礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
《大史》巴利文本
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Mahāvaṃsapāḷi
第一章解释
268 段
前往玛希央格纳
Mahiyaṅgaṇāgamanaṃ
礼敬了正自觉者,他极为清净,生于清净的家族;
我要讲述《大史》,它涉及各种不同的人和事,有少也有多。
Namassitvāna sambuddhaṃ, susuddhaṃ suddhavaṃsajaṃ; Mahāvaṃsaṃ pavakkhāmi, nānānūnādhikārikaṃ.
Porāṇehi kato’peso, ativitthārito kvaci; Atīva kvaci saṃkhitto, anekapunaruttako.
远离了那些过失,又能轻松掌握并受持。
能让人生起清净信心和警醒,并且是从听闻而来的。
Vajjitaṃ tehi dosehi, sukhaggahaṇadhāraṇaṃ; Pasādasaṃvegakaraṃ, sutito ca upāgataṃ.
在能让人生起净信的地方,也同样在能让人生起警醒的地方;
请听那能让人生起净信与警醒的法。
Pasādajanake ṭhāne, tathā saṃvegakārake; Janayanto pasādañca, saṃvegañca suṇātha taṃ.
在过去,我们的胜者见到燃灯正觉者之后,
为了把世间从苦里解脱出来,他发愿要觉悟。
Dīpaṅkarañhi sambuddhaṃ, passitvā no jino purā; Lokaṃ dukkhā pamocetuṃ, bodhāya paṇidhiṃ akā.
此后,正觉孔丹尼亚、吉祥牟尼、
善意佛、雷瓦达佛、须毗多大牟尼。
Tato tañceva sambuddhaṃ, koṇḍaññaṃ maṅgalaṃ muniṃ; Sumanaṃ revataṃ buddhaṃ, sobhitañca mahāmuniṃ.
无比见者正觉者、莲华佛、那拉达胜者;
莲华上正觉者,以及善慧如来。
Anomadassiṃ sambuddhaṃ, padumaṃ nāradaṃ jinaṃ; Padumuttarasambuddhaṃ, sumedhañca tathāgataṃ.
善生,喜见与见义导师;
见法与悉达多,还有帝萨、普萨胜者,同样地。
Sujātaṃ piyadassiñca, atthadassiñca nāyakaṃ; Dhammadassiñca siddhatthaṃ, tissaṃ phussajinaṃ tathā.
维巴西佛、西奇佛正自觉者,韦萨布正自觉者、威德无上者;
还有咖咕桑特正觉者,以及果纳嘎玛那佛。
Vipassiṃ sikhīsambuddhaṃ, sambuddhaṃ vessabhuṃ vibhuṃ; Kakusandhañca sambuddhaṃ, koṇāgamanameva ca.
大雄令迦叶、善逝等二十四正觉欢喜,
由彼等授记当得菩提。
Kassapaṃ sugatañca’me, sambuddhe catuvīsati; Ārādhetvā mahāvīro, tehi bodhāya byākato.
圆满了一切巴拉密,证得了无上正等觉;
最殊胜的乔达摩佛陀,把众生从苦中解脱出来。
Puretvā pāramī sabbā, patvā sambodhimuttamaṃ; Uttamo gotamo buddho, satte dukkhā pamocayi.
在摩揭陀国的优楼频螺,菩提树下,大牟尼;
他在毗舍佉月满月那天,证得了无上正觉。
Magadhesu ruvelāyaṃ, bodhimūle mahāmuni; Visākhapuṇṇamāyaṃ so, patto sambodhimuttamaṃ.
于彼七个七日,彼证无上解脱乐;
示现甘美性,自在者而住。
Sattāhāni tahiṃ satta, so vimuttisukhaṃ paraṃ; Vindantaṃ madhurattañca, dassayanto vasī vasi.
之后前往波罗奈,转动了法轮;
在那里住雨安居时,他令六十人成就了阿拉汉果。
Tato bārāṇasiṃ gantvā, dhammacakkaṃ pagattayi; Tattha vassa vasanto’va, saṭṭhiṃ arahataṃ akā.
Te dhammadesanatthāya, vissajjetvāna bhikkhavo; Vinetvā ca tato tiṃsa-sahā ye bhaddavaggiye.
导师为调伏迦叶等千结发外道,
冬季住优楼频螺,令其成熟。
Sahassajaṭile nātho, vinetuṃ kassapādike; Hemante uruvelāyaṃ, vasite paripācayaṃ.
伍卢韦拉·咖沙巴的大祭祀快要举行的时候,
他知道了自己不前往,也看清了他那心愿的行径。
Uruvelakassapassa, mahāyaññe upaṭṭhite; Tassa’ttano nāgamane, icchācāraṃ vijāniya.
