第二十五章
Pañcavīsatima pariccheda
杜塔嘎玛尼的胜利
Duṭṭhagāmaṇi vijayo
杜塔嘎玛尼王随后做了凝聚人心的事,
把舍利安置在矛上,带着车乘、军力和象马随行。
Duṭṭhagāmaṇirājā’tha , katvāna janasaṅgahaṃ; Kunte dhātuṃ nidhāpetvā, sayoggabalavāhano.
Gantvā tissamahārāmaṃ, vanditvā saṅghamabravi; ‘‘Pāragaṅgaṃ gamissāmi, jotetuṃ sāsanaṃ ahaṃ.
诸比丘,请允许我们与你们同行;
见比丘众,于我等即是吉祥与护佑。
Sakkātuṃ bhikkhavo detha, amhehi sahagāmino; Maṅgalañceva rakkhā ca, bhikkhūnaṃ dassanaṃ hino.
僧团为了罚役之目的,派出了五百位僧人;
国王带上比丘僧团,随后就从那里出发了。
Adāsi daṇḍakammatthaṃ, saṅgho pañcasataṃ yatī; Bhikkhusaṅghatamādāya, tato nikkhamma bhūpati.
令清理玛拉雅山道,使来此之路通畅;
骑上坎杜拉象,为众武士所围绕。
Sodhāpetvāna malaye, idhāgamanamañjasaṃ; Kaṇḍulaṃ hatthimāruyha, yodhehi parivārito.
统领大军,出征赴战;
与摩诃伽摩相连,军抵古多哈罗。
Mahatā balakāyena, yuddhāya abhinikkhami; Mahāgāmena sambaddhā, senāgā’guttahālakaṃ.
至玛希央嘎纳,泰米尔人执伞;
于彼杀泰米尔人已,来至芒果渡口卡。
Mahiyaṅgaṇamāgamma, chattaṃ damiḷamaggahī; Ghātetvā damiḷe tattha, āgantvā ambatitthakaṃ.
恒河为壕,泰米尔人提坦巴;
鏖战四月,敌将武艺精熟、力大无穷。
Gaṅgā parikhāsampannaṃ, titthambadamiḷaṃ pana; Yujjhaṃ catūhi mā sehi, katahatthaṃ mahabbalaṃ.
他让人看见自己的母亲,就用这个计策把敌将抓住了。
然后从那里下来后,泰米尔人、七位力量强大的国王。
Mātaraṃ dassayitvāna, tena lesena aggahi; Tatooruyha damiḷe, sattarāje mahabbale.
一日即取之,令得安稳,大力者
(他)施财物予(其)军,故称安稳园。
Ekāheneva gaṇhitvā, khemaṃ katvā mahabbalo; Balassā’dā dhanaṃ tena, khemārāmoti vuccati.
大仓围中索巴地,多那擒得野牛去;
哈拉科拉掌权柄,纳利索巴获纳利。
Mahākoṭṭhantare sobbhe, doṇo gavaramaggahī; Hālakole issariyaṃ, nāḷisobbhamhi nāḷikaṃ.
他在长怖岩那里,也抓住了长怖。
在龟背上,他用四个月的时间抓到了猴头。
Dīghābhayagallakamhi, gaṇhi dīghābhayampi ca; Kacchipiṭṭhe kapisīsaṃ, catumāsena aggahi.
于科塔纳城擒科塔,复擒哈拉瓦哈纳卡;
于瓦希塔擒瓦希塔达米拉,于伽摩尼擒伽摩尼。
Koṭanagare koṭañca, tato hālavahāṇakaṃ; Vahiṭṭhe vahiṭṭhadamiḷaṃ, gāmaṇimhi ca gāmaṇiṃ.
他在瓮村拿到瓮,在欢喜村拿到欢喜儿;
他在树桩村拿了一根树桩,但在Tambuṇṇa村则拿了两根。
Kumbhagāmamhi kumbhañca, nandigāmamhi nandikaṃ; Gaṇhi khāṇuṃ khāṇugāme, dve tu tambuṇṇame pana.
