1. 在非缘(apacca)中用 ṇa显示巴利原文
1. Ṇo vāpacce
然而,既然有“在非缘中用 ṇa”之说,它怎能归入自性范畴呢?即使勉强归入自性范畴,但由于是通称,依“依法而非缘”等,恐怕会误以为从任何“法”等处皆可加 ṇa 等缘,论师为遮此疑而说“非缘性”等。“非缘”即指非缘的意义;“非缘性”则是为了将“在非缘中用 ṇa”等限定为唯指 Vasiṭṭha 等义;因为从通称而言,凡是非缘者,在意义上本不可能,而 Dabbacaka 等词依其能力产生带属格(第六格)的一切性语形,应作此解。在“依法而非缘”等中,ṇ 等缘(不生起)是连读关系。显示巴利原文
Nanu ca ‘ṇo vāpacce’ti vacanato kathaṃ pakativisayāvagamo siyā. Yathākathañci pakativisayāvagamepi sāmaññavacanato pana dhammenāpaccantyādo yato kutoci dhammeniccāditopi siyā ṇā dipaccayotyāsaṅkiyāha ‘apaccavatā’ccādi. Apaccassāti apaccatthassa, apaccavatāti ‘‘ṇo vāpacce’’ti vasiṭṭhādyatthasseva pariggahaṇāya sāmaññavacanato yo apaccavā tato, atthato pana asambhavā dabbācakasaddāva sāmatthiyena chaṭṭhiyantā sabbaliṅgavacanā jāyateti viññātabbaṃ. Dhammasmāpaccaṃtyādīsu ṇādippaccayo (na jāyate) ti sambandho.
“依法”者,即以法为能作因。“于法”者,为法义故;“从法”者,以法为因。对于无法成立的情形,他说明其因——“有所依赖”。“有所依赖”即借助“非缘”等确立其依赖性。问:“谁依法而非缘?”之后,依所求而答:“提婆达多的。”此中连读关系为:“提婆达多的”即“非缘,提婆达多等被依赖”。hi(因为)一词表因。此中,ṇ等规则并非他处亦有依赖性,如“毛毯是Vasiṭṭha的非缘,提婆达多的”,此处Vasiṭṭha为非缘,故担忧会有属格(第六格),因而说“若非”等。连读关系为“也不是”。显示巴利原文
Dhammenāti dhammena karaṇabhūtena. Dhammāyāti dhammatthaṃ, dhammasmāti dhammahetunā, tato asambhave kāraṇamāha ‘sāpekkhattā’ti. Sāpekkhattameva samattheti ‘apaccavāhi’ccādinā, dhammenāpaccaṃ kassāti pucchitvā devadattassāti apekkhiyamānaṃ vadati. Devadattassāti apaccavā devadattādi apekkhīyateti sambandho, hisaddo hetumhi. Na hettha ṇādivutti aññattha sāpekkhattā kambalo vasiṭṭhassāpaccaṃ devadattassāti ettha pana vasiṭṭho-paccavāti tato chaṭṭhiyantā hoticcāsaṅkiyāha- ‘na ce’ccādi. Na ca hotīti sambandho.
他说明其因——“无关系”。此中,Vasiṭṭha依赖于毛毯,而非缘依赖于提婆达多,二者之间并无关系;Vasiṭṭha的非缘即Vasiṭṭha,在ṇ等规则的意义上并无能力。因为有能力的是,Vasiṭṭha如同“王臣”等同义语一般,在ṇ等规则中引入了ṇ等缘,而非无能力。因此,将这一切铭记于心后,他说:“无关系”。显示巴利原文
Kāraṇamāha- ‘asambandhā’ti. Na hettha sambandho vasiṭṭhassa kambalāpekkhattena apaccassa ca devadattāpekkhattenātthantarāpekkhāya vasiṭṭhassāpaccena sambandhābhāvāyeva vasiṭṭhassa apaccaṃ vāsiṭṭhoti ṇādivuttiyā bhāve sāmatthiyaṃ natthi, samatthañhi vasiṭṭhaṃ rājapurisādi samāsavuttiyamekatthattamiva vāsiṭṭhādiṇādivuttiyaṃ ṇādippaccayamupajanayati, nāsamatthaṃ, tato sabbamevetammanasi nidhāya vuttaṃ- ‘asambandhā’ti.
然而,如果此ṇ等缘在一切情况下都要求有关系,那么为指出:与谁的非缘有关系,特别地,即从彼处作为能生者,它才可能存在——故他说了“即彼”等。显示巴利原文
Yadi panettha ṇādippaccayo sabbathā sambandhamapekkhate, tadā visesato yassāpaccena sambandho tatova janakato so siyāti dassetumāha- ‘yajjeva’miccādi.
“能生者”指各个别处对各个非缘的能生者。“即从彼”指从各个能生者。“可能”是说,在各个非缘的意义中,可能有ṇ等缘。对此,他说明了原因:“唯以其非缘之关系”。所谓“关系”,意指非缘的关联,而非与根本自性的关系,也就是说并非从极终自性而有。他又说明了原因:“若无关系,而想要显示此处言说的缺失”等,如此说道。显示巴利原文
Yo janakoti yoyo yassa yassa apaccassa janako. Tatoyevāti tasmātasmā janakatoyeva. Siyāti tasmiṃ tasmiṃ apaccatthe ṇādippaccayo siyā. Tattha hetumāha- ‘tassevāpaccena yogā’ti. Yogāti apaccasambandhato, na mūlappakatitoti paramappakatito na hotīti vuttaṃ hoti. Hetumāha- ‘ayogā,ti, vacanābhāvampettha dassetuṃ ce’tyādi vuttaṃ.
“言说”是指经文。在显示了由于无关系(即无此类言说)而令ṇ等缘在根本自性上不存在之后,现在为了表明它在根本自性上亦被承许,故宣说了“从根本自性”等语。显示巴利原文
Vacananti suttaṃ, sambandhābhāvā (tādisavacanābhāvā) ca mūlappakatito ṇādippaccayassābhāvaṃ dassetvā idāni mūlappakatitovāssābhimatabhāvaṃ dassetuṃ ‘mūlappakatito’ccādi vuttaṃ.
以“这如何被理解”等语句,将能生者——而非非缘——执为主要关系,再通过“此不相应”等,说明被间隔所生的非缘在极终自性上存在关联之后,为了成立此义,他进而宣说“如何”等。“如是”等与“这如何”等,即是如上所说的有力新句。因为见到“因为”一词之后,被询问者以“提婆达多的”等指出那仅仅是发起者,而非自己的祖父,因此应当了知其中的意趣:唯与发起者的非缘相连,而不是与祖父相连。如上指出发起者后,由于与发起者的非缘相连,能生者的关系便不能被确立为关系。显示巴利原文
Kathampanidaṃ viññāyaticcādinā janakassevābyāhitassāpaccena mukhya sambandhamānīya idamayuttantyādinā byavahitajanitassāpyapaccayassa paramappakatiyābhisambandhasabbhāvaṃ vatvā taṃ sādhayitumārabhate ‘katha’miccādi, evaṃ hiccādi kathaṃpanidamiccādinā yathāvuttassa samattha navākyaṃ, hiyasmā taṃ disvā tathā pucchito devadattassavātiādinā uppādetārameva niddisati, nāttānaṃ pitāmaho, tasmā uppādetāyevāpaccena sambajjhati na pitāmahoti yojetvā adhippāyo veditabbo. Idaṃ yathāvuttamuppādetuniddisanaṃ, tena apaccena saddhiṃ uppādetuyeva janakasseva yogo sambandho paṭipādetuṃ na sakkāti sambandho.
所问即是问之因,“由此”即由非缘。“不堕”即不堕于地狱,“是”即“谁的”,于未加指定者,不愿被知,此为连属之义。以此说明:此人不堕地狱,故称非缘;由此非缘,无论何人无差别不堕地狱,依此问,他便不愿被知。“或者”即“这是谁的儿子”,由问之所请,他唯愿知那发起者,此为连属。而“tu”(而)字在此,由非缘显明地狱不堕与一切人不愿被知之差别;若有此连属,他也会指定自己,非唯发起者。“有”等语,指定祖父自身亦是因。此非缘是相,是因,是谁之相?故说“有此见者”等,如上所述,是为有力。显示巴利原文
Tantitaṃ pucchānimittaṃ, tenāti apaccena. Apatananti narake apatanaṃ bhavati, soti yoso yassātyaniyamaniddiṭṭho so ñātuṃ na icchitoti sambandho. Iminā idaṃ dīpeti- ‘‘napatatyanena naraketyapaccanti vuccati apaccenānena yassakassaci avisesenāpatanambhavati narake soso tāya pucchāya ñātuṃ na icchito’’ti. So vāti kassāyaṃ puttoti pucchāyānurodhane so uppādetāyeva ñātumicchitoti sambandho. Tusaddo cetthāpaccena narakāpātasabba janajānanicchāvisesajotako, yadi siyāti sambandho, attānampi niddiseyya na kevalamuppādetāraṃ, atthiccādi pitāmahassa attanopi niddese kāraṇavacanaṃ, taṃ apaccaṃ nimittaṃ kāraṇaṃ, yassa taṃ taṃnimittaṃ tasmā evaṃ diṭṭhiko hiccādinā yathāvuttaṃ samattheti.
“由间隔者所生”,即由间隔之作者所生,此中第三转表作具格,或表原因。为何作此见?故云“以何为相”等。hi字表“因为”之义。“其”指前生者,由彼后裔之不堕,即是彼不堕,由此,此义即说:“由彼间隔所生之人,前生者亦不堕地狱,彼亦成为前生者之后裔,依如上释词。”因此,应知此与前述“因为”一词之关联。更说另一种转生方式:“由近缘”等。当前前之状态存在时,即前前存在时。关联为:于由间隔者所生之后裔中,亦有成为堕恶趣之因的相状存在。谁?答:“前诸者”即前生者。何义?答:“由展转相续”。以无差别假说,依前前存在等所述之理,如于能生者,由展转相续,前诸者亦有相状性;因与能生者相似,故他们可名为能生者,如此以无差别假说而思惟,此即其义。两种方式——依理与依假说,于此两种方式,亦不应生疑:与根本原型之后裔相关联,如何由无间所生之后裔等,成为人伦关联,由此而有ṇ等词缀。显示巴利原文
Byavahitajanitenāpīti byavahitena kattunā janitenāpi, karaṇe cāyaṃ tatiyā, hetumhi vā. Kasmā evaṃ diṭṭhikoti āha ‘yaṃ nimittaṃ hi’ccādi. Hisaddo yasmādatthe. Yassāti pubbajassa, tena apaccena apatanaṃ tadapatanaṃ tato, idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘tena byavahitajanitenāpi pumunā pubbajopi narakaṃ na patati so pubbajassāpya paccaṃ bhavati yathāvuttena nibbacanenā’’ti. Tasmāccassa pubbe vuttayasmātyanenābhisambandho veditabbo. Upapatyantaramāha-‘upacāratove’ccādi. Pubba pubbabhāve satīti pubbassa pubbassa vijjamānatte sati. Byavahitena janite apaccepi nimittaṃ apāyāpatakāraṇabhāvo atthiye vāti sambandho. Kesanti āha-‘pubbesanti pubbajānanti attho, ke nāti āha- ‘pārampariyenā’ti. Abhedopacārenāti pubbapubbabhāve saticcādinā vuttanayena janakassa viya pārampariyenapubbesampinimittatā vato janakasadisattā janakāva nāma te siyunti evamabhedena upacaraṇato cintanatoti attho. Ubhayathāti ñāyena upacārenacāti ubhayena pakārena, evamubhayathāpi mūlappakatiyā paccenābhisambandhā kathamanantara janitenāpaccenādipurisasambandhoyena tato ṇādippaccayo siyāti nāsaṅknīyaṃ.
“且从彼”者,即从根本原型。当欲说后裔之通称时,即在不执取女性、男性、中性差别的情况下,唯说后裔通称之时。显示巴利原文
Tato cāti mūlappakatito ca, apaccasāmaññavacanicchāyanti itthi punnapuṃsakattavisesopaggāhi apaccasāmaññassa vacanicchāyaṃ.
如此,依根本原型为因、通过后裔通称而确立ṇ等词缀之后,现在又显示从后裔等也有ṇ等词缀,这是通称的法则。而且,这多半依广大的规则,由于依附于尊长,随顺尊长的任命而行,唯在可称道的后裔中,即使是由间隔者所生,也不应有女性形式。为表明此义,故说“由孙等”等。唯有当尊长以主要地位存在时,于卑下后裔,才如Vāsiṭṭha等有ṇ等词缀,例如vāsiṭṭho等;而于女性则无,如vāsiṭṭhī等。显示巴利原文
Evammūlakatito- paccasāmaññena ṇādippaccayaṃ vavatthapetvā idāni apaccāditopi hoteva ṇādi sāmaññavidhānā. So ca bahulādhikārato gurujanāyattattā tanniyogācaraṇena pasatthe yevāpacce byavahitajanitepi itthivajjite siyāti dassetumāha ‘nattādīhi’ccādi. Satiyeva gurujane sappadhānabhāvena kucchite-paccetu nattādīvuttīhi vasiṭṭhādīhi ṇādippaccayo hoti vāsiṭṭhotiādi, itthiyañca na hoti vāsiṭṭhītiādi.
“从义”即从能力。施设于后裔的词缀,生起为后裔性,即于“彼之后裔”的义中生起。而此义的差别,如果没有属格,如何能有?这就是此处的能力。在无间的后裔──即儿子,或是所诠为孙等的后裔,这是关联所在。就某处而言,后裔性即是孙等。而这只有依多数、广大的言说才成立,故说“依广大之规则”。当以单数说“后裔”时,是由男性或中性构成,因此有疑:是否只应施于某一个后裔,而非多数?例如Vāsiṭṭha的后裔们vāsiṭṭhāni,但不用于女性vāsiṭṭhāni,也不用于女性vāsiṭṭhī,所以又说“而此”等。这也就是后裔之说。以此,此处显明如此所依。因为在经中没有词性的意愿,即它的性、数,经中并无此意──这就是义。显示巴利原文
Atthatoti sāmatthiyato. Apacce vidhīyamāno paccayo apaccavatā jāyamāno tassāpaccanti atthe jāyati. Socāya matthaviseso cha(ṭṭhiyanta) tābhāve kathaṃ siyāti idamettha sāmatthiyaṃ. Anantare vāpacce putte-bhidheyya nattādo vāpacce-bhidheyyāti sasambandho. Kutoci apaccavatā nattādo eva. Idañca sabbambahulavacaneva sampajjatīti āha- ‘bahulādhikārā’ti. Apacceti ekavacanena niddese pumunā napuṃsakena kariyati, tene kasmiṃ yevāpacce siyā, na bahūsu vasiṭṭhassāpaccāni vāsiṭṭhāni, na citthi vāsiṭṭhāni, na citthiyaṃ vāsiṭṭhītyāsaṅkiyāha-‘idañce’ccādi. Idañca apaccavacanañca. Iminā cettha tathā nissayakaraṇaṃ dasseti. Tassa vacanicchābhāvatoti tassa liṅgavacanassa sutte vattumicchāyābhāvatoti attho.
然而,是什么原因,在经中没有词性的意愿时,因为它不是主要的,就必须以某种性等而说呢?之所以必须如此,是由于无间的造作者取用了它,如同对谷物、有财、护等非主要者,也取用一样。因此说:“此处所表征者为主要”等。应被表征的是具有女性、男性差异的特定差别,“后裔”这是表征,而“自者”就是指所述表征自身。在所应成就的果,即所诠为男性或中性后裔时,有法则,是为了如此应行之果而说,并非所愿。显示巴利原文
Kiṃ pana kāraṇaṃ sutte liṅgavacanāvacanicchāyaṃ tassāppadhānattā yenakenaci liṅgādinā niddeso-vassaṃ kattabboti nānantariyakattā tassehopādānaṃ, yathādhaññatthinopalālādinopyappadhānassopādānanti. Tatoyevāha-‘upalakkhīyassettha padhānattā’ccādi. Itthipumattayuttajaññaviseso upalakkhīyo, apaccetīdamupalakkhaṇaṃ, sayanti yathāvuttamupalakkhaṇaṃ sayaṃ. Kāriyappaṭipattiyāti pume napuṃsakepacce-bhidheyye vidhi hoticcevaṃ kāriyappaṭipattiyā vattuṃ na iṭṭhaṃ.
“于他语”即于其他语词。“āṇī”是指ṇ词缀之经。“非族姓等者”,谓非成为族姓等之开端者;由此,于“āṇī”经中将说:“唯从以a结尾者,此ṇ,乃从族姓等者而起。”“句与复合词”,即依列举次第而说。“于彼义”,即于彼句所示之义;“彼”即彼句。且应遮止复合词之转起,此为关联。显示巴利原文
Vacanantarepi aññasmiṃ vacane. Āṇīti ṇippaccayasuttaṃ vadati. Agottāditoti yogottassādibhūto na hoti, tato, teneva ‘‘āṇī’’ti sutte (4-5) vakkhati-‘akārantamattatovāyaṃṇina gottādibhūtato’ti. Vākyasamāsāpīti yathāsaṅkhyenāha. Tasmiṃ attheti tasmiṃ vākyopadassite atthe, tanti vākyaṃ. Samāsavuttiñca nivatteyyunti sambandho.
“若有”即若有说者,但因ṇ词缀无常故。“彼亦”,即复合词亦,以“复合词”等而说另一观点。由彼句之成就。于(某一)观点中,句与复合词亦可有;即于该观点中,因复合词之转起已被遮止,故于另一观点,ṇ等之转起不被遮止,句之转起亦可有,此为义。显示巴利原文
Satipanāti vākāre sati tu aniccattā ṇappaccayassa. Sopīti samāsopi, samāsotiādinā pakkhantaramāha. Tena vākyasijjhanena. Pakkhe vākyasamāsāpi siyunti pakkhe samāsavuttiyā eva bādhitattā pakkhantare ṇādivutti na bādhīyatīti vākyavuttiyopi siyunti attho.
2. vaccha 词显示巴利原文
2. Vacchā
为显示Vacchakaccā等之kaccā群,并以分辩示其成就,而说“从vacchā等”等。“Kaṇho brāhmaṇe”是群经。其义为:kaṇha一词,当表“婆罗门”义转起时,令ṇ词缀生起,而不令āṇa等生起。以“如这些”显示此为无定群。“Katāṇiyove”是群经。“于diccā等中”,即从何处见ṇya,即“ṇya diccādīhi”,他们为diccā等;于他们之读诵中,虽无“katā ṇiyove”之读诵,但因diccā等是无定群,故说为已读诵。显示巴利原文
Vacchakaccādinā kaccādigaṇaṃ dassetvā tassa vibhāgena nipphattiṃ dassetuṃ ‘vacchādīhī’tiādimāha. ‘‘Kaṇho brāhmaṇe’’ti gaṇasuttaṃ. Tattha kaṇhasaddo brāhmaṇe vattamāno ṇānaṇāya nappaccaye uppādayatīti attho. Evamādīhiccādinā ākatigaṇattamassa dasseti. ‘‘Katāṇiyove’’ti gaṇasuttaṃ, diccādīsūti yatoṇyo dissati ‘‘ṇya diccādīhī’’ti (4-4), te diccādayo, tesu pāṭhāti taṃsuttappadese ‘‘katā ṇiyove’’ti pāṭhābhāvepi diccā dīnamākatigaṇattā paṭhitameva nāma tanti vuttaṃ.
