7. 相互缘
4 段
7. 相互缘
7. Aññamaññapaccayo
在俱生缘所分别的诸法中,凡被说为缘法者,在此处它既是缘法,也是缘生法。一切心与心所法,彼此互为缘法,亦彼此互为缘生法。俱生的四大种,彼此互为缘法,亦彼此互为缘生法。结生时的名蕴与结生时俱生的心处色,彼此互为缘法,亦彼此互为缘生法。此中义理甚易明了。
Sahajātapaccaye vibhattesu dhammesu yo yo paccaya dhammoti vutto, so so eva idha paccayadhammo ceva paccayuppanna dhammo ca hoti. Sabbepi cittacetasikā dhammā aññamaññassa paccayadhammā ca honti aññamaññassa paccayuppannadhammā. Sahajātā cattāro mahābhūtā aññamaññassa paccayadhammā ca honti aññamaññassa paccayuppannadhammā ca. Paṭisandhināmakkhandhā ca paṭisandhi sahajātaṃ hadayavatthurūpañca aññamaññassa paccayadhammā ca honti aññamaññassa paccayuppannadhammā ca. Attho suviññeyyoyeva.
譬如三根棍子彼此相依而竖立,它们互为所依,也彼此相依靠。其中任何一根竖立时,其余便都竖立;任何一根倒下时,其余便都倒下。相互缘诸法亦当如是观。
Yathā aññamaññaṃ nissāya ussāpitā tayo daṇḍā aññamaññassa nissayā ca honti, aññamaññaṃ nissitā ca. Tesu ekamekasmiṃ ussite sabbe ussitā honti, ekamekasmiṃ patante sabbe patanti. Evaṃ aññamaññadhammā ca daṭṭhabbā.
在此,或许有人会说:“一切心所法若不得心为缘,便不能生起。”这是合理的。为什么呢?因为触等心所的作用是以识知的作用为先导的,即所谓“以意为先导”。然而,若说“心若不得心所为缘,便不能生起”,这岂非不合理?答曰:心所法乃是心的伴随支分,因此若无它们,心确实也不能生起。对于四大种,道理也是如此。然而,所造色只是大种的流出,故不是伴随支分。若问:食色与命色既是特殊的缘,难道就不是伴随支分吗?答曰:它们仅在住立时是伴随支分,而非在生起时;而此处所指,乃是生起时的伴随支分。相互缘的解说至此结束。
Ettha vadeyyuṃ, sabbe cetasikā dhammā cittapaccayaṃ alabha mānā uppajjituṃ na sakkontīti yuttaṃ. Kasmā. Phusanādīnaṃ cetasika kiccānaṃ vijānanakiccapubbaṅgamattā, manopubbaṅgamāti hi vuttaṃ. Cittaṃ pana cetasikapaccayaṃ alabhamānaṃ uppajjituṃ na sakkotīti na yujjeyyāti. Vuccate, cetasikadhammā nāma cittassa sahāyaṅgāni honti. Tasmā tehi vinā cittampi uppajjituṃ na sakkotiyeva. Eseva nayo catūsu mahābhūtesupīti. Upādārūpāni pana mahābhūtānaṃ nissandamattattā sahāyaṅgāni na hontīti. Nanu āhārarūpañca jīvitarūpañca paccayavisesattā sahāyaṅgaṃ hotīti. Vuccate, ṭhitiyā eva sahāyaṅgaṃ hoti. Na uppāde. Idha pana uppāde sahāyaṅgaṃ adhippetanti. Aññamaññapaccayadīpanā niṭṭhitā.
