhāge, dhanimhi vāccaliṅgiko.
在木材中是‘木’,在困厄中是‘彼’,在深密处与耕地中是‘三’;
在有续、境与行境中,则为‘内’与‘脱’。
Kaṭṭhaṃ dārumhi, taṃ kicche, gahane kasite tisu; Sasantāne ca visaye, gocare’ jjhatta muccateti.
在世间与众生之中,它指‘世’;在孔雀顶翎之中,则指‘火’;
在名誉之中,它指‘偈颂’;
在树中,它指‘主’;在丈夫之中,则指‘月’。
Bhuvane ca jane loko, moretvaggimhi so sikhī; Siloko tu yase pajje, Rukkhe tu sāmike dhavo.
10421042(此处为编号或段落记号)。
1042.
于度量之中为‘榕树’,于风中为‘老鹤’,于白鹭之中为‘旗’;
于雨中为‘选择’,于季节中为‘时’,于胸前则为‘云’。
Vaṭabyāmesu nigrodho, dhaṅko tu vāyase bake; Vāro tva’vasarā’hesu, kucetvabbhe payodharo.
于高处与相中,义为‘斑’;于光线中,义为‘女’;于绳中,义为‘光’。
Ucchaṅge lakkhaṇe cā’ṅko, rasmi’tthī juti rajjusu; Diṭṭho’bhāsesu āloko, Buddho tu paṇḍite jine.
在诸勇士中为英勇之人、如太阳,杖罚则是在棍棒、调伏之中。
在天神与鱼中为不眨眼者,道路则是在心意、随行之中。
Sūraṃ’sūsu pume bhānū, daṇḍo tu muggare dame; Devamacchesva’nimiso, pattho tu mānasānusu.
Ātaṅko roga tāpesu, Mātaṅgo sapace gaje; Migo pasu kuruṅgesu, ulūki’ndesu kosiyo.
Viggaho kalahe kāye, puriso māṇava’ttasu; Dāyādo bandhave putte, sire sīsaṃ tipumhi ca.
在强壮的臂膀中,它指手;在牙齿中,则指婆罗门、卵生者、再生者。
Vatta 一词有“行为、仪态”之义,又指“稻谷的细粒”等。
Balihatthaṃ’sūsu karo, dante vippe’ṇḍaje dvijo; Vattaṃ pajjā’nanā’cāre, dhaññaṅge sukhume kaṇo.
Thambha 一词有“柱子”与“僵硬、迟钝”等义;Sūpa 一词则有“汤、豆羹”与“菜肴”等义。
Gaṇḍa一词有'疮、肿'与'脸颊'等义,Aggha一词有'价值'与'供养、尊敬'等义。
Thambho thūṇa jaḷattesu, sūpo kummāsa byañjane; Gaṇḍo phoṭe kapolamhi, aggho mūlye ca pūjane.
Pakāra一词有'相同、类似'与'种类、差别'等义,Sakunta一词有'言语'与'鸟'等义。
Bhāgya一词有‘命运’与‘规则、方法’等义;Sāyaka一词有‘箭’与‘刀剑’等义。
Pakāro tulya bhedesu, sakunto bhāsapakkhisu; Bhāgye vidhi vidhāne ca, sare khagge ca sāyako.
Sāraṅga一词有‘杜鹃鸟’与‘鹿’等义;Pattī一词有‘箭’与‘鸟’等义。
Seda一词有‘汗’与‘蒸煮、成熟’等义;Pāka一词有‘成熟’与‘果报’等义。
Bhikkhu 一词含“比丘”义,亦表“种类、差别”;Gaṇa 一词含“聚集、群”义,亦表“堆积”。
Sāraṅgo cātake eṇe, pattī tu sarapakkhisu; Sede pāko vipāke tha, Bhikkhubhede caye gaṇo.
Rāsi 一词含“堆、积聚”义,亦表“羊等牲畜”。
Rāsi puñje ca mesā’do, Asse loṇe ca sindhavo; Saṃvaṭṭe palayo nāse, pūgo kamukarāsisu.
