3. 作用章显示巴利原文
3. Kārakakaṇḍa
现在说明诸变格的义理分类。显示巴利原文
Atha vibhattīna+matthabhedā vuccante.
其中,纵使是一个义,也依业等或依单数等而分别,故称为“变格”(vibhattiyo),即 syā 等词尾。这些变格又依第一格等的差别而有七种。例如“第一格仅表义理”即是第一变格。当 si 的 okāra 省略并以 a 替代时,则有“男人”“女人”“中性”等形式。显示巴利原文
Tattha ekampi atthaṃ kammādivasena ekattādivasena ca vibhajantīti vibhattiyo, syādayo. Tā pana paṭhamādibhedena sattavidhā. Tā yathā ‘‘paṭhamā+tthamatte’’ti paṭhamāvibhatti hoti. Sissa okāra+lopa+a-mādesesu naro itthī napuṃsakaṃ.
Sakattha+dabba+liṅgāni, saṃkhyā+kammādipañcakaṃ;
名为‘名义’:所谓‘义’,即其共相之义被称为义。显示巴利原文
Nāmattho tassa sāmañña-matthamatthaṃ pavuccate.
所谓‘名义’,即:显示巴利原文
So nāmattho ca –
Jāti kriyā guṇo dabbaṃ, tathā nāmanti pañcadhā; Saddassa+ttho sa saddopi, pañcadhāva+tra bhijjate.
如何是种类词、性质词等?显示巴利原文
Kathaṃ jātisaddo guṇasaddotyādinā.
于种种不同的事物,生起种种不同的认知与词,如“bala”等词中的“bala”等;
种类运行于其中,犹如花鬘以线贯穿。
非实体性,依作者等诸作事聚而成立;
精通此者说:句义即是作者、作业与动作。
依于实体,从中分离,相状即依彼而说;
具有灭坏性质者,虽无功德,却被说为功德。
显示巴利原文 Bhinnesva+bhinnadhī+saddā, sabalādīsu yabbalā; Vattante jāti esā+ssa, mālā sutta+mivā+nvitā. Adabbabhūtaṃ kattādi-kārakaggāmasādhiyaṃ; Padatthaṃ kattukammaṭṭhaṃ, kriya+micchanti tabbidū. Dabbassito tato bhinno, nimitto tappatītiyā; Vinassanasabhāvo ca, nigguṇova guṇo+ccate.
此处,以“布是白的”为例,这类具有灭坏性质者,以及由“ca”字所连接、“虚空是广大的”等不具灭坏性质者,其自身本无功德,却被说为功德,这便是此处所明之义。显示巴利原文
Ettha paṭo sukkoti vinassanasabhāvo ca casaddena vipulo ākāsoti avinassanasabhāvo ca attani visuṃ guṇarahito guṇo+ccate tyattho.
Yaṃ yaṃ visessate kiñci, taṃ taṃ dabba+miho+ccate; Jātyādinopya+to tādi, dabbattaṃ parikappate.
在此,当说“牛生”“马生”时,生即为实体;当说“蓝色是德”时,德即为实体;而“煮”的动作因区别于行走等动作而被区分,故动作本身即是实体。显示巴利原文
Ettha gojāti assajātīti vutte jāti dabbaṃ. Nīlo guṇoti ca guṇo dabbaṃ. Pacanakriyāti ca gamanādikriyāto visesiyatīti kriyāva dabbaṃ.
Nāmarūpena sadabbe, kvaci saññī kathīyate;
所谓“名”,即如“心”;而“想”这一声号,则依彼而立。显示巴利原文
Nāmanti taṃ yathā citto, saññā saddo tu taddhanī.
即使名具有实体性,诸如“心”等也仅仅作为“名”而成立,并非如同瓶、布等依实体而成立。因此,“名”被称为“有想者”,因为它是彼的能诠;而心等依彼而住,故被确定为“想”与“声”。这便是意趣所在。显示巴利原文
Nāmassa dabbattepi cittotyādi nāmeneva pasijjhati, no ghaṭa+paṭādayova dabbattena, tasmā nāma+miti saññī kathīyate, taṃvācakattā tabbatī cittādi saññāsaddoti nicchiyateyya+dhippāyo.
这五种义,既有声义,也有依能力而可了知之义,故分为二种。例如,在“胖者白天不应进食”中,否定进食是声义;而夜晚进食则依能力而可了知。因此,这么说——显示巴利原文
Ayaṃ pañcavidhopi attho saddattho ceva sāmatthiyā gamyamānattho cāti dubbidho. Tathā hi ‘‘pīno divā na bhuñjeyya’’miti bhuttinirākati saddattho. Rattibhutti tu sāmatthiyā+vagamyate. Tene+taṃ vuccati –
在表达意义时,声的作用有三种;
然而,在这里,“主要的”是指特征与表色的自性。
显示巴利原文 Atthappatītiyaṃ sadda-byāpāro tividho bhave; Mukhyo lakkhaṇa+byañjana-sabhāvo cāti ettha tu. Mukhyo tu nirantaratthe, lakkhaṇo tu tirohite; Atthe+taro tu vākyassa, attheyeva pavattati.
“床”用于无间之义时,是“主要”;“床在叫喊”用于隐没之义时,是“特征”;而用于偈颂等完整语句之义时,则是“表色自性”。显示巴利原文
‘‘Mañce’’ti nirantaratthe vattamāno mukhyo, ‘‘mañcā ugghosantī’’ti tirohitatthe vattamāno lakkhaṇo, gāthādisakalavākyassa+tthe vattamāno byañjanasabhāvo.
依作用之别,音声亦有三种能诠;
特相、表色,其义亦许有三类。
显示巴利原文 Byāpārassa pabhedena, tidhā saddopi vācako; Lakkhaṇiko byañjakoti, tadatthopi tidhā mato. Vacco lakkhaṇiko byaṅgyo, cevaṃ saddo suvācako; Vuttakamena jātyādi-bhedena pañcadhā bhaveti.
38. 呼格中——显示巴利原文
38. Āmantaṇe –
于呼格增上而唯表义时,则是第一变格。呼唤男人!呼唤女人!呼唤非男非女!显示巴利原文
Ti āmantaṇādhike atthamatte paṭhamāvibhatti hoti. Bho nara, bho itthi, bho napuṃsaka.
以音声令存在者现前,
呼格当用于应表达之处,而非用于如“愿成国王”等表述。
显示巴利原文 Saddenā+bhimukhīkāro, vijjamānassa vatthuno; Āmantaṇaṃ vidhātabbe, natthi ‘‘rājā bhave’’ti+daṃ.
作用缘相之格,依业、作者、工具、与者、从者、依处之差别,可开为六种,即如下——显示巴利原文
Kriyā nimittaṃ kārakantu kamma, kattu, karaṇa, sampadāna, avadhi, ādhārabhedena chabbidhaṃ, taṃ yathā –
2,2. 业格用第二格显示巴利原文
2,2. Kamme dutiyā
由作者之动作所关联,故称为“业”;于此业格,用第二格。此分为三种:生起、变化、达到。其中,生起业如:“母生子”、“食生乐”、“达陀制席”。变化业如:“木造炭”、“金作镯”、“割稻谷”。达到业如:“入屋”、“见日”、“闻法”、“亲近智者”。显示巴利原文
Karīyati kattukiriyāya sambandhīyatīti kammaṃ, tasmiṃ kammakārake dutiyāvibhatti hoti. Taṃ tividhaṃ nibbatti, vikati, patti bhedena, tattha nibbattikamme mātā puttaṃ vijāyati, āhāro sukhaṃ janayati, kaṭaṃ karoti datto. Vikatiyaṃ kaṭṭha+maṅgāraṃ karoti, suvaṇṇaṃ kaṭakaṃ karoti, vīhayo lunāti. Pattiyaṃ datto gharaṃ pavisati, ādiccaṃ passati, dhammaṃ suṇāti, paṇḍite payirupāsati.
依生起、变化、成就之差别,业被认为有三种;
依作者与作用而言,如乐、木车、屋等。
显示巴利原文 Nibbatti+vikati+patti-bhedā kammaṃ tidhā mataṃ; Kattukriyābhigammantaṃ, sukha+maṅgāraṃ+gharaṃ yathāti.
所谓“令成所作、令广大、令可观”,即是具功德者之业用,所谓“作广大、作可观”,因其与作用相关联故。至于“饭煮熟”,从“饭”一词并不能认知其业用,那么从动词词根又如何能知呢?显示巴利原文
Kaṭaṃ karoti vipulaṃ dassanīyanti attheva guṇayuttassa kammatā, vipulaṃ karoti, dassanīyaṃ karotīti kriyāya sambandhiyamānattā. Odano paccateti odanasaddato kammatā nappatīyate, kiñcarahi ākhyātato.
所希求之业,例如:从牛挤奶、向有牛者求牛、牛群阻路、向童子问路、向有牛者乞牛、从树采集果实——即“树”之义;对弟子说法。此中,牛奶等是所希求者,牛等则非所希求。同样,于非所希求者,亦如:踩踏荆棘、吞服毒药。非所希求亦非不希求者,如:前往村庄时靠近树根。显示巴利原文
Icchitakammaṃ yathā-gāvuṃ payo dohati, gomantaṃ gāvaṃ yācati, gāva+mava rundhati vajaṃ, māṇavakaṃ maggaṃ pucchati, gomantaṃ gāvaṃ bhikkhate, rukkha+mavacināti phalāni, rukkhātyattho. Sissaṃ dhammaṃ brūte. Ettha payo, gāvaṃ iccādi icchitaṃ, gāvuṃ, gomanta+miccādi anicchitaṃ. Eva+manicchitepi kaṇṭakaṃ maddati, visaṃ gilati. Yaṃ nevi+cchitaṃ, nāpi anicchitaṃ, tatrāpi gāmaṃ gacchanto rukkhamūla+mupasappati.
