一、第一 想等章显示巴利原文
1. Paṭhamo saññādikaṇḍo
Siddhamiddhaguṇaṃ sādhu, namassitvā tathāgataṃ; Sadhammasaṅghaṃ bhāsissaṃ, māgadhaṃ saddalakkhaṇaṃ.
1 一、以 a 等为首的四十三音。显示巴利原文
1. Aādayo titālīsa vaṇṇā.
以 a 音为首、随韵(aṃ)结尾的四十三字,称为“音”。即:a ā i ī u ū e o;ka kha ga gha ṅa,ca cha ja jha ña,ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa,ta tha da dha na,pa pha ba bha ma,ya ra la va sa ha ḷa aṃ。此有何用?用于说明“e 与 o 不随音变”(1.37)。“四十三”之说,在某些情况下指示音的省略。由此,“paṭisaṅkhā yoniso”等语得以成立。显示巴利原文
Akārādayo niggahītantā tecattālīsa-kkharā vaṇṇā nāma honti. A ā i ī u ū e e o o, ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ñña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma, ya ra la va sa ha ḷa aṃ. Tena kvattho? ‘‘E o na mavaṇṇe’’ 1. 37. Titālīsābhi vacanaṃ katthaci vaṇṇalopaṃ ñāpeti. Tena ‘paṭisaṅkhā yoniso’tiādi siddhaṃ.
2 二、以十音为首者为元音。显示巴利原文
2. Dasādo sarā.
其中,开头的十音称为“元音”。此有何用?例如“元音遇元音则消失”(1.26)等。显示巴利原文
Tatthādimhi dasa vaṇṇā sarā nāma honti. Tena kvattho? ‘‘Saro lopo sare’’ 1, 26 iccādi.
3 三、两两同类音。其中,元音两两相类者,名为‘同类音’。其用为何?‘由音相连,同类音亦’(1.24)。显示巴利原文
3. Dvedve savaṇṇā. Tesu dvedve sarā savaṇṇā nāma honti. Tena kvattho? ‘‘Vaṇṇaparena savaṇṇopi’’ 1, 24.
4 四、前音为短。显示巴利原文
4. Pubbo rasso.
此两者中,凡为前者,即称‘短音’。其中,e与o在复合辅音前视为前音。其用为何?如‘或为短音’(2.62)等。显示巴利原文
Tesu dvīsu yo yo pubbo, so so rassasañño hoti. Tesu e.o.saṃyogato pubbāva dissanti. Tena kvattho? ‘‘Rasso vā’’ 2,62 iccādi.
5 五、后音为长音。显示巴利原文
5. Paro dīgho.
于两者之中,凡是后者,即称“长音”。此有何用?如“nisu中的那个音为长音”(2.88)等。显示巴利原文
Te sveva dvīsuyo yo paro, so so dīghasañño hoti. Tena kvattho? ‘‘Yo lo panisu dīgho’’ 2,88 iccādi.
6 六、辅音字母。显示巴利原文
6. Kādayo byañjanā.
以 k 音等为始、以随韵为终的音,称为辅音。此有何作用?即“于辅音中,有长音与短音”等。显示巴利原文
Kakārādayo vaṇṇā niggahītapariyantā byañjanasaññāhonti. Tena kvattho? ‘‘Byañjane dīgharassā’’ 1,33 iccādi.
7 七、五种五音组。显示巴利原文
7. Pañca pañcakā vaggā.
以 k 等音为首的、各为五种五音之组,称为“组”。此有何作用?即“于组中,组末之音”等。显示巴利原文
Kādayo pañca pañcakā vagga, nāma honti. Tena kvattho? ‘‘Vagge vagganto’’ 1,41 iccādi.
8 八、点名为随韵。显示巴利原文
8. Bindu niggahītaṃ.
凡是这种仅如点状的音,便称为随韵。它有何作用?即标示“随韵”等。为建立重音之想,依义而立此名。显示巴利原文
Yvāyaṃ vaṇṇo bindumatto, so niggahītasañño hoti. Tena kvattho? ‘‘Niggahītaṃ’’ 1,38 icādi. Garusaññākaraṇaṃ anvatthasaññatthaṃ.