“ṇya”即ṇya词缀已作之说。所谓族姓等词,即于族姓、世系中作为起始之词。世系者,即传承。而所谓族姓,即牛等之同生、共通,能遮遣凡夫,亦能遮遣车等之言,因能护故,称为族姓,是故说“族姓即世系”。其(族姓)之始等,即为族姓等,此为余蕴。为说明“何者是族姓等?”而作“作名称者”等语。为显示vacchā等是孙等之后裔、他们后裔等义,故说“孙等”等语。显示巴利原文
Ṇyeti ṇyappaccaye kate. Gottādisaddāti gotte vaṃse ādibhūtā saddā. Vaṃsoti anvayo. Soyeva gāvaṃ sajāti sādhāraṇaṃ vijātivinivattanaṃ sakaṭādivacanaṃ tāyatīti gottanti vuttaṃ, tenāha-‘gottaṃ vaṃso’ti. Tassāti gottassa, tassādayo gottādayoti seso. Kete gottādayoccāha- ‘saññākārino’ccādi. Vacchādayo nattādino apaccassa apaccaṃ tadapaccādi cāti dassetumāha-‘nattādino’ccādi.
此处,首先以“家”之想而摄取的,主要是咖提嘉等词。然而,若此处也摄取其他词,那么如“踵部”等某些词,其实已包含在咖提嘉等之中——为说明此义,故说“此处”等语。维纳达,乃金翅鸟之母;所谓“他们”,即指寡妇等。为显示寡妇等之词群,故说“班达咖”等。丈夫已离去者,即其夫已不在者,称为寡妇;班达基,则指私通者。显示巴利原文
Ghapasaññantāvettha bhīyyo kattikādayoti gayhanti. Yadi panettha aññepi gayhanti, atthi paṇhiādayo keciyeva kattikādīsu antogadhā hontīti vattumāha- ‘etthā’tiādi. Vinatā supaṇṇamātā, tehīti vidhavādīhi. Vidhavādigaṇaṃ dasseti ‘bandhaka’ccādi. Vigato dhavo pati assāti vidhavā, bandhakī abhisāriṇī.
“Yassa ca cavaggo”一句为文句关联。仅仅展示“gaggo”这一部分之后,再通过举出属于他部传承所传gaggādi词群中一分之“kuṇḍanī”一词,而引出“koṇḍañño”一词,由此表明,那个gaggādi词群在此处也是被承认的。因此,在那个gaggādi等词群中,他部传承所读到的种种用法,如圣典中可见的“vaccho, aggivessoccādi”等例,在此处也应被知晓——为显示此义,故说“gaggādi”等语。“gaggādi”,即指gagga等词群。以氏族——即gagga世系——之始祖gagga为特征的词群,称为氏族等词群;其中,有一位名为gagga者,他的后代被称作“gaggī”。通过“paputtādova”这一限定,意在表明,gagga的后代应当就只是“gaggī”。显示巴利原文
Yassa ca cavaggoti sambandho, kevalaṃ gaggyoti ettakamevā dassetvā parasatthāgatagaggādigaṇekadesabhūtakuṇḍanīsaddatopi koṇḍaññoti mudāharanto so gaggādigaṇopyatrābhyupagatoti viññāpeti. Tasmā tasmiṃ gaggādikepi parasatthapaṭhite yoyo payogo āgame dissati vaccho aggivessoccādi. Sopīha veditabboti dassetumāha-‘gaggādi’ccādi. Gaggādīti gaggādi ayaṃ. Gottassa gaggavaṃsassa ādibhūtena gaggena upalakkhito gaṇo gottādigaṇo, tena gaggo nāma koci, tassatvapaccaṃ gaggīti bhavati. Paputtādovāti avadhāraṇaṃ gaggassāpaccaṃ gaggicceva yathāsiyāti.
“Pakatassa”指的是“māgadhaṃ saddalakkhaṇaṃ”或“nāmasmā”等所阐述的主题。“Ā”是对名词的修饰说明,因此按照“vidhibbisesanantassa”这一规则,以a结尾的词被摄入——为阐明此义,故说“visesanena ca”等。随后的“anantaramapaccaṃ”则表示句法关联。显示巴利原文
Pakatassāti ‘‘māgadhaṃ saddalakkhaṇa’’nti vā ‘‘nāmasmā’’ti vā pakatassa. Āti nāmavisesanesati ‘‘vidhibbisesanantassā’’ti tadanta vidhinā akāranto gayhatīti āha-‘visesanena cā’tiādi. Anantaramapaccanti sambandho.
“Paccayantena”是指以后缀“rājañño”等结尾的词。“rājañño”的意思是刹帝利族,也就是“rājañña族”。国王的后代称为“rājāpaccaṃ”。显示巴利原文
Paccayantenāti rājaññoti paccayantena. Rājaññotīmassattho khattiyajātīti, rājaññajātīti attho. Rañño apaccaṃ rājāpaccaṃ.
“Samudāyena”是指通过后缀构成的整体词形,“jātiyaṃ”是指在“manussa”这样的族类中。“jātisaddā eteti”这句话,是在说明“manusso”和“mānuso”这些词中并没有“后代”这一含义的原因。“apaccattho ettha nattheva”这句话,则是为了单独指出,被称为“manussa”和“mānusa”的这些词并不含有“后代”之义。“Ṇo vā”指的是,为表达“manu的后代”这一含义,根据“ṇo vāpacce”这一规则,加上ṇo后缀。而“na jāti”是通过否定的方式加以说明。显示巴利原文
Samudāyenāti paccayantasamudāyena, jātiyanti manussajātiyaṃ. Jātisaddāeteti idaṃ manusso mānusoti ettha apaccatthābhāve hetuvacanaṃ. Apaccattho ettha natthevāti ca idaṃ visuṃ manussamānusa saṅkhātassa paccatthassābhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Ṇovāti manuno apaccanti atthe‘‘ṇo vāpacce’’ti (4-1) ṇappaccayova. Na jātīti byatirekamāha.
“Rājasambandhe”是指“raññeti”中所说的与国王的关联。此处当知区分:pañcāla既是刹帝利的后裔,也是pañcāla地区的国王;同样,okkāka的后裔或国王便称为okkāko。显示巴利原文
Rājasambandheti raññeti vuttarājasambandhe. Pañcālānaṃ khattiyānaṃ apaccaṃ, pañcālānaṃ janapadānaṃ rājāti vā evamettha vi(bhāgo) veditabbo okkākānaṃ apaccaṃ rājā vā okkāko.
以通称方式说明“红色”一词的含义,故说“以红花色等”。否则,若说“贪染是苦枯花等”,便可能被理解为“以苦枯花等(染色)”。此词用于“染着”义,如“于食物染着”;也用于颜色差别,如“红色牛”,即赤色之义;又用于将白色等变成其他颜色,如“染成红色的布”。但此处取第三种含义,故说“被变成其他颜色”,此即“染”之义。显示巴利原文
Sāmaññena rattasaddassātthamāha- ‘kuṅkumādinā’ti. Aññathā ‘rāgo kusumbhādī’ti vuttattā kusumbhādināti (vuttaṃ) siyā, rañji aya matthi abhisaṅge‘bhojane ratto’ti. Atthi vaṇṇavisese ‘rattogo’ti, lohitotyattho, atthi sukkasaja vaṇṇantarāpādane‘ratto paṭo’ti. Iha tu tatiye-tthe vattamāno gayhatīti vuttaṃ- ‘vaṇṇantaramāpādita’nti. Rāgāti.
“取义”是说此说明以义理为主。而这义理,是通过诸师辗转相传的教授传承而得以理解的。“rāgā”是对称为“kasāva”(染衣)的义理说明。由此,“tena”是对布匹变红时,染料作为工具的说明;“rattaṃ”是对缘的说明。而这缘,即是染衣料,从实物而言,若无实物则不可能存在,因此,经中虽只说“rāgā”,却能了知所指的“kasāva”一词。又,“rāgā”一词虽直接说明“染”,但通过“tena”也说明了其状态之义。而所指之词,在“tena rattaṃ”(以此染红)的意义中成立,故理解为“以染衣料染红”。由此,“rāga”一词的言说者成就了第三转义。因此,虽依“ṇa rāgā tena rattaṃ”之说,但根据所得之义而说“从表染词之第三转”。在经中,“rāgena rattaṃ”这一意义中,“rāgā”是表染词,为第三转,加ṇa词缀,这便是其义。说“从能表者”,是依转喻的方式而说;即使没有它,即没有那个词缀。显示巴利原文
Atthaggahaṇanti atthappadhānattā niddesassa vuttaṃ. Tañcācariyāna mupadesato avicchinnā (cariya) pārampariyāvagamyate, rāgāti kasāva saṅkhātaatthaniddeso. Tenāti paṭassa rattabhāve rāgassa karaṇaniddeso, rattanti paccayatthaniddeso, paccayo cāyaṃ kasā vatthato bhavatyasambhavā, tena sutte rāgāti vuttepi tabbācakā kasāvasaddāti viññāyati, rāgāti pana tenāti rāgasseva niddiṭṭhepi tabbhāvenā ttho niddiṭṭho, tabbācakā ca honto‘tena ratta’nti atthe hotīti kasāvena rattanti viññāyatīti rāgavācino tatiyantattaṃ sampajjati, tena ‘ṇa rāgā tena ratta’nti vuttepi labbhamānatthavasena vuttaṃ- ‘rāgavācitatiyantato’ti. Sutte pana rāgena rattantetasmiṃ atthe rāgā rāgavācīsaddā tatiyantā ṇappaccayo hotīti attho. Abhidhānatoti upacāravasena kathanato. Vināpi tenāti taṃpaccayaṃ vināpi.
“从第三转”与表示“为知星宿”的“tena”相承接,这是句法关联。经中此义为:“若以与月相合的星宿所标记的时间,则在那被标记的时间中”——在此意义上,从第三转的“nakkhattā”加“ṇa”词缀。而经疏中,“tañca”等是依意趣而说。由“tena”的承接,从第三转可得,因为经中有“nakkhattena”之说。而“kāle”则是从义理说明中,了知“ṇa”词缀所依附的时间为依处,故说“在被标记的时间中”。在分析了有别异的格之后,被区别者也是名称,故说“以星宿”等。在此,有些人执取名为五蕴的作用自性为无常,另一些人则执取实体自性为常。纵然面对那种怖畏,时间也以与月相合的鬼宿等为所标记,故在标记义中第三转是恰当的;为说明此,而说“作用色的时间”等。显示巴利原文
Tatiyantato vijjhatthaṃ tenāti anuvattateti sambandho. Sutte ayamattho ‘‘induyuttena nakkhattena lakkhito ce kālo, tadā tena lakkhite kāletyasmiṃ atthe tatiyantato nakkhattā ṇo hotī’’ti. Suttavivaraṇe tu tañcetyādikamadhippāyavasena vuttaṃ. Tenātyanuvuttiyā tatiyantatoti labbhati nakkhattenāti sutattāti, kāleti pana atthaniddesato ṇappaccayādheyyassa kālo ādhāroti viññāyatīti ‘lakkhite kāle’ti vuttaṃ, visessagatavibhattiyā vicāritāya visesana gatā ca (vicāritā) nāmāti āha- ‘nakkhattene’ticcādi, iha keci khandhapañcakasaṅkhātaṃ kiriyāsabhāvamicchanti aniccaṃ, apare tu dabbasabhāvaṃ niccaṃ. Tasso bhayassapi kālassa candayuttena phussādinā lakkhiyabhāvā lakkhaṇe tatiyā yuttanti vattumāha- ‘kiriyā rūpo kālo’ccādi.
“确定区分”正是为了确定时间的区分,如“鬼宿之夜”等,于世间使用。“以师长”:此处师长指木星,并非星宿,但此处有与月相合之义……因为是以与月相合的木星标记了夜晚。“以昴宿标记的时刻”:此处离开月亮,仅由昴宿标记的时刻,称为“昴宿时刻”。“以鬼宿标记的义利成就”:此处是以与月相合的鬼宿标记了义利成就,而非时间是鬼宿。对于与星宿相合的时间,不执取夜等区分;由表星宿词所生的词缀,依一经制定其消失后,又依另一经而成立。因此,以制定地域的方式,用具足自性、相、数的词来向他人说明,故说“啊!夜”等。显示巴利原文
Visesāvasāyoti kālassa visesāvadhāraṇatthameva hi ‘phussī ratti’ccādi. Loke payujjate. Gurunāti ettha guru jīvo, na nakkhattaṃ, candayuttatā panettha atthi… candayuttena gurunā rattiyā lakkhitattā. Kattikāya lakkhito muhuttoti ettha candaṃ vinā kattikāya tu kevalāya muhutto kālo lakkhito ‘kattikā muhutto’ti. Phussena lakkhitā atthasiddhīti ettha phusseninduyuttena atthasiddhi lakkhitā na kālo phussoti. Nakkhattayuttassa kālassa ratyādivisesāparāmāsena nakkhattavācito uppannassa paccayassa suttantarena lopaṃ vidhāya puna aññena suttena yuttāti desavidhānena sakaliṅgasaṅkhyāyuttehi-ṭṭhamabhidhānaṃ parehi, tadāha- ‘aho ratto’ccādi.
“不执取夜等区分”:即如“鬼宿之夜、鬼宿之日”这样,不执取、不忆念、不把握夜等区分。“以具足自性、相、数”:对于鬼宿、昴宿等,各自有其自性与数,以具足各自所属之性与数的星宿词。“并非由彼所表征的时间”:是说“kattikā”一词为复数语尾,因昴宿由多星组成,故以昴宿所标记的时间,不像其他那样被表述,这是它的含义。那么,若以“kattikā”一词表述那被表征的时间本身,有何过失,为何不这样说?因此说“今日”等。由此也揭示了他宗的过失。当有彼义时,即当有被表征的时间之义时。显示巴利原文
Ratyādivisesāparāmāsenāti phussī ratti phusso ahoti evaṃ ratyādivisesassa aparāmāsena asammassena aggahaṇena. Sakaliṅgasaṅkhyāyuttenāti phussakattikādīnaṃ yaṃyaṃ liṅgaṃ yāyā saṅkhyā, attaniyehi tehi tehi liṅgehi tāhitāhi ca saṅkhyāhi yuttena nakkhattasaddena. Na tadupalakkhito kāloti kattikā saddobahuvacananto bahutārakattā kattikāya, tāyakattikāya lakkhitokāloparehiviya na kathīyatīti attho. Atha tadupalakkhitassakālassevakattikāsaddenābhidhāne ko doso ye nevamuccateccāha- ‘ajjeti’ccādi. Iminā ca paramate doso ubbhāvito, tadatthatte satīti tadupalakkhitakālatthatte sati.
此处当为第七格。从星宿词,通过taddhita词缀的省略,如“应以鬼宿(时)食乳粥”、“在鬼宿(时)应食乳粥”等,因着眼于内在依处,故应为第七格,此乃其他经(如波你尼等)所制定。因此,在“今日昴宿”中,同样因着眼于内在依处且词缀省略,应为第七格“在今日的昴宿中”,而非第一格。然而,此处的用法正是第一格“今日昴宿”。“今日”是以依处为主的表昼夜时间之词,“昴宿”一词也通过taddhita词缀省略而表示彼时。因此,由于两者同格,昴宿也成为依处。而此依处不能脱离所依而存在,故在着眼于内在依处时,这些词中只应有第七格,第一格不应生起,这是其意图。现在,为了显示自宗中第七格无关、唯有第一格成立,而说“然以月为转喻”等。说“不期待内在依处”,以此说明第七格无关。若如此,则无有其他经如他人那样制定第七格,如何会有“生于昴宿”等?为消除此疑而作说明,故说“生于昴宿”等。虽为复数词尾,“kattikāya”是生于昴宿的单数词尾。又说另一方式:“以消失”等。所谓“以消失”,是作“与月相合的昴宿所标记的时间”如此解析之后,所作ṇa。显示巴利原文
Sattamī siyāti nakkhattasaddā taddhitalopantā phussena pāyasaṃ bhuñjeyya, phusse pāyasaṃ bhuñjeyyā’tyādo ādheyyantarāpekkhā siyā sattamī, yā suttantarena vidhīyati pāṇinīyehi, tato ‘ajjakattikā’tetthāpyādheyyantarāpekkhā sattamī siyā lopantattā ‘ajjakattikāsū’ti, na paṭhamā. Paṭhamāyeva panāyaṃ payogo ‘ajjakattikā,ti. Ajjetyadhikaraṇappadhāno ahorattakālavācī saddo, kattikāsaddopi taddhitalopena takkālābhidhāyako, tato yevaubhinnampisāmānādhikaraṇyā kattikāyopyadhikaraṇaṃ sampajjante, tañca na vinādheyyena hotītyādheyyantarāpekkhāyaṃ tesu sattamīyeva siyā, na paṭhamā (upa) pajjeyyātyadhippāyo. Attanodāni dassane sattamiyā appasaṅgaṃ paṭhamāyevopapattiṃ dassetumāha- ‘cande panūpacārene’ccādi, nādheyyantarāpekkhāccanena sattamiyā appasaṅgamāha. Evañcarahi vacanamantarena paresaṃ viya sattamīvidhāyakaṃ kathaṃ kattikāya jātoccāsaṅkiya tampaṭipādetumāha- ‘kattikāya jāto’ccādi. Bahuvacanantattepi kattikāya jātiyameka vacanantaṃ. Pakārantaramāha- ‘lopoti’ccādi. Lopenāti kattikāhi induyuttāhi lakkhito kāloti viggayha kataṇappaccayassa lopena.
13. Sāssa(谷物)显示巴利原文
13. Sāssa
“Seti paṭhamantāti sāti”中的“sā”指第一格词尾,即“yaṃ paṭhamantanti sāceti”所显示的第一格词尾。由于此第一格词尾与“天众满月”有关,故以无分别其义的方式称为“sā”。问:“是何天众?”答:“即世间公认的天众。”因为在世间,祭祀的受供者被称为天众,也就是说,祭祀中应供养的供饼等的受供者,在世间即被认为是所施供饼等的主人——天众,这是众所周知的。因陀罗是其天众,故称“indaṃ”;太阳是其天众,故称“ādiccaṃ”;“havi”指供饼等祭祀物品。显示巴利原文
Seti paṭhamantāti sāti niddiṭṭhapaṭhamantā, yaṃ paṭhamantanti sāceti dassitaṃ paṭhamantamāha. Paṭhamantassa devatāpuṇṇamāsittabhāvato tadatthamabhedenāha- ‘sā’ti. Kā sā devatāccāha- ‘lokappasiddhāyeva devatā’ti. Yāgasampadānampi loke devatāti pasiddhanti yāgassa yajitabbassa puroḍāsādino sampadānampi paṭiggāhako pindādi loke deyyassa puroḍāsādino devatā sāmīti pasiddhantyattho, indo devatā assa indaṃ, ādicco devatā assa ādiccaṃ, havi puroḍāsādi yāgadabbaṃ.
