佛陀,具足十力的导师,一切知者,两足中之最上者;
牟尼王、世尊、庇护者,具眼者、鸯耆罗沙、牟尼。
Buddho dasabalo satthā, sabbaññū dvipaduttamo; Munindo bhagavā nātho, cakkhuma’ṅgīraso muni.
世间依怙、无上调御者,大仙、引导者;
普眼者、善逝,广慧者、魔军的战胜者。
Lokanātho’ nadhivaro, mahesi ca vināyako; Samantacakkhu sugato, bhūripañño ca māraji.
人中之狮、最上人,法王、大牟尼;
天中天、世间所敬者,法主、如来。
Narasīho naravaro, dhammarājā mahāmuni; Devadevo lokagaru, dhammassāmī tathāgato.
自生者、正自觉者,最胜慧者、导师;
胜利者、释迦之子、义成就者、净饭之子、乔达摩。
Sayambhū sammāsambuddho, varapañño ca nāyako; Jino, sakko tu siddhattho, suddhodani ca gotamo.
Sakyasīho tathā sakya, muni cādiccabandhu ca;
解脱、寂灭、涅槃,洲渚、爱尽、无上;
救护、洞窟、无色,寂静、真实、无著。
Mokkho nirodho nibbānaṃ, dīpo taṇhakkhayo paraṃ; Tāṇaṃ leṇa marūpañca, santaṃ sacca manālayaṃ.
无为、安稳、不死、极难见;
彼岸、皈依、无患,亦复如是。
无漏、恒常、无示现、无作,
坏灭、微细、无尽、无虚诳。
Asaṅkhataṃ siva mamataṃ sududdasaṃ, Parāyaṇaṃ saraṇa manītikaṃ tathā; Anāsavaṃ dhuva manidassanā’ katā, Palokitaṃ nipuṇa mananta makkharaṃ.
苦灭、无恚、离转,安稳、究竟;
出离、离欲、殊胜、不死之境。
Dukkhakkhayo byābajjhañca , vivaṭṭaṃ khema kevalaṃ; Apavaggo virāgo ca, paṇīta maccutaṃ padaṃ.
瑜伽安稳与彼岸,解脱、寂静、清净;
解脱、无为界、清净、寂灭,应如是知。
Yogakkhemo pāra mapi, mutti santi visuddhiyo; Vimutya’ saṅkhatadhātu, suddhi nibbutiyo siyuṃ.
“漏尽者”、“无学”、“离欲者”,此即“应供”。
天界、诸天神、天上福地,
三十三天、诸天宫殿。
Khīṇāsavo tva’sekkho ca, vītarāgo tathā’ rahā; Devaloko divo saggo , Tidivo tidasālayo.
三十三天者,即不死之天、诸天神、明智者、饮甘露者;
阿修罗、魔罗天、地居天与饮甘露者,皆为居于天界的众生;
Tidasā tva’marā devā, vibudhā ca sudhāsino; Surā marū divokā cā, matapā saggavāsino.
Nijjarā’ nimisā dibbā, apume devatāni ca ;
悉陀、部多、乾闼婆,密迹神、夜叉与罗刹;
鸠槃荼、毗舍遮等,为所列举的天趣众生。
Siddho bhūto ca gandhabbo, guyhako yakkha rakkhasā; Kumbhaṇḍo ca pisācā’dī, niddiṭṭhā devayoniyo.
前代的天、天敌、阿修罗、檀那婆,皆阳性名;
其中殊胜者:帕哈拉多、桑巴拉、波利等。
Pubbadevā suraripū, asurā dānavā pume; Tabbisesā pahārādo, sambaro baliādayo.
祖父梵天神、世界主、莲座者;
以及金胎者、诸天神之首、生主。
Pitāmaho pitā brahmā, lokeso kamalāsano; Tathā hiraññagabbho ca, surajeṭṭho pajāpati.
瓦苏迭瓦、哈利、黑天,妙发者与执轮者;
大自在天、湿婆、持三叉戟者,自在天与兽主。
Vāsudevo hari kaṇho, kesavo cakkapāṇya’tha; Mahissaro sivo sūlī, issaro pasupatya’pi.
Haro vutto kumāro tu, khandho sattidharo bhave;
帝释天神、城施者天、金刚手之王;
苏阇之夫、千眼者,大因陀罗、金刚为器者。
Sakko purindado deva, rājā vajirapāṇi ca; Sujampati sahassakkho, mahindo vajirāvudho.
婆娑婆、千眼,三十三天主;
天众之主、手持金刚,亦为众生主。
Vāsavo ca dasasata, nayano tidivādhibhū; Suranātho ca vajira, hattho ca bhūtapatya’pi.
摩伽婆、果斯亚、因陀罗、杀弗栗多者、波迦娑萨那。
维陀婆与其妻苏佳,曾居此城。
Maghavā kosiyo indo, vatrabhū pākasāsano; Viḍojo tha sujā tassa , bhariyā tha puraṃ bhave.
摩娑迦娑罗城、婆娑迦城,以及阿摩罗婆提城。
最胜殿则为宫殿,
善法堂则为集会堂。
Masakkasārā vassoka, sārā cevā’ marāvatī; Vejayanto tu pāsādo, Sudhammā tu sabhā matā.
最胜殿为其车乘,
玛德离名为御者;
埃拉瓦纳象色淡黄,其座则为石座;
Vejayanto ratho tassa, Vutto mātali sārathi; Erāvaṇo gajo paṇḍu, kambalo tu silāsanaṃ.
善勇等为其子,难陀为其池;
欢喜园、杂合林、藤蔓园与法鲁娑迦林。
Suvīroccādayo puttā, nandā pokkharaṇī bhave; Nandanaṃ missakaṃ citta, latā phārusakaṃ vanā.
阿萨尼(asani)于二性中作金刚杵(kulisa),金刚(vajira)则属阳性与中性;
天女(accharā)说为阴性,兰芭(rambhā)、阿兰布萨(alambusā)等亦然。
天女与乾闼婆,以五髻(Pañcasikha)等为首。
Asani dvīsu kulisaṃ, vajiraṃ punnapuṃsake; Accharāyotthiyaṃ vuttā, rambhā alambusādayo; Devitthiyo tha gandhabbā, pañcasikhoti ādayo.
vimāna(天宫)在阴性中为byamha,pīyūsa(甘露)即amata(不死)与sudhā。
Sineru(须弥山)、Meru、Tidivā、Dhāro、Neru以及Sumeru。
Vimāno nitthiyaṃ byamhaṃ, pīyūsaṃ tvamataṃ sudhā; Sineru meru tidivā, dhāro neru sumeru ca.
