《大史》巴利本
Mahāvaṃsapāḷi
第一章
Pathamapariccheda
前往玛希央格纳
Mahiyaṅgaṇāgamanaṃ
礼敬正自觉者,清净者,生于清净家族者;
今当宣说《大史》,其义种种有别,有增有广。
Namassitvāna sambuddhaṃ, susuddhaṃ suddhavaṃsajaṃ; Mahāvaṃsaṃ pavakkhāmi, nānānūnādhikārikaṃ.
此乃先贤所造,或有处甚为广演;
或有处过于简略,且多有重述之处。
Porāṇehi kato’peso, ativitthārito kvaci; Atīva kvaci saṃkhitto, anekapunaruttako.
远离诸过,易得领解受持;
能生净信与悚惧,由听闻而得。
Vajjitaṃ tehi dosehi, sukhaggahaṇadhāraṇaṃ; Pasādasaṃvegakaraṃ, sutito ca upāgataṃ.
于能生净信处,亦于能作悚惧处;
请聆听那能令人生起净信与悚惧的法。
Pasādajanake ṭhāne, tathā saṃvegakārake; Janayanto pasādañca, saṃvegañca suṇātha taṃ.
往昔,我们的胜者见到正自觉者燃灯佛后,
为度脱世间出离众苦,他发下了成就菩提的大愿。
Dīpaṅkarañhi sambuddhaṃ, passitvā no jino purā; Lokaṃ dukkhā pamocetuṃ, bodhāya paṇidhiṃ akā.
此后,那位正自觉者、憍陈如、吉祥牟尼;
善意佛、离婆多,以及庄严大牟尼;
Tato tañceva sambuddhaṃ, koṇḍaññaṃ maṅgalaṃ muniṃ; Sumanaṃ revataṃ buddhaṃ, sobhitañca mahāmuniṃ.
无相正自觉者、红莲佛、那罗陀胜者;
红莲胜者、正自觉者,以及善慧如来。
Anomadassiṃ sambuddhaṃ, padumaṃ nāradaṃ jinaṃ; Padumuttarasambuddhaṃ, sumedhañca tathāgataṃ.
善生、喜见,以及义见导师;
法见、悉达多、提沙,以及弗沙胜者、如来。
Sujātaṃ piyadassiñca, atthadassiñca nāyakaṃ; Dhammadassiñca siddhatthaṃ, tissaṃ phussajinaṃ tathā.
毗婆尸、尸弃正自觉者,毗舍浮正自觉者、威德无上者;
以及拘留孙正自觉者,与拘那含佛;
Vipassiṃ sikhīsambuddhaṃ, sambuddhaṃ vessabhuṃ vibhuṃ; Kakusandhañca sambuddhaṃ, koṇāgamanameva ca.
迦叶、善逝,以及我,此二十四位正自觉者;
大雄令他们欢喜,便被授记当得成佛。
Kassapaṃ sugatañca’me, sambuddhe catuvīsati; Ārādhetvā mahāvīro, tehi bodhāya byākato.
圆满一切波罗蜜,证得最上正等觉;
最胜的乔达摩佛,度脱众生出诸苦。
Puretvā pāramī sabbā, patvā sambodhimuttamaṃ; Uttamo gotamo buddho, satte dukkhā pamocayi.
于摩揭陀国优楼频螺的菩提树下,大牟尼
于毗舍佉月满月之日,证得无上正等觉
Magadhesu ruvelāyaṃ, bodhimūle mahāmuni; Visākhapuṇṇamāyaṃ so, patto sambodhimuttamaṃ.
他于彼处,历经七个七日,安享无上解脱之乐
他体验殊胜与甜美,并彰显其味,自在者安住。
Sattāhāni tahiṃ satta, so vimuttisukhaṃ paraṃ; Vindantaṃ madhurattañca, dassayanto vasī vasi.
随后前往波罗奈城,转起法轮;
于彼处住雨安居时,成就了六十位阿罗汉。
Tato bārāṇasiṃ gantvā, dhammacakkaṃ pagattayi; Tattha vassa vasanto’va, saṭṭhiṃ arahataṃ akā.
那些比丘,为说法故,受派遣后;
然后教化了那三十位贤善青年。
Te dhammadesanatthāya, vissajjetvāna bhikkhavo; Vinetvā ca tato tiṃsa-sahā ye bhaddavaggiye.