关于“咒语与赞颂亦为天众”:世间公认,以何咒语赞叹某神,该咒语之神即为彼神之主,这便是“大因陀罗、阎摩、伐楼拿是其天众”的释义。“如前所述”:即“由星宿与月亮结合之时”这一经中所说的方法。“maghā”为单数形式,但因星辰形态众多,“maghā”一词多为复数。根据波你尼语法“应依满月之想而变格”(4-2-21),圣典语言以满月为基准,月的分类有满月、朔望、半月等,称谓据此而定,此处约定满月为十五日,古月名中并无不同。这里由于缺少“依想而说”之义,故对“古月”是否包含六日之数有疑,因此有“古月亦同”之说。“pūrṇamā”(满月)不直接指月名,而是表示月亮的循环称谓,如“月数”等。满月之名隐去本义,作为月名使用。对此义的解释:“即是满月”等,实为满月名词,意指满月期,以古月阴历为例,它与古月期十五日紧密相关,称为“关系”。显示巴利原文
Mantathomanīyampi devatāti pasiddhanti yena manthena yo thūyate so tassa mantassa devatā sāmīti loke pasiddhantyattho mahindo yamo varuṇo devatā assāti viggaho. Vuttanaya mevāti ‘‘nakkhatteninduyuttena kāle’’ti sutte vuttanayameva. Jātyekavacanaṃ maghāyāti, tārakarūpānampana bahuttā maghāsaddo bahuvacananto. Pāṇinīyā ‘‘sāsmiṃ puṇṇamāsīti saññāya’’nti (4-2-21) suttayitvā phussī puṇṇamāsī asmiṃ phusso māso phusso addhamāso phusso saṃvaccharoti saññāyaṃ paṭipādenti, tena tesaṃ phussī puṇṇamāsī asmiṃ pañcadasaratteti ettha ca bhatakamāse ca taddhito na bhavati. Idha pana ‘saññāya’nti vacanābhāve bhatakamāsepi chaṭṭhyatthe bhavatītyāsaṅka viracayati ‘bhatakamāsepi’ccādi. Puṇṇo mā iccatra māsaddo candapariyāyoti āha- ‘māsaddene’ccādi. Puṇṇo mā assanti nibbacanāti ettha puṇṇamāsīsaddassa puṇṇo mā assanti nīharitvā vacanāti attho. Vuttiyā atthassa phuṭīkaraṇāya vuttaṃ- ‘so puṇṇo tiādi. Tassanti puṇṇamāsiyaṃ. Sāpuṇṇamāsī, bhatakassa bhatiyā kammakārakassa yo tiṃsati ratto māso paribbayaniyamito, tassa sambandhinī neti sambandho.
关于“Yassañcatithī”等,是以不定方式宣说道果的起始等。也正因如此,所谓“nipāta”(不变词)就指此处的“nipāta”;经中既说“nipātana”,所以说“经文中的词就是nipātana”。接着以“yadipi”等文句,阐明月、经等所含的意图义。“assāti”虽是通称,但在“sāssa devatā puṇṇamāsī”这句经文中,“assāti”虽无特殊限定,却正是从“puṇṇamāsī”(满月)一词中听闻到“月”,从而显示出月与六日等意义的关联。显示巴利原文
Yassañcatithīyanti aniyamena paṭipadādimāha. Atoeva ca nipātanāti imasmāva nipātanā, tenevāha- ‘sutte vacanameva nipātana’nti. Māsasutiyāccādo sādhippāyamatthaṃ vivarati ‘yadipi’ccādinā. Assāti sāmaññavacanepi ‘sāssa devatā puṇṇamāsī’ti sutte assāti avisesavacanepi soyeva puṇṇamāsīsadde sūyamāno māsoyeva chaṭṭhyattho viññāyatīti sambandho.
所谓“十五夜等”,是通过他人的概念而转用的十五夜等。既然如此,既然也举了半月与年为例,为什么不说“五十”呢?答言:“因为半月和年……”等。他这样认为:“半月和年”并非以缘直接表述,但在年中也有星宿月等存在,因此在这年中,星宿月等可被认知。所以通过星宿等来约定半月,以星宿为所依而有月的意义;而“半月”与星宿的相应作用,便得到半月之名。但这并不是对月份本身的持续使用,因此并没有起始的所依。显示巴利原文
Pañcadasarattādoti paresaṃ saññāgahaṇena nivattitapañcadasarattādo. Atha addhamāsasaṃvaccharānampi udāharaṇatte nopaññāso kasmā na katoccāha- ‘addhamāsasaṃvaccharāna’miccādi. Evammaññate ‘‘addhamāsasaṃvaccharānaṃ na paccayenojukamabhidhānamapi tu saṃvaccharepi phussādimāsasambhavāsmiṃ saṃvacchare phussena māsena sambandhā phussotyupacārīyate, yathā ca phussādimāsassa sambandhī addhamāso phusso addhamāsotyupacārīyate , na panojukanti tesamudāharaṇatte nānupādāna’’nti.
“纳卡得那(否定加持)”之意谓无纳卡得那之事。若以纳卡得那为义,即应认为非纳卡得那物不可,否则不可与纳卡得那相许。须据此分开而理解。其次说“如此者即‘此地所述,依着解释而为之’”,为术语之定义。所谓“采纳之地”即所采纳之地,称为“采纳之地”。“伊卡拉萨”即采纳地的先行,“依此事示以采纳地与非采纳地之别”。该词亦应仅用于独觉圣者之特殊关系之类,多说“如‘依此为之’等讼文,同词于多条件之下生起其相依”,此亦表示“独觉圣者专用关系”,所以为何用两重否定词。显示巴利原文
Nākaḍḍhanatthoti ṇassākaḍḍhanattho na hoti. Yadyākaḍḍhanattho assa, tadā cānukaḍḍhitaṃ nottaratrānukaḍḍheyyāti maññate, kociyeva hotīti hontīti ito bhinditvā ānetabbaṃ. Tadā desassāti iminā ‘‘tadādesā taggahaṇena gayhantī’’ti paribhāsamupalakkheti. Katayādesassāpīti kato yādeso yassa tassa katayādesassāpīti. Ikārassāti yādesato pubbe ikārassa, iminā cādesādesīnamabhedo dassito. Tasadde nekenāpi paccekābhisambandhe siddheti evamaññate- ‘‘yathā’tena kataṃkīta’ (4-29) ntyādisutte ekova tasaddo bahūhi paccayattehi sambajjhate, tathihāpi ekameva tasaddaggahaṇaṃ ‘tamadhīte taṃjānātī’ti paccekamabhisambajjhate, tasmā kimetadatthena dvitaggahaṇene’’ti. Dvitaggahaṇe payojanattayaṃ vuttaṃ, tattha paṭhamaṃ dassento jānaniccādinādhippāyamāvīkatvā dvitaggahaṇamiccādinā padatthamāha.
这里以“彼既学且知”一语,说明在双重否定的情况下,条件部分的聚合关系。当聚合存在时,“彼既学且知”得以成立;若仅学而不知,则不成立。为显此不成立,故说“非独觉者”以相关联。例如“如何作证”等说,即与独觉者相关。又说“以‘如是作证’等词,讼文亦符”,故得以成立;此与独觉者的条文相涉,绝非与中道之痛苦相关而用以拒斥解脱法门。显示巴利原文
Tattha-‘yo yamadhīte jānāti cā’ti iminā dvitaggahaṇābhāve paccayatthāvayavassa samuccayappasaṅgamāha. Samuccaye sati(yo) yamadhīte jānāti ca, tattheva siyā, yo panādhīte kevalaṃ, na (jānāti) tattha na siyāti bodhayituṃ byabhicāramāha‘na paccekāti sambandhene’ti. Yathā ‘‘tena kathaṃ kīta’’miccādo ‘‘tena jitaṃ jayati’’ccādi paccekasambandhena bhavati evammāviññāyīti yatheccādi kassāttho. ‘Tena kataṃ kīta’’miccādīhi avatvā ‘‘tena jitaṃ jayati’’ccādisuttekadesavacanamatthabyatti tathā vutte hotīti vuttaṃ, tena jitamiccādo jayanādikā kiriyāne kadabbasamavāyittena pasiddhāti yutto tattha paccekābhisambandho, nevamajjhena vedanā pyekadabbasamavāyittābhiyyotyadhippāyo.
现在显示第二项,以“认识”等开头。所谓相,是令人了知可爱与不可爱果报的因,如时刻、星宿等;所谓灾异,是大地、海洋等舍弃自性而转成异状,从而指示可爱与不可爱果报者。就认识的共通性而言,是指对相与灾异等的了解有共通之处。为了说明前述的认识以领受者为境,故说其因:“他认识它”——以“它”字来指称所领受者。以“由于……”等开头,显示第三项。其关联是:由于生起的方式,领受者得以了知,并由此施设言说。然而在书本中见到“领受者、了知者”的读法。此处意趣为:“‘它’字在某些情况下以已清晰认知者为境,正如《善觉庄严释》中所说:‘它’字以已离、已清晰认知、已经验者为境,而不观待‘任何’字。因此,对于以已清晰认知为境的‘它’字,应单由清晰认知来摄受,作第二项摄受。”至于在三时中使用的“它”字,其境之差别,应由义理师依理了知。显示巴利原文
Idāni dutiyaṃ dasseti ‘jānana’miccādi, nimitta miṭṭhāniṭṭhabodhakāraṇaṃ muhutto kattikādi, uppāto iṭṭhāniṭṭhasūcakaṃ pathavisamuddādīnaṃ sabhāvapariccāgenāññatattagamanaṃ. Jānanasāmaññeti nimittādīnaṃ jānana sāmaññe. ‘Yathāvuttajānanassa ajjhena visayatte hetumāha- ‘taṃ jānātīti tasaddena adhīyamānaparāmasato’ti. Tatiyaṃ dasseti ‘yato ce’ccādinā. Yato ca uppannena vidhinā ajjhena ñātu abhidhānampasiddhanti sambandho, potthakesu pana ajjhetuñātūsuti pāṭho dissati, etthāyamadhippāyo ‘‘katthaci pasiddhivisayo hoti tasaddo, tathā ca vuttaṃ subodhālaṅkāraṭīkāyaṃ pakkantavisayo tathā pasiddhavisayo anubhūtavisayo ca taṃsaddo yaṃ saddaṃ nā pekkhate’ti, tasmā pasiddhivisayena tasaddena puthageva pasiddhiyā upasaṅgahatthaṃ dvitaggahaṇaṃ kattabba’’nti. Atthattaye vattamānassa tu tasaddassa savisayo viseso tatovātthikehi veditabbo.
“境”一词也用于指村落群,而村落群正是区域,因此说“境因是村落群而正是区域”,以此表明“境”与“区域”二词同指。“居”指该区域的居民与住处等;“诵分”是一种特定的篇章。显示巴利原文
Visayasaddo gāmasamudāyepi vattate, gāmasamudāyo ca nāma desoyeva, tenāha visayopi gāmasamudāyattā desoyevā’ti, iminā visayadesasaddānaṃ samānādhikaraṇattamāha. Vasāti desavāsino vasātayo, anuvāko ganthaviseso.
第十六:或可不作,表示任选。显示巴利原文
16. Nivā
以“同名称”等语说明,这不仅仅限于住处,在随后将提到的其他情况中也是如此,意在显示此点。诸如“se”等为词缀。应知“区域名称”于四种意义中可得理解,故有“住处等规则”之说。“住处等”一词,用于住处、附近、产生、存在等义。“合诵名”是世俗音声,即依其他言词之运用而不与词源直接关联的名称。显示巴利原文
Tannāmeccādinā na kevalaṃ nivāseyeva, athakho vakkhamānesu pīti dasseti. Paccayantaṃ sebbādi. Desanāmambhavati catūsu atthesūti viññāyati, tenāha-‘nivāsādo vidhī’ti. Nivāsādoti nivāsa adūrabhavanibbattaatthiatthesu. Saṃhitanāmaṃ nāma lokiyasaddavo hārāppasaṅgamaññasaddavohārenupāttanāmaṃ.
城市亦属区域,故说“附近”。显示巴利原文
Nagarampi desoyevāti āha- ‘adūrabhava’nti.
“如理相应义”即注释中所说的“如理相应”一词之义。显示巴利原文
Yathāyogatthoti vuttiyaṃ vuttayathāyogasaddassa attho.
第十九:于彼;在彼处。显示巴利原文
19. Tami
所谓“词缀名”,是指以处所为第七格意义的事物,其词缀名即表“在此处有”之义,而非其他。因为其他词缀名只与地等特定意义相连,故不称为词缀名。例如:“枣、香草在此处存在”——这是语法解析。显示巴利原文
Paccayantanāmeti paccayantanāmaṃ yassa sattamyatthabhūtassa desassa hasminti attho, nāññasseti bhūmādivisiṭṭhatthayuttato aññassa paccayantanāmaṃ na hotīti attho. Badarā babbajā asmiṃ dese santīti viggaho.
“Hīyyattana”一词,依“saramhā dve”(134)之规则而具有二重性。显示巴利原文
Hīyyattanoti ‘‘saramhā dve’’ti (134) dvittaṃ.
与主人共住者,名为“amacca”(大臣)。显示巴利原文
Amāsaha bhavo amacco.
处于中间的是“majjhima”(中等),处于末端的是“antima”(最后),等等。显示巴利原文
Majjhe bhavo majjhimo, ante bhavo antimo iccādi.
在摩揭陀诸地、荒野、恒河边、山中、林中、家族中、波罗奈城、瞻波城、弥提罗城的,如此作词解。因“可见其他缘”(4-120)而有“eyya”等后缀,这是余义。当见到其他缘时,依此经句,于此处之外亦有其他缘,这是余义;于村落的、于腹中的、于般阇罗人中的、于菩提分中的,如此作词解。显示巴利原文
Magadhesu araññe gaṅgāyaṃ pabbate vane kule bārāṇasiyaṃ campāyaṃ mithilāyaṃ sambhavoti viggaho. ‘‘Dissantaññepi paccayā’’ti (4-120) eyyakoti seso. Paccayantaradassane sati imināva suttena ito aññatrāpi paccayantarāni hontīti seso, gāme bhavo udare bhavo pañcālesu bhavo bodhipakkhe bhavoti viggaho.
于秋季的,或于“有”的,如此作词解。显示巴利原文
Sarade bhavo, bhavā vāti viggaho.
黑暗的;属于黑暗者。显示巴利原文
27. Tamassa
为说明“技艺”一词的含义,故说“losalla”。又以“kiriye”等阐明其义:“行为”即作业,弹奏等的练习;此练习为其所先有,如此构成复合词。以“vīṇādi”等说明由琵琶等声音如何表述,故说“琵琶等”,指物质,即各各聚合之形。说“及技艺”后,阐明其义:“行为之特殊”。即弹奏等行为中殊胜的认知行为之特殊,此义表明琵琶等声音虽指称物质,却以转喻而说弹奏等行为及行为特殊的技艺。“iti”字表示原因。正是此义——即应当练习的、以认知行为特殊为先行的弹奏行为——适合以琵琶等声音来区分,此为意旨。显示巴利原文
Sippasaddatthamāha-‘losalla’nti. Tameva byañjayati ‘kiriye’ccādinā, karaṇaṃ kiriyā vādanādikassa abhyāso, so pubbo yassāti samāso, vīṇādisaddehi kimuccateccāha- ‘vīṇādi’ccādi, dabbaṃ taṃtaṃsamudāyarūpaṃ. Sippañcāti vatvā tadatthaṃ vibhāveti ‘kiriyā viseso’ti. Vādanādikiriyāya visiṭṭho jānanakiriyāvisesoti attho, iminā vīṇādisaddā dabbatthavuttino vādanādikiriyaṃ kiriyā visesañca sippamupacārena vadantīti dīpeti. Itisaddo hetumhi. Sāyeveti abhyāsitabbā jānanakiriyāvisesassa pubbabhūtā vādanakiriyā, visesetuṃ yuttā vīṇādisaddenāti adhippāyo.
此处合理性在于……以琵琶等弹奏为根据,应当把握技艺。如何由琵琶等声音而说物质呢?谓“弹奏”,答言:“因琵琶等为所缘”。为了说明指称弹奏的琵琶等声音如何指称技艺,依据上述道理而说“如”等。琵琶等弹奏,与“如”相连。为阐明已说之义,以“kiriye”等开启注疏之端。“行为”即先有弹奏行为之堪能认知的善巧,因以弹奏行为为所缘,故以“琵琶弹奏”之意义由行为之声而说,此是其义。鼓,即鼓之弹奏,是其技艺;笛,是其技艺,如此作词解。如何以“粪扫衣等”来说明戒与物质的不同所依?答:“持粪扫衣等”。那亦是戒,如此关联。显示巴利原文
Yuttatā cettha… vīṇādivādanavasena sippassa gahetabbabhāvato, kathaṃ vīṇādisaddehi dabbavuttīti vādanā vuccatīti āha- ‘vīṇādi visayattā’ti, vādanavuttivīṇādisaddānaṃ sippavuttittaṃ yathāvuttasso pamāvasena vattumāha- ‘yathe’ccādi. Vīṇādivādananti yatheti sambandho. Vuttameva phuṭayanto vuttiganthassa mukhaṃ vivarīyati ‘kiriye’ccādinā. Kiriyātyāsapubbakaṃ ñāṇakkhamaṃ kosallaṃ vādanakiriyā visayattā vīṇāvādanamiccanena kiriyāsaddena vuccatītyattho. Mudaṅgaṃ mudaṅgavādanaṃ sippamassa, vaṃso sippamassāti viggaho. Sīlamaddabbaṃ kathaṃ paṃsukūlādi(no) sīlatthasamānādhikaraṇattenābhidhānantyāha- ‘paṃsukūlādidhāraṇa’miccādi. Tañca sīlanti sambandho.
“少欲”即对资具的少欲。“知足”即于四种资具的十二种知足。“anuvidhīyamānaṃ”即被随顺而行、被造作。“不期望果报”即由此在此世间不期望衣服等之因,而拒绝持粪扫衣等,持戒则是以彼(头陀)为首要而修习。此义即说:“持粪扫衣等即粪扫衣等之境,故以粪扫衣等之声借代而说;戒即持粪扫衣等之境,故以粪扫衣等之声借代而说。”“三衣即戒”为拆字,“重物即糕点”为拆字,“矛即打击”为拆字,“upadhīyati(被放置)即upariādhīyatī(被置于上)”故称为车轮辐。或者,欲蕴及烦恼行被称为“upadhi(所依/负担)”,是因为它们放置(upadadhāti)苦与乐。显示巴利原文
Appicchatāyāti paccayappicchatāya. Santuṭṭhitāyāti catūsu paccayesu dvādasavidhasantuṭṭhiyā. Anuvidhīyamānaṃ karīyamānaṃ. Phalanirapekkhanti iminā idha loke cīvarādihetu paṇidhāya paṃsukūla dhāraṇādiṃ paṭikkhipati, sīlaṃ tapparabhāvena sevanā. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘paṃsukūlādidhāraṇaṃ paṃsukūlādivisayanti paṃsukūlādisaddenopacārenābhidhīyate, sīlaṃ paṃsukūladhāraṇavisayanti paṃsukūlādi saddenopacārenoccatī’’ti. Ticīvaraṃ sīlamassāti viggaho tesaṃ guḷo paṇyamassāti viggaho tomaraṃ, muggaro paharaṇamassāti viggaho, upadhīyatyupariādhīyatīti rathaṅgaṃ vuccati. Kāmakkhandhakilesābhisaṅkhārā vā upadhi upadadhāti sukhaṃ dukkhaṃvāti katvā.
“Taṃ 和 ha”显示巴利原文
28. Taṃhanti
即使在众多已生与未生的资具作为缘的情况下,他也说明了原因——“因为数量与时间不相杂乱”,意思是:在经中依单数所说,即只欲以该数量而说,故不杂乱。显示巴利原文
Bahumhi bhūtānagatesupi paccayabhāve kāraṇamāha-‘saṅkhyākālānamavivacchitattā’ti, sutte vuttāya ekasaṅkhyāya vuttamānakā lasseva ca vattumanicchitattāti attho.
“其近依”,即他们单数等之近依。“此非无间作者”,意即依特征而言,他们言词在时间序列上无有分离。对于“杀”等词,当词根以动作为主导时,为什么由ṇā等词缀产生并在该义中生起时,却以成就为主导?于此,他说了原因:“由自性故”。“杀鱼者”,即mīne hantī(杀鱼)。“无舌鱼与无目鱼”,即ajivhā animisā ca macchā。“所见即所见之区分”,由此显示该关联中显著的自性。“出世间法”,即九种出世间法,而果法亦然。在下者——如一来果等之观智,作为证得上上道的缘,虽成就其作用,却也令轮转之怖畏转起,故此处依缘之一分而显示。依修习及现观,道法乃修习现观,涅槃法乃作证现观。显示巴利原文
Tadupādānantūti tesamekavacanādīnamupādānantu. Taṃ nānantarīya kattāti upalakkhaṇavasena tesaṃ vacanakālantarānamavinābhāvittāti adhippāyo. Hanticcādityādyantassa kiriyāppadhānatte kathaṃ ṇādīnaṃ tadatthe jāyamānānaṃ sādhanappadhānatta miccatra hetumāha ‘sabhāvato’ti. Mīne hantīti meniko. Ajivhā animisā ca macchā, diṭṭhova sandiṭṭhanti iminā saṃsaddassa visuṃ atthabhāvaṃ dasseti. Lokuttaradhammoti navavidho lokuttaradhammo, phaladhammopi heṭṭhimo sakadāgāmivipassanādīnaṃ paccayabhāvena uparimaggādhigamassa upanissayabhāvato pariyāyato dissamānova vaṭṭabhayaṃ nivatteti, bhāvanābhisamayavasena maggadhammo sacchikiriyābhisamayavasena nibbānadhammo.