于依止处,在“立足”等用法中:将卧于地、住于村、坐于树间。此处“地”即“于地”之义。同样,“于法”乃至“于毒”,亦云“住于法”或“于法中”。类似地,前缀“近”“随”等用法中,亦:近住于村、随住于村、住于精舍、居于村、住于家;此中“村”亦为“于村”之义。又如“饮”等:饮于河、行于村,“河”即“于河”之义。若言“他将不与我共”,即“与我”之义。虽已确立,于相应中亦用第二格,如:“纯陀,愿觉支显现于你,愿觉支为你而说”。又如“譬喻显现于我”,即譬喻为我现起之义。当与词根不相应时,说“他不显现”,则用第六格。显示巴利原文
Ādhāre adhisi+ṭhā+sānaṃ payoge ca, pathaviṃ adhisessati, gāma+madhitiṭṭhati, rukkha+majjhāsateti. Ettha pathavinti pathaviyanti attho. Eva+mabhi, nipubbavisassāpi, dhamma+mabhinivisate, dhamme vā. Tathā upa, nva+jjhā+pubbavasatissa, gāma+mupavasati, gāma+manuvasati, vihāra+madhivasati, gāma+māvasati, agāraṃ ajjhavasati, ettha gāmanti gāmetyattho. Tathā tappānā+cārepi, nadiṃ pibati, gāmaṃ carati, nadiyaṃtyattho. Sace maṃ nālapissatīti mayā saddhiṃtyattho. Vihitāva paṭi-yogepi dutiyā, paṭibhantu taṃ cunda bojjhaṅgā, tampaṭi bojjhaṅgā bhāsantūti attho. Upamā maṃ patibhāti , upamā maṃ upaṭṭhātityattho. Dhātunāyutte ‘‘tassa nappaṭibhātī’’ti chaṭṭhī.
3. 于时间、空间之无间结合中显示巴利原文
3. Kāladdhāna+maccantasaṃyoge
当时间、处所与事物(色、德、作用)极密切结合时,表示时间与处所的词用第二格。表时间者,如:‘七日饮用牛乳’、‘一月进食肉饭’、‘秋季河流可爱’、‘一切时中乐园可爱’、‘三月份中讲说阿毗达摩’。表处所者,如:‘一由旬林薮’、‘一由旬高山’、‘一拘卢舍读诵’。显示巴利原文
Kāladdhānaṃ dabba+guṇa+kriyāhi accantasaṃyoge tehi kāladdhānavācīhi dutiyā hoti. Kāle-sattāhaṃ gavapānaṃ, māsaṃ maṃsodanaṃ, saradaṃ ramaṇīyā nadī, sabbakālaṃ ramaṇīyaṃ nandanaṃ, tayo māse abhidhammaṃ deseti. Addhani-yojanaṃ vanarāji, yojanaṃ dīgho pabbato, kosaṃ sajjhāyati.
‘午前时分,着衣已’、‘一时,世尊’、‘今夜,四大王’等语句中,表示时间的词因极密切结合而用第二格;或由于格形式的广泛使用,出现格的倒置。‘用一个月诵习随诵’、‘用一拘卢舍诵习随诵’——此处则以第三格表示具作之义。显示巴利原文
Pubbanhasamayaṃ nivāsetvā, ekaṃ samayaṃ bhagavā, imaṃ rattiṃ cattāro mahārājānoti evamādīsu kālavācīhi accantasaṃyoge dutiyā, bahulaṃvidhānā vibhattivipallāso vā. Māsenā+nuvāko+dhīto, kosenā+nuvāko+dhītoti karaṇatthe tatiyā.
4. 在去、觉、食、声、义、及物、可分等词的使役中显示巴利原文
4. Gatibodhāhārasaddatthākammakabhajjādīnaṃ payojje
在表去义、觉义、食义、声义,以及无宾语动词与可分等动词的使役表达中,被使役者用第二格。例如:达多使青年去村庄,或使前往;老师使青年觉悟法,或使了知;母亲使儿子吃米饭,或使品尝;老师使学生学习吠陀,或使诵读。除直接业之外,被使役者也用第二格:仆人使施主进食,或使品尝;仆人使另一人分、使另一人捣、使另一人铺。显示巴利原文
Gatyatthānaṃ bodhatthānaṃ āhāratthānaṃ saddatthāna+makammakānaṃ bhajjādīnañca payojje kattari dutiyā hoti. Datto gamayati māṇavakaṃ gāmaṃ, yāpayati vā. Guru bodhayati māṇavakaṃ dhammaṃ, vedayati vā. Mātā bhojayati putta+modanaṃ, āsayati vā. Guru ajjhāpayati sissaṃ vedaṃ, pāṭhayati vā. Payojjato+ññatra kamme dutiyā. Poso āsayati dattaṃ, sāyayati vā. Poso aññaṃ bhajjāpeti, aññaṃ koṭṭāpeti, aññaṃ santharāpeti.
5. 或于夺等词显示巴利原文
5. Harādīnaṃ vā
在“夺”等词的使役用法中,施动者有时用第二格。例如:“仆人使施主搬运重担”或“由施主搬运”;“国王使人民观看”或“由人民观看”;“使施主向师长敬礼”或“由施主敬礼”;“使施主吞咽敌人”或“由施主吞咽”;“施主使施主做”或“由施主做”。在另一类情况中,一切施动者都使用第三格。显示巴利原文
Harādīnaṃ payojje kattari dutiyā hoti vā. Poso hāreti bhāraṃ dattaṃ, datteneti vā. Dassayate janaṃ rājā, janeneti vā. Abhivādayate guruṃ dattaṃ, datteneti vā. Ajjhohāreti sattuṃ dattaṃ, datteneti vā. Kāreti datto dattaṃ, datteneti vā. Pakkhe sabbatra kattari tatiyā.
6. 非食等之显示巴利原文
6. Na khādādīnaṃ
在“食”等词的使役用法中,施动者不采用第二格。这是为了说明“去”义等动词中某些禁止使用的情况。例如:“施主以施主使(人)食,以施主使取,以施主使唤,以施主使发声,以施主使引导,以施主使哭泣。”显示巴利原文
Khādādīnaṃ payojje kattari dutiyā na hoti. Gatyatthādīsu kvaci paṭisedhattha+midaṃ. Khādayati datto dattena, ādayati dattena, avhāpayati datthena, saddāyayati dattena, nāyayati dattena, kandayati dattena.
7. 与禅等相应显示巴利原文
7. Jhādīhi yuttā
与“dhi”等词连用时,使用第二格。如:“dhi ratthu maṃ pūtikāyaṃ”(呸!可厌此臭皮囊!);“antarā ca rājagahaṃ antarā ca nālandaṃ”(在王舍城与那烂陀之间),义为处在王舍城与那烂陀二者中间的空旷处。“samādhāna mantarena”(除等持外);“mucalinda mabhito saraṃ”(在目真邻陀湖附近)。以上皆是在应使用第六格的意义上而用了第二格。显示巴利原文
Dhiādīhi yuttato dutiyā hoti. Dhi+ratthu+maṃ putikāyaṃ, antarā ca rājagahaṃ antarā ca nālandaṃ, rājagahassa ca nālandassa ca vivarabhūte majjheti attho. Samādhāna+mantarena, mucalinda+mabhito saraṃ. Chaṭṭhyatthe+yaṃ dutiyā.
8. 在相、极成、遍取中,与‘abhi’连用显示巴利原文
8. Lakkhaṇitthambhūtavicchāsva+bhinā
在表达“相”等义时,与“abhi”连用的词语作第二格。例如“rukkhaṃ abhivijjotate cando”(月光照耀于树),其中树为相,月为所相;此处通过“abhi”显示出树作为相的状态,因此树被称为与“abhi”连用。又如“sādhu devadatto mātaraṃ abhi”(善哉!提婆达多对母行善),意为对母亲成就善行。再如“rukkhaṃ rukkhaṃ abhi vijjotate cando”(月光遍照每一棵树),意为对每一棵树的照耀。显示巴利原文
Lakkhaṇādīsva+tthesu abhinā yuttamhā dutiyā hoti. Rukkha+mabhivijjotate cando, ettha rukkho lakkhaṇaṃ, cando lakkhitabbo, tatra abhinā rukkhassa lakkhaṇavuttitā pakāsīyatīti rukkho abhinā yutto nāma. Sādhu devadatto mātara+mabhi, mātari sādhuttaṃ pattotyattho. Rukkhaṃ rukkhaṃabhi vijjotate cando, rukkhe rukkhetyattho.
9. 以‘pati’、‘pari’于部分中显示巴利原文
9. Patiparīhi bhāge ca
当与“pati”、“pari”连用时,在表达相状或部分等义中,该词作第二格。例如“rukkhaṃ pati vijjotate”(月光向树照耀)、“sādhu devadatto mātaraṃ pati”(善哉!提婆达多向母行善)、“rukkhaṃ rukkhaṃ pati tiṭṭhati”(安住于每一棵树)、“yaṃ ettha maṃ pati siyā”(此处凡属于我者)、“yo mama bhāgo, so dīyatu”(凡是属于我的那一份,应当给予)等义。同样地,“rukkhaṃ pari”等用法也是如此。显示巴利原文
Patiparīhi yuttato lakkhaṇādīsu bhāge ca+tthe dutiyā hoti. Rukkhaṃpati vijjotate, sādhu devadatto mātaraṃpati, rukkhaṃ rukkhaṃpati tiṭṭhati, ya+dettha maṃ pati siyā, yo mama bhāgo, so dīyatutyattho. Evaṃ rukkhaṃparityādipi.
在诸相状等中,为第二格。依树而闪电,依谛语而降雨,因与相状亦成,善哉,提婆达多依母,树依树而闪电,此处若为“依我”之义。显示巴利原文
Lakkhaṇādīsu dutiyā. Rukkhamanu vijjotate, saccakiriya+manu vassi, hetu ca lakkhaṇaṃ bhavati, sādhu devadatto mātara+manu, rukkhaṃ rukkha+manu vijjotate, yadettha maṃanu siyā.
