王后生下了十个儿子和一个女儿;
最年长的儿子名叫无畏,最小的女儿名叫心。
Mahesī janayī putte, dasa ekañca dhītaraṃ; Sabbajeṭṭho’bhayo nāma, cittānāma kaniṭṭhikā.
Passitvā taṃ viyākaṃsu, brāhmaṇā mantapāragā; ‘‘Rajjahetu suto assā, ghātayissati mātule’’.
兄决意“我将杀此小妹”,无畏(Abhaya)不为所动;
他及时阻止,他们住进那座独柱之屋。
Ghātessāmi kaniṭṭhinti, nicchite bhātarā’bhayo; Vāresi kāle vāsesuṃ, gehaṃ taṃ ekathuṇike.
他们以国王的寝宫,为他造了门;
里面安置了一个女仆,外面则有一百个男人。
Rañño ca sirigabbhena, tassa dvāramakārayuṃ; Anto ṭhapesuṃ ekañca, dāsiṃ narasataṃ bahi.
她以美色令诸男狂乱,一见其容便神魂颠倒;
由此得名“温玛达奇达”(令人心狂的支塔),名号兼具而传于世。
Rūpenu’mmādayī nare, diṭṭhamattāva sāyato; Tato ummādacittā’ti, nāmaṃ sopapadaṃ labhi.
听说跋达咖佳那王妃去了兰卡,
母亲催促之后,儿子们除了一个以外都来了。
Sutvāna laṃkāgamanaṃ, bhaddakaccānadeviyā; Mātarā coditā puttā, ṭhapetve’kañca āgamuṃ.
他们看见般度瓦苏提婆国王后,来到了兰卡之主面前。
看到那个最小的妹妹后,就和她一起哭了起来。
Disvāna te paṇḍuvāsu-devaṃ laṅkindamāgatā; Disvāna taṃ kaniṭṭhiñca, roditvā saha tāya ca.
国王妥善地礼敬了他们,他们得到国王的允许后,便出行游化。
他们在兰卡岛上游行,并随心所愿地居住下来。
Raññā sukatasakkārā, rañño’nuññāya cārikaṃ; Cariṃsu laṃkādīpamhi, nivasuñca yathāruciṃ.
拉玛住过的地方,就叫做拉玛牛;
在优楼频螺和阿努拉德哈的住所,也一一如此。
Rāmena vusitaṭhānaṃ, rāmagoṇanti vuccati; Uruvelā’nurādhānaṃ, nivāsā ca tathā tathā.
同样地,他们是毗耆多、迪卡优、罗诃那的居民;
又称毗耆多村和长寿罗诃那。
Tathā vijitadīghāyu-rohaṇānaṃ nivāsakā; Vijitagāmo dīghāyu-rohaṇanti ca vuccati.
那位阿努拉特从那里在其南方让人建了一个水池。
让人建好王宫后,就在那里安顿住下了。
Kāresi anurādho so, vāpiṃ dakkhiṇato tato; Kārāpetvā rājagehaṃ, tattha vāsamakappayī.
大王般度瓦苏天,
适时为自己的长子无畏灌顶,立为副王。
Mahārājā paṇḍuvāsu-devo jaṭṭhasutaṃ sakaṃ; Abhayaṃ uparajjamhi, kāle samabhisecayi.
迪卡优童子之子,名长伽马尼;
闻温玛达奇达,彼生欣慕心。
Dīghāyussa kumārassa, tanayo dīghagāmaṇi; Sutvā ummādacittaṃ taṃ, tassaṃ jātakutūhalo.
他抓住优婆帝萨村,见到了那位人主。
国王与副王一同给予他侍奉王室的职位。
Gahetvā’patissa gāmaṃ, taṃ apassi manujādhipaṃ; Adā sahoparājena, rājupaṭṭhānamassaso.
牛窗正对之处,伽马尼趋前而立;
彼女质多见伽马尼,爱染于心,遂语侍婢。
Gavakkhābhimukhaṭṭhāne, taṃ upecca ṭhitaṃ tusā; Disvāna gāmiṇiṃ cittā, rattacittā’ha dāsikaṃ.