持双山(Yugandhara)、持边山(Īsadhara)、迦罗毗迦山(Karavīka)与善见山(Sudassana)。
持地山(Nemindhara)、毗那多迦山(Vinataka)、马耳山(Assakaṇṇa),(这些为)族姓山(kulācalā)。
Yugandharo īsadharo, karavīko sudassano; Nemindharo vinatako, assakaṇṇo kulācalā.
曼陀吉尼河(Mandākinī)、虚空恒河(Ākāsagaṅgā)与天河(Suranadī)亦然。
Mandākinī tathā’kāsa, gaṅgā suranadī pyatha;
拘毗罗树、波利质多树、波利耶怛迦树;
劫波树、散多那树等,皆可谓天树。
Koviḷāro tathā pāri, cchattako pārijātako; Kapparukkho tu santānā, dayo devaddumā siyuṃ.
东方、西方、南方、北方,依次对应于前方、后方、左方、右方。
应知东方为正,南方为侧,其余诸方为副。
Pācī patījhu’ dīci’tthī, pubba pacchima uttarā; Disātha dakkhiṇā’ pācī, vidisā’nudisā bhave.
伊罗婆陀、芬陀利迦、瓦摩那、鸠文陀、安阇那,
花齿、一切地、善胎,此为方位之象。
Erāvato puṇḍarīko, vāmano kumudo’ ñjano; Pupphadanto sabbabhummo, suppatīko disāgajā.
持国天为干达婆主,鸠槃荼主则为;
增长天王,广目天王为龙族至尊,如是所传。
Dhataraṭṭho ca gandhabbā, dhipo, kumbhaṇḍasāmi tu; Viruḷhako, virūpakkho, tu nāgādhipatīrito.
夜叉之主毗沙门,俱吠罗以人为乘;
阿罗迦曼达为城,其所执兵即是锤。
这些是四方守护神,依次从东方等开始。
Yakkhādhipo vessavaṇo, kuvero naravāhano; Aḷakāḷakamandāssa, purī, paharaṇaṃ gadā; Catuddisāna madhipā, pubbādīnaṃ kamā ime.
阇多吠陀、具焰、光明、净化者、燃烧者、无厌者;
受供者、有焰者、烟帜者、火、火神、有光者。
Jātavedo sikhī joti, pāvako dahano’ nalo; Hutāvaho’ ccimā dhūma, ketva’ggi gini bhānumā.
烟冠之火,风为其友,黑道遍入,受供之焰;
焰冠焰网焰光,此等皆火之异名。
Tejo dhūmasikho vāyu, sakho ca kaṇhavattanī; Vessānaro hutāso tha, sikhājāla’cci cāpume.
Vipphuliṅgaṃ phuliṅgañca, bhasmā tu seṭṭhi chārikā;
kukkuḷa是热灰,tuṇhabhasma是热灰,aṅgāra是火炭,alāta与mummuka亦皆炭属;
samidhā、idhuma、edha俱是薪柴,upādāna与indhana同为燃料。
Kukkuḷo tu’ṇhabhasmasmi, maṅgāro’lāta mummukaṃ ; Samidhā idhumaṃ ce’dho, upādānaṃ tathindhanaṃ.
复次,光明与显耀,
世间光、光焰、炽热,其义相同。
māluta、pavana、vāyu、vāta、anila、samīraṇā,皆指风。
同样地,香风、和风、清风与恒行风也是风。
Atho’bhāso pakāso cā, 'Loko’jjotā’tapā samā; Māluto pavano vāyu, vāto’nila samīraṇā; Gandhavāho tathā vāyo, samīro ca sadāgati.
风有六种:上行风、下行风,腹内风、肠内风,
出入息风,及随肢体行风。
Vāyubhedā ime chu’ddha, ṅgamo cādhogamo tathā; Kucchiṭṭho ca koṭṭhāsayo, assāsaṅgānusārino.
而apāna指出息,
assāsa指入息,如此被呼出。
Atho apānaṃ passāso, Assāso āna muccate.
迅疾、捷速、飞快、迅速,疾、急、轻快;
迅、速、逝、疾,迟缓、急速亦如是。
Vego javo rayo khippaṃ, tu sīghaṃ turitaṃ lahu; Āsu tuṇṇa maraṃ cāvi, lambitaṃ tuvaṭaṃpi ca.
恒常、永住、无有间断;不歇、相续、无间、恒久;
炽盛、殊胜、坚牢;猛利、绝然、过度——此皆 bāḷha 之同义词。
“迅捷”等词用于无能者与能者,其中,这些词通于三种情况。
Satataṃ nicca maviratā, nārata santata manavaratañca dhuvaṃ; Bhusa matisayo ca daḷhaṃ, tibbe’kantā’timatta, bāḷhāni; Khippādī paṇḍake dabbe, dabbagā tesu ye tisu.
无身者、欲、心生者、迷醉者,于有中;
终结者、自在者、邪恶者,与生主。
Aviggaho tu kāmo ca, manobhū madano bhave; Antako vasavattī ca, pāpimā ca pajāpati.
放逸者之亲眷、黑者、魔罗、破损者,皆是他的名号。
渴爱、不快、染着为其三女,象王则名山胁。
Pamattabandhu kaṇho ca, māro namuci, tassa tu; Taṇhā’ratī ragā dhītū, hatthī tu girimekhalo.
阎魔王与遍入者,阎魔王以眼为武器。
韦巴奇提与普罗摩,紧那罗者即是半人半鸟。
Yamarājā ca vesāyī, yamo’ssa nayanāvudhaṃ; Vepacitti pulomo ca, kimpuriso tu kinnaro.
空中、虚空、太阳,道路、云、天空、苍空。
虚空、风路、空间,这些是‘nabha’的同义词,以‘nitthiyaṃ’作结。
Antalikkhaṃ kha’mādicca, patho’bbhaṃ gagana’mbaraṃ; Vehāso cānilapatho, ākāso nitthiyaṃ nabhaṃ.
天神行于虚空,以星辰为伴。
善道即为正道,罪过即为邪径。
Devo vehāyaso tārā, Patho surapatho aghaṃ.
云也,浮云也,天神也,雨神也,持水者、浓云也;
持流者、积云者、运水者、水云也。
Megho valāhako devo, pajjunno’mbudharo ghano; Dhārādharo ca jīmūto, vārivāho tathā’mbudo.
