佛陀,具足十力的导师,一切知者,两足中之最上者;
牟尼王、世尊、庇护者,具眼者、鸯耆罗沙、牟尼。
Buddho dasabalo satthā, sabbaññū dvipaduttamo; Munindo bhagavā nātho, cakkhuma’ṅgīraso muni.
世间依怙、无上调御者,大仙、引导者;
普眼者、善逝,广慧者、魔军的战胜者。
Lokanātho’ nadhivaro, mahesi ca vināyako; Samantacakkhu sugato, bhūripañño ca māraji.
人中之狮、最上人,法王、大牟尼;
天中天、世间所敬者,法主、如来。
Narasīho naravaro, dhammarājā mahāmuni; Devadevo lokagaru, dhammassāmī tathāgato.
自生者、正等觉者,最胜慧者、导师;
胜利者、释迦之子、义成就者、净饭之子、乔达摩。
Sayambhū sammāsambuddho, varapañño ca nāyako; Jino, sakko tu siddhattho, suddhodani ca gotamo.
Sakyasīho tathā sakya, muni cādiccabandhu ca;
Mokkho nirodho nibbānaṃ, dīpo taṇhakkhayo paraṃ; Tāṇaṃ leṇa marūpañca, santaṃ sacca manālayaṃ.
“无为”,即无造作;“安稳”,即吉祥;“无我所”,即无我所执;“极难见”,即极难睹见。
“皈依处”,即是皈依;“救护”,即是庇护所;此亦如是。
“无漏”,即无烦恼;“恒常”,即坚固;“无示现”,即不可见。
坏灭者,即衰坏;微细者,即深妙;无尽者,即无边际;无虚伪者,即无欺诳。
Asaṅkhataṃ siva mamataṃ sududdasaṃ, Parāyaṇaṃ saraṇa manītikaṃ tathā; Anāsavaṃ dhuva manidassanā’ katā, Palokitaṃ nipuṇa mananta makkharaṃ.
解脱者,即出离;离欲者,即离贪;殊胜者,即胜妙;不死者,即不死之境。
Dukkhakkhayo byābajjhañca , vivaṭṭaṃ khema kevalaṃ; Apavaggo virāgo ca, paṇīta maccutaṃ padaṃ.
“瑜伽安稳”即离系安稳,“彼岸”亦为彼岸,“解脱”即脱离,“寂静”即清净。
“解脱”、“行界”、“清净”、“寂灭”,应如是了知。
Yogakkhemo pāra mapi, mutti santi visuddhiyo; Vimutya’ saṅkhatadhātu, suddhi nibbutiyo siyuṃ.
Khīṇāsavo tva’sekkho ca, vītarāgo tathā’ rahā; Devaloko divo saggo , Tidivo tidasālayo.
三十三天者,即不死之天、诸天、明智者、饮甘露者;
阿修罗、魔罗天、地居天与饮甘露者,皆为居于天界的众生;
Tidasā tva’marā devā, vibudhā ca sudhāsino; Surā marū divokā cā, matapā saggavāsino.
Nijjarā’ nimisā dibbā, apume devatāni ca ;
悉陀、部多、乾闼婆,密迹神、夜叉与罗刹;
鸠槃荼、毕舍遮等,为所列举的天趣众生。
Siddho bhūto ca gandhabbo, guyhako yakkha rakkhasā; Kumbhaṇḍo ca pisācā’dī, niddiṭṭhā devayoniyo.
前代诸天、天敌、阿修罗、檀那婆及人类;
其中殊胜者:帕哈拉多、桑跋罗、波利等。
Pubbadevā suraripū, asurā dānavā pume; Tabbisesā pahārādo, sambaro baliādayo.
祖父梵天、世界主、莲座者;
以及金胎者、诸天之首、生主。
Pitāmaho pitā brahmā, lokeso kamalāsano; Tathā hiraññagabbho ca, surajeṭṭho pajāpati.
婆薮提婆、哈利、黑天,乃至迦叶波与执轮者——
大自在天、湿婆、持三叉戟者,还有自在天与兽主。
Vāsudevo hari kaṇho, kesavo cakkapāṇya’tha; Mahissaro sivo sūlī, issaro pasupatya’pi.
Haro vutto kumāro tu, khandho sattidharo bhave;
帝释天王、百施天,及执金刚之王;
善生主、千眼者,大自在、执金刚者;
Sakko purindado deva, rājā vajirapāṇi ca; Sujampati sahassakkho, mahindo vajirāvudho.
婆娑婆、千眼,三十三天主;
天众之主、手持金刚,亦为众生主。
Vāsavo ca dasasata, nayano tidivādhibhū; Suranātho ca vajira, hattho ca bhūtapatya’pi.
Maghavā kosiyo indo, vatrabhū pākasāsano; Viḍojo tha sujā tassa , bhariyā tha puraṃ bhave.
Masakkasārā vassoka, sārā cevā’ marāvatī; Vejayanto tu pāsādo, Sudhammā tu sabhā matā.
威阇延多为其车乘,
摩多利名为御者;
伊罗婆那象色淡黄,其座则为石座;
Vejayanto ratho tassa, Vutto mātali sārathi; Erāvaṇo gajo paṇḍu, kambalo tu silāsanaṃ.
善勇等为其子,难陀为其池;
欢喜园、杂合林、藤蔓园与法鲁娑迦林。
Suvīroccādayo puttā, nandā pokkharaṇī bhave; Nandanaṃ missakaṃ citta, latā phārusakaṃ vanā.
