7. 迦湿弥罗与犍陀罗国教法传承之道的论述
7. Kasmiragandhāraraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo
7现在,依照前面所说的纲要,已到了讲述迦湿弥罗与犍陀罗国教法传承之道的时机,因此我将予以阐述。
7. Idāni yathāvuttamātikāvasena kasmīravandhāraraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggaṃ vattuṃ okāso anuppatto, tasmā taṃ vakkhāmi.
在第三次结集结束时,大目犍连子帝须长老派遣末阐提长老前往迦湿弥罗与犍陀罗国,说:“你前往该地,在那里建立教法。”在此,所谓的迦湿弥罗与犍陀罗国,位于中国附近。正因如此,现今迦湿弥罗与犍陀罗国的居民以及中国的居民,从一位名叫阿拉瓦拉的龙王出生之时起,直至今日,都制作龙的形象来尊敬、供养、崇奉;乃至在衣料、器皿等上面,他们也大多绘刻龙的形象。
Tatiyasaṅgītāvasāne hi mahāmoggaliputtatissatthero majjhanti kattheraṃ kasmīragandhāraraṭṭhaṃ pesesi,-tvaṃ etaṃ raṭṭhaṃ gantvā ettha sāsanaṃ pabhiṭṭhāpehīti. Ettha ca kasmīragandhāraraṭṭhaṃ nāma cīnaraṭṭhasamīpe tiṭṭhati. Teneva hi adhunā kasmīragandhāraraṭṭhavāsino cinaraṭṭhavāsinoca manussā aravāḷassa nāma nāgarājassa uppajjanakālato paṭṭhāya yāvajjatanā nāgarūpaṃ katvā mānenti pūjenti sakkaronti, vatthabhājanādīsupi nāgarūpameva te yebhuyyena karontīti.
末阐提长老与四位比丘同往,合为五人,从华氏城腾空而起,降落在喜马拉雅山的阿拉瓦拉湖上空。那时,迦湿弥罗与犍陀罗国正值谷物成熟时节,名为阿拉瓦拉的龙王正坐于阿拉瓦拉湖中,降下“雹雨”,毁坏庄稼,将其冲入大海。长老降下后,便在阿拉瓦拉湖面上经行、站立、坐下、躺卧。龙族青年们看见后,向阿拉瓦拉龙王禀报:“大王,有一个剃除须发、身披袈裟、穿着破衣的人,弄脏了我们的水。”那时,长老只显现自身给龙族看。龙王当即怒不可遏,出来望见长老,更无法忍受这等蔑视,便在空中化现出种种恐怖景象。于是,四方狂风骤起,树木摧折,山峰崩塌,乌云密布,电闪雷鸣,霹雳交加,天似裂开,雨水倾盆;形象可怖的龙子们纷纷聚集而来,龙王自身也喷烟吐火,降下兵刃之雨,并用“这秃头破衣的沙门是谁”等粗恶言语恐吓长老,又对龙众下令:“来啊!抓住他!打他!赶走这个沙门!”
Soca majjhantikattheropi catūhi bhikkhūhi saddhiṃ attha pañcamo hutvā pāṭaliputtato vehāsaṃ abbhuggantvā himavati aravāḷadahassa upari otari. Tena kho pana samayena kasmīragandhāraraṭṭhe sassapākasamaye aravāḷo nāma nāgarājā aravāḷadahe nisīditvā karakavassaṃ nāma vassāpetvā sassaṃ harāpetvā mahāsamuddaṃ pāpesi. Teroca aravāḷadahassa upari otaritvā aravāḷadahapiṭṭhikaṃ caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti. Nāgamāṇavakā taṃ disvā aravāḷassa nāgarājassa ārocesuṃ, - mahārāja eko chinnabhinnapaṭadharo bhaṇḍukāsāvavasano amhākaṃ udakaṃ dūsetīti. Tadā pana thero attānaṃyeva nāgānaṃ dasseti. Nagarājā tāvadeva kodhābhibhūto nikkhamitvā theraṃ disvā makkhaṃ assahamāno antalikkhe anekāni bhiṃsanakāni nimmini. Tato tato bhusāvātā vāyanti, rukkhā chijjanti, pabbatakūṭā patanti meghāgajjanti, vijjuṃlatā niccharanti, asaniyo phalanti, bhinnaṃ viya gaganaṃ udakaṃ paggharati, bhayānakarūpā nāgakumārā sannipatanti, sayampi dhūmāyati pajjalati, paharaṇavuṭṭhiyo vissajjeti, ko ayaṃmuṇḍako chinnabhinnapaṭadharotiādīhi pharusavacanehi theraṃ santajjeti, etha gaṇhatha hanatha niddhamatha imaṃ samaṇanti nāgabalaṃ āṇāpesi.
