十六、根缘
16. Indriyapaccayo
根缘有三种:俱生根缘、前生根缘、色命根缘。
Tividho indriyapaccayo sahajātindriyapaccayo pure jātindriyapaccayo rūpajīvitindriyapaccayo.
其中,十五种根法是俱生根缘,即:命根、意根、乐根、苦根、悦根、忧根、舍根、信根、精进根、念根、定根、慧根、未知当知根、已知根、具知根。与它们俱生的心、心所法及色法,是它的缘生法。
Tattha pannarasindriyadhammā sahajātindriyapaccayo nāma, jīvitindriyaṃ manindriyaṃ sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyanti. Tehi sahajātā cittacetasikadhammā ca rūpadhammā ca tassa paccayuppannā.
五根色是前生根缘,即:眼根、耳根、鼻根、舌根、身根。五识的心、心所法是它的缘生法。
Pañcindriyarūpāni purejātindriyapaccayo, cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ. Pañcaviññāṇacitta cetasika dhammā tassa paccayuppannā.
有一种色命根,即色命根缘。一切业生色,除命根色外,皆是它的缘生法。
Ekaṃ rūpajīvitindriyaṃ rūpajīvitindriyapaccayo. Sabbāni kammaja rūpāni jīvitarūpavajjitāni tassa paccayuppannāni.
以何义为根?以自在义为根。于何处有自在?于各自的缘生法中有自在。于何种作用中有自在?于各自的作用中有自在。名命根在令相应法活命的作用中有自在。“活命的作用”即令寿增长的作用,也就是令相续住立、长久安住的作用。意根在把握所缘的作用中,对相应法有自在。其余诸根的含义,已如前《根双论释》中所述。
Kenaṭṭhena indriyanti. Issariyaṭṭhena indriyaṃ. Tattha kattha issariyanti. Attano attano paccayuppannesu dhammesu issariyaṃ. Kasmiṃ kasmiṃ kicce issariyanti . Attano attano kicce issariyaṃ. Nāmajīvitaṃ sampayuttadhammānaṃ jīvanakicce issariyaṃ. Jīvanakicceti āyuvaḍḍhanakicce, santatiṭhitiyā cirakālaṭhitikicceti attho. Manindriyaṃ ārammaṇaggahaṇakicce sampayuttadhammānaṃ issariyaṃ. Avaseso indriyaṭṭho pubbe indriyayamakadīpaniyaṃ vuttoyeva.
于此,若有人问:“女根和男根这二法既是根,为何不单独列入根缘中?”因为它们不具备缘的作用。缘的作用有三种:令生的作用、令支持的作用和令随护的作用。其中,若某缘是缘生法生起的缘,若无此缘,缘生法便不生起,此缘的作用名为令生的作用,如无间缘。若某缘是缘生法住立、增长、增广的缘,若无此缘,缘生法便不住立、不增长、不增广,此缘的作用名为令支持的作用,如后生缘。若某缘是缘生法转起的缘,离此缘,缘生法便不能长久转起,相续便中断,此缘的作用名为令随护的作用,如色命根缘。然而,这二根法并未成就这三种缘作用中的任何一种,因此不单独列入根缘中。
Ettha vadeyya, dve itthindriyapurisindriyadhammā indriyabhūtā samānāpi kasmā indriyapaccaye visuṃ na gahitāti. Paccayakiccassa abhāvato. Tividhañhi paccayakiccaṃ jananakiccañca upatthambhanakiccañca anupālanakiccañca. Tattha yo paccayo paccayuppannadhammassa uppādāya paccayo hoti, yasmiṃ asati paccayuppanno dhammo na uppajjati, tassa paccayakiccaṃ jananakiccaṃ nāma. Yathā anantarapaccayo. Yo paccayo paccayuppannadhammassa ṭhitiyā ca vuḍḍhiyā ca viruḷhiyā ca paccayo hoti, yasmiṃ asati paccayuppanno dhammo na tiṭṭhati na vaḍḍhati na virūhati, tassa paccayakiccaṃ upatthambhanakiccaṃ nāma. Yathā pacchājātapaccayo. Yo paccayo paccayuppannassa dhammassa pavattiyā paccayo hoti, yena vinā paccayuppanno dhammo cirakālaṃ na pavattati, santati gamanaṃ chijjati, tassa paccaya kiccaṃ anupālanakiccaṃ nāma. Yathā rūpa jīvitindriyapaccayo. Ete pana dve indriyadhammā tesu tīsu paccaya kiccesu ekakiccaṃpi nasādhenti, tasmā ete dve dhammā indriya paccaye visuṃ na gahitāti.
既然如此,这二法是否也不应称为根?并非不应称为根。为何?因为具有根的作用。那么,它们根的作用是什么?于性征、性相、行仪、威仪中的自在,即是根的作用。正如,若某有情的结生刹那生起女根色,其相续中由业等四缘所生的五蕴法便转向女性,自体必定具备女性性征、性相、行仪、威仪,而非其他。女根色并不令那些五蕴法生起,亦不令其获得支持,也不予以随护。然而,当那些法依各自之缘生起时,它犹如发号施令‘应如此这般地生起’一般,对它们行使其影响力。那些法便如是生起,而非别样。这便是女根色于女性性征等中所示现的自在。男根色于男性性征等中所示现的自在,亦同此理。如此,这二法于性征等中具有根的作用,故称为根。
Etaṃ sante ete dve dhammā indriyātipi na vattabbāti. No na vattabbā. Kasmā. Indriyakiccasabbhāvatoti. Kiṃ pana etesaṃ indriyakiccanti. Liṅganimittakuttaākappesu issaratā indriya kiccaṃ. Tathā hi yassa puggalassa paṭisandhikkhaṇe itthindriyarūpaṃ uppajjati, tassa santāne catūhi kammādīhi paccayehi uppannā pañcakkhandha dhammā itthibhāvāya pariṇamanti, so attabhāvo ekantena itthiliṅga itthinimitta itthikutta itthākappayutto hoti, no aññathā. Na ca itthindriyarūpaṃ te pañcakkhandhadhamme janeti, na ca upatthambhati, nāpi anupāleti, atha kho te dhammā attano attano paccayehi uppajjamānā evañcevañca uppajjantūti āṇaṃ ṭhapentaṃ viya tesu attano anubhāvaṃ pavatteti. Te ca dhammā tatheva uppajjanti, no aññathāti. Ayaṃ itthindriyarūpassa itthiliṅgādīsu issaratā. Esa nayo purisindriyarūpassa purisaliṅgādīsu issaratāyaṃ. Evaṃ ete dve dhammā liṅgādīsu indriyakicca sabbhāvato indriyā nāma hontīti.
然而,心处色虽能成就二种识界的依处与所依作用,却不能成就其中的根作用。何以故?于已修习其心之有情,不论所生心处色明净或不明净,意识界并不随之而转。根缘之释,至此终。
Hadayavatthurūpaṃ pana dvinnaṃ viññāṇadhātūnaṃ nissayavatthukiccaṃ sādhayamānaṃpi tāsu indriyakiccaṃ na sādheti. Na hi bhāvita cittassa puggalassa hadayarūpe pasannevā appasanne vā jātepi manoviññāṇadhātuyo tadanuvattikā hontīti. Indriya paccayadīpanā niṭṭhitā.