“轮转之怖”即称为业、烦恼、异熟的三种轮转怖。“施设言”即对未达义之命令称为施设的开示,即“来见”之言。“由极清净”即由离烦恼垢而于一切皆清净。“有时不容许亦有相应义,应依如自性之开示而显示”,他显示了其无(不容许)之情况,故说“若存在亦……”等。然而“来见”是tyā等词尾,故neti(引导)得缘,如是依词源有缘之施设被施设,非从tyā等词尾亦非从句子,如是云何为“来见”?故说“由来见之声”等。词集合之随行即词群之随行状态,单一“来见”之声。或“来,见此法”即对未达义之命令称为施设,表彼之词即“来见”,“应来见”故为ehipassiko;或ehi为词,ñāpana(令知)为passa,由ehi而令知故为ehipassa,应来见故为ehipassiko。显示巴利原文
Vaṭṭabhayanti kammakilesavipākasaṅkhātaṃ tividhavaṭṭabhayaṃ. Vidhāna vacananti appatte-tthe niyogasaṅkhātavidhino pakāsataṃ ehipassa vacanaṃ. Parisuddhattāti kilesamalavirahena sabbathā visuddhattā. Amanuññampi kadāci sappayojanaṃ yathāsabhāvappakāsanena dassetabbaṃ bhaveyyāti tadabhāvaṃ dasseti. Tenāha ‘vijjamānampi ce’ccādi. Nanu ca ehipassāti tyādyantā, tasmā neteti paccayo pappoti, tathāhi pāṭipadikato paccayavidhānampaṭipāditaṃ, na tyādyantato nāpi vākyato, tasmā kathamehipassikoti hotīti āha-‘ehipassasaddocāya’miccādi. Padasamudāyassānukaraṇoti padasamūhassa anukaraṇabhūto eko ehipassasaddo. Athavā ehi āgaccha imaṃ dhammaṃ passāti yo appatte-tthe niyogasaṅkhāto vidhi, tabbācako yannipāto ehipassāti, ehipassavidhiṃ arahatīti ehipassiko, athavā ehicceva nipāto, dassanaṃ ñāpanaṃ passo, ehīti passo ñāpanaṃ ehipasso, ehipassaṃ arahatīti ehipassiko.
“成为一”,即如同月份与蜜混合般的混合。“此”指结合,“由高举”即须由高举而存在,此为连结。当结合与高举之共存实非唯一时,他说明了原因——以“不净”等。他说明了别异——“无高举”,即无结合、唯所造作之处,并举其缘例显示,以说明与明结合不存在的原因:“由色法性故”等。“有色”,即有色是以已生之缘而分有其义,如钵等与饭等混合。彼法之自性即是结合,彼之状态即是tattaṃ,故彼即是结合;明为有色……如所说之色自性本无,故说“由明之无色性”,即唯行于空界。显示巴利原文
Ekībhāvoti muggehi saṃsaṭṭhānaṃ māsānamiva missībhāvo. Esoti saṃsaggo, ukkaṃsenāti ukkaṃsādhānena ca bhavitabbanti sambandho . Saṃsaggaukkaṃsānaṃ sahabhāvassa anekanti katte kāraṇamāha- ‘asucidabbe’ccādinā. Byatirekamāha- ‘nukkaṃso’ti yattha saṃsaggarahitaṃ kevalamabhisaṅkhattamatthi, tattha paccayamudāharaṇena dassetvā vijjāya saha saṃsaggassāvijjamānatte kāraṇaṃ vadati ‘rūpī dhammattā’tiādi. Rūpaṃ bhūtopādāyabhedamassa atthīti rūpī, ghatādi saṃsaṭṭhaṃ bhattādi. Tassa dhammo sabhāvo saṃsaggo, tassa bhāvo tattaṃ, tasmā, tassāti saṃsaggassa, vijjātvarūpī… yathāvutta rūpasabhāvābhāvā, tenāha- ‘vijjāya ca arūpittā’ti caraiccandhātuyeva carati.
“口的与心的”,即“由意等之己,所谓‘凡任何’即任何”。“在此,由多闻者得此决定”,故说“或从彼”,即“由提婆达多所作”是其义,也是彼义。彼之不得,是由于词的分离,在修习中不能了悟;若说“提婆达多性质”,则“由提婆达多所作”这一义就不能被领悟……由于如此词的分离,彼义不被领悟,而了悟仅在有能力时才生起。为简略显示此义,故说“由彼义之不得”等。显示巴利原文
Vācasikaṃ mānasikanti ‘‘manādīnaṃ saka, yaṃkiñcīti satādikaṃ yaṃkiñci. Bāhulakenevetthāvadhāraṇaṃ labbhatīti vuttaṃ- ‘tato vā’ti, devadattena kītoti so attho tadattho, tassa appatīti abhidhānasattivekallena vuttiyamanavagamo, devadattikoti hi vutte devadattena kītotyayamattho nappatīyate… tādisa saddasattivekallena tadatthassānamidhīyamānattā, avagamo ca nāma sati sāmatthiye siyāti imamatthaṃ saṅkhepato dassetumāha- ‘tadatthāppatītiyā’tiādi.
所谓“词相之性”是指:词(abhidhāna),即对可说之义,在有力之句中依修习而阐述;此相即是自性。凡具有这些词相者,其状态即是tattaṃ,至于他们之类,亦应作如是观。“由阳焰所造或混合”,即“由木签所赢”,此为拆解。显示巴利原文
Abhidhānalakkhaṇattanti abhidhānaṃ sati sāmatthiye vākye vacanīyassātthassa vuttiyā kathanaṃ lakkhaṇaṃ sabhāvo yesante abhidhānalakkhaṇā, tesaṃ bhāvo tattaṃ, tabbādisamāpyevameva daṭṭhabbā. Maricena abhisaṅkhataṃ saṃsaṭṭhaṃ vāti, salākāya jitanti viggaho.
“彼之 tassa”显示巴利原文
30. Tassa
凡是说“亦见其余诸缘”者(4-120)显示巴利原文
Yo ‘‘dissantaññepi paccayā’’ti (4-120)
“Pavuttepīti”意为“迦旃延所说”,意指:在他处(aññasmiṃ)中的“ṇo”成为“hoti”等。显示巴利原文
Pavuttepīti kaccāyanena pavuttanti atthe ‘‘aññasmiṃ’’tismiṃṇo hotevāti adhippāyo.
「以 gava(牛)」显示巴利原文
35. Gavā
指“两棵树”。显示巴利原文
Duno rukkhassa.
“父母谓父母者”,意指母亲的父母与父亲的父母,即母亲一方的父母及父亲一方的父母。并非于每一方各取两人,而是指依前文所说方式,每一方的‘父母二人’之说不能成立——此为其义。显示巴利原文
Mātāpitunnaṃ mātāpitaroti mātuyā mātāpitaro pitussa mātāpitaro, na ekamekato dvīsūti ekato ekato vuttanayena dvīsudvīsu atthesu na bhavatīti attho.
“母亲之利益、父亲之利益”,此为分析释。显示巴利原文
Mātu hito, pitu hitoti viggaho.
虽依一般形态而了知,却于特殊形态不能辨识者,称为“未知之特殊”。凡以木料等所造之像,即是其仿制品。“关系”具有主属的特征;凡具有此关系者,即名为“有关系者”。当问“谁的?”时,由词语所指示的那个特殊对象,便是“关系之特殊”;此无知即以关系之特殊为其境域,如此构成复合词。所谓“因无使用而不成立”,意谓即使这不是它的词根,但其使用仍可成立。正如对某事物完全无知,若全无对事物的认知,则词根便不存在;因为对全然不知其意义的音声,无法投入应用,故此处仅依一般形态已知而特殊形态未知者,即被称为“未知”,应如此理喻。所谓的“未知者”,即是问“谁的?”、“从何而来?”或“是何性质?”之对象。以“kappaccaya”结尾的名称,例如“如象一般者”(hatthikiccaya)等,是表示相似之义,故为以“kappaccaya”结尾的名称。或者,由执著而成立,如持有阿琼木等形态者,便以“阿琼”等词称呼之,此为其义。显示巴利原文
Sena rūpena ñātepi visesarūpena aññāto aññātaviseso. Kaṭṭhādimayā yā paṭimā tampaṭicchandakaṃ. Sambandho sassāmīlakkhaṇo assa atthīti sambandhi kassāti kiṃ saddaniddiṭṭho, sova viseso, sambandhiviseso visayo assa aññāṇassāti samāso. Payogāsambhavāti ayamassoti vutta assappakatiyāpi payogā sambhavā. Tathāhi yadi yassāccantamajānanaṃ siyā tathā sati sabbathā vatthujānanābhāve pakatiyeva na siyā, na hi sabbathā aviññātattho saddo payogamaharati, tasmā sarūpena ñātassa yassa viseso aviññāto, soyevidha aññāto-timatoti viññāyate, aññāto-ssokassa vā kutotivā kiṃ sabhāvo veti hi assakoti. Kappaccayanto hatthikaiccayannāmadheyyaṃ nāmaṃ yassa hatthiviyāti dassitapaṭibhāgassa so kappaccayantanāmadheyyo. Abhinivesena vā sijjhanti yathā ajjunādivesadhārini ajjunādisaddenāti adhippāyo.
“Paṭimāyāti”在此处意指专为供养而取用之像;因名称与孔雀相同,故说“如孔雀”,如此连接。Cañcā指草人,此处则指与草人相似的人形者。所谓意外(ākasmika),即突然发生;“在‘自义’(4-122)中”加后缀ṇiko。凡不依先前智慧而生者,称为意外;在表意外之义时,若有所指,因用于iva之义,故加后缀īyo,即表此义。犹如乌鸦与棕榈果,合称乌鸦棕榈,其结合亦然。又如山羊与剑的结合,当意外发生时,某物名为山羊剑性,于iva义加ṇo。Sakkaranti中,依“于复合中有时”(4-125)而不增音。如牟尼、如愚者、如斧、如一屋,如此解析;又如红,指红宝石水晶。显示巴利原文
Paṭimāyāti ettha pūjanatthā eva paṭimā gahitā, morasamāna nāmattā moroviyāti yojanā, cañcā tiṇapuriso, idha pana taṃ sadiso puriso manusso cañcā. Akasmā eva ākasmikaṃ ‘‘sakatthe’’ti (4-122) ṇiko. Yaṃkiñci abuddhipubbakaṃ, tamākasmikaṃ, tasmiṃ ākasmikebhidheyyo sati ivasaddatthe vattamānato īyo hotīti attho. Kāko ca tālañca phalaṃ kākatālāni, tesamiva milanaṃ. Ajākhaggānamiva milanaṃ yadākasmikaṃ, kiñci tama jākhaggīyaṃ , ṇo ivatthe. Sakkaranti ‘‘saṃyoge kvacī’’ti (4-125) vuddhyabhāvo. Munīva, bālova, kulisamiva, ekasālāivāti viggaho, lohitova lohitiko phaṭikamaṇi.
“Doṇādīti”中,由“ādi”一词也包含了khārasata等特殊量度。数字如八十五等,或其他任何,如半身等;十六斗为一khārī。岂非先说“五部分为书籍种类”,而后又说“或其他如僧团等”吗?这如何可能?因为没有像巴尼尼语法中“于数字、名称、僧团、经、学习处”(5-1-58)那样的经句,故记持此义而说“以数字词”等。“以ādasahi,用于数字”,因“五”一词表数字,故说“五支”。在量词邻近时,认为“五”一词也用于数字,故说“五数字者”。五说即说五次,这是以同义词阐明“āvutti”一词之义。显示巴利原文
Doṇādītyādisaddena khārasatādayopi parimāṇavisesā gayhanti. Saṅkhyā asītipañcādayo, aññaṃ vā yaṃkiñcīti upaḍḍhakāyādi, soḷasa doṇā ekā khārī. Nanu pañcakaṃ ganthajātanti vatvā aññaṃ vā saṅghādikanti vuttaṃ taṃ kathaṃ pāṇiniyehi viya ‘‘saṅkhyāya saññāsaṅghasuttājjhayanesū’’ti (5-1-58) suttitattābhāvāti manasi nidhāya ‘saṅkhyāvācīhi’ccādi vuttaṃ. ‘‘Ādasahi saṅkhyeye vattantī’’ti pañcasaddassa saṅkhyeye vuttattā āha- ‘pañcāvayavā’ti. Parimāṇasaddasannidhāne saṅkhyānepi pañcasaddoti maññamāno āha- ‘pañcasaṅkhyānañce’ti. Pañcā vuttayoti pañcavārā, rūpānīti ca pariyāyantarena āvuttisaddasse vātthaṃ byattaṃ karoti.
难道在经中论及数字时,并未提到“多少”等用法,而数字仅见于数量、量度上,为何此处有此规则?因此说“多”等。此规则唯适用于数字与量度,意思是:当“kiṃ”一词仅用于数字与量度的范围时,才有此“rati”等规则。若问:此处的“kiṃ”词用于提问,如何能用于数字与量度?答:虽然它不直接表示数字与量度,但由于数字与量度正被询问,所以说它用于数字与量度的范围。在说明“多”等规则的效力与用法能力之因时,指出其果:“然而,在此处”等,是以划分、度量的方式。此处的意图是:“当以此‘kiṃ’词贬斥数字与量度,例如‘这十者的数字、量度,毫无少许’时,由于数字与量度被贬斥,它仍属数字与量度的范围;因此,即使‘kiṃ’词用于呵斥,也可以有‘rati’等规则,但由于‘多’等规则的缘故,此处则无。”带r字母的语法标记是为了省略i音,如此连接。显示巴利原文
Nanu sutte saṅkhyāyanti na vuttaṃ katyādayo ca payogā saṅkhyā parimāṇeyeva dissanti kathaṃ nāmetthāyaṃ vidhīti āha- ‘bahule’ccādi. Saṅkhyāparimāṇeyevāyaṃ vidhīti kiṃ sadde saṅkhyāparimāṇa visayeyeva vattamāne ayaṃ ratyādiko vidhīti attho, nanu cettha kiṃ saddo pañhe vattamāno kathaṃ saṅkhyāparimāṇe vattateti vuccate, yajjapi saṅkhyāparimāṇe na vattate, tathāpi saṅkhyāparimāṇassa pucchiyamānattā saṅkhyāparimāṇavisaye vattate vāti. Bahulādhikāra payogasāmatthiyahetunidassane phalamāha- ‘yatratvi’ccādi, paricchedakattena parimāṇakattena. Ayametthādhippāyo ‘‘yadākimidaṃ saṅkhyā parimāṇamesaṃ dasannaṃ na kiñci appakamevetanti saṅkhyāparimāṇameva kiṃ saddena nindīyate, tadāpi saṅkhyā parimāṇassa nindīyamānattā saṅkhyāparimāṇavisayattameveti khepe vattamānāpi kiṃ saddā raticcādi siyā, bahulādhikārāditova panettha na siyā’’ti. Rakārānubandhā isaddalopatthāti yojanā.
45. 已生。显示巴利原文
45. Sañjātaṃ
以饥、渴为本性而忍受者,在表达非及物动词的愿望时,依据“表去向之词根,于业与依处中”(5-59),于作者中附加 kta 后缀与 ñi 后缀,虽已成立 bubhukkhito、pipāsito 等形式,但为说明现行用法,故列出 bubhukkhā、pipāsā 的读法。显示巴利原文
Bubhukkhāpipāsappakatīhi khasantāhi akammavacanicchāyaṃ ‘‘gamanatthā kammakādhāre cā’’ti (5-59) kattari kte ñimhi ca bubhukkhito pipāsitoti siddhepi vattamāne payogatthaṃ bubhukkhāpipāsāti pāṭho.
一切分际色,即指称量、量度等一切分际色。其中,依高度而量的称为高度量,从一切方面而量的称为周量。显示巴利原文
Sabbamparicchedarūpanti ummānaparimāṇādikaṃ sabbaṃ paricchedarūpaṃ. Tatra ca uccattena mānamummānaṃ, sabbato mānaṃ parimāṇaṃ.
“以量度与周量,以及数目,于疑惑中应说 matta”,这是波你尼所说应说之语。其中,量度指长度。数目是从格。意思是:依这些,于疑惑中应说 matta。如 vidatthimattaṃ、ratanamattaṃ 等,依次为此处的例证。显示巴利原文
‘‘Pamāṇaparimāṇehi saṅkhyāyacāpi saṃsaye mattovattabbo’’ti (5-2-37) pāṇiniyavattabbakāravacanaṃ, tattha pamāṇa māyāmo. Saṅkhyāyāti pañcamī. Etehi saṃsaye matto vattabboti attho. Vidatthimattaṃ ratanamattaṃ vātiādīni kamena tatthodāharaṇāni.
“不应说”即否定如前所述的应说之语。在否定该说之后,若对诸如“一搩手量”、“一宝石量”等任何杖、谷类等产生疑惑,则由于没有所谓“量”的确切界定,这些用法又如何能够成立?针对这一疑虑,说明其原因:“因为如此安立故得成就”。“如此安立”是指通过“此以搩手为量”、“此以宝石为量”等方式来安立、认可的意思。而所谓的疑惑,只有在执取双方时才存在。为证成前说之安立,乃说“非由其他”等语。“由双方”即指“此以搩手为量”、“此以宝石为量”等双方。成立,即指疑惑的成立。以膝为其量者,称为膝量。显示巴利原文
Na vattabbanti yathāvuttavattabbavacanaṃ paṭikkhipati. Paṭikkhitte tasmiṃ vidatthimattaṃ ratanamattaṃ vātiādi(nā) yaṃkiñci daṇḍapubbaṇṇādikaṃ saṃsayitaṃ, tena mānasaṅkhātassa paricchedassābhāvā kathamete payogā siyunti āsaṅkiya tattha kāraṇamāha- ‘tathābhyūhanato siddhattā’ti. Tathābhyūhanatoti vidatthimānampamāṇamassa ratanammāna massātyādinā tenappakārena abhyūhanato abhyupagamatoti attho. Saṃsayo ca nāma ubhayapakkhaparāmasane sati siyāti yathāvuttamabbhūhanaṃ sādhetumāha-nāntarene’ccādi. Pakkhadvayehīti vidatthi mānamassa ratanammānamassāti evamādikehi pakkhadvayehi. Abhyūhanaṃ saṃsayassāti gamyate. Jaṇṇu mānamassa jaṇṇutagghaṃ.
“人以彼为量”,是其语义析解。显示巴利原文
Puriso pamāṇamassāti viggaho.
“依于执取之相而执取”的连属关系为:依于“肩部”等相而执取,由此便遮止了依于其他相而执取。显示巴利原文
Upādhyantaropādānāti ‘aṃse’ti nimittantaropādānā nivattatīti yojanā.