长老以自身神通力,将这一切恐怖景象尽数化解,随即对龙王说道:
Thero sabbaṃ taṃ bhiṃsanakaṃ attano iddhibalena paṭibāhitvā nāgarājānaṃ āha,–
纵使天界在内的所有世间悉来恐吓我,
也没有能力使我生起恐惧与怖畏。
即使你,大龙王,将整个大地连同海洋与山岳一起举起,
抛向我上方,
你不能令我心中生起恐惧与怖畏;
反之,诸龙之主,这带给你的只会是毁灭。
Sadevakopi ce loko, āgantvā tāsayeyya maṃ; Na me paṭibalo assa, janetuṃ bhayabheravaṃ. Sacepi tvaṃ mahiṃ sabba, sasamuddaṃ sapabbataṃ; Ukkhipitvā mahānāga, khipeyyāsi mamūpari. Neva me sakkuṇeyyāsi, janetuṃ bhayabheravaṃ; Aññadatthu tavevassa, vighāto uragādhipāti.
如此说时,龙王威势受挫,所作徒劳,痛苦而忧戚不乐。
Evaṃ vutte nāgarājā vihatānubhāvo nipphalavāyāmo dukkhī dummano ahosi.
那位长老以应机的法语开示、劝导、激励、令其欢喜后,让龙王与八万四千龙众一同安住于三皈依与五戒之中。其他众多住在雪山的夜叉、乾闼婆、鸠槃荼,听闻长老说法后,也安住于皈依与戒律之中。五位夜叉与他们的夜叉妻及五百子,则安住于初果。随后,摩阐提长老召集所有龙、夜叉、罗刹,这样说道:
Taṃ thero taṅkhaṇānurūpāya dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā tīsu saraṇesu pañcasuca sīlesu patiṭṭhāpesi saddhiṃ caturāsītiyā nāgasahassehi. Aññepi bahū himavantavāsino yakkhāca gandhabbāca kumbhaṇḍāca therassa dhammakathaṃ sutvā saraṇesuca sīlesuca patiṭṭhahiṃsu. Pañcakopi yakkho saddhiṃ bhariyāya yakkhiniyā pañcahica puttasatehi paṭhame phale patiṭṭhito. Athāyasmā majjhanti katthero sabbenāgayakkharakkhase āmantetvā evamāha,-
从今以后,你们不应再像往昔那样生起忿怒;
也不应毁坏禾稼,因为众生都是喜爱安乐的;
你们应当对众生修习慈心,愿人们得安乐住。
Mādāni kodhaṃ janayittha, ito uddhaṃ yathā pure; Sassaghātañca mā kattha, sukhakāmā hi pāṇino; Karotha mettaṃ sattesu, vasantu manujā sukhanti.
他们全体回应:“善哉,尊者!”随即接受长老的教导,依教奉行。那一天正是龙王的供养日,龙王便命人取来自己的宝座,为长老铺设。长老就坐于宝座上,龙王也在一旁为长老扇风,站立侍奉。那时,迦湿弥罗与犍陀罗国的居民前来,见到长老后心想:“这位长老比我们的龙王更具大神通”,便只向长老礼敬,然后坐下。长老为他们讲说《蛇喻经》。经终之时,八万众生得法现观,十万家族出家。从此以后,迦湿弥罗与犍陀罗国至今袈裟光耀,唯有仙人往来之风。
Te sabbepi sādhu bhanteti therassa vacanaṃ paṭissuṇitvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjiṃsu. Taṃ divasameva nāgarājassa pūjāsamayo hoti. Atha nāgarājā attano ratanamayaṃ pallaṅkaṃ āharāpetvā therassa paññapesi. Nisīdi thero pallaṅke. Nāgarājāpi theraṃ bījayamāno samīpe aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe kasmīragandhāraraṭṭhavāsino āgantvā theraṃ disvā amhākaṃ nāgarājatopi thero mahiddhikataroti therameva vanditvā nisinnā. Thero tesaṃ āsivisopamasuttaṃ kathesi. Suttapariyosāne asītiyāpāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Kulasatasahassañca pabbaji. Tato pabhuti ca kasmīragandhāro yāvajjetanā kāsāvapajjotā isivātapaṭivātāeva.
那时,摩阐提仙人到达迦湿弥罗与犍陀罗后,
调伏凶恶之龙,令其欢喜,度脱众多众生离于系缚。
Gantvā kasmīragandhāraṃ, isi majjhantiko tadā; Duṭṭhaṃ nāgaṃ pasādetvā, mocesi bandhanā bahūti.
然而如今,在迦湿弥罗与犍陀罗国,教法已然隐没,犹如日光不再显现,因此关于该地教法的建立,不必详述。
Adhunā pana kasmīragandhāraraṭṭhe sāsanassa atthaṅgatassaviya sūriyassa obhāso na paññāyati, tasmā tattha sāsanassa patiṭṭhāne vitthārena vattabbakiccaṃ natthīti.
如是,此为《教史》中迦湿弥罗与犍陀罗国教史传承之章节,
Iti sāsanavaṃse kasmīragandhāraraṭṭhasāsanavaṃsakathāmaggo