11. 于同手中显示巴利原文
11. Sahatthe
于同手处,与依随之词相连,为第二格。依山而住,即与山同在之义。显示巴利原文
Sahatthe anunā yuttamhā dutiyā. Pabbata+manu tiṭṭhati, pabbatena saha tyattho.
于卑劣义中,与依随之词相连,为第二格。比丘们依舍利弗而有智慧,即智慧低于舍利弗之义。显示巴利原文
Hīnatthe anunā yuttamhā dutiyā. Anusāriputtaṃ paññavanto bhikkhū, sāriputtato paññāya hīnātyattho.
13. 以 upa 为首者中显示巴利原文
13. Upena
在低劣义中,与“upa”相连者用第二格。例如“依舍利弗而有智慧者”。显示巴利原文
Hīnatthe upena yuttamhā dutiyā. Upasāriputtaṃ paññavanto.
16. 于作者与作具中为第三格。显示巴利原文
16. Kattukaraṇesu tatiyā
在作者与作具的句义中,是第三格。胜者所宣说的法、佛陀所降伏的魔、被蛇咬的人。凡是以“因之因”或以因的意义而说之处,那里也是第三格,例如:村庄被贼所烧、饭食以草煮成、寺院由信众所建。显示巴利原文
Kattari karaṇe ca kārake tatiyā hoti. Jinena desito dhammo, buddhena jito māro, ahinā daṭṭho naro. Yattha kāraṇakāraṇampi kāraṇavasena vuccati, tatthāpi tatiyā, corehi gāmo daḍḍho, tiṇehi bhattaṃ siddhaṃ, saddhehi kāritā vihārā.
以自身为主导,能生起行为者,名为作者;
无论未加策励或已加策励,都称为作者。
显示巴利原文 Attapadhāno kiriyaṃ, yo nibbatteti kārako; Apayutto payutto vā, sa kattāti pavuccati.
工具分为两种:内在的与外在的。例如,以手作务,以眼观色,以心了知法;以镰刀割草,以火焚屋。显示巴利原文
Karaṇe-taṃ pana duvidhaṃ ajjhattikabāhiravasena, yathā hatthena kammaṃ karoti, cakkhunā rūpaṃ passati, manasā dhammaṃ viññāyati. Dattena vihayo lunāti, agginā kuṭiṃ jhāpeti.
如是,外在及内在工具各分两种;
以镰刀割稻,以眼望月。
显示巴利原文 Bāhirañca tathā+jjhattaṃ, karaṇaṃ duvidhaṃ yathā; Vīhiṃ lunāti dattena, nettena canda+mikkhate.
如“本性端严”、“姓乔达摩”等,因 bhū 词根,于工具格中用第三格。同样地,“以舍利弗之名著称”、“佛以种姓为刹帝利”、“年七岁”、“他以技艺为竹匠”、“年二十九”、“如是于平地奔跑”、“于不平地奔跑”、“以两斗量买谷物”。显示巴利原文
Pakatiyā abhirūpo, gottena gotamo iccādi bhūdhātussa sambhavā karaṇe tatiyā. Tathā sāriputtoti nāmena vissuto, jātiyā khattiyo buddho, jātiyā sattavassiko, sippena naḷakāro so, ekūnatiṃso vayasā, evaṃ samena dhāvati, visamena dhāvati, dvidoṇena dhaññaṃ kiṇāti.
17. 以自手。显示巴利原文
17. Sahatthena
于“与自手”的结合关系中,用第三格。第三格亦如第六格,唯用于非主要成分。与子一同去,与子一起来,与寻俱行,与子俱胖,世尊与比丘僧团共坐,与千同等量,与一切我所爱、所念者别离。显示巴利原文
Sahatthena yoge tatiyā siyā. Tatiyāpi chaṭṭhīva appadhāne eva bhavati. Puttena sahā+gato, puttena saddhiṃ āgato, vitakkena saha vattati, puttena saha thūlo, nisīdi bhagavā saddhiṃ bhikkhusaṅghena, sahassena samaṃ mitā, sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo.
18. 于特相中。显示巴利原文
18. Lakkhaṇe
于特征,从正在发生之事用第三格。他以破头流血激怒邻居;应以不足五缀之钵换取另一新钵;他见到持三杖的游方僧;眼盲、手挛、脚跛、背驼。如是,以残缺之相,能了知残缺者之残缺。显示巴利原文
Lakkhaṇe vattamānato tatiyā. Bhinnena sīsena paggharantena lohitena paṭīvissake ujjhāpesi, ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya, tidaṇḍakena paribbājaka+maddakkhi, akkhinā kāṇo, hatthena kuṇī, pādena khañjo, piṭṭhiyā khujjo. Tena hi vikalaṅgena vikalaṅgino vikāro lakkhiyate.
19. 于因中。显示巴利原文
19. Hetumhi
表示居住等特征行为之因时,用第三格。例如:依食而住,依明而住;非因生而为贱民,乃因业而为贱民;因施而有财,因戒行而护家;因此,彼手成为施愿者。显示巴利原文
Vāsādilakkhaṇakriyāya hetuto tatiyā. Annena vasati, vijjāya vasati, na jaccā vasalo hoti, kammunā vasalo hoti, dānena bhogavā, ācārena kulaṃ, tena pāṇi kāmadado.
20. 于债中,第五格或 ṇa 后缀显示巴利原文
20. Pañcamī+ṇe vā
在表示债务、原因之义时,用第五格,或亦可用。例如:由百所缚,或以百而缚。显示巴利原文
Iṇe hetumhi pañcamī vā. Satasmā baddho, satena vā.
当因成为他世(来世)之因时,用第五格,或亦可。例如:因愚钝而被缚,或以愚钝而被缚;以智慧得解脱;由于存在后即无有,故为无常;由诸行灭故,有识灭。由于多分施设,第七格也用于因缘义。例如:于彼时;适时而作法谈;东方有持国天王;南方有增长天王;北方有迦毗罗卫;世尊所在之处,便往诣彼处;于我灭度后,彼即汝等之师。又如:以月为食;仅一日间便入波罗奈;以九月建精舍;缺一迦哈波那;财富不足;以剑相斗;依行仪而善巧;与糖蜜混合;言语柔和;需要摩尼宝;需要财富;由旬而行等。在因缘义中,第三格也用作具格。又如:自己推举自己——由于多分施设,第三格用于反身义中的作者。如此,以芝麻播种于田,用于业处义;‘我们被那位大沙门善度脱’亦用于第五格义。显示巴利原文
Paraṅgabhūte hetumhi pañcamī hoti vā. Jaḷattā baddho, jaḷattenavā, paññāya mutto, hutvā abhāvato aniccā, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Bahulaṃvidhānā sattamyatthehipi, tena samayena, kālena dhammasākacchā, puratthimena dhataraṭṭho, dakkhiṇena virūḷhako, uttarena kapilavatthu, yena bhagavā, tenupasaṅkami, so vo mama+ccayena satthāti. Māsena bhuñjati, ekāheneva bārāṇasiṃ pāvisi, navahi māsehi vihāraṃ kārāpesi , kahāpaṇena ūno, dhanena vikalo, asinā kalaho, ācārena nipuṇo, guḷena missakaṃ, vācāya sakhilo, maṇinā attho, dhanena attho, yojanena gacchati iccādi hetumhi karaṇe vā tatiyā. Attanāva attānaṃ sammannatīti paccatte bahulaṃvidhānā kattari tatiyā. Evaṃ tilehi khette vapatīti kammatthe, sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇenāti pañcamyatthe ca.
24. 四格用于与格义显示巴利原文
24. Catutthī sampadāne
无论是有情物还是无情物,若被期待成为接受者,此即为“与格”。此与格,只适用于由“给予”“施与”等词根所成之语,在此使用第四格。并且,此与格依对所施之物的三種方式——不遮止、请求與许可——而分为三种,例如:以花供佛、以水施菩提树、以财施乞者、以布施施比丘。显示巴利原文
Acetanaṃ sacetanaṃ vā paṭiggāhakabhāvenā+pekkhitaṃ, taṃ sampadānaṃ, tañca dā-dāneti dhātuto byappena yuttameva, tattha catutthī hoti. Tañca dīyamānassa vatthuno anivāraṇa+jjhesanā+numatito tividho, yathā buddhassa pupphaṃ deti, bodhirukkhassa jalaṃ deti, yācakassa dhanaṃ deti, bhikkhūnaṃ dānaṃ deti.
Anirākaraṇā+rādha-na+bbhanuññavasena hi; Sampadānaṃ tidhā vuttaṃ, rukkha+yācaka+bhikkhavo.
若欲表示处所,亦用第七格,例如:“瞿昙弥!请施与僧团”、“若施与僧团,我亦将受供养”、“女人以稻草所编之花环,供养于塔”。显示巴利原文
Ādhāravivakkhāyaṃ sattamīpi, saṅghe gotami dehi, saṅghe dinne ahañceva pūjito bhavissāmi, yā palālamayaṃ mālaṃ, nārī datvāna cetiyeti.
25. 于彼目的义中显示巴利原文
25. Tādatthye
若表“为彼目的”之义,应有用第四格。所谓“彼目的之状态”,即彼目的性;为显明此彼目的性,故用第四格。“彼目的之状态”一语中,以第六格表示相与相者的关系,因此这个第四格是第六格的例外。虽然相与相者有关联,但第四格用于作为相的柱,而非作为相者的木。例如:为柱而用木,为烹饪而前往,我为了佛舍弃生命,非为嬉戏,非为憍逸,为补不足,为利益、为安乐、为安稳住,为悲悯世间。显示巴利原文
Tādatthye catutthī siyā. Tadatthassa bhāve, tādatthyaṃ, tasmiṃ tadatthabhāve jotanīyeva catutthī siyā. Tadatthassa bhāvoti nimittanimittīsambandhe chaṭṭhī, tasmā chaṭṭhāpavādo+yaṃ. Samepi nimittanimittīnaṃ sambandhe nimittabhūtayūpatova catutthī, no nimittībhūtadāruto. Yūpāya dāru, pākāya vajati, buddhassatthāya jīvitaṃ pariccajāmi, neva davāya, na madāya, ūnassa pāripūriyā, atthāya hitāya sukhāya saṃvattati, lokānukampāya, phāsu vihārāya.