导师为教化优楼频螺迦叶等千位结发外道;
冬季住于优楼频螺,令其成熟。
Sahassajaṭile nātho, vinetuṃ kassapādike; Hemante uruvelāyaṃ, vasite paripācayaṃ.
当优楼频螺迦叶的大祭祀即将举办时,
他得知自己不来参加后,便随心所欲而行。
Uruvelakassapassa, mahāyaññe upaṭṭhite; Tassa’ttano nāgamane, icchācāraṃ vijāniya.
他从北俱卢洲取来食物,将其降伏;
在阿耨达池进食后,傍晚时分,他独处而安住。
Uttarakuruto bhikkhaṃ, āharitvā rimaddano; Anotattadahe bhutvā, sāyanhasamaye sayaṃ.
觉悟后的第九个月,在弗沙月满月之日,这位胜者——
为清净楞伽岛,他来到了楞伽岛。
Bodhito navame māse, phussapuṇṇamiyaṃ jino; Laṅkādīpaṃ visodhetuṃ, laṅkādīpamupāgami.
教法光耀之处,楞伽岛确为胜者所知;
在夜叉遍满的楞伽岛,诸夜叉当般涅槃。
Sāsanujjotanaṃ ṭhānaṃ, laṃkā ñātā jinena hi; Yakkhapuṇṇāya laṅkāya, yakkhā nibbā siyāti ca.
正是于楞伽岛中部,在那恒河沿岸的怡人之境,
此悦意胜地长三由旬、宽一由旬。
Ñātova laṅkāmajjhamhi, gaṅgābhīre manorame; Tiyojanāya te ramme, ekayojanavitthate.
在大龙林苑,昔夜叉交战之处——
楞伽岛夜叉们的大集会。
Mahānāgavanuyyāne, yakkhasaṅgāmabhūmiyā; Laṅkādīpaṭṭhayakkhānaṃ, mahāyakkhasamāgamo.
善逝来到那大夜叉的集会;
在集会中央,就在那里,在他们的头顶之上。
Upāgato taṃ sugato, mahāyakkhasamāgamaṃ; Samāgamassa majjhamhi, tattha tesaṃ siropari.
在摩希央伽那塔之处,胜者住于空中;
于风雨黑暗中,令他们生起悚惧。
Mahiyaṅgaṇathūpassa, ṭhāne vehāyasaṃ jino; Vuṭṭhivātandhakāresi, tesaṃ saṃvejanaṃ akā.
那些陷于怖畏的夜叉,向胜者乞求无畏;
胜者施与无畏,说道:“夜叉们,你们为怖畏所困。”
Te bhayaṭṭhā’bhayaṃ yakkhā, ayācuṃ abhayaṃ jinaṃ; Jino abhayado āha, yakkhe te’ti bhayaddīte.
夜叉们,我将除却你们的怖畏与痛苦;
你们和合地给我坐处,勿在此留难。”
Yakkhā bhayaṃ vo dukkhañca, harissāmi idaṃ ahaṃ; Tumhe nisajjaṭhānaṃ me, samaggā detha no idha.
Āhu te sugataṃ yakkhā, dema mārisa te idha; Sabbepi sakalaṃ dīpaṃ, dehi no abhayaṃ tuvaṃ.
Bhayaṃ sītaṃ tamaṃ tesaṃ, hantvā taṃ dinnabhūmiyaṃ; Cammakkhandhaṃ attharitvā, tatthā’ sīno jino tato.
他展开一块牛皮,那牛皮便从四周燃烧起来;
酷热逼迫之下,他们心生恐惧,聚在四周的边缘。
Cammakkhaṇḍaṃ pasāresi, ādittaṃ taṃ samantato; Ghammābhibhūtā te bhītā, ṭhitā ante samantato.
随后,依怙主将那迷人的山岛迁至此处——
当他们进入其中,便安住于各自适当之处。
Giridīpaṃ tato nātho, rammaṃ tesaṃ idhā’nayi; Tesu tattha paviṭṭhesu, yathāṭhāne ṭhapesi ca.
Nātho taṃ saṃkhipi dhammaṃ, tadā devā samāgamuṃ; Tasmiṃ samāgame tesaṃ, satthā dhamma madesayi.
