九、亲依止缘
9. Upanissayapaccayo
亲依止缘有三种:所缘亲依止、无间亲依止和本性亲依止。其中,所缘亲依止类似所缘增上缘,无间亲依止类似无间缘。
Tividho upanissayapaccayo, ārammaṇūpanissayo anantarūpanissayo pakatūpanissayo. Tattha ārammaṇūpa nissayo ārammaṇādhipatipaccayasadiso, anantarūpanissayo anantarapaccayasadiso.
什么为本性亲依止呢?一切过去、未来、现在,内与外的,心、心所、色法,以及涅槃与概念,皆随其所应,为现在一切心、心所法的本性亲依止。
Katamo pakatūpanissayo. Sabbepi atītānāgata paccuppannā ajjhattabahiddhābhūtā cittacetasikarūpadhammā ca nibbānañca paññatti ca sabbesaṃ paccuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ yathārahaṃ pakatūpanissayo.
在此,我们已般涅槃的佛陀、法、圣弟子僧团,以及传承下来的历代僧团,成为我们这些后辈生起诸善的自然亲依止缘。同样地,世间上已故的父母、师长、贤明的沙门和婆罗门、著名的各教派导师、具大神力大威力的先王,也是后辈生起诸善、生起诸恶、生起乐与苦的自然亲依止缘。为了后辈的利益,他们事先建立了种种合乎正法或不合正法的制度、种种世间的设施。后辈也继承他们所建立的布施、持戒等法,世间的行为准则、家族和宗族的行为准则,种种的教义、理论,各种职业、技术、知识领域,所建立的小村、村庄、乡镇、田园,湖泊、池沼、水井等,房舍、车驾、手推车、船只之类,金、银、宝石、珍珠等等,世间便是这样发展。
Tattha atīto parinibbuto amhākaṃ buddho ca dhammo ca ariyasāvakasaṅgho ca sammutisaṅghaparamparā ca amhākaṃ pacchima janānaṃ kusaluppattiyā pakatūpanissayapaccayo. Tathā loke atītā kālaṅkatā mātāpitaro ca ācariyā ca paṇḍitasamaṇabrāhmaṇā ca pākaṭā nānātitthācariyā ca mahiddhikā mahānubhāvā porāṇakarājāno ca pacchimakānaṃ janānaṃ kusaluppattiyā vā akusaluppattiyā vā sukhadukkhuppattiyā vā pakatūpanissayo. Tathā hi te pacchimakānaṃ janānaṃ atthāya nānāsaddhammapaññattiyo vā nānāasaddhammapaññattiyo vā nānālokūpakaraṇāni vā pure paṭṭhapesuṃ. Pacchimajanā ca tehi paṭṭhapitesu dānasīlādidhammesu vā lokacāritta kulagottacāritta dhammesu vā nānādiṭṭhivādesu vā nānākammāyatanasippāyatana vijjāṭhānesu vā yathāpaṭṭhapitesu gāmanigamanagarakhettavatthu taḷākapokkharaṇiāvāṭādīsu vā geharathasakaṭanāvā sampotasambandhādīsu vā jātarūparajatamaṇimuttādīsu vā dāyajjaṃ paṭipajjantā loke vaḍḍhanti.
未来的慈氏佛、他的法和他的僧团,是当今大众积累波罗蜜与福德的自然亲依止缘。同样地,在此生未来时将获得的尊荣地位、钱财和谷物等成就,是先前住立的大众发起种种造作的自然亲依止缘。未来生将体验的有成就、财成就以及道、果、涅槃成就,是现今住于现在生的大众生起布施、持戒等福行的自然亲依止缘。譬如世间上,为了在凉季时能收获谷物、果实,在雨季时便开始耕作、播种;为了在事业成就时能获得种种钱财,在先前便付出种种精勤努力或种种智慧努力。在此,收获谷物、果实和获得种种钱财,是种种事业开始的未来自然亲依止缘;而种种事业开始,则是收获谷物、果实和获得种种钱财的过去自然亲依止缘。同样地,大众明了并希求未来种种的业果,现今便致力于种种的福业。在此,福果是福业的未来自然亲依止缘,福业是福果的过去自然亲依止缘。因此,未来自然亲依止缘与过去自然亲依止缘同样是非常广博的缘。
Anāgatopi metteyyo nāma buddho ca tassa dhammo ca tassa saṅgho ca etarahi bahujjanānaṃ pāramipuññappavattiyā pakatūpanissayapaccayo. Tathā imasmiṃ bhave ca pacchime kāle paṭilabhissamānā issariyaṭṭhānadhanadhaññasampattiyo purime kāle ṭhitānaṃ mahājanānaṃ nānābhisaṅkhāruppattiyā pakatūpanissaya paccayo. Anāgatabhave ca anubhavissamānā bhavasampatti bhoga sampattiyo maggaphalanibbānasampattiyo ca etarahi paccuppannabhave ṭhitānaṃ dānasīlādipuññakiriyuppattiyā