3. 第三品释义显示巴利原文
3. Tatiyakaṇḍavaṇṇanā
关于依序安立的、以‘syā’等为首的字母集合,世尊说‘此’等语。‘此’即如前所述的syā等集合之形态。以部分解释整体,复合词的意义即是整体;运用于整体的音声也运用于部分,因此syā等音声也运用于si等部分。这是依‘取规则’之理,即‘于取缘时,凡彼所安立者,则取其始及其终’之理。以syā等为终者,即syā等终。然而,若以‘syā等与syā等终同一意义’之共相来说,则任何syā等终皆可与任何syā等终同一意义。正如‘去村’等例,又如‘看!天授去村,祭授去师家’等例,恐有如此复合之疑,故说‘虽以共相而说’等。凡某syā等终与某syā等终有关联,彼syā等终即与彼syā等终同一意义——此由关联而得知、而确定,这就是‘凡彼’等句的含义。因此,在‘去村’等例中,这种以相互期盼为特征的关联即是同一意义。所以,这里诸师说:显示巴利原文
Yassātikamāvaṭṭhitassayoādiakkharasamudāyassa, kintanti āha- ‘ida’miccādi, idanti yathāvuttaṃ syādisamudāyarūpaṃ, avayavena viggaho samudāyo samāsattho, samudāye pavattā saddā avayavesupi vattantīti syādisaddo siādike avayavepi vattate, vidhiggahaṇañāyenāti ‘‘paccayaggahaṇe yasmā sa vihito tadādino tadantassa ca gahaṇa’’nti ñāyena. Syādi ante yassa taṃ syādyantaṃ. Nanu ca ‘‘syādisyādinekattha’’nti sāmaññena vuccamāne yaṃkiñci syādyantaṃ yenakenaci syādyantena sahekatthībhāvamarahati, tathāhi yathā gāmagatotiādo, tathā passa devadatte gāmaṃ, gato yaññadatto gurukulanti ādopi samāso tyāsaṅkiyāha-‘sāmaññena vuttepi’ccādi, yassa syādyantassayena syādyantena sambandho, tena syādyantena sahataṃ syādyantamekatthambhavatīti sambandhato viññāyati avasīyatīti yassātyādisvattho, tathā ca gāmagatotyatratthīmesa-maññamaññāpekkhālakkhaṇo sambandhotyekatthībhāvo, tatoyevetthāhu-
所成之事依能成而确定,而动作亦依能成而确定;
由于他们之共聚,此决定便得以显现。
显示巴利原文 Niyataṃ sādhanaṃ sādhye, kriyā niyatasādhanā; Sannidhānena metesaṃ , niyamo-yampakāsatīti.
此处之义为:因为“村”这一能成,期待“去”这一所成——即以彼名而应被了知的行为,所以能成因,于所成的行为是确定的;而因为行为自身期待能成——“谁去?”,所以行为于能成者亦是确定的,即说“此行为有确定的能成”。如此所说的确定,依于相互期待而转起,唯由所成与能成的共聚而相互显现。然而,在“看!天授去村,祭授去师家”中,“村”这一能成期待“看”这一所成,而“去”这一行为则期待“师家”。因此,村与去等分属不同语句,实无相互期待,故不构成复合。于一切处应如此了知。因为关联以相互期待为相,从其他关联中退出,而安置于特定一事。是故曾言:显示巴利原文
Ayamettha attho ‘‘yato gāmamiccetaṃ sādhanaṃ sādhyaṃ kiriyaṃ taṃbyapadesajānanayogyamapekkhate gatoti, ato sādhanaṃ kāra kaṃ sādhye kiriyāya niyataṃ, yato ca kiriyā sayaṃ sādhanamapekkhate kiṃ gatoti, ato kiriyāpi niyataṃ sādhanametissāti niyatasādhanā hoti ayaṃ yathāvutto niyamo aññamaññāpekkhāvasena vattamāno etesaṃ sādhyasādhanānaṃ sannidhāna mattena aññamaññato pakāsatī’’ti. Passa devadatta gāmaṃ, gato yaññadatto gurukulaṃtyatra tu gāmanti sādhanaṃ passeti sādhyamapekkhate, gatoti gamanakiriyā tu gurukulamapekkhate, tato ca gāmagatānaṃ vākyantarāvayavānaṃ natthevāpekkhāti na bhavati samāso, sabbatthevamūhanīyaṃ, sambandho hi aññamaññāpekkhālakkhaṇo sambandhyantarato-navaṭṭhitaṃ nivattetvā visese niveseti, tathāca vuttaṃ–
于彼期盼的分别中,此流转不定之状态;
而将其安置于特定一事时,关联即予以截断。
显示巴利原文 Tassa tvākaṅkhato bhede, yā pariplavamānatā; Visese taṃ nivesento, sambandhovāvachindatīti.
在差别与特定中:共相“村”,因期望特定而说“期望村、舍弃村、去村”;同样地,如“去村、林、师家”等,皆是如此期望、如此渴求。而那主要词与附属词的流转不定、不确立,将其在特定、殊胜的关联中确立安立,便是以种种方式截断关联——或以所成与能成相,或以自性与变异相,或以主与属的关联相——即从其他关联中出离的意思。因为这种期望只有在句中才被审察,所以诸词有期望处,便能了知复合的解析;无期望处,则不生复合。如此,应知未另加说明的境界差别。为了使愚昧、无智之人有所依止,而有种种复合规则、省略等种种方便,作为正确了知善巧音声的途径。然而从胜义上说,由于音声有差别,句与复合毕竟不同;因为在句中所见的词,在复合中并不存在。如上所说:显示巴利原文
Bhede visese gāmantetaṃ sāmaññaṃ visesāpekkhaṃ ‘gāmamāsīsati, jahāti, gato’ti, tathā ‘gato gāmaṃ, vanaṃ, gurukula’nti vevamākaṅkhato-bhilasato tassa tu padhānapadassupasajjanapadassa ca yā pariplavamānatā anavaṭṭhitatā taṃ visese visiṭṭhe sambandhini nivesento patiṭṭhapento sambandhovānekappakāro kvaci sādhyasādhanabhāvalakkhaṇo kvaci pakativikārabhāvasabhāvo kvaci sassāmi sambandharūpo avachindati sambandhyantarato nivattetīti attho, yato-yamapekkhā vākyakāleyeva nirūpyate, tato yatthātthi padānamapekkhā, tattha samāsāvagamo, yatra tu natthi, tatra na bhavatītyanupadiṭṭho visayavibhāgo ñāyateti bhāvo, bāle abudhetu nissāya vicitto samāsavidhānalopādinānekappakāro paṭipattiyā sādhusaddaparijānanatthamupāyo sambhavati, paramatthato tu saddantarattā accantaṃ vākyasamāsānaṃ bhedo, na hi vākye diṭṭhapadāni samāse santi, tathā ca vuttaṃ–
此为依于愚者的方便,以种种方式使之通达;
句与复合的差别,实因音声毕竟有异。
显示巴利原文 Bāle nissāyupāyo-yaṃ, vicitto paṭipattiyā; Bhedo vākyasamāsānaṃ, ccantaṃ saddantaraṃ yatoti.
“由此故”:虽然仅以共相说示,然而凡某者与某者相关联,彼即与彼同一义——此由关联而可了知,故此处全无不成立。“由此故”即表因由之义。“期盼”即诸词之间相互的期待,此即是“能力”;为了摄持此能力故。“未作有能力之词”:未依巴尼尼派所说“有能力之词规则”而造作有能力之词。“有能力之词规则”这一释词其义为:“所立者为规则,诸词之规则即词规则——诸如复合等;凡此世间一切词规则,彼即是有能力,当知能解说、能开显句义者。”若无如是释词之作用,则于他们“看!天授往村落,祭授往师家”等例,便无不成立的过失。而此处能力有二种:于句中,为期盼之转起;以及同一义。此中,前者之摄持已由无余词而令得解;今以词而令解后者之摄持,故说“同一义”等。同一义者,乃种种别异义依共通义性而转起之差别。盖于句中,因义别异故,无有共通义性;由此故,此处依别异而生起第六格——“王之人”。而于转起中,因说示两词所限定之义,故有共通义性。此即所说:“于复合中,能显融入所显,能显成为一体;于句中,能显则别异于所显而安立。”然于双复合中,虽无能显所显,但因全体词义为显示巴利原文
Atoyevāti yato sāmaññena vuttepiyassayena sambandhotena saha tadekatthambhavatīti sambandhato viññāyatīti nāniṭṭhaṃ kiñcipīha hoti, atoyeva hetutoti attho. Byapekkhā sāmatthiyapariggahāyeti padānamaññoññākaṅkhā byapekkhā, sāva sā matthiyaṃ, tassa pariggahāya. Samatthavacanaṃ na katanti pāṇiniyehi viya ‘‘samattho padavidhī’’ti (pā, 2-1-1) samatthavacanaṃ na kataṃ. Samattho pada vidhīti paribhāsāyamayamattho ‘‘vidhīyate vidhi, padānaṃ vidhi padavidhisamāsādi, yokocīha satthe padavidhi,so samattho viggaha vākyatthābhidhāne (satti) veditabbo’’ti, tādisaparibhāsāya byāpārato tesaṃ ‘passa devadatta gāmaṃ, gato yaññadatto gurukulaṃ’ tyādo nāniṭṭhappatti, sāmatthiyañcettha dvidhātyupagamyate vākye byapekkhāvuttiyamekatthībhāvo ceti . Tattha paṭhamassa pariggahaṃ vacanamantarena paṭipādiya dutiyassa pariggahamidāni vacanena paṭipādayamāha- ‘ekatthī bhāvo’ccādi, ekatthībhāvo bhinnatthānaṃ sādhāraṇatthatāvasena pavattiviseso, vākye hi sādhāraṇatthatā natthi bhinnatthattā, atoyevettha bhedanibandhanā chaṭṭhyupajāyate ‘rañño puriso’ti, vuttiyantūbhayapadabyavacchinnatthābhidhānato sādhāraṇatthatā bhavati, idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘samāse visesanaṃ visessamanupavīsati ekībhavati visesanaṃ, vākye tu visesanaṃ visessato visuṃyevā vatiṭṭhate’’ti. Dvandasamāsassa tu padānaṃ visesanavisessābhāvepi sakalapadatthappadhānattā ‘rañño go ca asso ca puriso cā’ti vākyato ‘rañño gavāssa purisā’ti samāsassa viseso ekatthī bhāvalakkhaṇo bhavatyeva, tathāhi tattha vākye bhinnatthanibandhana samuccayapaṭipādanāya casaddo payujjate, samāse tu nappayujjate, ekattha vacanenevāti ‘‘syādisyādinekattha’’ tyekatthavacaneneva, ekattībhāvoyeva bhavatīti seso, evakāro na vākye tathāhi dīpeti. Vākye kathanti āha- vākye’tiādi.
所谓“语句”,是指在分析语句中,“分析”即是特别地把握、了知,由此而分析,而它与此语句结合,故为“分析语句”;或者,特别的把握即是“分析”,为此目的所说之语句即是“分析语句”。于其中,涉及“身”等,故说“区别等特征”,以“等”字摄取了结合、区别与结合等义。显示巴利原文
Vākyeti viggahavākye, visesena gayhati ñāyatyaneneti vigga- ho , so ca taṃ vākyaṃ ceti viggahavākyaṃ, visesena vā gahaṇaṃ viggaho, tadatthaṃ vākyaṃ viggahavākyaṃ, tasmiṃ, kāyaṃ byāpekkhāti āha-‘bhedādilakkhaṇā’ti, ādisaddena saṃsagga bheda saṃsaggānañca gahaṇaṃ.
其中,与有间隔者及有相似间隔者的分离称为“割断”;与特殊者及相似特殊者的系属称为“结合”。故说“如此”等。区别者即是分离者,以“义已被摄持”为理由,即依因由而被区别论者所摄持。以“若”等语说出结合论者的意图;以“然而当两者”等语说出双方论者的意图。“所认可的”即巴尼尼在“pākkaḍārāsamāsa”(2-1-3)中所欲示之义。所谓“pākkaḍārā”,乃依“kaḍārā kammadhāraye”(2-2-38)而将kaḍārā等词置于前,此即其义。显示巴利原文
Tattha sāntarehi sāmyantarehi ca byāvutti chedo, saṃvisesa sāmivisesānaṃ sambandho saṃsaggo, tadāha- ‘tathāhi’ccādinā, bhedako byāvattako, atthagahitoti kāraṇavasena bhedavādinā gahito, yadeccādinā saṃsaggavādino-dhippāyamāha yadā tūbhayampiccādinā ubhayavādino, abhimatoti ‘‘pākkaḍārāsamāso’’ccanena (2-1-3) pāṇininā icchito. Pākkaḍārāti ‘‘kaḍārā kammadhāraye’’ccanena (2-2-38) kaḍārāsaṃsaddanā pagevāti attho.
所谓“各别义”,是指那些词各持不同之义。因为在语句中,譬如“国王的人”,“国王”一词唯表国王之义,“人”一词唯表人义;而在复合词中,“国王人”的“国王”一词也唯表人义,因此两者成为同一义。或者说,由此显现出一个不同于部分义的整体义,依此而说为同一义。在采纳了“舍弃自义之词”的说法后,便说“通过舍弃特相的自义”等。对此,对方将以“难道不是”等来反驳。“成为同一义”即是“等合”,由此显示“同一义”便是“复合”,别无他义。显示巴利原文
‘Putha bhinno attho yesaṃ padānaṃ tāni puthagatthāni, vākye hi rañño puriso tettha rājasaddo rājatthameva vadati, purisasaddo purisatthameva, vuttiyantu rājapurisotettha rājasaddopi purisatthameva vadatīti dvinnamekatthībhāvo bhavati, aññoyevāvayavatthānvito samudāyattho pātubhavatīti tadapekkhāya cekatthībhāvo vuccate, jahamānasakatthavuttimabhyupagamma vuttaṃ- ‘visesanassa sakattha pariccāgene’ccādi, atoyeva paro codessati ‘nanu ce’ccādinā. Ekatthībhavanaṃ samasananti iminā ekatthanti samāsoti nātthantaranti dīpeti.
所谓“舍弃自义之词”,即那些词在其中舍弃了自义,故如此称说。并非绝对舍弃,故有此观点:“为显示仅部分舍弃,而说‘舍弃自义’,并非全然舍弃,因为为了利他仍会取用其义;倘若完全舍弃自义,便无法成就利他,由于毫无必要,理应全无取用。”此义得以增长。所谓“义”,即是国王一词所表达者。即使在完全舍弃时亦无过失……为显示在语句中所见的附随义,在复合词中即依此随顺而确定其义,故说“于是”等。显示巴利原文
Jahamānāni padāni sakatthaṃ yassaṃ (sā) tathā vuttā, nāccantāya jayātīti evammaññate ‘‘pariccāgamattamabhisandhāya jahamānasakatthaṃtyuccate, na tu sabbathā pariccāgoparopakārāya tassopādānato, sabbathā ca sakatthapariccāge paropakārāsampādanato-nupādānameva payojanābhāvā tassa siyā’’ti, thapati vaḍḍhatī. Atthanti rājasaddavāccaṃ. Accantapariccāgepi na doso… vākye diṭṭhassupasajjanassa vuttiyaṃ soyevāyantyanvayāvasāyato tadatthāva gatiyāti dassento āha- ‘atha ve’ccādi.
“即此随顺确定”即是随顺。此国王一词,如同在语句中所见,依世俗者所执的同一性而确定,即使无有国王之义,也会成为人的特相,这便是其义所在。即于此引出譬喻:“犹如”等。显示巴利原文
Soyevāyantyajjhavasāyo-nvayo, soyevāyaṃ rājasaddo yo vākyatāle diṭṭhoti vohārīnamekattāvasāyenāsatyapi (rājasaddassa)tthe purisassa visesanambhavissatīti bhāvo, ettheva diṭṭhantamāha- ‘yathe’ccādi.
2. 「a」与「saṃ」显示巴利原文
2. Asaṃ
所谓“不变词”,乃依他人所共许而立名。因其无有变化,故虽于性、数上有别,然前缀与助词由他人赋予“不变词”之称谓,遂成他人所共许之“不变词”。而他们之复合,以不变义为先导,非不变者亦成不变,故共许为“不变复合词”。因听闻“无数”一词,其语尾等义便作为对象而成为特相,故说“无数”等,以此显示这些即是复合之义。显示巴利原文
Abyayanti yadaññesaṃ pasiddhanti liṅgavacanabhedepi byayarahitattā upasagganipātānaṃ parehi abyayasaññākaraṇato abyayanti paresaṃ pasiddhaṃ, tesantvayaṃ samāso abyayatthapubbaṅgamattā anabyayaṃ abyayambhavatīti abyayībhāvo pasiddho, asaṅkhyassa sutattā tasseva vibhatyatthādayo visayabhāvena visesanānīti viññāyantītyāha- ‘asaṅkhye’ccādi, iminā nemesamāsatthāti dīpeti.
“tāva”一词于次第义中所成就之义,即说出“语尾”等。在语尾义中举例,意即对于在语尾义领域中所现行的“无数”,以“女性”一词作复合而举例说明。常恒复合不应作解析,或以非自词作解析方为合理,否则将导致无常之过失,故说“因是常恒复合”等。显示巴利原文
Tāvasaddassa kamavuttiyaṃ yo-ttho sampajjate tamāha- ‘vibhatya’ccādi, vibhatyatthe udāharitvāti vibhatyatthavisaye vattamānassāsaṅkhyassa itthisaddena samāsamadhitthīti uvāharitvā, niccayamāsāna maviggaho, asakapadaviggaho vā yutto, aññathā aniccatāpattītyāha- ‘niccasamāsattā’iccādi.
以非自词、非属己词、以他词作解析,即为“非自词解析”。以此,在此处,例如“kumbhassa samīpaṃ”这一他词句中,因“samīpa”一词已说出“upa”词所应表之义,故“upa”一词不再使用;又如“itthī sū”中,因第七格语尾已说出“adhi”词所应表的“处所”之义,故无“adhi”词,如是说出“itthī sū”这一他词句。如何施设,即应如此示现,于一切处应如此了知。以非自词作解析,即说出其义。显示巴利原文
Asakapadena anattaniyapadena aññapadena viggaho asakapadaviggaho, tena, ettha hi yathā kumbhassa samīpaṃtyaññapadavākye samīpa saddenupasaddavacanīyassa vuttattā upasaddo nappayujjate, yathā itthī sūti etthādhisaddavacanīyassā (dhā)ratthassa sattamiyā vuttattā nādhisaddoti ‘itthīsū’ti aññapadavākyaṃ vuttaṃ, kathāpavattāti tvādheyyo padassanaṃ, evaṃ sabbatthonneyaṃ, asakapadaviggahenātthova vutto,
然而,为了显示位于前面的“adhi”一词,在表示“依处”义时,与同位格的、带有第七格语尾的阴性词构成复合词,故说“adhi词”等。显示巴利原文
Adhisaddassa pana puratovaṭṭhitassādhāre vattamānassa taṃsamānādhikaraṇena sattamyantenitthisaddena saha samāsoti dassetumāha-‘adhisaddo’ccādi.
“语尾消失”意指adhi词与阴性词之后的第七格复数语尾消失,此是其义。“获得自性”即获得身体,这是所欲求的。因brahma一词以身体为义,故说“brahma即身体”。某些处所,由于后分义为主,故将无数复合词解析为“sampannaṃ brahma”。显示巴利原文
Syādilopoti adhisaddato itthisaddato ca paresaṃ sattamī bahuvacanānaṃ lopoti attho. Atta (bhāva) sampattīti sarīrasampatti adhippetāti brahmasaddassa sarīraṃ atthoti āha- ‘brahmaṃ sarīranti, katthacī uttarapadatthappadhānattāvāsaṅkhyasamāsassa ‘sampannaṃ brahma’nti viggaho vutto.
“以复合语尾”指从复合所生的语尾。“整体”即部分之整体。“依摄受”即依认可,此是其义。即使在认可中,也有“摄受”一词。显示巴利原文
Samāsavibhattiyāti samāsato uppannavibhattiyā, sakalo padesasakalo, pariggahāpekkhāti abhyupagamāpekkhāyāti attho, abhyupagamepi hi pariggahasaddo–
于誓言、随从,以及根本承诺中;
当太阳被罗睺攫取时,及于妻子之处有所执取”——释义辞典。
显示巴利原文 Sapathe parivāre ca, mūlābhyupagamesu ca; Ravimhi rāhugahite, dāresu ca pariggaho’’ti nighaṇṭu.
整体之体性即是整体性——此为“整体”一词生起之因;为说明它并非无余取用而成为个别,故说“无余取用”。“草的全体”的解释是:“草”一词即含摄了与草相关之物,因此他将在遮遣论式中说:“他把所有与草相关之物吞下。”为了显明“连草一起吞下”的意趣,故说“乃至”等。显示巴利原文
Sakalassa bhāvo sākalyaṃ-sakalasaddappavattinimittaṃ, tampana nissesa ggahaṇā puthu bhavatītyāha- ‘asesaggahaṇa’nti, tiṇānaṃ sākalyanti viggaho, tiṇasaddena hi tiṇasahitāni gahitāni, teneva vakkhati byatirekanaye- ‘taṃ sabbaṃ tiṇasahitamajjho- haratī’ti, satiṇamajjhoharatītetthādhippāyattha māha-‘yāvā’tiādi.
“草”一词是表征,代表其余不被吞下之物,故说“草等也”。为了表达依于执取边际的执取义,波你尼在《不变词、格变词附近》等经中,为成立“sāgyadhīte”而说了尾词;他正是为了整体地举出“sāgyadhīte”而示此例。为显明此义,遂说“因此”等。显示巴利原文
Tiṇasaddo upalakkhaṇaṃ sesā-najjhohāriyānaṃ, tenāha ‘tiṇādikampī’ti. Pariggahāpekkhāyantabhūtassa gahaṇatthaṃ ‘‘abyayaṃ vibhattisamīpā’’disutte ‘sāgyadhīte’ti nipphādanatthamantavacana mudāhatampāṇininā, tampi sākalyeyevāharituṃ sāgyadhītetyūdāhaṭanti dassetuṃ ‘tato’tyādi vuttaṃ.
因此,由于它不在“整体之整体”中运转,就依于执取的完成而言,从边际、从近处,整体性不被破坏——这是关联。“完成”也是结尾处的例证,此为余义。显示巴利原文
Tatoti yato sakalasakale na vattati, pariggahāpekkhāya samattiyā antato sakāsā sākalyaṃ na bhijjateti sambandho, samatthiyampi ante udāharaṇanti seso.
“以火为边际”:火为目的,经书为此目的而作,火是其边际;此应诵篇章以火为边际,故称“以火为边际”。于所执取的应诵限量,火为其边际;与作为边际的火相俱,即是整体——此为释词。或解为:火的整体性。显示巴利原文
Aggipariyantanti aggiattho gantho tādatthiyā aggi, sopariyanto-ssa ajjheyassāti aggipariyantaṃ, yattakassājjheyassa pariggaho, tassa aggi pariyanto, agginā pariyantabhūtena sahito sakaloti viggaho, aggino sākalyanti vā.
“声论者”即语法学者。于“义无有”中,为避免将“义”的把握误解为“彼此无有”与“法无有”,故说“义,即彼此无有”等。“彼此无有”是指此中无彼,例如“牛不是马”,否定的是他物性,而非实体之存在。“不是婆罗门”一句,所否定的是婆罗门性这一法,亦非实体之存在。以“他者”等语,说明了相违的领域。显示巴利原文
Saddikānanti byākaraṇaññūnaṃ. Atthābhāveityatthaggahaṇaṃ itaretarābhāve dhammābhāve ca mā siyāti, atoyeva coccate ‘athetaretarābhāve’iccādi, itarasmiṃ itarassa abhāvo itaretarābhāvo, go asso na bhavatīti hi atthantarattaṃ nisedhīyate, na vatthubhāvo, brāhmaṇo na bhavatītyatrapibrāhmaṇattadhammo nisedhīyate, na vatthubhāvo, parattātiādinā vippaṭisedha visayamāha.