9 九、名词末尾的伊音与乌音,称为“jhalā”。显示巴利原文
9. Iyuvaṇṇā jhalā nāmassante.
名词称为语基;位于语基末尾的i音与u音,随其次第而得jhalā之称。有何作用?即“或为jhalā”等。显示巴利原文
Nāmaṃ pāṭipadikaṃ, tassaante vattamānā ivaṇṇuvaṇṇā jhalasaññā honti yathākkamaṃ. Tena kvattho? ‘‘Jhalā vā’’ 2,111 iccādi.
10 十、于阴性名词中,称为pa。显示巴利原文
10. Pitthiyaṃ.
在阴性名词中,位于名词末尾的i音和u音,得pa之称。有何作用?即“于pa与ivaṇṇa”等。显示巴利原文
Itthiyaṃ vattamānassa nāmassa-nte vattamānā ivaṇṇuvaṇṇā pasaññā honti. Tena kvattho? Ye passivaṇṇassa’’ 2,116 iccādi.
当ā音出现在阴性名词的词尾时,称为gha。这有什么作用?即如“gha、brahma等开头”等。显示巴利原文
Itthiyaṃ vattamānassa nāmassa-nte vatthamāno ākāro ghasañño hoti. Tena kvattho? ‘‘Ghabrahmādite’’ 2,60 iccādi.
12 第十二项:在呼唤中。显示巴利原文
12. Go syālapane.
在呼唤中,将 si 视为 ga。显示巴利原文
Ālapane si gasañño hoti.
这里有什么用途呢?如 'Gevā' 等,见卷二、第六十五条。显示巴利原文
Tena kvattho? ‘‘Gevā’’ 2,65 iccādi.
13 第十三:以区别词为结尾者之规则。显示巴利原文
13. Vidhibbisesanantassa.
凡是区别词,应知以彼为结尾者之规则,如“ato yonaṃ ṭāṭe”二、四十一中的 narānare。显示巴利原文
Yaṃ visesanaṃ, tadantassa vidhi ñātabbo ‘‘ato yonaṃ ṭāṭe’’ 2,41 narānare.
14 第十四:第七格中属前者。显示巴利原文
14. Sattamiyaṃ pubbassa.
在第七格解说中,应知唯前者的规则,如“saro lopo sare”(1.26)的veḷaggaṃ。此处为何不作“Tamahaṃ”?因为依止于音声间的随接,这里只说“唯是前者,而非后者”。显示巴利原文
Sattamīniddese pubbasseva kāriyaṃ ñātabbaṃ ‘‘saro lopo sare’’ 1,26 veḷaggaṃ. ‘Tamaha’ntīdha kasmā na hoti?, Saretopasilesikādhāro tatthetāva vuccate ‘pubbasseva hoti na parassā’ti.
15 第十五:于第五格中,属后者。显示巴利原文
15. Pañcamiyaṃ parassa.
在第五格解说中,应知后者的规则,如“ato yonaṃ ṭāṭe”(2.41)的narānare。此处不构成“jantuho anattā”。为何此处不构成?因为已离脱,由于在无间中已完成了所作,故不为被间隔者施行规则。显示巴利原文
Pañcamīniddese parassa kāriyaṃ ñātabbaṃ ‘‘atoyonaṃ ṭāṭe’’ 2,41 narānare. Idha na hotaṃ ‘jantuho anattā’. Idha kasmā na hoti? Osakhyo, anantare katatthatāya na byavahitassa kāriyaṃ.
16 第十六 起始显示巴利原文
16. Ādissa.
对于后者,应当了知所期望的作法——即起始音的作法,例如“ra saṅkhyāto vā”(三、一百零三)terasa。显示巴利原文
Parassa ssissamānaṃ kāriyamādivaṇṇassa ñātabbaṃ ‘‘ra saṅkhyāto vā’’ 3,103 terasa.
17 第十七章 第六格词尾显示巴利原文
17. Chaṭṭhiyantassa.
第六格所示的作用,应知为那词尾的字母,例如“rājassi nāmhi”(我是国王的),由国王(rājinā)。显示巴利原文
Chaṭṭhīniddiṭṭhassa yaṃ kāriyaṃ, tadantassa vaṇṇassa viññeyyaṃ ‘‘rājassi nāmhi’’ 2,23 rājinā.
18 第十八章 Ṅ随伴标记显示巴利原文
18. Ṅānubandho.
若以ṅ音为随伴标记,则其词尾为“gossā vaṅa”(牛的),gavāssaṃ。显示巴利原文
Ṅakāro anubandho yassa, so antassa hoti ‘‘gossā vaṅa’’ 1,32 gavāssaṃ.