云一词通三性;雨、降雨、雨水属阴性。
闪电、刹那明、电、电光、疾曜——这些是闪电的同义词。
Abbhaṃ tīsvatha vassañca, vassanaṃ vuṭṭhi nāriyaṃ; Sateratā’kkhaṇā vijju, vijjutā cācirappabhā.
云吼声中,有雷鸣、咆哮、轰响等。
因陀罗之武器,即因陀罗弓;风所扬洒之水,是为水雾。
Meghanāde tu dhanitaṃ, gajjitaṃ rasitādi ca; Indāvudhaṃ indadhanu, vātakkhittambu sīkaro.
暴雨,即水流之倾泻。
冰雹即是坚硬的雹块;
阴天即云层笼罩之日,遮蔽即是覆藏与持护。
Āsāro dhārā sampāto, Karakā tu ghanopalaṃ; Duddinaṃ meghacchannāhe, pidhānaṃ tvapadhāraṇaṃ.
隐没与消失、遮蔽与覆盖,皆是隐藏之义;
因陀、旃陀、宿王、苏摩、造夜者,皆为明月异称。
Tirodhāna’ntaradhānā, pidhāna chādanāni ca; Indu cando ca nakkhatta, rājā somo nisākaro.
药草之主、寒光、怀兔者、月神、有兔之月;
清凉之光、夜之主、群星之王——此皆阳性之名。
Osadhīso himaraṃsi, sasaṅko candimā sasī; Sītaraṃsi nisānātho, uḷurājā ca mā pume.
十六分之一为迦罗,圆相则为曼陀罗。
半、半与半半,或片段与全体,于阳性中。
Kalā soḷasamo bhāgo, bimbaṃ tu maṇḍalaṃ bhave; Aḍḍho tvaddho upaḍḍho ca, vā khaṇḍaṃ sakalaṃ pume.
半者,于相等之分中而说;净者,即是澄净。
月华、月光、月明,光辉、妙色、光焰与容色。
Addhaṃ vuttaṃ same bhāge, pasādo tu pasannatā; Komudī candikā juṇhā, kanti sobhā juti cchavi.
污点、痕迹、相与标,印记、识记之相;
标识、妙好、最上、极胜,皆同一义之称。
Kalaṅko lañchanaṃ lakkhaṃ, aṅko’bhiññāṇa lakkhaṇaṃ; Cihanaṃ cāpi sobhā tu, paramā susamā tha ca.
寒者,于德、随德之相;寒、冽、清凉;
雪、霜、露、雾、白霜,如是等名。
Sītaṃ guṇe, guṇiliṅgā, sīta sisira sītalā; Himaṃ tuhina mussāvo, nīhāro mahikā pyatha.
Nakkhattaṃ joti bhaṃ tārā, apume tārako’ḷu ca;
阿萨优阇、婆罗尼,与迦提迦及罗希尼;
米伽西罗、阿达、布那巴苏,普萨及阿西勒萨。
Assayujo bharaṇitthī, sakattikā rohiṇī pica; Migasira maddā ca punabbasu, phusso cāsilesa’pi.
摩伽(Māghā)与两个帕古尼(Phaggunī),哈他(Hatthā)、吉达(Cittā)与舍卫城(Svāti)亦然;
毗舍佉星、阿努拉特星、杰他星,穆拉星与两个萨哈星亦然。
Māghā ca phaggunī dve ca, hatthā cittā ca svātipi; Visākhā’ nurādhā jeṭṭhā, mūlā’ sāḷhā duve tathā.
萨瓦那(Savaṇa)与达尼他(Dhaniṭṭhā),萨他毗沙阇(Satabhisaja)、普婆跋陀波陀(Pubbabhaddapadā)与乌多罗跋陀波陀(Uttarabhaddapadā);
以及雷瓦提星,依次为二十七宿。
Savaṇo ca dhaniṭṭhā ca, satabhisajo pubbu’ttarabhaddapadā; Revatyapīti kamato, sattādhikavīsanakkhattā.
索巴努名为罗睺,苏罗等即是九曜;
贤者当知,白羊等为诸宫,波陀与弗沙波陀乃同宿之异名。
Sobbhānu kathito rāhu, sūrādī tu navaggahā; Rāsi mesādiko bhadda, padā poṭṭhapadā samā.
阿提车、苏利耶、苏罗、萨达兰西、迪瓦迦罗,皆是太阳之异名;
毗卢遮那(Verocana)、迪那迦罗(Dinakara)、乌那兰西(Uṇharaṃsi)、巴汉迦罗(Pabhaṅkaro)。
Ādicco sūriyo sūro, sataraṃsi divākaro; Verocano dinakaro, uṇharaṃsi pabhaṅkaro.
光鬘、日主、炽燃者、太阳、有光者;
有光线者、作光者、光明、太阳、千光者。
Aṃsumālī dinapati, tapano ravi bhānumā; Raṃsimā bhākaro bhānu, akko sahassaraṃsi ca.
光芒、光明、光辉、光耀、明净、光亮、炽盛、赫奕;
阳焰、日芒、缕光、作光——于二者(日与月)中,皆为光明、光线之义。
Raṃsi ābhā pabhā ditti, ruci bhā juti dīdhiti; Marīci dvīsu bhānvaṃ’su, mayūkho kiraṇo karo.
日晕、月晕,阳焰,鹿渴(即幻影)。
日出之前,即应知为曙光。
Paridhi pariveso tha, marīci migataṇhikā; Sūrassodayato pubbu’, ṭṭhitaraṃsi siyā’ ruṇo.
时(kāla)、时(addhā)、时(samaya)、时(velā);
其差别则有刹那等。
一刹那等于十弹指顷的时间。
十刹那为一‘layo’。
Kālo’ddhā samayo velā, Tabbisesā khaṇādayo; Khaṇo dasaccharākālo, Khaṇā dasa layo bhave.
十‘layo’为一‘khaṇalayo’。
十个刹那腊缚为一牟呼栗多。
十个刹那牟呼栗多(khaṇamuhutto)为一白昼(divasa),即一天(ahaṃ)、一日(dinaṃ)。
Layā dasa khaṇalayo, Muhutto te siyā dasa; Dasa khaṇamuhutto te, divaso tu ahaṃ dinaṃ.
晨时(pabhāta)、明时(vibhāta)、破晓(paccūsa)、清晨(kalla),以及(apyatha);
傍晚与黄昏。
日暮、傍晚,即白昼尽时。
Pabhātañca vibhātañca, paccūso kalla mapyatha; Abhidoso padoso tha, Sāyo sañjhā dinaccayo.
