第33章
Tettiṃsatima pariccheda
当杜塔伽摩尼王在位时,人民安住于他的治下;
有位名叫萨利王子的人,以欢笑著称且博学多闻。
Duṭṭhagāmaṇirañño tu, rajjeṭhitā janā ahū; Sālirājakumāroti, hassāsi vissuto suto.
他极为富饶,常行善业;
他容貌极其俊美,却生于旃陀罗女之胎。
Atīva dhañño so āsi, puññakammarato sadā; Atīva cārurupāya, satto caṇḍāliyā ahu.
与无忧花鬘夫人的这段关系,源于前生。
因贪爱其容貌,他竟不愿治理国政。
Asokamālādeviṃtaṃ, sambandhaṃ pubbajātiyā; Rūpenā’ti piyāyanto, so rajjaṃ nevakāmayi.
他是杜塔伽摩尼之弟,名为萨达提舍,于彼时继位;
灌顶后,令行统治,十八年间,行法如一。
Duṭṭhagāmaṇibhātā’so, saddhātisso tadacchaye; Rajjaṃ kāressā’bhisitto, aṭṭhārassa samā’samo.
他命人修造六种工事、灰泥工事,以及象栏;
他名为萨达提舍(具信者),令造大塔。
Chakkakammaṃ sudhākammaṃ, hatthipākārameva ca; Mahāthūpassa kāresi, so saddhākatanāmako.
那座铜殿以灯火照明,建造精良,巍然耸立。
他又建造了一座七层的铜殿。
Dīpena lohapāsādo, uḍḍiyhittha susaṅkhato; Kāresi lohapāsādaṃ, puna so sattabhūmakaṃ.
当时那座殿宇价值九万一千;
南山寺亦是我在迦罗迦时代所建。
Navutisatasahassaggho, pāsādo āsi so tadā; Dakkhiṇagīrivihāraṃ, kallakaleṇa meva ca.
还有古兰巴罗寺,以及贝当伽瓦利迦寺。
还有韦兰伽瓦提迦寺,以及杜巴拉瓦比帝沙寺。
Kuḷumbālavihārañca, tathāpettaṅga vālikaṃ; Velaṅgavaṭṭikañceva, dubbalavāpitissataṃ.
还有杜罗帝沙迦池,以及母寺。
他建造了长池,以及每间距一由旬的寺院。
Duratissakavāpiñca, tathāmātuvihārakaṃ; Kāresi ādīghavāpiṃ, vihāraṃyojana yojane.
他建造了长池寺,连同佛塔;
他在那些佛塔上,以种种珍宝覆盖庄严。
Dīghavāpivihārañca, kāresi sahacetiyaṃ; Nānāratanakacchannaṃ, tattha kāresi cetiye.
于每一接合处,安置车轮大小
使人制作金花环,悬挂于彼,赏心悦目。
Sandhiyaṃ sandhiyaṃ tattha, rathacakkappamāṇakaṃ; Sovaṇṇamālaṃ kāretvā, laggāpesi manoramaṃ.
为八万四千法蕴之主;
他令对八万四千(法蕴/宝塔)施行礼敬与供养。
Caturāsītisahassānaṃ , dhammakkhandhānamissaro; Caturāsītisahassāni, pūjācāpi akārayi.
大王如是造作诸多善业后,
身坏命终后,生于兜率天中。
Evaṃ puññāni katvā so, anekāni mahīpati; Kāyassabhedā devesu, tusitesu’papajjatha.
信度帝沙王在位时,曾住于长池精舍。
其长子拉吉帝沙,建了名为“山罐”的精舍;
Saddhātissapakārāje, vasante dīghavāpiyaṃ; Lajjītisso jeṭṭhasuto, girikumbhimanāmakaṃ.
而其幼子则建造了一座美妙的精舍。
杜拉帝沙建造了一所名为坎达拉的精舍。
Vihāraṃ kārayi rammaṃ, taṃkaniṭṭhasuto pana; Thullatthano akāresi, vihāraṃ kandaravhayaṃ.