19 第十九章:Ṭ随伴标记的多字母整体替换显示巴利原文
19. Ṭānubandhānekavaṇṇā sabbassa.
凡以ṭ为随伴标记且由多个字母构成的替代形式,皆作整体替换,例如“imassānitthiyaṃ ṭe”(此词非阴性中为ṭe)等;“nāmha-nimi”(“由我们”)亦同此例。显示巴利原文
Ṭakāro-nubandho yassa, so-nekakkharo cādeso sabbassa hoti ‘‘imassānitthiyaṃ ṭe’’ 2,128 esu, ‘‘nāmha-nimi’’ 2,126 anena.
20 第二十章:Ñ随伴标记——词首与词尾显示巴利原文
20. Ñakānubandhādyantā.
以第六格指示、以ñ为随伴标记的替代形式,出现在词首与词尾,例如“brūto tissīña”(说,tissīña)、bravīti,以及“bhūssa vuka”(是,vuka)、babhūva。显示巴利原文
Chaṭṭhīniddiṭṭhassa ñānubandhakānubandhā ādyantā honti ‘‘brūto tissīña’’ 6,36 bravīti, ‘‘bhūssa vuka’’ 6,17 babhūva.
21 第二十一章 以m为随伴标记者,位于元音词尾之后显示巴利原文
21. Mānubandho sarānamantā paro.
以m音为随伴标记的替代形式,位于元音词尾之后而成为另一元音,例如“mañca rudhādīnaṃ”(以及rudh等词根的m),rundhati。显示巴利原文
Makāro-nubandho yassa, so sarā namantā sarā paro hoti ‘‘mañca rudhādīnaṃ’’ 5-19 rundhati.
22 第二十二章 相违显示巴利原文
22. Vippaṭisedhe.
当两个各有适用范围的规则在同一处产生交集时,以在后的规则为胜。譬如,二人或三人共同适用时,取在后的(形式):他(去)与你(去),你们去;他(去)、你(去)、我(去),我们去。显示巴利原文
Dvinnaṃ sāvakāsānamekatthappasaṅge paro hoti. Yathā dvinnaṃ tiṇṇaṃ vāpurisānaṃ sahappattiyaṃ paro, so ca (gacchati) tvaṃ ca (gacchasi, tumhe) gacchatha. So ca (gacchati,) tvaṃ ca (gacchasi,) ahaṃ ca (gacchāmi, mayaṃ) gacchāma.
23 23. 习惯语、非部分、随伴显示巴利原文
23. Saṅketo-navayavo-nubandho.
凡属非部分之习惯语者,当知为随伴,即“于隐没等中,我为作者”(2-57)。显示巴利原文
Yo navayavabhūtosaṅketo, so-nubandhoti ñātabbo, ‘‘lupitādīnamāsimhi’’ 2-57 kattā.
为何举出“习惯语”?为令本源等之集聚不成为随伴,因为由非部分而有集聚……正因其是集聚之性质。显示巴利原文
Saṅketaggahaṇaṃ kiṃ? Pakatiyādisamudāyassānubandhatā mā hotūti, anavayavohi samudāyo… samudāyarūpattāyeva.
为何举出“非部分”?如“由那人”(2-108)。正因此处的隐没已得了知,故此说并非为随伴之隐没而发。显示巴利原文
Anavayavaggahaṇaṃ kiṃ? ‘‘Atena’’ 2-108 janena. Imināva lopassāvagatattā nānubandhalopāya vacanamāraddhaṃ.
24 24. 以辅音之余,亦摄同辅音。显示巴利原文
24. Vaṇṇaparena savaṇṇopi.
因‘辅音’一词为余词,由此亦摄同辅音;且‘色’亦被视为‘形色’,如‘青等之色已脱落’(1-29)中的替代,此为同义。显示巴利原文
Vaṇṇasaddo paro yasmā tena savaṇṇopi gayhati saṃca rūpaṃ ‘‘yuvaṇṇānameo luttā’’ 1-29 vākeritaṃ, samonā.
25 25. 与ntu、vantu、mantvā、vantu、tavantusambandhī相应者。显示巴利原文
25. Ntu vantumantvāvantutavantusambandhī.
vantu等之连结中,唯取vantu为式,如‘ntu结尾词于初位我是ntu’(2-215),具足义。显示巴利原文
Vantvādisambandhīyevantu gayhati, ‘‘ntantūnaṃ nto yomhi paṭhame’’ 2-215 guṇavanto.