“三十七”等数目中的第一数,在此十万之上增加的量,称为“ḍo”,这是经句的含义。先说“三十七”等中的“第一”,是为了显示从第一数开始的规则。有人质疑:“经中并未说‘于十万、十万有ḍo’,既然如此,注释中为何提到‘百、千、十万’?”为释此疑,故说“由两种方式理解”等。“由两种方式理解”指以“百与千”及“十万”两种方式理解,其用意在于:在此注释中,两种理解方式及用法的展示即是理由。当具有相同种类的缘义存在于根本义时,即如金币等,指具有相同种类的缘义。对于金币等,即是指种类相同者。为显示并非仅此一例,故说“二十一”。由于诸词并非已成就,此处不适用关于缘的取用通则。显示巴利原文
Saccutīsāsadasantāya saṅkhyāya paṭhamantāya asmiṃ satasahasse adhikā saṅkhyāti atthe ḍo bhavatīti suttattho. Saccutīsā sadasantāti paṭhamāvacanaṃ paṭhamantato vidhiñāpanatthaṃ. Nanu ca sutte ‘satasahassa satasahasse ḍo’ti na vuttaṃ, tathā sati vuttiyaṃ kathaṃ ‘sataṃ sahassaṃ satasahassaṃ vā’ti vuttantyāsaṅkiyāha-ubhayathāvagamā’tiādi. Ubhayathāvagamāti sataṃ sahassanti ca satasahassanti ca ubhayappakārenāvagamā, ubhayathāvagamo payoga dassanañcettha evaṃ vivaraṇe kāraṇanti adhippāyo. Paccayatthena samānajātiye pakatyatthe satīti yenakenaci suvaṇṇakahāpaṇādinā paccayatthena samānajātiye. Suvaṇṇamāsakadīna masamāna jātiyānaṃ. Akevalaṃ codāharaṇaṃ dassetuṃ ‘ekavīsa’nti vuttaṃ. Anipphannattā saddānamidha paccayaggahaṇaparibhāsāvatāro natthi.
有人质疑:“‘数’这个词既用于数目本身,也用于所数之物,为何此处仅限于数目本身来解释,而作此注释?”回答说:“虽然……”等,其用意是:与“数”一词最邻近者。由此,也显示出这是一个以工具格来成就的“充满”之词。为了显示:由“从彼”之说,通过与此词相关的“彼”字所暗示的“已数”之义,那个“被充满”正是作为其对象而成立,故说“由那充满者而充满”。显示巴利原文
Nanu ca saṅkhyāsaddo saṅkhyāne saṅkhyeyye ca vattate, kathamettha saṅkhyānevasitā vutti yenevaṃ vivaraṇaṃ katamiccāha- ‘yadipi’ccādi, paccāsannaṃ saṅkhyāsaddassāti adhippāyo. Iminā ca karaṇasādhano-yaṃ pūraṇasaddoti viññāpeti. Yatoti vuttayaṃ saddasambandhinā taṃsaddena seti ulliṅgitassa saṅkhyātiatthamupadassiya sāyeva pūrīyatetīmassa kammabhāvena tiṭṭhatīti dassetuṃ tena pūraṇena pūrīyate’ti āha.
“成就”即解释“被充满”之义。以此表明:“并非如罐子等实物之间以不溢出方式填充,所谓数的充满,乃是恰好达到该数。”进而,为了说明“该数被彼所充满”这一语句的合理性,指出:只要该数存在,即所安立的缘,是对该“数”词的指称,而它与充满者并无差别,故说“以无别的方式说‘数被彼所充满’”,这是以能诠与所诠无别的转喻而说。在说明了“于所数之物的充满,并无ḍo”之后,为阐明其义,说“十二”等。那个罐子是那些罐子的充满者,以实物之间不溢出的方式。以“二十的充满者”等作拆解。显示巴利原文
Sampajjateti pūrīyatetyassatthamācikkhati. Anenetaṃ dasseti ‘‘(na) ghaṭikādīnamiva dabbānaṃ dabbantare nātirittīkaraṇaṃ saṅkhyāya pūraṇaṃ kiñcarahi tassa samappattiyevā’’ti. Atha kāyaṃ vacoyutti ‘sāsaṅkhyā pūrīyate yene’ti, yāvatā sāti yasmā paccayo vihito tassa saṅkhyāsaddassa parāmāso tassa ca pūraṇena abhedoccāsaṅkiyāha- ‘abhedenoccate saṅkhyā pūrīyate yenetī’ti abhidhānābhidheyyānamabhedopacārena vuccatītyattho, saṅkhyeyyapūraṇe ḍo na hotīti vatvā tadatthaṃ vibhāvetumāha- ‘dvādasanna’miccādi. So ghaṭo tāsaṃ ghaṭikānaṃ pūraṇo dabbānaṃ dabbantare nāti rittīkaraṇavasena. Vīsatiyā pūraṇotiādinā viggaho.
迦旃延依“dvitīhi tiyo”等经句,从“dvi”“ti”等词安立“tiya”词缀;又依“tiye dutāpi cā”等经句,将“dvi”“ti”等替换为“duta”等形式,成就“dutiya”“tatiya”等词;更依“catuchehi thaṭhā”等经句,从“catu”安立“tha”词缀,由“dvi”“ti”等成就“catuttha”等词。于此处有人疑:“依此道理,它们如何成就?”为显示注释中“如何”等所说,故说“于数”等。注释中以“dutiyassa”等显示了经句的一部分,为完整显示,遂以“dutiyassa”等及“catutthatatiyānaṃ”等而说。显示巴利原文
Kaccāyanena ‘‘dvitīhi tiyo’’ti (2-8-42) suttena dvitisaddehi tiyappaccayaṃ vidhāya ‘‘tiye dutāpi cā’’ti (2-8-43) dvitīnaṃ dutādesena dutiyaṃ tatiyanti ca ‘‘catuchehi thaṭhā’’ti (2-8-41) suttena catuto thappaccayaṃ vidhāya dvittena catutthanti ca nipphāditaṃ. Idha tathā bhāvena kathaṃ te sijjhantīti āsaṅkiya vuttiyaṃ ‘katha’miccādi vuttanti dassetumāha ‘saṅkhye’ccādi. Vuttiyaṃ ‘dutiyassā’tiādinā suttekadesā dassitāti tāni sampuṇṇaṃ katvā dassetuṃ ‘dutiyassā’tiādinā ‘catutthatatiyāna’miccādinā ca vuttāni.
问:“取用数词有何过失?”答:“数词”等。由于数词唯固定于单一意义,故在多数场合不会有用法。以“唯以主要者”等说明“独一”之义。是期望在生起者于多数场合有运用。显示巴利原文
Saṅkhyāvacanassa gahaṇe ko dosoccāha-‘saṅkhyāvāci’ccādi. Bahuttavisaye payogo na siyāti saṅkhyāvacanassa ekatthe niyatattā vuttaṃ. Ekākīhiccassa atthamācikkhati padhānabhūteheva’ccādinā. Upapajjake bahuttavisaye payogotyapekkhate.
56. 从“犊牛”而来。显示巴利原文
56. Vacchā
虽已说“有tara”,由此可知“从这些有tara”;然而,因经文中说“从vaccha等”,故也理解为“vaccha等”,是以用“vacchādīnaṃ”等显示注释文。有人质疑:“在‘瘦弱’义上,从vaccha等安立词缀,而于身体瘦弱的vaccha等,若不别取差别,也会无简别地得到运用;既然如此,为何此处唯以自性的瘦弱为所解,而作此注释?”答:“vaccha等词”等。当从vaccha等根本安立词缀时,其生起之因如年龄差别等;有此因时,vaccha等词方安立于事物上,此因邻近于词缀;并非仅因瘦弱的状态,vaccha等词便生起于事物上。因此,唯有作为该词生起之因的瘦弱,才适合由词缀来成就,而非单纯泛称的瘦弱。生起之因是相关联、相邻近的,故为同位语。显示巴利原文
Taro hotīti vuttepi tehi taro hotīti viññāyati, vacchādīhīti sutattā pana vacchādīnanti ca viññāyatīti vacchādīnantiādinā vuttiganthopadassanaṃ. Nanu tanutte vavacchādīhi paccayo vidhīyate, ye ca sarīrena kisāvacchādayo, tatrāpyavisesena payogo pasajjati visesānupādānato, tasmā kathamatra sabhāvasseva tanuttaṃ viññāyate yenevaṃ vivaṭamiccāha- ‘vacchādisaddāna’ micca-di, vacchādīhi pakatīti paccaye vidhīyamāne tāsaṃ pavattinimittaṃ vayovisesādi, yasmiṃ sati vacchādayo saddā dabbe-bhinivisante, taṃ paccayā-sannaṃ, na ca kisattassa bhāvā dabbe vacchādisaddā pavattante. Ato tasseva saddappavattinimittassa tanutte yuttaṃ paccayena bhavituṃ, (na) tanuttamatteti maññate. Pavattinimittaṃ sambandhi āsannanti samānādhikaraṇāni.
犊子为第一阶段,其减损是第二阶段的到来。当犊子进入第二阶段时,作为‘犊子’一词生起之因缘的第一阶段仅存少许残余,这便是所谓‘清晰发声’等的含义。被称为‘壮牛’者,即已进入第二阶段;其减损是第三阶段的到来。因为在进入第三阶段时,第二阶段作为‘壮牛’一词生起之因缘仅存少许残余,且因种姓混杂,如驴种与牝马种相混。能负重者称为‘公牛’;当其负重能力变弱、衰退时,则称为减损,故说‘能力之减损,即无力性’。显示巴利原文
Vaccho paṭhamavayo, tassa tanuttaṃ dutiyavayappatti. Dutiyañhi vayaṃ pappontassa vacchassa paṭhamo vayo vacchasaddassa pavattinimittaṃ kiñcimattāvasesaṃ bhavati amumevāha-‘susuttasse’ccādinā. Ukkhotaruṇodutiyavayappatto vuccate, tassa tanuttaṃ tatiyavayappatti. Tatiyañhi vayappattakāle dutiyassa vayassa ukkhasaddappavatti nimittassa kiñcimattā vasesato jātisaṅkarattā gaddabhajātiyā vaḷavājātiyā ca missattā. Bhāravāhakattampati yo samattho, so usabhotyuccate, yadātu tassa bhāravāhakatte sāmatthiyaṃ mandaṃ bhavati parikkhīṇaṃ, tadā tanuttambhavatītyāha- ‘sāmatthiyassa tanuttaṃ appabalatā’ti.
57. 从“何”而来。显示巴利原文
57. Kimhā
所谓集合体,或有两分,或有多分。其中,对于两分集合体,在简择时,依其力用,唯知简择其中一分,即随顺彼。对于多分集合体,虽经文中未出现‘谁的简择’一语,亦应知唯为其中一分的简择,故举‘汝等之中,提婆达多是哪一个’等为例。因为有‘汝等之中,提婆达多是哪一个’‘汝等之中,谁是某某’等众多例证,简择词虽非复数义,然所简择之词是复数,故以复数说。由父子相续而传衍的族姓为‘种姓’;表示此族姓的词,虽非父子后缀,亦依无差别的假说而称为‘种姓’。那些父子后缀,依所有者关系,通过所有者而在子嗣中生起,故为关系词。‘行步’等词为行为词,因所诵习的‘咖达’等义,各依其行步之行为为因缘,而在诵习者中生起。在那些关系词中,某些词的含义,以及行为词的含义,虽无真实的生起,然而世间以生起为因缘而随喜乐,故说‘种姓与行步俱’。彼处亦以生起为假说,故言‘因咖达之行步而有生起,因种姓而有生起’。显示巴利原文
Samudāyo nāma dvyavayavo vā siyā bahukāvayavo vā, tattha dvyavayavasamudāyā niddhāraṇe sāmatthiyā ekasseva niddhāraṇaṃ viññāyati tamevānusarati. Bahukāvayavasamudāyāpye ‘kassa niddhāraṇe’ti sutte ekassāti vacanābhāvepi ekasseva niddhāraṇaṃ viññātabbaṃ teneva kataro bhavataṃ devadatto’tyādikamudāharaṇamadāsi. Kataro bhavataṃ devadatto kataro bhavataṃ kaṭhotyādyudāharaṇabahuttena niddhāraṇavācīnamabahutthepi niddhāriyamānavācīhī’ti bahuttena vuttaṃ. Apaccaparaṃparāya pavattaṃ gottaṃ vaṃso, tadabhi dhāyino apaccappaccayantāpi abhedopacārena gottaṃ, tevāpaccā paccavantasambandhadvārenāpacce pavattāti sambandhisaddā bhavanti, caraṇasaddā ca kaṭhā yo kiriyāsaddā bhavanti kaṭhādīhi vuttajjhayanatthaṃ yathā sakaṃvatacaraṇakiriyānimittattenājjhetūsu pavattāti tesaṃ sambandhisaddānaṃ kesañci atthassa kiriyāsaddānaṃ cātthassa asatyapi jātitte jātinibandhanaṃ loke kāriyamiṭṭhaṃ taduttaṃ ‘‘gottañca cara- ṇehi sahā’’ti. Tatthāpi jātittamparibhāsitaṃ, tenāha- ‘kaṭhassa caraṇattā jātittaṃ gotattā jātitta’nti ca.
58. 以“彼”而成。显示巴利原文
58. Tena
所谓‘世间’,是就其他语法家而言。然在此处,则是无差别而说,此为前后关联。因为在语法书中是依通相而说,所以有此联结。为显示通相所说的方式,故说‘如何’等。‘由天人所赐’‘由梵天所赐’等,是主格或工具格的分析语句。‘提婆达多’‘提婆达提咖’‘天女’‘提婆罗’等,是复合词形式的语词。显示巴利原文
Lokiyāti parasaddasatthakāre sandhāyāha. Iha tu avisesena vuttanti sambandho. Niruttiyaṃ sāmaññena vuttattāti yojanā. Sāmaññena vuttākāraṃ dassetuṃ ‘katha’ntiādi vuttaṃ. Devehi datto brahmunā dattotiādīni kattari karaṇe vā viggahavākyāni. Devadatto devadattiko deviyo devalotiādīni vuttipadāni.
其中,为显示语法论典中所载‘提婆达多’、‘提婆达提咖’等复合词的构成方式各有不同,并显示‘提婆罗’、‘天女’等词则是通过另一类语词而构成,故说‘为天所赐’等。为显示其他语法家对‘提婆罗’、‘天女’等词,同样是通过另一类语词来构成及其构成方式,故说‘某些’等。他们唯取部分后缀,因此他们所立的‘提婆罗’、‘天女’等词,便有‘datti’等词形。‘kappanāgāravo’则是依‘datta’一词部分省略,而为‘kappanāgārava’。显示巴利原文
Tattha niruttipiṭakāgatānaṃ ‘devadattā devadattiko’tiādīnaṃ vuttipadānamaññathā nipphattimupadassiya devalo deviyotiādīnampana vacanantareneva nipphattiṃ dassetuṃ ‘devehi datto’tiādi vuttaṃ. Parasaddasatthakārānampi devalo deviyoti vacanantareneva sādhanaṃ sādhanākārañca tesaṃ dassetuṃ ‘kecīhī’tiādi vuttaṃ. Ekadesatoyeva paccayamicchanti tena tesaṃ devalo deviyo datti loccādi bhavati. Kappanāgāravoti dattasaddalopanāmekadesavasena kappanāgāravo.
59. 对“彼”、属“彼”。显示巴利原文
59. Tassa
‘并非一切’等语,是在普遍适用的通则下说明其结果。‘有’这个词,有时用于指动作,如‘于有,有如是法则’;有时用于指意趣,如‘此是其有’;有时用于指词义,如‘这些诸有’;有时仅是泛指存有,如‘诸草之有’。因此说‘“有”一词’等。‘经由词形成就的途径’:即经由‘有’一词的词形成就途径;能阐释其义者,名为‘词’,亦即名称,因为‘依此而义被言说’。能了知义之自性者,名为‘觉’,此即所依,因为‘依此而义被了知’,或‘义依此而现起’,故称‘所依’。显示巴利原文
Na ca sabbetiādinā bahulādhikāre phalaṃ vuttaṃ. Bhāvasaddo katthaci kiriyāyaṃ vattate ‘bhāve ayaṃ vidhī’ti. Katthaci adhippāye ‘ayametesaṃ bhāvo ’ti. Katthaci padatthe ‘ime bhāvā’ti. Katthaci sattāmatte‘tiṇānaṃ bhāvo’ti. Tenāha-‘bhāvasaddasse’ccādi. Rūpasādhana dvārenāti bhāvasaddassa rūpasādhanadvārena, sappanti pakāsenti attha manenāti saddo. Sova abhidhānaṃ abhidhīyate-nenatthoti katvā. Bujjhati atthasarūpanti buddhi, sāva patīyate-nenāttho pacceti attha miti vā paccayoti vuccati.
若问:既然说‘觉知与声名由这些生起’,那么二者的生起因缘便都存在;既然如此,为何只说‘声名生起的因缘’而唯以此作为声名的生起因缘呢?答:为了先以显了的方式,说明名称与所诠的关联即是声名的生起因缘,再别别显示觉知的因缘乃随附于色法,特地阐明其生起因缘,因此说‘以因缘故’等。‘实体上的属性’:谓在实体复合词中,以属性为因缘,此即其关联。属性词的例证,是以类词的方式举出两例……这是因为属性与类别各自独立,所以不别立类别的因缘。‘动作等’中的‘等’字,是含摄实法等。然而有论师认为,动作词的生起因缘即是动作。他们所说的‘提婆达多’等诸词,是依状态差别而有状态分类,其共相即此状态差别的共相,故说‘提婆达多’等。他们所说的‘提婆达多’等专名,其所涉的词义是现实存在的,其生起因缘是依于类别的特征而得到说明及成立,这是其意趣所在。显示巴利原文
Nanu ca ‘bhavanti etasmā buddhisaddā’ti vuttaṃ tasmā pavattinimittamubhinnampi bhavati, tathāsati ‘saddappavattinimitta’nti saddasseva pavattinimittatā kasmā vuttāti vuccate. Pākaṭabhāvena abhidhānābhidheyyasambandhassa saddasseva pavattinimittataṃ vatvā visuṃ buddhiyā nimittassa rūpānugatattaṃ visesetvā pavattinimittatamassā dīpetuṃ ‘nimittavasāhi’ccādimāha. Dabbeguṇoti dabbe vuttiyaṃ guṇo nimittanti sambandho. Guṇasaddasseva jātisaddattenodāharaṇadvayaṃ dattaṃ… guṇassa jātiyā visuṃ jātinimittassābhāvato . Kiriyādītiādisaddena dabbādīnaṃ gahaṇaṃ, keci pana kiriyāsaddānaṃ kiriyā pavattinimittantyāhu. Tesaṃ devadattādīnaṃ avatthāvisesena avatthābhedena sāmaññaṃ tadavatthā visesasāmaññaṃ. Tenāha- ‘devadattassā’tiādi. Vijjamāno padattho visayo yesaṃ devadattādīnaṃ saññāsaddānaṃ tesaṃ pavattinimittaṃ jātilakkhaṇamācikkhitampaṭipāditanti attho.
由此也说明,像“提婆达多”这类专有名词,虽然是专名,同时也是类别词。如果这样的话,专有名词若也可作为表类别的词,则它们便不成其为五种类别了。但不应如此理解——那些广为人知的类别名称,如“咖达草”“牛”“稻谷”“大麦”等词,是作为类别词而被单独摄持的。显示巴利原文
Anena ca devadattādayo saññāsaddāpi samānā jātisaddāti vuttaṃ hoti. Yadi carahi saññāsaddāpi jātivacanā siyuṃ, pañcavidhattamesaṃ parihāyatīti. Nedamevaṃ viññeyyaṃ… pasiddhatarajātyābhidhāna kaṭhagovīhiyavādisaddā jātisaddattena visuṃ pariggayhanti.