阿萨尼(asani,雷电)在二性中意为金刚杵,金刚(vajira)则为中性。
天女(accharā)亦名“拍手声”,诸如兰芭、阿蓝布娑等。
天女与乾闼婆,以五髻(Pañcasikha)等为首。
Asani dvīsu kulisaṃ, vajiraṃ punnapuṃsake; Accharāyotthiyaṃ vuttā, rambhā alambusādayo; Devitthiyo tha gandhabbā, pañcasikhoti ādayo.
vimāna(天宫)在阴性中为byamha,pīyūsa(甘露)即amata(不死)与sudhā。
Sineru(须弥山)、Meru、Tidivā、Dhāro、Neru以及Sumeru。
Vimāno nitthiyaṃ byamhaṃ, pīyūsaṃ tvamataṃ sudhā; Sineru meru tidivā, dhāro neru sumeru ca.
持双山(Yugandhara)、持边山(Īsadhara)、迦罗毗迦山(Karavīka)与善见山(Sudassana)。
持地山(Nemindhara)、毗那多迦山(Vinataka)、马耳山(Assakaṇṇa),(这些为)族姓山(kulācalā)。
Yugandharo īsadharo, karavīko sudassano; Nemindharo vinatako, assakaṇṇo kulācalā.
曼陀吉尼河(Mandākinī)、虚空恒河(Ākāsagaṅgā)与天河(Suranadī)亦然。
Mandākinī tathā’kāsa, gaṅgā suranadī pyatha;
劫波树(Kapparukkha)等相续存在,称为天树(devaddumā)。
Koviḷāro tathā pāri, cchattako pārijātako; Kapparukkho tu santānā, dayo devaddumā siyuṃ.
东方、西方、南方、北方,依次对应于前方、后方、左方、右方。
Pācī patījhu’ dīci’tthī, pubba pacchima uttarā; Disātha dakkhiṇā’ pācī, vidisā’nudisā bhave.
伊罗婆陀、芬陀利迦、瓦摩那、鸠文陀、安阇那,
花齿、一切地、善胎,此为方位之象。
Erāvato puṇḍarīko, vāmano kumudo’ ñjano; Pupphadanto sabbabhummo, suppatīko disāgajā.
持国天为乾达婆主,鸠槃荼主则为;
增长天,广目天为龙族至尊,如是所传。
Dhataraṭṭho ca gandhabbā, dhipo, kumbhaṇḍasāmi tu; Viruḷhako, virūpakkho, tu nāgādhipatīrito.
夜叉主毗沙门,即俱毗罗,以人为乘;
他的都城是阿拉迦曼达,武器为锤。
Yakkhādhipo vessavaṇo, kuvero naravāhano; Aḷakāḷakamandāssa, purī, paharaṇaṃ gadā; Catuddisāna madhipā, pubbādīnaṃ kamā ime.
Jātavedo sikhī joti, pāvako dahano’ nalo; Hutāvaho’ ccimā dhūma, ketva’ggi gini bhānumā.
光焰、烟冠、风、有友、黑道者
遍入者、食供者、火焰、光网,这些是我所说
Tejo dhūmasikho vāyu, sakho ca kaṇhavattanī; Vessānaro hutāso tha, sikhājāla’cci cāpume.
Vipphuliṅgaṃ phuliṅgañca, bhasmā tu seṭṭhi chārikā;
kukkuḷa是热灰,maṅgāra、alāta、mummuka则为火炭。
samidhā、idhuma、edha是薪柴,upādāna与indhana也是燃料。
Kukkuḷo tu’ṇhabhasmasmi, maṅgāro’lāta mummukaṃ ; Samidhā idhumaṃ ce’dho, upādānaṃ tathindhanaṃ.
māluta、pavana、vāyu、vāta、anila、samīraṇā,皆指风。
Atho’bhāso pakāso cā, 'Loko’jjotā’tapā samā; Māluto pavano vāyu, vāto’nila samīraṇā; Gandhavāho tathā vāyo, samīro ca sadāgati.
这些是风的种类,共六种,即上行风、下行风等;
腹风、肠风,以及随出入息而行之风。
Vāyubhedā ime chu’ddha, ṅgamo cādhogamo tathā; Kucchiṭṭho ca koṭṭhāsayo, assāsaṅgānusārino.
而apāna指呼气,
assāsa指吸气,如此被呼出。
Atho apānaṃ passāso, Assāso āna muccate.
vega、java、raya意为迅速,sīgha、turita、lahu则意同快速。
Vego javo rayo khippaṃ, tu sīghaṃ turitaṃ lahu; Āsu tuṇṇa maraṃ cāvi, lambitaṃ tuvaṭaṃpi ca.
强烈、极度、坚固;猛烈、极端、过度。这些皆是“bāḷha”的同义词。
‘迅捷’等词用于无能者与能者,其中,这些词通于三种情况。
Satataṃ nicca maviratā, nārata santata manavaratañca dhuvaṃ; Bhusa matisayo ca daḷhaṃ, tibbe’kantā’timatta, bāḷhāni; Khippādī paṇḍake dabbe, dabbagā tesu ye tisu.
Aviggaho tu kāmo ca, manobhū madano bhave; Antako vasavattī ca, pāpimā ca pajāpati.
Pamattabandhu kaṇho ca, māro namuci, tassa tu; Taṇhā’ratī ragā dhītū, hatthī tu girimekhalo.
Yamarājā ca vesāyī, yamo’ssa nayanāvudhaṃ; Vepacitti pulomo ca, kimpuriso tu kinnaro.
虚空、风路、空间,这些是‘nabha’的同义词,以‘nitthiyaṃ’作结。
Antalikkhaṃ kha’mādicca, patho’bbhaṃ gagana’mbaraṃ; Vehāso cānilapatho, ākāso nitthiyaṃ nabhaṃ.
Devo vehāyaso tārā, Patho surapatho aghaṃ.
Megho valāhako devo, pajjunno’mbudharo ghano; Dhārādharo ca jīmūto, vārivāho tathā’mbudo.
“云”一词通三性;“雨”“降雨”与“雨水”则为阴性名词。
Abbhaṃ tīsvatha vassañca, vassanaṃ vuṭṭhi nāriyaṃ; Sateratā’kkhaṇā vijju, vijjutā cācirappabhā.