‘vantu等之连结’是指什么?如jantu、tantu。显示巴利原文
Vantvādisambandhīti kiṃ? Jantū tantū.
(通则。)显示巴利原文
(Paribhāsāyo.)
26 26. 元音在元音之前当隐没。显示巴利原文
26. Saro lopo sare.
元音在元音之前应当隐没。如此处的例子:tatri-me、saddhi-ndriyaṃ、nohe-taṃ、bhikkhuno-vādo、sametā-yasmā、abhibhā-yatanaṃ、puttāma-tthi、asante-ttha。显示巴利原文
Sare saro lopanīyo hoti. Tatri-me, saddhi-ndriyaṃ, nohe-taṃ, bhikkhuno-vādo, sametā-yasmā, abhibhā-yatanaṃ, puttāma-tthi, asante-ttha.
27 二十七、某处。显示巴利原文
27. Paro kvaci.
元音之后,另一元音在某些情况下应当省略。例如:so-pi, sāva, yato-dakaṃ, tato-va。为何说“某些情况”?如 saddhi-ndriyaṃ,此规则适用直至章节结束,因此不会过度扩展。显示巴利原文
Saramhā paro saro kvaci lopanīyo hoti. So-pi, sāva, yato-dakaṃ, tato-va. Kvacītikiṃ? Saddhi-ndriyaṃ, ayamadhikāro āparicchedāvasānā, tena nātippasaṅgo.
28 两者不可并立。显示巴利原文
28. Na dvevā.
前后两个元音在某些情况下亦可都不省略,如 latā iva, late-va, latā-va。显示巴利原文
Pubbaparasarā dvepi vā kvaci na lupyante, latā iva, late-va, latā-va.
29 29. 当i类、u类元音被省略时,便出现e、o。显示巴利原文
29. Yuvaṇṇānameo luttā.
若后接元音被省略,前面的i类、u类元音依次变为e、o。显示巴利原文
Luttā sarā paresaṃ ivaṇṇuvaṇṇānaṃ eo honti vā yathākkamaṃ.
例如:tasse-daṃ, vāte-ritaṃ, no-peti, vāmo-rū, ate-vaññehi, vo-dakaṃ。为何出现“paccorasmi”?此由规则分解而来。仅是 vāta 吗?如 tassidaṃ。显示巴利原文
Tasse-daṃ, vāte-ritaṃ, no-peti, vāmo-rū, ate-vaññehi, vo-dakaṃ. Kathaṃ ‘‘paccorasmi’’nti? Yogavibhāgā. Vātveva? Tassidaṃ.
什么叫做“被省略”?就像 latā iva。显示巴利原文
Lutteti kiṃ? Latā iva.
30 30. 若后面有元音,则 i 类、u 类元音依次变为 y、v。显示巴利原文
30. Yavā sare.
当随后有元音时,i 类、u 类元音依次变为 y 和 v。例如:byākato、iccassa、ajjhiṇamutto、svāgataṃ、svāpanalānilaṃ。仅有 vāta 吗?还有 iti-ssa。只限于某处如此吗?还有 yānī-dha、sū-paṭṭhitaṃ。显示巴利原文
Sare pare ivaṇṇuvaṇṇānaṃ yakāravakārā honti vā yathākkamaṃ. Byākato, iccassa, ajjhiṇamutto, svāgataṃ, svāpanalānilaṃ, vātveva? Iti-ssa. Kvacitveva? Yānī-dha, sū-paṭṭhitaṃ.
31 三十一、e与o变为y与v显示巴利原文
31. Eonaṃ.
当后面有元音时,e与o依次变为y与v。例如:tyajja即te-jja,svāhaṃ即so-haṃ。是否仅在某些地方如此?puttāma-tthi,asante-ttha。显示巴利原文
Eonaṃyavāyonti vā sare yathākkamaṃ. Tyajja te-jja, svāhaṃ so-haṃ. Kvacitveva? Puttāma-tthi, asante-ttha.