杜拉帝沙被父亲派往兄长那里。
他便说道:“这精舍是僧团的施物。”
Pitarā thullatthanako, bhātusantikamāyatā; Sahevā’ha vihārassa, saṅghabhogatthamattano.
信度帝沙去世后,众臣共相集会;
于塔园集齐全体比丘僧团;
Saddhātisseuparate, sabbe’maccā samāgatā; Thūpārāme bhikkhusaṅghaṃ, sakalaṃ sannipātiya.
为守护国土,经僧团认可,遂为幼童王子灌顶。
他们为图拉他那灌顶,拉吉帝萨听闻此事,心生羞愧。
Saṅghānuññāyaraṭṭhassa, rakkhaṇatthaṃ kumārakaṃ; Abhisiñcuṃ thullatthanaṃ, taṃ sutvā lajjītissato.
他来到这里,将他抓住,自行执掌了王权。
而国王图拉他那,仅统治了一月零十天。
Idhāgantvā gahetvā taṃ, sayaṃ rajjamakārayi; Māsañceva dasāhañca, rājā thullatthano pana.
拉吉帝须与帝须一样,对僧团不恭敬。
他们讥讽道:“他们不知如何恭敬长老。”
Tissosamaṃ lajjītisso, saṅgho hutvā anādaro; ‘‘Na jāniṃsu yathāvuḍḍhaṃ’’ mīti taṃ paribhāsayi.
后来,这位国王在求得僧团的宽恕后,便执行了惩罚。
他布施了三十万钱给优楼支提。
Pacchā saṅghaṃ khamāpetvā, daṇḍakammatthamissaro; Tīṇi satasahassāni, datvāna urucetiye.
Silāmayāni kāresi, pupphayānāni tīṇiso; Atho satasahassena, citāpesi ca antarā.
这位大地之主平整了大塔与塔园的地面。
他在塔园中为塔安置了最殊胜的石制外壳。
Mahāthūpathūpārāmānaṃ, bhūmiṃbhūmissaro samaṃ; Thūpārāme ca thūpassa, silākañcuka muttamaṃ.
又在塔园前建造了石柱。
又为比丘僧团建造了羞耻者坐处堂。
Thūpārāmassa purato, silāthūpakameva ca; Lajjīkāsanasālañca, bhikkhusaṅghassa kārayi.
他令人在荆棘丛中的塔上,建造了一座石制覆罩。
在名为塔庙的寺院,他布施了十万。
Kañcukaṃ kaṇṭake thūpe, kārāpesi silāmayaṃ; Datvāna satasahassaṃ, vihāre cetiyavhaye.
他在名为山鳄的寺院,于盛大的供养法会中;
向六万比丘,施与了三衣。
Girikumbhilanāmassa, vihārassa mahamhi so; Saṭṭhibhikkhusahassānaṃ, ticīvaramadāpayi.
他建造了阿里陀寺,以及坎达罗希那寺;
又为各村庄的比丘们,令施药物。
Ariṭṭhavihāraṃ kāresi, tathākandarahinakaṃ; Gāmikānañca bhikkhūnaṃ, bhesajjāni adāpayi.
他令施比丘尼众随其所欲之米与粳米;
他于此执掌王权,行平等之政八年。
Kimicchakaṃ taṇḍulañca, bhikkhunīnamadāpayi; Samānava’ṭhamāsañca, rajjaṃ so kārayī idha.
惭愧者帝沙命终之后,他的弟弟——
名为秃顶那伽者,执掌国政六年。
Mate lajjikatissamhi, kaniṭṭho tassa kārayi; Rajjaṃ chaḷeva vassāni, khallāṭanāganāmako.
在铜殿环绕之中,有座名为‘殿阁’的悦意楼阁;
为了铁殿的庄严,他建造了三十二间殿室。
Lohapāsādaparivāre, pāsāde’ti manorame; Lohapāsādasobhatthaṃ, eso dvattiṃsakārayi.
大塔的周围,有美丽而缀着金色花鬘的;
他建造了以沙环为界的围墙。
Mahāthūpassa parito, cāruno hemamālino; Vālikaṅgaṇamariyādaṃ, pākārañca akārayi.