夜、黑夜、夜间,是为三时之夜,名为萨婆利;
与月光俱者名为明夜,暗冥充盛者名为暗夜。
Nisā ca rajanī ratti, tiyāmā saṃvarī bhave; Juṇhā tu candikāyuttā, tamussannā timisikā.
深夜为中夜,半夜为大夜。
黑暗、暗冥与无光,即所谓暗与黑暗。
Nisītho majjhimā ratti, aḍḍharatto mahānisā; Andhakāro tamo nitthī, timisaṃ timiraṃ mataṃ.
如此,四支黑暗即是:黑分十四日、
密林、浓云、覆盖与半夜。
Caturaṅgatamaṃ evaṃ, kāḷapakkhacatuddasī; Vanasaṇḍo ghano megha, paṭalaṃ cā’ḍḍharatti ca.
盲暗与稠暗同目,pahāra 者即更次(yāma)之称;
白分初日、初二、初三等皆名 tithi——以其能护持故(tāyati、pāleti),由 tā+iti 所成(ṇvādi 词族),二性通用。
Andhatamaṃ ghanatame, pahāro yāma, saññito; Pāṭipado tu dutiyā, tatiyādī tithī, tāyati pāletīti tithi, tā+iti (ṇvādi) dvisu.
第十五日称为“十五日”,满月日则称为“满月”。
无月日即无月夜,于阴性中,别于十五日。
Pannarasī pañcadasī, puṇṇamāsī tu puṇṇamā; Amāvasī pyamāvāsī, thiyaṃ pannarasī’ parā.
六十刻为一昼夜,十五日为半月;
彼半月有前与后,白月在前黑月后。
黑月,此二合为一个月。
Ghaṭikā saṭṭhya’ horatto, pakkho te dasa pañca ca; Te tu pubbāparā sukka, Kāḷā, māso tu te duve.
质多月、毗舍佉月、逝瑟咤月、萨哈月,以及两个沙伐那月;
薄陀波陀月、阿湿维那月,以及迦提迦月,共十二个月。
Citto vesākha, jeṭṭho cā, sāḷho dvīsu ca sāvaṇo; Poṭṭhapāda’ssayujā ca, māsā dvādasa kattiko.
如是,末伽始罗月、颇沙月之后,依次是摩伽月、颇求那月。
迦提迦月与阿湿维那月,即后迦提迦月与前迦提迦月。
Māgasiro tathā phusso, kamena māgha phagguṇā; Kattika’ssayujā māsā, pacchima pubbakattikā.
Sāvaṇo nikkhamanīyo, Cittamāso tu rammako.
从迦提月黑分起,每四个月依次为冬、夏、雨季,
两两相对。
Caturo caturo māsā, kattikakāḷapakkhato; Kamā hemanta gimhāna, vassānā utuyo dvisu.
寒冬、霜季,
春季、夏季与雨季,或为六季。
秋季等依次各两个月,如前所述,各有两个月。
Hemanto sisira mutū, Cha vā vasanto ca gimha vassānā; Saradoti kamā māsā, dve dve vuttānusārena.
炎热为暑季,亦即夏季。
雨季、降雨期、雨时
由三个季节组成雨季等,是南行的轨道
Uṇho nidāgho gimhotha, Vasso vassāna pāvusā; Utūhi tīhi vassānā, dikehi dakkhiṇāyanaṃ.
北行的轨道由另外三个季节组成,即两种雨季
年、岁、载,秋、岁、一年。
Uttarāyana maññehi, tīhi vassāyanadvayaṃ; Vassa saṃvaccharā nitthī, sarado hāyano samā.
劫尽即是坏灭,亦是纪元终结与毁灭。
“不吉祥者”称为厄运之女,“吉祥者”则称为吉祥之女。
Kappakkhayo tu saṃvaṭṭo, yuganta palayā api; Alakkhī kālakaṇṇitthī, atha lakkhī siri’tthiyaṃ.
Danu dānavamātā tha, devamātā panā’diti;
恶、罪、怨仇、灾患、恶行、恶作;
无福、不善、冥暗、污秽、恶趣、罪咎。
Pāpañca kibbisaṃ verā, ghaṃ duccarita dukkaṭaṃ; Apuññā’kusalaṃ kaṇhaṃ, kalusaṃ duritā’gu ca.
善、善作、白净、福德、法,这些词为中性。
善行、道、所见,这些词指涉法与现世。
Kusalaṃ sukataṃ sukkaṃ, puññaṃ dhamma manitthiyaṃ; Sucarita matho diṭṭha, dhammikaṃ ihalokikaṃ.
现见、道、彼岸,这些词指涉世间与来世。
“Takkālaṃ”指那时,“tadātvaṃ”指当时性。
“Ttarakālo”则指未来。
Sandiṭṭhika matho pāra, lokikaṃ samparāyikaṃ; Takkālaṃ tu tadātvaṃ co, Ttarakālo tu āyati.
笑、心悦、喜悦、欢喜、满足,这些词皆为阴性。
喜、欢欣、欢悦、知足、欢喜、喜悦。
Hāso’ ttamanatā pīti, vitti tuṭṭhi ca nāriyaṃ; Ānando pamudā’modo, santoso nandi sammado.
‘pāmojjaṃ’与‘pamodo’指喜悦;‘sukhaṃ’、‘sātaṃ’与‘phāsvaṃ’指乐。
吉祥、优胜、善、安稳、美善、祥瑞、吉庆。
Pāmojjañca pamodo tha, sukhaṃ sātañca phāsva’tha; Bhaddaṃ seyyo subhaṃ khemaṃ, kalyāṇaṃ maṅgalaṃ sivaṃ.
苦、艰、难为苦;灾、祸、罪为殃。
若就事物而言,则谓罪福;三中无难,乐等名乐。
Dukkhañca kasiraṃ kicchaṃ, nīgho ca byasanaṃ aghaṃ; Dabbe tu pāpapuññāni, tīsvākicchaṃ sukhādi ca.
福分、定数、份额、命运,此名为毗提;
复次生起、产生、出生、诞生、出现。
Bhāgyaṃ niyati bhāgo ca, bhāgadheyyaṃ vidhī’rito; Atho uppatti nibbatti, jāti janana mubbhavo.
相、因、处、句、种子、系缚;
缘、生起、因、有、渡、缘。
Nimittaṃ kāraṇaṃ ṭhānaṃ, padaṃ bījaṃ nibandhanaṃ; Nidānaṃ pabhavo hetu, sambhavo setu paccayo.