于“超越无有”中,“超越”是依第五格(从格)而不作复合词的解释,故表述为“超越”。而以“非已生起者之后”一语,显示“超越无有”即已生起者之后的无有。显示巴利原文
Atikkamābhāvetī ettha atikkamāti pañcamiyā asamāsaniddesoti āha- ‘atikkamā’ti, na panuppannassa pacchāti iminā atikkamābhāvo nāma uppannassa pacchā abhāvoti dasseti.
“无草的”一词,是后分义为主的带数复合词。虽然“现前”一词有共通性,但为显示此处特指的时间,故说“受用”等。“受用”是业之成就者,即“轻衣的受用时间”的解析。为显明“轻衣”的词形成立,在注释中遂说“轻衣的”等。显示巴利原文
Nittiṇanti uttarapadatthappadhāno-saṅkhyasamāso. Sampatisaddassa sāmaññavacanattepi idhādhippetaṃ kālaṃ dassetumāha- ‘upabhogasse’’ccādi, upabhogo kammasādhano lahupāvuraṇassa nāyamupabhogakāloti viggaho, (ati) lahupāvuraṇanti rūpasiddhīti dassetuṃ lahupāvuraṇassātiādi vuttiyaṃ vuttaṃ.
“适合的色”在分解时即是“随顺的”。难道此处不应是常恒复合词,而以词之分解而存在吗?为遣此疑,故说“于遍取”等。因为以 anu- 词,于连接、遍取中,依“anu 之后”(2-10)而规定第二格;且其运用唯在句中,不在别处,故知句亦可成。于“sakikhī”中,亦依“非时,于自义”(3-81),saha 成为 so。显示巴利原文
Yoggaṃ rūpanti viggahe anurūpaṃ, nanu cātra niccasamāsattāsapadaviggahena bhavitabbaṃtyāsaṅkiyāha-‘vicchāya’miccādi, anusaddena hi yoge vicchāyaṃ ‘‘anunā’’ti (2-10) dutiyā vidhīyate, vākyeyevāssa ca payogo nāññatreti vākyampi bhavatīti maññate. Sakikhīti etthāpi ‘‘akāle sakatthe’’ti (3-81) sahassa so.
“与 kikhī 相似”:此处,kikhī 是已确立的,由能成就的成就方式而被执取,依共法性,某所成就者被称为相似。然则,这里的“相似”并非主要;若是如此,以后词义为主的带数复合词“sakikhī”在此便不应存在,故他说“难道不是”等。“kikhī”为关联中的第六格,但此处,相似性因系属于 kikhī 而成为非主要。以“不因此义”等语,排除了如上所说的责难。显示巴利原文
Sadiso kikhiyāti ettha kikhiyā pasiddhabhūtāya sādhiyassa sādhanabhāvena gahitāya sadhammattena koci sādhiyo sadisoti vuttoti kimidha sadiso appadhānaṃ tathā sati puppapadatthappadhānenāsaṅkhyasamāsena sakikhīti ettha na bhavitabbanti āha-‘nanuce’tyādi, kikhiyāti sambandhe chaṭṭhī, ettha pana sadisattassa kikhīyā-ppaṭibaddhattāppadhānattaṃ. Netadatthītiādinā yathāvuttaṃ codanaṃ pariharati.
如“yathādevadatto”:此处,若为复合词,则应是“与 Devadatta 相似,如同 Devadatta”,但因被禁止,故不是复合词。kikhī 是猴子的名称。由说“依长幼次第”,“anujeṭṭhaṃ”被理解为第三性。以轮子同时,即是“有轮的”。显示巴利原文
Yathā devadattoti ettha yadi samāso bhaveyya, devadattena sadiso yathādevadattanti bhaveyya, paṭisiddhattā pana (na) samāsoti, kikhīti makkaṭassābhidhānaṃ. Jeṭṭhānukkamenāti vuttattā anujeṭṭhanti tatiyantatā gamyate. Cakkena yugapadi sacakkaṃ.
4. 在“yāva”(直至)的限定中显示巴利原文
4. Yāvāvadhāraṇe
限量,即是‘直至彼量’的界限。显示巴利原文
Amattānaṃ yattako paricchedo yāvāmattaṃ.
5. 「tiro」(对面)、「pure」(前方)、「pacchā」(后方)等词与第五格(从格)连用显示巴利原文
5. Payyapābahitiro purepacchāvāpañcamyā
为何说‘与第五格’?难道即使未予明说,依随后所说的方法,以第五格结尾之故,复合词亦会被理解为依第五格而构成——为消除此疑虑,故说‘即使当’等语。复以‘虽然如此’等语作遣除:姑且听任‘山岳环绕’依第二格而作遮止;为示相异,故说‘除……之外’,进而指出‘若在此’等。显示巴利原文
Pañcamyāti kasmā vuttaṃ nanu avuttepi tasmiṃ vakkhamānanayena pañcamyantattā pañcamyanteheva samāso viññāyatītyāsaṅkiyāha‘yadipi’ccādi. Tathāpiccādinā pariharati, hotu kāmaṃ ‘paripabbataṃ vijjotate’ti dutiyānisedhāya, aññatra kathanti āha ‘iha ce’tyādi.
‘或’即句中ā音,表依处格,义为‘村庄立于外’。所言‘看见前方的村庄’者,是取‘前方’之义而作如是之释,为显义胜而非词形胜,故示‘看见对面的村庄’。这些皆为未予明示之限定词,因此,亦可说为‘看见对面的村庄’,即:从侧面看见村庄、从后方看见村庄之义。显示巴利原文
Ācattāro vāti āsaddo vākye, saraṇe vā, gāmo bahi tiṭṭhatītyattho, purato gāmampassāti vadanto puretyatthappaghānoyanniddeso, nasarūpappadhānoti dasseti, abhimukhe gāmampassātyattho. Avuttānametānyupalakkhaṇāni, tasmā ‘tiro gāmampassā’tipi vuttaṃ hoti, tiriyato gāmampassa, pacchato gāmampassāti attho.
在非真实词的连用中,为说明通过允许有尽与无尽的变化而施设复合词,故举此例;即使第五格并非必需,为其他目的而作,在此处亦有其意义。显示巴利原文
Apasaddayoge niccapañcantassa vikappena samāsavidhānāvābhavanenodāharaṇaṃ dinnaṃ (ettha) pañcamyāti payojanābhāvepi aññadatthaṃ kariyamānamihāpyatthavantaṃ hoti.
“anu yaṃ samayā”与“yassa cāyāmo”这两句是波你尼的表述,其义为:“表示近旁的anu一词,即与彼复合;表示长度的anu一词,则与彼带格尾者复合。”为表明即使未予明示,依于实体义,亦能指示具近旁与长度者,故说“samīpāyāmānaṃ”等。显示巴利原文
‘‘Anu yaṃ samayā’’ti (2-1-15) ca ‘‘yassa cāyāmo’’ti (2-1-16) ca pāṇinino vacanadvayaṃ, ayametesamattho ‘‘yassa samayā samīpavācī anusaddo, tena saha samassateti ca, anu yassāyāmavācī, tena syādyantena saha samassate’’ti ca. Vatthuto tu sāmīpyāyāmavantānamaniddesepi sāmatthiyā tadākkhepoti dassento āha-‘samīpāyāmāna’miccādi.
“由于关联”即关联词如其自义般指明必然的结合者……若无彼,则无其自义。“长度(āyāma)”即长。他依所引两部经文的说明指出“伴随近旁与长度的anu”,如森林的近旁即“沿森林”。在“无数、格成就的近旁”等已成立的情况下,再次取“近旁”乃为变化之义,因此“森林的anu”一语亦得成立。显示巴利原文
Sambandhittāti sambandhisaddā sakatthamiva niyatapaṭiyoginamākkhapanti… tena vinā tesaṃ sakatthābhāvā. Āyāmo dīghatā, ‘‘yassa samīpāyāmesvanu’’ti yathāvuttasuttadvayamākkhepenupadisati, vanassa sāmipyamanuvanaṃ, ‘‘asaṅkhyaṃ vibhattisampattisamīpa’’ icceva (3-2) siddhepuna samīpaggahaṇaṃ vikappatthaṃ, tena vanassānuti vākyenāpi bhavitabbaṃ.
恒河的长度即“沿恒河”,《波你尼注》说“依特征”。伴随长度之词的anu,依该特征与“沿恒河的波罗奈”构成复合,即波罗奈依恒河——作为具足特征、已成就长度之德而被指称:恒河有多长,此波罗奈亦有多长。于复合中,依自性成立比喻与所比的关系,故说“如恒河般长”而赞叹被指称的特征。如此,为显示“波罗奈”不契合第一格而说“与恒河之格相合”等。“沿恒河的波罗奈”意为波罗奈具有恒河长度之特征。显示巴利原文
Gaṅgāya āyāmo anugaṅgaṃ, bhāgavuttikāro ‘‘lakkhaṇene’’ti vattate. Yassāyāmavācī anu, tena lakkhaṇena samassate anugaṅgaṃ bārāṇasī, gaṅgāya lakkhaṇabhūtāya pasiddhāyāmaguṇāya bārāṇasī lakkhīyate yāvāyatāyāmā gaṅgā tāvāyampīti sabhāvato tūpamānopameyyabhāvo samāse patīyate gaṅgā viya dīghā’’ti lakkhiyalakkhaṇabhāvaṃ vaṇṇeti. Evaṃ sati bārāṇasīti paṭhamā nopapajjateti maññamāno āha-‘gaṅgāyā mena yuttā ‘‘tyādi. Anugaṅgaṃ bārāṇasiyāti bārāṇasiyā gaṅgāyāmo lakkhaṇanti attho.
“由未作复合”以此显示已作复合。为显示“tiṭṭhantī”一词,是具-nt-词尾与依格词尾之义,故说“当-nt-作主词时”等。“āyantī”即此āyata一词,因无男性状态而为nīpātana(阴性词尾),a音亦是词尾,由“在gotva等及lopa中”之处的“不在其他数词义中”随转而来。显示巴利原文
Akatasamāsācāti anena iminā katasamāsataṃ dīpeti, tiṭṭhantīti idaṃntappaccayantassātthapadanti dassetumāha-‘‘ntokattari vattamāne’’ticcādi, (5-64) āyatītīmassāttapadaṃ āyantīti, pumbhāvābhāvo nīpātanā, akāro ca nipātanā ‘‘gotva catthe cā lope’’tyatra (3-46) ‘nāññāsaṅkhyatthesū’tyanuvattanato.
此处,依“lūna-yavādinam”的规则,即使表示时间的词也可获得中性词性。“saṃhaṭā yavā yasmiṃ kāle”即“在那个时节,大麦被收集”,故成“saṃhaṭayavaṃ”(大麦被收集的时节)。“ummattagaṅgā”(狂乱的恒河)等,虽在“当某一词义为他词之义”的规则下,仍为常恒复合词,名称并非句子故。以“ādi”一词,亦含摄了“samassa sobhanattaṃ susamaṃ”(均匀的美丽即“susama”)等例。“pabhāvanaṃ”意为阐明、显示。显示巴利原文
Lūnayavādīnamettha nipātanā kālepi napuṃsakaliṅgattaṃ, saṃhaṭāyavā yasmiṃ kāle saṃhaṭayavaṃ, ummattagaṅganti saññāyamaññapadatthe vādhikārepi niccasamāso, na hi vākyaṃ saññāti, ādisaddena‘samassa sobhanattaṃ susama’miccādīnañca saṅgaho, pabhāvanaṃ pakāsanaṃ.
“Oraṃ gaṅgāya, pāraṃ yamunāyā”(恒河此岸,亚穆纳河彼岸)在构成复合词时,依规则词尾变为“e”。正因如此,注中才说“ekārantattaṃ nipātanato”(词尾变为e,是依特殊规则)。所谓“vuttivikappanatthatoti”,其解析为:“vuttiyā vikappo attho yassāti”(其意义在于对词形的分析)。显示巴利原文
Oraṃ gaṅgāya, pāraṃ yamunāyāti samāse kate nipātanā ekāro, teneva vuttiyaṃ vuttaṃ ‘ekārantattaṃ nipātanato’ti, vuttivikappanatthatoti vuttiyā vikappo attho yassāti viggaho.
“Socekatthībhāvo”意指与“soca”(悲伤)同义,其关系是特定的、被认可的。“muhuttanti”中的“muhuttaṃ”是持续时间的结合中的第二格(宾格)。所谓“pādisamāsaṃ katvā”,是指加上前缀“ā”等构成复合词后,通过“hara”等词根和“vutti”等词来表达动作。因此,若没有“浇淋”等动作,就不会有“能作”与“所作”的关系。但此处两者皆存在,正是因其存在,复合词内部的动作才得以被理解。例如,当说出“dadhibhojanaṃ”(凝乳食物)等词时,“吃”等动作被理解为“能作”,“食物”等被理解为“所作”。而且,缺了“浇淋”等动作,“所作”与“能作”的关系便不成立,因此正是凭借其内在能力,才得以认知“浇淋”等动作。显示巴利原文
Socekatthībhāvo visiṭṭho-bhimatoti sambandho, muhuttanti accantasaṃyoge dutiyā, pādisamāsaṃ katvāti āsaddassa harasaddena vuttisaddena kiriyākhyāpyateti asatyupasecanādikiriyāyaṃ saṅkhārakaṃ saṅkhāriyaṃ vā na bhavati, atthiceha tadubhayaṃ, tato tesaṃ sambhavāyeva samāsantobhūtakiriyā gamyateti maññate, tathāhi dadhibhojanaṃtyādo vutte adhyādino saṅkhārakattaṃ bhojanādino ca saṅkhāriyattaṃ patīyate, na copasekādimantarena saṅkhāriyasaṅkhārakabhāvo-tthīti sāmatthiyāyevupasekādippatīti.
“Tadapekkhāyāti”意为“依赖于那被理解的‘浇淋’等动作”。波你尼学派认为,在“etassa idaṃ”(此为此)的意义上,是常恒复合词,且具有一切词性。同样地,在此考虑到没有单独的语句表达,便以“kathaṃ”等引出注释。引用论敌的言论后,以“evamaññate”等揭示了其中的意图。其关系为:“如此认为:规则已制定”。“tattheccādinā”等,通过揭示“作他词之义时”的意图,确立了常恒复合词性及一切词性,因为对语句的否定已经成立。显示巴利原文
Tadapekkhāyāti gammamānopasecanādikiriyāpekkhāya. Pāṇiniyehi atthena ‘etassida’nti atthe niccasamāso-bhimato sabbaliṅgatā ca, tathā vacanābhāvamiha manasikatvā ‘katha’miccādinā vutti yaṃvuttaṃcodakavacanamāharitvā tatthādhippāyaṃvivarati ‘evamaññate’ccādinā, vidhānaṃ katanti evamaññateti sambandho, tattheccādinā añña padatthe bhavissatītyetthādhippāyaṃ vivaranto niccasamāsataṃ sabbaliṅgatañca paṭipādayati, vākyanivattisiddhāyevāti.
由于通过“attha”一词意义已经明了,再说“etassa”(此的)便不恰当,因此“etassa attho”(此的意义)这一语句的否定自然成立。即使勉强将意义不同的词以第四格(与格)词尾构成复合词,也会产生矛盾,故说“catutthyantasse”等。显示巴利原文
Atthasaddenāvagatatthatāya etassāti vattumayuttanti ‘etassa attho’ti vākyanivatti siddhāyeva, kathañcipi catutthyantā bhinnatthassa samāse katepi tattha virodhamāha- ‘catutthyantasse’tyādi.
而“Vacanampīti”是指以“atthena niccasamāso sabbaliṅgatā ca”(3-1-36)这一规则语句所确立的言论。它表明:当依“etassa idaṃ”的意义构成复合词时,所产生的意义,即便是在表示他义的复合词中,也是同样的意义,以“yo”等词显示。“anupādāparinibbānanimittaṃ”(以无取涅槃为因)应与“vāyāma”(精进)等词连接……因为精进等是以彼(无取涅槃)为因的。在此,“tesaṃ kathādīnaṃ”(那些谈论等)应当说为“tesaṃ vāyāmādīnaṃ”(那些精进等)……由于已经说了“vāyāma”等,所以它确实是以彼为因的。此处的意图是:在“etassa idaṃ”的语句意义上构成复合词,且具有一切词性,如“etadattho etadatthā etadatthaṃ”(以此为义、以此为义、以此为义),而精进等成为复合词之义。当说“etaṃ anupādāparinibbānamattho payojanametassa etissā etas”……显示巴利原文
Vacanampīti ‘‘atthena niccasamāso sabbaliṅgatāca’’iti (3-1-36) vākyakārena patiṭṭhitavacanampi, pāṇinīyānaṃ ‘etassa ida’nti atthe samāse kate yo-ttho sampajjati, aññatthasamāsepi soyevatthoti dasseti ‘yo’ iccādinā, anupādāparinibbānanimittaṃ vāyāmoccādinā yojetabbaṃ… taṃnimittattā vāyāmādīnaṃ, tesaṃ kathādīnanti ettha tesaṃ vāyāmādīnanti vattabbaṃ… vāyāmotyādinā vuttattā so ca tannimittaṃ hoteva, ayametthādhippāyo ‘‘etassa idanti vākye atthena samāse sabbaliṅgatā ca ‘etadattho etadatthā etadattha’nti vāyāmādayo ca samāsatthā honti, etaṃ anupādāparinibbānamattho payojanametassa etissā etassāti aññapadatthepi esaṃ padānaṃ soyevatthoti nātthabhedo’’ti.
而这是依据《增支部·阿难品》中的经文所说:“阿难,无懊悔的善法以无懊悔为义……(中略)……解脱智见以无取涅槃为义。以此为义的精进,以此为义的谈论,以此为义的讨论,以此为义的倾耳听闻。”显示巴利原文
Idañca ‘‘avippaṭisāratthāni kho ānandaṃ kusalāni, avippaṭisāro pāmojjatthāya…pe… vimuttiñāṇadassanaṃ anupādāparinibbānatthāya etadattho vāyāmo etadatthā kathā etadatthā mantanā etadatthaṃ sotāvadhāna’’ntiādi (tikaṅguttara, ānandavagga) pāḷiṃ nissāya vuttaṃ.
波你尼学派依据“kattukaraṇe kitantena bahulaṃ”(2-1-32)的规则,以带“kit”词缀的词与具格构成复合词,并借该规则中的“bahulaṃ”(广泛)一词,说明了“gāmaniggatā”(从村里出来的)等复合词。因此,此处内例具有两个以上的特点。至于不承许这类复合词的宗见,波你尼学派在“pūraṇaguṇasuhitatthasadabyayatabbasamānādhikaraṇena”(2-2-11)的经文中,以“guṇa”(品质)一词予以认可。所谓“sad”,是指那些以“nta、māna”结尾的词。显示巴利原文
Pāṇiniyehi ‘‘kattukaraṇe kitantena bahula’’nti (2-1-32) kitantena tatiyāsamāsavidhānā tattheva bahulaggahaṇena ‘gāmaniggatā’dīsu samāso vutto, tenetthāntodāharaṇānaṃ dvinnamadhikattaṃ, samāsābhāvo-bhimatoti pāṇinīyehi ‘‘pūraṇaguṇasuhitatthasadabyayatabbasamānādhikaraṇene’’ti (2-2-11) sutte guṇa itivacanenābhimato, saditi saññā tesaṃ ntamānānaṃ.
既然如此,这又如何成立呢?此处,因为根据“bhāvatittatthehi”等规则,仅禁止了与带“bhāva”(状态)词缀的词构成复合词,那么像“brāhmaṇassa sukkā”(婆罗门的白色)这样的复合词,其被禁止又怎能成立呢?这便是所要问的意思。显示巴利原文
So kathanti iha ‘bhāvatittatthehī’ti bhāvappaccayanteneva samāsapaṭisedhavidhānā ‘brāhmaṇassa sukkā’ iccādo so samā sappaṭisedho kathaṃ sijjhatīti attho.
“Guṇattaniyevāti”意为“正是在品质的本性中”。注释者的意趣是“tadavaṭṭhehi ca guṇehi”(与那些安住于彼的品质)。“tad”一词指代该品质。安住于该品质本身者,名为“tadavaṭṭhā”。品质本身安住于品质中,它们绝不等同,因此是无差别的,如同“白色”等实体性范畴。那些安住于彼的品质,如“香”等,即是“tadavaṭṭhā guṇā”。其义为:应当说,第六格(属格)与那些安住于彼的品质构成复合词。显示巴利原文
Guṇattaniyevāti guṇasabhāve eva, abhimatoti vāttikakārassābhimato ‘‘tadavaṭṭhehi ca guṇehī’’ti, tasaddenāssa guṇassa parāmāso tasmiṃyeva guṇe avatiṭṭhantīti tadavaṭṭhā, guṇeyeva guṇātiṭṭhanti na kadācipi soyamityabhedā dabbavuttayo sukkādayo viya te tadavaṭṭhā guṇā gandhādayo, tadavaṭṭhitehi guṇehi chaṭṭhī samassateti vattabbanti attho.
“Ābhimata”(所认可的)——在《Pūraṇā》等经中,由执取不变词,以及由“Devadattassa”这一属格,即使该属格对“guru”一词有所期待,但因“guru”一词是关联词,如同表自身义时那样,为了以另外的言辞证成基于相互期待而有的表述存在,故说“tathācāhu”(他们如此说)。显示巴利原文
Ābhimatoti ‘‘pūraṇā’’disutte abyayaggahaṇena, devadattassāti chaṭṭhiyā gurumhi sāpekkhattepi gurusaddassa sambandhisaddattā sakatthe viya vuttiyaṃ byapekkhā-yāhānito vuttisabbhāvaṃ vacanantarena sādhetumāha- ‘tathācāhū’ti.
“Sāttheva”(就在自身意义上)如同表自身义时那样,“assa”指关联词,其含义为:纵无句法能力,也有使分解句义得以理解的能力,或者存在句法能力;句法能力即是诸词相互期待的特征。“guruno kulaṃ dāsassa bhariyā”(老师的家族、仆人的妻子)是分解句。而在此处,例如“brāhmaṇassa ucce”(婆罗门的高处)等中,既无句法能力,也无使理解的能力,因此如何能成立?由于此处无彼,故说此处无复合,因而说“sāmatthyādinotvi”等。显示巴利原文
Sātthevāti sakatthe viya, assāti sambandhisaddassa, sāmatthiyaṃ gamakattañcatthīti padānamaññoññāpekkhālakkhaṇaṃ sāmatthiyaṃ sāmatthiyābhāvepi viggahavākyatthassa gamakattaṃ vā atthīti attho, guruno kulaṃ dāsassa bhariyāti viggaho, athātra brāhmaṇassa ucce’iccādo sāmatthiyaṃ gamakattaṃ vā natthīti kuto-vasitaṃ, yena tadābhāvātra samāsābhāvo vaṇṇīyateccāha-‘sāmatthyādinotvi’ccādi.
“Samāsābhāvo-bhimato”(所认可的无复合)——因为在《Pūraṇā》等经中,同格关系也被采用。“Sehi”指与自己有关的,不被认可——根据“cayuttehi sehi asamāsitehi chaṭṭhīsamāsappaṭisedhovattabbo”(应与未与‘ca’结合、未复合的自身词一起,说属格复合的遮止)这一句,由于具有各别意义,对‘gavādi’(牛等)的误解解释为不复合。如此,对于‘assa’等,通过复合而有意义,是为关联。显示巴利原文
Samāsābhāvo-bhimatoti ‘‘pūraṇā’’disutte samānādhikarassāpi upādānato. Sehīti attaniyehi, nābhimatoti ‘‘cayuttehi sehi asamāsitehi chaṭṭhīsamāsappaṭisedhovattabbo’’ (vā) tyanena, puthagatthatāya miccassavivaraṇaṃ gavādīnamasamāseti, evamassādīnaṃ samāsenālanti sambandho.
“Yogīnaṃ”指种种瑜伽者,由此说相互关系的第四格复合。对“Vutti hoti”的说明是“属格复合”;对“ekatthībhāve”的说明是“若‘牛等’有第四格复合时”。显示巴利原文
Yogīnanti itarītarayogīnaṃ, anenetaretarayogacatthasamāsaṃ vadati. Vuttihotītyassa vivaraṇaṃ chaṭṭhīsamāso bhavatīti, ekatthībhāveiccassa vivaraṇaṃ gavādīnañca catthasamāse satīti.