他兴建了名为索瓦库伦达的精舍与寺院;
这位大地之主还令建造了其他诸多福德善业。
Sovakurundapāsakaṃ, vihārañca akārayi; Puññakammānicaññāni, kārāpesi mahīpati.
那位名为大罗陀的将军,对大地之主;
在城中便捉住了卡拉塔纳伽龙王。
Taṃ mahārattatonāma, senāpati mahīpatiṃ; Khallāṭanāgarājānaṃ, nagareyeva aggahi.
而那位国王的弟弟,名为瓦塔伽摩尼;
他诛杀了那位恶将军后,执掌了王权。
Tassa rañño kaniṭṭhotu, vaṭṭagāmaṇināmako; Taṃ duṭṭhasenāpatikaṃ, hantvā rajjamakārayi.
那位卡拉塔纳伽国王,把亲兄弟的儿子,
将那名为大朱利卡者,立为子嗣。
Khallāṭanāgaraññoso, puttakaṃ sakabhātuno; Mahācūlikanāmānaṃ, puttaṭhāne ṭhapesi ca.
于是,他立其母努拉德维为王后。
因他安住于喜悦之处,人们便称他为“喜悦王”。
Tammātaraṃ nuḷādeviṃ, mahesiñca akāsiso; Pītiṭhāne ṭhitatā’ssa, pītirājāti abravuṃ.
如是,在他灌顶为王的第五个月,
在罗诃那的那枯城,有一位婆罗门青年。
Evaṃ rajje’bhisittassa, tassa māsamhi pañcame; Rohaṇe nakulanagare, eko brāhmaṇaceṭato.
愚者提优,听闻婆罗门那般言语,
彼为大盗,随众甚多。
Tiyo nāma brāhmaṇassa, vaco sutvā apaṇḍito; Coro asu mahātassa, parivāro ahosi ca.
他们率领随众与七十泰米尔人,在大渡口登岸;
那时,婆罗门提优与那七位泰米尔人一道。
Sagaṇāsattadamiḷā, mahātitthamhi otaruṃ; Tadā brāhmaṇatiyo ca, te sattadamiḷāpica.
为了六种目的,他们向国王呈递了书信。
睿智的国王便给婆罗门提优回了信。
Chakkatthāya visajjesuṃ, lekhaṃ bhūpatisantikaṃ; Rājā brāhmaṇatiyassa, lekhaṃ pesesi nītimā.
“现在,这王国是你的了,去夺取它吧,泰米尔人!”
他应允道:“善哉!”于是与泰米尔人交战,他们便夺取了王国。
‘‘Rajjaṃ tava idāneva, gaṇha tvaṃ damiḷe’’ iti; Sādhūti so damiḷehi, yujjhi gaṇhiṃsu te tu taṃ.
随后,那些泰米尔人与国王一同展开了战斗;
在拘兰巴楼近郊的战役中,国王战败。
Tato te damiḷā yuddhaṃ, raññā saha pavattayuṃ; Koḷambālakasāmantā, yuddhe rājā parājito.
他经渡口精舍之门,登车逃遁。
此渡口精舍,为槃度迦阿婆耶王所建。
那时,他住在二十一位王子之中。
Titthārāmaduvārena, rathāruḷho palāyati; Paṇḍukābhayarājena, titthārāmohi kārito; Vāsito ca tadā āsi, ekavīsati rājusū.
一位名叫尼犍陀山的人见他逃跑,
高声喊道:“大黑狮王逃跑了!”
Taṃ disvā palāyantaṃ, nigaṇṭhogirināmako; ‘‘Palāyati mahākāḷa-sīhaḷo’’ti bhusaṃ ravi.
大王听闻后,心想:‘我的心愿实现了;’
他当时思惟:‘我要在这里建造精舍。’
Taṃ sutvāna mahārājā, ‘‘siddhe mama manorathe; Vihāraṃ ettha kāressaṃ’’, iccevaṃ cintayī tadā.