近因者,谓足处;
命、人、我,此处为胜。本性派中,胜与本性(同义),然(pakati)为阴性。
Kāraṇaṃ yaṃ samāsannaṃ, padaṭṭhānanti taṃ mataṃ; Jīvo tu puriso’ttā tha, padhānaṃ pakatitthiyaṃ.
息生者、有身者、所生者、众生、有躯体者与补特伽罗。
命者、息生者、生类、众生
世人、世间、如来
Pāṇo sarīrī bhūtaṃ vā, satto dehī ca puggalo; Jīvo pāṇī pajā jantu, Jano loko tathāgato.
色、声、香、味、触、法,是行境;
所缘、境界、此六者,可乐境、攀缘境。
Rūpaṃ saddo gandha rasā, phasso dhammo ca gocarā; Ālambā visayā te chā, rammaṇā lambaṇāni ca.
洁白、明亮、白净,
白、白、纯白;
苏那色(深红色)即是血红色、红色。
铜色、茜草色与红褐色。
Sukko goro sito’dātā, Dhavalo seta, paṇḍarā; Soṇo tu lohito ratto, Tamba mañjiṭṭha rohitā.
青色、黑色、深黑色、乌黑色,
深蓝色、灰褐色、深灰褐色;
于白色与黄色中,有灰白、淡黄;略带灰白者,如尘土色。
Nīlo kaṇhā’sitā kāḷo, Mecako sāma sāmalā; Sitapītetu paṇḍu’tto, īsaṃpaṇḍutu dhūsaro.
朝霞色,略带微红;
淡红色,白里透红。
又有黄色,如姜黄般明艳;
嫩叶色、绿色与黄绿色。
Aruṇo kiñciratto tha, Pāṭalo setalohito; Atho pīto halidyābho, Palāso harito hari.
灰褐色、黄褐色、蓝色,黄色而又具亮光之色。
红褐色、黄褐色,而灰褐色等则属于红褐色。
Kaḷāro kapilo nīla, pīte tha rocanappabhe; Piṅgo pisaṅgo pyathavā, kaḷārādī tu piṅgale.
杂色、斑驳色、花色。
灰黑色与深黄色。
阴性者依所指称,这些是具性质者;清净等性质则为阳性。
Kammāso sabalo citto, Sāvo tu kaṇhapītake; Vāccaliṅgā guṇinyete, guṇe sukkādayo pume.
舞、已舞、起舞、舞动、舞蹈表演,此诸名于世间皆谓为舞;
舞与器乐、歌咏三者和合,乃名为戏剧。
Naccaṃ naṭṭañca naṭanaṃ, nattanaṃ lāsanaṃ bhave; Naccaṃ tu vāditaṃ gīta, miti nāṭumidaṃ tayaṃ.
舞处即是舞台,姿态示意即是暗示;
身姿动转即是肢展,舞伎、舞者、伶人,同为演者之号。
Naccaṭṭhānaṃ siyā raṅgo, bhinayo sūcyasūcanaṃ; Aṅgahāro’ṅgavikkhepo, naṭṭako naṭako naṭo.
艳情、悲悯、英勇、奇异、喜笑、恐怖、
寂静、厌恶、暴戾,这九种便是戏剧之味。
Siṅgāro karuṇo vīra, bbhuta hassa bhayānakā; Santo bībhaccha ruddāni, nava nāṭyarasā ime.
男子对女子的养育,女子与男子的交合;
这种贪爱名为艳情,以欢爱游戏等为因。
Posassa nāriyaṃ pose, itthiyā saṅgamaṃ pati; Yā pihā esa siṅgāro, ratikīḷādikāraṇo.
上品禀性为主导,男女为其因;
此即相聚与别离。
装饰被许为有二种。
Uttama ppakatippāyo, itthipurisahetuko; So sambhogo viyogoti, Siṅgāro duvidho mato.
“已说”“已语”是为言语,“惯用语”“言辞”“话语”。
“言说”“话语”“语言”“音声”“婆罗蒂”,皆指所说之语。
Bhāsitaṃ lapitaṃ bhāsā, vohāro vacanaṃ vaco; Utti vācā girā vāṇī, bhāratī kathitā vacī.
词组若由单一谓词宣说,或为句分之作者;
当知重复语,即二遍或三遍之宣说。
Ekākhyāto padacayo, siyā vākyaṃsakārako; Āmeḍitanti viññeyyaṃ, dvattikkhattu mudīraṇaṃ.
在恐惧、愤怒、称赞时,在匆忙、好奇、惊叹中;
于欢笑、忧伤、净信之处,智者说重叠语。
Bhaye kodhe pasaṃsāyaṃ, turite kotūhale’cchare; Hāse soke pasāde ca, kare āmeḍitaṃ budho.
梨俱、夜柔、娑摩,是为三吠陀;
此三者唯在于汝——是吠陀,是咒语,是善道。
Iru nārī yaju sāma, miti vedā tayo siyuṃ; Ete eva tayī nārī, vedo manto sutitthiyaṃ.
阿塔咖、瓦玛咖、婆摩、天神鸯耆罗娑、婆瞿;
阎魔达耆与瓦塞塔,跋拉瓦迦与迦叶,
以及韦萨米多——这些便是诸咒语的作者仙人。
Aṭṭhako vāmako vāma, devo caṅgīraso bhagu; Yamadaggi ca vāsiṭṭho, bhāradvājo ca kassapo; Vessāmittoti mantānaṃ, kattāro isayo ime.
劫波、语法、天文、方术、语音学与词源学;
韵律学,这些被称为六吠陀支。
Kappo byākaraṇaṃ joti, satthaṃ sikkhā nirutti ca; Chandoviciti cetāni, vedaṅgāni vadanti cha.
历史传说,乃往昔所说,如《摩诃婆罗多》等著作;
那阐明名称的论典,便是树木等的词汇集。
Itihāso purāvutta, ppabandho bhāratādiko; Nāmappakāsakaṃ satthaṃ, rukkhādīnaṃ nighaṇḍu so.
所谓“世间学”,应知即是诡辩之论;
“凯徒婆”则为仪轨之学,是诗人们所喜用的分别抉择。
Vitaṇḍasatthaṃ viññeyyaṃ, yaṃ taṃ lokāyataṃ iti; Keṭubhaṃ tu kriyākappa, vikappo kavinaṃ hito.