pakatūpanissayapaccayo. Yathā hi loke hemante kāle dhaññapphalāni labhissāmāti vassike kāle kassanavappanakammāni ārabhanti, kamme siddhe taṃ taṃ dhanaṃ labhissāmāti pubbabhāge taṃ taṃ vīriyakammaṃ vā taṃ taṃ paññākammaṃ vā ārabhanti. Tattha dhaññapphalappaṭilābho ca taṃ taṃ dhanappaṭi lābhoca taṃ taṃ kammārambhassa anāgatapakatūpanissayapaccayo taṃ taṃ kammārambho ca dhaññapphalappaṭilābhassa ca taṃ taṃ dhanappaṭi lābhassa ca atītapakatūpanissayapaccayo. Evameva pacchime anāgate kāle nānākammapphalāni sampassantā patthayantā mahājanā purime paccuppanne kāle nānāpuññakammāni ārabhanti. Tattha puññapphalāni puññakammānaṃ anāgatapakatūpanissayapaccayo. Puññakammāni puññapphalānaṃ atītapakatūpanissayapaccayo. Tasmā anāgatapakatūpanissayopi atītapakatūpanissayo viya atimahanto paccayo hoti.
现在诸佛,是对现在的人、天、梵天而言的现在自然亲依止缘;现在的父母,是对现在的儿女等而言的现在自然亲依止缘。这是显而易见的。
Paccuppannā buddhāyo paccayā paccuppannānaṃ manussadevabrahmānaṃ paccuppannā mātāpitaro paccuppannānaṃ puttadhītādīnaṃ paccuppannapakatūpa nissayo nāma. So supākaṭoyeva.
内在的自然亲依止缘法,是指在诸佛等有情的相续中生起的缘法。外在的自然亲依止缘法,是指作为有情依止处的大地、山、河、海等;对有情多有饶益的林野、森林、树木、草、谷物、豆类等;月亮、太阳、星宿等;雨、水、火、风、冷、热等。所有这些,都是令有情生起善或不善、生起乐或苦的强力缘。
Ajjhattabhūtā pakatūpanissayadhammā nāma buddhādīsu saviññāṇakasantānesu uppannā paccayadhammā. Bahiddhābhūtā pakatūpanissayadhammā nāma sattānaṃ patiṭṭhānabhūtā pathavipabbatanadī samuddādayo tesaṃ tesaṃ sattānaṃ bahūpakārā araññavanarukkha tiṇapubbaṇṇāparaṇṇādayo candasūriyagahanakkhattādayo vassodakaaggivātasītauṇhādayo ca sabbepi te sattānaṃ kusaluppattiyā vā akusaluppattiyā vā sukhuppattiyā vā dukkhuppattiyā vā balavapaccayā honti.
那些怀着“我们当生即般涅槃”之心的人,便修习菩提分法;那些怀着“我们将在未来佛时般涅槃”之心的人,便圆满波罗蜜法。于此,涅槃正是令这些法得以生起的强力缘。
Ime janā diṭṭheva dhamme parinibbāyissāmāti bodhipakkhiya dhamme vā bhāventi, anāgate buddhakāle parinibbāyissāmāti pāramīdhamme vā paripūrenti. Tattha nibbānaṃ tesaṃ dhammānaṃ uppattiyā balavapaccayo hoti.
世间的种种名目概念,以及佛陀教法中作为三藏教法的名目概念,都是为了了知各自义理而生起的强力缘。
Loke nānāvohārabhūtā nāmapaññattiyo ca buddha sāsane tipiṭakapariyattidhammabhūtā nāmapaññattiyo ca tesaṃ tesaṃ atthānaṃ jānanatthāya balavapaccayo.
在此,当众缘具足时,有为法方得生起,缘不具足时则不能生起;生起之后,若缘具足便得安住,缘不具足则不能安住。因此,它们的生起或安住皆须依缘。然而,涅槃与概念乃无为法,是不生法、无生法、常法、恒法,故其生起或安住不须依缘。
Tattha saṅkhatadhammā nāma paccaye sati uppajjanti, asati nuppajjanti. Uppajjitvāpi paccaye sati tiṭṭhanti, asati na tiṭṭhanti. Tasmā tesaṃ uppattiyā vā ṭhitiyā vā paccayo nāma icchitabbo. Nibbānaṃ pana paññatti ca asaṅkhatadhammā honti ajātidhammā anuppādadhammā nicca dhammā dhuvadhammā. Tasmā tesaṃ uppādāya vā ṭhitiyā vā paccayo nāma natthīti.