因陀罗之武器,即因陀罗弓;风所扬洒之水,是为水雾。
Meghanāde tu dhanitaṃ, gajjitaṃ rasitādi ca; Indāvudhaṃ indadhanu, vātakkhittambu sīkaro.
冰雹即是坚硬的雹块;
阴天即云层笼罩之日,遮蔽即是覆藏与持护。
Āsāro dhārā sampāto, Karakā tu ghanopalaṃ; Duddinaṃ meghacchannāhe, pidhānaṃ tvapadhāraṇaṃ.
Tirodhāna’ntaradhānā, pidhāna chādanāni ca; Indu cando ca nakkhatta, rājā somo nisākaro.
药草之主、寒光、怀兔者、月神与月兔;
清凉之光、夜之主,大鸟王与月神。
Osadhīso himaraṃsi, sasaṅko candimā sasī; Sītaraṃsi nisānātho, uḷurājā ca mā pume.
Kalā soḷasamo bhāgo, bimbaṃ tu maṇḍalaṃ bhave; Aḍḍho tvaddho upaḍḍho ca, vā khaṇḍaṃ sakalaṃ pume.
Addhaṃ vuttaṃ same bhāge, pasādo tu pasannatā; Komudī candikā juṇhā, kanti sobhā juti cchavi.
‘污点’、‘标志’与‘相’,‘标记’为智之相;
‘标记’亦是‘妙色’,乃至至高与最胜。
Kalaṅko lañchanaṃ lakkhaṃ, aṅko’bhiññāṇa lakkhaṇaṃ; Cihanaṃ cāpi sobhā tu, paramā susamā tha ca.
“寒冷”为德,德之相;寒冷、霜雪与清凉;
雪、霜、露水、霜降与雾气。
Sītaṃ guṇe, guṇiliṅgā, sīta sisira sītalā; Himaṃ tuhina mussāvo, nīhāro mahikā pyatha.
Nakkhattaṃ joti bhaṃ tārā, apume tārako’ḷu ca;
阿萨优阇(Assayujo)、婆罗尼(Bharaṇī)、自迦提迦(Kattikā)与罗希尼(Rohiṇī);
米伽西罗(Migasira)、阿达(Addā)与普那婆苏(Punabbasu),普萨(Phussa)与阿西勒萨(Asilesā)亦然。
Assayujo bharaṇitthī, sakattikā rohiṇī pica; Migasira maddā ca punabbasu, phusso cāsilesa’pi.
摩伽(Māghā)与两个帕古尼(Phaggunī),哈他(Hatthā)、吉达(Cittā)与萨瓦提(Svāti)亦然;
维萨迦星、阿努罗陀星、杰他星,穆拉星与两个萨罗星亦然。
Māghā ca phaggunī dve ca, hatthā cittā ca svātipi; Visākhā’ nurādhā jeṭṭhā, mūlā’ sāḷhā duve tathā.
萨瓦那(Savaṇa)与达尼他(Dhaniṭṭhā),萨他毗沙阇(Satabhisaja)、普婆跋陀波陀(Pubbabhaddapadā)与乌多罗跋陀波陀(Uttarabhaddapadā);
以及雷瓦提星,依次为二十七宿。
Savaṇo ca dhaniṭṭhā ca, satabhisajo pubbu’ttarabhaddapadā; Revatyapīti kamato, sattādhikavīsanakkhattā.
所谓索巴努即罗睺,苏罗等为九曜;
Sobbhānu kathito rāhu, sūrādī tu navaggahā;
Rāsi mesādiko bhadda, padā poṭṭhapadā samā.
阿提车、苏利耶、苏罗、萨达兰西、迪瓦迦罗,皆是太阳之异名;
韦罗阇那(Verocana)、迪那迦罗(Dinakara)、乌那兰西(Uṇharaṃsi)、巴汉迦罗(Pabhaṅkaro)。
Ādicco sūriyo sūro, sataraṃsi divākaro; Verocano dinakaro, uṇharaṃsi pabhaṅkaro.
安苏摩利(Aṃsumālī)、迪那波提(Dinapati)、多波那(Tapana)、罗毗(Ravi)、巴奴摩(Bhānumā);
兰西摩(Raṃsimā)、巴迦罗(Bhākaro)、巴奴(Bhānu)、阿迦(Akko)与萨哈萨兰西(Sahassaraṃsi)。
Aṃsumālī dinapati, tapano ravi bhānumā; Raṃsimā bhākaro bhānu, akko sahassaraṃsi ca.
阳焰(marīci)有二义,一指光线,一指阳焰;又作光芒、光线、光辉。
Raṃsi ābhā pabhā ditti, ruci bhā juti dīdhiti; Marīci dvīsu bhānvaṃ’su, mayūkho kiraṇo karo.
Paridhi pariveso tha, marīci migataṇhikā; Sūrassodayato pubbu’, ṭṭhitaraṃsi siyā’ ruṇo.
时(kāla)、时(addhā)、时(samaya)、时(velā);
其差别则有刹那等。
Kālo’ddhā samayo velā, Tabbisesā khaṇādayo; Khaṇo dasaccharākālo, Khaṇā dasa layo bhave.
十个刹那牟呼栗多(khaṇamuhutto)为一白昼(divasa),即一天(ahaṃ)、一日(dinaṃ)。
Layā dasa khaṇalayo, Muhutto te siyā dasa; Dasa khaṇamuhutto te, divaso tu ahaṃ dinaṃ.
晨时(pabhāta)、明时(vibhāta)、破晓(paccūsa)、清晨(kalla),以及(apyatha);
傍晚与黄昏。
Pabhātañca vibhātañca, paccūso kalla mapyatha; Abhidoso padoso tha, Sāyo sañjhā dinaccayo.
Nisā ca rajanī ratti, tiyāmā saṃvarī bhave; Juṇhā tu candikāyuttā, tamussannā timisikā.