32 三十二、go(牛)的ava变化显示巴利原文
32. Gossā-vaṅa.
在元音前,‘go’(牛)变为‘ava’。例如‘gavā-ssaṃ’(属于牛的)。至于‘yatharīva’、‘tatharive’,这些是不变化词,其中‘bhusāmive’里的‘iva’一词表示‘eva’(正是、即)的意义。显示巴利原文
Sare gossa avaṅa hoti. Gavā-ssaṃ. ‘Yatharīva, tatharive’ti nipātāva, ‘bhusāmive’ti ivasaddo evattho.
33 第三十三条:辅音前的长音与短音。显示巴利原文
33. Byañjane dīgharassā.
短音与长音在某些情况下,于辅音前变成长音或短音。例如:tatrā-yaṃ, munīcare, sammadeva, mālabhārī。显示巴利原文
Rassadīghānaṃ kvaci dīgharassā honti byañjane. Tatrā-yaṃ, munīcare, sammadeva, mālabhārī.
34 第三十四条:元音后,有两个。显示巴利原文
34. Saramhā dve.
元音之后,后续辅音有时出现两个形式。例如‘paggaho’(精进)。‘元音之后’是什么意思?例如‘taṃ khaṇaṃ’(那一刹那)。显示巴利原文
Saramhā parassa byañjanassa kvaci dve rūpāni honti. Paggaho. Saramhāti kiṃ? Taṃ khaṇaṃ.
35 第三十五条:在第四与第二之后,这些成为第三与第一。显示巴利原文
35. Catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā.
在第四格与第二格之后,属于这些第四格与第二格的相应组中,会出现第三格与第一格。例如:paccāsatthyā, nigghoso, akkhanti, bojjhaṅgā, setacchattaṃ, daḍḍho, niṭṭhānaṃ, mahaddhano, yasatthero, apphuṭaṃ, abbhuggato。‘esvīti’指什么?指 thero。‘esanti’指什么?指 pattho。显示巴利原文
Catutthadutiyesu paresvesaṃ catutthadutiyānaṃ tabbagge tatiya paṭhamā honti. Paccāsatthyā, nigghoso, akkhanti, bojjhaṅgā, setacchattaṃ, daḍḍho, niṭṭhānaṃ, mahaddhano, yasatthero, apphuṭaṃ, abbhuggato. Esvīti kiṃ? Thero. Esanti kiṃ? Pattho.
36 第三十六条:‘iti’之后若有‘eva’,则可有‘vo’的变化。显示巴利原文
36. Vitisseve vā.
当后面是‘eva’一词时,‘iti’可有‘vo’的变化。例如:itveva、icceva。‘eva’指什么?例如:iccāha。显示巴利原文
Evasadde pare itissa vo hoti vā. Itveva, icceva. Eveti kiṃ? Iccāha.
37 第三十七条:关于字母‘e’与‘o’。显示巴利原文
37. Eonama vaṇṇe.
字母‘e’与‘o’在某些情形下可变为‘a’。例如:disvā yācaka māgate, akaramhasa te, esa attho, esa dhammo, aggamakkhāyati, svātanaṃ, hiyyattanaṃ, karassu。所谓‘可有’是指什么?即:yācake āgate eso dhammo。所谓‘字母’是指什么?即:so。显示巴利原文
Eonaṃ vaṇṇe kvaci a hoti vā. Disvā yācaka māgate, akaramhasa te, esa attho, esa dhammo, aggamakkhāyati, svātanaṃ , hiyyattanaṃ, karassu. Vātveva? Yācake āgate eso dhammo. Vaṇṇeti kiṃ? So.
38 第三十八条:随韵。显示巴利原文
38. Niggahītaṃ.
随韵有时会成为增音。cakkhuṃ udapādi(眼生起)便成为 cakkhuudapādi,purimaṃ jātiṃ(前生)便成为 purimajātiṃ,kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ(应多行善)。在“avaṃsiro”等词中则恒常如此……由于规则是确定分别的,或基于增音的整体性,它只发生在短元音之后……因其随顺短音。显示巴利原文
Niggahītamāgamo hoti vā kvaci. Cakkhuṃ udapādi cakkhuudapādi, purimaṃ jātiṃ purimajātiṃ, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ. Avaṃsirotiādīsu niccaṃ… vavatthitavibhāsattā vādhikārassa, sāmattiyenāgamova, sa ca rassa sarasseva hoti… tassa rassānugatattā.