舅舅和外甥,在名为檀奔那的地方;
名为阎浮顶者和索索的两人,那个村子就以他们的名字命名。
Mātulaṃ bhāgineyyañca, tambauṇṇamanāmake; Jambucaggahī soso ca, gāmo’hu taṃ tadavhayo.
“因不知道是自己的军队,亲族们便自相残杀。”
国王听了真实誓言之后,就在那里履行了它。
‘‘Ajānitvā sakaṃsenaṃ, ghātenti sajanā’’ iti; Sutvāna saccakiriyaṃ, akarī tattha bhūpati.
为了王权安乐而努力,这从来都不是我做的事。
我这样做,正是为了确立正自觉者的教法。
Rajjasukhāya vāyāmo, nāyaṃ mama kadācipi; Sambuddha sāsanasseva, ṭhapanāya ayaṃ mama.
以此真实语,愿入我军中之物资化作网色;
尔时彼物,果然如是。
Tena saccena mesenā-kāyopagatabhaṇḍikaṃ; Jālavaṇṇaṃva hotūti, taṃ tathevatadā ahu.
恒河岸边泰米尔人,尽是屠戮余生者;
为求庇护入城去,其城名曰维吉塔。
Gaṅgātīramhi damiḷā, sabbe ghātitasesakā; Vijitaṃ nagaraṃ nāma, saraṇatthāya pāvisuṃ.
在平坦舒适的场地上,他安扎了营寨;
那个营寨……住立,以……之名而闻名。
Phāsuke aṅgaṇaṭhāne, khandhāvāraṃ nivesayi; Taṃ khandhāvāra.....ṭhīti, nāmenā’hosi pākaṭaṃ.
国王为了攻取维吉塔城,正在仔细考量谋划;
看见勇士南迪米达走来后,国王就放出宝象犍陀罗。
Vijitanagaragāhatthaṃ, vīmaṃsanto narādhipo; Disvā’yantaṃ nandimittaṃ, visajjāpesi kaṇḍulaṃ.
南迪米达以双手按压那头前来捕捉(他)的大象的两颗象牙,
使其蹲踞而坐。
Gaṇhituṃ āgataṃ hatthiṃ, nandīmitto karehitaṃ; Ubho dante pīḷayitvā, ukkuṭikaṃ nisīdayi.
难提密陀与大象搏斗,因他于彼处相斗;
是故此村由是得名,号为“象斗村”。
Hatthinā nandimitto tu, yasmā yattha ayujjhi so; Tasmā tattha tato gāmo, hatthiporoti vuccati.
两位国王仔细商量过后,进入了维吉塔城。
士兵们所在的南门那里,发生了一场可怕的战斗。
Vīmaṃsitvā ubho rājā, vijitaṃ nagaraṃ agā; Yodhānaṃ dakkhiṇadvāre, saṅgāmo āsi bhiṃsano.
在东门那里,那位维卢苏摩那;
他杀死了无数骑马的泰米尔人。
Puratthimamhi dvāramhi, so veḷusumano pana; Aneka saṅkhe damiḷe, assāruḷhe aghātayi.
泰米尔人堵住了城门,国王派出了士兵;
坎努罗、南迪米达和殊罗尼米罗在右边。
Dvāraṃ thakesuṃ damiḷā, rājā yodhe visajjayi; Kaṇṇulo nandimitto ca, suranimilo ca dakkhiṇe.
玛哈索纳和戈陀,
长老之子,以及他们三位;
在三门处的行动。
那时,他们在其余者那里做。
Mahāsoṇo ca goṭṭho ca, Thera putto ca te tayo; Dvāresu tīsu kammāni, Itaresu tadā karuṃ.
那座城有三重壕沟,还有高墙守护;
铁打的门,敌人很难攻破。
Nagaraṃ taṃ tiparikhaṃ, uccapākāra gopitaṃ; Ayokammakatadvāraṃ, arīhi duppadhaṃsiyaṃ.
