第二十五章
Pañcavīsatima pariccheda
杜达伽摩尼的胜利
Duṭṭhagāmaṇi vijayo
杜达伽摩尼王随后,行摄受民众之事;
将舍利安置于矛上,率领车乘、军力与象马。
Duṭṭhagāmaṇirājā’tha , katvāna janasaṅgahaṃ; Kunte dhātuṃ nidhāpetvā, sayoggabalavāhano.
前往提舍大寺,顶礼僧团后,如此说道:
我将前往恒河彼岸,令教法光耀。
Gantvā tissamahārāmaṃ, vanditvā saṅghamabravi; ‘‘Pāragaṅgaṃ gamissāmi, jotetuṃ sāsanaṃ ahaṃ.
Sakkātuṃ bhikkhavo detha, amhehi sahagāmino; Maṅgalañceva rakkhā ca, bhikkhūnaṃ dassanaṃ hino.
僧团对五百位修行者施以惩罚羯磨;
国王携同比丘僧团,从那里出发;
Adāsi daṇḍakammatthaṃ, saṅgho pañcasataṃ yatī; Bhikkhusaṅghatamādāya, tato nikkhamma bhūpati.
Sodhāpetvāna malaye, idhāgamanamañjasaṃ; Kaṇḍulaṃ hatthimāruyha, yodhehi parivārito.
率领庞大的军队,出发前往战斗;
与大军会合,前往阿古塔哈拉卡。
Mahatā balakāyena, yuddhāya abhinikkhami; Mahāgāmena sambaddhā, senāgā’guttahālakaṃ.
Mahiyaṅgaṇamāgamma, chattaṃ damiḷamaggahī; Ghātetvā damiḷe tattha, āgantvā ambatitthakaṃ.
Gaṅgā parikhāsampannaṃ, titthambadamiḷaṃ pana; Yujjhaṃ catūhi mā sehi, katahatthaṃ mahabbalaṃ.
Mātaraṃ dassayitvāna, tena lesena aggahi; Tatooruyha damiḷe, sattarāje mahabbale.
仅一日间便已擒获,大力者令其安稳;
依此给予军队财富,故名为安稳园。
Ekāheneva gaṇhitvā, khemaṃ katvā mahabbalo; Balassā’dā dhanaṃ tena, khemārāmoti vuccati.
于大库塔内部低洼处,多诺捉住了牛王;
哈拉科拉之主权,纳利索巴之纳利卡。
Mahākoṭṭhantare sobbhe, doṇo gavaramaggahī; Hālakole issariyaṃ, nāḷisobbhamhi nāḷikaṃ.
于长怖池之处,他又捕获了长怖;
于龟背之处,历经四月取得猴头。
Dīghābhayagallakamhi, gaṇhi dīghābhayampi ca; Kacchipiṭṭhe kapisīsaṃ, catumāsena aggahi.
他于敲击城得锤,复于彼处得犁辇;
于瓦希塔处得瓦希塔玩偶,复于村长处得村长。
Koṭanagare koṭañca, tato hālavahāṇakaṃ; Vahiṭṭhe vahiṭṭhadamiḷaṃ, gāmaṇimhi ca gāmaṇiṃ.
他于瓮村得瓮,复于欢喜村得欢喜儿;
于树桩村取一树桩;于 Tambuṇṇa 处,则取其二。
Kumbhagāmamhi kumbhañca, nandigāmamhi nandikaṃ; Gaṇhi khāṇuṃ khāṇugāme, dve tu tambuṇṇame pana.
于名为 Tambauṇṇa 之处,取得舅父与外甥;
于阎浮树处与 Sosa 处取得;此村即依此而得名。
Mātulaṃ bhāgineyyañca, tambauṇṇamanāmake; Jambucaggahī soso ca, gāmo’hu taṃ tadavhayo.
‘‘Ajānitvā sakaṃsenaṃ, ghātenti sajanā’’ iti; Sutvāna saccakiriyaṃ, akarī tattha bhūpati.
为王国安乐而精进,此绝非我所为;
我此所为,正是为了确立正自觉者的教法。
Rajjasukhāya vāyāmo, nāyaṃ mama kadācipi; Sambuddha sāsanasseva, ṭhapanāya ayaṃ mama.