“Ruḷhittā”(约定俗成)是指:复合词本身因表示游戏、或以谋生为缘等而被公认,并非作为句子;因此,像‘uddālapupphabhañjikā’等那样的词,依约定俗成而成为恒常复合,既如此,此处又何必多言?他这样认为。“sarasi ruḷhaṃ”是它的分解式。显示巴利原文
Ruḷhittāti samāsasseva kīḷāvācakattena jīvikāya ca paccāya kattena pasiddhattā, na vākyassāti ‘uddālapupphabhañjikā’tyādo ruḷhīvasena niccasamāso bhavissatīti tatra kiṃ vacaneneti maññate, sarasi ruḷhanti viggaho.
然此‘amādisamāso’(非我等的复合)以及持业释、双数释等,因其皆与依主释相似,故一切皆属依主释。正如‘tassa puriso tappuriso’(彼之人即彼人)以后分意义为主,它们也是如此。由于数词居前,并依中性、数两种特征而现起、运行,故称‘digu’(双数释)。显示巴利原文
Ayampana amādisamāso kammadhārayadigusamāsāti sabbepi paresaṃ tappurisasadisattā tappurisā, yathā hi tassa puriso tappurisoti uttarapadatthappadhāno, tathā te siyuṃ, saṅkhyāpubbatta napuṃsakattasaṅkhātehi dvīhi lakkhaṇehi gacchati pavattatītidigu.
就“Kintaṃ visesanaṃ”(如何是修饰)而言——若错误地说为“yami”等,关联是:所安立者即被说。就“Kintaṃ visesaṃ”(如何是所修饰)而言——若说为“yadaneke”等,关联是:所安立而被取用者即被称说。当说“na ekatthena”(非依同一义)时,又如何依所修饰来理解?因为已如此阐明,故以疑惑而说“yadipi”等。显示巴利原文
Kintaṃ visesana micchāha-‘yami’ccādi, yaṃ avatthāpayati taṃ vuccatīti sambandho, kintaṃ visessamiccāha-‘yadaneke’ccādi, yaṃ avatthā pīyate tamabhidhīyateti sambandho, nanvekatthenetyuccamāne visesseneti kathamavagamyate, yato evaṃ vivaritavā tyāsaṅkiyāha- ‘yadipi’ccādi.
“Sambandhisaddattā”(因为是关联词)——如此思惟:“关联词如持自义一般,必然指向所相应者……因为离于彼,它们自身的意义便不能成立。”“Vivaritavāti”即已解释。“Ekatthena”与同格词一起构成复合——应如此理解文中所补充的意义。由于“attha”一词有多义,故特别说明:“attho abhidheyyo”(意义即所诠)。为何据此而言意义?答言“adhikarīyati”(被作为所依)等。显示巴利原文
Sambandhisaddattāti evaṃ maññate ‘‘sambandhisaddā sakatthamiva niyatampaṭi-yoginamākkhipanti… tena vinā tesaṃ sakatthassāsambhavāti, vivaritavāti vivarittha, ekatthenetīmassa samānādhikaraṇena saha samāso hotīti evaṃ sājjhāhāro attho veditabbo, atthasaddassānekatthattā viseseti ‘attho abhidheyyo’ti. Kathaṃ tenattho vuccatītyāha- ‘adhikarīyati’ccādi.
所修饰的同格关系亦系属于修饰语——这是关联。修饰词与修饰语之间的同格关系,有待于修饰语的词语——此处应如此见其意义。对此说出原因:“sambandhā”(由于关系)。所谓所依的同一性,乃是诸差异的关联者所具有的;而关联者若离关系则不可得,因此能了知修饰与所修饰的关系。如此了知,故说“由于关系”,这便是其意义。显示巴利原文
Visessassa samānādhikaraṇattañca visesanāpekkhanti sambandho. Visessasaddassa visesanena saha samānādhikaraṇattaṃ visesana saddāpekkhanti evamettha attho daṭṭhabbo, tattha kāraṇamāha- ‘sambandhā’ti, adhikaraṇassa samānattaṃ nāma bhinnānaṃ sambandhīnaṃ bhavati, sambandhino ca sambandhamantarena na hontī ti visesanavisessānaṃ sambandho viññāyate, evaṃ viññātā tasmā sambandhāti attho.
在此,若离开音声,诸义便不能成立能修饰与所修饰的关系。正如‘nīlaṃ uppalaṃ’(青莲花)一语,有五事现前:‘蓝色’即蓝色性,是性质的共相;‘蓝色’是性质;其所依是实体,此为三。‘莲花’即莲花性,是莲花类别;实体及其所依,此为二。显示巴利原文
Saddabyatirekena hettha atthānaṃ visesanavisessabhāvo na sambhavati, tathā hi ‘nīlamuppala’nti pañca vatthūni sannihitāni nīlanti nīlattaṃ guṇasāmaññaṃ, nīlo guṇo, tadādhāro dabbanti tīṇi, uppalanti uppalattaṃ uppalajāti, dabbañca tannissayoti dve.
其中,莲花类别与性质类别之间,首先不可能有能修饰与所修饰的关系,因为类别没有性质;而蓝色性内在于蓝色性质,莲花性内在于莲花实体,因此它们也没有同格关系。莲花类别与蓝色性质之间则有同格关系……‘nīlaṃ uppalaṃ’(青莲花)此语生起之因——莲花类别与蓝色性质——以同一事物为所依。然而,能修饰与所修饰的关系在此并不存在,因为(莲花)类别并非蓝色;而性质与实体之间,则可以有能修饰与所修饰的关系,因为实体具有多种性质,但它们没有共同的第三所依,由此可形成同格关系。同样地,蓝色实体与莲花实体,若欲以相互差别而说,则既无能修饰与所修饰的关系,也无同格关系。何以故?因为没有相互关联,没有期待。然而,依后文将说的方法,从所述的反面应知,唯依音声而有同格关系及能修饰与所修饰的关系。因此说‘atoyeva’等。显示巴利原文
Tattha uppalajāti guṇajātīnaṃ tāva na sambhavati visesanavisessabhāvo jātiyā nigguṇattā, nīlattassa ca nīlaguṇe samavāyino, uppalattassa ca uppaladabbe samavāyino samānādhikaraṇattampi natthi, uppalajātiyā nīlassa ca guṇassa atthi samānādhikaraṇattaṃ… nīla muppalanti pavattinimittānaṃ uppalajātinīlaguṇānamekamadhi karaṇaṃnissayoti, visesana visessabhāvo tu natthi jātiyā anīlattā, guṇadabbānantu sambhavativisesanavisessattaṃ dabbassānekaguṇattā, samānantu tesamparamadhikaraṇaṃ tatiyaṃ natthi, yena samānādhikaraṇattaṃ siyā, evaṃ nīladabba uppaladabbānampi aññamaññaparihārena vattumicchitānaṃ na visesana visessabhāvo, nāpi samānādhikaraṇattaṃ, kasmā aññamaññāsambandhato apekkhābhāvato, vuttapaṭipakkhato pana vakkhamānanayena saddānameva sāmānādhikaraṇyaṃ visesanavisessattañca veditabbaṃ, tenevāha-‘atoyeve’ccādi.
“因此”的意思是:由于差别者(修饰语)与被差别者(所修饰)具有同一所属关系,因而(修饰语)依赖于被差别者;正因为如此,所以是原因。也就是说,对于各自不同原因而使用的词语——即“蓝色”这个词通常基于具有蓝色属性的实体或属性本身,而“莲花”这个词通常基于具有属性的实体——当它们彼此不同时,各自依其因缘而生起音声。显示巴利原文
Atoyevāti yato visessassa samānādhikaraṇattaṃ visesanāpekkhaṃ, atoyeva hetutoti attho, bhinnanimittappa yuttānamevāti sāmaññena nīlaguṇādhāre dabbe guṇeyeva vā nīlasaddassa, uppalasaddassa ca sāmaññena guṇavati dabbe vattamānattā aññamaññesu bhinnesu saddappavattiyā kāraṇesu payuttānaṃ saddānameva .
所谓“同一所属”,是指“蓝色”与“莲花”这两个词如果各自单独使用时,不可能表达含有差别物的实体之义;只有当它们在同一所属中结合,即“那蓝色的、那莲花”时,才有可能。因此,当它们在同一所属关系中,针对那个具有差别的对象而生起时,便具有了相同的意义。为了显示以“eva”所限定的含义,所以说“并非不同”等。显示巴利原文
Samānādhikaraṇattanti nīluppalasaddānaṃ visuṃvisuṃ yoge visiṭṭhadabba vācittassāsambhavā, nīlañca taṃ uppalaṃ ceti sāmānādhikaraṇye sannipatite sati sambhavā evaṃ tattha visiṭṭhe vatthumhi pavattānaṃ tesaṃ samānatthatā, evakārena byavacchinnamatthaṃ dassetumāha-‘natvabhinne’ccādi.
“难道不是……”等是问难。“sīsampātī”意为“头落者”,是一种树名(sīsapā)。“并非如此,这对我来说……”等是答复。显示巴利原文
Nanucetyādi codyaṃ, sīsampātīti sīsapā rukkhaviseso, nayida mevamiccādi parihāro.
接着,“如果被说……”等句,是对他人言论的余地表示疑虑。“visesavuttī”意为:由于“果实”和“树”是通名,因而以状态(bhāva)而表述于差别之中。“imesaṃ”指这些如“sīsapā”等词,并非被确定(samodhāritā),即未被确定;通名之词才是被确定的——这是意旨所在。“avasitavuttayo”指那些如“sīsapā”等词,其词义是已被确定的。关联句意为:那时,无需努力即可获得。“payatanaṃ”指“即使依能力而得的差别”这样的说法。“那也不存在……”等是答复。“仅为了说明自性”意为:对于已说之义,也只是为了说明自性,如同“带许多饼来”这种说法。如此,“属于此类”即与说明自性的方式相应。总结说:“正是那个……”等,这是一个不变词集合,以所述方式而安住于“这个”的意义中。显示巴利原文
Atha tuccateiccādinā parassa vacanāvakāsamāsaṅkate, visesavuttīti phalassa rukkhassa ca sāmaññasaddattā bhāvena visese vutti, imesanti sīsapādīnaṃ na samodhāritāti na nicchitā, sāmaññavuttiyeva samodhāritāti adhippāyo, avasitā nicchitā vutti yesaṃ sīsapādīnaṃ te avasitavuttayo, payatanaṃ vinā tadā pappoti cāti sambandho, payatananti ‘sāmatthiyaladdhepivisesse’tivacanaṃ. Tañcanatthiccādi parihāro, sarūpamattakathanāyāti vuttatthānampi sarūpamattakathanāya ‘pūpe bahū ānaye’ti yathā, evaṃ jātīyakanti sarūpakathanappakārayuttaṃ. Upasaṃharamāha-‘tadeva’miccādi, nipātasamudāyovāyaṃ vuttena pakārenetyassa atthe vattate.
为了表明即使某一方存在,也可能有言说遮止的情况,故说“或者即使……”等。“即使某一方存在”,是指修饰语或被修饰语中仅有一方存在。在双方都具有修饰与被修饰关系可能性的地方,通常也因言说而遮止。那么,如果仅有一方存在呢?为显示此义,而说“如同‘满’……”等。然而,在此处,由于还有其他名为“满”的人存在,存在不确定的可能,因此当双方都具有修饰与被修饰关系的可能性时,通常的言说便遮止了复合词。如此,“即使在这样的情况下”是说:即使仅有一方存在——不仅是当修饰与被修饰关系双方都存在时,而且即使在这样的情况下,即仅有一方存在时,这便是“api”一词的涵义。显示巴利原文
Aññatarasambhavepi tannivattiyā vacanasabbhāvaṃ dassetumāha- ‘athapi’ccādi, aññatarasambhavepīti visesanassa visessassa vā sambhavepi, yatrapyubhinnamatthi visesanavisessabhāvasambhavo tatthapitāva bahulaṃvacanatova nivatti hoti, kimpanā-ññatarasambhaveti dassetumāha-‘yathā puṇṇo’iccādi, ettha pana aññepi puṇṇanāmakā santīti byabhicārasambhavā ubhinnampi visesanavisessabhāvasambhave bahulaṃvacanameva samāsaṃ nivatteti, evaṃ vidhepīti aññatarasambhavepi, na kevalaṃ visesanavisessabhāvasambhave, atha kho evaṃ vidhepyañña tarasambhavepityavisaddassa attho.
“如果正是这个……”等,是对各自分别具有修饰与被修饰关系时,提出不期望之结果的诘难。各自分别可能是修饰语,因为两者皆是修饰语。对此指出过失:“且被修饰者前置”。“ca”是限定,或是补充应说之义。何以故?谓“未把握时……”等,此是原因。由此,何种不期望的结果会产生?答:“也可能成为‘莲花蓝色’”等。那么,既然如此,会如何?说:“如果‘蓝色莲花’……”等。答复:“此非过失……”等。又说另一道理:“或者如果……”等。显示巴利原文
Yajjevamiccādi paccekaṃ visesanavisessabhāve sati aniṭṭhā pādanacodanā, paccekaṃ visesanaṃ siyā ubhinnampi visesanattā, tattha dosamāha-‘visessassaca pubbanipāto’ti, co-vadhāraṇe, vattabbantarasamuccaye vā, kutoccāha- ‘nāggahite’ccādi, iti kāraṇe, ato kimaniṭṭhamāyāta miccāha- ‘uppalanīlantipi siyā’ti, itthañcarahi kintyāha- ‘nīluppalanti ce’ccādi. Parihāramāha-‘nesadoso’ccādi, upapattyantaramāha- ‘atha ce’ccādi.
“彼此不帮助”,意指对于彼此的修饰与被修饰关系,互不帮助,即具有主要性,此是含义。那么,为何两者不能皆非主要?答曰:“即使非主要时……”等。“sakasakappadhānāpekkhāvantānaṃ”意为:对各自自己的主要性有所期待者。那么,为何唯独实体具有主要性,而属性却不具?对此疑虑,以“或者如果……”等引出道理。“chāgo”意为应被舍弃者,即应被杀死或应被触及的白色之物,此是义。前缀“ā”的“labh”用于杀害与触及的意义中。“desanāya”意为依吠陀语句,此是义。为何除“chāga”外,其余不可得?答:“因为不……”等。显示巴利原文
Aññamaññānupakārittāti aññamaññassa visesanavisessatte nānupakārittā sappadhānattāti attho, atha dvinnampi appadhānattaṃ kasmā na siyā tyāha- ‘appadhānattepi’ccādi, sakasakappadhānāpekkhāvantānanti sakesake padhāne attani apekkhāvantānaṃ. Atha kuto dabbasseva padhānattamasitaṃ, na tu guṇassetyāsaṅkiya ñāyamupanissayati ‘atha ce’tyādinā. Chāgotyajo vuccate, taṃ setavaṇṇamālabhetha māreyya, phusanaṃ vā kareyyāti attho, āpubbo labhi hi māraṇe phusane ca vattate, desanāyanti vedavākyeti attho, kuto chāgato-ñño nālabbhateccāha- ‘na hi’ccādi.
“当没有山羊时”意为:当具有白色特性的山羊不存在时,便执取白色的团块;并非不执取。因此,特性并非主要之义,此应补充理解。显示巴利原文
Chāgābhāveti setaguṇayuttassa chāgassābhāve, piṭṭhapiṇḍimālabbhāti setaguṇayogena viṭṭhapiṇḍiṃ ālambha, na ca nālambhate tasmā guṇo appadhānanti ajjhāharitabbaṃ.
再次问难,说道:“难道不是……”等。他对“atha”的含义产生疑虑,进而指出这会招致不悦意的结果:“在‘蓝色’一词上也有同样的过失”。为什么?说:“因为它也……”等。这里的意思是:“‘莲花’一词是表示种类的,而非表示实体。如果因为种类表示的是具有差别属性的实体而被称为表示实体,那么‘蓝色’一词也因为表示具有属性差别的实体而成为表示实体。这样一来,它们之间便毫无差别了。”答复说:“这不是……”等。“apāyino”意为离去者,即实体被领会。为什么?说:“即使有……”等,这是原因。显示巴利原文
Puna codento āha- ‘nanu ce’ccādi, athetyadhippāyamāsaṅkate, aniṭṭhamāpādayati nīlasaddepi pasaṅgo’ti, kutoccāha- ‘sopihi’ccādi, idaṃ vuttaṃ hoti- ‘‘uppalasaddo jātivācī, na tu dabbavācī, jāti visiṭṭhadabbavācittā yadi dabbavācīti vuccate, tadā nīlasaddopi guṇavisiṭṭha dabbavācittā dabbavacanamāpajjatīti imesaṃ na koci viseso’’ti, pariharanto āha ‘nedamatthi’ccādi, apāyino apagantāro dabbāti gamyate, kutoccāha- ‘satīpi’ccādi, iti kāraṇe.
为了说明“修饰语与同一意义”这一规则虽已成立,仍有扩展和广说之义,并示以众多用例,波你尼学派中有很多经文。为了显示这一切已被否定,注释中仅举出用例。现在,为了解释这一点,说道:“在先前时……”等。“chinnoca visesananti”是关联句。他们的经文是:“pubbakāleka sabbadhurapurāṇanavakevalāni samānādhikaraṇena”(2-1-49)。其中,“eka”等词在注释的用例中未加显示,但作为表征即可理解。为了显示这一点,说“一个……”等。“一个且那个人”等是分离释。正是由于表征性,“七个且那些仙人即七仙人”等也应如此理解。显示巴利原文
Visesanamekattheneti siddhepi papañcatthaṃ paripphuṭatthañca udāharaṇabahuttaṃ dassetuṃ pāṇiniyehi bahuṃ suttitaṃ, sabbassetassa paccakkhātabhāvaṃ dassetuṃ vuttiyamudāharaṇamattaṃ dassitaṃ, tadidāni byākhyātukāmo āha- ‘pubbakāle’ccādi, chinnoca visesanantī sambandho ‘‘pubbakāleka sabbadhurapurāṇanavakevalāni samānādhikaraṇene’’ti (2-1-49) te samettha suttaṃ, tatthekādīnaṃ vuttiyamudāharaṇāni na dassitānyupalakkhaṇatova viññāyantīti dassetumāha- ‘eke’ccādi, eko ca so purisocātyādinā viggaho upalakkhaṇattāyeva ca ‘satta ca te isayo ca sattisayo’ccādikañca daṭṭhabbaṃ.
所谓喻依,即用以衡量、限定者;被衡量者,则称喻例。此喻依与喻例二者所共通的某种性质——借由共通性而特区别于喻例者,便是词语所指向的意义。喻依、喻例等属于何者?余义为:合成词得以成立。其理由说为“于特殊”等。所说的“不取特殊”,即仅依共通性来把握而不取特殊之相;如此,即使对喻依之形也是如此。难道不是用“satthī”一词指大腿,用“sāmā”一词指天授女吗?既然所依不同,如何在此构成合成词?对此疑念,便说“yade”等。相同的性质即共通性等,具此者称为“有共法者”,其状态即“共法性”,也就是共通性。因此,经由转用,它被运用于天授女之义;“sāmā”一词虽是表德之词,但在说明了共通性之后,凭藉信仰等力量,或以无差别的转用,而运用于天授女。难道不是当“sāmā”一词表示天授女时,其作用已尽,而大腿由德性所表示,从而会导致德性不确定的过失吗?因为大腿具有多种德性。对此疑念,便说“yadipi”等。显示巴利原文
Upamīyate paricchijjate-nenetyupamānaṃ, upamīyatītyupameyyaṃ, tesaṃ upamānopameyyānaṃ sādhāraṇo yo dhammo sāmatātena visiṭṭhaṃ yadupameyyaṃ, taṃ vacanenetyattho upamānopameyyaccādi kassa, samāso bhavatīti seso, kāraṇamāha- ‘visese’ccādi, visesāpariggahāti visesanantyeva sāmaññena pariggahā, evambhū tassāpīti upamānarūpassāpi. Nanu satthīsaddassasatthiyaṃ vutti sāmāsaddassa tu devadattāya, ato byadhikaraṇattā kathamettha samāsoccāsaṅkīyāha- ‘yade’ccādi, samāno dhammo sāmattādi yassa so sadhammo, tassa bhāvo sādhammiyaṃ sāmattaṃ, tasmā devadattātthe vattate upacāravasena, sāmāsaddopi guṇavacanopi sāmattaṃ vatvā saddhādittavasenābhedopacārena vā devadattāyaṃ vattate, nanu ca sāmāsaddassa devadattābhidhāne caritatthatāya satthī guṇena niddiṭṭhātyaniyataguṇappatītippasaṅgo nekaguṇādhārattā satthiyātyāsaṅkiyāha- ‘yadipi’ccādi.
“Iha”表示简别,意思是“在这些功德之中”;或者,“iha”指在“satthi”(大腿)之中,因其具有共通功德而被理解为“sāmā”(共通者)。依已成之名,此处“satthi”是喻依,“Devadattā”是喻例;喻依必须是已成立的,而非未成立的……以已成立的共法来成立所应成立者,即是喻依。因此,唯“satthi”以共通功德而成为已成立的,而非“Devadattā”;故其意义是“以共通功德的成立”。所应成立者,即依此而被衡量,所以能成立者便是喻依;被成立、被安立者,也就是所应成立者,便是喻例。以已成立者的共法,来成立某个未成立的所应成立者,这就是“成立所应成立者”。说到“Yatratviccādinā”等,是依多数言辞之力,先以共通词说合成词的存在,再以其他例证阐明其不存在,故开始举出“phālā iva taṇḍulā”(如犁头般的稻谷)等例。显示巴利原文
Ihāti niddhāraṇe, etesaṃ guṇānaṃ majjheti attho, iha vā satthiyaṃ, sāmaguṇavantatāya sāmāyāti gamyate, pasiddhivasenāti satthisāmātyatropamānaṃ satthī, upameyyā devadattā, pasiddhantupamānaṃ bhavati nāppasiddhaṃ… pasiddhasādhammiyā sādhyu sādhanamupamānanti katvā satthiyeva sāmaṅguṇena pasiddhā na devadattā, tasmā sāmaguṇappasiddhiyāti attho. Sādhyute upamīyateneneti sādhanamupamānaṃ, sādhyate upadhīyateti sādhyamupameyyaṃ, pasiddhassa sādhammiyaṃ tena, sādhyassāppasiddhassa kassaci sādhanaṃ sādhyasādhanaṃ. Yatratviccādinā bahulaṃvacanasāmatthiyā sāmaññavacaneneva samāsasabbhāvaṃ vatvā aññenāsabbhāvamudāharaṇena phuṭayituṃ ‘phālā iva taṇḍulā’tyādi āraddhaṃ.
“Taṇḍulasaddo”一词,是指作为喻例的稻谷之词;说“稻谷性”之后,转用于实体者,乃是共通词,而并非必然如此——这是其中的关联。所谓“实体”,即指稻谷这一实体与犁头这一实体。显示巴利原文
Taṇḍulasaddoti upameyyabhūtataṇḍulasaddo, taṇḍulattampi vatvā dabbe pavatto sāmaññavacano natu bhavatīti sambandho, dabbeti taṇḍuladabbe phāladabbe ca.
“不使用喻依与喻例共通的勇猛等功德之词”,意思是:喻依和喻例所共通的、例如熟练等功德,其词——如在“此牟尼犹如狮子,熟练”等中的“熟练”等词——不使用。这是它的含义。“于某些”是指在某些词中,只显出特殊。根据“tathā ce”等,由于能别与所别各住其位,所以常常唯独以狮子等作为所别,这是言说的意味,因此没有前置词的过失——这是其意趣。又提出其他理由:“唯独能别”等。即使狮子仅仅是能别而不是所别,但依多数的规则,能别也可后置——这是其意趣。显示巴利原文
Upamānopameyyasādhāraṇasūrattādidhammavacanāppayogeti upamānopameyyānaṃ sādhāraṇo yo visāradattādidhammo tabbacanassa ‘muni ayaṃ sīho viya visārado’tyādo visāradādisaddassāppayogeti attho, kesañciti kesañci saddānaṃ majjhe, visessattameva phuṭayati. ‘Tathā ce’tyādinā, visesanavisessānaṃ yathiṭṭhattā niccaṃ sīhādīnaṃ visessatāyeva vacanicchāti pubbanipātattāppasaṅgoti bhāvo, upapatyantaramāha-‘visesanasseve’ccādi, yadipi sīho visesanameva na visessaṃ, tathāpi bahulādhikārā visesanassāpi paranipātoti bhāvo.
