诸品:地、城、人、四姓、林等;
又,以地狱等为名,此处依分品次第说为合集。
Vaggā bhūmi, purī, macca, catubbaṇṇa, vanādihi; Pātālena ca vuccante, saṅgo’paṅgehi’dha’kkamā.
Vasundharā、chamā、bhūmi、pathavī、medanī、mahī,都是‘地’的同义词。
Ubbī、vasumatī、go、ku、vasudhā、dharaṇī、dharā,也是‘地’的同义词。
Puthavī、jagatī、bhūrī、bhū、bhūtadharā、avanī,同为‘地’的同义词。
Vasundharā chamā bhūmi, pathavī medanī mahī; Ubbī vasumatī go ku, vasudhā dharaṇī dharā; Puthavī jagatī bhūrī, bhū ca bhūtadharā’ vanī.
Khārā 意为碱土,mattikā 意为黏土;ūso、ūsavā 与 tūsaro 三者皆指盐碱地,义同。
Thalaṃ 意为高地,thalī 是其阴性形式,亦指地面;jaṅgalo 意为坚硬、干燥、荒芜之地。
Khārā tu mattikā ūso, ūsavā tūsaro tisu; Thalaṃ thalītthī bhūbhāge, thaddhalūkhamhi jaṅgalo.
东毗提诃,与西牛货洲、赡部洲洲,
及北俱卢,是为四大洲。
Pubbavideho cāpara, goyānaṃ jambudīpo ca; Uttarakuru ceti siyuṃ, cattārome mahādīpā.
古卢、释迦、拘萨罗、摩揭陀、尸毗;
迦陵伽、阿槃提、般阇罗、跋耆、乾陀罗及支提;
Pumbahutte kurū sakkā, kosalā magadhā sivī; Kaliṅgā’vanti pañcālā, vajjī gandhāra cetayo.
梵伽、毗提诃、甘菩遮、摩陀、跋伽、鸯伽、师子洲;
迦湿弥罗、迦尸、般度等,是为中间诸国。
Vaṅgā videhā kambojā, maddā bhagga’ṅga sīhaḷā; Kasmīrā kāsi paṇḍavādī, siyuṃ janapadantarā.
Loko与bhuvanaṃ俱指世间,deso则为方域,亦作visayo。
Loko ca bhuvanaṃ vuttaṃ, deso tu visayo pyatha; Milakkhadeso paccanto, majjhadeso tu majjhimo.
Anūpo是水生,salilappāyo是水泉,kacchaṃ在阳性与中性中;
的确,在青翠之地,他以干草与嫩草为卧具。
Anūpo salilappāyo, kacchaṃ puma napuṃsake; Saddalo harite dese, tiṇenā, bhinavena hi.
其地依河流湖泊为生,靠雨水与旱作庄稼存活;
那位以河为母者,天神啊,
彼亦依次为如母者。
Nadyambujīvano deso, vuṭṭhinippajjasassako; Yo nadīmātiko deva, Mātiko ca kamena so.
三种近水处等义,月、日等常恒之岸;
国土与所征服之地,以及人、桥、堤坝。
Tīsvanūpādyatho canda, sūrādo sassatīrito; Raṭṭhaṃ tu vijitañcātha, purise setu āliyaṃ.
Upāntabhū parisaro, goṭṭhaṃ tu gokulaṃ vajo; Maggo pantho patho addhā, añjasaṃ vaṭumaṃ tathā.
路、车道、足迹、行道、路径、渡口;
其分类为:步道、车道、道路,以及那些大道。
Pajjo , yanañca padavī, vattanī paddhatitthiyaṃ; Tabbhedā jaṅgha, sakaṭa, maggā te ca mahaddhani.
Ekapadyekapadike, kantāro tu ca duggame;
逆行道与顺行道,长途漫漫犹如大道;
善道即是善途,非道便为邪径。
Paṭimaggo paṭipatho, addhānaṃ dīgha mañjasaṃ; Suppatho tu supantho ca, uppathaṃ tvapathaṃ bhave.
三十六极微为一微,一微又由三十六分所构成;
由此生起的微尘亦为三十六,车轮所扬起的微尘亦为三十六。
Chattiṃsaparamāṇūna, meko ṇu ca chattiṃsa te; Tajjārī tāpi chattiṃsa, rathareṇu chattiṃsa te.
七只虱子为一虮,七粒谷米为一指节;
七指为一拃,二拃为一肘;
Likkhātā satta ūkā tā, dhaññamāsoti satta te; Satta ṅgula’ mamu dviccha, vidatthi tā duve siyuṃ.
宝石唯七种,杖长二十掌;
牛吼声所及为一拘卢舍,四拘卢舍为一由旬。
Ratanaṃ tāni satteva, yaṭṭhi tā vīsatū sabhaṃ; Gāvuta musabhāsīti, yojanaṃ catugāvutaṃ.
五百弓为一拘萨,四阿罗婆那为一迦利沙;
内部则以二十八肘为量。
Dhanupañcasataṃ koso, karīsaṃ caturambaṇaṃ; Abbhantaraṃ tu hatthāna, maṭṭhavīsa pamāṇato.