随韵有时会被删除。例如:kyāhaṃ(为何我)、kimahaṃ(为何我);又 sāratto 与 saṃratto。而在“salle kho-gantukāmo gantumanoti”等语句中,则恒常删除。显示巴利原文
Niggahītassa lopo hoti vā kvaci. Kyāhaṃ kimahaṃsāratto saṃratto. Salle kho-gantukāmo gantumanoti, ādīsu niccaṃ.
40 四十、后位元音。显示巴利原文
40. Parasarassa.
随韵之后,其后的元音有时会被省略。例如:tvaṃ si 变为 tvam asi。显示巴利原文
Niggahītamhā parassa sarassa lopo hoti vā kvaci. Tvaṃ-si tvamasi.
41 四十一、于辅音组中,取组末音。显示巴利原文
41. Vagge vagganto.
收摄音(Niggahīta,即鼻音ṃ)在紧接同组辅音时,可变为该辅音组的同组鼻音。例如:taṅkaroti即taṃ karoti;tañcarati即taṃ carati;taṇṭhānaṃ即taṃ ṭhānaṃ;tandhanaṃ即taṃ dhanaṃ;tampāti即taṃ pāti。此规则固定适用于词中位置,有时在其他位置亦可成立。显示巴利原文
Niggahītassa kho vagge vagganto vā hoti paccāsattyā. Taṅkaroti taṃ karoti, tañcarati taṃ carati, taṇṭhānaṃ taṃ ṭhānaṃ, tandhanaṃ taṃ dhanaṃ, tampāti taṃ pāti. Niccaṃ padamajjhe gantvā, kvacaññātrapi santiṭṭhati.
42 四十二、在yeva等词中,随韵成为ñ。显示巴利原文
42. Yevahisu ño.
在ya、eva、hi等音组中,随韵有时变为ñ。例如:yaññadeva、taññeva、tañhi;以及vātveva?(其原形为yaṃ yadeva)。显示巴利原文
Ya eva hi saddesu niggahītassa vā ño hoti. Yaññadeva, taññeva, tañhi, vātveva? Yaṃ yadeva.
43 第四十三:saṃ 在 ye 前转为随韵。显示巴利原文
43. Ye saṃssa.
saṃ 词尾的随韵在 ya 前面,有时转变为 ñ。例如:saññamo(制御)即 saṃyamo。显示巴利原文
Saṃsaddassa yaṃ niggahītaṃ tassa vā ño hoti yakāre. Saññamo saṃyamo.
44 第四十四:在母音前面,用 mayadā。显示巴利原文
44. Mayadā sare.
随韵在母音前有时会变为 mayadā,如 tamahaṃ、tayidaṃ、tadalaṃ。亦或是:Taṃ ahaṃ。显示巴利原文
Niggahītassa mayadā honti vā sare kvaci. Tamahaṃ, tayidaṃ, tadalaṃ. Vā tveva? Taṃ ahaṃ.
45 第四十五条:森林团体的来临。显示巴利原文
45. Vanataragā cāgamā.
这些 mayadā 与 āgamā 有时出现在母音前,如 tivaṅgikaṃ、ito nāyati、cinitvā、tasmātiha、nirojaṃ、puthageva、idhamāhu、yathayidaṃ、attadatthaṃ。亦或是:Attatthaṃ。‘Atippago kho tāvā’中,开头仅为 paga 字。显示巴利原文
Ete mayadā ca āgamā honti sare vā kvaci. Tivaṅgikaṃ, ito nāyati, cinitvā, tasmātiha, nirojaṃ, puthageva, idhamāhu, yathayidaṃ, attadatthaṃ. Vā tveva? Attatthaṃ. ‘Atippago kho tāvā’ti-paṭhamanto pagasaddova.
46 第四十六条:cha字之后的ḷ显示巴利原文
46. Chā ḷo.
当cha字后接母音时,有时会增入ḷ音,如chaḷaṅgaṃ、chaḷāyatanaṃ;或者(不增入),如chaabhiññā。显示巴利原文
Chasaddā parassa sarassa ḷakāro āgamo hoti vā. Chaḷaṅgaṃ, chaḷāyatanaṃ. Vātveva? Chaabhiññā.