再者,此处也正为了表明合成词唯以能别来成立,例如“此牟尼犹如狮子,熟练”等,虽然依共通性之力似乎有合成词的可能,但如果不用喻依与喻例共通的熟练等功德之词,便不会有这种可能。因此,应当开始论述。这是以“nanuce”等进行问难。所谓“依共通性之力”,是因为使用共通词时有所待的缘故,便没有合成词的可能——这是“共通性之力”的意思。“为了不使用共通词”,是指在合成句中,不使用勇猛等共通词。通过“tathā hi”等成立:如果使用共通词,则依共通性之力便没有合成词,因此其余的论述不应开始。显示巴利原文
Athātrāpi visesananteva samāsappaṭipādane’muni ayaṃ sīhova visārado’ccādo sāmatthiyatova samāsāppasaṅgepi upamāno pameyyānaṃ sādhāraṇavisāradattādidhammavacanāppayoge sati tappasaṅgābhāvatthaṃ vacanamārabbhanīyanti codeti ‘nanuce’tyādinā, sāmatthiyatoti sāmaññavacanappayoge sāpekkhattā samāsāppasaṅgoti sāmatthiyaṃ tasmāti attho. Sāmaññappayogatthanti samāsavākye sāmaññavacanassa sūrattādi(no), appayogatthaṃ, tathā hiccādinā sāmaññasaddappayoge sāmatthiyato samāsāsabbhāvā suttantarassānārabbhanīyabhāvaṃ sādheti.
“因为特殊不被包含在内”,意思是:即使共通者被包含在合成词中,但从锐利等方面而成为殊胜的、应称为“勇猛”等的特殊部分,并不包含在合成词内,所以没有这种可能,因为它有所待而不具足能力。此外,“saccameta”等,是预料到他人之言而说的;为了成就如是等,“合成词应当开始”(为了让人知道)——这是其中的关联。显示巴利原文
Visesānantabbhāvāti sāmaññassa samāse antobhāvepi tikhīṇattādito visiṭṭhassa sūrassādivacanīyassa visesassa samāse anantogadhattā appasaṅgo sāpekkhamasamatthanti. Atheti ‘saccameta’ntiādiṃ paravacanamāsaṅkiya vadati, evamādisijjhanatthaṃ samāsoti (ñāpanatthaṃ) ārabbhanīyambhavatīti sambandho.
“主要者”:如“国王之人,端正者”中,对“端正”有所待的“人”,唯以修饰而为次要;而对作为复合词成分的“国王”,以其特有状态不失自义,故“人”成为主要者。以“等”字,也含摄“端正的国王之人的家”等。显示巴利原文
Padhānassāti ‘raññopuriso-bhirūpo’tettha abhirūpasāpekkhassa purisassa visesanattenevā ppadhānaṃ, samāsāvayavabhūtaṃ rājānaṃ pati visessabhāvenāviphalitasakatthatāya padhānabhūtassa purisassa. Ādisaddena ‘rājapurisassa dassanīyassa geha’nti saṅgaṇhāti.
此处,虽“家”以修饰状态而对“人”成为非主要,但对于“国王”而言,对已确立为主要者的“人”虽有所待,复合词依然成立。这也是为了令人了知而开示的用意,其原因说为“因能令解”等。显示巴利原文
Ettha hi gehampati visesanabhāvenāppadhānattepi rājānampati padhānabhūtassa purisassa sāpekkhassāpi samāso hoteva. Idañcañāpanatthaṃ vacanārambhappayojanañca, kāraṇamāha- ‘gamakattā’iccādi.
“因能令解”:即解析词句的意义,在词中也可被理解,故名为能令解。因此,若此处没有能令解,则如“牟尼犹如狮子,勇猛”中,从句中所理解的意义,不能从“牟尼狮子勇猛”中领会,所以没有能令解——这就是其中的意思。如此,因“牟尼狮子”一词本身便自然包含了作为喻依、喻例之因的无畏性,故“熟练”一词在此不相关。显示巴利原文
Gamakattāti viggahavākyatthassa vuttiyampatīyamānattā gamakattaṃ tasmā, naceha gamakattamatthīti ‘muni sīhova sūro’tyatra tu vākyato yottho patīyate, nāyaṃ ‘muni sīho sūro’tyato gamyateti gamakattaṃ natthī-ti attho, tathāhi munisīhasaddenevo pamānopameyyabhāvanimittassa visāradattassa sabhāvenevopādānato visāradasaddassa tena sambandhābhāvo.
“Apavaggo”即涅槃。所谓“唯句”(vākyameva),是以“eva”一词加以简别,表明义与词,亦即说为“遮遣词”(vuttinivatteti)等,可依多分规则而了知。对此有问难道:“在此,由于特殊状态不可能存在,‘唯词’本身岂不会招致过失?”这便是以“nanuce”等发起的问难。显示巴利原文
Apavaggo nibbānaṃ, vākyameveti evakārena byavacchinnamatthampadassayamāha- ‘vuttinivattetī’ti bahulādhikārato viññāyati, nanu cātra visessabhāvāsambhavāppasaṅgoyeva vuttiyāti codeti. ‘Nanuce’tyādinā.
“圆满性之不定”:被称为圆满性的特殊状态,如愚者等,因其不离而转起,故特殊者成为不定,犹如青色之于青莲。以“nedamatti”等而遣除。因Mantāṇī之子有多位,并非只有Mantāṇī之子Puṇṇa一人,因为他们为数众多。各自之家的主人,即居士们的众多,是显而易见的。显示巴利原文
Puṇṇatābyabhicārāti puṇṇatāsaṅkhātassa bālādiavatthāvisesassa avināppavattito byabhicārī hi visessambhavati yathā nīlatāyuppalaṃ, pariharati ‘nedamatti’ccādinā, mantāṇiputtānaṃ anekattāti kevalaṃ mantāṇiyā putto puṇṇoyevāti abhāvā tesaṃ bahubhāvato, attano attano gahassa patayoti gahapatīnaṃ bahuttaṃ pākaṭameva.
“Vuttiyeveti”:以“eva”一词,他说出所限定的意义——“使语句回转”。所谓“特定种类词”,是就黑蛇族与红米族具有特定性而言,故如此说。显示巴利原文
Vuttiyeveti evakārena byavacchinnamatthamāha-‘vākyaṃ nivattetī’ti. Visiṭṭhajātivacanāti vuttaṃ kaṇhasappajātiyā lohitasālijātiyā ca visiṭṭhattā.
“Tacchako sappo”:为作解释而提出问难,说“岂非”等。“不脱离木匠性”:即未脱离幼年、青年等所谓的木匠性。“有名词”:即存在某个名为 Tacchaka 者,有那个名字。“行为词”:即“他砍削”故为“木匠”,如此依行为而立、表示木匠的 Tacchaka 一词。他这样想:“依前述之理,因有能别与所别的存在,应有复合词;既然如此,为何举出这个反例?”在此,有人想否定“并非没有名词的……”等直至“不生起”这一段所说,而说“或者……”等。显示巴利原文
Tacchako sappoti byākhyeyamupanikkhippacodayamāha- ‘nanu ce’ccādi. Tacchakabhāvānapetoti bālayuvattādisaṅkhātatacchakabhāvato abyāvutto, atthināmadheyyoti tacchako nāma koci tannāmo atthi, kiriyāsaddoti tacchatīti tacchakoti evaṃ kiriyāya pavattinimittattenopādinno vaḍḍhakīvācī tacchakasaddo, evaṃ maññate ‘‘yathāvuttanayena visesanavisessasabbhāvā samāsena bhavitabbaṃ, tathā sati kimidaṃ paccudāharaṇaṃ kata’’nti. Atra kenaci na nāmadheyyassetyādi nopajāyatevātyetadavasānaṃ vuccamānamanudyataṃ nirākattukāmo āha-‘yopā he’ccādi.
此处的意旨是:“依前述之理,Tacchaka 一词作为行为词,由于没有对义境的期待,故无特殊性,因此举出这个反例。”显示巴利原文
Imassāyamadhippāyo ‘‘vuttanayena tacchakasaddassa kiriyā saddassātthavisayāpekkhāyābhāvato visessattābhāvā paccudāharaṇamidaṃ kata’’nti.
为何说不合理?说“因为”等。名词与表行为词,其表达意义的能力是相等还是不相等?由部分成立而令整体成立,是更强还是并非如此?为了审察这些,所以说“因为并无更强的道理”。那么为何说“有更强的道理”?说“而且”等。Tacchaka 一词有多义还是非多义?为了审察这个,而有“更强的道理”这一连接。显示巴利原文
Kasmā ayuttamiccāha-‘yato’ccādi, nāmadheyyassa kiriyāvācino ca atthābhidhānasāmatthiyaṃ tulyaṃ vā na vā, avayavappasiddhiyā samudāyappasiddhi balavati vā navetyetaṃ vicāretuṃ yato nādhikatantyattho, kiñcarahi adhikatantyāha- ‘apitvi’ccādi, tacchakasaddonekatthavutti nānekatthoti vicāretumadhikatanti yojanā.
他这样认为:“在考察能别与所别的存在时,若去考察诸词表达意义的能力,那是不恰当的。因为‘当有存在可能且有偏离时,能别方有意义’,所以能别是被寻求的;若没有存在可能、亦无偏离,能别便不成立,就如说‘冷(的雪)是热的’。因此,对存在可能和偏离的考察,才适用于对能别与所别存在的考察。故此,Tacchaka一词究竟是单义还是多义?正是为了考察这一点,才有所谓‘更强的道理’。在任何情况下,只要有能别与所别之存在,复合词便成立。”即便名词与表行为者的意义不相等,且整体成立的力量更强,但依将述之理,复合词的存在并无任何过失。为说明此意,故说“在此”等语。显示巴利原文
Evaṃ maññate- ‘‘visesanavisessabhāvacintāyaṃ saddānamatthābhidhānasāmatthiyacintā na yujjate ‘sati sambhave byabhicāre ca visesanaṃ sātthakaṃ hotī’ti visesanaṃ maggīyate, nāsambhave nābyabhicāre yathā sītaṃ (himaṃ) uṇhoggīti, tasmā sambhavabyabhicāracintā visesanavisessabhāvacintāyamupayujjatīti tacchakasaddo-nekatthavuttivā na vetyetadeva vicāretumadhikatanti katthacipi visesanavisessa sabbhāve samāso hotevā’’ti, yadipi nāmadheyyakiriyāvācīnamatulyamatthābhidhānaṃ samudāyappasiddhiyā ca balavatittaṃ, tathāpi vakkhamānanayena samāsasabbhāvā na kāci hānīti dassetumāha- ‘ettha cā’tiādi.
“在此”等语,即指在某些方面,且会带来某种逼迫,如此连接。从何而说?答言“正如”等。他这样认为:“即使由于整体的成立,对行为词义境的期待并不生起,然而,作为名词的Tacchaka一词也确实有多种意义……因为在对有蛇之特征者以及名为该词的人当中,名词Tacchaka一词都见使用,故有能别与所别之存在,复合词的过失依然如故。”Tacchaka一词不仅是有蛇之特征者的名词,也是人的名词,这便是句中“pi”字的意思。为了显示即使Tacchaka一词有多种意义,整体的成立也不会被部分的成立所障碍,故说“而非”等。“ca”字表限定。从何而说?答言“行为”等。“依序而义成立”:即那个义得以成立,而这是可以理解的,如此连接。显示巴利原文
Etthacāti keci pakkhe ca, kañci pīḷamāvahatīti sambandho, kutoccāha ‘tathāhi’ccādi. Evaṃ maññate- ‘‘yadīpi samudāyappasiddhiyā sati kiriyāsaddatthavisayāpekkhā nopajāyate, tathāpi nāmadheyyasseva tacchakasaddassāpyanekatthavuttittamattheva… sappavisese manusse ca tannāmake nāmadheyyassa tacchakasaddassa pavattisabbhāvā(ti) visesanavisessasabbhāvato samāsappasaṅgo tadavattho yevā’’ti, na kevalaṃ sappavisesasseva tacchakasaddo nāmadheyyamapitu manussānampīti pisaddattho. Tacchakasaddassānekatthavuttittepi na samudāyappasiddhiyā avayavappasiddhībādhāti dassetumāha- ‘nacā’tiādi. Co-vadhāraṇe, kutoccāha ‘kiriye’ccādi. Kamenatthappasiddhīti yaṃ, etampana sakkā viññātunti yojanā.
“Yaṃ”,即那个成立。“依序”:由于没有障碍,故依次第。“如此”:以此指示前述“而非”等所说……其意为:这构成了什么反驳?又避开了什么?以此理由,“Tacchako sappo”这个反例并不合理……其意旨为:“Tacchako sappo”这一表达是有复合词之存在的。他接着以“并非仅此”等来避开。当如前所述,有能别与所别存在可能时,那又当如何?答言“当能别”等。那时又为何应有此语句?答言“如果此”等。其意旨为:因为“多”的说法。显示巴利原文
Yanti yaṃ pasijjhanaṃ, kamenāti bādhābhāvato anukkamena. Evañceti iminā nacetyādinā vuttaṃ paccāmasati… kimpaṭivihitaṃ siyā parihaṭaṃ siyāti attho, iti iminā kāraṇena ‘tacchako sappo’ti paccudāharaṇaṃ na yuttaṃ… tacchakasappoti samāsasabbhāvatoti adhippāyo, nedamevamiccādinā pariharati, yadā carati yathā vuttena visesanavisessabhāvasambhavo, tadā kathaṃtyāha- ‘yadā visesane’ccādi. Tadāpi kathaṃ vākyena bhavitabbamiccāha- ‘idañce’ccādi. Bahulaṃvacanatoyevāti adhippāyo.
“他者”:在表达与业的关系的语欲中,为第六格。“由于是划分者”:在此应有作者,故“黑的”为作者,在bhāva瑜伽中第六格应被补充。“已得”等与第二格词:“得生计者”“已得生计”,这样的复合词由第二格词所规定,依“kārakaṃ bahulaṃ”(参见《迦旃延文法》2-2-19)而成;但他人为此复合词义另造了经句,其义亦依同于阴性词的复合词而成立,因为作用已止灭。同样,“月”与“已生者”在分解中,由表量度的第六格及表量度的时间词所成,故说“已得”等。量度即月等,为划分者;彼有此量度者,为有量度者,即“已生”等。显示巴利原文
Aññassāti kammani sambandhavacanicchāyaṃ chaṭṭhī. Avacchedakattāti ettha kattunā bhavitabbanti kāḷassāti kattari bhāvayoge chaṭṭhiyā ajjhāharitabbaṃ. Pattāpannehi dutiyantassa jīvikampatto jīvikā pannoti samāso ‘kārakaṃ bahula’’nteva (caṃ-2-2-19) vihito dutiyantena tu tesaṃ samāsatthaṃ suttantaraṃ kataṃ parehi, atthañca tesamitthiliṅgānampi samāseneva, kāranivattiyā, tathā māso jātassāti viggahe parimāṇivācinā chaṭṭhiyantena parimāṇavacanānaṃ kālasaddānaṃ, tadāha- ‘pattāpannāna’miccādi, parimāṇaṃ māsādi paricchedo tamassatthīti parimāṇī jātādi.
在此,月是量度,因为是划分者;已生者是有量度者,因为是被划分者;已得者以生计为因——在语欲中,那个意义也进入了“他词义”复合词。为了显示语欲的差别并无不同,注释中所说“将于他词义中有”那句话,他欲加解释,故说“或者于多他义”等。在他处作复合词时,一切处依“于阴性所说”等(3-67)而有阳性。“月”与“已生者”的语欲中的那个意义,在他义复合词中亦无差别,语欲的差别并非不同。为了显示这一点,说“对于已生者等”等。显示巴利原文
Ettha hi māso parimāṇaṃ paricchedakattā, jāto parimāṇī paricchejjattā, pattā jīvikānenāti vacanicchāyaṃ yo-ttho so- ñāpadatthasamāsepyatinno vacanicchābhedamantarenātidassetuṃ ‘aññapadatthe bhavissatī’ti yaṃ vuttiyaṃ vuttaṃ, taṃ byākhyātukāmo āha- ‘vānekaññatthe iccevā’tiādi. Aññattha samāse kate sabbattha ‘‘itthiyaṃ bhāsite’’ccādinā (3-67) pumbhāvo. Māso jātassāti vacanicchāyaṃ yo-ttho, so-ññatthasamāsepyabhinno vacanicchābheda mantarenāti dassetumāha- ‘yassa jātādino’ccādi.
“已生”一词,他说意为“圆满”,即“完整”。由此也显示了“此月已生”这一分析的含义。否则,若该月对于作为他词义的“已生”等并不圆满,便无意义。通达者们确立了“已完结”的概念后,根据“在别义复合词中,以‘已完结’结尾者,前分前置”的经句(2-2-36),说明了前分前置。因此他说“若不”等,关联是“就不会有前分前置的过失”。从何处说?他说“生”等。他说“有些人”是造论者的说法,关联是“并不合理”。他说出理由:“修饰语”等。由此论证了当修饰语有意义时,复合词存在;无意义时则不存在……在第六格复合词中,“当有可能存在且出现偏离时,修饰语便有意义”,因此修饰语是有意义的。显示巴利原文
Jātasaddassatthamāha sampannoti, sampuṇṇotyattho, iminā ca māso jāto-ssāti viggahassa attho dassito, aññathāti yadi māso tassa aññapadatthassa jātādino sampuṇṇo na bhātīti attho. Ttattavantūnaṃ niṭṭhāsaññaṃ vidhāya tadantassaññatthasamāse ‘‘niṭṭhā’’ti (2-2-36) suttena pubbanipāto vutto, tadāha- ‘nace’ccādi, pubbanipātappasaṅgo naca siyātisambandho, kutoccāha- ‘jāti’ccādi. Kesañciti vākyakāramāha, naca yuttanti sambandho, kāraṇamāha- ‘visesana’meccādi, tathāhiccādinā visesanassa sātthakatte samāsabbhāvamabhāve cābhāvaṃ sādheti… chaṭṭhīsamāse ‘sati sambhave byabhicāre ca visesanassa sātthakambhavatīti visesanassa sātthakattā.
“即使不说”意指即便没有限制性的表述,依前述理路,由于没有能排除者,第六格复合词便可能产生,但修饰语将成无意义,从而不会形成复合词;倘若连句子也不应存在,因此他说“句子则”等。而这一修饰语复合词,其他论师则理解为持业释……如同“业”承载着行为与目的,此复合词亦如“业”一般,承载两种意义。显示巴利原文
Avacanepīti niyamavacane (a)satīpi, chaṭṭhīsamāsappasaṅgo carahi vuttanayena byavacchejja byavacchedakattābhāvena visesanānatthakyā na bhaveyya ce vākyenāpi na bhavitabbanti āha- ‘vākyaṃ tvi’ccādi. Ayampana visesanasamāso parehi kammadhārayoti ñāyati… yathā kammaṃ kiriyaṃ payojanañca dhāreti evamayaṃ samāso kammamiva dvayaṃ dhārayatīti.
12. 否定词“nañ”显示巴利原文
12. Naña
“就在此处”是指“ṭa nañssa”(3-74)这一经句所言。“pāmanaputto”:pāmā是一种特殊的皮肤病,患此病者称pāmana,即由pāma一词,依“可见其他缘”之经句(4-120)加ṇa后缀而成,意为“患皮肤病者的儿子”。若此处不将ña字母视为修饰之义,则将制定“ṭa nassā”的经句。如此一来,当存在后分时,pāmana一词中的na字母也将变为ṭa。显示巴利原文
Etthevāti ‘‘ṭa nañssa’’iti (3-74) sutteeva. Pāmanaputtotipāmā kuṭṭhaviseso assa atthīti pāmasaddā ‘‘dissantaññepi paccayā’’ti (4-120) nappaccayo, pāmanassa putto, yadi hettha ñakāro visesanattho na karīyetha, tadā ‘‘ṭa nassā’’ti suttaṃ karīyetha, tathā ca satyuttarapade parato pāmanasadde nakārassāpi ṭo
“可能有”是存在的意思。在此难道不应说:在复合词规则中,因为出现了ña字母,所以没有ña消失的复合词就不能成立——这样讲才合理,而非以“ṭa nañssa”作修饰之意?诚然如此,但在这里,复合词规则中并未见到ña字母的排除作用。显示巴利原文
Siyāti bhāvo, nanu ciha samāsavidhimhi ña kāroccāraṇā ña lopa rahitassa samāso na bhavatīti vattumucitaṃ, na tu ‘‘ṭa nañssā’’ti visesanatthoti saccaṃ, kintviha samāsavidhimhi ña kārassa byavacchajjaṃ na dissate.
“有排除转起”者:经过衡量与审察,对应当遮止之事予以舍弃、抛弃、远离,这称为“排除”。以这种排除为特相而转起者,即名为“有排除转起”。“有直接遮止转起”者:直接触及应遮止之事本身,不顾及与其相似者而施遮止,依此而转起者,即名为“有直接遮止转起”。显示巴利原文
Pariyudāsavuttīti pari tulitamuggayha nisedhanīyassa asanaṃ khepanaṃ vajjanaṃ pariyudāso, tena pariyudāsena visiṭṭhe-tthe vutti asseti pariyudāsavutti, pasajjappaṭisedhavuttīti paṭisedhanīyameva pasajja patvā taṃsadisamanapekkhiya nisedho, tena vutti asseti pasajjappaṭisedha vutti.
在“婆罗门是另一个”这样的语句中,由于确立了别义,确立便成为主要。正是依凭确立别义之力,对婆罗门的遮止才被理解。当婆罗门被遮止时,因观待于彼而确立另一个,所以否定词并非以自身词形被称为确立分,而是依于“另一个”一词……依止于排除的“另一个”一词用于句中,例如“另一个婆罗门,非婆罗门”;而否定词则与带名词词尾的词有能作关系,不与带动词尾的词有能作关系,因此构成单句……在“另一个婆罗门,非婆罗门”中,处处都是排除转起。显示巴利原文
Yattha brāhmaṇā aññova bhavatītyevaṃ vākyenātthantaravidhānā vidhino padhānattaṃ, atthantaravidhānasāmatthiyeneva brāhmaṇassa paṭisedho patīyate, brāhmaṇassa nivattane tadapekkhāyāññassa vidhānayogato sakapadena nañkhyena vidhibhāgī na vuccate, kiñcarahi aññasaddena… pariyudāsanissayinoññasaddasseva vākye payogato’ añño brāhmaṇā abrāhmaṇo’ti, nañssaca syādyantena sāmatthiyaṃ, na tyādyantenetyekavākyatā… añño brāhmaṇā abrāhmaṇoti tattha tattha pariyudāsavuttittā.
在直接遮止中,由于遮止成为主要,因此通过“不是婆罗门”这一句子,对婆罗门的遮止得以确立,其义可解,然句子有别。而否定词以自身词形被结合为遮止分的能诠。那么,那个“另一个婆罗门”是谁?他说道:“依止于婆罗门性者”等。显示巴利原文
Pasajjappaṭisedhetu paṭisedhassa padhānattā brāhmaṇo na bhavatīti vākyena brāhmaṇassa paṭisedho vidhi atthagammo vākyabhedo, sakapadena ca nañkhyena paṭisedhabhāgivācī sambajjhate. Ko so brāhmaṇā aññoti āha- ‘brāhmaṇattānajjhāsito’ccādi.
