10. 支那国教法传布道
22 段
十、中国教法传承史论之章
10. Cinaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo
10接下来,我将依所安立的纲目,宣说中国教法传承史论之道。
10. Tato paraṃ pavakkhāmi cīnaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggaṃ yathāṭṭhavitamātikāvasena.
第三次结集结束时,大目犍连子帝须长老派遣末阐提长老前往中国,嘱咐道:“你前往那个国家,在那里建立教法。”
Tatiyasaṅgītāvasāne hi mahāmoggaliputtatissatthero majjhimattheraṃ cinaraṭṭhaṃ pesesi,-tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā ettha sāsanaṃ patiṭṭhāpehīti.
末阐提长老与迦叶种姓长老、阿腊迦罗长老、敦达毗耶长老及大雷瓦多长老一同,前往喜马拉雅地区的五处中国,开示《转法轮经》要义,令众欢喜,使八千万众生证得道果之宝。那五位长老各令五国欢喜。每位长老座下,各有近千人出家。如此,他们在当地建立了教法。
Majjhimattheroca kassapagottarena aḷakarevattherena dundabhiyattherena mahārevattherenaca saddhiṃ himavantappadese pañcacīnaraṭṭhaṃ gantvā dhammacakkappavattanasuttantakathāyataṃ desaṃ pasādetvā asītipāṇakoṭiyo maggaphalaratanāni paṭilābhesi. Pañcapica te therā pañcaraṭṭhāni pasādesuṃ. Ekamekassa santike sahassamattā pabbajiṃsu. Evaṃ te tattha sāsanaṃ patiṭṭhāpesuṃ.
末阐提长老前往后,令喜马拉雅地区生起信心。
向夜叉众所作的开示,名为《转法轮经》。
Gantvā majjhimatthero, himavantaṃ pasādayi; Yakkhasenaṃ pakāsento, dhammacakkappavattananti.
据说,那里的人们大多崇拜凶暴、具大威力的夜叉。因此,那五位长老便为那些夜叉众开示法义。至于迦湿弥罗与犍陀罗,有时归属中国统辖,有时则独立。但那时是独立的,应如此了知。
Tattha kira manussā yebhuyyena candīparamīsvārānaṃ yakkhānaṃ pūjaṃ karonti. Teneva te pañca therā tesaṃ yakkhasenaṃ pakāsayitvā dhammaṃ desesuṃ. Kasmīragandhāraraṭṭhaṃ pana kadāci kadāci cīnaraṭṭhindassa vijitaṃ hoti, kadāci kadāci pana visuṃ hoti. Tadā pana visuṃyeva ahosīti daṭṭhabbaṃ.
然而,世尊的教法在中国只是微细存续,并未稳固。正因如此,如今那里某些地方的教法仅如影一般显现,犹如被风吹散的云,飘摇不定。
Cīranaṭṭhe pana bhagavato sāsanaṃ dubbalaṃyeva hutvā aṭṭhāsi, na thiraṃ hutvā. Teneva idāni tattha katthaciyeva sāsanaṃ chāyāmattaṃva paññāyati, vātavegena vikiṇṇaabbhaṃviya tiṭṭhatīti.
如是,《教法传承史》中名为“中国教法传承史论之章”。
Iti sāsanavaṃse cīnaraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo nāma
第十章。
如是,全部教法传承史论之章已圆满结束。
以上所述即是:
Ettāvatāca –
一位来到兰卡、具殊胜智的寂静比丘,
名为萨拉囊卡拉,志求正法久住。
从远方之灯,由具光辉的苏曼伽拉,
及住于他灯的具戒清净比丘——
亦因他人祈请,名为智慧主者;
我创作了这部善巧之作《教法世系灯》。
在二千二百二十三年过去时,
在米伽西罗月圆满之日,全部究竟完成。
若此中现起任何过失,具善心者,
请为清净而宽恕彼过,并请采纳如理之处。
Laṅkāgatena santena, citrañāṇena bhikkhunā; Saraṇaṅkaranāmena, saddhammaṭṭhitikāminā. Dūratoyeva dīpamhā, sumaṅgalena jotinā; Visuddhasīlināceva, dīpantaraṭṭhabhikkhunā. Aññehicābhiyācito, paññāsāmīti nāmako; Akāsiṃ suṭṭhukaṃ ganthaṃ, sāsanavaṃsappadīpikaṃ. Dvisateca sahasseca, tevīsādhike gate; Puṇṇāyaṃ migasīrassa, niṭṭhaṃ gatāva sabbaso. Koci ettheva doso ce, paññāyati sucittakā; Taṃ khamantu ca suddhiyā, gaṇhantu yuttikaṃ haveti.