如此,在迦旃延语法中,因后文将述及的第四格已得证成,故此处为说明第六格而说:显示巴利原文
Iccāyaṃ kaccāyane upari vakkhamānassa catutthīti sādhitattā idha chaṭṭhīti dīpanatthaṃ vuccate –
“谁不喜美味?”“愿尊者们亦不喜僧团分裂”“僧团允许”“他不喜食物”——这些句子中,第六格意在表达关系。这并无矛盾,因为形式相似,且诸语法家亦认可此类情形中存在关联。正如《薄伽婆提》中所说:“附属词之格为第六格之例外”,于他词处所施设之格即为附属词之格。显示巴利原文
Kassa sādu naruccati, mā ayasmantānampi saṅghabhedo ruccittha, khamati saṅghassa, bhatta+massa nacchādetīti chaṭṭhī sambandhavacanicchāyaṃ, na ce+vaṃ virodho siyā, sadisarūpattā, evaṃvidhesu ca sambandhassa saddikānumatattā. Tathā hi bhāgavuttiyā ‘‘upapadavibhatti chaṭṭhiyā+pavādā’’ti vuttaṃ, saddantare vihitā vibhatti upapadavibhatti.
“你令谁喜乐法?”此处仅为表达意义而用第一格。不说“谁或你”,而说“你令谁喜乐法?”,即是依第一格之力而显示其变化。如此,其余诸例亦应知晓,后文亦当随顺所从之传承。显示巴利原文
Kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesīti atthamatte paṭhamā, kassa vā tuyhanti avatvā kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesīti atthamatte paṭhamāvasena byabhicāradassanā. Eva+maññāpi viññeyyā, paratopi yathāgamaṃ.
Rañño sataṃ dhāreti(王持伞)、rañño chattaṃ dhāreti(王持伞盖)等,在关联中为第六格。Silāgha 是称赞之义,如 evaṃ rañño silāghate(如此称赞王)等,意为作赞叹。Hanu 是去除、带走之义,rañño hanute(欺骗王),意为欺骗。Upatiṭheyya sakyaputtānaṃ vaḍḍhakī(工匠应侍奉释迦子),意为应亲近。Sapa 是咒骂之义,mayhaṃ sapate(他对我发誓),意为令真实。Dhara 是持、负之义,suvaṇṇaṃ te dhārayate(他为你持金)、iṇaṃ te dhārayati(他为你负债)、assa rañño nāgaṃ dhārayāma(我们为此王持象)。Piha 是渴望之义,devāpi tassa pihayanti tādino(诸天亦渴望彼如是者)、tesaṃ pihayanti sambuddhānaṃ satīmataṃ(他们渴望诸正觉者、具念者),pihayanti 即希求。Tassa kujjha mahāvīra(大雄!对他愤怒吧)、yadi+haṃ tassa pakuppeyyaṃ(若我对他发怒)、dubhayati disānaṃ megho(云雨滋润诸方)、yo mittānaṃ na dūbhati(不伤害朋友者)、yo appaduṭṭhassa narassa dussati(对无害之人作恶者)。Issa 是嫉妒之义,titthiyā issayanti samaṇānaṃ(外道嫉妒沙门)。Usūya 是显露嗔恨之义,dujjanā guṇavantānaṃ ussūyanti(恶人嫉妒有德者)、kā usuyā vijānataṃ(智者有何嫉妒)。Idha、sidha、rādha、sādha 是成就、圆满之义,ārādho me rañño(王已取悦于我)、rañño bhāgya+mārajjhati(王应得福分)、kyā+haṃ ayyānaṃ aparajjhāmi(我为何冒犯诸圣者)、āyasmato upālittherassa upasampadāpekkho upatisso(优波离具寿的求具足戒者优波提舍)。Bhikkhū bhagavato paccassosuṃ(比丘们回应世尊)、āsuṇanti buddhassa bhikkhū(比丘们听闻佛陀)、tassa bhikkhuno jano anugiṇāti(众人随喜那位比丘)、patigiṇāti(接受),意为以善哉等令其振奋。Ārocayāmi vo bhikkhave(诸比丘!我告知你们)、paṭivedayāmi vo(我令你们了知)、āmantayāmi te mahārāja(大王!我召唤你)、dhammaṃ te desissāmi(我将为你说法)、desetu bhante bhagavā dhammaṃ bhikkhūnaṃ(尊者世尊!请为比丘们说法)、yathā no bhagavā byākareyya(如世尊为我等记说)、niruttiṃ te pavakkhāmi(我将为你解说词源)、alaṃ me rajjaṃ(我于王位已足)、alaṃ bhikkhu pattassa(比丘于钵已足)、alaṃ mallo mallassa(力士于力士已足)、arahati mallo mallassa(力士堪配力士)、alaṃ te idha vāsena(你于此住已足)、kiṃ me ekena tiṇṇenāti(我以一人度已足),一切处在关联中为第六格。显示巴利原文
Rañño sataṃ dhāreti rañño chattaṃ dhāretīti sambandhe chaṭṭhīva. Silāgha=kathane, evaṃ rañño silāghate iccādi, thutiṃ karotītyattho. Hanu=apanayane, rañño hanute, vañcetītyattho. Upatiṭṭheyya sakyaputtānaṃ vaḍḍhakī, upagaccheyyātyattho. Sapa=akkose, mayhaṃ sapate, saccaṃ kurutetyattho . Dhara=dhāraṇe, suvaṇṇaṃ te dhārayate, iṇaṃ te dhārayati, assa rañño nāgaṃ dhārayāma. Piha=icchāyaṃ, devāpi tassa pihayanti tādino, tesaṃ pihayanti sambuddhānaṃ satīmataṃ, pihayanti=patthenti. Tassa kujjha mahāvīra, yadi+haṃ tassa pakuppeyyaṃ, dubhayati disānaṃ megho, yo mittānaṃ na dūbhati, yo appaduṭṭhassa narassa dussati. Issa=issāyaṃ, titthiyā issayanti samaṇānaṃ. Usūya=dosāvikaraṇe, dujjanā guṇavantānaṃ ussūyanti, kā usuyā vijānataṃ. Idha+sidha+rādha+sādha=saṃsiddhiyaṃ, ārādho me rañño, rañño bhāgya+mārajjhati, kyā+haṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, āyasmato upālittherassa upasampadāpekkho upatisso. Bhikkhū bhagavato paccassosuṃ, āsuṇanti buddhassa bhikkhū, tassa bhikkhuno janoanugiṇāti, patigiṇāti, sādhukāradānādinā taṃ ussahatītyattho. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo, āmantayāmi te mahārāja, dhammaṃ te desissāmi, desetu bhante bhagavā dhammaṃ bhikkhūnaṃ, yathā no bhagavā byākareyya, niruttiṃ te pavakkhāmi, alaṃ me rajjaṃ, alaṃ bhikkhu pattassa, alaṃ mallo mallassa, arahati mallo mallassa, alaṃ te idha vāsena, kiṃ me ekena tiṇṇenāti sabbattha sambandhe chaṭṭhī.
Evaṃ āyu bhoto hotu(愿尊者寿命如此)、ciraṃ jīvitaṃ(愿长寿)、bhaddaṃ(吉祥)、kalyāṇaṃ(善美)、atthaṃ(利益)、payojanaṃ(用途)、kusalaṃ(善巧)、anāmayaṃ(无病)、hitaṃ(利益)、patthaṃ(所愿)、sukhaṃ(安乐)、sātaṃ(舒适)归于尊者,sādhu sammuti me tassa(善哉!我认可他)、puttassā+vikareyya guyha+matthaṃ(应为儿子揭示秘密之义)、tassa me sakko pāturahosi(帝释天为我显现)、tassa pahiṇeyya(应派遣给他)、bhikkhūnaṃ dūtaṃ pāhesi(派遣使者给比丘们)、kappati samaṇānaṃ āyogo(沙门适宜用功)、ekassa dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā pahoti(足够一人、二人或三人)、upamaṃ te karissāmi(我将为你作譬喻)、añjaliṃ te paggaṇhāmi(我向你合掌)、tassa phāsu(他安乐)、lokassa+ttho(世间的利益)、namo te purisājañña(礼敬你,人中良骏)、sotthi tassa(愿他吉祥)、samattho mallo mallassa(力士能敌力士)、tassa hitaṃ(他的利益)、tassa sukhaṃ(他的安乐)、svāgataṃ te mahārājāti(大王!善来),一切处在关联中为第六格。显示巴利原文
Evaṃ āyu bhoto hotu, ciraṃ jīvitaṃ, bhaddaṃ, kalyāṇaṃ, atthaṃ, payojanaṃ, kusalaṃ, anāmayaṃ, hitaṃ, patthaṃ, sukhaṃ, sātaṃ, bhoto hotu, sādhu sammuti me tassa, puttassā+vikareyya guyha+matthaṃ, tassa me sakko pāturahosi, tassa pahiṇeyya, bhikkhūnaṃ dūtaṃ pāhesi, kappati samaṇānaṃ āyogo , ekassa dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā pahoti, upamaṃ te karissāmi, añjaliṃte paggaṇhāmi, tassa phāsu, lokassa+ttho, namo te purisājañña, sotthi tassa, samattho mallo mallassa, tassa hitaṃ, tassa sukhaṃ, svāgataṃ te mahārājāti sabbattha sambandhe chaṭṭhī.