于甘露中,指不死;于涂抹中,指涂膏;于光芒中,名为无与伦比。
在能力、武器中为力量;在河流之间、大地中为大地;
在行为、嬉戏中为游戏;
在众生中则为亲生后代。
Amate tu sudhā lepe, abhikhyā nāma raṃsisu; Satti sāmatthiye satthe, mahī najjantare bhuvi; Līlā kriyā vilāsesu, Satte tu atraje pajā.
在智、得中,意为获得;在传统、毛毯中,意为传承;
在转起、生计、行为中,意为活计;在酬劳、养育中,意为薪给。
Ñāṇe lābhe upaladdhi, paveṇī kuthaveṇisu; Pavatti vutti vattāsu, vetane bharaṇe bhati.
在行为中,亦为分际;在康盛、众生、兴盛中,意为吉祥。
Ācārepi mariyādā, bhūti sattā samiddhisu; Soppe pamāde tandī ca, yātrā gamana vuttisu.
于谴责、轻蔑、诽谤中为责难;于谷类、谷物、细谷中为黍。
Nindā kucchā’pavādesu, kaṅgu dhañña piyaṅgusu; Mokkhesive samesanti, vibhāge bhatti sevane.
于欲求、于光辉中,称为爱欲;于染着、于温顺中,称为喜乐。
gehe 指在家中,vāse 指居住;nadī 指河流,senāsu 指军队中,vāhinī 指军队。
Icchāyaṃ jutiyaṃ kanti, rañjane sūrate rati; Gehe vasati vāse tha, nadī senāsu vāhinī.
patthe 意指道路上,nāḷe 意指管状物中,nāḷi 为阴性名词;gaṇe 意指群体,samiti 意指集会,saṅgame 意指集会处。
taṇhā 意指渴爱,lobhe 意指贪中,pipāsāyaṃ 意指渴求中;magga 意指道路,vuttīsu 意指所说中,vattanī 意指运行。
Patthe nāḷe ca nāḷi’tthī, gaṇe samiti saṅgame; Taṇhā lobhe pipāsāyaṃ, magga vuttīsu vattanī.
“pāṇyaṅge”指肢体,“nābhi”指肚脐,“cakkante”指轮末;“yāce”指请求,“viññatti”指告知,“ñāpane”指使知。
“vitti”指喜悦,“tose”指满足,“vedanāyaṃ”指感受中;“ṭhāne”指位置,“jīvite”指生命,“ṭhiti”指住立。
Pāṇyaṅge nābhi cakkante, yāce viññatti ñāpane; Vitti tose vedanāyaṃ, ṭhāne tu jīvite ṭhiti.
“taraṅge”指波浪,“antare”指中间,“vīci”指波;“dhīratte”指坚定中,“dhāraṇe”指持守,“dhiti”指坚毅。
bhū 意为大地,bhūmiyaṃ 意为地上,bhamuke 意为眉;sadde 意为声音,vede 意为吠陀,save 意为听闻,suti 意为所闻。
Taraṅge cā’ntare vīci, dhīratte dhāraṇe dhiti; Bhū bhūmiyañca bhamuke, sadde vede save suti.
gottaṃ 意为种姓,nāme 意为名称,vaṃse 意为家族;nagare 意为城镇,ghare 意为家,puraṃ 意为城。
okaṃ 意为住处,nissaye 意为依止,gehe 意为家;kulaṃ 意为家族,gottarāsisu 意为种姓群体中。
Gottaṃ nāme ca vaṃse tha, nagare ca ghare puraṃ; Okaṃ tu nissaye gehe, kulaṃ tu gottarāsisu.
“heme”指黄金,“vitte”指财富,“hiraññaṃ”指金;“paññāṇaṃ”指智慧,“aṅka”指标志,“vuddhisu”指增长中。
又,“ambara”指天空与布料;“guyha”指隐秘处及男根,亦用于秘密之义。
Heme vitte hiraññañca, paññāṇaṃ tva’ṅka vuddhisu; Athā’mbarañca khe vatthe, guyhaṃ liṅge rahasya’pi.