在另一场合——即期望直接遮止时,因某种疑惑的缘由,如见到着衣等令人起疑的相状,当整个词以其本身意义被运用时,它有待于智慧。智慧有二种:正智与邪智。这两者皆能令“婆罗门”一词转起。其中,若以正智为先,在使用“非婆罗门”一词时,否定词便无作用,因为于此它无所为;而若以邪智为先,否定词则有作用,因为那时由邪智所生起的认知,能向他人宣说。邪智以根为因,若无相似性便不会生起。因此,当有遮止存在时,与后分意义相似的复合词意义便产生。所以他说:“在此,无相似性……”云云。正如于绳上生起蛇的知觉,即是依于相似性。显示巴利原文
Itarasminti pasajjappaṭisepekkhe, kenaci saṃsayanimittenāti upavītadassanādinā kenaci saṃsayakāraṇena, sabbampi padaṃ sakatthe payogampati ñāṇamapekkhate, tañca ñāṇaṃ dvidhā sammāñāṇaṃ micchā ñāṇañca. Ubhayampetabrāhmaṇasaddaṃ pavattayati. Tattha sammāñāṇa pubbake abrāhmaṇasaddappayoge natthi nañssa byāpāro, na hi tattha tena kiñci karīyati. Micchāñāṇapubbake tu vijjate tassa byāpā ro tattha hi tena micchāñāṇappabhavatā parassākhyāyate, micchāñāṇaṃ cendriyahetukaṃ, vinā sadisattaṃ na bhavatīti paṭisedhe sati uttarapadatthasadiso samāsattho jāyateccāha- ‘tattha sadisattaṃ vine’ccādi. Rajjuyaṃ hi sappabuddhi sadisattā.
“依于用语的效力”是指依于“把非婆罗门带来”等用语的效力。他这样思惟:“如果此处只是把婆罗门本身带来,那么前分否定词的发音便成了无义;如果不带来任何人,那么整个‘婆罗门’一词也都毫无意义。因此,依于用语的效力,也有对相似者的领受。”显示巴利原文
Payogasāmatthiyāceti abrāhmaṇamānayeccādipayogasāmatthiyā ca. Evammaññate- ‘‘yadyatra brāhmaṇamattassānayanaṃ siyā pubbapadassuccāraṇamanatthakaṃ siyā, atha na kassaci ānayanaṃ evampi sabbassevā brāhmaṇasaddassānatthakattaṃ, tasmā payogasāmatthiyāpi sadisappaṭipattī’’ti.
“属于彼者”指属于相似意义者。为了进一步阐明如前所述的意义,他引述智者的言论:“因此说”等。而这里的意思是:“通过否定词和‘如同’一词,凡所结合者,在另一事物中,即在与彼词义相似的意义上,产生理解。因为在世间可见意义的契合,如‘把非婆罗门带来’,与婆罗门相似的刹帝利等被带来。”声音被赋予、被运用之处,即是所依。通过如前所述的解释,达成了什么?他说:“正是那个”等。然而,有些人在这里解释为后分意义为主。显示巴利原文
Taggatāti sadisatthagatā. Yathāvuttassevā-tthassupabrūhanāya viññūvacanamupaññassati ‘atoyeva vuccate’ccādi. Ayañcettha attho ‘‘nañvacanena ivasaddena ca yaṃ yuttaṃ tadaññasmiṃ tappadatthasadise-tthe paṭipattiṃ janeti, tathāhyatthasampaccayo loke dissati ‘abrāhmaṇamānayā’ti brāhmaṇasadiso khattiyādi ānīyatīti, adhikarīyati niyujjate saddo-smintyadhikaraṇaṃ. Yathāvuttena ca byākhyānena kimiṭṭhaṃ siddhantyāha- ‘tadeva’miccādi. Keci pana uttarapadatthappadhānattamiha vaṇṇenti.
“有能力论者”:即说“词法规则有能力”者。关联为:有能力论者的复合词应当被分析,此中“应当被分析”即指“应被分析”。确实,在“不再唱”中,与歌咏是属格关系,而非由“再”词义而来。“不依空间而作”:是依作格关系,而非依处格关系。“无根而达”:是依到达(作格),而非依根,即无能力。“主张到达作者”:指即使无能力,凡有到达作格之处即有复合词,而主张到达作格即是复合词的依据者,此即其义。此处亦然,在“不再唱”等中,若此阿阇梨亦是“主张到达作者”,既然如此,为何说“由于到达作格等多用”等?为了质问而说“若彼”等。显示巴利原文
Samatthavādīnanti ‘‘samattho padavidhi’’ (pā 2-1-1) tvevaṃ vādīnaṃ. Samattha vādīnaṃ samāso vidheyyoti sambandho, vidheyyoti vacanantarena vidheyyo, tathāhi apunageyyāti gāyanena nañssa sambandho, na tu punasaddatthena. Anokāsaṃ kāretvāti karaṇena sambandho na okāsena. Amūlāmūlaṃ gantvāti gamanena, na mūlenāti asāmatthiyaṃ. Gamakattavādinoti asāmatthiyepi yatra gamakattaṃ tattha samāso hoteva, tato gamakattañca samāsassa nibandhananti yo vadati tassetyattho. Etthāpīti apunageyyātyādopi, nanvayamapyācariyo gamakattavādī, tathāsati gamakattāiccanabhidhāya bahulādhikārāti kasmāvuttanti āha-‘so ce’ccādi.
“由某些(kehici)”:为了显示圣典所界定的意义,故说“唯由某些,而非全部”。“不再唱(apunageyyā)”:源自nañ词缀的属格;由于没有过度之失——也就是说,藉由另一经文,即使在复合词中未作规定,也不会出现任何非所希求的意义——因而如此。显示巴利原文
Kehicīti vuttigganthena byavacchinnamatthaṃ dassento āha- ‘kehiciyeva na sabbehī’ti, apunageyyāti ‘‘ṭa nañssā’’ti (3-74) nassaṭo, atippasaṅgābhāvatoti suttantarena samāse avihitepi anabhimatatthānampatītiyā abhāvato.
13. Kupā(动怒)显示巴利原文
13. Kupā
“syādi等规则”:由于在“如是等(itthambhūta)”之外另立了具格等格的规则,因而得名为“syādi等规则”。有人质问:“asyādividhimhi(在非syādi等规则中)”成了依偏取否定的无义语,故说“nanvi(岂不是……)”等。“将会成为无义……因为在复合词中,相(lakkhaṇa)等意义已处于附属地位,而从复合词随顺动词关系的格意义才是主要部分”——以“非仅此”等作答。“Anunā(2-10)”:所指示的随音,在连词中依第二格而具有成句的能力;否则,在恒时复合词中,第二格的规定便成无义。以“故”等归结。“‘ku’表恶义”是某一些师承的读诵传承,因此前文“dunindāyaṃ”等处也应同样理解。显示巴利原文
Syādividhinoti kārakavibhattividhānato visuṃ itthambhūtādīsuvidhānā syādividhītisaṅkhaṃ gatassa syādividhino, asyādividhimhīti pariyudāso-natthakoti codento āha ‘nanvi’ccādi, anatthakaṃ bhaveyya… lakkhaṇādyatthānaṃ samāse guṇībhūtattā samāsato kiriyāsambandhānurūpavibhattiyatthassa padhānabhāvato, pariharati ‘nayidameva’miccādinā. ‘‘Anunā’’ti (2-10) vicchāyamanunā yoge dutiyā vidhānasāmatthiyā vākyampi hoti, aññathā niccasamāse dutiyā vidhānamanatthakanti bhāvo, nigamayati tasmāiccādinā, ‘‘ku pāpatthe’’ti paresaṃ gaṇapāṭho, evamuparipi ‘‘dunindāyaṃ’’tyādi veditabbaṃ.
14. Cīkri(注视)显示巴利原文
14. Cīkri
“cī词”:此处以“cī”指称以cī为后缀的词,意即“以cī为后缀之词”。显示巴利原文
Cīsaddoti ettha cīti iminā cīppaccayantaṃ parāmasati, cīppaccayanta saddoti attho.
15. Bhūsa(装饰)显示巴利原文
15. Bhūsa
“喜所转”:即由喜所转,指以先前的喜为因,在起立、就座、布施等事上现起的急切,乃至充分受用、圆满受用。显示巴利原文
Pītisambhamoti pītiyā sambhamo pītipubbikā paccuṭṭhānāsana dānādivisayā turitatā, alaṃbhutvā pariyattaṃ sampuṇṇaṃ bhutvā.
Purobhūya:成为在前、成为最胜。Tirobhūya:成为隐没、成为消失。Anaccādhāna:其义为“异于从上方安置”,ādhāna即安置。icchantī:希望(如波你尼等所希望)。urasi katvā pāṇinti:即置手于胸。显示巴利原文
Purobhūya aggatobhūya. Tirobhūya antaradhānībhūya. Anaccādhāneti imassa attho ‘upariyādhānato aññatrā’ti, ādhānaṃ patiṭṭhāpanaṃ, icchantīti pāṇiniyādayo icchanti, urasi katvā pāṇinti pāṇiṃ urasi katvā.
17. Vāne(编织)显示巴利原文
17. Vāne
为了说明“多取”的用意,便接着说“此处”等。“所欲的单数通称”,即对于单数通称作分别。如此思择:“若欲说‘syādi syādine’时,未能摄受所欲的单数通称,则取‘多’便成无义。因此,正由‘ka’的取用之力,才摄受了欲说为‘syādi syādine’的那个分别单数通称。”以此显示此义:所以,如上所述,一切复合词对前后二支,唯属于syādi等词尾之列。显示巴利原文
Anekaggahaṇassa payojanaṃ vattumupasakkati ‘idhe’ccādi, vivacchitekasaṅkhyāsāmaññanti vivacchitaṃ ekasaṅkhyāya sāmaññaṃ, evaṃ maññate ‘‘yadi‘syādi syādine’ti vattumicchitekasaṅkhyāsāmaññassa pariggaho na siyā tadā ihānatthaka (maneka)ggahaṇaṃ siyā tenehāne kaggahaṇasāmatthiyāyeva ‘syādisyādine’ti vattumicchitekasaṅkhyā sāmaññampariggahitanti viññāyate’’ti teneccādinā idaṃ dasseti ‘‘tena yathāvuttena pubbe vutto sabbopi samāso pubbaparānaṃ dvinnaṃyeva syādyantānaṃ hotī’’ti.
如‘tadahujāto’一词,或以多分修饰关系成立,或以含摄关系复合词中的修饰复合词成立——这便是依他词义复合词。因为在‘catthe’中期望多数词,且为表达此义而取用多个词,所以依‘hotu potu pitā puttā’一句,在后分(yoni)关联时,由前分的‘putte’(3-65)经句而成立;否则,若两两复合,则处处依后分生起,而依‘vijjāyonisambandhānamā tatra catthe’(3-64)与‘putte’二经句,便会得出‘hotā potā pitā puttā’。因‘aneka’是第一名号结尾,故‘syādī’等随之转折;正因如此,才说‘anekaṃ syādyantaṃ’。若说‘aññatthe’,为何不释作另一句的意义,单单释作词的意义呢?对此疑问,答以‘syādyantasse’等:由取用之力所得的那个词尾变化词本身,被理解为此处的复合词——这便是关联。显示巴利原文
Yajjevaṃ kathaṃ ‘tadahujāto’ti bahulādhikārena visesana samāsagabbhakārakasamāsena vā sijjhati, ayaṃ aññapadatthasamāso. Catthe bahunnamiṭṭhattā tadatthañcānekaggahaṇaṃ, tena ‘hotu potu pitā puttā’ti hoti uttarapade (yoni) sambandhe parato pubbapadassa ‘‘putte’’ti (3-65) suttenāttena, aññathā dvinnaṃdvinnaṃ samāse sabbattha uttarapadasambhavena ‘‘vijjāyonisambandhānamā tatra catthe’’ti (3-64) ‘‘putte’’ti ca suttadvayenāttena‘hotā potā pitā puttā’ti āpajjeyya. Anekanti paṭhamantattā syādītīdamevānuvattate, tenevānekaṃ syādyantamicceva vuttaṃ. Athāññattheti vutte-ññassa vākyassattheti avatvā padassecceva kasmā vuttantyāsaṅkiyā ha- ‘syādyantasse’ccādi, tassevāti sāmatthiyaladdhassa syādyanta padasseva samāso viññāyatīti sambandho.
所谓‘taguṇā’,即彼之功德,以此指示依他词义。对彼依他词义所具有的功德——也就是诸修饰——进行认知与把握,即是‘tagguṇasaṃviññāṇa’。或者,‘具有彼功德者’名为‘tagguṇo’;对此‘tagguṇo’——即具功德的依他词义——的认知,并非对无功德者的认知,故称‘tagguṇasaṃviññāṇa’。然而此处有言:‘于依他词义中,有功德认知。’其义为:在依他词义复合词中,依他词义与修饰一同被认知,并非离开修饰单独认知。为显示某些情况下亦有无功德认知,故用‘api’一词。凡以部分解析、以整体为复合义之处,皆属有功德认知;与此相异的则为无功德认知——在那些情况下,凡唯以部分为复合义之处,即是无功德认知。显示巴利原文
Tassa guṇā tagguṇā tasseccanenāññapadattho niddisīyate, tassa aññapadatthassa ye guṇā yāni visesanāni, tesaṃ saṃviññāṇaṃ gahaṇaṃ tagguṇasaṃviññāṇaṃ, athavā so guṇo yassa so tagguṇo, tagguṇassa tagguṇayuttassāññapadatthassasaṃviññāṇaṃ, na guṇavirahitassā(ti) tagguṇasaṃviññāṇaṃ, ettha pana ‘aññapadatthe tagguṇasaṃviññāṇaṃ pyatthī’ti paribhāsīyati, tatthāyamattho ‘‘aññapadatthe samāse-ññapadattho visesanena saha viññāyati navisesanarahito’’ti, kvaci atagguṇasaṃviññāṇassāpi dassane nāpisaddo, yatrāvayavena viggaho samudāyo samāsattho tattheva tagguṇasaṃviññāṇaṃ bhavati, tagguṇasaṃviññāṇato aññaṃ atagguṇasaṃviññāṇaṃ, tasmiṃ, yatrāvayavoyeva samāsattho tatrātagguṇasaṃviññāṇaṃ.
然而,此处“bahudhana”一词是作为人的特征而成立的。“abhimato”为波你尼学派所认可,如“dasannaṃ samīpe āsannā dasannaṃ”等语句中所用。显示巴利原文
Ettha pana bahudhanasaddo purisassa upalakkhaṇabhāvena katattā. Abhimatoti pāṇinīyānaṃ abhimato dasannaṃ samīpe āsannā dasannamiccādivākye.
“parimāṇameva saṅkhyeyanti”:即数量特征本身即是可计数者,而它既是数量特征,又是可计数者。显示巴利原文
Parimāṇamevasaṅkhyeyanti parimāṇalakkhaṇameva saṅkhyeyaṃ, tañca parimāṇalakkhaṇaṃ saṅkhyeyañca.
“saṅkhyānarūpanti”:计数之自性。显示巴利原文
Saṅkhyānarūpanti saṅkhyānasabhāvaṃ.
“parimāṇenāti”:以五数来限定,也就是以被称为可计数者的数量来划分。显示巴利原文
Parimāṇenāti pañcasaṅkhyāya paricchijjamānena saṅkhyeyasaṅkhātena parimāṇena.
“saṅkhyānavuttīti”:在以其不可逾越性而划分的、称为计数形态的计数中,具有作用者即是“saṅkhyānavutti”——即五数。显示巴利原文
Saṅkhyānavuttīti tena anativattiyamānatapparicchedaka saṅkhyānarūpa saṅkhāte saṅkhyāne vutti yassā sā saṅkhyānavutti-pañcasaṅkhyā.
用这个譬喻来说明:“如同‘以五为量’而成五数,在这里,量的形态——也就是部分差别的集合体自性——是根本义,而集合体如鸟等则是缘起义;同样地,‘三十三天’等也是如此。”这是因为因缘后缀有可能兼具根本义与缘起义的差别。显示巴利原文
Diṭṭhanteniminā imaṃ dīpeti ‘‘yathā pañca parimāṇamesanti pañcakāti ettha parimāṇarūpo-vayavabhedasamudāyasabhāvo pakatiyattho samudāyino sakunā paccayattho, tathā tidasāti etthāpi’’ti, kappaccayo pakatippaccayatthabhedasambhavena.
‘keci panāti’:以此显示波你尼学派的主张。显示巴利原文
Keci panāti iminā pāṇinīye dasseti.
‘pakatippaccayatthabhedasambhavāti’:以此显示,由于他人主张根本义与缘起义之间并无差别,故于自义中施设‘kappa’后缀。显示巴利原文
Pakatippaccayatthabhedasambhavāti iminā paresaṃ pakatippaccayatthānaṃ bhedābhāvassa icchitattā saññāyaṃ sakatthe kappaccayassa vidhānaṃ dasseti.
‘syādyantassāti’:以此显示‘vā’字的词性。显示巴利原文
Syādyantassāti iminā vāsaddassa padattaṃ dasseti.
‘tadatthepīti’:即‘tassa vā’——于另一词之义中亦如此。此处‘tadattho’或为抉择义;此时若取二则非三,若取三则非二,或生疑惑。当疑惑时,因其相依托于二者,故说二时即现三,说三时即现二;如是,此五种义成为智境,为复合词所诠表。显示巴利原文
Tadatthepīti tassa vāiti aññapadassa atthepi, tadattho cettha vikappattho vā siyā tadā pana dvinnaṃ gahaṇe na tiṇṇaṃ, tesantu gahaṇe na dvinnaṃ, saṃsayo vā, tadā tu saṃsayassobhayā lambanarūpattā dvevāti vutte tayo, tayovāti vutte dve apekkhīyantīti buddhivisayā pañca atthā samāsābhidheyyo honti.
所谓‘仅名称’者,指依惯用名称,为巴尼尼语法家所认可,复依其他经典所开许,通过安立代词之名而作分别。显示巴利原文
Nāmattenāti ruḷhināmattena, abhimato pāṇiniyānaṃ, vikappitaṃ suttantarena vibhāsā sabbanāmasaññāvidhānena.
所谓‘以构成部分之法’者,即指称为构成部分之自性。显示巴利原文
Avayavadhammenāti avayavasaṅkhātena sabhāvena.
巴尼尼语法家们不是说过,同依处复合词为多财释,而‘由五人食,此属于他’这样的异依处复合词不应存在吗?同样,除了第一格的意义之外,在一切格的意义中虽都可成立,如‘雨已降,他已去’却不允许有‘雨去者’这样的复合词。既然如此,此处为何将异依处的复合词当作第一格意义来解释呢?为了消除此疑,他说‘即使是异依处’等。因为即使是异依处,依其所说也存在复合词,因此像‘由五人食,此属于他’等,或依‘广泛’这一增补规则,或因无此说法,便不能成立。也正因如此,‘五人食,他具有’这样的同依处复合词,在某些情况下亦不成立。同样,在第一格意义上,某些情况下亦不成立,如‘雨已降,他已去’。当理解为有同类联结时,便是它的意义。显示巴利原文
Nanu ca samānādhikaraṇānaṃ bahubbīhi vutto pāṇiniyehi ‘pañcahi bhuttamasseti byadhikaraṇānaṃ na siyā’ti, tathā paṭhamatthaṃ vajjetvā sabbavibhatyatthesu iṭṭho ‘vuṭṭhe devegatoccatra vuṭṭhadevoti na siyā’ti tasmā kathamatra byadhikaraṇānaṃ paṭhamatthe samāso vaṇṇīyateccāsaṅkiyāha-‘byadhikaraṇānampi’ccādi, byadhikaraṇānampi yathābhidhānaṃsamāsasabbhāvato pañcahi bhuttamassetyādo bahulādhikārā anabhidhānato vā na bhavissati, tatoyeva ca pañca bhutta vanto-sseti samānādhikaraṇānampi kvaci na bhavissati, tathā paṭhamatthepi kvaci na bhavissati vuṭṭhe deve gato’ti. Tulyayoge gamyamāneti attho.
所谓‘于余处’,是指从同类联结中别出,以及在‘有毛者’等词中。‘他有现存的毛’、‘他有现存的翅膀’——这是其解析。依据增补规则‘于syādi增补中,对tthikhīra等词的增补’,这仅从词本身的性质而被排除,并非依据其他经句。因为即使是已表达的意义,在实际使用中也可能不确定,就如‘背部按摩’一词。既然如此,又怎会有‘带来许多婆罗门’、‘我煮’这样的用法呢?并非必然如此使用,但在某些情况下,若为言辞顺畅等目的,这样的用法确实存在。显示巴利原文
Aññatracāti tulyayogato-ññatra salomakotyādīsu ca, vijjamānāni lomānyassa, vijjamānā pakkhā assāti viggaho. Upasaṅkhyāto ‘‘syādyadhikāre-tthikhīrādīnamupasaṅkhyāna’’nti (2-2-24-vā) sabhāvato eva nivatto na suttantarato, gatatthassāpi hi payoge anavaṭṭhānaṃ siyā piṭṭhapesane viya, kathañcarahi brāhmaṇe bahū ānaya, ahaṃ pacāmīti nāvassamevaṃ payogo, katthaci pana vacanasiliṭṭhatādippayojane sati hoteva.
‘于喉产生’,是指黑色的于喉产生。‘ṭṭha音之义’,是指在喉中ṭṭha音的意义。由于‘唇音即是口音’一句,其意义已被领会,所以他说第二个‘口’字不应使用。因此,解析为‘唇即是他的口’,复合为‘唇口’。而且,并不是手是另一只手之口,而是由于口与手掌的相似性,这已众所周知,因此依其能力,安立于‘他的口犹如唇口’这一意义。‘他们提出’,即提出,是为了显示所缘。以此,他显示了‘于喉有黑色,是他’等即是句子。‘于总体与变化之中’,即于总体关系与变化关系之中。‘该复合词的’,指该第六格复合词的。‘那些能说此的’,是指能说聚合与变化之词。‘发的聚合’等,是其他词的句子。‘从界而生起者’即界生,后分如‘已落’等词。‘它的使用’,是指‘已落’一词的使用。显示巴利原文
Kaṇṭhe sambhavoti kāḷassa kaṇṭhe sambhavo. Ṭṭhasaddatthoti kaṇṭhaṭṭhasadde ṭṭhasaddattho. Oṭṭhasaddova mukhavuttītyanena gammamānatthattā dutiyassa mukhasaddassāppayogamāha, tasmā oṭṭhova mukhamassāti viggayha oṭṭhamukhoti samāso, na ca pāṇi pāṇyantarassa mukhaṃ, mukheneva ca pāṇimukhassa sadisattaṃ pasiddhanti sāmatthiyā oṭṭhamukhamiva mukhamassetyattheva tiṭṭhate, upanyasyantetyupanyāsā, visayadassanatthāti iminā’kaṇṭhe kāḷo yassā’tyādīkameva vākyanti dasseti. Samudāye vikārecāti samudāyasambandhe vikārasambandhe ca. Taṃsamāsassāti tassā chaṭṭhiyā samāsassa, tadabhidhāyinanti saṅghāta vikārābhidhāyīnaṃ, kesānaṃ saṅghāto iccādi paresaṃ vākyaṃ. Dhātuto jātaṃ dhātujaṃ, uttarapadaṃ patitasaddādi, tassa payogoti patitasaddassa payogo.
这是对《Nañsmātthyatthāna》(2-2-24)的释补,他由此说:‘带有ña字形的’等。然而,巴尼尼语法家们则认为,表示‘不存在’的词是nañ复合词;在其它词中,它不是多财释,而是省略了后分。他们成立‘他没有儿子’为‘无子’,即‘不存在儿子者’。巴尼尼语法家们如此意许……由于‘南’、‘前’等词意义不同,是异依处。即使在此经中,当有‘vacanepi’时,这个所谓的‘mañña词义复合词’被其他人称为多财释。正如‘他有许多祭礼’,即称为‘多财释’,同样地,多财释以其它词义为主,这个也是如此。显示巴利原文
‘‘Nañsmātthyatthāna’’nti (2-2-24) vāttikaṃ, etanāha-‘ña kārānu bandhā’iccādi. Pāṇiniyā tu avijjamānasaddo nañsamāso, padantare nāssa bahubbīhi vottarapadalopo, avijjamānā puttāssa aputtovijjamānaputtoti sādhenti, icchate pāṇinīyehi… dakkhiṇapubbā saddānaṃ nānatthattā byadhikaraṇattā, vacanepīti sutte vijjamānepi, aya maññapadatthasamāso parehi bahubbīhīti vuccati tathāhi bahavo vihayo yassa so bahubbīhi, yathā bahubbīhīti aññapadatthappadhāno tathā ayampi.