听了“这是谁”之后,
(答道:)是舅父之子。
她于是派了一个女仆到那里去,
他与她串通好后,就从那里离开了。
‘‘Ko eso’’ti tato sutvā, Mātulassa sutoiti; Dāsiṃ tattha niyojesi, Saddhiṃkatvāna so tato.
夜里让蟹形铁钳在窗格上咬合;
他爬上去,砍断了门扇,就从那里进了屋。
Gavakkhamhi ḍasāpetvā, rattiṃ kakkaṭayantakaṃ; Āruyha chindayitvāna, kavāṭaṃ tena pāvisi.
和她一起住过之后,他就在天刚亮时离开了。
他就这样一直住在那里,因为没有任何破绽,所以始终不被人发现。
Tāya saddhiṃ vasitvāna, paccūseyeva nikkhami; Evaṃ niccaṃ vasī tattha, chiddābhāvā apākaṭo.
她因此怀了胎,胎在腹中发育成熟后;
女仆告诉了母亲,母亲又问女儿。
Sā tena aggahī gabbhaṃ, gabbhe pariṇate tato; Mātu ārocayī dāsī, mātā pucchiya dhītaraṃ.
王告于王,未召子而言:
大王,波斯亚亦我等所养,正是其子也。
Rañño ārocayī rājā, amantetvā sute’brahmā; Posiyoso’pi amhehi, deva tasseva taṃ iti.
若生的是儿子,我们便杀了他——他们这样说,就把那孩子交给了她;
临产之时,她进入了产房。
Putto ce mārayissāma, ta’nti tassa adaṃsu taṃ; Sā sūtikālasampatte, sūti gehañca pāvisiṃ.
提防着质多牧牛人,也提防着迦罗韦罗奴仆;
村长,因为那件业,侍者。
Saṅkitvā gopakaṃ cittaṃ, kālavelañca dāsakaṃ; Tasmiṃ kamme nissāyā’ti, gāmaṇi paricārake.
他们不肯答应,那些王子就把他们杀了。
他们两人变成夜叉后,守护着母胎里的那个小男孩。
Te paṭiññaṃ adente te, rājaputtā aghātayuṃ; Yakkhā hutvāna rakkhiṃsu, ubho gabbhe kumārakaṃ.
她认出了另一个快要临盆的女人,就派了一个女仆过去。
质多生了一个儿子,而那个女人则生了一个女儿。
Aññaṃ upavijaññaṃ sā, sallakkhā pesi dāsiyā; Cittā sā janayī puttaṃ, sā itthi pana dhītaraṃ.
有人给了质多一千钱,还有她的儿子和他自己的儿子。
他吩咐那女儿,把她放在自己身边睡。
Cittaṃ sahassaṃ dāpetvā, tassā puttaṃ sakampi ca; Āṇāpetvā dhītaraṃ taṃ, nipajjāpesi santike.
公主们听说“生了女儿”,都很高兴。
母亲和外祖母,两个人都疼爱这个孩子。
Dhītā laddhā’ti sutvāna, tuṭṭhā rājasutā ahuṃ; Mātā ca mātumātā ca, ubho pana kumārakaṃ.
外祖父的名字,还有大舅父的名字;
把两者合在一起,取名为潘杜咖跋亚。
Mātāmahassa nāmañca, jeṭṭhassa mātulassa ca; Ekaṃ katvā tamakaruṃ, paṇḍukābhayanāmakaṃ.
兰卡护主般度瓦苏天,君临治国;
当潘杜咖跋亚年满三十岁时,彼(前任国王)殁。
Laṃkā pālo paṇḍuvāsu-devo rajjamakārayi; Tiṃsa vassamhi jātamhi, mato so paṇḍukābhaye.
当那位人中之主死去时,
所有王子都聚集到了一起;
那位阿巴耶(即施无畏者)的兄弟,
他们举行了盛大的灌顶加冕仪式。
Tasmiṃ matasmiṃ manujādhipasmiṃ, Sabbe samāgamma narindaputtā; Tassābhayassābhayadassa bhātu, Rājābhisekaṃ akaruṃ uḷārāti.