从北俱卢洲取食而来,此乃摧伏怨敌者;
于阿耨达池食毕,傍晚时分,独自。
Uttarakuruto bhikkhaṃ, āharitvā rimaddano; Anotattadahe bhutvā, sāyanhasamaye sayaṃ.
觉悟后的第九个月,在弗沙月满月之日,这位胜者——
为了净化兰卡岛,他来到了兰卡岛。
Bodhito navame māse, phussapuṇṇamiyaṃ jino; Laṅkādīpaṃ visodhetuṃ, laṅkādīpamupāgami.
这是胜者所知的楞伽岛,是照亮教法的地方。
在夜叉遍满的兰卡岛,夜叉们应当被驱逐。
Sāsanujjotanaṃ ṭhānaṃ, laṃkā ñātā jinena hi; Yakkhapuṇṇāya laṅkāya, yakkhā nibbā siyāti ca.
确实著名的兰卡岛中部、恒河岸边那令人心旷神怡的地方,
那长三由旬、宽一由旬的可爱地方。
Ñātova laṅkāmajjhamhi, gaṅgābhīre manorame; Tiyojanāya te ramme, ekayojanavitthate.
大龙林苑,夜叉往昔交战之地;
兰卡岛上,夜叉大众集会之处。
Mahānāgavanuyyāne, yakkhasaṅgāmabhūmiyā; Laṅkādīpaṭṭhayakkhānaṃ, mahāyakkhasamāgamo.
善逝来到了那个大夜叉集会。
在集会正中间,就在他们头顶上方。
Upāgato taṃ sugato, mahāyakkhasamāgamaṃ; Samāgamassa majjhamhi, tattha tesaṃ siropari.
玛希央嘎纳塔处,胜者腾空;
兴起风雨昏暗,令彼众心生悚惧。
Mahiyaṅgaṇathūpassa, ṭhāne vehāyasaṃ jino; Vuṭṭhivātandhakāresi, tesaṃ saṃvejanaṃ akā.
夜叉众心怀怖畏,向胜者乞求无畏;
施无畏之胜者乃言:夜叉众为怖所逼。
Te bhayaṭṭhā’bhayaṃ yakkhā, ayācuṃ abhayaṃ jinaṃ; Jino abhayado āha, yakkhe te’ti bhayaddīte.
夜叉们,我会为你们除去恐惧和痛苦;
请你们大家一致在此给我一个坐处。
Yakkhā bhayaṃ vo dukkhañca, harissāmi idaṃ ahaṃ; Tumhe nisajjaṭhānaṃ me, samaggā detha no idha.
夜叉们对善逝说:尊者,我们在此献给您。
我们所有人把整座岛给您,请您赐给我们无畏。
Āhu te sugataṃ yakkhā, dema mārisa te idha; Sabbepi sakalaṃ dīpaṃ, dehi no abhayaṃ tuvaṃ.
消除了他们的恐惧、寒冷和黑暗之后,在那片施舍的土地上。
铺开一张皮片,战胜五魔的胜者就坐在那里。
Bhayaṃ sītaṃ tamaṃ tesaṃ, hantvā taṃ dinnabhūmiyaṃ; Cammakkhandhaṃ attharitvā, tatthā’ sīno jino tato.
他铺开一块牛皮,那牛皮四周都燃烧着;
他们被酷热压垮,心生恐惧,站在四周的边缘。
Cammakkhaṇḍaṃ pasāresi, ādittaṃ taṃ samantato; Ghammābhibhūtā te bhītā, ṭhitā ante samantato.
此后,依怙主将那悦意的山岛带到他们这里;
当他们进入其中后,又安置于其应处。
Giridīpaṃ tato nātho, rammaṃ tesaṃ idhā’nayi; Tesu tattha paviṭṭhesu, yathāṭhāne ṭhapesi ca.
导师把法收拢了起来;就在那时,众天神聚集到了一起。
在那次集会中,导师为他们宣说了法。
Nātho taṃ saṃkhipi dhammaṃ, tadā devā samāgamuṃ; Tasmiṃ samāgame tesaṃ, satthā dhamma madesayi.
无数千万的众生,在那时生起了对法的现观。
此外,还有数不清的众生安住在皈依和戒律中。
Nekesaṃ pāṇakoṭīnaṃ, dhammābhisamayo ahu; Saraṇesu ca sīlesu, ṭhitā āsuṃ asaṃkhiyā.