19. 于第四格意义显示巴利原文
19. Catthe
‘集’者,即总合为一。‘什么是集?’他回答:‘一个成就’等。依一个成就或一个动作,而有被积聚的状态,这是其关联。‘谁的集?’他回答:‘动作与成就的’。‘以什么方式?’他回答:‘以自身形态的差别’。其中,应知‘提婆达多食、立、煮’,这是依成就,诸多动作以自身形态的差别而被积聚。‘砍伐陀瓦树、佉陀罗树与波罗娑树’,这是依动作,诸多成就以自身形态的差别而被积聚。显示巴利原文
Samuccīti piṇḍīkaraṇaṃ, ko soti āha- ‘sādhanameka’miccādi. Ekaṃ sādhanaṃ ekaṃ kiriyaṃ vā paṭicca cīyamānatāti sambandho, kesanti āha- ‘kiriyāsādhanāna’nti, kenāti āha- ‘attarūpabhedenā’’ti. Tattha devadatto bhuñjati tiṭṭhati pacaticāti sādhanampaṭicca kiriyānaṃ attarūpabhedena cīyamānatā veditabbā, dhave ca khadire ca palāse ca chindāti kiriyampaṭicca attarūpabhedena sādhanānaṃ cīyamānatā veditabbā.
‘和’者,即成为并列连词,这是余义。‘谁的并列?’他回答:‘力量相等者的’等。显示巴利原文
Soti samuccayo bhavatīti seso, kesanti āha- ‘tulya balāna’miccādi.
“力量相等者”:此言指由于各自以主要性与动作相关联,故彼此不互相观待。显示巴利原文
Tulyabalānanti iminā visuṃ padhānabhāvena kiriyābhisambandhā aññamaññānapekkhattamāha.
“不定次序与不定同时”者:即次序与同时。那些词的次序与同时是不定的;对此,他以“如同”等举例说明。此处意趣为:“在此,牛等由于各自以主要性与带来动作相关联,故有力量相等性;由于牛等并非依所说次序被带来,故有不定的次序性;由于牛等并非同时被带来,故有不定的同时性。同理,其他类似情况也应如此理解。”“随”,即随后,依主要者而随从,此即“随集”。他以“于某处”等表明此义。“依彼随从”,即依彼相应。他以“如同”等举例。在此,乞食是主要的,因为它是内属的;另一者则不是,因为是外属的。在做那件事时,如果他也看到牛,便将它们一并带来。然而在此,牛的带来观待于乞食之行,另一者则不观待另一者……因为即使没有它,它也能生起。另一者与另一者,即此牛与彼的相互关系,正是如此,故他说:“彼此”等。显示巴利原文
Aniyatakkamayogapajjānanti kamo ca yogapajjañca, aniyataṃ kamayogapajjaṃ yesaṃ saddānaṃ tesaṃ, yathetyādinā tatthodāharaṇaṃ dasseti, etthāyamadhippāyo ‘‘ettha gavādīnaṃ visuṃ padhānabhāvenānayanakiriyābhisambandhā tulyabalatā gavādīnaṃ vuttakkameneva nayanābhāvā aniyatakkamatā gavādīnaṃ yugapadi nayanābhāvā aniyata yogapajjatā ca hoti, tathā aññaṃ tādisampī’’ti. Anu pacchā padhānānurodhena (cayanaṃ) anvācayo, taṃ byañjayati ‘yatthe’ccādi, tadanurodhenāti tadanuguṇena, udāharati ‘yathe’ccādi, bhikkhāgamanamettha padhānamantaraṅgattā , netaraṃ bahiraṅgattā, taṃ karaṇe yadi gāvopi passati tāpyānayati, ettha tu gossānayanaṃ bhikkhāṭanamapekkhate, netaramitarassa… vināpi tena tadanuṭṭhānato. Itarassa itarena yo go itaretarayogo, so ca etādisoti āha- ‘aññamaññe’ccādi.
“以支分为主者”:即依其自性名称之力而不为繁多者;且依转起方式,舍利弗一词可表目犍连之义,目犍连一词亦可表舍利弗之义。当以互义为主、有双牛释与依主释之语时,此处便有复合词。此即同依主释之集合,依随两词之两义而有四种,于双牛释之觉知中被把握时,若有时支分差别明显,则依彼自性名称之力而成为“以支分为主者”。若问:“生与死”等相违之法,如何能以一名而说?答:一切音声在被使用时,皆依决定而转,故一一音声各表一一义;然而,正如于“舍利弗与目犍连”中,因复数之他途不成,故有双牛释同依主释之语;同样,于此亦因复数之他途不成之相状力,虽单一,亦得为说。如是于因中,即“由此如此,以支分为主,故为彼义”之意。显示巴利原文
Avayavappadhāno cāti sābhāvikābhidhānasāmatthiyenāputhubhūto ca, vuttivayena sāriputtasaddo moggallānattho hoti moggallānasaddo sāriputtatthopīti aññamaññatthe padhānato yugapadyadhikaraṇavacane sati cattha samāsoti so-yamadhikaraṇa samudāyo ubhayapadānugataubhayatthavasena catubbidhopi yugapadi buddhiyā gayhamāno kadāci ubbhūtāvayavabhedo teneva sābhāvikābhidhānasāmatthiyeneccevamavayavappadhāno ca, nanu ca jananamaraṇānīti viruddhānaṃ kathamekenābhidhānanti vuccate- sabbopi saddo payujjamāno (itarī) tarenāvadhāraṇaṃ vattate, tena ekeko saddo ekekassatthassa vācako, tathāpi yathā sāriputtamoggallānāti ettha bahuvacanassaññathānupapattiyā yugapadyadhikaraṇavacanatā hotī, tathātrāpi bahuvacanassaññathānupapattilakkhaṇena sāmatthiyena ekenāpyabhidhānaṃ hoti. Iti hetumhi, yato evamavayavappadhāno tatoti attho.
“多性”:虽然在一句中他们各别有“多义”之性——因为说“带舍利弗来”时,并不会生起对目犍连的理解——但是由于在转起之境中,唯这些共在者各别有“多义”之性,因此在那里,依所应说之义理计数而有“多性”。“摄”是以合为一团的方式收摄,即是“摄”;为显示此应如此了知,故说“互于……”等。显示巴利原文
Bahuttāti kiñcāpi vākye nesaṃ visuṃ bahvatthatā, na hi sāriputtamānayāti vutte moggallānassāpi sampaccayo bhavati, tathāpi yato vuttivisaye sahabhūtānamevesaṃ visuṃ bahvatthatā, tato tattha vacanīyassa atthassa saṅkhyātedena bahuttaṃ. Samāharaṇaṃ piṇḍīkaraṇavasena saṃharaṇaṃ samāhāro, so cevaṃ veditabboti dassetumāha ‘aññamaññe’ccādi.
于此,虽然互依相合与摄二者皆有实有之性而非实物之性,但在互依相合中,如“白布、白毯、白牛”等表示功德之词,因所依的差别而有性、数的成立;同样地,由说他们具有彼功德,应知是依于所依而有性、数的成立。以合聚为主故为单数:当众多集合、支分差别被隐没,聚合现起时,彼时即是“摄”,以合聚为主故为单数,这就是它的义。“从彼而起故”:即从彼之作。“交杂”:即混杂性;以“生命”等显示交杂;以“于彼处”等显示各别圆满时句子的多性。显示巴利原文
Ettha ca kiñcāpi itarītarayogassa samāhārassa ca bhāvarūpattā adabbarūpatā, tathāpītarītarayoge tu yathā guṇavaca nānaṃ sukkaṃ vatthaṃ sukko kambalo sukkā gāvīti nissayabhedato liṅgavacanasiddhi, tathā taddhammānamabhidhānato nissayato liṅgavacana siddhi veditabbā, saṃhatippadhānattācekavacananti yadā bahunnaṃ samudāyo tirohitāvayavabhedo saṃghāto pakkamīyate, tadā samāhārocceva saṃhatippadhānattā ekavacanaṃ hotīti attho. Tadanuṭṭhānatoti tassa karaṇato. Byatikaro missatā, byatikaraṃ dasseti pāṇiccādinā, paccekaṃ parisamattiyaṃ vākyabahuttaṃ dasseti ‘tattha hiccādi.
眼与耳、口与鼻、颔与颈、皮与肉与血、名与色、老与死——如此解析而作复合词;依照“于摄中为中性”的规则,一切处都是中性;在“口鼻”等中,依“于syādi等中为短音”的规则而有短音。“不得牛口”者:一种名为ḍiṇḍimo的鼓之特殊种类;āḷambara是paṇavo鼓;murajo是mudaṅgo鼓;maddavo也是mudaṅgo鼓。以maddava的演奏与paṇava的演奏为技艺者,是maddaviko与pāṇaviko;sammaṃ是铜钹;tāḷaṃ是手拍;懈怠与āḷambaro鼓、murajo鼓、牛口鼓、螺贝、ḍiṇḍimo鼓、maddaviko、pāṇaviko、歌咏与器乐、铜钹与手拍——如此解析。适于轭的牛是yoggā牛,他们所有的这种牛所作之耕作为yogga,这是它的分位。故说“农具等”:犁头、犁柄;刺棒是pācana;轭与犁——如此解析。piṇḍa是一种武器的特殊种类;剑、枪、矛、piṇḍa——如此解析。皮革是防箭的板;kalāpo是箭筒;打击具与防护具——如此解析。蛇与獴、猫与鼠、鸦与枭、龙与金翅鸟——显示巴利原文
Cakkhuñca sotañca, mukhañca nāsikā ca, hanu ca gīvā ca, chavi ca maṃsañca lohitañca, nāmañca rūpañca, jarā ca maraṇañcāti viggayha samāso, ‘‘samāhāre napuṃsaka’’nti (3-20) sabbattha napuṃsakaliṅgaṃ, syādimhi mukha nāsikantiādīsu ‘‘syādīsu rasso’’ti (3-23) rasso. Alabhatā gomukhaṃ ḍiṇḍimo bherivisesā, āḷambaraṃ paṇavo, murajo mudaṅgo, maddavo mudaṅgo. Maddavavādanaṃ paṇavavādanañca sippamassa maddaviko pāṇaviko, sammaṃ kaṃsatāḷaṃ, tāḷaṃ hatthatāḷaṃ, alasatā ca āḷambaro ca, murajo ca, gomukho ca, saṅkho ca ḍiṇḍimo ca, maddaviko ca, pāṇaviko ca, gītañca vāditañca, sammañca tāḷañcāti viggaho. Yugassa hitā yoggā goṇā, tesamidaṃ yoggaṃ kasikammaṃ, tassa aṅgaṃ. Tenāha- ‘kasibhaṇḍāna’nti, phālokasako, pācanaṃ patodo, yugo ca naṅgalañcāti viggaho. Piṇḍamāyudhaviseso, asi ca satti ca tomarañca piṇḍañcāti viggaho. Cammaṃ saravāraṇaphalakaṃ, kalāpo tūṇīraṃ, paharaṇañca āvaraṇañcāti viggaho. Ahi ca nakulo ca, bīḷāro ca mūsiko ca, kāko ca ulūko ca, nāgo ca supaṇṇocāti viggaho. Saṅkhyā ca parimāṇañca saṅkhyāparimāṇaṃ, tattha parimāṇasaññānaṃ yathādīgho ca majjhimo ca dīghamajjhimaṃ. Ekakañca dukañcāti viggaho, dukatikādīsupi esevanayo.
他们之中,或有百数,或有五数,亦有一些属于混杂之类。
显示巴利原文 Khuddajantu siyā- naṭṭhi, athavā khuddakova yo; Sataṃ vā pasate yesaṃ, keci ānakulā api.
甲虫、飞蛾、蝼蚁、蚂蚁,虻、蚊、蝇、蚁——如是分别。“煮犬旃陀罗”等,是对杀羊者等之惯常称谓。杀羊而活者,即杀羊者;余者类推。煮犬者,即煮犬者;venā 为木匠,rathakārā 为车匠,cammakārā 为皮匠。共通即相同。此处取“caraṇa”一词——此是关联:若为自读诵而于他们中行诸戒者,即“caraṇāni”,亦即迦旃延等之读诵,名为“分支”。由于圣弟子以此而行,趣向不死,故戒等十五法为“caraṇāni”。因此说“迦旃延等”等语。“迦旃延等”者,依常例亦不依序而说;藉由此“等”字,含摄阿底世等。由阿底世·婆罗堕阇、迦旃延所宣说而得知或读诵者,依“于余处”之规则而有 ṇo,依“删除”之规则而行删除,成为“阿底世·婆罗堕阇、迦旃延”。由迦罗毗所宣说而得知或读诵者,依彼而有 ṇo,成为“迦罗毗”。以迦旃延等为上首,故称“迦旃延等”;他们与读诵之特殊及人众,依隐喻而关联。显示巴利原文
Kīṭo ca pataṅgo ca, kuntho ca kipilliko ca, ḍaṃso ca makaso ca, makkhikā ca kipillikācāti viggaho. Pacanacaṇḍālāti o rabbhikādīnaṃ ruḷhīsaññā. Urabbhe hantvā jīvatīti orabbhiko, evaṃ sesesu. Sānaṃ sunakhaṃ pacatīti sapāko, venā tacchakā, rathakārā cammakārā. Sādhāraṇā samānā, caraṇasaddo- yaṃ idha gayhatīti sambandho, yathā sakamajjhayanāya carīyanti vatānyetesūti caraṇāni, kaṭhādivājhānyajjhayanāni sākhāsaññakāni. Yasmā etehi carati ariyasāvako gacchati amataṃ disaṃ, tasmā caraṇāni sīlādayo paṇṇarasa dhammā. Tenāha- ‘kaṭhādīhī’tiādi, kaṭhādīhīti pasiddhivasena kamātikkamenāpi vuttaṃ, tato ādisaddena atisādayo gayhanti. Atisena bhāradvājena kaṭhena vuttaṃ vidantyadhīyanti vāti ‘‘aññasmi’’ti (4-121) ṇo, ‘‘lopo’’ti (4-123) lopo atisā bhāradvājā kaṭhā. Kalāpinā vuttaṃ vidantyadhīyanti vāti, teneva ṇo, kalāpā, kaṭhā ādi yesaṃ te kaṭhādayo, tehi ajjhenavisese ca purise ca upacārāti sambandho.
“戒等”:以“等”字含摄根律仪等。戒与慧、止与观、明与行——如此解析。在他们之中有共同的读诵,称为“同诵”;显明之语为“圣教”,即正法;他们既是同诵者,又是圣教;长部与长阿含、中部与中阿含、增一与增支部阿含、相应部阿含、犍度与分别——如此解析。显示巴利原文
Sīlādayotiādisaddena indriyasaṃvarādayo gayhanti. Sīlañca paññāṇañca, samatho ca vipassanā ca vijjā ca caraṇañcāti viggaho. Ekato ajjhayanametesūti ekajjhayanāni, pakaṭhāni vacanāni pāvacanāni saddhammo, ekajjhayanāni ca tāni pāvacanāni ca tesaṃ, dīgho ca dīghāgamo ca majjhimo ca majjhimāgamo ca, ekuttaro ca aṅguttarāgamo ca saṃyuttāgamo ca, khandhako ca vibhaṅgocāti viggaho.
“他们”:以此表明“性之差别”等是第六格结尾。女人与男人,婢女与奴仆,衣与钵食,坐卧处与病缘医药资具,草、薪、枝、叶——如此解析。贤能即善巧;前与后等——如此解析。显示巴利原文
Tesanti iminā liṅgavisesānanti chaṭṭhiyantataṃ dīpeti, itthī ca pumā ca, dāsī ca dāso ca, cīvarañca piṇḍapāto ca senāsanañca gilānapaccayo bhesajjaparikkhāro ca, tiṇañca kaṭṭho ca sākhā ca palāso cāti viggaho. Cheko dakkho, pubbā ca parācātiādinā viggaho.
在“pubbadakkhiṇa”等词中,依据“byañjane dīgharassā”(1-33)的规则,为短音。其解析如下:kāsa、kusa、usīra、bīraṇa、muñja、babbaja;khādira、palāsa等;gaja、gavaja等;hatthī、goca、assa、vaḷavā等;haṃsa、balāvā等;baka、balākā等;hirañña、suvaṇṇa、maṇi、saṅkha、muttā、veḷuriya、jātarūpa、rajata等;sāli、yavaka等;sāka、suvañca等;kāsiya、kosalā等。以上是对表示地域名称且以复数结尾的词的解析。显示巴利原文
Pubbadakkhiṇantiādīsu ‘‘byañjane dīgharassā’’ti (1-33) rasso. Kāso ca kuso ca usiro ca bīraṇañca, muñjañca babbajañcāti viggaho. Khadiro ca palāsocātiādinā ca, gajo ca gavajo cātiādinā ca, hatthī ca goca asso ca vaḷavācāti ca, haṃso ca balāvā cātiādinā ca, bako ca balākācāti ca. Hiraññañca suvaṇṇo ca, maṇi ca saṅkho ca muttā ca veḷuriyo ca jātarūpañca rajatañcāti ca, sāli ca yavakocātiādinā ca, sākañca suvañcātiādināca, kāsiyo ca kosalācātiādinā ca viggaho, janapadavācinā ca bahuvacanantā.
对于“ekavīsati”等词,既可解读为“ekañca taṃ vīsati ca”的限定复合词,也可解读为“ekañca vīsati ca ekavīsatī”的意义复合词。但在集合义中,它并不取得中性。此中要旨为:依据“nānusāsanīyaṃ liṅgaṃ sokanissayattā liṅgasse”这一说法,世间未曾规定中性,因此此处不会变为中性;或者应知,根据“sabhāparisāya”等的提示,集合义的中性在此属于例外。显示巴利原文
Ekavīsaticcādino ekañca taṃ vīsaticāti visesanasamāso vā siyā, ekañca vīsati ca ekavīsatīti catthasamāso vā, samāhāre napuṃsakattantu na pappoti, ‘‘nānusāsanīyaṃ liṅgaṃ sokanissayattā liṅgasse’’ti loke napuṃsakaliṅgassehānabhidhānato napuṃsakaliṅgaṃ na bhavissatītyadhippāyo, sabhāparisāyāti ñāpakato vā samāhāre napuṃsakaliṅgamatra byabhicaratīti daṭṭhabbaṃ.
所谓“pubbappayogo-bhimato”,是指对于被称作“upasajjana”的成分,在复合词中前置是其本意。因为根据“upasajjanaṃ pubbaṃ”(2-2-31),以第一格标明的成分,其前置正是它的本意所在,且意在作为主要成分来表述。在“syādisyādinekatthaṃ”(3-1)中,“syādi”即指以第一格指明者,如“asaṅkhyādi”等,其前置是确定的;“syādinā”则指以第三格指明者,其后置是确定的;因为在此规则中,正是要依次以主要成分来表述。显示巴利原文
Pubbappayogo-bhimatoti upasajjanasaññakassa syādīti paṭhamāya niddiṭṭhassa samāse pubbanipāto ‘‘upasajjanaṃ pubba’’miccanena (2-2-31) iṭṭho kamassa padhānabhāvena vattumiṭṭhattāti ‘‘syādisyādinekattha’’nti (3-1) ettha syādīti paṭhamāniddiṭṭhassāsaṅkhyādino pubbamavaṭṭhānato syādineti tatiyāniddiṭṭhassa pacchāvaṭṭhānato ‘‘syādisyādinā’’ti sutte paṭipāṭiyā padhānabhāvena vattumiṭṭhattā.
所谓“parappayogo-bhimato”,是说当依据前述规则本当前置之时,却依“rājadantādīsu paraṃ”(2-2-30)这条规则而以后置为其本意。所谓“vacanena”,即是通过“bahulaṃ”这一措辞;所谓“pubbakālayuttassa parappayogo-bhimato”,则是说依据“rājadanta”等词例,后置用法是其本意。显示巴利原文
Parappayogo-bhimatoti heṭṭhā vuttasuttena pubbanipāte patte ‘‘rājadantādīsu para’’ntīminā (2-2-30) paranipāto-bhimato, vacanenāti- ‘‘bahula’’nti vacanena, pubbakā layuttassa parappayogo-bhimatoti rājadantādipāṭhato evā-bhimato.
“kamampaccanādarā”一语,表明因以主要地位来表述,故顺序是所预期的。“sarādi”是指以“sara”为起始者,其析释为:saṅkha、dundubhi、vīṇā、udukkhala、musala、dhanapati、rāma、kesava等。“jaṃdaṃsaddā”与“jāyāsaddā”同义,其析释为:asaṅkhyā、jañca、pati、dañca、pati等;又析释为:avantaya、assakā;aggi、inda等。在表示该地居民时,亦可以单数形式析释为“avanti ca assako ca”。此是相违复合词,因其与相违复合词相似而名为“dvanda”;所谓“dve ca dve ca padāni dvandānīti”,即指此“dvanda”词在两种情况下皆以主要地位来表述。显示巴利原文
Kamampaccanādarāti iminā padhānabhāvenā-kkamassa vattumiṭṭhattamāha. Saro ādi yassa taṃ sarādi, saṅkho ca dundubhi ca vīṇā ca, udukkhalañca musalo ca, dhanapati ca rāmo ca kesavocāti viggaho. Jaṃdaṃsaddā jāyāsaddasamānatthā asaṅkhyā-jañca pati ca, dañca paticāti viggaho, avantayo ca assakāca, aggi ca indocāti viggaho, taṃnivāsimhi gahite avanti ca assakocāti ekattenapi viggaho vattati. Dvandasamāso- yaṃ dvandasadisattā dvando, dve ca dve ca padāni dvandānīti hi ubhayatthappadhāno- yaṃ dvandasaddo.
既然已有“samāhāre napuṃsakaṃ”(3-20)这条规则,为何还要说“saṅkhyādī”?出于对论师的尊重,有人质疑道:“难道不是……吗?”等等。通过“tathāhi”等说明,单凭“samāhāre napuṃsakaṃ”这一规则便可成立。为动揺上述质疑,便揣度对方意图,而说“catthe”等。显示巴利原文
Atha ‘‘samāhāre napuṃsaka’’nti (3-20) vijjamāne kiṃ ‘‘saṅkhyādī’’ ti iminā satthagāravakarenāti āsaṅkiya codeti ‘nanuce’ccādi. Tathāhiccādinā ‘‘samāhāre napuṃsaka’’nteva sijjhanaṃ samattheti. Yathāvuttacodanācālane parādhippāyaṃ parikappento’catthe’tiādimāha.
通过“na”等,说明以“catthe”等所作的设想并不成立,并在此给出理由:“因为关系取决于人”。继而通过“sati”等,说明了在“samāhāre napuṃsakaṃ”这条规则中,取用限定语有其目的,由此确定“saṅkhyādī”这条规则确实毫无意义。显示巴利原文
Neti iminā catthetiādinā kataparikappanā na sijjhatīti dasseti, tattha hetumāha- ‘sambandhassa purisādhīnattā’ti, saticeccādinā ‘samāhāre napuṃsaka’ntettha visesanaggahaṇe payojanaṃ vatvā ‘saṅkhyādī’ti imassa niratthakattameva thirīkaroti.
所谓“payojana”,是指以简略为目的。显示巴利原文
Payojaneti lāghavappayojane;
所谓“sambandhīyati”,是指限定语的取用被关联。显示巴利原文
Sambandhīyatīti visesanaggahaṇaṃ sambandhīyati;
所谓“ettha”,是指在这条“saṅkhyādī”规则中。显示巴利原文
Etthāti etasmiṃ ‘saṅkhyādī’sutte;
Tanneti iminā yathāvuttaṃ codanaṃ nivatteti.
“Saṅkhyādi”等,是为了阐明该经句的意义,即“四义合释之后”等。应当作单数之称:依“数词在前者为digu”(2-1-52),安立数词在前之复合词的digu称已,其义则依“digur ekavacanaṃ”(2-4-1)此句,如他人一般作单数之称。显示巴利原文
‘Saṅkhyādī’ti suttassa sātthakattamāha- ‘catthasamāsānantara’miccādinā. Ekattabyapadeso kātabboti ‘‘saṅkhyāpubbo digū’’ti (2-1-52) saṅkhyāpubbassa samāsassa digusaññaṃ vidhāya tadatthassa ‘‘digurekavacana’’ntīminā (2-4-1) ekattabyapadeso parehi viya kātabbo.