无数亿众生,成就了法之现观;
安住皈依与戒者,不可胜数。
Nekesaṃ pāṇakoṭīnaṃ, dhammābhisamayo ahu; Saraṇesu ca sīlesu, ṭhitā āsuṃ asaṃkhiyā.
在须摩那峰,证得须陀洹果后;
大须摩那天王,请求应供养之物。
Sotāpattiphalaṃ patvā, sele sumanakūṭake; Mahāsumanadevindo, pūjiyaṃ yāci pūjiyaṃ.
Siraṃ parāmasitvāna, nīlāmalasiroruho; Pāṇimatteadā kese, tassa pāṇa hito jino.
他手持那殊胜的金匣,来到导师面前;
在导师所坐之处,由种种宝石铺设堆积而成的座上。
So taṃ suvaṇṇacaṅkoṭa-varenādāya satthuno; Nisinnaṭṭhānaracite, nānāratanasañcaye.
他们以七宝周匝严饰头顶发髻;
他覆以青金石塔,并作礼敬。
Sabbato sattaratane, te ṭhapetvā siroruhe; So indanīlathūpena, pidahesi namassi ca.
当正自觉者般涅槃后,以神通力从荼毗堆中……
名为萨拉布纳的长老,捧持着胜者的颈骨,
Parinibbutamhi sambuddhe, citakato ca iddhiyā; Ādāya jinagīvaṭṭhiṃ, thero sarabhūnāmako.
舍利弗长老的弟子将其请来,安奉于塔中;
即安奉于该处,为比丘众所围绕。
Therassa sāriputtassa, sisso ānīya cetiye; Tasmiṃyeva ṭhapetvāna, bhikkhūhi parivārito.
那位大神通者令人以蜜色之石覆盖后,
便令人建造了一座高十二肘的塔,随后离去。
Chādāpetvā medavaṇṇa-pāsāṇehi mahiddhiko; Thūpaṃ dvādasahatthuccaṃ, kārāpetvāna pakkami.
他是天爱帝须王的兄弟之子,
优陀周罗无畏王子,见到那座不可思议的塔后,
Devānaṃpiyatissassa, rañño bhātukudhārako; Uddhacūḷābhayo nāma, disvā cetiya mabbhutaṃ.
他将其覆盖后,建造了这座三十肘高的塔;
国王镇压泰米尔人之后,成为该地的苦难之首。
Taṃ chādayitvā kāresi, tiṃsahatthucca cetiyaṃ; Maddanto damiḷe rājā, tatraṭṭho dukkhagāmaṇi.
Asītihatthaṃ kāresi, tassa kañjukacetiyaṃ; Mahiyaṅgaṇathūpoya-meso evaṃ patiṭṭhito.
如此成就此岛后,人天应供之主
勇者前往优楼频螺,具足大勇猛精进力。
Evaṃ dīpamimaṃkatvā, manussārahamissaro; Uruvelamagā dhīro, uruvīra parakkamoti.
大悲导师,志在饶益一切世间;
成道后第五年,胜者住于祇园。
Mahākāruṇiko satthā, sabbalokahite rato; Bodhito pañcame vasse, vasaṃ jetavane jino.
Mahodarassa nāgassa, tathā cūḷodarassa ca; Mātulabhāgineyyānaṃ, maṇipallaṅkahetukaṃ.
见诸随众,战斗迫在眉睫;
正自觉者于阿沙荼月的黑分布萨日。
Disvā sapārisajjānaṃ, saṅgāmaṃ paccupaṭṭhitaṃ; Sambuddho cittamāsassa, kāḷapakkhe uposathe.
Pātoyeva samādāya, pavaraṃ pattacīvaraṃ; Anukampāya nāgānaṃ, nāgadīpamupāgami.
此大腹龙王,当时具大神通;
住深海龙宫,一万由旬处;
Mahādaro’piso nāgo, tadā rājā ahiddhiko; Samudde nāgabhavane, dasaddhasatayojane.
他的幼妹迦诃,住在瓦达玛那山;
她被许配给龙王,其子名为小腹。
Kaṇiṭṭhikā tassa kaṇhā, vaḍḍhamānamhi pabbate; Nāgarājassa dinnā’si, tassa cūḷodaro suto.