依传说所得之义,编排虚构为故事;
刑政利论典中,则说叙述与流传。
Ākhyāyikopaladdhatthā, pabandhakappanā kathā; Daṇḍanītya’tthasatthasmiṃ, vuttanto tu pavatti ca.
“想”、“称”、“号”与“共称”,以及“名称”、“名”、“称号”;
“名目”、“同义语”,而“应答”则是“回答”。
Saññā, khyā, vhā samaññā cā, bhidhānaṃ nāma mavhayo; Nāmadheyyā’ dhivacanaṃ, paṭivākyaṃ tu uttaraṃ.
问、随问与提问,此三为同义;
例示、序论及譬喻,如是即为举例。
Pañho tīsva nuyogo ca, pucchā pyatha nidassanaṃ; Upogghāto ca diṭṭhanto, tatho’dāharaṇaṃ bhave.
等同、简略与总摄,以及略说与结集
“你持守百数”之类,皆是虚妄之说。
Samā saṅkhepa saṃhārā, samāso saṅgaho pyatha; Sataṃ dhārayasī tyādya, bbhakkhānaṃ tucchabhāsanaṃ.
诉讼、诤论;梦与誓咒;
名闻、称誉、赞颂——此诸词皆同义也。
‘宣扬’(Ghosanā),即是高声。
Vohāro tu vivādo tha, sapanaṃ sapathopi ca; Yaso siloko kittitthī, Ghosanā tu’ccasaddanaṃ.
反响与回声,以及引言、言语之门;
称说、自赞与描述,并叹美与称扬。
Paṭighoso paṭiravo, tho’ paññāso vacīmukhaṃ; Katthanā ca silāghā ca, vaṇṇanā ca nuti tthuti.
称扬与赞美,孔雀之鸣为“计迦”;
大象之鸣为“贡遮那陀”。
犹如母狮或马群的威严。
Thomanañca pasaṃsātha, kekā nādo sikhaṇḍinaṃ; Gajānaṃ koñcanādo tha, Matā hesā hayaddhani.
‘同义词’(Pariyāyo)即‘异名’(vevacanaṃ),而‘交谈’(sākacchā)则是‘对话’(saṃkathā);
“指责”(upavādo)与“叱骂”(upakkosā),“称赞之语”(vaṇṇavādā)与“随说”(anuvādo);
“众人之说”(janavādā)、“诽谤”(apavādā)与“毁谤”(parivādo),这些词意义相同。
Pariyāyo vevacanaṃ, sākacchā tu ca saṃkathā; Upavādo cu’pakkosā, vaṇṇavādā’nuvādo ca; Janavādā’pavādāpi, parivādo ca tulyatthā.
“轻蔑”即贬斥与责难,“厌恶”乃至“嫌弃”亦同于此。
“轻蔑”是斥责的前导,由此而生恶骂。
Khepo nindā tathā kucchā, jigucchā garahā bhave; Nindāpubbo upārambho, paribhāsana muccate.
依八种非圣言说所起之语,
若为呵责语,此即显示违犯。
Aṭṭhānariyavohāra, vasena yā pavattitā; Abhivākyaṃ siyā vācā, sā vītikkamadīpanī.
虚诳语、闲谈、空话、无义之语;
粗恶语、诽谤语、
悲泣语即是愁叹。
Muhuṃbhāsā nulāpotha, palāpo natthikā girā; Ādobhāsana mālāpo, Vilāpo tu pariddavo.
虚妄语即是相违,口信即是口传;
交谈即是共语,彼此无违而说。
Vippalāpo virodhotti, sandesotti tu vācikaṃ; Sambhāsanaṃ tu sallāpo, virodharahitaṃ mithu.
粗恶严厉之语,悦意入心之语;
然而,杂乱、染污且前后相违者。
Pharusaṃ niṭṭhuraṃ vākyaṃ, manuññaṃ hadayaṅgamaṃ; Saṃkulaṃ tu kiliṭṭhañca, pubbāparavirodhinī.
无集合之义,即名为“不连贯”;
虚妄、妄语,以及粗恶语等,具三性。
Samudāyattharahitaṃ, abaddhamiti kittitaṃ; Vitathaṃ tu musā cātha , pharusādī tiliṅgikā.
正、衰亡、虚妄,真、实、如如;
真、邪、诳言、衰亡,其数如是。
Sammā byayañcā vitathaṃ, saccaṃ tacchaṃ yathātathaṃ; Tabbantā tīsva līkaṃ tva, saccaṃ micchā musā byayaṃ.
号吼、鸣响、回响与音声,
轰鸣、啼鸣、韵响及呼号。
高呼、齐呼、别呼、呼声。
响声、妙音、女声、音声与细声。
Ravo ninādo ninado ca saddo, Nigghosa nāda ddhanayo ca rāvo; Ārāva saṃrāva virāva ghosā, Ravā sutitthī sara nissanā ca.
清晰、美妙、易懂、悦耳、深远。
其音如珠,深沉而洪亮,正是那八支妙音。
Vissaṭṭha mañju viññeyyā, savanīyā visārino; Bindu gambhīra ninnādī, tyeva maṭṭhaṅgiko saro.
畜生的鸣叫,即称为啼声。
喧哗与争吵,
歌曲、吟唱与短歌。
Tiracchānagatānañhi, rutaṃ vassita muccate; Kolāhalo kalahalo, Gītaṃ gānañca gītikā.
七音、三阶、二十一转调;
四十九种音律,是谓音轮。
Sarā satta tayo gāmā, cekavīsati mucchanā; Tānā cekūnapaññāsa, iccetaṃ saramaṇḍalaṃ.
牛音、天音,六音、犍陀罗音、中音;
第五音与尼沙陀音,此七者名为诸音。
Usabho dhevato ceva, chajja gandhāra majjhimā; Pañcamo ca nisādoti, satte’te gaditā sarā.
牛鸣“沙”声,马亦鸣“提瓦多”;
孔雀鸣“沙贾”,山羊鸣“犍陀罗”,白鹭鸣“中”音。
Nadanti usabhaṃ gāvo, turagā dhevataṃ tathā; Chajjaṃ mayūrā gandhāra, majā koñcā ca majjhimaṃ.
第五音如杜鹃等鸣,尼沙陀音如大象;
六音与中音,是名音阶。
及三种共通
Pañcamaṃ parapuṭṭhādī, nisādampi ca vāraṇā; Chajjo ca majjhimo gāmā, Tayo sādhāraṇoti ca.
