第九章
Navama pariccheda
王后诞下十子,并有一女;
长子名曰无畏,幼女名为心。
Mahesī janayī putte, dasa ekañca dhītaraṃ; Sabbajeṭṭho’bhayo nāma, cittānāma kaniṭṭhikā.
精通明咒的婆罗门看见她,便预言道:
“她的儿子将因王位的缘故,杀害舅父们。”
Passitvā taṃ viyākaṃsu, brāhmaṇā mantapāragā; ‘‘Rajjahetu suto assā, ghātayissati mātule’’.
当无畏兄弟决意:‘我要杀掉这最年幼的妹妹’时,
他适时加以拦阻,并将他们安置在一座单柱支撑的房屋中。
Ghātessāmi kaniṭṭhinti, nicchite bhātarā’bhayo; Vāresi kāle vāsesuṃ, gehaṃ taṃ ekathuṇike.
他们以国王的寝宫为界,为她建造了大门;
内部安置了一名女仆,外面则有百名男子。
Rañño ca sirigabbhena, tassa dvāramakārayuṃ; Anto ṭhapesuṃ ekañca, dāsiṃ narasataṃ bahi.
她仅凭美貌便令人疯狂,但只消傍晚时分的一瞥;
由此,她得到了“疯狂心”这一随顺之名。
Rūpenu’mmādayī nare, diṭṭhamattāva sāyato; Tato ummādacittā’ti, nāmaṃ sopapadaṃ labhi.
听闻跋达迦旃延王妃一行已抵达楞伽,
儿子们受母亲催促,除一人外,全都到来了。
Sutvāna laṃkāgamanaṃ, bhaddakaccānadeviyā; Mātarā coditā puttā, ṭhapetve’kañca āgamuṃ.
他们见到了般度瓦苏天王子,来到了楞伽岛;
见到那最年幼者后,便与她一同哭泣。
Disvāna te paṇḍuvāsu-devaṃ laṅkindamāgatā; Disvāna taṃ kaniṭṭhiñca, roditvā saha tāya ca.
受到国王的妥善礼敬,得到国王的许可后,他们便出行游化;
他们在楞伽岛上四处游化,并随其所乐而安住。
Raññā sukatasakkārā, rañño’nuññāya cārikaṃ; Cariṃsu laṃkādīpamhi, nivasuñca yathāruciṃ.
拉玛曾住之处,便称为拉玛村;
乌鲁维拉、阿努拉德哈等处的住所也各各如此。
Rāmena vusitaṭhānaṃ, rāmagoṇanti vuccati; Uruvelā’nurādhānaṃ, nivāsā ca tathā tathā.
同样,他们是已征服的长寿罗诃那的居民;
而已征服村,即称为长寿罗诃那。
Tathā vijitadīghāyu-rohaṇānaṃ nivāsakā; Vijitagāmo dīghāyu-rohaṇanti ca vuccati.
那位阿努罗陀,于南方开凿了水池;
建造王宫之后,便在那里住了下来。
Kāresi anurādho so, vāpiṃ dakkhiṇato tato; Kārāpetvā rājagehaṃ, tattha vāsamakappayī.
Mahārājā paṇḍuvāsu-devo jaṭṭhasutaṃ sakaṃ; Abhayaṃ uparajjamhi, kāle samabhisecayi.
长寿童子的儿子,名为长伽马尼;
听闻那迷乱的心意后,便对她生起了好奇。
Dīghāyussa kumārassa, tanayo dīghagāmaṇi; Sutvā ummādacittaṃ taṃ, tassaṃ jātakutūhalo.
去到无著村,见到了那位人主;
他与副王一同,给予国王的侍奉与慰藉。
Gahetvā’patissa gāmaṃ, taṃ apassi manujādhipaṃ; Adā sahoparājena, rājupaṭṭhānamassaso.
Gavakkhābhimukhaṭṭhāne, taṃ upecca ṭhitaṃ tusā; Disvāna gāmiṇiṃ cittā, rattacittā’ha dāsikaṃ.
‘‘Ko eso’’ti tato sutvā, Mātulassa sutoiti; Dāsiṃ tattha niyojesi, Saddhiṃkatvāna so tato.
在牛舍中点亮灯火,彻夜转动磨谷机;
他攀上后砍断门闩,由此进入房中。
Gavakkhamhi ḍasāpetvā, rattiṃ kakkaṭayantakaṃ; Āruyha chindayitvāna, kavāṭaṃ tena pāvisi.
他与她同住之后,便于破晓时分离去;
他常住在那里,由于无有破绽,始终不为人知。
Tāya saddhiṃ vasitvāna, paccūseyeva nikkhami; Evaṃ niccaṃ vasī tattha, chiddābhāvā apākaṭo.
她由此受孕怀胎,胎儿在胎中逐渐成熟;
女仆禀告了母亲,母亲便询问女儿。
Sā tena aggahī gabbhaṃ, gabbhe pariṇate tato; Mātu ārocayī dāsī, mātā pucchiya dhītaraṃ.
国王得报后,即宣召苏德婆罗门前来问话;
大王,此子亦由我等所养,正是彼之子。
Rañño ārocayī rājā, amantetvā sute’brahmā; Posiyoso’pi amhehi, deva tasseva taṃ iti.
“若是儿子,我们便杀了他”,这样说着,他们便把那女婴交给了他。
Putto ce mārayissāma, ta’nti tassa adaṃsu taṃ; Sā sūtikālasampatte, sūti gehañca pāvisiṃ.
信任守卫质多与奴仆迦罗韦拉;
“依此职务”,他对村长和侍者说。
Saṅkitvā gopakaṃ cittaṃ, kālavelañca dāsakaṃ; Tasmiṃ kamme nissāyā’ti, gāmaṇi paricārake.
Te paṭiññaṃ adente te, rājaputtā aghātayuṃ; Yakkhā hutvāna rakkhiṃsu, ubho gabbhe kumārakaṃ.
Cittā 生了一个儿子,那位妇人则生了一个女儿。
Aññaṃ upavijaññaṃ sā, sallakkhā pesi dāsiyā; Cittā sā janayī puttaṃ, sā itthi pana dhītaraṃ.
Cittaṃ sahassaṃ dāpetvā, tassā puttaṃ sakampi ca; Āṇāpetvā dhītaraṃ taṃ, nipajjāpesi santike.
Dhītā laddhā’ti sutvāna, tuṭṭhā rājasutā ahuṃ; Mātā ca mātumātā ca, ubho pana kumārakaṃ.
Mātāmahassa nāmañca, jeṭṭhassa mātulassa ca; Ekaṃ katvā tamakaruṃ, paṇḍukābhayanāmakaṃ.
Laṃkā pālo paṇḍuvāsu-devo rajjamakārayi; Tiṃsa vassamhi jātamhi, mato so paṇḍukābhaye.
当那位人君去世时,
所有王子齐聚一堂,
为无畏者——那位无畏者的兄弟,
举行了盛大的灌顶加冕。
Tasmiṃ matasmiṃ manujādhipasmiṃ, Sabbe samāgamma narindaputtā; Tassābhayassābhayadassa bhātu, Rājābhisekaṃ akaruṃ uḷārāti.