跪立双膝,以牙碎彼石械与砖瓦;
彼象前行,遂趋铁门之下。
Jāṇūhi ṭhatvā dāṭhāhi, bhinditvāna silāyudhā; Iṭṭhakā ceva hatthi so, ayodvāramupāgami.
城门楼头泰米尔人,掷出种种兵刃;
熟铁球与沸胶,及石灰。
Gopuraṭṭhā tu damiḷā, khipiṃsu vividhā’yudhe; Pakkaṃ ayoguḷañceva, kathikañca silesikaṃ.
沥青掷中其背,冒烟灼热;
坎杜拉为苦所逼,趋水处而没入。
Piṭṭhiṃ khitte silesamhi, dhūpāyante’tha kaṇḍulo; Vedanaṭṭo’dakaṭhānaṃ, gantvāna tattha ogahī.
此非汝之饮酒,乃破铁门之事;
去,破门!果塔因巴拉如是说。
Na idaṃ surāpāṇaṃ te, ayodvāra vighāṭanaṃ; Gaccha dvāraṃ vighāṭehi, iccāhagoṭṭhayimbaro.
那头象中至尊生起傲气,发出长鸣。
从水里站起来后,这头骄慢的象站在了干地上。
So mānaṃ janayitvāna, koñcaṃ katvā gajuttamo; Udakā uṭṭhahitvāna, thale aṭṭhāsi dappavā.
把象伤处理后,他制成了粘合药。
国王登上那头象,用手碰了碰它额头上的凸起。
Hatthivajje viyojetvā, silesaṃ osadhaṃ akā; Rājā āruyha hatthiṃ taṃ, kumbhe phusiyapāṇinā.
楞伽全岛,亲爱的坎杜拉,我把王位赐给你;
说完“我给你”,令他欢喜,又以珍馐供养他。
‘‘Laṃkādīpamhi sakale, rajjaṃ te tāta kaṇḍula; Dammī’’ti taṃ tosayitvā, bhojetvā varabhojanaṃ.
用布把它裹好,再让人严密地武装妥当。
把七层水牛皮绑在皮盾的背面。
Veṭhayitvā sāṭakena, kārayitvā suvammitaṃ; Sattaguṇaṃ māhisacammaṃ, bandhetvā cammapiṭṭhiyaṃ.
为其披上涂油皮革,遂纵之而去;
彼轰然如雷霆,擒执之则安然无患。
Tasso’ paritelacammaṃ, dāpetvā taṃ visajjayi; Asanīviya gajjanto, so gahetvā’paddave saha.
以牙刺穿门板,以脚击门槛;
那门连同门框,连根带响倒于地。
Padaraṃ vijjhi dāṭhāhi, ummāraṃ padasā’hani; Saddhārabāhaṃ taṃ dvāraṃ, bhūmiyaṃ saravaṃ pati.
城门处,木料捆坠向象背;
南迪米达双臂遮护,将其拨转开去。
Gopure dabbasambhāraṃ, patantaṃ hattipiṭṭhiyaṃ; Bāhāhi pariharitvāna, nandīmitto pavaṭṭayi.
见他这般行为,坎杜拉满心欢喜;
那最初造作的獠牙相压之仇,他抛弃了。
Disvāna tassa kiriyaṃ, kaṇḍulo tuṭṭhamānaso; Dāṭhāpīṭhanaveraṃ taṃ, chaḍḍhesi paṭhamaṃ kataṃ.
坎杜拉为从自己背后钻入之故,
那最上等的象转过身,回头望向那里的勇士。
Atthano piṭṭhitoyeva, pavesatthāya kaṇḍulo; Nivattitvāna oloki, yodhaṃ tattha gajuttamo.
他说:“我不会从大象踩出的路进入。”
南迪密多思量过后,用手臂击打城墙。
‘‘Hatthinākatamaggena, nappavekkhāmahaṃ’’iti; Nandīmitto vicintetvā, pākāraṃ hani bāhunā.
据说他身高十八肘,肩膀宽厚;
他望着苏拉尼马拉,自己也不欲求那条路。
So aṭṭhārasahatthucco, patiaṭṭhusabho kira; Oloki suranimalaṃ, anicchaṃ sopi taṃ pathaṃ.