他捉住怀有身孕的阿努罗妃,称她为‘守护者’;
大护王子和大龙王子也受到了保护。
Sagabbhaṃ anulādeviṃ, aggahī rakkhiyā iti; Mahācūḷa mahānāga-kumārecāpī rakkhiye.
为了减轻战车的重量,他摘下了美丽的顶髻宝珠;
征得国王同意后,他带走了月神天女。
Rathassa lahubhāvatthaṃ, ḍatvā cūḷāmaṇiṃsubhaṃ; Otāresi somadeviṃ, tassa’nuññāya bhūpati.
正是为了奔赴战场,他带上了两个儿子与两位王妃;
他带着他们便出发了,心中为战败忧惧。
Yuddhāyagamaneyeva, puttake dve ca deviyo; Gāhayitvāna nikkhanto, saṅkito so parājaye.
未能使他接受那已为胜者所受用的食物。
逃走之后,他们进入了毗舍耆厘山林。
Asakkuṇitvā gāhetuṃ, pattaṃ bhuttaṃ jinena taṃ; Palāyitvā vessagīri-vane abhiniyiyiso.
拘提族大提舍长老见到他后,便认出了他。
他留下了未曾触碰的食物,不受施食。
Kutthikkulamahātissa-thero disvā tahaṃ tu taṃ; Bhattaṃ pādā anāmaṭṭhaṃ, piṇḍadānaṃ vivajjiya.
于是,他满怀欢喜,在露兜树叶上写道:
大王,此精舍与僧团之资具,悉归他的足下。
Atha ketakipattamhi, likhitvā haṭṭhamānaso; Saṅghabhogaṃ vihārassa, tassa pādāmahīpati.
离开那里后,他住在石潭窟中;
他来到母崖,靠近婆罗树林。
Tato gantvā silāsobbha-kaṇḍakamhi vasī tato; Gantvāna mātuvelaṅge, sālagalasamīpago.
在那里,长老见到了曾经见过的那位国王。
他妥善地招待了侍者塔那西瓦。
Tatthaddasa diṭṭhapubbaṃ, theraṃ thero mahīpatiṃ; Upaṭṭhākassa appesi, tanasivassa sādhukaṃ.
他——那位坦尼西瓦,便住在那位地方领主的近旁;
国王在此统治了十四年,由他恭敬承事。
Tassa so tanasivassa, raṭṭhikassa’ntike tahiṃ; Rājā cuddasavassāni, vasī tena upaṭṭhito.
在那七位达米拉人中,有一人令索摩黛薇陶醉欢喜;
他为贪欲所染,将其掳走,便渡河去了对岸。
Sattasu damīḷesve’ko, somādeviṃ madāvahaṃ; Rāgaratto gahetvāna, paratīramagālahuṃ.
十力者的单层伞盖,矗立于阿努拉德普勒;
他将其取走,心满意足,渡河去了对岸。
Ekopattaṃ dasabalassa, anurādhapure ṭhitaṃ; Ādāya tena santuṭṭho, paratīramagālahuṃ.
达米拉人普罗哈特,统治了三年;
立名为婆醯的达米拉人为将军,令他执掌国政。
Puḷahattho tu damiḷo, tīṇivassāni kārayi; Rajjaṃ senāpatiṃ katvā, damiḷaṃ bāhiyavhayaṃ.
巴希耶将普罗哈特擒获,把他流放到远方多年;
波那耶摩罗将军代他治理国政。
Puḷahatthaṃ gahetvā taṃ, dūre vassāni bāhīyo; Rajjaṃ kāresi tassā’si, paṇayamāro camūpati.
擒获那巴希耶后,波那耶摩罗成为国王。
这位军队统帅折磨她七年。
Bāhīyaṃ taṃ gahetvāna, rājā’si paṇayamārako; Sattavassāni tassā’si, piḷayamāro camūpati.
他擒住巴那亚马罗后,便成了施行酷刑的国王;
这位军队统帅,曾与其相伴七个月。
Paṇayamāraṃ gahetvā so, rājāsi pīḷayamārako; Sattamāsāni tassāsi, dāṭhiyo tu camūpati.