Tena saccena mesenā-kāyopagatabhaṇḍikaṃ; Jālavaṇṇaṃva hotūti, taṃ tathevatadā ahu.
达米拉族人在恒河岸边,杀戮残暴,尽行屠戮;
为求庇护,他们进入了维吉塔城。
Gaṅgātīramhi damiḷā, sabbe ghātitasesakā; Vijitaṃ nagaraṃ nāma, saraṇatthāya pāvisuṃ.
Phāsuke aṅgaṇaṭhāne, khandhāvāraṃ nivesayi; Taṃ khandhāvāra.....ṭhīti, nāmenā’hosi pākaṭaṃ.
国王为攻克维吉塔城,正审察筹谋;
见到这位难提密多,便令放出堪度勒象。
Vijitanagaragāhatthaṃ, vīmaṃsanto narādhipo; Disvā’yantaṃ nandimittaṃ, visajjāpesi kaṇḍulaṃ.
难提密多将前来捕捉的大象加以制伏;
按压其双牙之后,令它蹲坐于地。
Gaṇhituṃ āgataṃ hatthiṃ, nandīmitto karehitaṃ; Ubho dante pīḷayitvā, ukkuṭikaṃ nisīdayi.
难提密多正是在那里凭借大象与它搏斗;
因此,那座村庄便得名‘象战村’。
Hatthinā nandimitto tu, yasmā yattha ayujjhi so; Tasmā tattha tato gāmo, hatthiporoti vuccati.
Vīmaṃsitvā ubho rājā, vijitaṃ nagaraṃ agā; Yodhānaṃ dakkhiṇadvāre, saṅgāmo āsi bhiṃsano.
于东门处,那位维卢苏摩那;
杀死了众多骑马的泰米尔人,不计其数。
Puratthimamhi dvāramhi, so veḷusumano pana; Aneka saṅkhe damiḷe, assāruḷhe aghātayi.
泰米尔人封住了城门,国王派出战士;
坎努罗、难提蜜多与苏罗尼蜜罗在南门。
Dvāraṃ thakesuṃ damiḷā, rājā yodhe visajjayi; Kaṇṇulo nandimitto ca, suranimilo ca dakkhiṇe.
大索诺与戈陀,
以及长老之子,这三位;
在三个城门处,种种作业进行着,
那时,其余的作业在其他门处进行。
Mahāsoṇo ca goṭṭho ca, Thera putto ca te tayo; Dvāresu tīsu kammāni, Itaresu tadā karuṃ.
那座城有三重壕沟,以高墙庇护;
铁铸之门,敌人难以攻破。
Nagaraṃ taṃ tiparikhaṃ, uccapākāra gopitaṃ; Ayokammakatadvāraṃ, arīhi duppadhaṃsiyaṃ.
双膝稳立,以象牙摧毁石制的武器;
那大象宛如砖石,径直走向铁门。
Jāṇūhi ṭhatvā dāṭhāhi, bhinditvāna silāyudhā; Iṭṭhakā ceva hatthi so, ayodvāramupāgami.
Gopuraṭṭhā tu damiḷā, khipiṃsu vividhā’yudhe; Pakkaṃ ayoguḷañceva, kathikañca silesikaṃ.
Piṭṭhiṃ khitte silesamhi, dhūpāyante’tha kaṇḍulo; Vedanaṭṭo’dakaṭhānaṃ, gantvāna tattha ogahī.
这并非你的饮酒,也非破开铁门;
“去,将城门打开!”牛棚之主这样说道。
Na idaṃ surāpāṇaṃ te, ayodvāra vighāṭanaṃ; Gaccha dvāraṃ vighāṭehi, iccāhagoṭṭhayimbaro.
那最胜之象心生骄慢,发出鹤鸣之声,
从水中起身,傲然立于陆地。
So mānaṃ janayitvāna, koñcaṃ katvā gajuttamo; Udakā uṭṭhahitvāna, thale aṭṭhāsi dappavā.
Hatthivajje viyojetvā, silesaṃ osadhaṃ akā; Rājā āruyha hatthiṃ taṃ, kumbhe phusiyapāṇinā.