翻过城墙,
落在城中。
一一破诸门已,
牛栏尊者如犬而入。
Laṅghayitvāna pākāraṃ, Nagarabbhantare pati; Bhinditvā dvāramekekaṃ, Goṭṭho soṇova pāvisi.
大象抓住了车轮,朋友抓住了敞车的棚架;
歌塔持椰子树,尼摩罗持最上等宝剑。
Hattī gahetvā rathacakkaṃ, mitto sakaṭapañjaraṃ; Nāḷikerataruṃ goṭṭho, nimmalo khaggamuttamaṃ.
大索纳(挥)棕榈树,长老之子(抡)大棒;
二人分道入街巷,于彼将泰米尔人碾为粉末。
Tālarukkhaṃ mahāsoṇo, theraputto mahāgadaṃ; Visuṃ visuṃ vīthigatā, damiḷe tattha cuṇṇayuṃ.
刹帝利四月攻破毗吉达城,
随后赴吉里拉卡,于吉里杀达弥罗。
Vijitaṃ nagaraṃ bhetvā, catumāsena khattiyo; Tatho girilakaṃ gantvā, giriyaṃ damiḷaṃ hani.
既抵马赫拉城,其城深壕三重;
复为迦昙巴花藤,四面周匝围绕。
Gantvā mahelanagaraṃ, timahāparikhaṃ tato; Kadamba pupphavallīhi, samantā parivāritaṃ.
只有一道门,很难进去,他在那里住了四个月。
国王用计谋战擒获了大城王。
Ekadvāraṃ duppavesaṃ, catumāse vasaṃ tahiṃ; Gaṇhi mahelarājānaṃ, mantayuddhena bhūmipo.
随后,那位大地之主在抵达阿努拉达普拉城时;
他在一座有开阔空间的山处安营驻扎。
Tato’nurādhanagaraṃ, āgacchanto mahīpati; Khandhāvāraṃ nivesesi, paritokāsapabbataṃ.
逝瑟吒月,吉塔穆拉时,彼处池塘已筑;
众人于水中嬉戏,其村名曰波索那。
Māsamhi jeṭṭhamūlamhi, taḷākaṃ tattha kāriya; Jalaṃ kīḷi tahiṃ gāmo, posonanagaravhayo.
埃罗王听闻杜塔嘎玛尼王前来作战,
召集大臣后说道:
Taṃ yuddhāyāgataṃ sutvā, rājānaṃ duṭṭhagāmaṇiṃ; Amacce sannipātetvā, eḷāro āha bhūmipo.
那位国王亲自作战,
他的战士据说极为众多。
大臣应该怎么做呢?
他们对我们是怎么想的?
‘‘So rājā ca sayaṃyodho, Yodhā cassa mahūkira; Amacco kinnu kātabbaṃ, Kinti maññanti no ime.
Dīghajattuppabhutayo, yodhā eḷārarājino; ‘‘Suve yuddhaṃ karissāmi’’, iti te nicchayaṃ karuṃ.
杜塔嘎玛尼王也和母亲商量之后,
他按照母亲的意愿,让人建造了三十二座堡垒。
Duṭṭhagāmaṇirājāpi, mantetvā mātuyā saha; Tassā matena kāresi, dvattiṃsa balakoṭṭhake.
在那里,他把手持王伞的国王塑像安放好了。
国王自己站在里面的门楼中。
Rājacchattadhare tattha, ṭhapesi rājarūpake; Abbhantare koṭṭhake tu, sayaṃ aṭṭhāsi bhūpati.
埃喇拉王披甲跨上如岳巨象,
率车乘雄兵驱驰直赴彼方。
Eḷārarājā sannaddho, mahāpabbata hatthinaṃ; Āruyha agamā tattha, sayogga balavāhano.
当战斗正在进行时,那位长膝大力、有大力量的壮士;
拿起剑和盾,在战斗中拼杀,样子令人恐惧。
Saṅgāme vattamānamhi, dīghajattu mahabbalo; Ādāya khaggaphalakaṃ, yujjhamāno bhayānako.