“tapa”用于法、誓愿,亦用于恶行;“āgu”与“kibbisa”指罪垢。
“ratana”指宝物、宝石,于诸最胜中;“vassa”指年与雨。
Tapo dhamme vate ceva, pāpe tvā’gumhi kibbisaṃ; Ratanaṃ maṇi seṭṭhesu, vassaṃ hāyana vuṭṭhisu.
“vana”一词兼指森林与水;而“khīra”与“paya”则指水中的乳。
“akkharā”兼指文字与解脱(涅槃);“methuna”指交合与爱欲。
Vanaṃ arañña vārīsu, khīramhi tu jale payo; Akkharaṃ lipi mokkhesu, methūnaṃ saṅgame rate.
sota 既可指耳,也可指水流;riṭṭha 既可指罪恶,也可指不吉祥。
āgu 有罪恶与过失的意思;ketu 与 dhaja 则指标志中的“旗帜”。
Sotaṃ kaṇṇe payovege, riṭṭhaṃ pāpā’subhesu ca; Āgu pāpā’parādhesu, ketumhi cihane dhajo.
gopura 唯指城门;mandira 则指城市与家宅。
此后为中性名词;byatta 意指贤智者与触达者。
Gopuraṃ dvāramattepi, mandiraṃ nagare ghare; Vāccaliṅgā paramito, byatto tu paṇḍite phuṭe.
vallabha 指亲爱者与监督者;thūla 指水中庞大者与巨大者。
Vallabho dayite’jjhakkhe, jale thūlo mahatyapi; Kurūre bherave bhīmo, Lolo tu lolupe cale.
1067此处编号为一〇六七,作为章节或段落的标识。
1067.
“令人厌恶”用于可憎、可怕之处,“柔软”用于柔和之处,“锐利”用于尖利之处,“轻柔”用于柔软之处。
“可意”表可爱之处,“甘甜”表美味之处,“美好”表甘甜之处;于美好之中,“甘甜”用于所爱之处。
Bībhaccho vikate bhīme, komale tikhiṇe mudu; Iṭṭhe ca madhure sādu, sādumhi madhuro piye.
1068此处编号为一〇六八,为章节或段落标识。
1068.
“清凉”用于寒冷之处,“纯净”用于洁白之处,“双舌”指告密者与蛇。
“有能力”指根源,“联结”指关系,“完成”指圆满无缺。
Site tu suddhe odāto, dvijivho sūcakā’hisu; Sakke samattho sambandhe, samattaṃ niṭṭhitā’khile.
“倾向”用于倾斜、低下之处;“其他”用于低下之处;而“此”也是如此。
Suddho kevala pūtesu, jighañño’ntā’dhamesu ca; Poṇo’panata ninnesu, añña nīcesu ce’taro.
1070一零七零(数目标识)
1070.
“洁净”用于纯净、清凉、清净之处;“温雅”用于聪慧、可爱之处。
Suci suddhe site pūte, pesalo dakkhacārusu; Adhamo kucchite ūne, appiye pya’liko bhave.
Byāpe asuddhe saṃkiṇṇo, bhabbaṃ yogye ca bhāvini; Sukhumo appakā’ṇūsu, vuddho there ca paṇḍite.
净、善、妙与坚立,饥饿、广大与众多;
智者、觉者与坚忍者,卷曲、弯曲与摇动者;
Subhe sādhumhi bhaddo tha, tyā’do ca vipule bahu; Dhīro budhe dhitimante, vellitaṃ kuṭile dhute.
澄净、明辨与白净者,幼小、青年与新鲜者;
适合的、车辆与堪忍的,适合的;
团集、计算与坚实;
Visado byatta setesu, taruṇo tu yuve nave; Yoggaṃ yāne, khame yoggo, Piṇḍitaṃ gaṇite ghane.
觉者、善生与族姓,增长、长者与老者;
善与美妙,霜与寒冷;
Budhe’bhijāto kulaje, vuddho’rūsu mahallako; Kalyāṇaṃ sundare cāpi, himo tu sītalepi ca.