“由相关事物的不同”是指,瓶等器皿所对应之相关事物的差别。“由无有事物的不同”是指,凭借瓶、布等对应的事物差别,而对“无有”本身也假立了差别,虽本无差别,却施设有别,这是句义上的关联。那些假立有别的虚空等事物,是依于某种共通性而施设的。“无分、非实存、无对象”:如虚空般无分,又如“无有”般非实存,它们即是其言辞所指涉的对象,这便是其义。“共通性即是存在”指,凡夫等所共有的通相即存在,这是其义。懈怠的存在是与行为相关的某种气质,婆罗门性是种姓,轻浮是浮躁的状态,精巧则是某种功德或素质。注释中所说的“于自义,一向”,意即依“于自义”此句,是指在表达自身意义时所添加的词缀和语尾,这是其义。“不应见”是句义上的衔接。“适时即合宜”指,时机成熟便是合宜。“悲即悲愍性”指,悲心本身即是悲愍的性质。显示巴利原文
Sambandhibhedatoti ghaṭādisambandhīnaṃ bhedato. Abhāvassabhedatoti ghaṭapaṭādīnaṃ sambandhīnaṃ bhedena abhāvassa bhedato abhedepi bhedā upacaritā santīti yojanā. Yassa sāmaññassa vasā, tesu upacaritabhedesvākāsādīsu. Niravayavāvijjamānavisayānantiye ākāso viya niravayavā abhāvo viya asantā ca, te visayo yesaṃ saddānaṃ tesanti attho. Sāmaññaṃ bhāvoti puthujjanādisāmaññaṃ bhāvoti attho. Alasassa bhāvo kiriyāsambandhittaṃ, brahmaññaṃ jāti cāpalyaṃ nepuññaṃ guṇo vā. Vuttiyaṃ sakatthekantāti ‘‘sakatthe’’ti (4-122) iminā sakatthe katakappaccayantāti attho. Na daṭṭhabbanti sambandho. Pattakālova pattakallaṃ. Karuṇā eva kāruññaṃ.
62. 后缀 aṇ 等。显示巴利原文
62. Aṇvā
“对放在一处宣说的诸法,其生起是同时的,其还灭也是同时的”这一句,是承接“于业与行为中”而来的。尽管如此,为了说明此处“修习”一词的有用性,因而说“于业与行为中”等语。显示巴利原文
‘‘Ekayoganiddiṭṭhānaṃ sahavāpavatti sahavā nivattī’’ti ‘bhāva kammesū’ti anuvattate. Tathāpi bhāvetīmināvettha sappayojanattaṃ dassetumāha- ‘bhāvakammesu’ccādi.
即便单独的词根 sī 在梦中出现,然而加上 ati 前缀时便是在增胜中出现,因此说“增胜即是增胜”。而此增胜在谁那里生起呢?所以说“那即是就行为与功德而言”。它们的增胜是怎样的呢?所以说“依作为所依的事物之力”。从何说起呢?所以说“在不观待时”等。所谓“不观待”,是指行为与功德的所依,亦即名为事物者,这即是分析。事物作为所依,其增胜性虽然存在,但只是依于所依的行为与功德之力而有,并非其他;为了说明这一点,故说“不同的所依”等。显示巴利原文
Yajjapi sīdhātussa kevalassa supane pavatti, tathāpyatipubbassa ukkaṃse pavattīti āha- ‘atisayo ukkaṃso’ti. So ca atisayo kassa sambhavaticcāha- ‘so ca kiriyāguṇāna’nti. Kathaṃ tesamatisayoccāha- ‘ādhārabhūtadabbavasā’ti. Kutoccāha- ‘anapekkhite’ccādi. Anapekkhito kiriyāguṇānaṃ nissayo dabbasaṅkhāto yesanti viggaho, dabbassa nissayabhūtassā-tisayattaṃ hontampi nissitānaṃ kiriyā guṇānaṃ vaseneva siyā nāññathāti vattumāha-‘paccadhikaraṇa’ntiādi.
如果行为与功德的增胜只属于它们自身,那么“牛者”一词便不能成立。但这并非过失,因为此处并非种姓的增胜。那么,是什么功德的牛呢?所谓“牛”,即拉车者;“牛者”,即此拉车并以头拉车者。由于种姓恒常、形态单一,不可能有增胜与减劣的结合,因此事物也不可能存在增胜。事实上,同样大小的物品,由于功德的缘故,从根本上看便有增胜:例如,同样长度与宽度的布,迦尸所产的便有其相应的价值,摩偷罗所产的则另有价值。事物也是通过与有增胜者结合的方式而安立其增胜性,因此说“以此之故他说”等。以行为与功德等所依的增胜力,作为所依的事物在某种意义上也有增胜。由此,表示该事物的词也依自己所诠之义而于彼处转起,故以“于增胜中转起故”作为根本简别而说,因此他说:“以此,根本为简别”。所谓自义语者,应阐明根本义,这便是其中的关联。显示巴利原文
Nanu ca yadi kiriyāguṇānamevātisayo, tadā na sijjhati ‘gotaro’ti nesa doso, no cettha jātiyātisayo, kassa carahi guṇassa go ayaṃ yo sakaṭaṃ vahati, gotaro-yaṃ yo sakaṭaṃ vahati sirañcāti, jātiyā hi niccāyekarūpāya nokkaṃsāpakaṃsayogo sambhavatīti dabbassāpi nātisayasambhavo. Tathāhi tulyappamāṇassa guṇakatova mūlato ukkaṃso dissati samānepi hi āyāme vitthāre ca paṭassa kāsikassāññovāggho bhavati māthurassāñño vāti. Dabbassāpi sātisayehi yuttatāmattena sātisayattassupaṭṭhāpitattā vuttaṃ- ‘tenevāhā’tiādi. Yadaggena kiriyāguṇānaṃ nissitānamatisayavasena nissayabhūtampi dabbaṃ kathañcidapyatisaye vattati nāma, tadagge tabbācikāpi pakati attano vacanīyatthavasena tattha vattatiyeva nāmāti ‘atiyaye vattamānato’ti pakativisesanavasena vuttaṃ, tenevāha- ‘iminā pakati visesanattañcāhā’ti. Sakatthikānaṃ pakatiattho jotanīyo hotīti sambandho.
“自义语者”是属格,表示关联之意,义即“由自义语者”。说明其因:“根本为简别”。iti 字表示原因,因为“于增胜中转起故”是对根本的简别,因此,由根本义所成的增胜既已生起,自义语者即应依前述之理,阐明由根本义所成的增胜,这便是其含义。于彼处并非所诠,说为遮遣,如此将说到“增胜的阐明者 tara 等”。显示巴利原文
Sakatthikānanti kattari chaṭṭhī sambandhavacanicchāya, sakatthikehīti attho. Hetumāha- ‘pakativisesanantī’ti. Itisaddo hetumhi, yasmā ‘atisaye vattamānato’ti, pakativisesanaṃ, tato pakatyatthabhūte-tisaye jātattā sakatthikehi yathāvuttanayena pakatyatthabhūtetisayo jotanīyo hotīti attho. Tattha nābhidheyyoti byatirekamāha, tathā ca vakkhati- ‘atisayajotakātarādayo’ti.
若只是根本性的简别,为何不说它是所诠,而说是应阐明者?因此说“根本本身”等。所谓增胜,世间仅在同类功德所及范围内才可见到,所以纵然这是一个总称,也仍然只能依于因,指向同类境界。为表明此义,故说“以增胜”等。藉由“二者中一者之增胜”等语,来阐发“在二、多之中有增胜时,则用 tara、tama”这一梵文经句的义趣。Taraiyā,是用自己的语言来说——在他们当中,加上了 īya 这个后缀。由此可见,这里的安立是容易成就的。这便是其中的衔接。显示巴利原文
Atha pakativisesanatte kasmā nābhidheyyo jotanīyoccāha ‘pakatiyāyeva’ccādi. Ukkaṃso samānaguṇavisayeyeva loke diṭṭho tena sāmaññavacanepi tādithavisayeyeva kāraṇa vasena hotīti dassetumāha- ‘atisayene’ccādi. Dvinnamekassā-tisayeccādinā ‘dvibahūsukkaṃse taratamā’’ti (caṃ 4-3-45) sakkatasuttatthassādhippāyaṃ vivarati. Taraiyāti sakavohārena vuttaṃ, tesantu īyappaccayo. Evamihāvidhānaṃ sukhasānettanti sambandho.
此处意趣在于:依上述经句的义理,若二者之中一者并无特别增胜,则像“摩偷罗人比华氏城人更为柔细”这类表述,便不应带 tara 后缀。然而,这里有一摩偷罗人,第二是华氏城人,在这两位柔细者当中,那一位摩偷罗人由于增胜而特别柔细,所以他才是“更柔细者”。同样地,于其余二者中,有一者增胜;进而于另外二者中,又有一者增胜——正是由于这样在每一对二者之中,都有某一者的增胜,才有 tara 后缀。两处都是观待部分而以复数来表达。如此一来,在一个以柔细性而获得增胜的集合中,摩偷罗人作为部分堪称众多,而华氏城人也同样获得增胜,其部分也为数众多。这样,“摩偷罗人比华氏城人更为柔细”这一句中,tara 后缀便得以成就。再者,在此村庄中,较为富裕的商贾等人,同样依照上述道理,由于在每一对二者中某一者的增胜,而有 tara 后缀;其复数形式,则在某处观待部分而成。所有的这一切,在梵文中都是难以成就的。然而在此处,由于采用了如是经句的安立方式——“在 tara、tama、issika、iya、iṭṭha 中,是增胜义”,即将 tara 等总略地安立于增胜之中,因此一切处所,以 tara 后缀便都可轻易成就。显示巴利原文
Ayametthādhippāyo ‘yathāvuttasuttatthavasena dvinnamekassa ukkaṃsābhāvā ‘māthurā pāṭaliputtakehi sukumāratarā’ccādo tarappaccayo na hotīti eko māthuro dutiyo pāṭaliputtako imesaṃ sukumārānaṃ dvinnameko māthuro-tisayena sukumāro sukumārataro, ekamaññesaṃ dvinnamukkaṃsetathāññesaṃ dvinnamekassāti evaṃ dvinnaṃdvinnamekekassa ukkaṃse tarappaccayo bhavati, ubhayatra tvavayavāpekkhambahuvacanaṃ, tathāhi sukumārattenukkaṃsiyamānānaṃ samudāyānamavayavā māthurā bahavo pāṭaliputtakāpi nikkaṃsiyamānā tathevāvayavā bahavo honti, evaṃ māthurā pāṭali puttakehi sukumāratarā’ti tarappaccayena sijjhati. Imasmiṃ gāme aḍḍhatarā vāṇijjāccādopi kathitena ñāyena dvinnaṃdvinnamekekassa ukkaṃse tarappaccayo bhavati, bahuvacanantu katthaci avayavāpekkhanti sabbaṃ sakkate kicchena sādhenti. Iha tu tathāvidhassa suttassā vidhānā ‘‘taratamissikiyiṭṭhātisaye’’ti tarādīnamatisaye sāmaññena vidhānā sabbattha tarappaccayena sukhasādhanaṃ hotī’’ti.
所谓“依状态而说差别”,是指将较为熟练的状态,从熟练状态中区分出来,从而得以表述。恰是如此,说话者才会说,同一事物具有了不同的状态;而另一类人则说“状态是存在的”。至于以其他方式成就,其理由是:“因为有时仅仅是在单纯的增胜上安立而已”。在说明它没有决定性时,则说“或者,在增胜上”等。所谓“在这五种当中”,是指前面所提到的 tara 等五种形式之中,而“色”等是作为属性词转起时所举的例子。至于行为词的例子,则有“以增胜故,更熟煮者、最熟煮者”。而 issika、iya、iṭṭha 等形式,从此处[的规则]是无法衍生的,因为它们大多已为其他规则所收摄。显示巴利原文
Avatthābhedenāti paṭutarāvatthāvato paṭuavatthāya bhinnattā vuttaṃ, tathāhi tamevāvatthantarayuttaṃ vattāro bhavanti aññe ‘bhavaṃsūavattho’ti. Pakārantarenapi sādhane hetumāha- ‘atisayamatte vā vidhānato’ti. Anavaṭṭhitattamāha- (‘atisayavāpi’ccādi). Pañcasvetesūti etesaṃ yathāvuttānaṃ tarādīnaṃ pañcannaṃ majjhe, rūpāni guṇavacanassa vuttiyamudāharitāni. Kiriyāvacanassa tu ‘atisayena pācakataro pācakatamo’ti. Issika iyaiṭṭhā sarādī tato (aññato) na honti bahulādhikārā.
因此,尽管是以通称来表述,此处所取的仍是与变异相关的第六格语尾,以及与第六格语尾相关的变异;为显示这种关联,故说“yassā”等。“kosa”(茧)是由蚕等特定生物所造。“pāṇayo”即有情众生;“osadhī”包括药草乃至果熟等;“rukkhā”指以花、果而生起——这是对树木与药草的特征说明。依此特征,这里的树木并不涵盖药草;然而,“药草”一词也包含蔓藤等,“树木”一词也包含林藤等,因为林藤有果而无花。那么,在“牛的变异”中,对人为何说“mayo”呢?因此说“aññasmiṃ”等。牛所拥有之物,即是牛粪。显示巴利原文
Tassāti sāmaññena vuttepi vikārasambandhīyeva chaṭṭhiyanto gayhati, chaṭṭhiyantasambandhīyeva ca vikāro gayhati sambandhavasāti dassetumāha ‘yassā’ccādi. Kosakārakapāṇavisesehi kato koso. Pāṇayo sattā, osadhyophalapākantā, rukkhā pupphaphalūpagāti rukkhosadhīnaṃ lakkhaṇaṃ vadanti tallakkhaṇenettha rukkho sadhayo na gayhanti, kiñcarahi osadhisaddena latādipi gayhati, rukkhasaddena (vanappa)tayopi, vanappatayo hi phalavantā na pupphavantā. Kathaṃ gāvassa vikāre purise mayoccāha- ‘aññasmi’ntiādi. Gāvassa idaṃ gomayaṃ.
“upapatyantaraṃ”意指因缘的省略而成为另一种缘。显示巴利原文
Upapatyantaranti paccayalopato yutyantaraṃ.
“且在三颂余中亦适用”,这是关联。对于王族、人类等,在表示族姓、子孙的意义上,由于规定了“ñassa”等缘,故说“族姓缘结尾的”,进而说“王族的集合”等。“ukkho”即公牛。“oṭṭho”即骆驼,“kharato”即驴,“urabbho”即绵羊,依此类推,说“牛的集合”等。解释语句。以“乌鸦的集合”为分解,通过“ṇika 无心的”这一规则,表明ṇika只用于无心的词。“糕饼”指面粉糕,“混合(糖)”是混合的零食种类。显示巴利原文
Tīsuttaresu ca vattateti sambandho. Rājaññamanussānampi jātiyamapacce ññassappaccayānaṃ vidhānā vuttaṃ ‘gottappaccayantā’ti āha- ‘rājaññānaṃ samūho’ccādi. Ukkho usabho. Oṭṭho kharato, urabbho meso, evamiccādinā ‘ukkhānaṃ samūho’ccādi. Vākyamapadisati. Kākānaṃ samūhoti viggaho, ṇikaacittāti iminā ṇiko acittavāca keheva dissatīti ñāpeti. Apūpo piṭṭhapūpo, saṃkulanti (guḷa) missakakhajjakaviseso.
“Tadassaṭṭhānamīyo cā”是《迦旃延经》之句,其义为:“于此义中,于第六格语尾后加īya缘。”依此,可成就“迷醉的处所即迷醉所”(madanassa ṭhānaṃ madanīyaṃ)、“束缚的处所即束缚所”(bandhanassa ṭhānaṃ bandhanīyaṃ)等。然此处无此类形式,如何得以成就?为断此疑,故说“madanīya”等;为明此事,故说“madanīyādippasiddhiyā”等;为显成就之法,故说“evamaññate”等。显示巴利原文
‘‘Tadassaṭṭhānamīyo cā’’ti (2-8-13) kaccāyanasuttassāya mattho ‘‘tadassaṭṭhānamiccetasmiṃ atthe chaṭṭhiyantato īyappaccayo hotī’ti. Tena madanassa ṭhānaṃ madanīyaṃ bandhanassa ṭhānaṃ bandhanīyaṃtyādikaṃ sādhenti. Idha pana tathāvidhassābhāvā kathaṃ taṃ sijjhatītyāsaṅkiya ‘madanīya’ntiādikaṃ vuttaṃ, taṃ dassetumāha- ‘madanīyādippasiddhiyā’ccādi. Sādhanakkamaṃ dassetumāha- ‘evamaññate’ccādi.
“Ṭhāna”指原因。“Upamatthāyitatta”是《迦旃延经》之句,其义为:“于比喻之义中,加āyitatta缘。”依此,可成就“如烟显现,故为烟相”(dhūmo viya dissatīti dhūmāyitattaṃ)、“如黑暗显现,故为黑暗相”(timiramiva dissatīti timirāyitattaṃ)等,如前所述。此处“tampihaccādikaṃ”是显示两种成就的方法。如“如烟显现”所示之业义,亦可依作者而施设为“烟者”,故就作者成就而言,“dhūmāyita”一词,于自义tta缘中,与于表“如烟显现”义之āyitatta缘中,其义并无差别——唯除言说意欲之异,应如是见。然其状态之义,则以状态为根本而得,在分解“如烟的显现”时,或以āyitatta缘。显示巴利原文
Ṭhānanti kāraṇaṃ. ‘‘Upamatthāyitatta’’nti (2-8-14) kaccāyanasuttassāyamattho ‘‘upamatthe āyitattappaccayo hotī’’ti tena dhūmo viya dissatīti dhūmāyitattaṃ timiramiva dissatīti timirāyitattaṃtyādikaṃ sādhentīti vuttanayameva. Tampihaccādikaṃ dvīsu sādhanakkamadassanaṃ, dhūmo viya dissatīti dassito yo kammattho sopi dhūmāyīti kattuvasena sakkā parikappetunti kattusādhanato dhūmāyitasaddā sakatthettappaccayepi dhūmo viya dissatīti atthe āyitatthappaccayepi nātthabhedo-ññatravacanicchābhedāti daṭṭhabbaṃ, bhāvattho pana tesaṃ bhāvappadhānavasena labbhati, dhūmasseva dassananti viggahe āyitattena vā.
“Aññasmiṃ”指于其他意义中亦加“iya”,作如是关联。显示巴利原文
Aññasminti aññasmimpi atthe iyoti yojanā.
“Pavāsika”指善于远行、远赴他方的人,“Upavāsika”指善于持守斋戒、夜间禁食的人。显示巴利原文
Pavāse dūragamane sādhu pavāsiko, upavāse ratyabhojane sādhu upavāsiko.
在路途中,能善作资助的旅资(路粮),是行路的资具;在住处中,能善作资助的财产,是家中的财富。显示巴利原文
Pathe sādhu upākārakaṃ pātheyyaṃ, maggopakaraṇaṃ, sapatimhi dhana patimhi sādhu upakaraṇaṃ sāpateyyaṃ dhanaṃ.
“Tumantakiriyāyāti”是指以咒术杀害。“vā”(或)一词表示并合,应结合“杀害或”等来理解。显示巴利原文
Tumantakiriyāyāti ghātetuṃ (tyādītu) mantakiriyāya. Vā saddo samuccayo, ghātetuṃ vātiādinā yojetabbo.