以十八肘之身跃起,那个王者之形升入虚空;
先用剑劈开,再砸碎第一座军营寨门。
Hatthe aṭṭharasu’ggantvā, nabhaṃ taṃ rājarūpakaṃ; Chinditvā asinā bhindi, paṭhamaṃ balakoṭṭhakaṃ.
如是,势力强大者亦击溃其余后,于摩罗拘吒;
伽摩尼王所驻之军寨,他走向了。
Evaṃ sesepi bhinditvā, malakoṭṭhe mahabbalo; Ṭhitaṃ gāmaṇirājena, balakoṭṭhamupāgami.
大力勇士苏罗尼摩罗,向行走的国王之上者
自报己名后,辱骂了他。
Yodho so suranimalo, gacchantaṃ rājino’pari; Sāvetvā attano nāmaṃ, tamakkosi mahabbalo.
一人怒曰“吾当杀汝”,腾身直上虚空;
另一人待其降落,奉板相接。
Itaro ‘‘taṃ vadhissa’’nti, kuddho ākāsamuggami; Itaro otarantassa, phalakaṃ upanāmayi.
他心想:“我要把这盾牌砍断。”
他用剑砍向盾牌,把它甩开,随即又恼怒起来。
‘‘Chindā metaṃ saphalakaṃ’’, iti cintiya so pana; Phalakaṃ hani khaggena, taṃ muñciyi’ tarosayi.
长膝者正布置着放下的盾牌,就在那里倒下。
苏罗尼摩罗站起来后,用矛击打那倒下者。
Kappento muttaphalakaṃ, dīghajattu tahiṃ pati; Uṭṭhāya sūranimilo, patitaṃ sattiyā’hani.
普萨迭瓦吹响了螺号,泰米尔军队随即溃散。
伊罗罗也撤退了,他们杀了很多泰米尔人。
Saṅkhaṃ dhami phussadevo, senā bhijjittha dāmiḷi; Eḷaropi nivattittha, ghātesuṃ damiḷe bahū.
在那里也有一个水池,是阵亡者的血汇成的血池。
因此,它就以“库拉特瓦池”这个名字广为人知。
Tattha vāpi jalaṃ āsi, hatānaṃ lohitā vilaṃ; Tasmā kulatthavā pīti, nāmato vissutaṃ ahu.
Carāpetvā tahiṃ bheriṃ, duṭṭhagāmaṇi bhūpati; ‘‘Na hanissatu eḷāraṃ, maṃmuñciya paro’’iti.
自己披好铠甲,骑上同样披挂整齐的坎杜拉象,
紧追着埃喇拉,来到了南门。
Sannaddho sayamāruyha, sannaddhaṃ kaṇḍulaṃ kariṃ; Eḷāraṃ anubandhanto, dakkhiṇadvāramāgami.
在城南门,两位国王交战;
埃喇拉投出长矛,伽摩尼王却把它挡开了。
Puradakkhiṇadvāramhi, ubho yujjhiṃsu bhūmipā; Tomaraṃ khipi eḷāro, gāmaṇi tamavañcayi.
他以象牙刺彼象,又用自己的象(刺);
他掷长矛(击)埃喇拉,其人便与象俱仆于彼处。
Vijjhāpesi ca dantehi, taṃ hatthiṃ sakahatthinā; Tomaraṃ khipi eḷāraṃ, sahatthi tattha so pati.
从那以后,他打赢了战斗,拥有自己的车乘、军力和坐骑。
他把楞伽岛变成一片统一的领地,然后进入了都城。
Tato vijitasaṅgāmo, sayoggabalavāhano; Laṃkaṃ ekātapattaṃ so, katvāna pāvisi puraṃ.
在城里敲了鼓,让周围一由旬内的人们都听到;
他召集了众人,为埃喇拉王举行了供养。
Puramhi bheriṃ cāretvā, samantā yojane jane; Sannipātiya kāresi, pūjaṃ eḷārarājino.