“在全楞伽岛,我把王国赐予你,吾儿坎杜拉,”
如此令他欢喜,又以殊胜膳食供养之。
‘‘Laṃkādīpamhi sakale, rajjaṃ te tāta kaṇḍula; Dammī’’ti taṃ tosayitvā, bhojetvā varabhojanaṃ.
用布包裹好后,令其妥善穿戴;
将七层水牛皮,绑缚在皮盾之上。
Veṭhayitvā sāṭakena, kārayitvā suvammitaṃ; Sattaguṇaṃ māhisacammaṃ, bandhetvā cammapiṭṭhiyaṃ.
Tasso’ paritelacammaṃ, dāpetvā taṃ visajjayi; Asanīviya gajjanto, so gahetvā’paddave saha.
他以獠牙刺穿门板,用脚踏击门槛;
那扇带有横闩的门,轰然倒在地上。
Padaraṃ vijjhi dāṭhāhi, ummāraṃ padasā’hani; Saddhārabāhaṃ taṃ dvāraṃ, bhūmiyaṃ saravaṃ pati.
城门处,一堆木料正坠落在象背上;
欢喜兆象以双臂环护,随即将它推开;
Gopure dabbasambhāraṃ, patantaṃ hattipiṭṭhiyaṃ; Bāhāhi pariharitvāna, nandīmitto pavaṭṭayi.
坎杜拉见此举动,心生欢喜;
它便舍弃了先前所怀的獠牙与脊背之仇。
Disvāna tassa kiriyaṃ, kaṇḍulo tuṭṭhamānaso; Dāṭhāpīṭhanaveraṃ taṃ, chaḍḍhesi paṭhamaṃ kataṃ.
Atthano piṭṭhitoyeva, pavesatthāya kaṇḍulo; Nivattitvāna oloki, yodhaṃ tattha gajuttamo.
‘‘Hatthinākatamaggena, nappavekkhāmahaṃ’’iti; Nandīmitto vicintetvā, pākāraṃ hani bāhunā.
So aṭṭhārasahatthucco, patiaṭṭhusabho kira; Oloki suranimalaṃ, anicchaṃ sopi taṃ pathaṃ.
Laṅghayitvāna pākāraṃ, Nagarabbhantare pati; Bhinditvā dvāramekekaṃ, Goṭṭho soṇova pāvisi.
象抓住了车轮,友人弥多抓住了敞车的棚架;
椰子树为牛群所据,清净者执最上利剑。
Hattī gahetvā rathacakkaṃ, mitto sakaṭapañjaraṃ; Nāḷikerataruṃ goṭṭho, nimmalo khaggamuttamaṃ.
大叶棕树、巨犬,长老之子、大药,
他们各自沿街而行,在那里击溃了达米拉人。
Tālarukkhaṃ mahāsoṇo, theraputto mahāgadaṃ; Visuṃ visuṃ vīthigatā, damiḷe tattha cuṇṇayuṃ.
攻破毗吉多城之后,这位刹帝利历时四月;
然后前往山城,于山中击杀了达米拉人。
Vijitaṃ nagaraṃ bhetvā, catumāsena khattiyo; Tatho girilakaṃ gantvā, giriyaṃ damiḷaṃ hani.
接着前往大城,该城有三道大护城河;
迦昙波花藤周匝围绕。
Gantvā mahelanagaraṃ, timahāparikhaṃ tato; Kadamba pupphavallīhi, samantā parivāritaṃ.
其处仅有一门,难以进入,于彼住了四个月;
那位君主以谋略战擒获了大城王。
Ekadvāraṃ duppavesaṃ, catumāse vasaṃ tahiṃ; Gaṇhi mahelarājānaṃ, mantayuddhena bhūmipo.
随后,大地之主来到阿努罗陀城;
在波利多迦山附近扎下营垒。
Tato’nurādhanagaraṃ, āgacchanto mahīpati; Khandhāvāraṃ nivesesi, paritokāsapabbataṃ.
Māsamhi jeṭṭhamūlamhi, taḷākaṃ tattha kāriya; Jalaṃ kīḷi tahiṃ gāmo, posonanagaravhayo.