善法是善法的亲依止,这显而易见:依信为亲依止而行布施、受持戒等。同样,不善法是不善法的亲依止,无记法是无记法的亲依止,也显而易见:依贪为亲依止而杀生、不与取等;依适宜时节、适宜食物为亲依止而体验身中之乐等。
Kusalo kusalassa upanissayo. Saddhaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyatītiādinā supākaṭo. Tathā rāgaṃ upanissāya pāṇaṃ hanati, adinnaṃ ādiyatītiādinā sappāyaṃ utuṃ sappāyaṃ bhojanaṃ upanissāya kāyikaṃ sukhaṃ paccanubhotītiādinā ca akusalo akusalassa, abyākato abyākatassa upanissayopi supākaṭo.
然而,善法亦可成为不善法的强大亲依止。行布施后,以该布施自赞毁他;同样,具足戒、具足定或具足慧之后,亦自赞毁他。
Kusalo pana akusalassapi balavūpanissayo. Dānaṃ datvā tena dānena attānaṃ ukkaṃseti, paraṃ vambheti. Tathā sīla sampanno hutvā samādhisampanno hutvā paññāsampanno hutvā attānaṃ ukkaṃseti, paraṃ vambheti.
善也是无记强有力的亲依止。一切四地之善业,或随业而起的诸善,是四地异时果报无记强有力的亲依止。圆满布施巴拉密时,会经受许多身苦;戒波罗蜜、出离巴拉密、慧波罗蜜、精进巴拉密、忍耐波罗蜜、真实巴拉密、决意波罗蜜、慈爱巴拉密、舍巴拉密也是如此。修习禅那、修习道亦同。
Kusalo abyākatassapi balavūpanissayo. Sabbāni catubhūmikakusalakammāni vā kammaparivārāni kusalāni vā kālantare catubhūmikānaṃ vipākābyākatānaṃ balavūpanissayo. Dānapāramiṃ pūrentā pūraṇakāle bahuṃ kāyikadukkhaṃ paccanubhavanti. Tathā sīlapāramiṃ nikkhamapāramiṃ paññāpāramiṃ vīriyapāramiṃ khantipāramiṃ saccapāramiṃ adhiṭṭhānapāramiṃ mettāpāramiṃ upekkhā pāramiṃ. Eseva nayo jhānabhāvanā maggabhāvanāsupi.
不善也是善强有力的亲依止。在此,有人作恶之后感到后悔,为了舍断那恶而成就布施、持戒、禅那、道等诸善。那恶成为这些善强有力的亲依止。
Akusalo kusalassapi balavūpanissayo. Idhekacco pāpaṃ katvā pacchā vippaṭisārī hutvā tassa pāpassa pahānāya dānasīlajhānamaggakusalāni sampādeti. Taṃ pāpaṃ tesaṃ kusalānaṃ balavūpanissayo.
不善也是无记强有力的亲依止。在此,许多人犯下恶行后,堕入四恶趣,承受恶趣之苦。有些人当生就因自己或他人的恶行而经受许多苦。有些人藉由恶行赚得钱财而享受快乐。很多人因贪根而经受许多苦,因嗔根、见根、慢根而经受许多苦。
Akusalo abyākatassapi balavūpanissayo. Idha bahū janā duccaritāni katvā catūsu apāyesu patitvā apāyadukkhaṃ paccanubhavanti. Diṭṭhadhammepi keci attano vā parassa vā duccaritakamma paccayā bahuṃ dukkhaṃ paccanubhavanti. Keci duccaritakammena dhanaṃ labhitvā sukhaṃ paccanubhavanti. Bahujjanā rāgamūlakaṃ bahuṃ dukkhaṃ paccanubhavanti, dosamūlakaṃ diṭṭhimūlakaṃ mānamūlakanti.
无记也是善的强力亲依止。获得财富后,便行布施、圆满戒与慧;得到适宜修行的住所、洞穴、洞窟、树木、林野、山岳、托钵村,或适宜的气候与食物后,便修习相应的禅修。
Abyākato kusalassapi balavūpanissayo. Dhana sampattiyā dānaṃ deti, sīlaṃ pūreti, paññaṃ pūreti, bhāvanāsappāyaṃ āvāsaṃ vā leṇaṃ vā guhaṃvā rukkhaṃ vā araññaṃ vā pabbataṃ vā gocaragāmaṃ vā utusappāyaṃ vā āhārasappāyaṃ vā labhitvā taṃ taṃ bhāvanaṃ bhāveti.