其身殒落之处,以尖顶殿堂而焚化;
于彼处兴建支提,并施予护持。
Taṃ dehapatitaṭhāne, kūṭāgārena jhāpayi; Cetiyaṃ tattha kāresi, parihāramadāsi ca.
直到今天,兰卡的国王们来到那一带附近。
正是靠着那样的方式,他们不让乐器发出声响。
Ajjāpi laṃkāpatino, taṃ padesasamīpagā; Teneva parihārena, na vādāpenti tūriyaṃ.
如是,杜塔嘎玛尼降伏三十二泰米尔王;
独张一盖,遂为兰卡之主。
Evaṃ dvattiṃsa damiḷa, rājāno duṭṭhagāmaṇi; Gaṇhitvā ekacchattena, laṃkārajjamakāsi so.
当都城被攻破、陷落时,那个身形高大的战士
向埃喇拉禀报了外甥的英勇事迹。
Vijite nagare bhinne, yodho so dīghajattuko; Eḷārassa nivedetvā, bhāgineyyassa yodhataṃ.
为召自己那名叫哈卢卡的外甥前来,他遣人传去音信;
哈卢卡闻讯,便即起身赴召。
Tassa halluka nāmassa, bhāgineyyassa attano; Pesayī cāgamatthāya, tassa sutvāna halluko.
在埃喇拉被烧之后的第七天,就在这里;
他与六万一千名男子一同降临。
Eḷāradaḍḍhadivasā, sattame divase idha; Purisānaṃ sahassehi, saṭṭhiyā saha otari.
他因为羞愧,说“我要去战斗”,于是来到这里的大渡口。
Otiṇṇo so suṇitvāpi, patanaṃ tassa rājino; ‘‘Yujjhissāmī’’ti lajjāya, mahātitthaṃ idhāgamā.
他在拘兰巴哈拉迦村安下了军营。
国王听说他来了,就出兵去打仗。
Khandhāvāraṃ nivesesi, gāme koḷambahālake; Rājā tassā’gamaṃ sutvā, yuddhāya abhinikkhami.
武装好战斗装备、披挂整齐,骑上名叫坎杜拉的大象;
把象兵和战车排好,又让步兵一个不少地紧随其后。
Yuddhasannaha sannaddho, hatthimāruyha kaṇḍulaṃ; Hatthassa rathayo dhehi, pantīhi ca anunako.
优摩陀普萨天神,是岛上无双的射手;
身佩五兵之装,其余战士随后而行。
Ummādaphusso devo so, dīpe aggadhanuggaho; Dasaḍḍhāyudhasanaddho, sesayodhā ca anvaguṃ.
在激烈混战发生的地方,巴鲁卡披好铠甲,就站在那里;
他朝着国王的方向冲去,而象王坎杜拉……
Pavatte tumūle yuddhe, sannaddho bhalluko tahiṃ; Rājābhimukha māyāsi, nāgarājā tu kaṇḍulo.
那迅猛的速度慢下来,他一步一步地往后退。
军队也跟着他,慢慢地退了回去。
Taṃ vegamandibhāvatthaṃ, paccosakki saniṃ saniṃ; Senāpi saddhiṃ teneva, paccosakki saniṃ saniṃ.
国王说:“在过去的战斗中,这已经是第二十八次了;
“他从来没有退缩过,这是怎么回事,普萨迭瓦?”他说道。
Rājāha ‘‘pubbe yuddhesu, aṭṭhavīsatiyā ayaṃ; Na paccosakki kiṃ etaṃ, phussadevā’’ti āha so.
诸天神,无上之胜属我等,此象乃胜之地;
它回望而退,将立于胜处。
Jayo no paramo deva, jayabhūmi mayaṃ gajo; Paccosakkati pekkhanto, jayaṭhānamhi ṭhassati.
那头龙象随后退到一旁,普萨迭瓦正看着。
他稳稳地站在大寺的边界处。
Nāgo’tha paccosakkitvā, phussadevassa passato; Mahāvihārasīmante, aṭṭhāsi suppatiṭṭhito.