于彼一一乐音中,各有三种调式;
如是诸调式亦然,唯得七七之数。
Saresu tesu pacceke, tisso tisso hi mucchanā; Siyuṃ tatheva tānāni , satta satteva labbhare.
于诸音中,依次而有:三、二、四、四;
所谓三、二、四者,即成二十二音。
Tisso duve catasso ca, catasso kamato sare; Tisso duve catassoti, dvāvīsati sutī siyuṃ.
高亢之声则尖锐,不分明之声则甜美,深沉之声则柔和;
如是尖锐等三声,于三调中。
微细音,称为迦迦利音。
行为等的均等,称为节拍。
Uccatare rave tāro, thābyatte madhure kalo; Gambhīre tu rave mando, tārādī tīsvatho kale; Kākalī sukhume vutto, Kriyādisamatā layo.
维那琴与七弦琴,其弦名为遍奏者;
维那琴的音箱,称为槽。
副琴(Upavīṇo)则是用拨片弹奏的乐器。
Vīṇā ca vallakī satta, tantī sā parivādinī; Pokkharo doṇi vīṇāya, Upavīṇo tu veṭhako.
所谓“张弦”、“蒙皮”、“张弦蒙皮”与“实体”(打击乐器),
以及“空鸣乐器”——这五种乐器总称为“五支乐器”。
Ātatañceva vitata, mātatavitataṃ ghanaṃ; Susiraṃ ceti tūriyaṃ, pañcaṅgika mudīritaṃ.
所谓的“单面蒙皮”鼓,是指以皮革蒙覆于鼓框一端的大鼓等;
所谓的“双面蒙皮”鼓,即两端各蒙皮革的坛形鼓、柱形鼓、达达利鼓等。
Ātataṃ nāma cammāva, naddhesu bheriyādisu; Tale’kekayutaṃ kumbha, thuṇa daddarikādikaṃ.
双面皆蒙皮者,名为毗塔塔,如穆拉贾鼓之类;
遍身缠裹皮者,名为阿塔塔毗塔塔,如帕纳瓦鼓之类。
Vitataṃ co’bhayatalaṃ, tūriyaṃ murajādikaṃ; Ātatavitataṃ sabba, vinaddhaṃ paṇavādikaṃ.
如竹笛、螺贝等,是空腔乐器;如铙钹等,是实体乐器。
ātojja、vāditta、vādita、vajja,此四者皆乐器之异名。
Susiraṃ vaṃsasaṅkhādi, sammatālādikaṃ ghanaṃ; Ātojjaṃ tu ca vādittaṃ, vāditaṃ vajja muccate.
大鼓、雷鼓,于此称为鼓;
木丁伽鼓,即是木罗遮鼓。
āliṅga、aṅkya、uddhakā 等是其分类。
‘tiṇavo’即 ḍiṇḍimo 鼓。
Bherī (bheri) dundubhi vutto tha, Mudiṅgo murajossa tu; Āliṅga, ṅkyo, ddhakā bhedā, Tiṇavo tu ca ḍiṇḍimo.
阿兰婆罗即般那婆鼓,俱诺乃琵琶等乐器之弹奏;
达陀利、巴陀诃、贝利,是末陀罗等鼓之种类。
Ālambaro tu paṇavo, koṇo vīṇādivādanaṃ; Daddarī paṭaho bheri, ppabhedā maddalādayo.
众人所爱、经揉搓研磨之物,其香乃吐芬芳;
此香化作悦意,远播四方,遍散三界,更及他方。
Janappiye vimadduṭṭhe, gandhe parimalo bhave; So tvā modo dūragāmī, vissantā tīsvito paraṃ.
可意香为芬芳,好香为妙香,妙香为好香;
腐臭则为恶臭,腥肉之臭即腥臊。
Iṭṭhagandho ca surabhi, sugandho ca sugandhi ca; Pūtigandhi tu duggandho, tha vissaṃ āmagandhi yaṃ.
藏红花、yavana花、tagara花,
以及turukkha,这四种香被宣说。
Kuṅkumañceva yavana, pupphañca tagaraṃ tathā; Turukkhoti catujjāti, gandhā ete pakāsitā.
涩、苦、甜、咸,
酸、辣,此六味名非阴性;作具彼味者之形容词,则通三性。
Kasāvo nitthiyaṃ titto, madhuro lavaṇo ime; Ambilo kaṭuko ceti, cha rasā tabbatī tisu.
触与所触或有别?
有境者为皮肤根;
Nayanaṃ、tvakkhi、nettañca、locanaṃ、acchi、cakkhu,均为眼的别名。
Siyā phasso ca phoṭṭhabbo, Visayī tvakkha mindriyaṃ; Nayanaṃ tvakkhi nettañca, locanaṃ ca’cchi cakkhu ca.
耳、执声者、耳、闻、闻,
鼻与鼻孔、鼻根,舌与味根,当知。
Sotaṃ saddaggaho kaṇṇo, savanaṃ suti natthu tu; Nāsā ca nāsikā ghānaṃ, jivhātu rasanā bhave.
身、形体、肢体、自身、身躯;
阳类称身,阴类称体、称躯壳。
Sarīraṃ vapu gattañcā, ttabhāvo bondi viggaho; Dehaṃ vā purise kāyo, thiyaṃ tanu kaḷevaraṃ.
心、意、意、识、心藏,如是;
意、慧、慧、智、慧、慧、慧。
Cittaṃ ceto mano nitthī, viññāṇaṃ hadayaṃ tathā; Mānasaṃ dhī tu paññā ca, buddhi medhā mati muti.
广慧、能知与般若,智、明及生处;
辩才、无痴与慧之别,此即是观。
Bhūrī mantā ca paññāṇaṃ, ñāṇaṃ vijjā ca yoni ca; Paṭibhāna mamoho tha, paññābhedā vipassanā.
Sammādiṭṭhi(正见)为pabhutikā(生起因),vīmaṃsā(审察)为vicāraṇā(考察);
Sampajaññaṃ(正知)为nepakkaṃ(明智),vedayitaṃ(所受)为vedanā(受);
Sammādiṭṭhi pabhutikā, vīmaṃsā tu vicāraṇā; Sampajaññaṃ tu nepakkaṃ, vedayitaṃ tu vedanā.
Takko(论理)、vitakko(寻)、saṅkappo(思惟),
Ppano(行)、hā(舍弃)、yu(住)、tu(而)、jīvitaṃ(命根);
Ekaggatā(一境性)为samatho(止),avikkhepo(不掉举)与samādhi(定);
Takko vitakko saṅkappo, Ppano’ hā’ yu tu jīvitaṃ; Ekaggatā tu samatho, avikkhepo samādhi ca.