其母的姨母,将殊胜的摩尼宝床座
给予后,那位龙女便命终,他因此由舅父抚养。
Tassa mātā mahāmātu, maṇipallaṅkamuttamaṃ; Datvā kālakatā nāgī, mātulena tathā hi so.
Ahosi bhāgineyyassa, saṅgāmo paccupaṭṭhito; Pabbateyyā’pi nāgā te, ahesuñhi mahiddhikā.
Samiddhisumano nāma, devo jetavane ṭhitaṃ; Rājāyatanamādāya, attano bhavanaṃ subhaṃ.
唯依佛陀的许可,将伞盖之相持于胜者上方;
持此伞盖,前往那先前曾站立之处。
Buddhānumatiyāyeva, chattākāraṃ jinopari; Dhārayanto upāgañchi, ṭhānaṃ taṃ pubbavuṭṭhakaṃ.
那位天人前一生曾于龙岛生而为人;
他在王树生长之处,见到了(独觉佛)。
Devo hi so nāgadīpe, manusso’nantare bhave; Ahosi rājāyatana-ṭhitaṭhāne sa addasa.
见独觉佛正在进食,他便心生净信;
他因此施与他们净钵用的树枝。
Paccekabuddha bhuñjante, disvā cittaṃ pasādiya; Pattasodhanasākhāyo, tesaṃ pādāsi tena so.
那棵树生长在悦意的祇园中;
后来,他出现在门楼旁的外面。
Nibbattitasmiṃ rukkhasmiṃ, jetuyyāne manorame; Dvārakoṭṭhakapassamhi, pacchā bahi ahosi so.
天中之天,亲见那天子的增益;
为饶益此处故,将那树移来此处。
Devātidevo devassa, tassa vuddhiñca passiya; Idaṃ ṭhāna hitatthañca, taṃ sarukkhaṃ idhānayi.
在战场中央,导师坐于虚空之中;
那驱除黑暗者,消除了一切龙类的伤害。
Saṅgāmamajjhe ākāse, nisinno tattha nāyako; Tamaṃ tamonudo tesaṃ, nāgānaṃ hiṃsanaṃ akā.
安抚着那些恐惧者,他驱散了黑暗,显现光明;
他们见到善逝,心中欢喜,顶礼导师的双足。
Assāsento bhayaṭṭe te, ālokaṃ paviddhaṃsayi; Te disvā sugataṃ tuṭṭhā, pāde vandiṃsu satthuno.
胜者为他们宣说了和合之法;
他们二人也都欢喜地领受了牟尼的那个坐具。
Tesaṃ dhammamadesesi, sāmaggikaraṇaṃ jino; Ubho’pi te patītā taṃ, pallaṅkaṃ munino aduṃ.
导师降临那处地面,在座位上坐定之后;
那些龙王以天界饮食供养他,令他满足。
Satthā bhūmigato tattha, pasīdisvāna āsane; Tehi dibbannapānehi, nāgarājehi tappito.
Te jalaṭṭhe talaṭṭhe ca, bhujage’sītikoṭiyo; Saraṇesu ca sīlesu, patiṭṭhāpesi nāyako.
摩诃达罗龙王的舅父,即是摩尼宝珠眼;
那位龙王前往迦罗耶尼,意欲在那里交战。
Mahodarassa nāgassa, mātulo maṇiakkhiko; Kalyāṇiyaṃ nāgarājā, yuddhaṃ kātuṃ tahiṃ gato.
最初于佛陀村,听闻了正法之说;
他安住于皈依与戒律之中,于彼处向如来祈请。
Buddhagāmamhi paṭhame, sutvā saddhammadesanaṃ; Ṭhito saraṇasīlesu, tatthā’yāci tathāgataṃ.
依怙主,您已行此大悲悯;
若您不来,我等都将化为灰烬。
Mahatī anukampāno, katā nātha tayā ayaṃ; Tavānāgamane sabbe, mayaṃ bhasmī bhavāmahe.
Anukampā mahī pite, visuṃ hotu mahodaya; Punarāgamanenettha, vāsabhūmiṃ mamā mama.
他就在那里建立了王树塔(Rājāyatana-cetiya)。
Adhivāsayitvā bhagavā, tuṇhibhāve nidhāgamaṃ; Patiṭṭhāpesi tattheva, rājāyatanacetiyaṃ.