26. 第五格后接 ava、adhi、smā显示巴利原文
26. Pañcamya+vadhismā
在表示界限的意义上,为第五格。显示巴利原文
Padatthāvadhismā pañcamīvibhatti hoti.
在接近与离去中,取前一个形式,并去掉末尾的 ya。
那称为‘所从取’,它分为动与不动两种;
例如:人从奔跑的马跌倒,果实从树上落下。
显示巴利原文 Samepya+pagame dvinnaṃ, pubbarūpā ya+daccutaṃ; Vuccate ta+dapādānaṃ, taṃ calācalato dvidhā; Yathā+ssā dhāvatā poso, pato, rukkhāphalanti ca.
其中,动的界限:人从奔跑的马跌倒;不动的界限:林居者从山上下来。显示巴利原文
Tattha calāvadhi dhāvatā assā puriso patati, acalāvadhi pabbatā otaranti vanacārakāti.
此一界限,因特定动作的领域已被指明,故称‘已指领域’;而在其中,将离去动作作为已取、已引的领域来运作,则称为‘已取’。凡依某种功德而被推知,是为‘可推知’。例如:‘牟尼们离开村庄’(gāmā apenti munayo)、‘国王出城’(nagarā niggato rājā)、‘从恶制止心’(pāpā cittaṃ nivārenti)。‘从云中闪电’(valāhakā vijjotate)、‘从谷仓煮食’(kusulato pacati)——在这些句子中,补充了‘从云中出’(valāhakā nikkhamma)、‘从谷仓取出’(kusulato apanetvā)等先行动作。‘摩偷罗比华氏城人美丽’(Mathurā pāṭaliputtakehi abhirūpā)则是被推知。正如所说:显示巴利原文
Tañca avadhi visayakriyāvisesassa niddiṭṭhattā niddiṭṭhavisayaṃ, yattha apa apagamanakriyaṃ upāttaṃ=ajjhāhaṭaṃ visayaṃ katvā pavattati, taṃ upāttaṃ. Yaṃ kenaci guṇena ukkaṃsiyati, taṃ anumeyyaṃ. Yathā gāmā apenti munayo, nagarā niggato rājā, pāpā cittaṃ nivārenti. Valāhakā vijjotate, kusulato pacatīti. Ettha ca vaḷāhakā nikkhamma, kusulato apanetvāti ca pubbakriyā ajjhāharīyati. Mathurā pāṭaliputtakehi abhirūpāti anumīyati. Vuttañhi –
有些是已指领域,同样也有已取领域;
以及可推知领域,智者说界限有三种。
显示巴利原文 Niddiṭṭhavisayaṃ kiñci, upāttavisayaṃ tathā; Anumeyyavisayañceti, tidhā+hu avadhiṃ budhāti.
关于怖畏之因:盗贼中生怖畏,渴爱中生怖畏,因恶而战栗,无愁则何来怖畏?关于说者:弟子从戒师受学,从阿阇梨处学习或听闻。从佛陀处:外道被击败,即是被击败之意。雪山为恒河之源,阿致罗筏底河为诸小河之源。从胸生之子,从业生之根;从戒师处,弟子消失;从父母处,儿子隐藏,即是躲藏之意。在表示远义的结合中:此处的那腊迦罗村是远的,他们说从那处更远;离村不远;那些愚人远离此法、律,他们远离世尊;从远处便礼拜,看见从远处来。在表示近义的结合中:村边、村附近、村旁。在度量中:从此处至摩偷罗四由旬处有桑迦萨;从王舍城向上四十五由旬处有舍卫城。在时间度量中:从此处上溯九十一劫,从此处过十万年后,佛陀将出现于世间。从殿堂应经行,登上殿堂后经行之义;同样,从象肩应经行。他们问阿毗达摩,听闻阿毗达摩之义;从座应起立。在与表方位词结合中:从此处,那是东方;从此处,那是南方;从无间地狱直至有顶;从脚底向上,从发顶向下。在分别中:从彼,无更胜妙或更殊胜者;自调御者比彼更胜;虽布施比戒更胜,从此我闻更多;戒比所闻更胜。在远离之用中:远离、显示巴利原文
Bhayahetumhi-corā bhayaṃ jāyati, taṇhāya jāyati bhayaṃ, pāpato uttasati, natthi soko kuto bhayaṃ. Akkhātari-upajjhāyā sikkhaṃ gaṇhāti, ācariyamhā adhīto suṇāti vā. Buddhasmā parājenti aññatitthiyā, parājitā bhavantītyattho. Himavatā pabhavati gaṅgā, aciravatiyā pabhavanti kunnadiyo. Urasmā jāto putto, kammato jātaṃ indriyaṃ, upajjhāyā antaradhāyati sisso, mātāpitūhi antaradhārayati putto, nilīyatītyattho. Dūratthayogekīvadūro ito naḷakāragāmo, tato have dūrataraṃ vadanti, gāmato nātidūre, ārakā te moghapurisā imasmā dhammavinayā, ārakā tehi bhagavā dūratova namassanti, addasa dūratova āgacchantaṃ. Antikatthayoge-antikaṃ gāmā, āsannaṃ gāmā, samīpaṃ gāmā. Parimāṇe-ito mathurāya catūsu yojanesu saṃkassaṃ, rājagahato pañcacattālīsayojanamatthake sāvatthi. Kālaparimāṇe-ito ekanavutikappamatthake, ito vassasatasahassassa accayena buddho loke uppajjissati. Pāsādā saṃkameyya, pāsādaṃ abhiruhitvā saṃkameyyāti attho, tathā hatthikkhandhā saṃkameyya, abhidhammā pucchanti, abhidhammaṃ sutvāti attho, āsanā vuṭṭhaheyya. Disatthavācīhi yoge-ito sā purimā disā, ito sā dakkhiṇā disā, avīcito yāva bhavaggaṃ, uddhaṃ pādatalā, adho kesamatthakā. Vibhajane-yato paṇītataro vā visiṭṭhataro vā natthi, attadanto tato varaṃ, kiñcāpi dānato sīlaṃ varaṃ, tato mayā bahutaraṃ sutaṃ, sīlameva sutā seyyo. Āratippayoge-ārati virati pāpā, pāṇātipātā veramaṇi, adinnādānā paṭivirato, appaṭiviratā musāvādā. Suddhatthayoge-lobhanīyehi dhammehi suddho, mātuto ca pituto ca suddho anupakkuṭṭho. Pamocanatthayoge-parimutto dukkhasmāti vadāmi, mutto+smi mārabandhanā, na te muccanti maccunā, mutto+haṃ+sabbapāsehi. Vivecane-vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi. Pamāṇatthe-āyāmato ca vitthārato ca yojanaṃ, gambhīrato ca puthulato ca yojanaṃ candabhāgāya parimāṇaṃ, parikkhepato navayojanasataparimāṇo majjhimadeso. Pubbādiyoge-pubbeva me bhikkhave sambodhā, ito pubbe nāhosi, tato paraṃ paccantimā janapadā, tato aparena samayena. Pañhe-kuto+si tvaṃ, kuto bhavaṃ, pāṭaliputtato. Kicchā laddhanti guṇe pañcamī, kicchena me adhigatanti hetumhi karaṇe vā tatiyā, evaṃ thokā mutto, thokena muttoti.
如何是“稍微动”?在动作的差别中,于动作对象使用第二格,意思是做稍微的动作。“稍微”因为是动作“动”的差别,所以是动作的差别。显示巴利原文
Kathaṃ ‘‘thokaṃ calatī’’ti, kriyāvisesane kammani dutiyā, thokaṃ calanaṃ karotītyattho, thokanti calanakriyāya visesanattā kriyāvisesanaṃ.
所谓动作的差别,即安立于业与作者之中。显示巴利原文
Kriyāvisesanaṃ nāma, kammatte+kattasaṇṭhitā;
Nyāyasiddhaṃ yato tasmā, tadatthaṃ na visuṃ vidhi.
“理证已成立”即谓“动”(calana)。何以故?以于状态中有ana词缀故,是故状态的作者为单数;依理证得单一性;于状态中无作者性故得中性;与“做”(karoti)的动作相关联故得业性——如是成立。而“做”(kara)与“有”(bhū)二词根——显示巴利原文
Nyāyasiddhaṃva=calananti yasmā bhāve ano, tasmā bhāvasse+kattā ekavacananti ñāyā ekattañca, bhāve anattā napuṃsakattañca, karotikriyāya sambandhena kammattañca sijjhatīti. Kara+bhūdhātavo ca –
应作之事的形态、名称、词根与意义,这一切皆与众生相应。
显示巴利原文 Kāriyarūpābhidhātvatthā , sabbe sattāya yujjare; Tato kriyā ca bhāvo ca, sāmaññaṃ tesu gamyate –
因已作如是说,故它们是适用的。显示巴利原文
Ti vuttattā yujjanti.
于‘少’义中:‘以少分解脱’。一切处中,第五格表自境。此处因有言:‘此为世间假说之表达,不可遮止’,故不应有非所欲之过。于‘界限’义中:‘以山为边界的田地’。于‘包含’义中:‘声音上达梵天界’,其义为超越诸山、遍满于梵天界。此处,所遮止的边界即是‘界限’,所包含的边界即是‘包含’。显示巴利原文
Thokatthe-thokā muccati. Sabbattha savisaye pañcamī. Ettha ‘‘vivakkhā lokikā sā ca, na sakkā anivattituṃ’’ti vuttattā aniṭṭhappasaṅgo na siyā. Mariyādāyaṃ-āpabbatā khettaṃ. Abhividhimhi-ābrahmalokā saddo abbhuggacchati, pabbataṃ vajjetvā, brahmalokamhi byāpetvāti ca attho. Ettha vajjamānasīmā mariyādā, gayhamānasīmā abhividhi.