龙王就站在那里,泰米尔人巴鲁卡也在那儿。
他走到国王面前,嘲弄这位大地之主。
Tatraṭṭhito nāgarājā, bhalluko damiḷo tahiṃ; Rājābhimukhamāgantvā, uppaṇḍesi mahīpati.
Mukhaṃ pidhāya khaggena, rājā akkosi taṃ pana; ‘‘Rañño mukhamhi pātemi’’, iti kaṇḍañca so khipi.
Āhacca so khaggatalaṃ, kaṇḍo papati bhūmiyaṃ; ‘‘Mukhe viddho’’ti saññāya, ukkaṭṭhiṃ bhalluko akā.
贤者,有大威力的普萨迭瓦坐在国王身后。
他把箭射进那人的嘴里,箭擦过国王的耳环。
Rañño pacchā nisinno bho, phussadevo mahabbalo; Kaṇḍa khipimukhe tassa, ghaṭṭento rājakuṇḍalaṃ.
将国王置于脚边,当他倒下时,
又掷出另一支箭,射穿了他的膝盖。
Rājānaṃ pādato katvā, patamānassa tassa tu; Khipitvā aparaṃ kaṇḍaṃ, vijjhitvā tassa jaṇḍukaṃ.
快手者以国王为头(在前),令跋卢迦坠落;
跋卢迦既倒,胜利之声遂起。
Rājānaṃ sīsato katvā, pātesī lahuhatthako; Bhalluke patite tasmiṃ, jayanādo pavattatha.
普萨迭瓦就在那里,为了说明自己的过失;
他亲手割断自己的耳垂,让鲜血流出一把。
Phussadevo tahiṃyeva, ñāpetuṃ dosa mattano; Kaṇḍavalliṃ sakaṃ chetvā, pasataṃ lohitaṃ sayaṃ.
Radha 见之,遂呈示于王;王见而问曰:“此是何物?”
彼答大地之主曰:“大王,此刑罚乃加于我身。”
Radhaññā dassesi taṃ disvā, rājā taṃ pucchi‘‘kiṃ’’iti; Rāja daṇḍo kato meti, so avoca mahīpati.
愤怒就是嗔,这一点已经说过了,
他说了耳环被碰击的事。
把没有过失的人当成有过失的人,
兄弟,你在做什么?
Kodho dosoti vuttova, Āha kuṇḍala ghaṭṭanaṃ; Adosaṃ dosamaññāya, Kimetaṃ kari bhātika.
Iti vatvā mahārājā, kataññu idha māha ca; ‘‘Kaṇḍānucchaviko tuyhaṃ, sakkāro hessate mahā.
杀光了所有泰米尔人之后,这位国王就被认定已经赢得胜利、打败了敌人。
登上高楼,坐在那里的狮子座上。
Ghātetvā damiḷe sabbe, rājā laddhajayo kato; Pāsāda talamāruyha, sīhāsanagato tahiṃ.
于乐者与群臣之中,取来普萨迭瓦之箭;
命人安置已毕,复以箭羽令其直立地上。
Nāṭakāmacca majjhamhi, phussadevassa taṃ saraṃ; Āṇāpetvā ṭhapāpetvā, puṃkhena ujukaṃ tale.
用钱币一层一层浇覆在那支箭上;
让人盖好之后,就在那时交给了普萨迭瓦。
Kahāpaṇehi kaṇḍaṃ taṃ, āsitte’yu parūpari; Chādāpetvā dāpesi, phussadevassa taṃ khaṇe.
国王宫殿的平台上,国王于是(在此),平台装饰得富丽堂皇;
熏香与灯火明亮燃烧,各种香气交织在一起。
Narindapāsādatale, narindotha alaṅkate; Sugandhadīpujjalite, nānāgandhasamāyute.
舞者团体所庄严装饰,天女们所庄严装饰;
厚铺着无价覆盖物的床榻,柔软又美好。
Nāṭaka janayogena, accharāhi ca bhūsite; Anagghattharaṇatthiṇṇe, muduke sayane subhe.