轻率、迅速、躁动;言说、升腾、跃出;
炽燃、骄慢、炽盛;已粉碎、已研磨。
Lole tu sīghe capalo, vutte udita muggate; Āditte gabbite ditto, piṭṭhaṃ tu cuṇṇitepi ca.
已逝去、已吹散,称为已离;已修习、已增长,也是如此;
被破坏、已倒下的,即是已堕;被询问、被提问的,即是被养育。
Vigate vāyite vītaṃ, bhāvitaṃ vaḍḍhitepi ca; Bhajjite patite bhaṭṭho, puṭṭho pucchita posite.
相似者、等同者之中
英雄、于勇士中、于太阳中;及忿怒者、于嗔怒中、于污染者中
Jāto bhūte caye jātaṃ, Paṭibhāgo samā’risu; Sūro vīre ravisūre, duṭṭho kuddhe ca dūsite.
在谴责与抛弃中,为“抛弃”;在确定与禁戒中,为“决定”。
Diṭṭho’rimhi’kkhite diṭṭho, Mūḷhe pote ca bāliso; Nindāyaṃ khepane khepo, niyamo nicchaye vate.
于签条中,指拘舍草与吉祥草;
而“bālya”等词,则用于“khaya”(耗尽)与“vaya”(年龄、青春)之义;
“Lepa”(涂膏)用于“gabbhesu”(胎藏)与“avalepo”(傲慢);“aṇḍajo”(卵生)用于鱼类与鸟类。
Salākāyaṃ kuso dabbhe, Bālyādo tu khaye vayo; Lepa gabbesva’valepo, aṇḍajo mīnapakkhisu.
“Bilāle”(猫)用于“nakule”(獴)与“babbu”(猫);“mantho”(搅拌棒)用于“manthana”(搅拌)及“sattu”(炒面)等。
“Vālo”(尾毛)一词,用于指“kese”(毛发),以及“assa”(马)等动物的“身毛”。
“Saṅghāto”(集聚)一词,用于指“ghāta”(杀戮)、“rāsi”(堆聚)等义。
Bilāle nakule babbu, mantho manthanasattusu; Vālo kese’ssādilome, Saṅghāto ghātarāsisu.
“Gopa”(牧人)一词兼用于“gāma”(村庄)与“rava”(声音);“ghosa”(声音)也是如此;“sūto”(车夫)则用于“sārathi”(御者)与“vandi”(赞颂者)等。
而“mālyaṃ”(花环)一词通“puppha”(花)与“taddāma”(其花环);“vāha”(运载工具)则通“sakaṭa”(货车)与“haya”(马)。
Gopagāme rave ghoso, sūto sārathivandisu; Mālyaṃ tu pupphe taddāme, vāho tu sakaṭe haye.
“Khaya”指耗尽,用于尊敬与减损等义;“kāla”指时间,用于时节与死亡等义。
“Bhe”指星宿,用于眼目之中;“sīmā”指边界;“vadhi”指妻子;“ṭhitī”指安住诸义。
Khaye’ccane cā’pacayo, kālo samaya maccusu; Bhe tārakā nettamajjhe, sīmā’ vadhi, ṭṭhitīsu ca.
“Ābhogo”一词表“充满、圆满”义,但在“avajje”处则作“过失”解。
“Svā”表狗,“āḷi”表女友或女性朋友,“itthī”表妇女,“sakhi”表朋友,“setu”表桥梁、堤坝等义。
“Satta”用于众生,“thūla”用于粗大之物,“tīsu”用于三数之处,“daḷha”表示坚固;“latā”用于藤蔓,“sākhā”用于树枝,“valli”用于蔓草之处。
Ābhogo puṇṇatā’vajje- Svā’ḷi’tthī sakhi setusu; Satte thūle tīsu daḷho, latā sākhāya valliyaṃ.
“Nīca”指下劣之人,“puthujjano”指凡夫,“mūḷha”指愚昧者,“bhattā”指丈夫或主人,“sāmi”指主人,“dhāraka”指持守者。
Mutti’tthī mocane mokkhe, Kāyo tu deha rāsisu; Nīce puthujjano mūḷhe, bhattā sāmini dhārake.