27. apa、pari、hi 后接离格义显示巴利原文
27. Apaparīhi vajjane
与表示‘避开’义的apa、pari连用时,为第五格。例如:apasālāya āyanti vāṇijā(商人们从厅堂外来),parisālāya āyanti vāṇijā(商人们避开厅堂来),其义皆为避开厅堂。显示巴利原文
Vajjane vattamānehī apaparīhi yoge pañcamī hoti. Apasālāya āyanti vāṇijā, parisālāya āyanti vāṇijā, sālaṃ vajjetvāti attho.
在表示代替、代表以及回报、交换的意义时,与“pati”(对、替、交换)连用者用第二格。显示巴利原文
28. Paṭinidhipatidānesu patinā
在承诺与支付中,当行为与对应的施与相合时,从名词起为第五格。舍利弗从佛(受施),从坛子的油被给予(施出)。显示巴利原文
Paṭinidhimhi patidāne ca vattamānena patinā yoge nāmasmā pañcamī hoti. Buddhasmā pati sāriputto, ghata+massa telasmā pati dadāti.
与rite(除……之外、离开)连用时,也用第二格。显示巴利原文
29. Rite dutiyā ca
与rite一词连用时,名词可用第二格或第五格。例如:rite saddhammā(除正法外,第五格),rite saddhammaṃ(除正法外,第二格)。显示巴利原文
Ritesaddayoge nāmasmā dutiyā hoti pañcamī ca. Rite saddhammā, rite saddhammaṃ.
与vinā(无、离)及aññatra(除……之外)连用时,也用第三格。显示巴利原文
30. Vinā+ññatra tatiyā ca
与vinā及aññatra连用时,名词变为第三格、第二格及第五格。如:vinā vātena(无风,第三格)、vinā vātaṃ(无风,第二格)、vinā vātasmā(无风,第五格)。又如:aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena(除了一位持食者,第三格)、aññatra dhammaṃ(除了法,第二格)、aññatra dhammā(除了法,第五格)。显示巴利原文
Vinā+ññatrayoge nāmasmā tatiyā dutiyā pañcamī ca. Vinā vātena, vinā vātaṃ, vinā vātasmā. Aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena, aññatra dhammaṃ, aññatra dhammā.
与puthu(各别、分别)及nānā(种种、不同)连用时,也用第三格。显示巴利原文
31. Puthanānāhi
与这些词连用时,变为第三格及第五格。此处列出第二格,是为了表明分离之义。如:puthu eva janena(各别于人,第三格)、puthu eva janasmā(各别于人,第五格)、nānā janena(异于人,第三格)、nānā janasmā(异于人,第五格)。显示巴利原文
Etehi yoge tatiyā hoti pañcamī ca. Bhinnayogakaraṇaṃ dutiyānivattanatthaṃ. Puthageva janena, puthageva janasmā, janena nānā, janasmā nānā.
表示关系时用第六格。显示巴利原文
39. Chaṭṭhī sambandhe
表示关系时,用第六格。如说“王之人”时,因王有所施予,人有所领取,故被理解为此人是“王之人”。同样,凡是某人依从于他者,无论是以仆从等身份,或是以财物之形态,还是以邻近、聚集、部分、变化、所造、状态、种姓、功德、行为等缘由,或以有住所者之缘由、以随顺者之缘由,凡此三种意义,皆称为“关系”。因为所说——显示巴利原文
Sambandhe chaṭṭhī hoti. Rañño purisoti vutte yasmā rājā dadāti, puriso gaṇhāti, tasmā rājapurisoti viññāyati. Evameva yo yassa āyatto sevakādibhāvena bhaṇḍabhāvena vā samīpa+samūhā+vayava+vikāra+kāriya+avatthā+jāti+guṇa+kriyādivasena vā, ṭhānīvasena vā, āgamīvasena vā, so tividhopi attho sambandho nāma. Vuttañhi –
Kriyākārakasañjāto, asse+daṃbhāvahetuko;
所谓关系,即是此义;于此安立第六格。显示巴利原文
Sambandho nāma so attho, tattha chaṭṭhī vidhīyate.
“依止、处所、来处”这三者,并非以“差别”等而说为三。
显示巴利原文 Pāratantyañhi sambandho, tattha chaṭṭhī bhave tito; Upādhi+ṭhānyā+gamito, na visessādito titoti.
首先,由称为“依止”的差别,而有“国王的人”。在此,“国王”是限定语,因为它排除了婆罗门等所有者;“人”是被限定者,故为差别。从物品关系而言:“我有大量财富,萨卡,一份份额”,“比丘的钵与衣”。从邻近而言:“芒果林的不远处”,“涅槃的近旁”。从集合而言:“金子的堆”,“比丘的集合”。从部分而言:“人的头”,“树的枝”。从变化而言:“金子的制品”,“炒熟谷物的粉”。从结果而言:“大麦的芽”,“云的声响”,“他也有许多儿子”,“诸业的果报”。从状态而言:“诸蕴的显现、衰老或坏灭”。从生类而言:“人的状态”,“人们的出生”。从属性而言:“金子的色泽”,“如来的色泽不会减损”,“佛陀的功德音声”,“花的香”,“果的味”,“心的触”,“工匠的技艺不存在”,“芝麻的一把”,“它们的结合”,“结缚的解脱”,“关于如来的般若波罗蜜”,“你的乐”,“你的苦”,“心的寻思生起”,“慧的显现”,“色的轻快性、柔软性或积集”。从动作关系而言:“脚的抬起或放下”,“手的弯曲、伸展”,“界的行、住、坐、卧”,“如来的名姓等”,“它的因”,“他的父母”,“他的面前出现”,“城的南方”,“雨安居的第三个月”,“没有他的譬喻”,“库毗罗的供品”等等。再者——显示巴利原文
Upādhisaṅkhātavisesanato tāva-rañño puriso. Ettha ca brāhmaṇādisāmito nivattetīti rājā visesanaṃ, puriso tena visesiyatīti visesso. Bhaṇḍasambandhato-pahutaṃ me dhanaṃ sakka, ekassa paṭivīso, bhikkhussa pattacīvaraṃ. Samīpato-ambavanassa avidūre, nibbānasseva santike. Samūhe-suvaṇṇassa rāsi, bhikkhūnaṃ samūho. Avayave-manussasseva te sīsaṃ, rukkhassa sākhā. Vikāre-suvaṇṇassa vikati, bhaṭṭhadhaññānaṃ sattu. Kāriye-yavassa aṅkuro, meghassa saddo, puttāpi tassa bahavo, kammānaṃ phalaṃ vipāko. Avatthāyaṃ-khandhānaṃ pātubhāvo, jarā, bhedo vā. Jātiyaṃ-manussassa bhāvo, manussānaṃ jāti. Guṇe-suvaṇṇassa vaṇṇo, vaṇṇo na khīyetha tathāgatassa buddhassa guṇaghoso, pupphānaṃ gandho, phalānaṃ raso, cittassa phusanā, sippikānaṃ sataṃ natthi, tilānaṃ muṭṭhi, tesaṃ samāyogo, sandhino vimokkho, tathāgatassa paññāpāramiṃ ārabbha, sukhaṃ te, dukkhaṃ te, cetaso parivitakko udapādi, paññāya paṭubhāvo, rūpassa lahutā, mudutā vā, upacayo vā. Kriyāsambandhe-pādassa ukkhepanaṃ, avakkhepanaṃ vā, hatthassa samiñjanaṃ, dānaṃ, pasāraṇaṃ, dhātūnaṃ gamanaṃ, ṭhānaṃ, nisajjā, sayanaṃ vā, tathāgatassa nāmagottādi, tassa kāraṇaṃ, tassa mātāpitaro, tassa purato pāturahosi, nagarassa dakkhiṇato, vassānaṃ tatiye māse, na tassa upamā, kuverassa bali iccādi. Api ca –
牛的出生、白色、去向、角,以及名称;
即使对于事物,出生等差别也是随宜而有。
族姓与斑色者,以及烹煮熟食的善好性;
布之角、羊之角,并非其他,乃依差别而说。
显示巴利原文 Gāvassa jāti, dhavalo, gati, siṅgaṃ, nāmanti+dha; Dabbassāpi ca jātyādi, visessā honti kāmato. Gottañca sabalodissa, pāka+mannassa sukkatā; Paṭassa, siṅgaṃmeṇḍassa, nā+ññesaṃti visessate.
处所义:青年们来到此处。到来义:空无所有。所有关系义:诸天之主,诸兽之王。病等关系义:提婆达多生病,他的病生起;应使大将领们愤懑;给洗衣者布;对妄语有惭愧等。祭祀义:以花供佛,即以花为义。如是,以酥油投火。充满义:盛满钵饭,充满种种不净物,充满金银;愚者充满罪恶。限量分别关系义:依多种规则而有第六格,如国王所认可、恭敬、尊重、敬奉、礼敬者;诸比丘,那些未受用身至念者,其甘露未被受用;为众人所善认可;善通达诸佛之法界;法所护持的智者。业关系义:有说那些者,突然造业者,施与甘露者,缝合破裂者,给予和合者,令众生觉悟者;无有业的作者,亦无果报的受者;不欺诳世间者;依止四大种而有的净色。忆念与愿望关系义:忆念母亲;他们中无人忆念;众生以业为缘;希望儿子。制作义:制作水,制作箭,即造作之义。从第五格之义乃至怖畏之义,亦用第六格:由于不听闻法而流转;我难道害怕那种乐吗?一切众生畏惧杖罚,一切众生畏惧死亡;怖畏四种毒蛇的剧毒等等。显示巴利原文
Ṭhānito-yuvaṇṇāna+meo luttā. Āgamito-suña sassa. Sāmiyoge-devāna+mindo, migānaṃ rājā. Rujādiyoge-devadattassa rujati, tassa rogo uppajji, mahāsenāpatīnaṃ ujjhāpetabbaṃ, rajakassa vatthaṃ dadāti, musāvādassa ottappaṃ iccādi. Yajassa yoge-pupphassa buddhassa yajati, pupphenātyattho. Evaṃ ghatassa aggiṃ juhati. Suhitatthe-pattaṃ odanassa pūretvā, pūraṃ nānāpakārassa asucino, pūraṃ hiraññasuvaṇṇassa, pūrati bālo pāpassa. Kitakappayoge-bahulaṃvidhānā chaṭṭhī, rañño sammato, pūjito, sakkato, apacito, mānito vā, amataṃ tesaṃ bhikkhave aparibhuttaṃ, yesaṃ kāyagatā sati aparibhuttā, sādhusammato bahujanassa, suppaṭividdhā buddhānaṃ dhammadhātu, dhammassa gutto medhāvī. Kammatthe-tassa bhavanti vattāro, sahasā kammassa kattāro, amatassa dātā, bhinnānaṃ sandhātā, sahitānaṃ anuppadātā, bodhetā pajāya, kammassa kārako natthi, vipākassa ca vedako, avisaṃvādako lokassa, catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo. Sarati+cchāyoge-mātu sarati, na tesaṃ koci sarati, sattānaṃ kammapaccayā, puttassa icchati. Karotissa (yoge) – udakassa patikurute, kaṇḍassa patikurute, abhisaṅkharotītyattho. Pañcamiyatthe parihānibhayatthayogepi chaṭṭhī, assavanatāya dhammassa pariyāyanti, kinnu kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi, sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno, bhīto catunnaṃ āsīvisānaṃ ghoravisānaṃ iccādi.