“Samāharaṇaṃ samāhāro”——由此,samāhāra一词是状态派生词。若samāhāra取“被集合者”之义而作受事派生词,那么在“五少女被集合”的语句中,复合词pañcakumārī会因本身词义为主而成为复数,且不会发生“ghāpassāntassāppadhānassā”(3-24)所说的非主要成分的短音化……正因为被集合的少女们才是主要的,所以在“五牛被集合”的语句中,由于不许受事派生词,便根本没有复合词。然而在“五牛之集合”“四道之集合”的语句中,则存在复合词;又因集合是单一的,便如同“百牛之群”“林”那样,自然成就单数。显示巴利原文
Samāharaṇaṃ samāhāroti iminā bhāvasādhano-yaṃ samāhārasaddo. Yadi samāharīyatīti samāhāroti kammasādhano siyā, tadā pañca kumāriyo samāhaṭāti vākyassātthe vutti siyā pañcakumārītyettha sakapadatthappadhānattā bahuvacanaṃ siyā ‘‘ghāpassāntassāppadhānassā’’ti (3-24) appadhānarassattañca na siyā… samāhaṭānameva kumārīnaṃ padhānattā, tasmā pañca gāvo sa māhaṭātyetasmiṃ vākye samāsova natthi kammasādhanassānupagamato. Pañcannaṃ gunnaṃ samāhāro, catunnaṃ pathānaṃ samāhāroti vākye pana atthi, samāhārassekattā tu sataṃ yūthaṃ vananti ettha viya sābhāvikamekavacanaṃ siddhameveti viññāpeti.
Kvaci一词的用法限定之义,应依“paro kvaci”(1-27)处所示的方法了知。于例证中,亦如其余情形,在引用“chāyā”(2-2-73)经句之后,以可选方式举出kuḍḍacchāya、kuḍḍacchāyā;又于引用“bāhulle”(2-2-74)经句之后,不举出恒常的ucchucchāyaṃ、salabhacchāya,而一般性地举出salabhacchāyaṃ、sakuntacchāya为例。“于他处”即因多义性而指他处。“viggaahasamattassā”即分解之共通性,“yathāsambhavaṃ”即依pāsādassa chāyā等可能的方式而不逾越,“saddā”即从词形上。显示巴利原文
Kvacisaddassa payoganiyamanattho ‘‘paro kvicī’’ti (1-27) ettha vuttanayena veditabbo. Avisesena udāharaṇepīti paresaṃ viya ‘‘chāyā’’ti (2-2-73) suttayitvā vikappena ‘(kuḍḍacchāya) kuḍḍacchāyāti ca ‘‘bāhulle’’ti (caṃ, 2-2-74) suttayitvā niccaṃ ‘ucchucchāyaṃ salabhacchāya’nti ca nodāharitvā sāmaññena ‘salabhacchāyaṃ sakuntacchāya’nti udāharaṇe dassitepi. Aññatthāti bahulabhāvato aññattha. Viggahasamattassāti viggahasāmaññassa, yathāsambhavanti pāsādassa chāyāiccādinā sambhavānatikkamena, saddāti saddato parāya.
以“nanu ca”等所说的诘难,用“tanne”加以否定。于此说出理由:“ghasaññattā”等。aghonaṃ即不含gha音者。若问:阴性中ā是gha,如此则中性中无此,故推测“因是中性,故gha性即无”。对此亦加驳斥,为显示于中性中确有gha性,而说“chaṭṭhīsamāsassa”等。依“napuṃsakattaṃ hi”等论证于中性中gha性确实存在。pāribhāsikaṃ,此处意指经句本身,即由论规所生之论规经句。其意趣是:为制定中性词的短音化,此经句应当被开启。ghanissitaṃ kāriyaṃ,即依“ghabrahmādīte”(2-60)等所制定的含e等之作用。此ghanissitaṃ作用并不合理,此为关联。虽不合理,恐有过失,故说“nāyaṃpi doso”等:因短音化已在此处获得机会,先由此进入……ghanissitaṃ作用,故非过失,应知唯是论规之力。salabhacchāye,如此分词。显示巴利原文
Nanuceccādinā vuttaṃ codanaṃ nisedheti ‘tanne’ti. Tattha kāraṇamāha- ‘ghasaññattā’tyādi. Aghonanti ghaokāravajjitānaṃ, nanu itthi yamākāro gho, tathāsati napuṃsake so (na siyāti) parikappeti ‘napuṃsakattā ghattameva natthīti cedi’ti. Tampi neti yathā vuttampaṭikkhipitvā attheva napuṃsake ghattanti dassetumāha-chaṭṭhīsamāsasse’ccādi. Napuṃsake ghattassa sabbhāvameva samattheti napuṃsakattaṃ hi’ccādinā, pāribhāsikanti ettha suttamevādhippetaṃ, paribhāsāya nibbattaṃ pāribhāsikaṃ suttikanti attho. Ārabhitabbamevidaṃ suttaṃ (napuṃsakassāpi) rassattavidhānāyāti adhippāyo. Ghanissitampi kāriyanti ‘‘ghabrahmādīte’’tyādinā (2-60) vidhiyamānamekārādikāriyampi. Etaṃ ghanissitaṃ kāriyaṃ naca yuttanti sambandho. Ayuttattepi doso-yamāpatatevākyāsaṅkiyāha-‘nāyampidoso’ccādi, na rassassa ettheva laddhāvasarattā paṭhamaṃ tena paviṭṭhe… (ghani)ssitaṃ kāriyanti nāyampi doso paribhāsāva senāti mantabbaṃ. Salabhacchāye iti padacchedo.
24. 热、暑(ghama)显示巴利原文
24. Ghama
“ato eva ca”等,是依前文所述的方法而说。显示巴利原文
Atoevacātiādi heṭṭhā vuttanayāvalambena vuttaṃ.
25. 「go」诸词中显示巴利原文
25. Gossu
“由于舍弃自利而在家族中相续”,以此点明第六格复合词以后词义为主的特性。显示巴利原文
Sakatthapariccāgena kule pavattattāti iminā chaṭṭhīsamāsassa uttarapadatthappadhānattamāha.
26. 「itthi」(女性)显示巴利原文
26. Itthi
在关于阴性的规则中,即“puthussa pathavaputhavā”(3-39)等经句的末尾。此处itthiyanti,要么是名词的限定语,要么是后缀义的限定语。为了说明此处是名词的限定语而非后缀义的限定语,便说“nāme”等。所谓akārantato nāmasmā,即从以a结尾、表示单数等大义的名词。itthattaṃ一词,其中itthi指阴性。因为正是以此阴性而被标记、被约定,故称为“性”。itthiyā esa,即指此公认义的状态、共性、童女少妇等特征,这便是itthattaṃ。在此,什么是“性”?显示巴利原文
Itthividhīsu ‘‘puthussa pathavaputhavā’’ti (3-39) suttapariyantesu. Itthiyanti idaṃ nāmavisesanaṃ vā siyā paccayatthavisesanaṃ vā, tattha nāmavisesanamevidaṃ na paccayatthavisesananti dassetumāha- ‘nāme’ccādi. Akārantato nāmasmāti ekattādimahantatthavācito akārantato nāmasmā. Itthattanti ettha itthīti itthiliṅgaṃ vuccati. Itthiyeva hi esāti liṅgīyati saṅketīyatīti liṅgaṃ. Itthiyā esāti pasiddhimato atthassa bhāvo sāmaññaṃ bālayuvattādi lakkhaṇaṃ itthattaṃ. Kimettha liṅgaṃ nāma–
Eseso etamiti ca, Pasiddhi atthesu yesu lokassa; Thīpuṃ napuṃsakānīti, Vuccante tāni nāmāni.
其义为:于诸义中,世间有“此即此”的公认,依此依次称为阴性、阳性、中性。由此而说:“性别非可依规则教示,以世间性别依公认而成立故。”其中,于“牛”等词,依“此即此”之公认而有阴性;于“火焰”等词,依“此即此”之公认而有阴性与中性;于“taṭobhaṭī taṭamicca”等词,依“此、此是、此”之公认而有阳性、阴性与中性;于“花环”等词,依“此”之公认而有阴性;于“树”等词,依“此”之公认而有阳性;于“家族”等词,依“此”之公认而有中性。复合词亦应作如是观。能表示者即是显示,此为关联。从上下文可知,能表示者是阴性等之表示者。由此显示:以“ve”等为始之词,他们属于后缀意义之过失,于此无有立足之地。有同位关系及复数形式,此为关联。借此阐明:若阴性是后缀意义,以彼为根本,依别异相之第六格,应言“kumārittaṃ devadattāya”,如此则不应有“kumārī devadattā”这样的同位关系;同理,以阴性为单一故,亦不应有“kumāriyo”这样的复数。显示巴利原文
Atthesu yesu esā eso etanti pasiddhi lokassa hoti etāni yathākkamaṃ itthipurisanapuṃsakaliṅgānīti lokena vuccantīti attho. Evañcakatvā vuccate ‘‘liṅgaṃ nānusāsanīyaṃ lokanissa yattā liṅgassā’’ti. Tattha goiccādīsvesā esoti pasiddhiyā itthiliṅgattaṃ, acciādīsvesā etanti pasiddhiyā itthinapuṃsakattaṃ, taṭobhaṭī taṭamiccādīsveso esāetanti pasiddhiyā pumitthinapuṃsakattaṃ, mālāiccādīsvesāti pasiddhiyā itthattaṃ, rukkhoccādīsvesoti pasiddhiyā pulliṅgattaṃ, kulamiccādo etanti pasiddhiyā napuṃsakattaṃ. Samāsassāpyevaṃ daṭṭhabbaṃ, jotakāti dassetīti sambandho. Jotakā itthattasseti pakaraṇato viññāyati. Tato veccādinā paccayatthabhāvino ye dosā tesametthanāvakāsoti dasseti. Samānādhikaraṇattaṃ bahuvacanampi hotītisambandho. Iminā idaṃ dīpeti ‘‘itthattassa paccayatthatte sati padhānattāssa byatirekalakkhaṇāya chaṭṭhiyā ‘kumārittaṃ (devadattāyā’tibhavitabbaṃ, tato ca na siyā kumārī) devadattā’ti samānādhikaraṇattaṃ, tathā kumāriyoti bahuvacanampi itthattassekattā. Pakatiyattha visesanapakkhe tu pakatiyā itthattavisiṭṭhaṃ dabbamevoccate, āādayo tu jotakatāti tattha byatirekābhāvā chaṭṭhiyā appasaṅgo ca bahuvacanampi anekattāva dabbassa yuttanti yathāvuttadosāvasarābhāvā iṭṭhatthasiddhī’’ti. Aññeti jayādicca jinindabuddhyācariyādayo dasseti.
“在应被表述的女性中”,意即于名为阴性之女性状态为实义时,以“正如”等譬喻方式,开显如前所述之义。其中,以“女性状态”等,断除他人所释宗义之不合理:因为即使是被“devadattā”一词所称谓者,也与女性状态无有别异,故“itthattaṃ devadattāya”这等别异关系不合理,由“devadattāya”等说明其不成立。唯有同位关系方为合理,因为被“devadattā”一词所称谓者,与被“itthī”一词所称谓者无别,即“女性是devadattā”。显示巴利原文
Itthiyamabhidheyyāyanti itthiliṅgasaṅkhāte itthatte atthabhūte, yathevahītiādinā upamāvasena yathāvuttamevatthaṃ vibhāveti. Tattha itthattamiccādinā paropavaṇṇitapakkhassāyuttattannicchindeti, no papajjate devadattāsaddavacanīyassāpi itthattato abyatirittattā ‘itthattaṃ devadattāyā’ti bhinnādhikaraṇatā na yujjate, anupapattimeva samattheti ‘devadattāyāti’ccādinā. Samānādhikaraṇattameva siyā itthisaddavacanīyato anaññattā devadattā saddavacanīyassa itthī devadattāti.
“因此”,即因于阴性中有此安立。“由此而有此性”者,是随顺胜者等师之见而说。确实,他们如是说性别之相:“共性与特殊,如阴性等,如同族姓等,有多种差别。”他们这样认为:“如同族姓等,在同类一切中随转,而在异类中则退转,阴性等亦复如是。然而,由于表示共性与特殊之能表者种种不同,某一共性或特殊唯由某一所依而表示,非一切由一切表示,因为存在之力有确定之对象。其中,若由某一意义唯表示阴性,不表示阳性亦不表示中性,此即是阴性,非阳性亦非中性。唯表示阳性者,即是阳性。唯表示中性者,即是中性。若能表示二种或三种,则是二性或三性。”是故,应知此处之义:如前所述,具有阴性状态之义,是所表述者。显示巴利原文
Atoevāti itthatte āvidhānatoyeva. Tabbatotthassāti idaṃ jayādiccādimatānugāminā vuttaṃ, tathā hi te evaṃ liṅgalakkhaṇa māhu (pā, 4-1-3 kāsikāyaṃ) ‘‘sāmaññavisesā itthattādayo gottādayo viya bahuppakārabyattiyoti te hyevaṃ maññante ‘‘yathā gottādayo samānajātiyesu sabbesvanuvattante, vijātiyehi pana nivattante, tathā itthattādayopi. Vicittattā pana sāmaññavisesanissayānaṃ byañjakānaṃ kociyeva sāmaññaviseso kenacideva nissayena byañjate, na sabbo sabbena (pati) niyatavisayattā bhāvasattīnaṃ, tattha yenatthena itthattameva byañjate na pumattaṃ nāpi napuṃsakattaṃ, sā itthiyeva bhavati na pumā nāpi napuṃsakaṃ. Yena pumattameva byañjate, so pumāyeva. Yena tu napuṃsakattaṃ taṃ napuṃsakameva. Yo tu dvinnaṃ tiṇṇaṃ (vā) byañjako, so dviliṅgo tiliṅgo ve’’ti (pā, 4-1-3 kāsikāvivaraṇapañjikā) tasmā pabbato yathā vuttaitthattavato atthassa abhidheyyassāti evamettha attho daṭṭhabbo.
以“atha”等为起始,佛智为遣除前述过失而作的解说,一一加以分别。以“那就是这样吗?”等语句,先作嘲弄,而后开示胜义。“如涂炭之鸡”的比喻:当一只鸡害怕另一只鸡时,胜利者将对方的脸涂上炭灰后带到面前,它起初害怕,随后认出是另一只,便奋力搏斗。此处之义是:正如那只鸡并未因伪装而将对方认作他者,此处也是如此。显示巴利原文
Atheccādinā yathāvuttadosaparihārāya jinindabuddhinā yadupavaṇṇi taṃ taṃ parikappeti. So eva carahiccādinā upahāsapubbakamuttara mācikkhate. Masimakkhitakukkuṭoviyāti yadā koci aññakukkuṭo aññasmā bhīto siyā, tadā vijayino kukkuṭassa mukhaṃ masiyā makkhetvā upanenti so paṭhamaṃ tato bhītopi puna aññoti mantvā yujjhitumussahate. Yathātra sova kukkuṭo byāje nopadassito, tathā trāmītyattho.
由于通过男性关系而存在于妻子中,因此依决定说,对于“mātulādi tvānī bhariyāyaṃ”(3-33)的ānī;由此,依不决定说,在妻子之中及非妻子之中,以inī作不决定说,故说“ārāmikassa bhariyā”等。显示巴利原文
Puṃyogena bhariyāyaṃ vattamānatova niyamena ‘‘mātulāditvānī bhariyāyaṃ’’ (3-33) tyānī, iminā tvaniyamena bhariyāyamabhariyāyañca inītyaniyamena vattumāha- ‘ārāmikassa bhariyā’iccādi.
三十一、[Pali: kti] 后缀。显示巴利原文
31. Kti
虽说“从tti”,但说“以tti为后缀”是有原因的:“因为单独的词在表示他词之义时,并无使用”。以此显示:即使不依取用后缀的规则,仅凭词本身的能力,也能获得此特殊意义。显示巴利原文
Ttimhāti ettake vuttepi ttippaccayantatoti vacane kāraṇamāha-kevalassa aññapadatthe payogābhāvā’ti. Iminā paccayaggahaṇaparibhāsamantarenāpi sāmatthiyenevāyamatthaviseso labbhatīti dīpeti.
“由彼结合”:即由彼条件而结合,成为一体。此处用意是:“该条件在何处,ya词即在该处省略。”显示巴利原文
Taṃsanniyogāti tena nīppaccayena sanniyogā ekībhāvā, ayametthādhippāyo ‘yattha nīppaccayo tattheva yalopo’ti.
“为妻”等:由于用词的特殊性,故说“为妻”等。“男性名称”即男子的名称;“以男性结合”即以与男子的结合为因。“在女性中适用”即:此“她”一词,作为无性别区分之词,当应用于称作妻的女性时,若读作“nadi”(河流)等,则可了知:“因为属于akati类,所以读作nadi等,即成为此义”,他以此说明。“由男性名称之结合而守护”意为:读作nadi等,其余义已足。且应知,此nadi等属于gaṇa sutta(群组经),他宣说其义为“由男性”等。“守护”即:何者之守护?即牧牛女、田女之守护。显示巴利原文
Bhariyāyanti pakativisesanattā māha- ‘bhariyāya’ntiādi. Punnāmadheyyāti purisassa samaññābhūtā, puṃyogenāti purisena saha sambandhena hetunā. Itthiyaṃ vattantīti soyamityabhedavacanicchāyaṃ yadā bhariyāsaṅkhātāyamitthiyaṃ vattante, nadādipāṭhāti vutte viññāyati ‘ākatigaṇattā nadādipāṭho honto evaṃ hotī’ti dasseti, punnāmasmāyogāapālakantāti nadādipāṭhatoti atthoti seso. Idañca nadādīsu gaṇasuttanti veditabbaṃ, tassa atthaṃ vadati-‘pumuno’iccādi, apālakantāti kiṃpasupālikā khettapālikā.
三十九、各别;众多。显示巴利原文
39. Puthu
“puthu”一词在施设(概念)中能成就无因。“所谓‘成为puthu的大地’”。“成为puthu”即以此显示“大地”一词来源于“puthu”一词;“被称为大地”即以此显示nadi等读法在施设中是无因的;“成为puthu”意为“已扩展”,此即其义。显示巴利原文
Puthusaddato saññāyaṃ vīppaccayaṃ samattheti‘puthubhūtā pathavīti hi mahī vuccatī’’ti, puthubhūtāti hi iminā pathavīsaddassa puthusaddabhūtattaṃ viññāpeti, mahī vuccatīti iminā nadādipāṭhā saññāyaṃ vīppaccayattaṃ, puthubhūtā patthaṭāti attho.
因为缘是依于他法而成立,仅凭他缘即成就亲近性;若取“santa(存在)”一词作为表亲近之词,便无意义。如此思惟后,为说明所取的是表部分义的“anta”一词,故说“其末”等。分词为:avasānavat + avayavo(具终结者+部分)。以取复合词而说明取该词的理由,故说“由是部分故”。为了依譬喻显示上述所呵责的无过失,故说“此非过”等。其意为:如同分枝树的枝条不属部分,从复合词来说,后时安立的“ā”字不属复合词的部分,这并不相违。显示巴利原文
Parādhikārato paccayassa paravidhināva sāmīpyassa siddhattā sādhīpyavacanassantasaddassa gahaṇamanatthakaṃ siyāti mantvāvayavavacano yamantasaddo gayhatīti dassento āha- ‘tassa anto’iccādi. Avasānavati+avayavoti padacchedo, samāsaggahaṇena gahaṇe kāraṇamāha-‘avayavattā’ti. Yathāvuttacodanāya niddosattamupamāvasena dassetumāha-‘nāyaṃ doso’ccādi. Pallavitassa rukkhassa pallavānamavayavattaṃ viya samāsato uttarakālaṃ vidhīya mānassa akārassa samāsāvayavattaṃ na virujjhatīti attho.
“超过指寸者”为其词解。“两指相合”,他以这一异解而说明其义;“两指为其量度”,依此词解而成复合。随后,于mattappaccaya(量词缘)或tagghappaccaya(确缘)中,在以“省略”(4-123)一语作省略之后,为显示它并非依主释复合词,而说“如何”等;为显示此说,又说“于他词义”等。复合词的制定,亦是在ato之后──即作了量等缘的省略后,依“同义之依主释”(3-11)而制定复合词。然而,若非由aṅguli(指寸)一词而成此复合,考虑到于量中依缘省略或不设缘即可成立,故以“或aṅguli一词”等来消除论中所生之疑,于是说“然”等。由于dvaṅgula(两指)一词转表量义,无论如何也可能有他词义,故说“如彼亦用于他词义”。否则,niraṅgula(无指)等一切词皆可由aṅguli一词成立;既然如此,为何还要对aṅguli一词制定无缘?生起此疑后,为指出另一用途,故说“于一切义”等。在aṅguli一词未设定为无缘时,niraṅgula等也可有,因此说“为aṅguli一词之转义”,以显示这正是此处的用意。显示巴利原文
Atikkantamaṅguliyoti viggaho. Dve aṅguliyo samāhaṭāti paraviggahenātthamāha, dve aṅguliyo pamāṇamassāti viggahenevaṃ samāso tato mattappaccaye tagghappaccaye vā tassa ‘‘lopo’’ti (4-123) iminā lope kate visesanasamāsā akāroti dassetuṃ ‘katha’miccādinā yaṃ vuttaṃ taṃ dassetuṃ ‘aññapadatthe’ccādi vuttaṃ. Samāsavidhānaṃ atopīti mattādippaccayalopaṃ katvā ‘‘visesanamekatthene’’ti (3-11) samāsavidhānā, atha nāyamaṅgulisaddenevaṃ samāso, māne paccayalopavasena vināva appaccayena niṭṭhappattīti mantvā ‘aṅgulasaddo vā’ccādinā yaṃ vuttiyaṃ vuttaṃ tattha āsaṅkaṃ viracayati ‘athe’ccādi. Dvaṅgulasaddassa pamāṇinivattanato kathañcipi aññapadatthatā siyāti ‘yathā tathā aññapadatthe vattatū’tivuttaṃ. Nanu niraṅgulantyādi sabbamaṅgulasaddena sādhetuṃ sakkā, tathā sati kimaṅguli saddā appaccayavidhānenetyāsaṅkiya payojanantaraṃ apadisitumāha- ‘sabbatthe’ccādi. Aṅgulisaddato appaccaye avihite niraṅguliccādipi siyā tannivattanamettha payojananti dasseti ‘aṅgulisaddanivattanattha’nti.
“长夜”等词,因不随教示,其性别如何?若疑其并非中性,便以“难道不”等提出征难。以“此非过”等作答。依“性别不随教示,唯依世间而住立性别”为理据,故说“世间”等。“或者”是显示另一主张的不变词;“分别”即分别之后。“于某处”意即依离合分别而成立。显示巴利原文
Dīgharattantyādo nānusiṭṭhattā liṅgavisesassa kathaṃ napuṃsakattameviccāsaṅkiya codeti ‘nanuce’ccādi. Nāyaṃdosoccādinā pariharati. ‘‘Liṅgaṃ nānusāsanīyaṃ lokanissayattā liṅgassā’’tīdamālamba vadati ‘loke’tiādi. Athavāti pakkhantaropadassanatthe nipāto, vibhajjāti vibhajitvā. Kvacīti yogavibhāgenāti adhippāyo.
“Ahoratta”(日夜)一词:在集合义(cattha)的复合中,为中性。而“atiratta”是阳性依主释复合,由于整体词亦可指称部分,故有以部分指称的用法,例如“pubbaratta”等词,将“ratti”一词说为“前即是夜”等。同样,不应有“ekaratta”这样的读法,因为它并非集合复合。然而,应知其转为中性,是随顺世俗而安立的。显示巴利原文
Ahorattanti samāhāre (cattha) samāsā napuṃsakattaṃ. Atirattoti pulliṅge pādisamāso, samudāyasaddassāpyavayave vutti sabbhāvato ekadesavacano pubbarattādo rattisaddoccāha-‘pubbā ca sā ratti cā’tiādi. Evamekarattanti pāṭhena na bhavitabbaṃ… tassa samāhārena samāsattābhāvā. Napuṃsakaliṅgampana lokasannissa yattā viññeyyaṃ.
