14. 果报缘
14. Vipākapaccayo
三十六种作为果报的俱生心与心所法,是果报缘。它们彼此之间、于结生刹那的业生色,以及在生命转起期间由果报心生起的心生色,皆是果报缘的缘生法。
Chattiṃsavidhā vipākabhūtā sahajātacittacetasikā dhammā vipāka paccayo. Teyeva aññamaññañca paṭisandhikkhaṇe kammajarūpāni ca pavattikkhaṇe vipāka cittajātāni cittajarūpāni ca vipākapaccayuppannā.
以何义名为果报?以成熟之义,故为果报。所谓成熟,即超越稚嫩状态而达至成熟状态。那么,什么法是稚嫩状态,什么法是成熟状态?即被称为异刹那业缘的过去业的稚嫩状态,与该业本身的成熟状态。
Kenaṭṭhena vipākoti. Vipaccanaṭṭhena vipāko. Vipaccanaṃ nāma mudutaruṇabhāvaṃ atikkamma vipakkabhāvaṃ āpajjanaṃ. Kassa pana dhammassa mudutaruṇabhāvo, kassa vipakkabhāvoti. Nānākkhaṇikakammapaccaya saṅkhātassa atītakammassa mudutaruṇabhāvo, tasseva kammassa vipakkabhāvo.
在此,一个业有四个阶段:思阶段、业阶段、相(征象)阶段、果报阶段。
Tattha ekassa kammassa catasso avatthāyo honti cetanā vatthā kammāvatthā nimittāvatthā vipākāvatthāti.
在此,即使该思已灭,其特有的作用并未灭去,仍随逐彼心相续。这称为业阶段。
Tattha tāya cetanāya niruddhāyapi tassā kiriyā viseso na nirujjhati, taṃ cittasantānaṃ anugacchatiyeva. Ayaṃ kammāvatthā nāma.
相阶段:当该业获得成熟的机会时,在那人临终之际,或者该业本身现起,那人当时犹如正在布施、正在守护戒或正在杀生;或者业相现起,诸如布施物等、刀枪之类,或其他过去作为该业资助的所缘,仿佛在他的手中现前;或者趣相现起,如天界宫殿等、地狱火网等,或在即将生起的生命中所得、所感受的所缘,于那时显现。这称为相阶段。
Nimittāvatthāti taṃ kammaṃ yadā vipaccituṃ okāsaṃ labhati, tadā maraṇāsannakāle tassa puggalassa tameva kammaṃ vā paccupaṭṭhāti, so puggalo tadā dānaṃ dento viya sīlaṃ rakkhanto viya pāṇaghātaṃ vā karonto viya hoti. Kammanimittaṃ vā paccupaṭṭhāti, dāna vatthuādikaṃ vā satthādikaṃ vā aññaṃ vāpi pubbe tassa kammassa upakaraṇabhūtaṃ ārammaṇaṃ tadā tassa puggalassa hatthagataṃ viya hoti. Gatinimittaṃ vā paccupaṭṭhāti, dibbavimānādikaṃ vā nirayaggijālādikaṃ vā uppajjamānabhave upalabhitabbaṃ vā anubhavitabbaṃ vā ārammaṇaṃ tadā dissamānaṃ hoti. Ayaṃ nimittā vatthā nāma.
果报阶段是指:若那人对现起的业、业相或趣相,心缘取一个所缘而不放舍而死,那时该业即于彼有中成熟,该业于彼有中成为一个自体而显现。在此,前三个阶段中,该业处于稚嫩的状态;到达最后的果报阶段时,则为成熟的状态。因此说:‘所谓成熟,即超越稚嫩的状态而达到成熟的状态。’如此达到成熟状态的心与心所之聚,即名为果报。
Vipākāvatthāti sace so puggalo tathā paccupaṭṭhitaṃ taṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā gatinimittaṃ vā ekaṃ ārammaṇaṃ amuñcamāno marati, tadā taṃ kammaṃ tasmiṃbhave vipaccati, taṃ kammaṃ tasmiṃbhave eko attabhāvo hutvā pātubhavati . Tattha purimāsu tīsu avatthāsu taṃ kammaṃ mudutaruṇabhūtaṃ hoti, pacchimaṃ pana vipākāvatthaṃ patvā vipakkabhūtaṃ hoti. Tena vuttaṃ vipaccanaṃ nāma mudutaruṇabhāvaṃ atikkamma vipakkabhāvaṃ āpajjananti. Evaṃ vipakkabhāvaṃ āpanno citta cetasikadhammasamūho vipāko nāma.
在此,譬如芒果,当其成熟时,便全然柔软润泽。同样地,所谓果报法,即成为无勤作、无功用而全然寂静的状态。正因其寂静的状态,有分心的所缘不明了,从有分出起时,他并不能了知该所缘。正如夜间睡眠者,缘取前生临终时所执取的业等所缘而有分流转起;然而,当该有分流缘取彼所缘时,并不能成为令‘我于前生见此所缘’的了知速行心生起的缘。无论是睡眠还是醒觉时,那人都不知前生所成的彼相。如此,以无勤作、无功用、寂静的状态而作资助,即名为果报缘。果报缘释义结束。
Tattha yathā ambapphalāni nāma yadā vipakkabhāvaṃ āpajjanti, tadā sabbaso siniddharūpāni honti. Evamevaṃ vipākadhammā nāma nirussāhā nibyāpārā hutvā sabbaso santarūpā honti. Tesaṃ santarūpattāyeva bhavaṅgacittānaṃ ārammaṇaṃ avibhūtaṃ hoti, bhavaṅgato vuṭṭhānakāle taṃ ārammaṇaṃ na jānāti. Tathāhi rattiyaṃ niddāyantassa purimabhave maraṇāsannakāle yathāgahitaṃ kammādikaṃ ārammaṇaṃ ārabbha bhavaṅgasotaṃ pavattamānaṃpi tassa bhavaṅgasotassa taṃ ārammaṇaṃ ārabbha idaṃ nāma me purimabhave ārammaṇaṃ diṭṭhanti kassaci jānanavīthicittassa uppattiyā paccayo na hoti. So puggalo niddāyanakālepi uṭṭhānakālepi purimabhavasiddhaṃ taṃ nimittaṃ na jānāti. Evaṃ nirussāhanibyāpārasantarūpa bhāvena upakārakatā vipākapaccayatā nāmāti. Vipāka paccayadīpanā niṭṭhitā.