而达提亚这位泰米尔人,在擒住迫害者摩罗之后;
他在阿努罗陀城统治了两年。
Pīḷayamāraṃ gahetvā so, dāṭhiyo damiḷo pana; Rajjaṃ’nurādhanagare, duve vassāni kārayi.
这些泰米尔国王,正是这五位;
共历经十四年又七个月有余。
Evaṃ damiḷarājūnaṃ, tesaṃ pañcannamevahi; Honti cuddasavassānī, sattamāsā ca uttariṃ.
当阿奴拉王后去了摩罗耶山居住时,
她用脚踢了卡那西瓦妻子的后背。
Gatāya tu nivāsatthaṃ, malaye’nuladeviyā; Bhariyākanasivassa, pādāpahari pacchiyaṃ.
她又气又哭,走到国王近前;
听闻此事后,檀那西瓦满怀忿怒地离去。
Kujjhitvā rodamānāsā, rājānaṃ upasakimi; Taṃ sutvā tanasivoso, manumādāya nikkhami.
听闻王后之言,在他到来之前;
带着有二子的王后,国王随即也出城了。
Deviyā vacanaṃ sutvā, tassa āgamanā purā; Dviputtaṃ devimādāya, tato rājā’pi nikkhami.
大西瓦挽弓搭箭,射中了前来应战的西瓦;
国王修习了名号随念之后,便对胜者作了供养。
Dhanuṃ sandhāya āyantaṃ, sīvaṃ vijjhi mahāsīvo; Rājā nāmaṃ bhāvayitvā, akāsi jinasaṅgahaṃ.
他得到了八位大臣,皆是公认的大勇士;
国王的随行仪仗盛大,护卫也极为周全。
Alattha aṭṭhāmacceca, mahante yodhasammate; Parivāro mahāāsī, parihāro ca rājino.
声名远扬者见到龟山寺的大帝须长老后,
在羊栏精舍中,令行佛像供养。
Kumbhīlakamahātissa-thera disvā mahāyaso; Acchagallavihāramhi, buddhapūjamakārayi.
为清理地基,他登上高处,建造了塔院广场。
当大臣在象头处时,国王正从高处下来。
Vatthuṃ sodhetumāruḷho, akāsacetiyaṅgaṇaṃ; Kavisīse amaccamhi, orohantomahīpati.
国王与王后一同登临,望见道上坐着的人。
心想“他并非躺着”,便心生嗔怒,杀死了象头处的那人。
Ārohanto sadeviko, disvā magge nisinnakaṃ; ‘‘Na nipanno’’ti kujjhitvā, kavisīsaṃ aghātayi.
其余七位大臣,因这位国王而心生厌离。
从他那里逃离后,他们便随心所欲地离去。
Sesā sattaamaccāvi, nibbinnā tena rājinā; Tassa’ntikā palāyitvā, pakkamantā yathāruci.
途中为盗贼所劫,来到汉布伽拉伽精舍;
进入精舍后,他们看见了多闻的帝须长老。
Magge viluttā corehi, vihāraṃ hambugallakaṃ; Pavisitvāna addakkhuṃ, tissattheraṃ bahussutaṃ.
这位通达四部的长老,随其所得,尽行布施;
布料、糖浆、油,以及待客用的米等。
Catunekāyiko thero, yathāladdhāni dāpayi; Vatthaphāṇitatelāni, taṇḍulā pāhuṇā tathā.
在那不恰当的时机,那位长老
被问“你们往何处去?”时
他们表明了自己的身份,
禀告了那件事情。
Assatthakāle thero so, ‘‘Kuhiṃyātā’’ti pucchite; Attānaṃ āvīkatvā te, Taṃ pavattiṃ nivedayuṃ.
“谁能护持胜者的教法?”
他们被这样问道:“是由泰米尔人,还是由国王?”
‘‘Kāretuṃ kehi sakkā nu, jinasāsanapaggahaṃ; Damiḷehi vā’tha raññā, iti puṭṭhā tu te pana.