40. 与表示相等意义的词连用时,也可用第三格。显示巴利原文
40. Tulyatthena vā tatiyā
与表示相等意义的词连用时,第六格或第三格皆可。与父亲相等,或与父亲相等;与母亲相等,或与母亲相等。显示巴利原文
Tulyatthena yoge vā chaṭṭhī hoti tatiyā ca. Pitu tulyo, pitarā vā, mātu tulyo, mātarā vā.
32. 第七格表示处所显示巴利原文
32. Sattamyā+dhāre
作者与作业的坐、煮等行为的所依止处,名为依止格。如何是依止?如‘提婆达多坐于席上’,‘于锅中煮饭’。因为提婆达多(作者)与米(作业)需有所依,故席与锅承载了坐与煮的行为,因此于彼处用第七格。显示巴利原文
Kattukammaṭṭhānaṃ nisajja+pacanādikriyānaṃ yo ādhāro, taṃ ādhārakārakaṃ nāma. Kathaṃ kaṭe nisīdati devadatto, thāliyaṃ odanaṃ pacati, devadatta+taṇḍulānaṃ kattu+kammānaṃ dhāraṇato tadaṭṭhaāsana+pacanakriyaṃ kaṭa+thāliyo dhārenti nāma, tasmiṃ sattamīvibhatti hoti.
此依止有四种:遍满依止、近着依止、境域依止、邻近依止。其中,若是所依物的全然依止基础,为遍满依止,如芝麻中有油,乳中有水,酪中有酥。对于各自成就的诸法,凡以所依的状态而附着、黏着者,为近着依止,如僧团坐于座上,锅中盛饭,罐中有水,远处站立,近处站立。凡于近处假立近处之名,为表明其关联而说为依止者,为邻近依止,如说“恒河中有音声”,意指恒河附近;又如“住于舍卫城祇园”。凡是依他物的状态或依区域分际而施设依止者,为境域依止,如鸟行于空中,人在地上,鱼在水中,堕于宫殿,心乐于恶,净信佛教,以慧为善,于律善巧,于母善巧,于父善巧。显示巴利原文
So byāpiko, opasilesiko, vesayiko, sāmīpikoti catubbidho. Tattha yo ādheyyassa nissesādhārabhūto, so byāpiko, yathā tilesu telaṃ atthi, khīresu jalaṃ, dadhimhi sappi. Paccekasiddhānaṃ bhāvānaṃ yaṃ ādheyyabhāvena upasilesanaṃ allīyanaṃ atthi, so opasilesiko. Yathā āsane nisinno saṅgho, thāliyaṃ odanaṃ pacati, ghaṭe udaka+matthi, dūre ṭhito, samīpe ṭhito. Yattha samīpe samīpīvohāraṃ katvā tadāyattatādīpanatthaṃ ādhārabhāvo upacarīyati, taṃ sāmīpikaṃ, yathā gaṅgāyaṃ ghoso, gaṅgāya samīpe vajotyattho. Sāvatthiyaṃ viharati jetavane. Yattha aññathābhāvavasena desantarāvacchedavasena vā ādhāraparikappo , so vesayito. Yathā ākāse sakuṇā caranti, bhūmiyaṃ manussā, jale macchā, pāsādesu patito, pāpasmiṃ ramatī mano, pasanno buddhasāsane, paññāya sādhu, vinaye nipuṇo, mātari sādhu, pitari nipuṇo.
作业由作者与业处而得以确立,彼(基础因)即以此方式确立。
「遍满」义,如「三母牛乳」等;「依附」义,如「席垫」等;「邻近」义,如「恒河」等;而「空间」义,则被视为其境界。
显示巴利原文 Kiriyā kattu+kammaṭṭhā, ādhārīyati yena so; Ādhāro catudhā vutto, byāpakādippabhedato. Byāpako tilakhīrādi, kaṭo opasilesiko; Sāmīpiko tu gaṅgādi, ākāso visayo mato.
第七格用于表示相因义。如「豹因皮而被杀」、「象因牙而被杀」、「于微细过失中见怖畏者」、「故意妄语时犯波逸提」——这一切皆是相因义。显示巴利原文
Nimittatthe sattamī hoti. Ajinamhi haññate dīpi, kuñjaro dantesu haññate, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, sampajānamusāvāde pācittiyaṃ. Sabbattha nimityattho.
34. 某一状态之存在,即另一状态之相显示巴利原文
34. Yabbhāvo bhāvalakkhaṇaṃ
若某一状态成为另一状态的表相,则于此用第七格。如“母牛正被挤乳时,(如来)来到”;“乳汁挤毕时,(如来)来到”。此处,来的动作以挤乳动作为相,已来的动作以乳汁挤毕为相,余可类推。又如“于上午时分去,于傍晚时分来”;“舍利弗,当菩萨诞生时,此一万世界系大地震动。”显示巴利原文
Yassa bhāvo bhāvantarassa lakkhaṇaṃ bhavati, tato sattamī. Kāle gāvīsu duyhamānāsugato, duddhāsu āgato. Etthagamanakriyāya dohanakriyācihanaṃ, āgamanakriyāya duddhākriyācihanaṃ, eva+muparipi. Pubbaṇhasamaye gato, sāyanhasamaye āgato, jāyamāne kho sāriputta bodhisatte ayaṃ dasasahassī lokadhātu sampakampi.
石块、砾石,以及硬土块、树桩与荆棘——
世间导师所行之处,一切险道悉皆退避。
显示巴利原文 Pāsāṇā sakkharā ceva, kaṭhalā khāṇukaṇṭakā; Sabbe maggā vivajjanti, gacchante lokanāyake.
“此有故彼有”等。又如“非时而雨者,于彼时不雨”,此为境界第七格。显示巴利原文
Imasmiṃ sati idaṃ hoti iccādi. ‘‘Akāle vassatī tassa, kāle tassa na vassatī’’ti visayasattamī.
35. 第六格亦用于不尊重义显示巴利原文
35. Chaṭṭhī cā+nādare
当某一状态成为另一状态的标志时,从该标志处有第六格,在表达不敬时亦有第七格。如:“不顾不愿、正在哭泣的父母而出家”(第六格),或“当父母哭泣时”(第七格)。又如:“他敲打着带走,当着尸毗王的面”,“死神取走,于大众注视之中”。显示巴利原文
Yassa bhāvo bhāvantarassa lakkhaṇaṃ bhavati, tato chaṭṭhī hoti sattamī cā+nādare gamyamāne. Akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ rudantānaṃ pabbaji, mātāpitūsu rudantesu vā. ‘‘Ākoṭayanto so neti, sivirājassa pekkhate’’, ‘‘maccu ādāya gacchati, pekkhamāne mahājane’’.
在“牛群的主人”这一关系中用第六格,在“于牛群中为主人”这一领域中用第七格。如“牛群的主宰者”为第六格、“于牛群中为主宰者”为第七格;“牛群的统领”为第六格、“于牛群中为统领”为第七格;“牛群的继承者”为第六格、“于牛群中为继承者”为第七格;“牛群的证人”为第六格、“于牛群中为证人”为第七格;“牛群的担保人”为第六格、“于牛群中为担保人”为第七格;“牛群的随从”为第六格、“于牛群中为随从”为第七格;“擅长舞蹈歌唱者”为第六格、“于舞蹈歌唱中擅长者”为第七格;“致力于制作席子者”为第六格、“于制作席子中致力于者”为第七格。同样,表达处所之义时亦用第七格,例如:于比丘众中礼敬、亲吻额头、握住手臂、于手中持钵乞食、于芭蕉林中守护大象、于智慧中净信、于智慧中精勤,这些都是领域第七格。显示巴利原文
Gunnaṃ sāmīti sambandhe chaṭṭhī, gosu sāmīti visayasattamī. Evaṃ gunnamissaro, gosvi+ssaro, gunnaṃ adhipati, gosu adhipati, gunnaṃ dāyādo, gosu dāyādo, gunnaṃ sakkhī, gosu sakkhī, gunnaṃ patibhū, gosu patibhū, gunnaṃ pasuto, gosu pasuto, kusalā naccagītassa, kusalā naccagīte, āyutto kaṭakaraṇassa, āyutto kaṭakaraṇe. Tathā ādhāravacanicchāyaṃ sattamī, bhikkhūsu abhivādenti, muddhani cumbitvā, bāhāsu gahetvā, hatthesu piṇḍāya caranti, kadalīsu gaje rakkhanti, ñāṇasmiṃ pasanno, ñāṇasmiṃ ussukkoti visayasattamī.