“Sikhā”指发髻或羽毛,“sikhaṇḍo”指羽冠,“satta”指众生,“attani”指自己,“puggalo”指补特伽罗(人)。
“Nāsa”意为毁坏,“khepa”意为丢弃,“parābhavo”意为衰败。
Sikhā, piñchesu sikhaṇḍo, satte tva’ttani puggalo; Sambādho saṃkaṭe guyhe, Nāse khepe parābhavo.
“语”见于色处,“光”现于粪处,光彩、女人、可爱者则显于光芒之中。
Vacco rūpe karīse tha, juti’tthī kantiraṃsisu;
在可得、适合与应得之中,碎片、叶、瓣被认作;
箭在弦上,在箭杆之中,心意寂静时,疾驰而去;
迷乱于义为迷乱,痴于无明为昏迷。
Labbhaṃ yutte ca laddhabbe, khaṇḍe paṇṇe dalaṃ mataṃ; Sallaṃ kaṇḍe salākāyaṃ, sucitte dhāvanaṃ gate; Bhantatthe vibbhamo hāve, moho’vijjāya mucchane.
Sedo ghammajale pāke, Goḷe ucchumaye guḷo; Mitte sahāye ca sakhā, vibhū niccappabhūsu so.
在“剑”中、在“残酷者”中指剑;在“其他”中、在“此处”、在三者中,指“此”;
在污点、斑点和诽谤中,
在地方、国土和人民中。
Khagge kurūre nettiṃso, parasmiṃ atra tīsva’mu; Kalaṅko’ṅkā’pavādesu, Dese janapado jane.
于偈颂与言语分别中,“vaṃso”指家族传承与竹子。
“yānaṃ”指车乘等行路之物,“talaṃ”指自体中的下方平面。
Pajje gāthā vacībhede, vaṃso tva’nvayaveṇusu; Yānaṃ rathādo gamane, sarūpasmiṃ adho talaṃ.
“majjho”指中间、正中,而“pupphaṃ”指花朵与时令。
“sīlaṃ”指自性、善行,“puṅgavo”指公牛、殊胜。
Majjho vilagge vemajjhe, pupphaṃ tu kusumo’tusu; Sīlaṃ sabhāve subbate, puṅgavo usabhe vare.
“aṇḍaṃ”指容器、鸟等种子,“kuharaṃ”指洞穴、孔穴。
“khaggo”指剑、犀牛,“kadambo”指树、积聚。
Kose khagādibīje’ṇḍaṃ, kuharaṃ gabbhare bile; Nettiṃse gaṇḍake khaggo, kadambo tu dume caye.
“rohiṇī”可指母牛或女子,“varaṅgaṃ”可指女阴或头部。
“sāpo”指在咒骂或诅咒中,“paṅkaṃ”指在恶行或泥沼中。
Bhe’dhenuyaṃ rohiṇī’tthī, varaṅgaṃ yoniyaṃ sire; Akkose sapathe sāpo, paṅkaṃ pāpe ca kaddame.
“bhogī”指富有享乐者或龙;“ssaro”则指湿婆或主人。
「力」指威力、力量与精进力;「光辉」指威光与闪耀。此为第二义。
Bhogavatyu’rage bhogī, ssaro tu sivasāmisu; Bale pabhāve vīriyaṃ, tejo tesu ca dittiyaṃ.
“流”指相续;“剑刃”指刀剑之锋;“编织”指以渴爱缝合。
“战士”指车夫、御者;“门卫”指守门人;“乐”指喜悦;“受”指苦、压等感受。
Dhārā santati khaggaṅge, vānaṃ taṇhāya sibbane; Khattā sūte paṭihāre, vitti pīḷāsu vedanā.
“女”指女子;“慧”指思惟、欲、智慧等;“恶”指罪恶;“战”指战斗;“声”指呼喊;这是“raṇo”的含义。
“割”意为切割,“滴”意为水滴,“断”意为断除,“稻草”意为稻秆,“极”意为过度,“强”意为强烈。
Thiyaṃ mati’cchāpaññāsu, pāpe yuddhe rave raṇo; Lavotu bindu’cchedesu, palāle’ tisaye bhusaṃ.