发勤、策励、努力、勇猛,
正勤、精进、勤勇、坚毅,此等为阴性。
Ussāhā’ tappa paggāhā, vāyāmo ca parakkamo; Padhānaṃ vīriyaṃ cehā, uyyāmo ca dhiti tthiyaṃ.
Cattāri vīriyaṅgāni, tacassa ca nahāruno; Avasissana maṭṭhissa, maṃsalohitasussanaṃ.
热忱为增上心,念为随念,此二者俱是阴性词。
“惭”与“惭”同义,“愧”是对恶行的畏惧。
Ussoḷhī tva dhimattehā, sati tva nussati tthiya; Lajjā hirī samānā tha, ottappaṃ pāpabhīrutā.
中舍性即舍,为不苦不乐。
心之转向,即是作意。
胜解,即决断。
Majjhattatā tu’pekkhā ca, adukkhamasukhā siyā; Cittābhogo manakkāro, Adhimokkho tu nicchayo.
悲是怜悯、悲愍、悲悯与哀愍。
离是远离,也是厌离,此词为阴性。
Dayā’ nukampā kāruññaṃ, karuṇā ca anuddayā; Thiyaṃ veramaṇī ceva, viratyā’ rati cāpyatha.
安忍、忍、堪忍,此即忍;堪忍于此,即是慈。
见、见解、执见,此即见;宗义与教说,则皆是也。
Titikkhā khanti khamanaṃ, khamā mettā tu metya’tha; Dassanaṃ diṭṭhi laddhitthī, siddhanto samayo bhave.
渴爱、贪求、贪欲,网罗与执著;
欲、结缚、爱乐、期望,缝合者与有之导向。
Taṇhā ca tasiṇā ejā, jālinī ca visattikā; Chando jaṭā nikantyā’sā, sibbinī bhavanetti ca.
贪求、杂林、渴求,贪、染与执著;
希冀、心愿、欲望,渴望、爱乐、欲贪;
希求与喜好,称此为彼;于二者中,贪求更为强烈。
Abhijjhā vanatho vānaṃ, lobho rāgo ca ālayo; Pihā manoratho icchā, bhilāso kāma dohaḷā; Ākaṅkhā ruci vuttā sā, tvadhikā lālasā dvisu.
怨、对立、敌意,以及嗔与反感;
忿、害、怒、恼,
瞋恚与不喜。
Veraṃ virodho viddeso, doso ca paṭighañca vā; Kodhā’ ghātā kopa rosā, Byāpādo’ nabhiraddhi ca.
怀怨即结怨,忧愁即是哀伤;
哭泣啼哭流涕,悲叹与哀号。
Baddhavera mupanāho, siyā soko tu socanaṃ; Roditaṃ kanditaṃ ruṇṇaṃ, paridevo pariddavo.
Bhītitthi bhaya muttāso, bheravaṃ tu mahabbhayaṃ;
可怖、可骇、可惊,暴恶、怖畏;
可惧、可怖、能怖,此诸词三性皆通。
Bheravaṃ bhīsanaṃ bhīmaṃ, dāruṇañca bhayānakaṃ; Ghoraṃ paṭibhayaṃ bhesmaṃ, bhayaṅkara mime tīsu.
嫉妒、悭嫉、悭,以及悭吝、吝啬。
愚痴、无明与无知,慢、骄及高慢。
Issā usūyā maccheraṃ, tu macchariya maccharaṃ; Moho’vijjā tathā’ñāṇaṃ, māno vidhā ca unnati.
掉举、昏钝、热恼与恶作,
后悔、追悔,以及追悔——皆被阐明。
Uddhacca muddhaṭaṃ cātha , tāpo kukkuccameva ca; Pacchātāpo nutāpo ca, vippaṭisāro pakāsito.
心的迷乱、疑惑、疑、犹豫;
二心、疑、疑惧、犹豫、不决。
Manovilekha sandehā, saṃsayo ca kathaṃkathā; Dveḷhakaṃ vicikicchā ca, kaṅkhā saṅkā vimatyapi.
慢、我慢与我执,思惟即名为禅那;
决定、断定既已说,承诺即是应诺。
Gabbo bhimāno’haṃkāro, cintātu jhāna muccate; Nicchayo niṇṇayo vutto, paṭiññā tu paṭissavo.
轻慢、呵责、欺凌,及不尊重;
衰败亦应知,狂乱即是心颠倒。
Avamānaṃ tirakkāro, paribhavo pya’ nādaro; Parābhavo pya’ vaññā tha, ummādo cittavibbhamo.
爱、情爱、恋着,心之逼恼、昏昧失知;
放逸、失念,好奇、骚动。
Pemaṃ sineho sneho tha, cittapīḷā visaññitā; Pamādo sativossaggo, kotūhalaṃ kutūhalaṃ.
风姿、娇态、嬉戏,媚态、娇痴与迷乱;
如是诸般,皆女子由艳情所生之行止。
Vilāso lalitaṃ līlā, hāvo heḷā ca vibbhamo; Iccādikā siyuṃ nāri, siṅgārabhāvajā kiriyā.
笑、微笑、欢笑;其中轻微者,是浅笑与含笑。
大笑与喧笑,
身毛竖立、毛骨悚然。
Hasanaṃ hasitaṃ hāso, mando so mihitaṃ sitaṃ; Aṭṭahāso mahāhāso, Romañco lomahaṃsanaṃ.
戏笑、嬉戏、游戏,以及种种玩乐、嬉笑之事;
睡眠、梦与沉睡,以及昏沉与瞌睡。
Parihāso davo khiḍḍā, keḷi kīḷā ca kīḷitaṃ; Niddā tu supinaṃ soppaṃ, middhañca pacalāyikā.
阴性词:欺诈与虚伪,诳惑、奸诈及骗术;
本性、自性,自相、本来状态——这些是阴性词。
Thiyaṃ nikati kūṭañca, dambho sāṭhyañca ketavaṃ; Sabhāvo tu nissaggo ca, sarūpaṃ pakatitthiyaṃ.
Sīlañca lakkhaṇaṃ bhāvo, Ussavo tu chaṇo maho .
具足敬爱而持《阿毗达那灯论》的有情,
能随其所愿地明了《小部》等诸义理。
Dhārento jantu sasneha, mabhidhānappadīpikaṃ; Khuddakādyatthajātāni , sampassati yathāsukhaṃ.