Nisītho majjhimā ratti, aḍḍharatto mahānisā; Andhakāro tamo nitthī, timisaṃ timiraṃ mataṃ.
如此,四支黑暗即是:黑分十四日、
密林、浓云、覆盖与半夜。
Caturaṅgatamaṃ evaṃ, kāḷapakkhacatuddasī; Vanasaṇḍo ghano megha, paṭalaṃ cā’ḍḍharatti ca.
Andhatamaṃ ghanatame, pahāro yāma, saññito;
初一、初二、初三等为“日期”(tithi)。因能保护(tāyati, pāleti),故称为tithi,由tā+iti构成(ṇvādi词族),通于二性。
Pāṭipado tu dutiyā, tatiyādī tithī, tāyati pāletīti tithi, tā+iti (ṇvādi) dvisu.
Pannarasī pañcadasī, puṇṇamāsī tu puṇṇamā; Amāvasī pyamāvāsī, thiyaṃ pannarasī’ parā.
那些半月有前半月、后半月,白月、
黑月,此二合为一个月。
Ghaṭikā saṭṭhya’ horatto, pakkho te dasa pañca ca; Te tu pubbāparā sukka, Kāḷā, māso tu te duve.
质多月、毗舍佉月、逝瑟吒月、沙罗月,以及两个沙伐那月;
薄陀波陀月、阿湿维那月,以及迦提迦月,共十二个月。
Citto vesākha, jeṭṭho cā, sāḷho dvīsu ca sāvaṇo; Poṭṭhapāda’ssayujā ca, māsā dvādasa kattiko.
如是,末伽始罗月、颇沙月之后,依次是摩伽月、颇求那月。
Māgasiro tathā phusso, kamena māgha phagguṇā; Kattika’ssayujā māsā, pacchima pubbakattikā.
Sāvaṇo nikkhamanīyo, Cittamāso tu rammako.
从迦提月的黑分开始,每四个月为一季;
依次是冬季、夏季、雨季,每季两个月。
Caturo caturo māsā, kattikakāḷapakkhato; Kamā hemanta gimhāna, vassānā utuyo dvisu.
Hemanto sisira mutū, Cha vā vasanto ca gimha vassānā; Saradoti kamā māsā, dve dve vuttānusārena.
雨季、降雨期、雨时
由三个季节组成雨季等,是南行的轨道
Uṇho nidāgho gimhotha, Vasso vassāna pāvusā; Utūhi tīhi vassānā, dikehi dakkhiṇāyanaṃ.
北行的轨道由另外三个季节组成,即两种雨季
年、岁、载,秋、岁、一年。
Uttarāyana maññehi, tīhi vassāyanadvayaṃ; Vassa saṃvaccharā nitthī, sarado hāyano samā.
“不吉祥者”称为厄运之女,“吉祥者”则称为吉祥之女。
Kappakkhayo tu saṃvaṭṭo, yuganta palayā api; Alakkhī kālakaṇṇitthī, atha lakkhī siri’tthiyaṃ.
Danu dānavamātā tha, devamātā panā’diti;
恶、罪、怨仇、恶行、恶作;
无福、不善、黑暗、污秽、恶行与罪。
Pāpañca kibbisaṃ verā, ghaṃ duccarita dukkaṭaṃ; Apuññā’kusalaṃ kaṇhaṃ, kalusaṃ duritā’gu ca.
Kusalaṃ sukataṃ sukkaṃ, puññaṃ dhamma manitthiyaṃ; Sucarita matho diṭṭha, dhammikaṃ ihalokikaṃ.
“Takkālaṃ”指那时,“tadātvaṃ”指当时性。
Sandiṭṭhika matho pāra, lokikaṃ samparāyikaṃ; Takkālaṃ tu tadātvaṃ co, Ttarakālo tu āyati.
Hāso’ ttamanatā pīti, vitti tuṭṭhi ca nāriyaṃ; Ānando pamudā’modo, santoso nandi sammado.
‘pāmojjaṃ’与‘pamodo’指喜悦;‘sukhaṃ’、‘sātaṃ’与‘phāsvaṃ’指乐。
Pāmojjañca pamodo tha, sukhaṃ sātañca phāsva’tha; Bhaddaṃ seyyo subhaṃ khemaṃ, kalyāṇaṃ maṅgalaṃ sivaṃ.
此中,“dukkhaṃ”与“kasiraṃ”为苦,“kicchaṃ”为难,“nīgho”为灾祸,“byasanaṃ”为不幸,“aghaṃ”为罪恶。
而“dabbe”谓善恶业,三性之中,“ākicchaṃ”谓无苦,“sukhaṃ”等谓乐。
Dukkhañca kasiraṃ kicchaṃ, nīgho ca byasanaṃ aghaṃ; Dabbe tu pāpapuññāni, tīsvākicchaṃ sukhādi ca.
“bhāgyaṃ”为福分,“niyati”为定数,“bhāgo”为份额,“bhāgadheyyaṃ”为命运,称为“vidhī”。
Bhāgyaṃ niyati bhāgo ca, bhāgadheyyaṃ vidhī’rito; Atho uppatti nibbatti, jāti janana mubbhavo.
相、因、处、句、种子、系缚;
缘、生起、因、有、渡、缘。
Nimittaṃ kāraṇaṃ ṭhānaṃ, padaṃ bījaṃ nibandhanaṃ; Nidānaṃ pabhavo hetu, sambhavo setu paccayo.
所谓近因,即是指足处。
Kāraṇaṃ yaṃ samāsannaṃ, padaṭṭhānanti taṃ mataṃ;
Jīvo tu puriso’ttā tha, padhānaṃ pakatitthiyaṃ.
息生者、有身者、所生者、众生、有躯体者与补特伽罗。
Pāṇo sarīrī bhūtaṃ vā, satto dehī ca puggalo; Jīvo pāṇī pajā jantu, Jano loko tathāgato.