“无复合末缀”(Asamāsantapakkha)是指不存在复合末缀(samāsanta)的场合。“pubbā atikkantā ratti”即“pubbarattī”(此中“ratti”一词),是部分指称,因此没有复合末缀。显示巴利原文
Asamāsantapakkheti samāsantaappaccayassābhāvapakkhe. Pubbā atikkantā ratti pubbarattī(ti ratti saddo) nekadesavacanoti samāsantābhāvo.
以“nanu ca”等语句,将所指出的过失予以回避,说“此非过失”。以“syādi-lopa”等语句,显示:虽因“sulabha”等词的尾缀消失而有“sulabhataddhita”之消失,但依“不消失”(alopa)之理,不应执为无消失,方才合理。显示巴利原文
Nanuceccādinā yathāpāditadosaṃ nāyaṃ dosoti pariharati. Syādilopassiccādinā sulabhasyādi lopato pyasulabhataddhita lopova alopetīminā parāmaṭṭhuṃ yuttoti dasseti.
在“rattindivaṃ bhuñjati”(日夜受用)的用法中,所关注的“饮食”是被期待的所依之词,而“ratti”等词也期待所依之词。为了说明即便如此,依此不变词也能成立复合,故提及“rattandiva”等形式。其解析为“ratti ca divā ca”(夜与昼),而在集合义复合中则为“rattindivā”。显示巴利原文
Rattindivaṃ bhuñjatīti payoge ādheyye bhojanasaṅkhāte apekkhite ratyādayo ādeyyasāpekkhā, tesampi iminā nipāta nenevātimatā samāsassa siddhīti dassento āha- ‘rattandiva’ntiādi, ratti ca divācāti viggaho, catthasamāse tu ra(ttindi) vā.
此处的复合义为“木”,并非指其主要意义的手指。若问:“难道不是‘以两指作为其量度的木’等,以主要意义的手指一词来把握,从而有关联存在吗?为何这样说?”答:“虽然……”等。所谓“以量度之言”,即指由“matta”等后缀所成的量度义能诠之词。因为“aṅguli”一词在此表示木的量度,故说“与木有关联存在”。在定语复合之后,于该义境——即于量度义境中,依“mānamatto”等规则(4-46)应有“matta”等后缀,此为其义;应有词尾的消失,此为关联。正如在“asaṅkhyehi cāṅgulyā naññāsaṅkhyatthesu”(3-44)中所说,此处亦以类推而说“如前已成立”。所谓非a词尾者,如“bhūmi”等词。在其制作中,即制作该后缀时,有“sissa-okāra”的用途,此为关联。以此亦显示了迦旃延语法著作中的用途。再者,此处若依“kvaci samāsantagatānamakāranto”(隔綖,2-7-22)于复合末作成a词尾,则依其义理,因“syā ca”(隔綖,2-3-29)之故,无“siss”的变化。显示巴利原文
Samāsattho (ettha) dāru, nāssa mukhyāhi aṅgulīhi sambandho yujjati, nanu dve aṅgulī pamāṇamassa dārunoccādiṃ mukhyo aṅgulisaddogahitoti sambandho sambhavati kimevaṃ vuccateccāsaṅkiyāha-‘yadipi’ccādi, pamāṇavacanenāti mattādipaccayatthabhūtapamāṇavācakena, aṅguli saddassa dāruno pamāṇavācakattā vuttaṃ- ‘dāruno sambandho atthī’ti. Visesanasamāsato paraṃ tadatthavisaye tasmiṃpamāṇatthavisaye ‘‘mānematto’’tiādinā (4-46) mattādippaccayenabhavitabbantiattho, lopenabhavitabbanti sambandho, ‘‘asaṅkhyehi cāṅgulyā naññāsaṅkhyatthesu’’iccatra (3-44) yadākhyātaṃ, tadihāpyatidisamāha-‘pubbe viyasiddha’nti, anakārantānanti bhūmiādīnaṃ, tabbidhāne tassa appaccayassa vidhāne payojanaṃsissokārotisambandho. Iminā kaccāyanānaṃ pakaraṇe payojanaṃ dassitaṃ. Athaca panettha ‘‘kvaci samāsantagatānamakāranto’’ti (ka, 2-7-22) iminā akārantassa samāsante kate sāmatthiyā ‘syāca’iti (ka, 2-3-29) sissākārādesābhāvā niccamokārantarūpaṃ sampajjatīti parikappiyatassāyuttabhāvaṃ dassetuṃ yaṃ vuttaṃvuttikārena, taṃ dassetumāha‘akārantassapi’ccādi, yaṃ-vuttaṃ sissākārā desanivattane akārakaraṇe sāmatthiyaṃ, tadabhāvā sissākārādeso na nivārīyatīti dassetumāha-‘nace’ccādi. Caritatthatāya niṭṭhitappayojanatāya, teneva kaccāyanavuttikāreneva appaccayanta mudāhaṭaṃ sakkataganthānusārena, abyañjanantattāti iminā tiṇṇamesaṃ saddānaṃ sakkate byañjanantattameva bodheti, niratthakanti pubbeva akārantattā niratthakaṃ, ākāravidhānenevāti (ka, 2-7-25) ‘‘dhanumhāca’’ ityākāravidhāneneva.
“相互之作用”指的是作用的互换。这显示:即使在此经文中没有出现“作用”一词,单凭“vītiharaṇa”一词,也能表达出“作用的交互”之义。显示巴利原文
Aññamaññakiriyeti kiriyāparivattanamāha, iminā sutte kiriya saddābhāvepi vītiharaṇasaddeneva kiriyābyatihāreti labbhatīti dasseti.
52. 蔓(或:藤)显示巴利原文
52. Latvī
“已戴贝壳手镯”者,即已套戴之手环。显示巴利原文
Paṭimukkakambū āmukkavalayā.
53. 欲求义(Vāñña)显示巴利原文
53. Vāñña
“依劫者”者,谓依劫为缘而于劫被期待者。显示巴利原文
Kāpekkhehīti kappaccayamapekkhitehi.
54. 超越义(Utta)显示巴利原文
54. Utta
至划分界限即止,此后不再施设带有‘ṇ’等之造字规则。显示巴利原文
Āparicchedāvasānā na pare tato paraṃ ṇādikāriyavidhānā.
57. 从事义(Ṭanta)显示巴利原文
57. Ṭanta
替换为‘ṭā’时,前面的元音省略。在‘极为广大’的语义分解中,根据‘比较、最胜、同等、最上、超越’(4-64)这一规则,加上后缀‘tara’;在带有‘ṇ’等功用的表述中,格语尾脱落。‘mahattara’一词,依‘nadādi’类(3-27),在‘广大者之状态’这一结构中,根据‘于自性与业中,接‘ttatā’、‘ttana’、‘ṇya’、‘ṇeyya’、‘ṇiya’、‘ṇiyā’等后缀’(4-56)这一规则,加上‘tto’,格语尾脱落,构成第六格复合词。因此说‘知古者’等。显示巴利原文
Ṭādese pubbasaralopo, atisayena mahantīti viggahe ‘‘taratamissikiyiṭṭhātisaye’’ti (4-64) tarappaccayo ṇādivuttiyaṃ vibhattilopo. Mahattarasaddā ‘nadāditovī’’ (3-27) mahato bhāvoti vākye‘‘tassa bhāvakammesuttatā ttana ṇya ṇeyya ṇiya ṇiyā’’ti (4-56) tto, vibhattilopo, chaṭṭhīsamāso, tenāha ‘rattaññūna’miccādi.
‘nto’与‘neti’之间的句法关联。显示巴利原文
Nto neti sambandho.
60. 他者义(Para)显示巴利原文
60. Para
此处‘para’一词表示‘更胜’的意义,故释为:‘更胜的’。显示巴利原文
Parāsaddo ettha adhikatthoti āha-‘adhikā’ti.
63. 声音义(Klu)显示巴利原文
63. Klu
“亦于例外规则所涉范围”:此即指“于明处、母胎、关系等名,彼处第四声”(3-64)这条例外规则的适用范围之内。显示巴利原文
Apavādavisayepīti ‘‘vijjāyonisambandhānamā tatra catthe’’ti (3-64) imassa apavādasuttassa visayepi.
当说“与明、生起相关者”时,如何解释“明生起”等词呢?因此疏中说“明生起”等。明与生起,即明与生起二者,它们的关联;凡具有此关联者,便是“存在者”等和“母亲”等。在此,通过无差别转喻,以“与明生起相关者”一词来指称它们,这是其意旨。以彼词指称,即在此处彼处。而它们就是“ltu、父亲”等,以彼词转指的正是“ltu、父亲”等;在意义上,由于果的存在,便采用了能表达该义的词。显示巴利原文
Atha vijjāyonisambandhānamityuccamāne vijjāsambandhīnaṃ yonisambandhīnanti kathaṃ vivaraṇamiccāha-‘vijjāyoni’ccādi, vijjā ca yoni ca vijjā yonī tāsaṃ sambandho, so yesaṃ atthi te hotādayo mātādayo ca abhedopacāreneha vijjāyonisambandhisaddena gayhantīti adhippāyo, tasaddenāti tatretyatra. Te ca ltupitādayoti tasaddena parāmaṭṭhā ltupitādayo ca, atthe kāriyā sambhavā taṃvācako saddo gayhati.
65. 诸子;儿子们。显示巴利原文
65. Putte
“ltu、父亲等”:在之前的经文中,“于彼处”一词所摄取的,即为已领受的“ltu、父亲”等。显示巴利原文
Ltupitādī (ti pubba) sutte tatreti gahitaltupitādi.
66. 在“ci”字中。显示巴利原文
66. Cismiṃ
为阐明缘的摄受通则,故说“以 ci 为缘的后缀”。显示巴利原文
Paccayaggahaṇaparibhāsāya cippaccayanteti vuttaṃ.
67. 女人;女性。显示巴利原文
67. Itthi
此处以“itthi”一词所取的是阴性,而非女人。若取女人义,则“于女人中现行”这一释文就会被理解为“于名为女人的义理中现行”;若如此,在“kalyāṇippadhānā”等处也会被误认为阳性——因为“padhāna”一词是在“kalyāṇī”中现行的。因此说:“itthiyan”ti 即“于阴性中”。若仅说“itthiyan”,如何能成为该词的摄受?故说“作为定语”等。即使说“于同一义理中”,也能理解“于女人中现行”之义,那么说“itthiyan”一词便成无用,故依“否则无法合理成立”之理,说“itthiyan”作为定语,正是对阴性的摄受。因此说“作为定语”等,“itthiyan”即是对阴性的摄受,这是其关联。若说“同一义理”,则因无简别,定语便成无用;故“同一义理”这一说法,本身就包含了“于女人中现行”之义。阳性:于阳性中现行的词,即阳性词。整体:即部分之整体被摄受……因为某些经句的义理是各别成立的。因此他说:“而非于女人中现行”。显示巴利原文
Itthisaddena itthiliṅgaṃ gahitaṃ na itthī, taggahaṇe sati ‘itthiyaṃ vattamāne’ti vuttiganthassa itthisaṅkhāte atthe vattamāneti attho gayheyya, evaṃ sati ‘kalyāṇippadhānā’ti etthāpi pumbhāvo pasajjeyya… padhānasaddassa kalyāṇiyaṃ vattamānattāti āha- ‘itthiyanti itthiliṅge’ti. Atha itthiyanti ettake vutte kathaṃ taggahaṇaṃ siyāti āha-‘visesane’ccādi, ekattheti vuttepi itthiyaṃ vattamāneti ayamattho viññāyatīti itthiyanti vacanamanatthaṃ siyāti samatthamaññathānupapattiyanti itthiyanti visesanamitthiliṅgasseva gahaṇeti āha- ‘visesane’ccādi, itthiyanti itthiliṅgasseva gahaṇanti sambandho. Byavacchejjābhāvā visesanamanatthakaṃ siyāti ekattheiccaneneva itthiyaṃ vuttiyā (gamma) bhāvatoti bhāvo. Pume pulliṅge vattamāno saddo pumāsaddo, sakaloti padesasakalo hi gayhati… kassaci suttatthassa puthabhūtattā, tenevacāha- ‘itthiyantu na vattatte’ti.
69. 一切;所有。显示巴利原文
69. Sabbā
所谓“现行”,是指于单一义理中:如“adhitthiccādi”等,是在以女性为特征的第七格等义中现行;如“vāsiṭṭhoccādi”等,是在以“vasiṭṭha”等为特征的后代等义中现行;如“puttīyaticcādi”等,是在以“儿子”等为特征的欲求等义中现行。因此说“同一义理状态”。“为摄取共相”一句,是说明“matta”一词在“遍满”义中的现行。显示巴利原文
Vattanaṃ ekasmiṃ atthe adhitthiccādo itthivisiṭṭhe sattamiyatthādo, vāsiṭṭhoccādo vasiṭṭhādivisiṭṭhe apaccādo, puttīyaticcādo puttādivisiṭṭhe icchādyatthe pavatti, tenāha-‘ekatthībhāvo’ti. Sāmañña gahaṇatthanti iminā mattasaddassa kasiṇatthe pavattimāha.
以“evan”一词,阐明种种结合中的第四格复合词。“jāni”与“jāyā”:由“jāni”一词,以及由“tathā”一词所指的“daṃ”、“jaṃ”等词间之词;某些:如“kharīgata”等中的“kharī”等,为某些情况。“kharī”者:即运行于“硬”义中的词,其境域确定……因除“gata”词外于他处未见,故无此用法。如此遮止“tudampati”的用法后,说出原因:“于圣典中”等。又以“由其他”等,摄取了词形的成就。显示巴利原文
Evanti iminā itarītarayoge catthasamāsaṃ vibhāveti. Jānijāyā, saddantarenāti jānisaddena tathāsaddopadiṭṭhena daṃ jaṃ saddantarena ca, kesañciti kharīgatantiādīsu ‘kharī’tiādīnaṃ kesañci, kharīti kharatthe vattamāno-yaṃ saddo niyatavisayo… gatasaddaṃ vinā aññattha adiṭṭhattā, nāyampayogoti tudampatippayogaṃ nivattetvā hetumāha- ‘āgame’ccādi, aññehi cāti iminā rūpasiddhiṃ gaṇhāti.
难道在经中仅说了“sare”这么多,如何能得出“sarādo”呢?因此说“sare”等。“vaṇṇe yantantadādoti”是语法家的说法,意为:当以某一音为基,所施设的作业即以该音为起始,这便称为“tadādi”;在“tadādi”中,当后分生起时即得成就,此为其义。从词根“khā”加“kta”后缀构成时,此用法唯以短音“a”显示,而非以独立的“ā”音;为说明此点,说“na ākkhātaṃ anakkhāta”;又说“byañjane dīgharassā”——后分等开头的元音变为短音。显示巴利原文
Nanu sutte‘sare’ti ettakaṃ vuttaṃ‘sarādo’ti kathaṃ laddhanti āha-‘sare’tiādi, vaṇṇe yantantadādoti siṭṭhavacanaṃ, vaṇṇe parabhūte yaṃ kāriyaṃ vidhīyate taṃ so vaṇṇo ādi yassa taṃ tadādi, tasmiṃ tadādo uttarapade sampajjatīti attho, khādhātuto ktappaccaye vihite rassenākārenevāyampayogo, na visuṃ akārenāti dassetuṃ na ākkhātaṃ anakkhāta ‘‘byañjane dīgharassā’’ti uttarapadādi sarassa rassatta’nti vuttaṃ.
以‘saññāsaddesu ca’等开头,显示即使不考虑组成部分,一切音声也都能以某种方式成就,并阐明一切音声本身即是已成就的能诠。以某种方式成就,依惯用而确定含义,由此以‘yaṃ kiñci’等开示‘saññecca’等的意旨。‘itthī ca pumā ca itthipumaṃ’,在复合词中通过规则变为‘na itthi puma’,以此显示中性词形,故说‘na itthi’等。‘khī’为灭尽,‘khara’为毁坏,依此二义,在‘不灭尽、不毁坏’的意义上,依‘bhāvakārakesva ghaṇa ghakā’(5-44)规则加上‘a’后缀,于‘na khaya na khara’成立后,说为‘khattā’等,故说‘na khīyati’等。显示巴利原文
Saññāsaddesucātiādinā avayavatthanirapekkhānampi yathākathañci nipphattiṃ dassento sabbesameva saddānaṃ nipphannavācitañcāttano dīpeti, yathākathañci nipphatti, ruḷhiyā atthanicchayo, tena saññeccādo-dhippāyaṃ vivarati ‘yaṃkiñci’tyādinā, itthī ca pumā ca itthipumaṃ, na itthi pumanti samāse nipātaneniminā napuṃsakādeso ti dasseti ‘na itthi’ccādinā. Khī-khaye, khara-vināse cāti hi etehi ‘na khīyati na kharatī’ti atthe ‘‘bhāvakārakesva ghaṇa ghakā’’ti (5-44) appaccaye’ na khaya na khara’iti ṭhite khattādesoti āha- na khīyati’ccādi.
“evaṃ”一词展示了在“gacchati”等句中添加“kvi”后缀的用法。此处特别之处在于词根“nañ”(ṭo)的形式:“vasalo”(贱民)、“caṇḍālo”(旃陀罗),并以“sīta”(冷)作为工具格。显示巴利原文
Evanti iminā gacchatīti vākye kvippaccayādiṃ dasseti, viseso panettha nañssa(ṭo) vasalo caṇḍālo, sītena karaṇabhūtena.
其中,“tattha”指当彼为基础时,与“yassa ca jhatta”构成句法关联。显示巴利原文
Tattha tasmiṃ parabhūte, yassa ca jhattanti sambandho.
“非现量”,即不能以现量智觉知者,唯依义理可推知。当对此加以理解时,所谓“yamādeso”等,即依某种相状而获得的比量智,推知所应推度者——为显示此义而说“kapote”等。“kapotādibhāve”指在某处如房屋等,依见到鸽子、旋风圈等相状而了知其存在。“agyādidassanato”指因见到火、鬼等;“aññatrāpi”则指房屋等之外的其他处所;鸽子、旋风圈等相状与火等可推知者的关联,即“agyādiyogaṃ”。“mantvā”指以比量智了知后;“payogo”指与火、鬼等相关的语言使用。显示巴利原文
Appaccakkhaṃ paccakkhañāṇenānupalabbhanīyaṃ tampanātthato-numeyyameva. Tasmiṃ gammamāne yamādesoti kenaci liṅgenādhigatenānumānañāṇenānumeyuttamagyādinoti dassetumāha- ‘kapote’ccādi. Kapotādibhāveti katthaci gharādo kapotavātamaṇḍalikādīnaṃ dassanavasena sabbhāve sati. Agyādidassanatoti aggipisācādidassanato, aññatrāpīti gharādito aññatra, kapotavātamaṇḍalikādino liṅgassa, agyādiyoganti aggiādīhi anumeyyehi sambandhaṃ. Mantvāti anumānañāṇena jānitvāpayogoti sāggisapisācāti payogo.
在表达自身意义时,对于本应说为“vattamānassa”的“saha”一词,因以该词为主,故说为“vattamāno”,即称“sakatthappadhānassa sahasaddassa”。“vutti bhavati”是句法关联。同时负轭者为“sadhuraṃ”。与后半天共者为“sahāparaṇhaṃ”。显示巴利原文
Sakatthe vattamānassa sahasaddassāti vattabbe vattamāno tappadhānoyevāti āha- ‘sakatthappadhānassa sahasaddassā’ti, vutti bhavatīti sambandho, yugapadi dhurā sadhuraṃ. Aparaṇhena sahitaṃ sahā paraṇhaṃ.
依“十八刹那,三十刻”之说,谓“kalā为时间之区分”。在名为“kalā”等的篇章末尾,有“sahasa”一词,即指出复合句“kalanta”等。由“篇章末尾”等,其意在于:“因于篇章末尾出现,舍离时间之义,故无时间义。”篇章中的用法亦不超越kalā等时间词的意义,由此意趣而说“篇章中的用法”等。有额外的māsaka者,为samāsaka,凭异释成立,故说“sahassa so-ññatthe”。显示巴利原文
‘‘Aṭṭhādasa nimesā tu, kaṭṭhā tiṃsantu tākalā’’ti vacanato āha- ‘kalā kālaviseso’ti. Kalādisaṅkhātaganthassānte sahasaddo vattatītisamāsavākyaṃ niddisati ‘kalanta’miccādi. Ganthanteccādinā āsaṅkatoyamadhippāyo ‘‘kālatthapariccāgena ganthante vattamānattā akālattho’’ti. Ganthavuttipi kalādi kālasaddatthaṃ nātikkamatīti adhippāyenāha- ‘ganthavuttipi’ccādi. Adhiko māsako assāti samāsako, vikappena siddheti ‘‘sahassa so-ññatthe’’ti (3-78).
“同夫者”为“sapattinī”,即“sapattī”,这是已构成之词的一部分。为显示“pattinī”即“pattī”,故说“yakkhādi tvini”等。为显示“vaya”一词,依“saravayāyavāsacetā jalāsayākkhayalohapaṭamanesu”的群诵,当其用于“无灭”之义时,因属mana等类而变为o结尾,故说“vayo”等。以yap词缀结尾者,即由此不规则构词,成为以taka和yap词缀结尾者。显示巴利原文
Samāno pati yassā sapattinī sapattī iti nipphannānamekadeso ‘pattinī pattī’ti dassitoti vattumāha- ‘yakkhādi tvini’ccādi. Vayasaddassa ‘‘saravayāyavāsacetā jalāsayākkhayalohapaṭamanesū’’ti gaṇapāṭhato akkhaye vattamānasso manādittā okārantattanti dassetumāha- ‘vayo’tiādi. Yappaccayantoti iminā nipātanena takayappaccayanto.
“Aññasmi”是规定iyap词缀的经句。显示巴利原文
‘‘Aññasmi’’nti (4-121) iyappaccayavidhāyakaṃ suttaṃ.
像“像你们一样显现”等,tumhādi、amhādi等词类,依“sabbādīnamā”经句而立。显示巴利原文
Tumhe viya dissantīti tumhādī amhādīccādiṃ ‘‘sabbādīnamā’’ti (3-86) ā.
由“gabbhena”一词,显示其与腹中胎儿共有二心,在前分句中含有“du”。显示巴利原文
Gabbhenāti iminā kucchigatena gabbhena saha dvihadayattamassāti dasseti, pubbapadeti dusadde.
“功德、覆盖、二足”——此为“这些有两百,这些有两千,或两百与两千的集合”的解析。显示巴利原文
Guṇā paṭalā dve pādā esaṃ dve satāni assa, dve sahassāni assa, dvinnaṃ satānaṃ dvinnaṃ sahassānaṃ vā samāhāroti viggaho.
“Dvattipattā”等语:为了显示“从‘pūra-pūraṇe’(填充、充满)语根,依工具格之义,随‘bhāva kārakesva ghaṇa ghakā’(5-44)规则加a-后缀,构成有格位变化的复合词”,而说“dvattipatta”等。显示巴利原文
Dvattipattāti paṭhamantā‘pūra-pūraṇe’iccasmā karaṇatthe ‘‘bhāva kārakesva ghaṇa ghakā’’ti (5-44) appaccaye syādisamāsoti dassetu māha- ‘dvattipatta’iccādi.
解析为:二与三十,或较三十多二。显示巴利原文
Dve ca tiṃsā ca, dvīhi vā adhikā tiṃsāti viggaho.
“Sampattavibhāsāyaṃ”这一用法,表明了“sampattavibhāsā”(达到时可有分别),意为“达到时,有分别、有选项”。解析方法为:三与四十,或较四十超出三等,如此分解。此中有三与四十的集合,即是“ticattālīsaṃ”(四十三)的集合。显示巴利原文
Sampattavibhāsāyanti ayaṃyogo (sampattavibhāsāti) dasseti, sampatte vibhāsā vikappoti attho, tayo ca cattālīsā ca, tīhi vā adhikā cattālīsāccādinā viggaho, tisso cattālīsā assa ticattālīsaṃ gaṇo.
97. Dvissā显示巴利原文
97. Dvissā
因其具有“达到时可有分别”的性质,即依据“āsaṅkhyāye”等(3-94)规则,当ā音达到时,便可有分别。显示巴利原文
Sampattavibhāsattāti ‘‘āsaṅkhyāye’’ccādinā (3-94) ākāre sampatte vibhāsattā.