听闻杜达伽摩尼王为战而来,
大地之主埃罗召来众大臣,说道:
Taṃ yuddhāyāgataṃ sutvā, rājānaṃ duṭṭhagāmaṇiṃ; Amacce sannipātetvā, eḷāro āha bhūmipo.
那位国王也亲自上阵,
他的战士们亦声名显赫;
大臣们,又当如何行事?
‘‘So rājā ca sayaṃyodho, Yodhā cassa mahūkira; Amacco kinnu kātabbaṃ, Kinti maññanti no ime.
埃罗王的勇士们,以迪伽姜度为首;
他们立下决心:“明日,我们将开战。”
Dīghajattuppabhutayo, yodhā eḷārarājino; ‘‘Suve yuddhaṃ karissāmi’’, iti te nicchayaṃ karuṃ.
杜达伽摩尼王与母亲商议后,
依母亲之意,建造了三十二座堡垒。
Duṭṭhagāmaṇirājāpi, mantetvā mātuyā saha; Tassā matena kāresi, dvattiṃsa balakoṭṭhake.
Rājacchattadhare tattha, ṭhapesi rājarūpake; Abbhantare koṭṭhake tu, sayaṃ aṭṭhāsi bhūpati.
厄拉勒王披挂整齐,乘着如山岳般的象王;
登上那调御精良、强健有力的车乘,奔赴彼处。
Eḷārarājā sannaddho, mahāpabbata hatthinaṃ; Āruyha agamā tattha, sayogga balavāhano.
战斗进行时,那臂长力大的壮士;
手持剑盾,搏杀之际,令人畏惧;
Saṅgāme vattamānamhi, dīghajattu mahabbalo; Ādāya khaggaphalakaṃ, yujjhamāno bhayānako.
八臂高擎盾牌,那王者之形直冲虚空;
以剑斩破,先摧军寨。
Hatthe aṭṭharasu’ggantvā, nabhaṃ taṃ rājarūpakaṃ; Chinditvā asinā bhindi, paṭhamaṃ balakoṭṭhakaṃ.
如是击破其余后,大力者复摧军寨;
他便走向伽摩尼王所耸立的军寨。
Evaṃ sesepi bhinditvā, malakoṭṭhe mahabbalo; Ṭhitaṃ gāmaṇirājena, balakoṭṭhamupāgami.
那位如天神般光辉的勇士,紧随行进中的国王身后;
大力勇士报上自己的名字后,便对他呵斥。
Yodho so suranimalo, gacchantaṃ rājino’pari; Sāvetvā attano nāmaṃ, tamakkosi mahabbalo.
另一人怒道:‘我必杀你!’随即冲上天空;
当另一人降下时,他将盾牌迎了上去。
Itaro ‘‘taṃ vadhissa’’nti, kuddho ākāsamuggami; Itaro otarantassa, phalakaṃ upanāmayi.
他心想“我要割断这盾牌”后,
便以剑击打盾牌,将其解开,迅速放下。
‘‘Chindā metaṃ saphalakaṃ’’, iti cintiya so pana; Phalakaṃ hani khaggena, taṃ muñciyi’ tarosayi.
他制作了无盾之盾,长颈者便倒在那里;
他起身,像英雄一般眨着眼,以矛击打倒下的敌人。
Kappento muttaphalakaṃ, dīghajattu tahiṃ pati; Uṭṭhāya sūranimilo, patitaṃ sattiyā’hani.
Saṅkhaṃ dhami phussadevo, senā bhijjittha dāmiḷi; Eḷaropi nivattittha, ghātesuṃ damiḷe bahū.
那里仍有积水,是阵亡者的血汇聚成的血池;
从此,它便以‘库拉特瓦池’之名广为人知。
Tattha vāpi jalaṃ āsi, hatānaṃ lohitā vilaṃ; Tasmā kulatthavā pīti, nāmato vissutaṃ ahu.
杜塔伽摩尼国王命人在那里击鼓巡行后,
“除我之外,他人不得杀害伊罗罗”,如是说。
Carāpetvā tahiṃ bheriṃ, duṭṭhagāmaṇi bhūpati; ‘‘Na hanissatu eḷāraṃ, maṃmuñciya paro’’iti.