“压迫”指苦,“禁止”指遮止;在“根本句”中亦指“本母”。
Bādhā dukkhe nisedhe ca, mūlapadepi mātikā; Sneho tele’dhikappeme, Gharā’pekkhāsu ālayo.
“旗”指标帜,“家”指屋舍,“处”指地方,“地”指大地,“女”指女子,这是“bhuvi”的含义。
“书”指文字,“线”指条纹,“文”指文字,“世尊”指应受供养者,“胜者”指胜利者。
Ketusmiṃ ketanaṃ gehe, ṭhāne bhūmi’tthiyaṃ bhuvi; Lekhye lekho rāji lekhā, pūjite bhagavā jine.
“棒”指武器,“病”指疾病,“坐”指坐卧,“座”指座椅等。
Gadā satthe gado roge, nisajjā pīṭhesvā’sanaṃ; Tathāgato jine satte, Caye dehe samussayo.
‘洞穴’指孔穴缝隙,‘过失’指过患与怖畏;
‘时节’指长时远行,‘桥梁’指造作之因;
Bilaṃ koṭṭhāsa chiddesu, vajjaṃ dose ca bheriyaṃ; Kāle dīghañjase’ddhānaṃ, āliyaṃ setu kāraṇe.
Okāso kāraṇe dese, Sabhā gehe ca saṃsade; Yūpo thambhe ca pāsāde, ayanaṃ gamane pathe.
车轴在树间,还有车轮;
马在马槽,马在其间;
肩在躯干及诸分
网罗岂能缠缚男子?
Akko rukkhantare sūre, Asso koṇe hayepi ca; Aṃso khandhe ca koṭṭhāse, Jālaṃ sūsva’cci no pume.
鼻中并无所谓存在者,
于食物、喜悦、受用中;
命、气息、人、命者,
‘食者’,即于食物、咀嚼物中。
Nāsā’sattesva’ bhāvo tha, Anna modana bhuttisu; Jīvaṃ pāne jane jīvo, Ghāso tva’nne ca bhakkhaṇe.
‘覆盖’是指覆藏,于衣服中;‘群体’是指积聚,于屋宅堆集中。
Chadane’cchādanaṃ vatthe, nikāyo geharāsisu; Annādo āmisaṃ maṃse; Dikkhā tu yajane’ccane.
此处所言‘作业’,即指造偈者,
“旗帜”一词,意指标志、幢幡。
“花”指花朵,“盛开”指绽放的花;“猿猴”指猴子,“智者”指有智慧者,“诗人”指诗人。
Kriyāyaṃ kārikā pajje, Ketu tu cihane dhaje; Kusumaṃ thīraje pupphe, vānare tu budhe kavi.
Adhare 意为唇,kharabhe 意为骆驼,oṭṭho 也指骆驼;luddo 意为猎人,luddake 也意为猎人。
Kalusaṃ 意为污浊、不善,pāpe 意为恶;pāpe 意为恶,kali 意为失败,parājaye 意为败北。
Adhare kharabhe oṭṭho, luddo tu luddakepi ca; Kalusaṃ tvā’vile pāpe, pāpe kali parājaye.
Kantāro 指荒野与森林,duggesu 指险难之地;caro 指巡行者,cāramhi 指行境,cañcale 指动摇。
Janāvāse 指人群居所,gaṇe 指团体,gāmo 指村落;cammaṃ 指皮革,phalake 指木板,tace 指树皮。
Kantāro vana, duggesu, caro cāramhi cañcale; Janāvāse gaṇe gāmo, cammaṃ tu phalake tace.
Āmodo指喜悦,hāsa指欢笑,gandhesu指在诸香之中。
Sattāyaṃ指众生,bhavanaṃ指住所,gehe指在家;lese指微少,khalite指过失,chalaṃ指欺骗。
Āmodo hāsa gandhesu, Cāru tu kanakepi ca; Sattāyaṃ bhavanaṃ gehe, lese tu khalite chalaṃ.