色、声、香、味、触、法,是行境;
所缘、境界、这些尘,所缘、乐着与执取。
Rūpaṃ saddo gandha rasā, phasso dhammo ca gocarā; Ālambā visayā te chā, rammaṇā lambaṇāni ca.
白、灰褐、黑、白,
白、白、纯白;
苏那色(深红色)即是血红色、红色。
Sukko goro sito’dātā, Dhavalo seta, paṇḍarā; Soṇo tu lohito ratto, Tamba mañjiṭṭha rohitā.
青色、黑色、深黑色、乌黑色,
深蓝色、灰褐色、深灰褐色;
于白色与黄色中,有灰白、淡黄;略带灰白者,如尘土色。
Nīlo kaṇhā’sitā kāḷo, Mecako sāma sāmalā; Sitapītetu paṇḍu’tto, īsaṃpaṇḍutu dhūsaro.
红莲色、略带红色;
淡红色,白里透红;
又有黄色,如姜黄般明艳;
嫩叶色、绿色与黄绿色。
Aruṇo kiñciratto tha, Pāṭalo setalohito; Atho pīto halidyābho, Palāso harito hari.
Kaḷāro kapilo nīla, pīte tha rocanappabhe; Piṅgo pisaṅgo pyathavā, kaḷārādī tu piṅgale.
阴性者依所指称,这些是具性质者;清净等性质则为阳性。
Kammāso sabalo citto, Sāvo tu kaṇhapītake; Vāccaliṅgā guṇinyete, guṇe sukkādayo pume.
Naccaṃ naṭṭañca naṭanaṃ, nattanaṃ lāsanaṃ bhave; Naccaṃ tu vāditaṃ gīta, miti nāṭumidaṃ tayaṃ.
“肢体动作”是肢体的舞动,“演员”是舞蹈者,“舞者”即舞人。
Naccaṭṭhānaṃ siyā raṅgo, bhinayo sūcyasūcanaṃ; Aṅgahāro’ṅgavikkhepo, naṭṭako naṭako naṭo.
艳情、悲悯、英勇、奇异、喜笑、恐怖、
寂静、厌恶、暴戾,这九种便是戏剧之味。
Siṅgāro karuṇo vīra, bbhuta hassa bhayānakā; Santo bībhaccha ruddāni, nava nāṭyarasā ime.
男子对女子的养育,女子与男子的交合;
这种贪爱名为艳情,以欢爱游戏等为因。
Posassa nāriyaṃ pose, itthiyā saṅgamaṃ pati; Yā pihā esa siṅgāro, ratikīḷādikāraṇo.
“高尚”者,以男女为因;
此即是相聚与离别;
装饰被许为有二种。
Uttama ppakatippāyo, itthipurisahetuko; So sambhogo viyogoti, Siṅgāro duvidho mato.
“已说”“已语”是为言语,“惯用语”“言辞”“话语”。
“言说”“话语”“语言”“音声”“婆罗蒂”,皆指所说之语。
Bhāsitaṃ lapitaṃ bhāsā, vohāro vacanaṃ vaco; Utti vācā girā vāṇī, bhāratī kathitā vacī.
Ekākhyāto padacayo, siyā vākyaṃsakārako; Āmeḍitanti viññeyyaṃ, dvattikkhattu mudīraṇaṃ.
在恐惧、愤怒、称赞时,在匆忙、好奇、惊叹中;
于欢笑、悲伤及喜悦时,智者使用重复语。
Bhaye kodhe pasaṃsāyaṃ, turite kotūhale’cchare; Hāse soke pasāde ca, kare āmeḍitaṃ budho.
梨俱、夜柔、娑摩,是为三吠陀;
这些妇女在你这里,即是吠陀、咒语、善女人。
Iru nārī yaju sāma, miti vedā tayo siyuṃ; Ete eva tayī nārī, vedo manto sutitthiyaṃ.
阿吒迦、婆摩迦、婆摩、天神鸯耆罗娑、婆瞿;
阎摩达耆与婆悉吒,婆罗堕阇与迦叶,
以及韦萨米多——这些便是诸咒语的作者仙人。
Aṭṭhako vāmako vāma, devo caṅgīraso bhagu; Yamadaggi ca vāsiṭṭho, bhāradvājo ca kassapo; Vessāmittoti mantānaṃ, kattāro isayo ime.
劫波、语法、天文、方术、语音学与词源学;
韵律学,这些被称为六吠陀支。
Kappo byākaraṇaṃ joti, satthaṃ sikkhā nirutti ca; Chandoviciti cetāni, vedaṅgāni vadanti cha.
历史传说,乃往昔所说,如《摩诃婆罗多》等著作;
那阐明名称的论典,便是树木等的词汇集。
Itihāso purāvutta, ppabandho bhāratādiko; Nāmappakāsakaṃ satthaṃ, rukkhādīnaṃ nighaṇḍu so.
所谓“世间学”,应知即是诡辩之论;
Vitaṇḍasatthaṃ viññeyyaṃ, yaṃ taṃ lokāyataṃ iti;
“凯徒婆”则为仪轨之学,是诗人们所喜用的分别抉择。
Keṭubhaṃ tu kriyākappa, vikappo kavinaṃ hito.
依传说所得之义,编撰而成的故事;
在利义之论中,刑罚之学则是叙述与流传。
Ākhyāyikopaladdhatthā, pabandhakappanā kathā; Daṇḍanītya’tthasatthasmiṃ, vuttanto tu pavatti ca.
‘想’、‘称’、‘号’与‘共称’,以及‘名称’、‘名’、‘称号’;
‘名目’、‘同义语’,而‘应答’则是‘回答’。
Saññā, khyā, vhā samaññā cā, bhidhānaṃ nāma mavhayo; Nāmadheyyā’ dhivacanaṃ, paṭivākyaṃ tu uttaraṃ.