在须摩那山顶的岩石上,证得入流果之后,
大须摩那天王,向值得供养者恳切祈求值得供养之物。
Sotāpattiphalaṃ patvā, sele sumanakūṭake; Mahāsumanadevindo, pūjiyaṃ yāci pūjiyaṃ.
抚摸过那清净乌黑头发者
利益众生的胜者给了他一撮头发。
Siraṃ parāmasitvāna, nīlāmalasiroruho; Pāṇimatteadā kese, tassa pāṇa hito jino.
取彼殊胜金匣,奉于导师
于坐处建造的众宝积聚之处。
So taṃ suvaṇṇacaṅkoṭa-varenādāya satthuno; Nisinnaṭṭhānaracite, nānāratanasañcaye.
Sabbato sattaratane, te ṭhapetvā siroruhe; So indanīlathūpena, pidahesi namassi ca.
正觉既般涅槃,长老萨拉布运神通,
自火葬堆取来胜者颈骨。
Parinibbutamhi sambuddhe, citakato ca iddhiyā; Ādāya jinagīvaṭṭhiṃ, thero sarabhūnāmako.
舍利弗长老的弟子被带到塔中。
就在那(塔)中安置好之后,被比丘们围绕着。
Therassa sāriputtassa, sisso ānīya cetiye; Tasmiṃyeva ṭhapetvāna, bhikkhūhi parivārito.
神通广大者,令覆脂色石;
建十二肘塔,成已乃离去。
Chādāpetvā medavaṇṇa-pāsāṇehi mahiddhiko; Thūpaṃ dvādasahatthuccaṃ, kārāpetvāna pakkami.
迭瓦南毕亚·帝萨是国王的兄弟之子,
优陀周罗无畏见到那座塔,感到不可思议。
Devānaṃpiyatissassa, rañño bhātukudhārako; Uddhacūḷābhayo nāma, disvā cetiya mabbhutaṃ.
把它覆盖好之后,就让人建成了那座三十肘高的塔。
国王在镇压泰米尔人的时候,自己就待在那里,即杜陀伽摩尼。
Taṃ chādayitvā kāresi, tiṃsahatthucca cetiyaṃ; Maddanto damiḷe rājā, tatraṭṭho dukkhagāmaṇi.
他让人建了一座八十肘高的建筑,那是为他而造的套塔。
这座玛希央嘎纳塔就是这样建立起来的。
Asītihatthaṃ kāresi, tassa kañjukacetiyaṃ; Mahiyaṅgaṇathūpoya-meso evaṃ patiṭṭhito.
如此建造此岛之后,堪受人类敬奉之主,
具足大勇猛精进的智者前往优楼频螺。
Evaṃ dīpamimaṃkatvā, manussārahamissaro; Uruvelamagā dhīro, uruvīra parakkamoti.
具足大悲的导师,乐于利益一切世间。
成道后的第五年,这位胜者住在祇园精舍。
Mahākāruṇiko satthā, sabbalokahite rato; Bodhito pañcame vasse, vasaṃ jetavane jino.
Mahodarassa nāgassa, tathā cūḷodarassa ca; Mātulabhāgineyyānaṃ, maṇipallaṅkahetukaṃ.
见带着随从的军队列阵在前,
正觉者于黑分斋日(质多罗月黑分斋日)。
Disvā sapārisajjānaṃ, saṅgāmaṃ paccupaṭṭhitaṃ; Sambuddho cittamāsassa, kāḷapakkhe uposathe.
清晨就拿起尊贵的钵和袈裟,
因为悲悯龙众,他来到了龙岛。
Pātoyeva samādāya, pavaraṃ pattacīvaraṃ; Anukampāya nāgānaṃ, nāgadīpamupāgami.
大腹龙王亦如是,尔时国王无神通;
大海之中龙宫殿,五百由旬是其居。
Mahādaro’piso nāgo, tadā rājā ahiddhiko; Samudde nāgabhavane, dasaddhasatayojane.
他的幼妹卡尼提卡肤色黝黑,在瓦达玛那山上;
你被交给了龙王,他的儿子名为小腹。
Kaṇiṭṭhikā tassa kaṇhā, vaḍḍhamānamhi pabbate; Nāgarājassa dinnā’si, tassa cūḷodaro suto.
其母将最胜摩尼宝座施与祖母,
龙女施已命终;彼亦如是,与舅父同逝。
Tassa mātā mahāmātu, maṇipallaṅkamuttamaṃ; Datvā kālakatā nāgī, mātulena tathā hi so.
外甥那边,战斗已经摆在眼前了。
那些山里的龙也确实曾有大神力。
Ahosi bhāgineyyassa, saṅgāmo paccupaṭṭhito; Pabbateyyā’pi nāgā te, ahesuñhi mahiddhikā.