无记也是不善的强力亲依止。世间依眼成就而生起众多以见为根的不善;耳成就等也是如此。同样地,手成就、足成就、刀成就、杖成就等,也应这样宣说。如此,亲依止有三种。
Abyākato akusalassapi balavūpanissayo. Loke cakkhusampadaṃ nissāya bahūni dassanamūlāni akusalāni uppajjanti. Esa nayo sotasampadādīsu . Tathā hatthasampadaṃ pādasampadaṃ satthasampadaṃ āvudhasampadantiādināpi vattabbo. Evaṃ upanissayo tividho hoti.
在此,也可依经教宣说亲依止。“以善友为亲依止、以恶友为亲依止、以村落为亲依止、以林野为亲依止”等,于多处可见。然而,使有情世间、行世间、空间世间这三种世间无间断转起的强力之缘,正是五种定法。此义理我们已在《定律显示》中详细阐释。
Idha suttantūpanissayopi vattabbo. Kalyāṇamittaṃ upa nissāya pāpamittaṃ upanissāya gāmaṃ upanissāya araññaṃ upanissāyātiādinā bahūsu ṭhānesu āgato. Api ca pañcaniyāmadhammā sattaloka saṅkhāraloka okāsaloka saṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ lokānaṃ avicchinnappavattiyā balavapaccayā honti. Ayañca attho niyāmadīpaniyaṃ amhehi vitthārato dīpitoti.
因何义而称为所缘亲依止?作为主导的所缘,以其为能缘诸法强力依止之义,故为所缘亲依止。
Kenaṭṭhena ārammaṇūpanissayoti. Adhipatibhūtaṃ ārammaṇameva ārammaṇikadhammānaṃ balavanissayaṭṭhena ārammaṇūpa nissayo.
因何义而称为无间亲依止?前无间心对于后无间心的生起,以其为强力依止之义,故为无间亲依止。前心如母,后心如子。譬如母亲对于随后而生的孩子是强力亲依止,前心对于后心的生起也是如此。
Kenaṭṭhena anantarūpanissayoti. Purimaṃ anantaracittameva pacchimassa anantaracittassa uppajjanatthāya balavanissayaṭṭhena anantarūpanissayo. Mātā viya purimacittaṃ, putto viya pacchimacittaṃ. Yathā mātā attano anantare puttassa uppajjanatthāya balavūpa nissayo hoti, tathā purimacittaṃ pacchimacittassa uppajjanatthāyāti.
因何义而称为自然亲依止?在世间,智者自然显了的亲依止,即是自然亲依止。
Kenaṭṭhena pakatūpanissayoti. Pakatiyāva loke paṇḍitānaṃ pākaṭo upanissayo pakatūpanissayo.
在此,无间亲依止缘的力量仅作用于无间心,而自然亲依止缘的力量乃至久远亦能起作用。例如,在此生中,过去数日、数月或数年所见、所闻、所嗅、所尝、所触、所识的所缘,当后来出现相应的缘时,即使历经百年,也能呈现于意门。有情便以“我曾见过此名色,曾听过此名色”等而生起忆念。化生有情亦能忆念前生,人类中某些获得忆念前生想的人也是如此。同样地,往昔于数十万事物中所见等对象,后来于某一刹那见或闻一物时,在那刹那之中,许多对象亦在那些意识相续中扩散而转起。亲依止缘的释义至此结束。
Ettha ca anantarūpanissayānubhāvo anantaracitte eva pharati. Pakatūpanissayānubhāvo pana dūrepi pharatiyeva. Tathā hi imasmiṃ bhave purimesu divasesu vā māsesu vā saṃvaccharesu vā diṭṭhasutaghāyitasāyitaphusitaviññātāni ārammaṇāni pacchātathārūpe paccaye sati vassasatepi manodvāre āpātaṃ āgacchanti. Idaṃ nāma pubbe mayā diṭṭhaṃ sutantiādinā sattā anussaranti. Opapātikasattā pana purimabhavaṃpi anussaranti. Tathā manussesupi appekacce jātissarasaññālābhino. Tathā pubbe anekasatasahassesu diṭṭhādīsu vatthūsu pacchā ekasmiṃ khaṇe ekaṃ vatthuṃ disvā vā sutvā vā tasmiṃ eva khaṇe bahūsupi tesu manoviññāṇasantānaṃ pharamānaṃ pavattatīti. Upanissayapaccaya dīpanā niṭṭhitā.