问难、于三事之诘问,以及提问与例示
序论与譬喻,如是即为举例
Pañho tīsva nuyogo ca, pucchā pyatha nidassanaṃ; Upogghāto ca diṭṭhanto, tatho’dāharaṇaṃ bhave.
等同、简略与总摄,以及略说与结集
‘你持守百数’之类,皆是虚妄之说。
Samā saṅkhepa saṃhārā, samāso saṅgaho pyatha; Sataṃ dhārayasī tyādya, bbhakkhānaṃ tucchabhāsanaṃ.
而‘俗语’即是争论,以及诅咒与誓言;
名声、称颂与赞誉,
‘宣扬’(Ghosanā),即是高声。
Vohāro tu vivādo tha, sapanaṃ sapathopi ca; Yaso siloko kittitthī, Ghosanā tu’ccasaddanaṃ.
‘反响’(Paṭighoso)意为回声;‘tho’一词指智慧;‘言语之口’(vacīmukhaṃ)指五十。
‘称说’(Katthanā)、‘自赞’(silāghā)、‘描述’(vaṇṇanā)与‘称赞’(thuti)。
Paṭighoso paṭiravo, tho’ paññāso vacīmukhaṃ; Katthanā ca silāghā ca, vaṇṇanā ca nuti tthuti.
‘称扬’(Thomanañca)与‘赞美’(pasaṃsā),‘孔雀的鸣叫’(kekā)是孔雀之声;
Thomanañca pasaṃsātha, kekā nādo sikhaṇḍinaṃ;
所谓‘大象的吼声’一词。
Gajānaṃ koñcanādo tha,
‘同义词’(Pariyāyo)即‘异名’(vevacanaṃ),而‘交谈’(sākacchā)则是‘对话’(saṃkathā);
“指责”(upavādo)与“叱骂”(upakkosā),“称赞之语”(vaṇṇavādā)与“随说”(anuvādo);
“众人之说”(janavādā)、“诽谤”(apavādā)与“毁谤”(parivādo),这些词意义相同。
Pariyāyo vevacanaṃ, sākacchā tu ca saṃkathā; Upavādo cu’pakkosā, vaṇṇavādā’nuvādo ca; Janavādā’pavādāpi, parivādo ca tulyatthā.
“轻蔑”即贬斥与责难,“厌恶”乃至“嫌弃”亦同于此。
Khepo nindā tathā kucchā, jigucchā garahā bhave; Nindāpubbo upārambho, paribhāsana muccate.
依不可能语业所转起之言语;
若言为呵责语,此即显示违犯。
Aṭṭhānariyavohāra, vasena yā pavattitā; Abhivākyaṃ siyā vācā, sā vītikkamadīpanī.
虚诳语、闲谈、空话、无义之语;
粗恶语、诽谤语、
悲泣语即是愁叹。
Muhuṃbhāsā nulāpotha, palāpo natthikā girā; Ādobhāsana mālāpo, Vilāpo tu pariddavo.
纷诤与违抗,此为语业之传达;
交谈即是共语,彼此间无违抗。
Vippalāpo virodhotti, sandesotti tu vācikaṃ; Sambhāsanaṃ tu sallāpo, virodharahitaṃ mithu.
粗恶严厉之语,悦意入心之语;
然而,杂乱、染污且前后相违者。
Pharusaṃ niṭṭhuraṃ vākyaṃ, manuññaṃ hadayaṅgamaṃ; Saṃkulaṃ tu kiliṭṭhañca, pubbāparavirodhinī.
无集合之义,即名为“不连贯”;
虚妄、妄语,以及粗恶语等,具三性。
Samudāyattharahitaṃ, abaddhamiti kittitaṃ; Vitathaṃ tu musā cātha , pharusādī tiliṅgikā.
正确的灭谛与虚妄,真实、如实、如其所是;
那些沉溺于三种执取者,真实、邪妄与谎言随之灭尽。
Sammā byayañcā vitathaṃ, saccaṃ tacchaṃ yathātathaṃ; Tabbantā tīsva līkaṃ tva, saccaṃ micchā musā byayaṃ.
Ravo ninādo ninado ca saddo, Nigghosa nāda ddhanayo ca rāvo; Ārāva saṃrāva virāva ghosā, Ravā sutitthī sara nissanā ca.
Vissaṭṭha mañju viññeyyā, savanīyā visārino; Bindu gambhīra ninnādī, tyeva maṭṭhaṅgiko saro.
Tiracchānagatānañhi, rutaṃ vassita muccate; Kolāhalo kalahalo, Gītaṃ gānañca gītikā.
七音、三音阶、二十二转调;
四十九种音律,即所谓音轮。
Sarā satta tayo gāmā, cekavīsati mucchanā; Tānā cekūnapaññāsa, iccetaṃ saramaṇḍalaṃ.
牛音、天音,六音、甘达拉音、中音;
第五音与尼沙陀音,此七者名为诸音。
Usabho dhevato ceva, chajja gandhāra majjhimā; Pañcamo ca nisādoti, satte’te gaditā sarā.
牛发出牛鸣之声,马也发出如同天音般的嘶鸣;
孔雀鸣啭六种音调,鹈鹕发出甘达拉音,白鹭则发出中音。
Nadanti usabhaṃ gāvo, turagā dhevataṃ tathā; Chajjaṃ mayūrā gandhāra, majā koñcā ca majjhimaṃ.
杜鹃等发出第五音,大象发出低沉的尼沙陀音;
六处与中间的村庄
及三种共通
Pañcamaṃ parapuṭṭhādī, nisādampi ca vāraṇā; Chajjo ca majjhimo gāmā, Tayo sādhāraṇoti ca.
Saresu tesu pacceke, tisso tisso hi mucchanā; Siyuṃ tatheva tānāni , satta satteva labbhare.