名为善喜意的天人,取祇园中王宿树,
作为自己美妙的居所。
Samiddhisumano nāma, devo jetavane ṭhitaṃ; Rājāyatanamādāya, attano bhavanaṃ subhaṃ.
唯承佛陀允可,擎伞盖之形于胜者上方;
遂往彼处,乃昔曾降雨之地。
Buddhānumatiyāyeva, chattākāraṃ jinopari; Dhārayanto upāgañchi, ṭhānaṃ taṃ pubbavuṭṭhakaṃ.
彼确是天神,于龙岛;于紧接之后有中,为人;
于王处树所立之处,彼见。
Devo hi so nāgadīpe, manusso’nantare bhave; Ahosi rājāyatana-ṭhitaṭhāne sa addasa.
看见独觉佛们正在进食,内心生起了净信;
他因此把清洗钵用的树枝给了他们。
Paccekabuddha bhuñjante, disvā cittaṃ pasādiya; Pattasodhanasākhāyo, tesaṃ pādāsi tena so.
在令人心旷神怡的祇园里,那棵树已经长成;
他后来在门楼旁边,身处外面。
Nibbattitasmiṃ rukkhasmiṃ, jetuyyāne manorame; Dvārakoṭṭhakapassamhi, pacchā bahi ahosi so.
天神中的天神,看见那位天子的增长,
正是为了这里的利益,把那棵树移到了这里。
Devātidevo devassa, tassa vuddhiñca passiya; Idaṃ ṭhāna hitatthañca, taṃ sarukkhaṃ idhānayi.
战场中央虚空中,导师坐于彼处;
彼破暗者为诸龙众,作伤害、灭黑暗。
Saṅgāmamajjhe ākāse, nisinno tattha nāyako; Tamaṃ tamonudo tesaṃ, nāgānaṃ hiṃsanaṃ akā.
安慰那些恐惧的人,他展现了光明。
他们见到善逝后满心欢喜,向导师的双足顶礼。
Assāsento bhayaṭṭe te, ālokaṃ paviddhaṃsayi; Te disvā sugataṃ tuṭṭhā, pāde vandiṃsu satthuno.
胜者为彼宣说法,令和合之法;
二人欢喜俱踊跃,献牟尼一座具。
Tesaṃ dhammamadesesi, sāmaggikaraṇaṃ jino; Ubho’pi te patītā taṃ, pallaṅkaṃ munino aduṃ.
导师降临此地后,于座席上安坐;
诸龙王以天饮食,令彼满足。
Satthā bhūmigato tattha, pasīdisvāna āsane; Tehi dibbannapānehi, nāgarājehi tappito.
那些住在水里和陆上的龙,有八亿条。
导师把他们安立在皈依和戒律中。
Te jalaṭṭhe talaṭṭhe ca, bhujage’sītikoṭiyo; Saraṇesu ca sīlesu, patiṭṭhāpesi nāyako.
摩诃达罗龙王的舅舅,是摩尼宝珠眼。
迦罗耶尼的龙王,到那里是为了打仗。
Mahodarassa nāgassa, mātulo maṇiakkhiko; Kalyāṇiyaṃ nāgarājā, yuddhaṃ kātuṃ tahiṃ gato.
在佛陀的村落中,首先听闻了正法的开示;
他安住在皈依和戒律中,就在那里向如来祈请。
Buddhagāmamhi paṭhame, sutvā saddhammadesanaṃ; Ṭhito saraṇasīlesu, tatthā’yāci tathāgataṃ.
依怙啊,您已施此大悲悯;
若您不来,我等皆化为灰烬。
Mahatī anukampāno, katā nātha tayā ayaṃ; Tavānāgamane sabbe, mayaṃ bhasmī bhavāmahe.
愿慈悯大王,各自成为大繁荣者。
我将一次次回到这里,作为我的安住之处。
Anukampā mahī pite, visuṃ hotu mahodaya; Punarāgamanenettha, vāsabhūmiṃ mamā mama.
世尊默然应允后,来到此处。
比丘就在那里安立了王树塔。
Adhivāsayitvā bhagavā, tuṇhibhāve nidhāgamaṃ; Patiṭṭhāpesi tattheva, rājāyatanacetiyaṃ.
那罗阇耶怛那树,并此无价宝座;
世尊尽付诸龙王,令彼恭敬顶礼。
Tañcapi rājāyatanaṃ, pallañcaṅka mahārahaṃ; Appesi nāgarājūnaṃ, lokanātho namassituṃ.