47 第四十七条:tadaminā等词显示巴利原文
47. Tadaminādīni.
像 tadaminā 这类词是通过巧妙的结合而形成的。例如 taṃ iminā 结合成 tadaminā,sakiṃ āgāmī 结合成 sakadāgāmī,ekaṃ idha ahaṃ 结合成 ekamidāhaṃ,saṃvidhāya avahāro 结合成 saṃvidāvahāro,vārino vāhako 结合成 valāhako,jīvanassa mūto 结合成 jīmūto,chavassa sayanaṃ 结合成 susānaṃ,uddhaṃ khamassa 结合成 udukkhalaṃ,pisitāso 结合成 pisāco,mahiyaṃ ravatīti 结合成 mayūro。同理,其他类似情形也应依照用法类推。应当视它们为 pisodara 之类的类别。显示巴利原文
Tadaminādīni sādhūni bhavanti. Taṃ iminā tadaminā, sakiṃ āgāmī sakadāgāmī, ekaṃ idha ahaṃ ekamidāhaṃ, saṃvidhāya avahāro saṃvidāvahāro, vārino vāhako valāhako, jīvanassa mūto jīmūto, chavassa sayanaṃ susānaṃ, uddhaṃ khamassa udukkhalaṃ, pisitāso pisāco, mahiyaṃ ravatīti mayūro, evamaññepi payogato-nugantabbā, paresaṃ pisodarādimivedaṃ daṭṭhabbaṃ.
48 第四十八条:于 tavarga 等,有 cavarga 等。显示巴利原文
48. Tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā.
于 tavarga 等,有时在 ya 之前依次变为 cavarga 等。例如 apuccaṇḍatāya、tacchaṃ、yajjevaṃ、ajjhattaṃ、thaññaṃ、dibbaṃ、payyosanā、pokkharañño。那么,在什么情况下不变呢?如 Rattyā。显示巴利原文
Tavaggavaraṇānaṃ kvaci cavaggabayañā honti yathākkamaṃ yakāre. Apuccaṇḍatāya, tacchaṃ, yajjevaṃ, ajjhattaṃ, thaññaṃ, dibbaṃ, payyosanā, pokkharañño. Kvacitveva? Rattyā
49 以 vagga 音替代。显示巴利原文
49. Vaggalasehi te.
以 vagga 音替代时,其后的 ya 有时会转成相应的 vagga 音。显示巴利原文
Vaggalasehi parassa yakārassa kvaci te vaggalasā honti.
恭敬、烹煮、折磨、愤怒、结果、品尝。‘有时’是就何种情况而言?‘什么是我’又如何?显示巴利原文
Sakkate, paccate, aṭṭate, kuppate, phallate, assate. Kvacitveva? Kyāhaṃ.
50 五十.ha 的颠倒。显示巴利原文
50. Hassa vipallāso.
ha 的颠倒发生于 ya 音时,当隐没。显示巴利原文
Hassa vipallāso hoti yakāre. Guyhaṃ.
51 五十一.或 ve。显示巴利原文
51. Ve vā.
在v字母处,h发生颠倒。例如“bavhābādho”(多病)。显示巴利原文
Hassa vipallāso hoti vā vakāre. Bavhābādho bavhābādho.
52 52. 如他们之人,即是ṭaṭhaṇalā。显示巴利原文
52. Tathānarānaṃ ṭaṭhaṇalā
“如他们之人是ṭaṭhaṇalā”亦可。恶作、注释书、执取、障碍、逃跑。“风”者何?恶作。“有时”者何?善逝。显示巴利原文
Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇalā honti vā. Dukkaṭaṃ, aṭṭhakathā, gahaṇaṃ, paligho, palāyati. Vātveva? Dukkataṃ. Kvacitveva? Sugato.
53 第五十三项·复合词的首音省略显示巴利原文
53. Saṃyogādi lopo.
复合词中,作为起始部分之音节,有时会被省略。花—她生起—火。显示巴利原文
Saṃyogassa yo ādībhūto-vayavo tassa vā kvaci lopo hoti. Pupphaṃ-sā jāyate-gini.
54 第五十四项·于遍满与重复中,有两种形式显示巴利原文
54. Vicchābhikkhaññesu dve.
遍满与重复所表之义有两种形式。对于由动作、性质或事物所区分的不同对象,生起欲普遍含摄的心念,即名为“遍满”。如:给每一棵树浇水,每一座村庄都可爱,每一座村庄都有水,每一户都有主人,品尝每一种味道,开始每一种动作。显示巴利原文
Vicchāyamābhikkhaññe ca yaṃ vattate, tassa dve rūpāni honti. Kriyāya guṇena dabbena vā bhinne atthe byāpitumicchā vicchā. Rukkhaṃ rukkhaṃ siñcati, gāmo gāmo ramaṇīyo, gāme gāme pānīyaṃ, gehe gehe issaro, rasaṃ rasaṃ bhakkhayati, kiriyaṃ kiriyamārabhate.