纵卧荣华,极目盛景;
忆念曾屠巨军之业,终不得安。
Sayito sirisampattiṃ, mahatiṃ apipekkhiya; Kataṃ akkhobhiṇighātaṃ, saranto na sukhaṃ labhi.
在央俱提岛上的阿拉汉们,知道了他心里所想的那些事;
他们派出了八位阿拉汉,去安慰那位君主。
Yiyaṅgudīpe arahanto, ñatvā taṃ tassatakkitaṃ; Aṭṭhā’rahante pāhesuṃ, tamassāsetumissaraṃ.
中夜时分,他们来到王门而下;
通报了自己的到来后,便登上高台。
Āgamma te majjhāyāme, rāja dvāramhi otaruṃ; Nivedi tabbhāgamanā, pāsāda talemāruhuṃ.
礼敬彼众后,大王请他们就座;
作种种恭敬后,问其来因。
Vanditvā te mahārāja, nisīdāpiya āsane; Katvā vividhasakkāraṃ, pucchi āgatakāraṇaṃ.
人主啊,我等乃比央俱提岛僧团所遣,
为安慰他;国王又对彼等说。
Piyaṅgudīpe saṅghena, pesitaṃ manujādhipa; Tamassā sayituṃ amhe, iti rājā punā’hate.
“尊者,我要怎样才能得到安慰呢?
阿閦婆大军,就这样被下令屠杀了。”
‘‘Kathaṃ nu bhante assāso, mama hessati yena me; Akkhobhiṇimahāsena, ghāto kārāpito’’iti.
‘‘Saggamaggantarāyo ca, natthi te tena kammunā;
如果在这里一个半人被杀了,人主啊。
Dīyaḍḍhamanujā ce’ttha, ghātitā manujādhipa.
一个人安住在皈依中,另一个人则安住在五戒上;
有邪见而且破戒的人,其余的人则和畜生差不多。
Saraṇesu ṭhito eko, pañcasīlepi cā’paro; Micchādiṭṭhi ca dussīlo, sesā pasusamāmatā.
你将会让佛陀的教法广泛传播开来。
因此,人主,你要清除心中的烦恼杂念。
Jotayissasi ceva tvaṃ, bahudhā buddhasāsanaṃ; Manovilekhaṃ tasmā tvaṃ, vinodaya narissara.
他们这样对大王说完后,大王从他们那里得到了安慰。
向他们礼敬并送别之后,他躺下来,又继续思索。
Iti vutto mahārājā, tehi assāsamāgato; Vanditvā te visajjetvā, sayito puna cintayi.
任何时候都不要在没有僧团的情况下吃东西。”
就这样,父母与孩子就食物立誓。
Vinā saṅghena āhāraṃ, mābhuñjetha kadācipi’’; Iti mātāpitā’hāre, sapiṃsu dahare’ vano.
未施比丘僧众,岂已食耶?如是念已;
晨朝受斋时,彼见一粒胡椒。
Adatvā bhikkhusaṅghassa, bhuttaṃ atthi nukho iti; Addasa pātarāsamhi, ekaṃ maricavaṭṭikaṃ.
即使已为僧团预留之后却仍自己用了,是因为没有正念。
他心想:“为了那件事,我应当受罚。”
Saṅghassa aṭṭhapetvāva paribhuttaṃ satiṃ vinā; Tadatthaṃ daṇḍakammaṃ me, kattabbanti ca cintayi.
念此人间一俱胝众遭杀害,
此乃由贪欲之故,当善作意其过患。
应当这样作意:那毁灭一切的无常性,萨度,萨度。
这样,他就能从苦中解脱,很快达到善趣或伟大的境界。
Ete tenekakoṭi idha manujagaṇe ghātite cintayitvā, Kāmānaṃ hetu etaṃ manasi ca kayirā sādhu ādīnavaṃ taṃ; Sabbesaṃ ghātaniṃ taṃ manasi ca kayirā’ niccataṃ sādhu sādhu, Evaṃ dukkhā pamokkhaṃ subhagati mahavā pāpuṇeyyā’cīrenāti.