这是我的受用塔,龙王们,你们要礼敬。
那对你们来说,将会成为利益与安乐,诸贤。
Paribhogacetiyaṃ mayhaṃ, nāgarājā namassatha; Taṃ bhavissati votātā, hitāya ca sukhāya ca.
善逝就这样作出了对诸龙的教诫。
这样做了之后,就去了祇园,他是怜悯世间众生的。
Iccevamādiṃ sugato, nāgānaṃ anusāsanaṃ; Katvā jetavanaṃ eva, gato lokānukampakoti.
从那以后,在第三年,
有着摩尼宝珠般眼睛的龙中之王;
来到正自觉者跟前,
他邀请了以百为数的僧团。
Tato so tatiye vasse, Nāgindo maṇiakkhiko; Upasaṅkamma sambuddhaṃ, Satasaṅghaṃ nimantayi.
觉悟后第八年,胜者在祇园雨安居。
导师被五百位比丘围绕着。
Bodhito aṭṭhame vasse, vasaṃ jetavane jino; Nātho pañcahi bhikkhūnaṃ, satehi parivārito.
翌日饭时已报,胜者
于可爱毗舍佉月圆之日,牟尼尊主。
Dutiye divase bhatta-kāle ārocite jino; Ramme vesākhamāsamhi, puṇṇamāyaṃ munissaro.
就在那里披好桑喀帝,拿起钵;
他来到了那个吉祥的地方,那是摩尼眼(宝石般眼睛)的住处。
Tattheva pārupitvāna, saṅghāṭiṃ pattamādiya; Āgā kalyāṇidesaṃ taṃ, maṇiakkhinivesanaṃ.
在吉祥塔的地方,建好了宝珠帐幕之后;
他坐在极为尊贵的宝座上,和僧团一起坐下了。
Kalyāṇi cetiyaṭhāne, kate ratanamaṇḍape; Mahārahamhi pallaṅke, sahasaṅghenu’pāvisi.
龙王携诸眷属,满心欢喜,以天界美食,供养胜者及其僧众
令法王心满意足。
Dibbehi khajjabhojjehi, sagaṇo sagaṇaṃ jinaṃ; Nāgarājā dhammarājaṃ, santappesi sumānaso.
在那里,导师宣说了法,他是对世间充满慈悲者;
导师登上须摩那峰顶,留下了足迹。
Tattha dhammaṃ desayitvā, satthā lonukampako; Uggantvā sumane kūṭe, padaṃ dassesi nāyako.
在那座山脚下,他和僧众一起自在地安住;
白天做完日间安住后,就前往长池。
Tasmiṃ pabbatapādamhi, sahasaṅgho yathāsukhaṃ; Divā vihāraṃ katvāna, dīghavāpi mupāgami.
在那里,他就在塔庙的地方,和僧团一起坐了下来。
世尊为了对该地表示敬重,进入了定。
Tattha cetiyaṭhānamhi, sasaṅghova nisīdiya; Samādhiṃ appayī nātho, ṭhānāgāravapattiyā.
从彼处起身,于处非处善巧;
大牟尼来到大云林园之处。
Tato vuṭṭhāya ṭhānamhā, ṭhānāṭhānesu kovido; Mahāmeghavanārāma-ṭhānamāga mahāmuni.
在大菩提树所在的地方,和弟子们一起坐下;
世尊在大塔所在之处,也同样入了定。
Mahābodhiṭhitaṭhāne, nisīditvā sasāvako; Samādhiṃ appayī nātho, mahāthūpaṭhite tathā.
在塔园里,塔所在的那个位置也是这样;
于是从定中起来后,前往石塔所在的地方。
Thūpārāmamhi thūpassa, ṭhitaṭhāne tatheva ca; Samādhito’tha vuṭṭhāya, silācetiyaṭhānago.
天众一同前来,导师为他们作了开示。
随后,佛陀这位了达一切者,来到了祇园。
Sahāgate devagaṇo, gaṇī samanusāsiya; Tato jetavanaṃ buddho, buddhasabbatthako agā.
这位兰卡的依怙主、具有无量智慧者,就这样观察着未来的利益;
那时,他看到兰卡的诸天神、龙、群集等众生的利益;
极具广大慈悲的世间之灯曾三次来到这座殊胜的岛屿。
因此,这座岛成了善人们十分敬重的地方,就像法灯一样照亮人心。
Evaṃ laṅkāya nātho, hitamamitamatī āyatiṃ pekkhamāno; Tasmiṃ kālamhi laṃkāsurabhujagagaṇādīnamatthañca passaṃ; Āgā tikkhattumetaṃ ativipuladayo lokadīpo sudīpaṃ; Dīpo tenāyamāsi sujanabahumano dhammadīpāva bhāsīti.