Tisso duve catasso ca, catasso kamato sare;
所谓三、二、四者,即成二十二音。
Tisso duve catassoti, dvāvīsati sutī siyuṃ.
于高音处,声为尖锐;于中音处,声为甜美悦耳;
于深沉音处,声为柔和;如是,尖锐等三声,于三音调中;
微细音,称为迦迦利音。
Uccatare rave tāro, thābyatte madhure kalo; Gambhīre tu rave mando, tārādī tīsvatho kale; Kākalī sukhume vutto, Kriyādisamatā layo.
维那琴与七弦琴,其弦名为遍奏者;
维那琴的音箱,称为槽。
Vīṇā ca vallakī satta, tantī sā parivādinī; Pokkharo doṇi vīṇāya, Upavīṇo tu veṭhako.
所谓‘张弦’、‘蒙皮’、‘张弦蒙皮’与‘实体’(打击乐器),
Ātatañceva vitata, mātatavitataṃ ghanaṃ;
以及‘空鸣乐器’——这五种乐器总称为‘五支乐器’。
Susiraṃ ceti tūriyaṃ, pañcaṅgika mudīritaṃ.
所谓的「单面蒙皮」鼓,是指以皮革蒙覆于鼓框一端的大鼓等;
Ātataṃ nāma cammāva, naddhesu bheriyādisu;
所谓的「双面蒙皮」鼓,即两端各蒙皮革的坛形鼓、柱形鼓、达达利鼓等。
Tale’kekayutaṃ kumbha, thuṇa daddarikādikaṃ.
所谓‘双面蒙皮’者,指两面均蒙有鼓皮的乐器,譬如穆拉贾鼓等;
Vitataṃ co’bhayatalaṃ, tūriyaṃ murajādikaṃ;
所谓‘既张弦又蒙皮’者,指全部蒙覆的乐器,诸如帕纳瓦鼓等。
Ātatavitataṃ sabba, vinaddhaṃ paṇavādikaṃ.
Susiraṃ vaṃsasaṅkhādi, sammatālādikaṃ ghanaṃ; Ātojjaṃ tu ca vādittaṃ, vāditaṃ vajja muccate.
āliṅga、aṅkya、uddhakā 等是其分类。
Bherī (bheri) dundubhi vutto tha, Mudiṅgo murajossa tu; Āliṅga, ṅkyo, ddhakā bhedā, Tiṇavo tu ca ḍiṇḍimo.
Ālambaro 指的是 paṇava 鼓;koṇo 指的是弹奏琵琶等乐器。
daddarī、paṭaho、bheri 是 maddala 等鼓的分类。
Ālambaro tu paṇavo, koṇo vīṇādivādanaṃ; Daddarī paṭaho bheri, ppabhedā maddalādayo.
在众人珍爱、未被摧损之物中,香气则化为芬芳;
彼香化作悦意,远播四方,遍散于三处之外。
Janappiye vimadduṭṭhe, gandhe parimalo bhave; So tvā modo dūragāmī, vissantā tīsvito paraṃ.
可意之香名为 surabhi,妙香名为 sugandho,好香名为 sugandhi;
pūtigandhi 则是恶臭,此即 vissaṃ,称为 āmagandhi。
Iṭṭhagandho ca surabhi, sugandho ca sugandhi ca; Pūtigandhi tu duggandho, tha vissaṃ āmagandhi yaṃ.
如藏红花、yavana 花,以及 tagara 花等。
Kuṅkumañceva yavana, pupphañca tagaraṃ tathā; Turukkhoti catujjāti, gandhā ete pakāsitā.
Kasāvo nitthiyaṃ titto, madhuro lavaṇo ime; Ambilo kaṭuko ceti, cha rasā tabbatī tisu.
有境者为皮肤根;
Nayanaṃ、tvakkhi、nettañca、locanaṃ、acchi、cakkhu,均为眼的别名。
Siyā phasso ca phoṭṭhabbo, Visayī tvakkha mindriyaṃ; Nayanaṃ tvakkhi nettañca, locanaṃ ca’cchi cakkhu ca.
Sotaṃ saddaggaho kaṇṇo, savanaṃ suti natthu tu; Nāsā ca nāsikā ghānaṃ, jivhātu rasanā bhave.
身体、形体、肢体,自身、体躯、身躯;
于男子称为身,于女子称为体、躯壳。
Sarīraṃ vapu gattañcā, ttabhāvo bondi viggaho; Dehaṃ vā purise kāyo, thiyaṃ tanu kaḷevaraṃ.
心、意、末那,同为一义;识与心脏,亦复如是;
Mānasaṃ(意)、dhī(慧)、paññā(慧),buddhi(智)、medhā(慧)、mati(慧)、muti(慧);
Cittaṃ ceto mano nitthī, viññāṇaṃ hadayaṃ tathā; Mānasaṃ dhī tu paññā ca, buddhi medhā mati muti.
Bhūrī(慧)、mantā(慧)与paññāṇaṃ(慧),ñāṇaṃ(智)、vijjā(明)与yoni(根源);
Paṭibhāna(辩才)、mamoha(痴),tha(而),paññābhedā(慧之种类)为vipassanā(观);
Bhūrī mantā ca paññāṇaṃ, ñāṇaṃ vijjā ca yoni ca; Paṭibhāna mamoho tha, paññābhedā vipassanā.
Sammādiṭṭhi(正见)为pabhutikā(生起因),vīmaṃsā(审察)为vicāraṇā(考察);
Sampajaññaṃ(正知)为nepakkaṃ(明智),vedayitaṃ(所受)为vedanā(受);
Sammādiṭṭhi pabhutikā, vīmaṃsā tu vicāraṇā; Sampajaññaṃ tu nepakkaṃ, vedayitaṃ tu vedanā.