亲自披挂整齐,骑上全副武装的象堪杜拉;
追击伊罗罗,来到南门。
Sannaddho sayamāruyha, sannaddhaṃ kaṇḍulaṃ kariṃ; Eḷāraṃ anubandhanto, dakkhiṇadvāramāgami.
Puradakkhiṇadvāramhi, ubho yujjhiṃsu bhūmipā; Tomaraṃ khipi eḷāro, gāmaṇi tamavañcayi.
Vijjhāpesi ca dantehi, taṃ hatthiṃ sakahatthinā; Tomaraṃ khipi eḷāraṃ, sahatthi tattha so pati.
于是,这位战斗的胜利者,拥有自己的车乘、战力与坐骑,
他使楞伽归于统一之后,进入了都城。
Tato vijitasaṅgāmo, sayoggabalavāhano; Laṃkaṃ ekātapattaṃ so, katvāna pāvisi puraṃ.
在城中击鼓之后,召集了方圆一由旬的人们;
召集众人之后,他为伊罗罗王举行了供养。
Puramhi bheriṃ cāretvā, samantā yojane jane; Sannipātiya kāresi, pūjaṃ eḷārarājino.
Taṃ dehapatitaṭhāne, kūṭāgārena jhāpayi; Cetiyaṃ tattha kāresi, parihāramadāsi ca.
直至今日,楞伽的君王们来到该地附近时,
正是凭此供养,他们不令乐器奏响。
Ajjāpi laṃkāpatino, taṃ padesasamīpagā; Teneva parihārena, na vādāpenti tūriyaṃ.
就这样,杜吒伽摩尼将三十二位达米腊国王
悉数擒获,他即以一统之伞盖执掌了楞伽国政。
Evaṃ dvattiṃsa damiḷa, rājāno duṭṭhagāmaṇi; Gaṇhitvā ekacchattena, laṃkārajjamakāsi so.
在胜利之城被攻破时,那位身形瘦长的勇士
向埃罗罗王禀报了外甥的英勇事迹
Vijite nagare bhinne, yodho so dīghajattuko; Eḷārassa nivedetvā, bhāgineyyassa yodhataṃ.
他派遣自己名为哈卢卡的外甥前来助战。哈卢卡听闻此事后
听闻他的消息后,哈卢卡便来了。
Tassa halluka nāmassa, bhāgineyyassa attano; Pesayī cāgamatthāya, tassa sutvāna halluko.
在埃拉罗被焚烧后的第七日,于此地,
他与六万男子一同降临。
Eḷāradaḍḍhadivasā, sattame divase idha; Purisānaṃ sahassehi, saṭṭhiyā saha otari.
他虽已听闻那位国王的败亡,却仍降临,
出于羞愧,他说‘我将战斗’,便来到了大渡口。
Otiṇṇo so suṇitvāpi, patanaṃ tassa rājino; ‘‘Yujjhissāmī’’ti lajjāya, mahātitthaṃ idhāgamā.
Khandhāvāraṃ nivesesi, gāme koḷambahālake; Rājā tassā’gamaṃ sutvā, yuddhāya abhinikkhami.
披挂好战斗甲胄,骑上名为甘度拉的大象;
他将大象与战车排列成行,并以队列紧随其后。
Yuddhasannaha sannaddho, hatthimāruyha kaṇḍulaṃ; Hatthassa rathayo dhehi, pantīhi ca anunako.
那位名为优摩陀普萨的天神,乃是岛上无匹的射手;
十种兵器全副武装,其余战士紧随其后。
Ummādaphusso devo so, dīpe aggadhanuggaho; Dasaḍḍhāyudhasanaddho, sesayodhā ca anvaguṃ.
在那场激烈而混乱的战斗中,巴鲁卡全副武装,屹立其间;
你朝着国王的方向冲去,而象王甘度拉却……
Pavatte tumūle yuddhe, sannaddho bhalluko tahiṃ; Rājābhimukha māyāsi, nāgarājā tu kaṇḍulo.
为使它的速度放缓,他徐徐后退;
军队也随他一同,缓缓退却。
Taṃ vegamandibhāvatthaṃ, paccosakki saniṃ saniṃ; Senāpi saddhiṃ teneva, paccosakki saniṃ saniṃ.