而那座王树塔,以及极为尊贵的石座;
世间主将它交给诸龙王,以供礼敬。
Tañcapi rājāyatanaṃ, pallañcaṅka mahārahaṃ; Appesi nāgarājūnaṃ, lokanātho namassituṃ.
Paribhogacetiyaṃ mayhaṃ, nāgarājā namassatha; Taṃ bhavissati votātā, hitāya ca sukhāya ca.
作了这样的教诫之后,悲愍世间众生的世尊,便往祇园而去。
Iccevamādiṃ sugato, nāgānaṃ anusāsanaṃ; Katvā jetavanaṃ eva, gato lokānukampakoti.
随后,在第三年,
有着摩尼宝珠眼的龙王,
亲近正自觉者,
召请百位僧众。
Tato so tatiye vasse, Nāgindo maṇiakkhiko; Upasaṅkamma sambuddhaṃ, Satasaṅghaṃ nimantayi.
觉悟后的第八年,胜者于祇园雨安居;
依怙为五百比丘所围绕。
Bodhito aṭṭhame vasse, vasaṃ jetavane jino; Nātho pañcahi bhikkhūnaṃ, satehi parivārito.
Dutiye divase bhatta-kāle ārocite jino; Ramme vesākhamāsamhi, puṇṇamāyaṃ munissaro.
就在那里,他披上僧伽梨,持起钵;
他前往那吉祥之处——摩尼眼的住处。
Tattheva pārupitvāna, saṅghāṭiṃ pattamādiya; Āgā kalyāṇidesaṃ taṃ, maṇiakkhinivesanaṃ.
在吉祥塔之地,建起宝帐之后;
他登上极为尊贵的床座,与僧团一同入内。
Kalyāṇi cetiyaṭhāne, kate ratanamaṇḍape; Mahārahamhi pallaṅke, sahasaṅghenu’pāvisi.
以天界诸饮食,众弟子供养胜者;
龙王怀善心,令法王满足。
Dibbehi khajjabhojjehi, sagaṇo sagaṇaṃ jinaṃ; Nāgarājā dhammarājaṃ, santappesi sumānaso.
在那里,悲悯的导师宣说法义;
登上须摩那峰,导师示现足迹。
Tattha dhammaṃ desayitvā, satthā lonukampako; Uggantvā sumane kūṭe, padaṃ dassesi nāyako.
在那山脚下,与僧众自在安住;
日中安住后,前往长池。
Tasmiṃ pabbatapādamhi, sahasaṅgho yathāsukhaṃ; Divā vihāraṃ katvāna, dīghavāpi mupāgami.
在那里,于塔庙之地,与僧团一同坐下;
为察此地是否适宜,世尊入定。
Tattha cetiyaṭhānamhi, sasaṅghova nisīdiya; Samādhiṃ appayī nātho, ṭhānāgāravapattiyā.
Tato vuṭṭhāya ṭhānamhā, ṭhānāṭhānesu kovido; Mahāmeghavanārāma-ṭhānamāga mahāmuni.
Mahābodhiṭhitaṭhāne, nisīditvā sasāvako; Samādhiṃ appayī nātho, mahāthūpaṭhite tathā.
在塔园中,于塔之所在处,也是如此;
随后从定中出,前往石塔之处。
Thūpārāmamhi thūpassa, ṭhitaṭhāne tatheva ca; Samādhito’tha vuṭṭhāya, silācetiyaṭhānago.
诸天神众一同前来,导师为他们开示教导;
随后,这位一切成就的佛陀前往祇园。
Sahāgate devagaṇo, gaṇī samanusāsiya; Tato jetavanaṃ buddho, buddhasabbatthako agā.
如是,这位兰卡的依怙主,以无量的智慧观察未来,思惟着长远的利益;
那时,他见到兰卡岛上阿修罗、龙众等的利益;
这位具大悲心的世间灯明,曾三次来到此光辉之岛;
因此,此岛成为善士们所敬重之处,犹如法灯照耀。
Evaṃ laṅkāya nātho, hitamamitamatī āyatiṃ pekkhamāno; Tasmiṃ kālamhi laṃkāsurabhujagagaṇādīnamatthañca passaṃ; Āgā tikkhattumetaṃ ativipuladayo lokadīpo sudīpaṃ; Dīpo tenāyamāsi sujanabahumano dhammadīpāva bhāsīti.