Takko(论理)、vitakko(寻)、saṅkappo(思惟),
Ppano(行)、hā(舍弃)、yu(住)、tu(而)、jīvitaṃ(命根);
Ekaggatā(一境性)为samatho(止),avikkhepo(不掉举)与samādhi(定);
Takko vitakko saṅkappo, Ppano’ hā’ yu tu jīvitaṃ; Ekaggatā tu samatho, avikkhepo samādhi ca.
Ussāhā(发勤)、tappa(热忱)、paggāhā(策励),vāyāmo(努力)与parakkamo(勇猛);
精进是勇猛、奋发与坚毅,此为阴性词。
Ussāhā’ tappa paggāhā, vāyāmo ca parakkamo; Padhānaṃ vīriyaṃ cehā, uyyāmo ca dhiti tthiyaṃ.
Cattāri vīriyaṅgāni, tacassa ca nahāruno; Avasissana maṭṭhissa, maṃsalohitasussanaṃ.
Ussoḷhī tva dhimattehā, sati tva nussati tthiya; Lajjā hirī samānā tha, ottappaṃ pāpabhīrutā.
Majjhattatā tu’pekkhā ca, adukkhamasukhā siyā; Cittābhogo manakkāro, Adhimokkho tu nicchayo.
Dayā’ nukampā kāruññaṃ, karuṇā ca anuddayā; Thiyaṃ veramaṇī ceva, viratyā’ rati cāpyatha.
Titikkhā khanti khamanaṃ, khamā mettā tu metya’tha; Dassanaṃ diṭṭhi laddhitthī, siddhanto samayo bhave.
渴爱、贪求、贪欲,网罗与执著;
欲、结缚、爱乐、期望,缝合者与有之导向。
Taṇhā ca tasiṇā ejā, jālinī ca visattikā; Chando jaṭā nikantyā’sā, sibbinī bhavanetti ca.
贪求、杂林、渴求,贪、染与执著;
希冀、心愿、欲望,渴望、爱乐、欲贪;
希求与喜好,称此为彼;于二者中,贪求更为强烈。
Abhijjhā vanatho vānaṃ, lobho rāgo ca ālayo; Pihā manoratho icchā, bhilāso kāma dohaḷā; Ākaṅkhā ruci vuttā sā, tvadhikā lālasā dvisu.
怨、对立、敌意,以及嗔与反感;
忿、害、怒、恼,
瞋恚与不喜。
Veraṃ virodho viddeso, doso ca paṭighañca vā; Kodhā’ ghātā kopa rosā, Byāpādo’ nabhiraddhi ca.
如被系缚的怨结,忧愁则是悲伤;
哭泣、啼哭、流泪,悲叹、哀号。
Baddhavera mupanāho, siyā soko tu socanaṃ; Roditaṃ kanditaṃ ruṇṇaṃ, paridevo pariddavo.
Bhītitthi bhaya muttāso, bheravaṃ tu mahabbhayaṃ;
可怖、惊骇、悚惧,以及凶恶和可畏怖;
险恶、可畏、极可怖,这三者在[经典]中被称为能生恐惧者。
Bheravaṃ bhīsanaṃ bhīmaṃ, dāruṇañca bhayānakaṃ; Ghoraṃ paṭibhayaṃ bhesmaṃ, bhayaṅkara mime tīsu.
Issā usūyā maccheraṃ, tu macchariya maccharaṃ; Moho’vijjā tathā’ñāṇaṃ, māno vidhā ca unnati.
Uddhacca muddhaṭaṃ cātha , tāpo kukkuccameva ca; Pacchātāpo nutāpo ca, vippaṭisāro pakāsito.
心的迷乱、疑惑、疑、犹豫;
二心、疑、疑惧、犹豫、不决。
Manovilekha sandehā, saṃsayo ca kathaṃkathā; Dveḷhakaṃ vicikicchā ca, kaṅkhā saṅkā vimatyapi.
Gabbo bhimāno’haṃkāro, cintātu jhāna muccate; Nicchayo niṇṇayo vutto, paṭiññā tu paṭissavo.
轻慢、蔑视、欺凌,及不尊重;
衰败亦应知,狂乱即是心的迷乱。
Avamānaṃ tirakkāro, paribhavo pya’ nādaro; Parābhavo pya’ vaññā tha, ummādo cittavibbhamo.
爱、亲情、慈爱,心的苦恼即是无想;
放逸是失念,好奇即是疑惑。
Pemaṃ sineho sneho tha, cittapīḷā visaññitā; Pamādo sativossaggo, kotūhalaṃ kutūhalaṃ.
风姿、娇态、嬉戏,媚态、轻蔑与迷乱
如是等,正是女人由艳情所生的行为。
Vilāso lalitaṃ līlā, hāvo heḷā ca vibbhamo; Iccādikā siyuṃ nāri, siṅgārabhāvajā kiriyā.
Hasanaṃ hasitaṃ hāso, mando so mihitaṃ sitaṃ; Aṭṭahāso mahāhāso, Romañco lomahaṃsanaṃ.
戏笑、嬉戏、游戏,以及种种玩乐、嬉笑之事;
睡眠、梦与沉睡,以及昏沉与瞌睡。
Parihāso davo khiḍḍā, keḷi kīḷā ca kīḷitaṃ; Niddā tu supinaṃ soppaṃ, middhañca pacalāyikā.
阴性词:欺诈与虚伪,诳惑、奸诈及骗术;
本性、自性,自相、本来状态——这些是阴性词。
Thiyaṃ nikati kūṭañca, dambho sāṭhyañca ketavaṃ; Sabhāvo tu nissaggo ca, sarūpaṃ pakatitthiyaṃ.
Sīlañca lakkhaṇaṃ bhāvo, Ussavo tu chaṇo maho .
具足敬爱而持《阿毗达那灯论》的有情,
能随其所愿地明了《小部》等诸义理。
Dhārento jantu sasneha, mabhidhānappadīpikaṃ; Khuddakādyatthajātāni , sampassati yathāsukhaṃ.