国王说:「往昔交战以来,这已是第二十八次;
他从未后退过,这是何故,普萨天?」他说道。
Rājāha ‘‘pubbe yuddhesu, aṭṭhavīsatiyā ayaṃ; Na paccosakki kiṃ etaṃ, phussadevā’’ti āha so.
「天王,我们已获最大的胜利,这头大象便是我们的胜利之地;
龙象后退时凝神注视,将立于胜利之处。
Jayo no paramo deva, jayabhūmi mayaṃ gajo; Paccosakkati pekkhanto, jayaṭhānamhi ṭhassati.
尔后,龙象退了回来,而普萨天神正注视着;
在大寺的边界处,龙象安稳而立。
Nāgo’tha paccosakkitvā, phussadevassa passato; Mahāvihārasīmante, aṭṭhāsi suppatiṭṭhito.
龙王立于彼处,巴鲁卡与达弥罗亦在其处;
他来到国王面前,嘲弄这位大地之主。
Tatraṭṭhito nāgarājā, bhalluko damiḷo tahiṃ; Rājābhimukhamāgantvā, uppaṇḍesi mahīpati.
国王以剑掩面,呵斥了他;
“我要射中国王的面”,说着他便射出箭。
Mukhaṃ pidhāya khaggena, rājā akkosi taṃ pana; ‘‘Rañño mukhamhi pātemi’’, iti kaṇḍañca so khipi.
箭射中剑面,掉落在地;
巴鲁卡以为“射中了面”,便发出欢呼。
Āhacca so khaggatalaṃ, kaṇḍo papati bhūmiyaṃ; ‘‘Mukhe viddho’’ti saññāya, ukkaṭṭhiṃ bhalluko akā.
具足大威力的普萨天神,坐在国王身后;
将箭射入他口中,同时擦过国王的耳环。
Rañño pacchā nisinno bho, phussadevo mahabbalo; Kaṇḍa khipimukhe tassa, ghaṭṭento rājakuṇḍalaṃ.
当他倒下时,竟从国王的脚边开始……
又射一箭,射穿了他的膝盖。
Rājānaṃ pādato katvā, patamānassa tassa tu; Khipitvā aparaṃ kaṇḍaṃ, vijjhitvā tassa jaṇḍukaṃ.
Rājānaṃ sīsato katvā, pātesī lahuhatthako; Bhalluke patite tasmiṃ, jayanādo pavattatha.
触天便在那里,为了表明自己的过失;
他亲手割断箭藤,洒出自己的一握鲜血。
Phussadevo tahiṃyeva, ñāpetuṃ dosa mattano; Kaṇḍavalliṃ sakaṃ chetvā, pasataṃ lohitaṃ sayaṃ.
“国王,这惩罚是加于我身的。”那位大地之主如此说道。
Radhaññā dassesi taṃ disvā, rājā taṃ pucchi‘‘kiṃ’’iti; Rāja daṇḍo kato meti, so avoca mahīpati.
“愤怒即是过失”如此说后,
他讲述了耳环的敲击之事。
Kodho dosoti vuttova, Āha kuṇḍala ghaṭṭanaṃ; Adosaṃ dosamaññāya, Kimetaṃ kari bhātika.
大王言毕,又说道:“知恩者啊,”
你将得到与箭刑相配的极大尊崇。
Iti vatvā mahārājā, kataññu idha māha ca; ‘‘Kaṇḍānucchaviko tuyhaṃ, sakkāro hessate mahā.
诛灭达米勒诸众,王已克敌取胜;
登临宫阙高台,端坐于狮子座上。
Ghātetvā damiḷe sabbe, rājā laddhajayo kato; Pāsāda talamāruyha, sīhāsanagato tahiṃ.
Nāṭakāmacca majjhamhi, phussadevassa taṃ saraṃ; Āṇāpetvā ṭhapāpetvā, puṃkhena ujukaṃ tale.
Kahāpaṇehi kaṇḍaṃ taṃ, āsitte’yu parūpari; Chādāpetvā dāpesi, phussadevassa taṃ khaṇe.