敌意、恶行与反感,以及皮肤、真皮与表皮;
于高处与攀登中,即攀登;于眼与衣之间,即眼。
Veraṃ pāpe ca paṭighe, taco cammani vakkale; Ucce’dhirohe āroho, nettaṃ vatthantara’kkhisu.
于门卫中为门,于口中为门,于亡者、亲属、死者三词中;
于月份、谷物、时节中,于裸体者、无衣者中亦如是。
Paṭihāre mukhe dvāraṃ, pete ñāte mato tisu; Māso paraṇṇa kālesu, naggo tva’celakepi ca.
“反感”用于过失与杀害;“畜生”用于野兽等与山羊。
Dose ghāte ca paṭigho, migādo chagale pasu; Arūpe cā’vhaye nāmaṃ, daro daratha bhītisu.
于匙与因陀罗妻中为善生,于云中为云,于虚空中为虚空。
Yācane bhojane bhikkhā, Bhāre tva’tisaye bharo; Dabbi’ndajāyāsu sujā, meghe tva’bbhaṃ vihāyase.
Modaka既是一种甜点,也是宝石中的摩尼宝珠;
Malayo既指群山,也指园苑。
Modako khajjabhedepi, maṇike ratane maṇi; Selā’rāmesu malayo, Sabhāva’ṅkesu lakkhaṇaṃ.
Havi 一词既指应被供奉的酥油,亦指最上的头顶。
“Viveko”一词既指思择,亦指远离;“sikharī”一词既指山,亦指树。
Havi sappimhi hotabbe, siro seṭṭhe ca muddhani; Vicārepi viveko tha, sikharī pabbate dume.
“Vego”既指速度,亦指水流;“saṅku”则既指桩,亦指障碍。
“bindu”一词,于“niggahīte”处表示被抑制者,于“kaṇe”处表示耳中一滴;“varāho”一词,于“sūkare”处表示猪,于“gaje”处表示象。
Vego jave pavāhe ca, saṅku tu khilahetisu; Niggahīte kaṇe bindu, varāho sūkare gaje.
“apāṅgaṃ”一词,于“nettante”处表示眼角末端,于“cittake”处表示绘画;“siddhattho”一词,于“sāsape”处表示芥子,于“jine”处表示胜利者。
“hāro”一词,于“muttāguṇe”处表示珍珠串,于“gāhe”处表示执取。
Nettante cittake’pāṅgaṃ, siddhattho sāsape jine; Hāro muttāguṇe gāhe, Khārako makuḷe rase.
在睡眠、杀害、执持中为适度;在尊敬、礼拜中为灭尽。
Accayo’ tikkame dose, Selarukkhesva’go nago; Svappe’vadhāraṇe mattaṃ, apacitya’ccane khaye.
“Chidda”意为洞、裂缝;在渡越中,则为渡者。
“Pitāmaha”一词,在“曾祖父”与“梵天”两义之中,此处指祖父。
“Pota”一词,在“船”与“幼儿”两义之中,此处指船。
Chiddo’taraṇesvo’tāro, Brahme ca janake pitā; Pitāmaho’yyake brahme, Poto nāvāya bālake.
在衣、香与家中,vāsa 指住处;在微小与炉灶中,culla 指小。
Rukkhe vaṇṇe sune soṇo, Sagge tu gagane divo; Vatthe gandhe ghare vāso, cullo khudde ca uddhane.
Kaṇṇo koṇe ca savaṇe, Mālā pupphe ca pantiyaṃ; Bhāgo bhāgye’kadesesu, Kuṭṭhaṃ roge’ japālake.
Seyyā,谓卧具、军营、军队;abbhamo,谓云、某种器皿。
Vatthādilomaṃ,谓布等与毛发;asu,谓彼;kare,谓于手中;nipāto,是不变化词,用于掉落等义。
Seyyā senāsane sene, cundabhaṇḍamhi ca’bbhamo; Vatthādilomaṃ’su kare, nipāto patane’byaye.
Viṭapo:有“树枝”与“柱”之义;sattu:有“敌人”与“炒面”之义;dise:有“方向”之义。
Sāmiko:有“主人”与“丈夫”之义;paṭṭhānaṃ:有“出发”“趣向”与“因”之义。
Sākhāyaṃ viṭapo thambhe, sattu khajjantare dise; Sāmiko pati’yiresu, paṭṭhānaṃ gati hetusu.