为了显示以“iti”(如此)一词所界定的含义,无待他缘,唯坚决依循咒术等规则,在此二重含义上运作,故说“于此有含义”。难道不是吗?凡是属于某事物的,即存在于该事物中(凡是存在于某处的,即属于该处),正因如此,说“第六格与第七格无区别”。既然在那里仅凭别异的指明便已成立,为何在此还要作第六格与第七格的区分而执取呢?回答是:在支分与支分所属之处,此中第六格与第七格的含义并无区别,如说“树的树枝是树的树枝”。然而,由“我所”想所生的“产生者”等,并非必然是“所依止者”,这不过是对此二种含义的执取罢了。显示巴利原文
Itisaddena byavacchinnamatthamupadassayamaññanāpekkhaṃ sappadhānaṃ mantvādi vidhimhidamatthadvayaṃ byāpārīyaticcāha-‘ettha assa atthī’ti. Nanu ca yaṃ yassa hoti taṃ tasmimpi hoti (yaṃ yasmiṃ hoti) tassāpi taṃ hoti teneva vuccate- ‘chaṭṭhīsattamīnamaviseso’ti, tatrañña taraniddeseneva siddhe kimatthamiha chaṭṭhīsattamīnaṃ bhedenopādānaṃ karīyatīti vuccate-yatrāvayavāvayavibhāvo, tattheva chaṭṭhīsattamīnamatthassa aviseso yathā ‘rukkhesākhā rukkhassa sākhā’ti. Sassāmibhāvajaññajanakabhāvādo tu nāvassamādhārādheyyabhāvoti dvinnamevatthānamupādānanti.
岂非如此?当有生起与偏离时,限定词方有意义,犹如“青莲花”。若无含义,便无偏离,故说“词义不偏离”。因此,为了说明“无含义者”而有含义这一限定,由于偏离的不存在,故说“词义”等。当存在无偏离时,此关联亦复如是。为显明随时间迁变而有的偏离义具有此限定,故说“于时”等。显示巴利原文
Nanu ca sambhave byabhicāre ca sati visesanaṃ sātthakaṃ bhavati yathā ‘nīlamuppala’nti, nevātthittassātthi byabhicāro, tathā ca vuttaṃ- ‘na sattaṃ padattho byabhicaratī’ti, tasmā byavecchejjābhāvā niratthakamatthītivisesanantyāha- ‘padatthasse’ccādi. Sattāyaṃ abyabhicāre pīti sambandho. Kālantarā byabhicāratthamatthītivisesananti dassetumāha- ‘kāle’ccādi.
难道不是吗?在经中,时间并非主要因素,因为通过“由彼所作”、“由彼所买”等已显示了缘的含义。身业与语业并不以时间为缘。于此亦应唯是“存在”而已。若说“有”,则仅凭对现在存在的执取,如何能决定有时间限定呢?确是如此。然而,即使在词义无有存在上的偏离时,由于能够执取“有”这一限定,此处特殊的存在是作为限定而被呈现,并非被理解为单纯的存在。那特殊的存在即是当下的存在,而其偏离则是共通的存在,因此限定与所限定的关系得以成立。“所依”即是限定。显示巴利原文
Nanu ca suttesu kālo padhānaṃ na hoti, ‘‘tena kataṃ kītaṃ’’tyādinā hi paccayattho dassito, tathā hi kāyikaṃvācasikaṃ tyādo na kālasampaccayo, evamihāpi sattāmatte bhavitabbaṃ, atthīti tu vattamānasattāya eva pariggaho kathamavasīyate yena kālavisesanaṃ siyāti. Saccaṃ, kintu padatthassa sattābyabhicārābhāvepi atthītivisesanopādānasāmatthiyātra visiṭṭho sattā atthīti visesanattenopāttā, na sattāmattanti patīyate, sā pana visiṭṭhā sattā sampatisattā, atthi ca tassā byabhicāro sāmaññasattāyāti yujjateva visesanavisessabhāvoti maññate. Upādhīti visesanaṃ.
如“不吃”等言,因“不”表遮止,当含义相违之词现前时,对于中间义遮止之理解,并不妨碍依词联结的法则——这便是此句的涵义。为明意旨而说:“‘有’字所欲指示的范围,即有其定则。”如牛群中尚不生乳时,说“树有牛”便是不成立的结合。“以他们”即指那些值得赞叹者。“Kakude āvatto”(顶上绕者)即“kakudāvatto”,被诃责者有其顶上绕者,故称“kakudāvattī”。为何说他是被诃责者?因此说“kakudā vatto”等。“Saṃsatto daṇḍo”(结合杖)即执杖者,虽家中有杖存在,却不因此称他为“执杖者”,他这样说。“Dabbebhidheyyeti”(应破二界):在名为“应破二界”的色界中,如同依种姓所属的牛群与马群等。“Bhavaṃ bhaveyyāti”(若有存在):若某时有存在,则当是存在。显示巴利原文
Na bhuñjaticcādiviyāti yathā na bhuñjatīti nañssa paṭisedhattā viruddhatthapadassa sannidhāne-tthantarassa paṭisedharūpassatthassāvagati padanibandhanassa vidhino abādhikā bhavati, tamivākyattho. Adhippāyattha māha- ‘atthivacanicchāya yo visayo tassa niyamo’ti. Kati payasambhave na pana gomā rukkhavāti yojanā, tehīti pasaṃsāpahūtehi. Kakude āvatto kakudāvatto, nindito kakudāvatto assa atthīti kakudāvattī. Kathaṃ ninditattamassiccāha-‘kakudā vatto’ccādi. Saṃsatto daṇḍo assa atthiccanena gehaṭṭhitena vijjamānenapi daṇḍena daṇḍīti nābhidhīyatīti vadati. Dabbebhidheyyeti jātisannissayagopiṇḍaassapiṇḍādisaṅkhāte dabbe-bhidheyye, bhavaṃ bhaveyyāti yadākadāci bhavanto yadi bhaveyya.
智者所言“于辅音长音短音”中的是短音。显示巴利原文
Paññavā ‘‘byañjane dīgharassā’’ti (1-33) rasso.
“二存在”的说法中,“一”称为“伊迦”,“二”亦称为“二存在”,两者相异,又各自为一。“亦”字在“二存在”此处亦应见到。集经中说:“唯最上者才有财富”,并释为“最上者才有”等。此处为何是复合词呢?答:“如是等有多种意义者即是复合词”。“最上者”是财富之主。集经中说“于未现前之义”,释“未现前”一词之义为“未到达”,即尚未到达;而“未现前”也是此“义”的定语。于诸义中,对未现前之义有所希求即是“义”,有彼义者即是“求义者”。集经中说“以彼为终”,并承接“未现前”一词,意思是:以未现前为所依而以义为终,便成为“伊迦”与“伊”语尾。集经中说“唯以语干为终”,即指“梵天之诸神的语干”,或为复合词。集经中说“以手与牙表出身阶级”。显示巴利原文
Dve hontīti iko īceti dve honti, ekamekaṃvāti ubhinnaṃ. Vāsaddo dve hontīti etthāpi daṭṭhabbo. Uttamīṇeva dhanā ikoti gaṇasuttaṃ vivarati ‘uttamīṇevā’tiādi. Kenettha samāsoti āha- ‘syādisyādinekatthanti samāso’ti. Uttamīṇo dhanasāmī. Asannihite atthāti gaṇasuttaṃ, asannihitetīmassa atthaṃ vivarati ‘appatte’ti. Asampatteti attho. Asannihiteti ca attho iccassa visesanaṃ. Atthanaṃ asannihite atthe āsisanaṃ attho, so assa atthīti atthiko atthī. Tadantācāti gaṇasuttaṃ, asannihitetyanuvattate, asannihitopādhikā atthantā ca ika īppaccayo bhavatītyattho. Vaṇṇantāīyevāti gaṇasuttaṃ, brahmānaṃ devānaṃ vaṇṇoti vā samāso. Hatthadantehi jātiyanti gaṇasuttaṃ.
“以出身阶级”是表示条件限定的词。集经中说:“依语干而从梵行者。”以“梵”字表达特定的限定,故说“明”等。在那个特定限定的修行中,只有三种婆罗门等有资格,而非纯粹者,为说明此而说“若彼”等。关联句为:“具三语干者”称为“语干者”。存在于三语干中,因被含摄于其中,故为“具三语干者”,在“存在”的意义上添加“尼迦”词尾。“语干”一词指婆罗门等种姓之言。在此,“从梵行者”一词排除了首陀罗。显示巴利原文
Jātiyanti paccayavisesanaṃ. Vaṇṇato brahmacārimhīti gaṇasuttaṃ. Brahmasaddena niyamaviseso vuccaticcāha-‘vijje’ccādi. Tasmiñcaniyamavisesacaraṇe tiṇṇaṃ brāhmaṇādīnamevādhikāro, nasuddassāti dassento āha- ‘tañce’ccādi. Tevaṇṇiko vaṇṇīti vuccatīti sambandho. Tīsu vaṇṇesu bhavo tadantogadhattā tevaṇṇikoti bhavatthe ṇiko. Vaṇṇasaddo brāhmaṇādivaṇṇavacano. Tatra brahmacārimhityanena suddo byavacchijjate.
或者,“梵”指涅槃,以此为义的典籍也是如此。行持此梵、涅槃或三藏之法者,即是“梵行者”,也即修行者。修行者也被称为“语干者”,即梵行者。当说“语干者”即“具相者”时,意思是有三性。“语干”一词在此处是如前所述的“梵”的同义词。集经中说:“从莲池等处表示处所。”此处“处所”即指有莲池等之处。以“莲池”一词能表示莲花丛或莲池,由此显示:有莲花之处,即是“有莲花者”,故莲池也被称为“有莲花者”。集经中说“有船者”为“船夫”,于规则中为“船行者”。集经中还有“从乐苦等加‘伊’语尾”、“从力、臂等加‘巴胡’、‘乌鲁’、‘普巴’等”等。显示巴利原文
Athavā brahmanti nibbānaṃ tadattho ganthopi, taṃ brahmaṃ nibbānaṃ dhammaṃ vā tepiṭakaṃ caratīti brahmacārī, yati. Yatayopi hi vaṇṇīti brahmacārinoti vuccanti. Vaṇṇīliṅgīti hi vutte tiliṅgavāti attho. Vaṇṇa saddo panettha yathāvutta brahmapariyāyo. Pokkharādito deseti gaṇasuttaṃ. Deso cettha yattha(tthi pokkharādīni so). Padumagaccha pokkharaṇīnaṃ vācakassāti iminā padumāni assaṃ santīti paduminīti pokkharaṇīpi vuccatīti dasseti. Nāvā atthīti nāviko, yāgame nāvāyiko. Sukhadukkhā ī, balā bāhūrupubbā ceti ca gaṇasuttāni.
在此也应有如“蜜在器中”的用法,即“醇美”的道理同样适用。“蜜”这个词,其义是依因缘而成立的。所谓“不去”者,便是不净。纵使青草等覆盖物成为因缘,然而由于缺乏言语表达的意愿,青草、器皿等并不能成立不净。因此,即使青草等因缘成立,此因缘仍不能断,依此因缘而立论者不应错用因。若作他解,必属不正之断,故说“如是”等。此处的“库贞伐提”,如林间鸣响之声,指稻草藤蔓所覆盖的山野之处所发出的响声。显示巴利原文
Ihāpi pasajjeyya madhu asmiṃ ghaṭe atthīti etthāpi payoge madhuranti rappaccayo pāpuṇeyya madhumhi abhidheyyati adhippāyo. Na gacchantīti nagā. Yajjapi ūsavāccādo pahūtādivisayāyātthitāya sambhavo, tathāpi ñusādivato paccaya(ttha)ttena vacanicchābhāvā ñusavā ghaṭoccādi na sijjhati tasmā pahūtādivisayātthitāsambhavepi taṃvato-tthassa paccaya(ttha)ttena ñusaro desoti vattu micchāyaṃ paccayo yathā siyā aññatramābhaviccevamattho veditabboti āha- ‘iti’ccādi. Kuñjavātiettha kuñjasaddo tiṇalatādyacchāditapabbatekadese vattate.
若他人以言语指责,而所责并非如实,则不应视为真实的指责,应当指出这只是以“指责”等语所发起的无端斥责。显示巴利原文
Parehi vācāsaddā ālo vihito nindāyaṃ, neha tatheti codanamubbhāvayati ‘nindāya’miccādinā.
彼处有戒律,谓发之毛发,详解云:蛋恒存如恒电,属分类言说。见于迦阇罗族称为“令识”,其人理解此识无言之义,谓为“迦阇罗”之族人。显示巴利原文
Sīlamassa atthi, kesā assa santīti viggaho. Aṇṇā niccanti niccavidhyutthaṃ gaṇasuttaṃ. Gāṇḍīrājīhi saññāyanti saññāvisayaniyamanatthaṃ gaṇasuttaṃ. Gaṇḍassa gaṇḍamigasiṅgassa ayaṃ gāṇḍī, sā assa atthīti gāṇḍīvo.
“萨摩”意为自在主宰,“桑”意为其同侣。显示巴利原文
Samassa atthīti suvāmī,saṃ sakiyaṃ.
“a音替换与ṇ音结合”一句,指出凡有ṇ音之处,即有此a音的替换。“由执取故”一句,指出依止的造作是一种理趣。“由于末尾未作规定”一句,指出即使有前文省略,为构成语词而设定的a音,其省略并无意义。具有吉祥与美好者,即称为“相”(lakkhaṇo)。显示巴利原文
Akārādeso ca ṇasanniyogenāti iminā yattha ṇakāro tatthevāyamakārādesoti dasseti. Upādānatoti iminā nissayakaraṇameko satthiyo ñāyoti dasseti. Antassa avidhānasāmatthiyācāti iminā satipi pubbalopena payoga nipphattiyaṃ akāraṃ vidhāya tassa lopo niratthakoti dasseti. Lakkhī sirī assa atthīti lakkhaṇo.
具有适合性者,即是“kappiyo”(适合的);“jaṭā”意为减损的部分;具有军队者,即是“viggaho”(分解、分析)。显示巴利原文
Kappo yogyatā assa atthīti kappiyo, jaṭā hānabhāgo, senā assa atthīti viggaho.
九十五、‘to’与‘pa’。显示巴利原文
95. Topa
就“ohāka cāge”(舍弃、布施)而言,对于带有自身词干的hā词根的使用,禁止了to后缀,并展示了“satthā hīyate, satthā hīno”(导师衰微,导师低劣)的例证。由此而说“sakkateccādi”(敬重等)。为了显示第三个例证,这是关联。以cī后缀收尾者,即“abhūtatabbhāve karāsabhūyoge vikārācī”(4-119)所说以cī后缀结尾的那些,是解析。对于不被种类所排除者,即“tabbati jātiyo”(4-113)此经句所说、不被种类后缀所排除的那些。然而在Kaccāyana语法中,由于to等被赋予格位名称,故不再从它们产生格位。显示巴利原文
‘Ohāka cāge’ iti sakakārassa hādhātuno payoge toppaccayaṃ nisedhetvā‘satthā hīyate satthā hīno’ti udāharaṇaṃ dassitaṃ. Tenāha- ‘sakkateccādi. Dassetuṃ tatiyampanudāharaṇanti sambandho. Cīppaccayāvasānānanti ‘‘abhūtatabbhāve karāsabhūyoge vikārācī’’ti (4-119) vutto cīppaccayo avasāne ye santi viggaho. Jātiyavajjitānanti ‘‘tabbati jātiyo’’ti (4-113) suttena jātiyappaccayena vajjitānaṃ. Kaccāyane tu toādīnaṃ vibhatti saññattā na tato puna vibhattuppatti.
注释中“etassa ṭa eta”一句,意为:在此处,对 etassa 作 ṭa 替换,即变为 eta,这便是 eta 替换之义。显示巴利原文
Vuttiyaṃ ‘etassa ṭa eta’ iti atoiccatra etassa ṭādeso etto iccatra etaādesoti attho.
九十七、‘abhi’与‘ā’相接。显示巴利原文
97. Abhyā
岂非依此经句,从第五格结尾者将由“to pañcamyā”(4-95)处理,而非第五格结尾者则由“ādyādīhī”(4-98)处理,不应作如是观吗?因为“to pañcamyā”(4-95)未限定特定词干,故无论何处,凡第五格结尾者皆可适用;然而非第五格结尾者,在“ādyādīhī”经句中,由于举出了带有数词的“ādi”一词,便可理解为仅标示与此相似的带数词者。因此,从非第五格结尾的 abhyā 等词便不会得到 to 后缀,如此 abhitoccā 等形式便无法成立,故应将“abhyādīhī”视为一个经句。显示巴利原文
Nanu ca kiṃ iminā suttena, pañcamyantā ‘‘to pañcamyā’’ti (4-95) bhavissati, apañcamyantātu ‘‘ādyādīhī’’ti (4-98) netadevaṃ daṭṭhabbaṃ. ‘‘To pañcamyā’’ti (4-95) pakativisesānamaparāmāsato kutoci pañcamyantā hotu, apañcamyantā pana ‘‘ādyādīhī’’ti sutte sasaṅkhyassādisaddassa gahaṇena taṃsadisā sasaṅkhyāevopalakkhīyantītipi viññāyeyya tato apañcamyantehi abhyādīhi to na siyāti abhitoccādi na sijjhatīti ‘‘abhyādīhī’’ti suttanti daṭṭhabbaṃ.
九十八、以‘ā’等为首者。显示巴利原文
98. Ādyā
难道不是仅以“to”作为通规,不论从何处、不论是第五格结尾或非第五格结尾,又或多数情况下,于 to 后缀中即可如愿成立吗?何须更立“ādyādīhī”经句?确实如此,然而通过分类显示,便可依分类而得特别确定,故无过失。Y(即 yattha)是主格,在 to 后缀中表示“从何处”。显示巴利原文
Nanu ca toicceva sāmaññena suttite yatokutoci pañcamyantā vā apañcamyantā vā bahulaṃ vā tomhi iṭṭhappasiddhīti kiṃ ādyādīhīti suttenāti saccaṃ, tathāpi vibhāgena dassite vibhāgaso visesāvasāyo siyāti na dosoti. Yanti paṭhamantā tomhi yato.
一百、在“何义”中。显示巴利原文
100. Katthe
『如前所述』者,即依『从一切等』等之方式。『此者之』者,即此字之〔义〕;『彼者之』者,即彼字之〔义〕。显示巴利原文
Pubbenevāti ‘‘sabbādito’’ (4-99) ccādināva. Etassāti etasaddassa, imassāti imasaddassa.
一百零一、表示呵斥、厌恶的叹词。显示巴利原文
101. Dhi
“由‘或’字之规定”者,意谓以简别的方式而规定 dhi 词缀。显示巴利原文
Vāvidhānāti vikappena dhippaccayassa vidhānā.
102. Yā(何者、哪些)显示巴利原文
102. Yā
所谓『在某处』者,若说『在何处』,则可能只是被标示出来而已,故不如此说。于后文亦然。显示巴利原文
Yatrāti vutte yatthāti uppalakkhitameva siyāti na vuttaṃ. Evamuparipi.
104. Kuhiṃ(何处)显示巴利原文
104. Kuhiṃ
Hiñcana 是依“hiṃ haṃ hiñcana”(2-5-9)之经句所规定。“hiñci 等”者,指 hiñci、dāci、rahaci 等。显示巴利原文
Hiñcanaṃ vidhīyate ‘‘hiṃ haṃ hiñcana’’nti (2-5-9) suttena. Hiñciādīnanti hiñcidācirahaciādīnaṃ.
105. Sabbe(一切、所有)显示巴利原文
105. Sabbe
此时,应视为 ekadā 等。显示巴利原文
Etasmiṃ kāle ekadāiccādi daṭṭhabbaṃ.
106. Kadā(何时)显示巴利原文
106. Kadā
kudā 一词唯见于与 canaṃ 词结合时,如 kudācanaṃ。显示巴利原文
Kudāsaddo canaṃsaddayogeva dissati kudācananti.
107. Ajja(今日)显示巴利原文
107. Ajja
「相」与「相之因」,即因和果,二者共通。为阐明这一共通性,故说「如彼」等。此处,「打击要害」为相(因),「夺取生命」为相之因(果),其中的「其」指非今日(过去)。在后文「tyādi」章中,「karaha」一词唯见与「ca」结合,即「karahaci」。显示巴利原文
Nimittanimittīnanti kāraṇakāriyānaṃ, samāneti sādhāraṇe. Samānameva bodheti ‘taṃyathe’ccādinā. Ettha pana mammatāḷanaṃ nimittaṃ pāṇa haraṇaṃ nimittī, tassāti anajjatanassa. Upari tyādikaṇḍe karahasaddo tu cisaddasaṃyuttova dissati karahacīti.