在庄严的王宫殿台上,装饰着王者的伞盖;
香灯辉耀,种种芬芳交融。
Narindapāsādatale, narindotha alaṅkate; Sugandhadīpujjalite, nānāgandhasamāyute.
Nāṭaka janayogena, accharāhi ca bhūsite; Anagghattharaṇatthiṇṇe, muduke sayane subhe.
卧于其上,亦不希求更胜的天神荣华;
忆念那已造作的无量杀业,他不得安乐。
Sayito sirisampattiṃ, mahatiṃ apipekkhiya; Kataṃ akkhobhiṇighātaṃ, saranto na sukhaṃ labhi.
在比央俱提岛上的阿拉汉们,了知他心中所思之事;
他们派遣了八位阿罗汉,前去安慰那位君主。
Yiyaṅgudīpe arahanto, ñatvā taṃ tassatakkitaṃ; Aṭṭhā’rahante pāhesuṃ, tamassāsetumissaraṃ.
他们于正午时分抵达时,国王下到了宫门处;
通报他们的到来后,便登上了宫殿平台。
Āgamma te majjhāyāme, rāja dvāramhi otaruṃ; Nivedi tabbhāgamanā, pāsāda talemāruhuṃ.
大王,他们礼拜后,被请就座;
行种种礼敬之后,便询问来意。
Vanditvā te mahārāja, nisīdāpiya āsane; Katvā vividhasakkāraṃ, pucchi āgatakāraṇaṃ.
人主啊,由比央俱提岛的僧团派遣;
“为了安抚他,我们才被派来。”国王再次说道。
Piyaṅgudīpe saṅghena, pesitaṃ manujādhipa; Tamassā sayituṃ amhe, iti rājā punā’hate.
“尊者,我如何才能得到安慰?我因何事
而令人屠戮了这无可撼动的庞大军队。”
‘‘Kathaṃ nu bhante assāso, mama hessati yena me; Akkhobhiṇimahāsena, ghāto kārāpito’’iti.
‘‘Saggamaggantarāyo ca, natthi te tena kammunā;
若此处有一个半人被杀,人主啊。
Dīyaḍḍhamanujā ce’ttha, ghātitā manujādhipa.
一人安住于皈依,另一人安住于五戒;
邪见且恶戒者,余者与畜生无异。
Saraṇesu ṭhito eko, pañcasīlepi cā’paro; Micchādiṭṭhi ca dussīlo, sesā pasusamāmatā.
你必将令佛法流布,广传多方;
是故,人主,你当遣除心中之忧扰。
Jotayissasi ceva tvaṃ, bahudhā buddhasāsanaṃ; Manovilekhaṃ tasmā tvaṃ, vinodaya narissara.
他们这般告诉大王后,大王获得了安慰;
向他们顶礼、送别之后,他躺下来,又沉入思惟。
Iti vutto mahārājā, tehi assāsamāgato; Vanditvā te visajjetvā, sayito puna cintayi.
‘离开僧团,任何时候都不应独自受用食物’;
据说,父母在饮食上对年幼的孩子这样约束。
Vinā saṅghena āhāraṃ, mābhuñjetha kadācipi’’; Iti mātāpitā’hāre, sapiṃsu dahare’ vano.
“未施与比丘僧团而受用,是否有过失?”他这样思惟。
Adatvā bhikkhusaṅghassa, bhuttaṃ atthi nukho iti; Addasa pātarāsamhi, ekaṃ maricavaṭṭikaṃ.
Saṅghassa aṭṭhapetvāva paribhuttaṃ satiṃ vinā; Tadatthaṃ daṇḍakammaṃ me, kattabbanti ca cintayi.
他思惟那些在此人间被杀害的无数人群,
应善作意:“这是诸欲的过患。”
Ete tenekakoṭi idha manujagaṇe ghātite cintayitvā, Kāmānaṃ hetu etaṃ manasi ca kayirā sādhu ādīnavaṃ taṃ; Sabbesaṃ ghātaniṃ taṃ manasi ca kayirā’ niccataṃ sādhu sādhu, Evaṃ dukkhā pamokkhaṃ subhagati mahavā pāpuṇeyyā’cīrenāti.