Raṅgo 指贪染、颜色与舞处;pānaṃ 指饮品、应饮之物与喜乐。
在债务纠纷中,指抽筹;在墙垣倒塌中,指公羊;在山羊中,指羊。
Rāge raṅgo naccaṭṭhāne, pānaṃ peyye ca pītiyaṃ; Iṇu’kkhepesu uddhāro, ummāre eḷako aje.
Pahāro pothane yāme, Sarado hāyano’tusu; Kuṇḍikāyā’ḷhake tumbo, Palālo tu bhusamhi ca.
在死者中,是尸堆;在坑洞中,是墓穴;在因缘中,是隐秘。
咳嗽之中,痰块是病;
于嗔怒中为怨恨,于功德中为其他。
Matā’vāṭe caye kāsu, panisā kāraṇe raho; Kāso poṭagale roge, Doso kodhe guṇe’tare.
Yutya’ṭṭāla’ṭṭitesva’ṭṭo, kīḷāyaṃ kānane davo; Uppattiyaṃ co’ppatanaṃ, uyyānaṃ gamane vane.
“缺陷”指低劣的蕴,“根本”指随眠烦恼,“显现”指明显地呈现。
“衣角”指衣服的边缘,于掉落时;“杀害”是原因,在诸因之中。
Vokāro lāmake khandhe, mūlo’padāsu pābhataṃ; Dasā’ vatthā paṭantesu, kāraṇaṃ ghāta, hetusu.
“象施”义为布施大象,“骄”指迷醉,用于“母胎”;“瓦罐”指陶器,“结合”与“积聚”之义。
“赠礼”也有“带来”之义;“积聚”与“束缚”用于积聚之处。
Hatthidāne mado gabbe, ghaṭā ghaṭana rāsisu; Upahāro’bhihārepi, cayo bandhana rāsisu.
“施舍”一词,既有“布施”之义,也有“损减”之义。
在“饮料”中,“欢喜”即是“喜”;“女人”亦然;在“债务”中,“颈”与“喉”亦同。
Gandho thoke ghāyanīye, Cāgo tu dānahānisu; Pāne pamode pīti’tthī, iṇe givā galepi ca.
“安立”指“依止”与“处所”,“强力”亦指“粗暴”。
“破坏”一词有分裂、布片等义;“伞”则也用于指尸体。
Patiṭṭhā nissaye ṭhāne, balakkārepi sāhasaṃ; Bhaṅgo bhede paṭe bhaṅgaṃ, chattaṃ tu chavakepi ca.
“bhūri”一词,有智慧与大地之义;“madana”一词,有无身者与树之义。
“pamātā”(继母)即是“mātā”(母亲);“veṭhana”一词,有头巾与冠冕之义。
Ñāṇe bhuvi ca bhūri’ttī, anaṅge madano dume; Pamātaripi mātā tha, veṭhu’ṇīsesu veṭhanaṃ.
解脱、涅槃与释放;
因陀罗为释迦族之主,以喜乐为因而行于其境。
Māriso taṇḍuleyye’yye, Mokkho nibbāna muttisu; Indo’dhipati sakkesvā, rammaṇaṃ hetu gocare.
膝盖、形状,以及字母 mā 之形,
田地、播种与河岸;
于世俗言说中,是认可、允许;而就炒米而言,则称为“akkhataṃ”。
Aṅke saṇṭhāna mākāre, Khette vappo taṭepi ca; Sammutya’nuññā vohāre, sva’tha lājāsu cā’kkhataṃ.
祭祀、献供与常行布施之中,
而苏摩则是药草与月亮;
组合体见于轭、屋舍与肢体之中,碱则见于盐碱地与灰烬之中。
Satraṃ yāge sadādāne, Somo tu osadhi’ndusu; Saṅghāto yugagehaṅge, khāro ūse ca bhasmani.
Ātāpo vīriye tāpe, Bhāge sīmāya odhi cāti.