他们说服后,说道:“此事可由国王来做。”
蒂莎长老与摩诃蒂莎长老两位,便带领他们离开那里。
‘‘Rañño sakkā’’ti āhaṃsu, saññāpetvāna te iti; Ubho tissa mahātissa-therā ādāya te tato.
将他们带到国王面前后,便让他们互相宽恕了。
国王与大臣们都向那位长老祈请了。
Rājino santikaṃ netvā, aññamaññaṃ khamāpayuṃ; Rājā ca te amaccā ca, thero eva mayācayuṃ.
事情办成后,被派遣者心想:‘应当前往他那里。’
长老们给予他们承诺后,便各自返回原处。
Siddhe kamme pesiteno, gantabbaṃ santikaṃ iti; Therā datvā paṭiññaṃ te, yathāṭhānamagañchisuṃ.
阿奴罗陀城的大王,具大威名,亲至城中;
诛灭泰米尔人达提迦后,自行执掌王权。
Anurādhapuraṃ rājā, āgantvāna mahāyaso; Dāṭhikaṃ damiḷaṃ hantvā, sayaṃ rajjamakārayi.
于是,那位国王摧毁了那座尼犍陀园后,
并在其处建造了一座十二别院的寺院。
Tato nigaṇṭhārāmaṃ taṃ, viddhaṃsetvā mahīpati; Vihāraṃ kārayi tattha, dvādasa pariveṇakaṃ.
从大寺奠基开始,在那两年期间,
历经十七年又十个月。
Mahāvihārapaṭṭhānā, dvīsu vassasa tesu ca; Sattarasasu vassesu, dasamāsā’mikesu ca.
同样,十天过去之后,他怀着敬意……
国王建立了无畏山寺。
Tathā dinesu dasasu, atikkantesu sādaro; Abhayagiri vihāraṃso, patiṭṭhāpesi bhūpati.
辱骂了那些原是先前恩人的长老之后
具尊重者将那座寺院施予大提舍长老。
Akkosiyitvā te there, tesu pubbupakārino; Taṃ mahātissa therassa, vihāraṃ mānado adā.
因为国王在山附近的村庄建造了庄严的寺院;
因此,此寺便名为“无畏山”。
Girissa yasmā gārāme, rājā kāresi sobhayo; Tasmā’bhaya giritveva, vihāro nāmako ahu.
向索玛天后下达谕令之后,
如法将其妥善安置于其位;
以她的名字命名之后,
便建造了索玛拉玛寺。
Āṇāpetvā somādeviṃ, Yathā ṭhāne ṭhapesiso; Tassātannāmakaṃ katvā, Somārāma makārayi.
因为那位端庄的女子在那个地方被扶下马车。
她隐身于卡丹巴花丛中,在那里被人看见。
Rathā oropitā sā hi, tasmiṃṭhāne varaṅganā; Kaddambapuppha gumbamhi, nilinā tattha addasa.
他以手遮挡道路,护住那位正在小便的沙弥;
国王听闻此言,便在那里修建了精舍。
Muttayantaṃ sāmaṇeraṃ, maggaṃ hatthena chādiya; Rājā tassa vaco sutvā, vihāraṃ tattha kārayi.
大塔北侧
塔庙有高耸之基
有石名曰辉块
正是那位国王所建。
Mahāthūpassuttarato, Cetiyaṃ uccavatthukaṃ; Silā sobhakaṇḍakaṃ nāma, Rājā soyeva kārayi.
在那七位战士之中,名为乌提耶者所建;
于城南建起了名为「南方」的寺院。
Tesu sattasu yodhesu, uttiyo nāma kārayi; Nagaramhā dakkhiṇato, vihāraṃ dakkhiṇavhayaṃ.
就在那根基之地,有一座名为根本寺的寺院;
大臣建造了此寺,他也因此而得名。
Tatteva mūlavokāsa, vīhāraṃ mūlanāmako; Amacco kārayī tena, sopi taṃnāmako ahu.
名为萨利耶的大臣,建造了萨利耶园;
帕巴塔大臣建造了山园。
Kāresi sāliyārāmaṃ, amacco sāliyavhayo; Kāresi pabbatārāmaṃ, amacco pabbatavhayo.