110. Dhāsaṃ(昨日)显示巴利原文
110. Dhāsaṃ
表示数目的词已为「数目」一词所摄,故说「于义」等。类别(pakāra)亦存在于实体、功德、处所等中。若此处亦将其纳入,则因实体与功德有性与数的结合,词根词缀(dhāppaccaya)亦应属彼范畴;若与表示类别的性、数结合,便不应成为无性无数;如是,所期的不变化性便不能成立。然而,若唯在动作领域中取其义,则如「以一种方式受用」「以两种方式受用」「以两种方式来」等,饮食、行走等动作于任何情形皆不与性、数结合,故前过不生。因此,胜论师阇耶提多(Jayādicca)依波你尼释论者之说,主张此处类别唯取动作领域。对此,亦说「于实体」等。何以故?答:「九种实体」等。「九种实体,多种功德」是胜论宗的定说。显示巴利原文
Saṅkhyāvācino saddā saṅkhyāsaddena gahitāti āha- ‘atthe’ccādi. Pakāro dabbaguṇadhisayopi atthi, tattha yadi sopi gayheyya dabba guṇānaṃ liṅgasaṅkhyāhi yogā dhāppaccayanta(mpi tabbisayoyeveti) (pakāravācakaliṅgasaṅkhyāhi yogā) aliṅgamasaṅkhyañca na siyā, evañca satyabyayattamabhimatantassa na siyā, tañciṭṭhaṃ, kiriyāvisaye tu tasmiṃ gayhamāne ekadhābhuñjati dvidhābhuñjati dvidhāgacchaticcādo bhojana gamanādikiriyāya sabbathā liṅgasaṅkhyāhi yogābhāvā yathāvutta doso na siyāti pāṇinīyavuttikārena jayādiccena kiriyā visayoyevettha pakāro gahito. Tampati āha- ‘dabbe’ccādi. Kasmā panevamāhāti āha- ‘navadhādabba’miccādi. ‘‘Navadhā dabbaṃ, bahudhā guṇo’’ti vesesikānaṃ saṅketo.
其中,地、水、火、风、空、时、方、我、意,为九种实体。色、味、香、触、数、量、别异性、合、离、彼体、此体、觉、乐、苦、欲、瞋、勤勇,及由「ca」字所摄的重性、流动性、润性、行、法、非法、声,共二十四种,为多种功德。此处亦依前述《迦湿伽释》之方式,由胜主觉(Jinindabuddhi)论师于《五支释》中,将「九种实体,多种功德」释为:「应补充动作——九种实体、多种功德被教导、被了知、被解释,或存在」,如是,类别唯属动作领域。由见到用例以及所应遮遣之故,一切处唯是动作,故说「加修饰语不合理」,此即关联。显示巴利原文
Tattha puthabyāpotejovāyvākāsakāladisāttamanānīti nava dabbāni. Rūpa rasa gandha phassa saṅkhyāparimāṇa puthuttasaṃyogavibhāga parattāparattabuddhisukhadukkhecchādosapayatanā ca guṇā, casaddena gurutta davattasinehasaṅkhāradhammādhammasaddā ceti catubbīsati bahudhā guṇo. Atrāpi yathāvuttakāsikāvuttiyā pañcikākārena jinindabuddhinā navadhā dabbaṃ bahudhā guṇotyatrāpi ‘‘kiriyājjhāharitabbā navadhā dabbaṃ bahudhā guṇo upadisīyati viññāyati byākhyāyate vijjatevā’’ti kiriyāvisayoyeva pakāro paṭipādito, payogadassanato byavacchejjabhāvā sabbattha kiriyeveti visesanopādānamayuttanti sambandho.
由于可见“九种实体、多种功德”的用例,故实体与功德领域的类别亦应被纳入;又因所应遮遣的实体与功德领域的类别确实存在,故于一切实体与功德领域中,依胜主觉(Jinindabuddhi)所说之理,动作必然存在。因此,类别唯取动作领域。这便是释论作者与复注作者所言“加修饰语不合理”的意义。显示巴利原文
Navadhā dabbaṃ bahudhā guṇoti payogadassanato dabbaguṇavisayānampakārānaṃ gayhupagattā byavacchedayitabbānaṃ dabbaguṇavisayānampakārānaṃ bhāvā sabbasmiṃ dabbaguṇavisaye jinindabuddhinā vuttanayena kiriyā atthevāti kiriyāvisayova pakāro gayhatīti vuttikāra pañjikākārānaṃ visesanopādānamayuttanti attho.
“由此故”意为:正因为加修饰语不合理,所以才说“以二”等。此处的意旨是:“‘以二种方式作’——即使在动作的运用中,类别也以实体与功德为领域……因为实体领域或功德领域的二种方式状态正被造作,而非动作领域……因为此处并不期望二种方式状态以造作动作为领域。由此故,若此处取动作类别,则词根词缀的运用便不能成立。为令人了知此理,故说‘以二’等。”因此,他说“于此”等。显示巴利原文
Tatoyevāti yato visesanopādānamayuttaṃ tatoyeva dvīhiccādikamāheti attho. Ayametthādhippāyo ‘‘dvidhā karotīti kiriyāpayogepi pakāro dabbaguṇavisayo… dabbavisayassa guṇavisayassa vā dvidhābhāvassa karīyamānattā, natu kiriyāvisayo… dvidhābhāvassa karaṇakiriyāvisayassettha vattumanicchitattā. Tatoyeva kiriyāpakāropādāne atra dhāppaccayantappayogo na siyāti viññāpetuṃ ‘dvīhi’ccādikamāhe’’ti tenāha‘atre’ccādi.
当类别被取于实体与功德领域时,为破除他人所臆想的过失,现在说“虽存在”等。其关联为:就自性而言,是无性无数的。波你尼派论师们规定,当表达数目变化时,便制立词根词缀(dhāppaccaya)。因此,他说“于实体”等。“于数目变化”的意思是:相对于先前所确定的数目,另一不同的数目被产生、被造作,即数目变化;于其中。显示巴利原文
Dabbaguṇavisaye pakāre gayhamāne yoyaṃ doso sambhāvito parehi, taṃ dāni nirākattumāha ‘satipice’ccādi. Sabhāvato aliṅgamasaṅkhyañcāti sambandho, saṅkhyantarāpādane gamyamāne dhāppaccayo vihito pāṇiniyehi, tadāha- ‘dabbasse’ccādi saṅkhyāntarāpādanepīti pubbaṃ yā vavatthitā saṅkhyā, tato- ññaṃ saṅkhyāntaraṃ tassāpādanaṃ karaṇaṃ saṅkhyantarāpādanaṃ, tasmimpīti attho.
“具有彼类别者”为tabbā。由于以“ta”字指代类别,此处的tabbatī(应作tabbā)意为“具有类别者”,因此他说“以ta字”等。“具有类别者”即具有类别的意义。柔软类别者,即柔软种类。显示巴利原文
So pakāro assāti tabbā, tasaddena pakārassa parāmaṭṭhattā tabbatītettha pakāravatīti attho vuttoti āha- ‘tasaddene’ccādi. Pakāravatīti pakāravati atthe. Muduppakāravā mudujātiyo.
在“什么数目、什么量”的意义上,依“从kim字,有rati、rīvarī、vataka、rittaka”这条经句(4-44),安立了rati词缀之后,kati得以成立,因此说“因在数目与量的领域中已成立”。而kati本身是数目,又因以数目与量为领域,故为kati数目;以此。显示巴利原文
Kiṃ saṅkhyānamparimāṇamesanti atthe ‘‘kimhā rati rīvarīvataka rittakā’’ti (4-44) suttena ratippaccayaṃ vidhāya katīti siddhattā vuttaṃ- ‘saṅkhyāparimāṇavisaye sādhitattā’ti, kati ca so saṅkhyā parimāṇavisayattā saṅkhyā ceti katisaṅkhyā, tāya.
“相续”:当同一关系中所示的某一项被显示时,由于关系具有二重性,另一关系项在认知时,正是依理而被认知为“另一项”,因此说“以关系为缘”。显示巴利原文
Paccāsattīti sambandhimhi ekamhi dassite dviṭṭhattā sambandhassa paro sambandhī viññāyamāno parova viññāyati yuttitoti ‘sambandhatovā’ti vuttaṃ.
“集”:即 sakiṃ 一词的“集”。显示巴利原文
Nipātanassāti sakinti nipātanassa.
“块块”即“逐块”,“种种类别”即“逐类”。显示巴利原文
Khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ khaṇḍaso, puthu pakāro puthuso.
所谓“无生”,难道不是指一切时无生起,或指另一状态吗?若是如此,bhūta 一词也可说为“仅是未生起”,那么 abhūta 一词如何能用于另一状态,而非“无”呢?因此说“无生者”等。若问:状态为何被彼词所摄取?答:若 abhūta 一词为“未生起”义,则彼词的应用便不可能……因为彼词只摄取“无生”本身。若依“无生状态”等而成经句,则由于彼词应用之力,状态即被彼词所摄取,而 abhūta 一词期待那被摄取的另一状态,因此说“彼状态之言”等。存在,即是 bhāva;于另一状态中的存在,即是 tabbhāva,在其中。因此说“无生者”等。bhāve 是境位第七格,或是结合第七格,故说“于境中被理解时”或……。以耳环性故。显示巴利原文
Nanu ca abhavanannāma sabbathā anuppattiyā vā avatthantarena vā, tathā satyabhūtasaddo-nuppannamattavacanopīti kathamabhūtasaddo-vatthantare nābhūte vuttoccāha- ‘abhūtassi’ccādi. Kathamavatthāva tasaddena parāmasīyatīti ce abhūtasaddo yadyanuppannavācī siyā, tadā tasaddappa yogoyeva na siyā… tasaddenābhūtasseva gahaṇato, abhūtabhāveccādinā suttitaṃ siyā, tena tasaddappayogasāmatthiyā avatthāva tasaddena parāmasīyati, tapparāmaṭṭhañcāvatthantaramabhūta saddo apekkhate, tenāha- ‘tabbhāvetivacanā’iccādi. Bhavanaṃ bhāvo tāya avatthantare bhāvo tabbhāvo tasmiṃ. Tenāha ‘abhūtasse’ccādi. Bhāveti visayasattamī, saṃsattamī vāti āha- ‘visaye gammamāne vā’ti. Kuṇḍalattenāti kuṇḍalasabhāvena.
当说“dissantīti”的用法时,其义被理解为“他们被看见”,因此有“disi”等说。此经句成为“语法规则之支分”,余文从略。依“ṇovā-pacce”等经句所明的多种义中,因周遍而说故为 paribhāsā,作为对诸规则之缘的支分故为 vijjhaṅgaparibhāsā。与“即是规则”这一经句相连。所谓“将说的两经”,即“aññasmiṃ sakatthe”等两经。显示巴利原文
Dissantīti vutte payoge dissantīti ayamattho viññāyatīti āha ‘disi’ccādi, idaṃ suttaṃ vijjhaṅga paribhāsā bhavatīti seso. ‘‘Ṇovā-pacce’’tiādinā (4-1) suttena vuttesvanekavidhesu atthesu pari samantato bhāsatīti paribhāsā, vidhino paccayassa aṅgabhūtā paribhāsā vijjhaṅgaparibhāsā. Vidhiyevāti suttamidanti sambandho. Vakkhamānasuttadvayanti ‘‘aññasmiṃ sakatthe’’ti suttadvayaṃ.
antara 一词虽有多义,此处取“中间”义与“中”义。并非“不存在中间”,因为仅仅遮遣中间性并无意义,故以中间事物之不存在而假说为“无中间”。世间正是如此使用:“这些村庄无间隔,这些宫殿无间隔”,因无其他村庄或其他宫殿处于其间,故如此称呼。同样,此处亦因无其他音节处于中间,故说“无间隔”。或者,antara 一词取“障碍”义,因无障碍故说“无间隔”。或依“antaraṃ karoti”加 khādi 等缘,成 antarāyati(作障碍),再加 kattari 缘成 antaro(障碍者),他们中无此障碍者故为 anantarā。譬如“树在林中”,树之集合而得“林”之一名;同样,此处音节之集合而进入“结合”之称谓范畴。显示巴利原文
Antarasaddo-nekatthopīhāntarāḷavācī majjhavācī gayhati, na vijjatentaramesanti antarāḷamattapaṭisedhepayojanaṃ natthīti katvāntarā ḷaṭṭhassābhāvāntarāḷaṃ natthītyupacarīyati, evañhi loke payujjate ‘anantarā ime gāmā anantarā ime pāsādā’ti antarāḷagatassa ññassa gāmassaññassa pāsādassa vābhāvā tathā byapadisīyate, tathevamihāpyantarāḷagatassaññassa byañjanassābhāvā anantarā ityuccante, athavāntarasaddo byavadhānavācī byavadhānābhāvato-nantarā iti vuccante. Antaraṃ karotīti vā khādiippaccayaṃ vidhāya antarāyati byavadhānaṃ karotīti kattari appaccayaṃ vidhāya antaro byavadhāyako natthetesanti anantarā. Yathā ‘rukkhā vanante’ttha rukkhā samuditāvekavanabyapadesaṃ labhante, tathātrāpi byañjanā samuditāvete saṃyogabyapadesagocarattaṃ paṭipajjante.
“结合”者,是以整体为主的说明;“音节”者,是以部分为主的说明。因此,以“音节”之复数形式配合“结合”之单数形式来说明,是恰当的。若问:诸音发出即灭,处于一刹那生灭之中,不可能有整体性,故整体性不合理?答:并非不合理。因为后后生起而摄取之心,将前前已灭的音节部分,以整体之形综合而安立,由此亦施设整体之世俗言说。显示巴利原文
Saṃyogoti hi samudāyappadhāno niddeso byañjanātyavayavappadhāno, tasmā byañjanāti bahuvacanena saṃyogoti ekavacananiddeso ghaṭate, nanu ca vaṇṇānamuccāritappadhaṃsittā yogapajjamaṭṭhitamānānaṃ na sambhavati samudāyattanti samudāyattamayuttanti nāyuttaṃ, tathāhi uttaruttaraggāhini buddhi pubbaparībhūte byañjanāvayave samudāyarūpena saṅkappentī samudāyavohārampavattayīti.
在“Ṇānubandhe”中,因“diti”音不属于连音的范围,故“decca”等属于“元音等”的范畴;而“uḷumpa”音涉及连音,故“oḷumpika”属于此范畴。因此,彼处有“rāghava, venateyya, menika, decca, dosaggā”等形式。但在此处,“oḷumpika, koṇḍañña”是适用的。正因如此,彼处的注释应移用于此处,此处的注释也应移用于彼处。显示巴利原文
Ṇānubandheti ditisaddassa saṃyogāvisayattā deccoti ‘sarānamādissā’ti visayo, uḷumpasaddassa saṃyogavisayattā oḷumpikoti etassa visayoti tattha rāghavo venateyyo meniko decco dosaggānti rūpāni. Idha tu oḷumpiko koṇḍaññoti yujjanti. Teneva ca tattha pañcikā ettha, ettha ca pañcikā tattha upanetabbāti.
“Kosajja”中,此处的“jatta”是随宜安立;“ajjava”中,则依“uvaṇṇassa vava sare”规则(4-129)。显示巴利原文
Kosajjanti ettha tassa jattañca nipātanā, ajjavanti etthha ‘‘uvaṇṇassā vava sare’’ti (4-129).
当“ya”字母重叠时,应作“jeyya”。显示巴利原文
Yakārassa dvitte jeyyo.
“极其微小”“极其年轻”是其词解。显示巴利原文
Atisayena appo, atisayena yuvāti viggaho.
当说“sati”时,若想以修饰的方式表达“satyanta”,又如何能理解为“sati”音呢?为消除此疑,说明依“saṅkhyāya saccutīsāse”等规则(4-50),在“satyanta”等后安立“ḍa”语尾;而当以“ḍa”为因取而安立时,凭借彼取之力,便能理解为“satyanta”本身。为显示此义,故说“以‘ḍa’为因取”等。显示巴利原文
Satissāti vutte satisaddo viññāyati satyantepi visesanattena vattumicchitesatyanto kathaṃ viññāyaticcāsaṅkiya ‘‘saṅkhyāya saccutīsāse’’ccādinā (4-50) satyantādīhi ḍo vihito, tasmiñca ḍetinimittenopādinne tadupādānasāmatthiyāsatyantova viññāyatīti dassetumāha- ‘ḍeti nimittopādānā’tiādi.
与词根不同的音声,称为“非词根”,这就是它的含义。而在注释中,因为“原形”本身也是音声,所以用“从词根”等表述,只是说明了“非词根”一词的单纯意义。显示巴利原文
Dhātuto añño saddo adhātu tassa. Pañcikāyampana pakatipi saddoyevāti dhātutoiccādinā adhātusaddassa atthamattaṃ vuttaṃ.
“Tassā”是指非词根的自然状态,亦即“非词根”一词。而“tena ca”中的“ca”指字母“ka”,“tasmā”意为以此因。波你尼在未用“前”字的情况下,为了在同一经中规定字母“ka”之前的字母“i”的替换,故施设了“前”字,其义为:若不依“前”这一说法。以“sace”等加以说明,这是连系。“Byañjane dīgharassā”规则(1-33)中提到短音,“assā”在表种类时,其“ā”确实会变为“i”音。如此,“siyā etam”等形式便成为“bahuparibbājakā”的形式。若“syādi”与字母“ka”之间有间隔……在字母“ka”之前若有“syādi”,则“syādi”不位于字母“ka”之后。显示巴利原文
Tassāti adhātuppakatiyā, adhātusaddassāti vuttaṃ hoti. Tenacāti kakārena ca, tasmāti tena kāraṇena. Pubbaggahaṇamantarenātipāṇininā ikārādesavidhāyake imasmiṃyeva suttekakārato pubbassa ikārādesavidhānatthaṃ pubbaggahaṇaṃ kataṃ, taṃ pubbassātivacanaṃ vināti attho. Sacetiādinā kathayatīti sambandho. ‘‘Byañjane dīgharassā’’ti (1-33) rasso vutto, assāti jātiniddese tu ākārassacikāro bhavatyeva, siyā etanti bahuparibbājakāti etaṃ rūpaṃ hoti. Syādyatra byavahito… kakārato pubbe syādi, na syādi kakārā paroti.
难道不是“asyādito”吗?此处为何取否定词na,而不取绝对否定?因担心会被执为绝对否定,若被执为绝对否定,便会以“绝对否定”等语开始指责过失。“asyādito”意指从带syād词尾的游方者词。因为游方者词带有syād词尾,句子中也就带有syād词尾,所以将说:“此处的syād词尾产生自游方者词。”将asyādi中的paro作为词根kar,并非从多游方者词产生,这就是连系(释义)。显示巴利原文
Nanu ca asyāditoti ettha pasajjappaṭisedho naña kasmā gahito, na pariyudosoti āsaṅkiya pariyudāsesmiṃ gahite sati dosaṃ vattumārabhate ‘pariyudāse’iccādinā. Syāditoti syādyantato paribbājakasaddato. Paribbājakasaddohi syādyanto vākye syādyantattā, teneva vakkhati- ‘paribbājakasaddato ettha syādyuppattī’ti. Asyādismā paroti katvā bahuparibbājakasaddato na syādyuppattīti sambandho.
“以及”是指与“多游方者词”相并。为了显示即使在与其它词同义的复合词中,用表示部分否定的否定词na,也会有此过失,因而说“avijjamānosyādi”等。显示巴利原文
Tatocāti bahuparibbājakasaddato ca. Pasajjappaṭisedhena nañasaddena aññapadatthasamāsepi siyāva dosoti dassento āha- ‘avijjamānosyādi’ccādi.