36. 从何处分离显示巴利原文
36. Yato niddhāraṇaṃ
从出生、种姓、行为等所构成的整体中,将某一部分单独区分出来,称为“分离”。当表示分离所从出的整体时,使用第六格或第七格。例如:“稻米是谷物中最上等的”(第六格),“在谷物中,稻米最上等”(第七格);“黑色母牛是牛中乳脂最丰富的”(第六格),“在牛中,黑色母牛乳脂最丰富”(第七格);“奔跑者是行走者中最快的”(第六格),“在行走者中,奔跑者最快”(第七格)。显示巴利原文
Jātiguṇakriyāhi samudāyate+kadesassa puthakkaraṇaṃ niddhāraṇaṃ, yato taṃ karīyati, tato chaṭṭhīsattamiyo honti. Sālayo sūkadhaññānaṃ pathyatamā, sūkadhaññesu sālayo pathyatamā. Kaṇhā gāvīnaṃ sampannakhīratamā, kaṇhā gāvīsu sampannakhīratamā. Gacchataṃ dhāvanto sīghatamā, gacchantesu dhāvanto sīghatamā.
14. 第七格表示超越显示巴利原文
14. Sattamyā+dhikye
在表达“超出”之义时,与“upa”相连的词语用第七格。例如:“upakhāriyaṃ doṇo”(一斗比一驮更多),即斗多于驮。同样,“upanikkhe kahāpaṇaṃ”(一迦诃波那钱币比一尼迦更多)。显示巴利原文
Ādhikye atthe upena yuttamhā sattamī hoti. Upakhāriyaṃ doṇo, khāriyā doṇo adhikotyattho. Tathā upanikkhe kahāpaṇaṃ.
15. 以「sāmi」(主人)之义显示巴利原文
15. Sāmitthe+dhinā
在表达“主人”之义时,与“adhi”相连的词语用第七格。例如:“adhibrahmadatte pañcālā”(在梵授王统治下的般阇罗人),“adhipañcālesu brahmadatto”(在般阇罗人中的梵授王),意为梵授王是般阇罗人的主宰。又如:“adhidevesu buddho”(在诸天中的佛陀),意为佛陀超越假名天等诸天,即表“超出”之义。显示巴利原文
Sāmibhāvatthe adhinā yuttamhā sattamī hoti. Adhibrahmadatte pañcālā, adhipañcālesu brahmadatto, brahmadattissarā pañcālāti attho. Adhidevesu buddho, sammutidevādīhi buddho adhikotyattho.
在此,对于前文所述的诸义,有如下区别:显示巴利原文
Ettha ca yathāvuttesu atthesu ayaṃ bhedo –
“作者”“能成者”“产生者”“行为之因”,从义理上说,其实是同一回事。而它又可依事物、性质、行为、名称、种类之别,分为杖、白色、煮、心、牛等五种;又依业、作者等,分为六种。这七种格是“具力之格”;作为其依处基础的事物等,则是“依处之格”,并非主要格。若它们是主要格,那么这些具力的事物便因彼此作用形态不同,依处仅是依处,在任何时候都不会成为工具或呈现为作者的形态。因此,不应说“锅煮”“用锅煮”“在锅里煮”等——同一事物不会有作者、工具、依处的区分。然而,从“具力”的角度来看,由于事物等具有多种能力,当依处被强调时,事物等便可成为种种不同的格。因此,即便事物等没有差别,格的区分也是合理的。正如所说:显示巴利原文
Kārakaṃ sādhakaṃ nibbattakaṃ kriyānimittanti atthato ekameva, tañca daṇḍo, dhavalo, pacanaṃ, citto, goti dabba+guṇa+kriyā+nāma+jātibhedena pañcavidhampi kamma+kattādivasena chabbidhaṃ, taṃ sattikārakaṃ, tadādhārabhūtadabbādayo tatraṭṭhakārakaṃ, na mukhyato. Mukhyato ce honti, tesaṃ sattidabbānaṃ aññamaññabyāvaṭarūpattā yo ādhāro, so ādhāroyeva, kismiñcikāle karaṇaṃ vā katturūpabhūto vā na hoti, tasmā thāli pacati, thāliyā pacati, thāliyaṃ pacatītyādinā ekassa vatthuno kattu+karaṇā+dhārabhedo na siyā. Sattipakkhe pana dabbādīnaṃ anekasattiyā ādhārattā sattiyā dabbādayo vivakkhitā taṃ taṃ kārakaṃ hotīti dabbādīnaṃ abhedepi kārakabhedo yujjate. Vuttañhi –
对于同一事物,因与种种作者等相结合,
种种不同的作用得以成立,正如演员因所扮角色的差异而有区分。
显示巴利原文 Vicittakattuādīhi , saṃyogā ekavatthuno; Nānāttaṃ yujjate nāṭya-bhedena naṭakassi+vāti.
譬如一个碗,从实物上虽是一体,却因施设为作者、工具、持器等不同而有区分,恰如扮演罗摩、罗刹等不同角色的演员,依其名称而有“罗摩”、“罗刹”的区分一样——这便是它的意趣。显示巴利原文
Thāli vatthuto ekā cedapi sattikārakabhūtakattu+karaṇā+dhārādīnaṃ bhedena bheda+mupayāti, kimiva rāma+rāvaṇādivesadhārīnaṭako tesaṃ nāmavasena rāmo, rāvaṇoti bheda+mupayāti, ta+mivāti adhippāyo.
如同某块布料,结合了黄色等属性;
正是这同一块布,因被称作‘白布’、‘黄布’而产生了差别。
显示巴利原文 Yathe+kopi paṭo sutta, pītādiguṇasaṃyuto; Sukko paṭoti pītoti, bhedaṃ yātye+vameva+yaṃ.
此处,作为实体的施事者等是主要的行为成分,而作为物质的碗,因与它们结合而成为属性的行为成分。那么,它们如何成为行为的行为成分呢?施事者,由安立于自身的笑、跳等行为而成为其因。业,则由安立于自身的行为,令作为其目的的薪柴等生起,如在‘煮饭’等例中成为因。于‘以薪柴煮’等例中,薪柴作为应藉燃烧行为而成就的煮食之一分,成为因。于‘以斧砍’等例中,斧头成为将木柴一分为二之行为的因。而业,在与行为相关联、作为所遍及的对象存在时,即以因的状态成为行为的因。同样地,在‘施牛’、‘从村子赶出’、‘于锅中煮’等例中,与格、从格、处格,由于是施牛、赶出、烹煮等行为的因,故成为行为的因。其中,依各自情形令行为生起者即是施事者,因此,唯有它获得‘主要施事者’之称谓;其他如工具等,虽也有施事者性,但非主要,故不获此称。显示巴利原文
Ettha ca sattibhūtakattādayo mukhyakārakaṃ, taṃyogena dabbabhūtathālī guṇakārakaṃ, te ca kathaṃ kriyāya kārakā honti. Kattā attanā patiṭṭhitāya hasati+naccaticcādikriyāya nimittaṃ hoti. Kammañca attanā patiṭṭhitakriyāya tadatthabhūtaindhanādīni pavattentaṃ ‘‘odanaṃ pacatī’’tyādo nimittaṃ. ‘Kaṭṭhehi paccatī’tyādo kaṭṭhāni jalanakriyāya sādhetabbapākassa aṅgabhāvena nimittaṃ. ‘Pharasunā chindatī’tyādo pharasu ca kaṭṭhānaṃ dvidhāpavattiyā nimittaṃ. Kammañca kriyāya sambandhīyamānabyāpye sati nimittabhāvena kriyāya nimittaṃ. Tathā sampadānā+vadhi+ādhārānaṃ ‘gāvo dadāti’ ‘gāmasmā apanayati’ ‘thāliyaṃ pacatī’tyādīsu godānā+panayana+pacanakriyānaṃ nimittattā kriyāya nimittāni honti. Tesaṃ yathāsakaṃ kriyāya pavattako kattā, tasmā sa eva padhāno kattāti vohāraṃ labhati, aññesaṃ karaṇādīnaṃ kattubhāve satipi appadhānattā taṃ na labhati.
由问难者所说——显示巴利原文
Codakena vuttañhi –
Nanu sāmagyamīnāyaṃ, kriyāsiddhi kathaṃ vada; Ekassa kattuno eva, sabbesaṃ kattutaṃ vinā. Sabbesaṃ karaṇādīnaṃ, kattutāya viyogato; Karaṇādīnaṃ abhāvattā, kārakaṃ na hi chabbidhanti.
虽然工具等中确有作者性,
然而即使如此,在功用的成就上,它仍非主要,已移向他处。
显示巴利原文 Yadyapya+tthi hi kattuttaṃ, sabhāvā karaṇādisu; Kriyāsiddhyā tathāpye+ta+mappadhānaṃ paraṅgato.
在诸作具等中,依自性而得的这个作者性,对于其他作具等的燃烧、执持等作用,只成为辅助的支分,因此称为“非主要”——这是此处的意趣。显示巴利原文
Etaṃ sabhāvato upalabbhamānaṃ karaṇādīsu kattuttaṃ paresaṃ karaṇādīnaṃ jalana+dhāraṇādikriyāya aṅgaṃ upāyati appadhānanti adhippāyo.
Kārakaṃ chabbidhaṃ saññā-vasā chabbīsatividhaṃ; Pabhedā sattadhā kammaṃ, kattā pañcavidho bhave. Karaṇaṃ duvidhaṃ hoti, sampadānaṃ tidhā mataṃ; Apādānaṃ pañcavidhaṃ, ādhāro tu catubbidho.
至于诸格,则有——显示巴利原文
Vibhattiyo pana –
自体格与业格,作具格与与格;
从格、属格、处格,以及呼格为第八格。
显示巴利原文 Paccatta+mupayogañca, karaṇaṃ sampadāniyaṃ; Nissakkaṃ sāmivacanaṃ, bhumma+mālapana+ṭṭhamaṃti.