提萨大臣建造了上提萨园。
美丽的寺院落成后,提萨长老便安住于此。
Uttaratissarāmantu, tissāmacco akārayi; Vihāre niṭṭhite ramme, tissathera mupaccate.
为款待你们,我们命人建造了它;
‘我们将寺院赠予你们。’如此说后,便如言施与。
‘‘Tumhākaṃ paṭisanthāra, vasena’mhehi kārite; Vihāre dema tumhākaṃ, iti vatvā adaṃsu ca.
长老在一切住处,令诸比丘各随其宜而住。
大臣们将种种适合沙门受用的物品布施给僧团。
Thero sabbatthavāsesi, te te bhikkhū yathā rahaṃ; Amaccā’daṃsu saṅghassa, vividhe samaṇārahe.
国王居于自建的寺院时,便亲自前来承事;
以种种微妙的资具,他们由此而变得众多。
Rājā sakavihāramhi, vasante samupaṭṭhahi; Paccayehi anunehi, tena te bahavo ahuṃ.
那位与诸家族交游的长老,以“摩诃提萨”之名而著称;
僧团因其交游诸家族之过患,将他从此处逐出。
Theraṃ kulehī saṃsaṭṭhaṃ, mahātissoti vissutaṃ; Kulasaṃsaṭṭha dosena, saṅgho taṃ nīhari ito.
他的弟子,胡须浓密——
被称为提萨长老;
他一怒之下,前往无畏山,
他住在那里,熟练于(禅修的)自在与(教理的)分辩。
Tassa sisso bahalamassu- Tissattheroti pissuto; Kuddho’bhayagiriṃ gantvā, Vasi pakkhaṃ vahaṃ tahiṃ.
从那时起,那些比丘便前往了大寺。
就这样,那些无畏山派的比丘从长老部中分离出来。
Tatoppabhuti te bhikkhū, mahāvihāranāgamuṃ; Evaṃ te’bhayagirikā, niggatā theravādato.
从无畏山派分出者,称为南山寺派。
就这样,那些上座部的比丘们分成了两派。
Pabhinnā’bhayagirikehi, dakkhiṇavihārikāyati; Evaṃ te theravādīhi, pabhinnā bhikkhavo dvidhā.
那些无畏山寺的大比丘,为令岛上居民增长(善法),
那位名叫婆他伽马尼的国王,赐予他们一块名为“波提”的土地。
Mahā abhayabhikkhū te, vaḍḍhetuṃ dīpavāsino; Vaṭṭagāmaṇibhūmindo, pattiṃ nāma adāsi so.
他建造了以围墙相连的精舍与僧房。
他思惟:“这将是一次修复。”
Vihārapariveṇāni, ghaṭābaddhe akārayi; ‘‘Paṭisaṅkharaṇaṃ evaṃ, hessatīti vicintiya.
巴利三藏及其注疏,
往昔,那些具有大智慧的比丘通过口诵传承将教法传来。
Piṭakattayapāḷiñca, tassa aṭṭhakathampi ca; Mukhapāṭhena ānesuṃ, pubbe bhikkhū mahāmati.
那时,比丘们聚集一处,看到众生在正法中的衰微。
为使正法长久住世,他们令僧众书写在贝叶经上。
Hāniṃ disvāna sattānaṃ, tadā bhikkhū samāgatā; Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, potthakesu likhāpayuṃ.
无畏村的瓦达伽马尼王登临王位,执掌国政;
如是,从第五个月算起,共十二年。
Vaṭṭagāmaṇi abhayo, rājā rajjamakārayi; Iti dvādasavassāni, pañcamāsesu ādito.
如此,既利益他人,亦成就自身利益,
智者获得自在力,便行自他两利之事。
即使得到由邪慧而生的广大财富,
贪著欲乐者,也不会成就自他两利。
Itī parahita mattano hitañca, Paṭilabhiyissariyaṃ karoti pañño; Vipulamapi kubuddhiladdhabhovaṃ, Ubhayahitaṃ na karoti bhogaluddho’ti.