即便在次第中,也存有遍满:每一根皆粗,每一顶皆细。若此处无根与顶的差别,次第亦不得成。“摩沙迦摩沙迦,从此迦哈波那中,取两枚给此二人”——由此“摩沙迦摩沙迦”可知有遍满;然从声词间的差别来看,“从此迦哈波那”则是限定。“前一朵花开,最初显现”——此处也是遍满。“此二者的半,无论哪些,即此二人之半性;此一切半,无论哪些,即所有这些之半性”——此处亦是遍满。重复即是屡屡:煮了又煮,极煮又极煮,割了又割即此割,食后食后而行,作啪嗒啪嗒声,啪嗒啪嗒地响。显示巴利原文
Atthiyevā-nupubbiyepi vicchā mūle mūle thūlā, agge agge sukhumā, yadi hi ettha mūlaggabhedo na siyā, ānupubbiyampi na bhaveyya. Māsakaṃ māsakaṃ imamhā kahāpaṇā bhavanthānaṃ dvinnaṃ dehīti māsakaṃ māsakamiccetasmā vicchāgamyate, saddantarato pana imamhā kahāpaṇāti avadhāraṇaṃ. Pubbaṃ pubbaṃ pupphanti, paṭhamaṃ paṭhamaṃ paccantītyatrāpi vicchāva. Ime ubho aḍḍhā katarā katarā esaṃ dvinnamaḍḍhatā, sabbe ime aḍḍhā katamā katamā imesaṃ aḍḍhutā ihāpi vicchāva. Ābhikkhaññaṃ ponopuññaṃ pacati pacati, papacati papacati, lunāhi lunāhitvevāyaṃ lunāti, bhutvā bhutvā gacchati, paṭapaṭā karoti, paṭapaṭāyati.
55 55. 前一词语尾可消失。显示巴利原文
55. Syādilopo pubbassekassa.
在表示个别分别时,一个词重复为两词,前一词的语尾消失,如 ekekassa(各个)。那么 matthakamatthakena(以头顶)是如何形成的呢?通过瑜伽分别“前一词的语尾消失”这条规则,便不会有过度之失;以瑜伽分别,即可成就所欲之果。显示巴利原文
Vicchāyamekassa dvitte pubbassa syādilopo hoti. Ekekassa. Kathaṃ matthakamatthakenāti? ‘Syādilopo pubbassā’ti yogavibhāgā, nācātippasaṅgo yogavibhāgā iṭṭhappasiddhīti.
56 56. 在表交互时,sabba 等词重叠,且前一词的语尾消失。显示巴利原文
56. Sabbādīnaṃ vītihāre.
在表交互时,sabba 等词重叠,且前一词的语尾消失。如 aññamaññassa bhojakā(互相的供养者)、itarītarassa bhojakā(彼此的供养者)。显示巴利原文
Sabbādīnaṃ vītihāre dve bhavanti pubbassa syādilopo ca. Aññamaññassa bhojakā, itarītarassa bhojakā.
57 慌乱中,为令明了而重复用词。显示巴利原文
57. Yāvabodhaṃ sambhame.
因急切而彰显衰败之因,即是慌乱。此时,为使人理解,随应发出多少声音,便如数发声。例如:“蛇!蛇!蛇!”“醒醒!醒醒!醒醒!”“比丘僧团分裂了!比丘僧团分裂了!”显示巴利原文
Turitenāpāyahetupadassanaṃ sambhamo, tasmiṃsati vatthu yāvantehi saddehi so-ttho viññāyate, tāvanto saddā payujjante. Sappo sappo sappo, bujjhassu bujjhassu bujjhassu, bhinno bhikkhusaṅgho bhinno bhikkhusaṅgho.
58 多数情况下(适用)。显示巴利原文
58. Bahulaṃ.
此(对bahulaṃ一词的)解说,其适用范围至教法终了为止。因此,既无过度之失,亦能成就所欲之果。显示巴利原文
Ayamadhikāro āsatthaparisamattiyā. Tena nātippasaṅgo iṭṭhappasiddhi ca.