十三、业缘
13. Kammapaccayo
业缘有两种:俱生业缘与异刹那业缘。
Duvidho kammapaccayo sahajātakammapaccayo nānākkhaṇika kammapaccayo.
于此,一切于三小刹中具足的善、不善、无记思,是俱生业缘。与思相应的所有心、心所法,与结生心同时生起的业生色法,以及在生命流转期间的一切心生色法,是此缘的缘生法。
Tattha khaṇattayasamaṅgi bhūtā sabbāpi kusalākusalā byākatacetanā sahajātakamma paccayo. Cetanāsampayuttā sabbepi cittacetasikā dhammāca paṭisandhicittena sahuppannā kammajarūpadhammā ca pavattikāle sabbepi cittajarūpadhammā ca tassa paccayassa paccayuppannā.
过去的善、不善思,是异刹那业缘。三十二种世间果报心与心所法,以及一切业生色法,是此缘的缘生法。
Atītā kusalākusalacetanā nānākkhaṇikakamma paccayo. Bāttiṃsavidhā lokiyavipāka cittacetasikā dhammā ca sabbe kammajarūpadhammā ca tassa paccayassa paccayuppannā.
以何种含义称为业?以作用殊胜的含义,称为业。思即是作用的殊胜,因为它在一切业中最为上首。当身、语、意诸业现前时,为了成就彼彼业,它策励、安排、组织相应诸法,令其一同发动,因此在一切业中最为上首。如此,由作用殊胜而称为业;或者,由造作之义而称为业。造作什么?造作身行、语行、意行。其中,所谓身行,即行走、站立、坐等,前进、返回等,乃至眼皮的开合;所谓语行,即发出言语的行为;所谓意行,即善思维或恶思维的行为,乃至五识的见、闻等。有情的一切这些行为,皆由此思所造作、所安排,因此思称为业。
Kenaṭṭhena kammanti. Kiriyāvisesaṭṭhena kammaṃ. Cetanā hi kiriyā viseso hoti sabbakammesu jeṭṭhakattā. Tā hi sabbesu kāyavacīmanokammesu paccupaṭṭhitesu tassa tassa kammassa nipphattatthāya sampayuttadhamme ceteti kappeti saṃvidahati, ekato uṭṭhāpeti, tasmā sabbakammesu jeṭṭhakā hoti. Iti kiriyāvisesaṭṭhena kammaṃ nāma. Karonti etenāti vā kammaṃ. Kiṃ karonti. Kāyikakiriyaṃpi karonti, vācasikakiriyaṃpi karonti, mānasikakiriyaṃpi karonti. Tattha kāyikakiriyā nāma gamanaṭhāna nisajjādayo abhikkamanapaṭikkamanādayo antamaso akkhidalānaṃ ukkhipananikkhipanānipi. Vācasikakiriyā nāma vācāpavattanakiriyā. Mānasikakiriyā nāma sucintita ducintitakiriyā, antamaso pañca viññāṇānaṃ dassanakiccasavanakiccādīnipi. Sabbāpi imā kiriyāyo etāya cetanāya sattā karonti, saṃvidahanti, tasmā sā cetanā kammaṃ nāma.
与自己的缘生法一同生起,故称“俱生”。既是俱生亦是业,故称“俱生业”。作为俱生业而为缘,即“俱生业缘”。也就是说,以俱生业的状态而为缘。
Attano paccayuppannena saha jāyatīti sahajātaṃ. Sahajātañca taṃ kammañcāti sahajātakammaṃ. Sahajātakammaṃ hutvā paccayo sahajātakamma paccayo. Sahajātakammabhāvena paccayoti vuttaṃ hoti.
业生起于一个刹那,果报发生于另一个刹那,如此,其生起刹那各不相同,故称“异刹那”。既是异刹那亦是业,故称“异刹那业”。异刹那业为缘,故称“异刹那业缘”。以上即“以异刹那业缘的状态为缘”之义。圣道相应的思,于自身灭尽后的无间,便生起作为果报的圣果,此亦属异刹那。
Añño kammassa uppattikkhaṇo añño vipākassa uppattikkhaṇoti evaṃ visuṃ visuṃ uppattikkhaṇo etassāti nānākkhaṇikaṃ. Nānākkhaṇikañca taṃ kammañcāti nānākkhaṇikakammaṃ. Nānākkhaṇikakammaṃ hutvā paccayo nānākkhaṇikakammapaccayo. Nānākkhaṇikakammapaccayabhāvena paccayoti vuttaṃ hoti. Ariyamaggasampayuttā cetanā attano niruddhānantare eva ariyaphalavipākaṃ janeti, sāpi nānākkhaṇikā eva hoti.
在此,一个布施的善思,对于与之俱生的心、心所,以及表现为身行、语行的心生色,是俱生业缘。该思对于未来相隔一段时间后生起的果报蕴与业生色蕴,是异刹那业缘。如此,一个达到业道程度的善行或恶行之思,于两个时间、以两种缘力,作为两组缘生法的缘。
Ettha ca ekā dānakusalacetanā attanā sahajātānaṃ cittacetasikānañca kāyikavācasikakiriyābhūtānaṃ cittajarūpānañca sahajātakammapaccayo. Tāya cetanāya āyatiṃ kālantare uppajjamānassa vipākakkhandhassa ca kammajarūpakkhandhassa ca nānākkhaṇika kammapaccayo. Evaṃ ekā kammapathapattā sucaritaduccaritacetanā dvīsu kālesudvinnaṃ paccayuppannānaṃ dvīhi paccayasattīhi paccayo hotīti.
在此异刹那业缘中,业是指一种特定的作用。此作用即使在思灭去之后亦不灭去,仍随逐于该心相续。当获得成熟的机会时,这特定作用便于死心之后的无间,成为一个自体而成熟、显现。若未得机会,则随逐该相续百生、千生、百千生。而广大业若获得机会,则在第二生于梵天界中成为一个梵天自体而成熟、显现。然而,由于该业已完全成熟,故在第二生即耗尽,此后不再随逐。业缘的解释至此结束。
Ettha ca nānākkhaṇikakammapaccaye kammanti kiriyāviseso. So pana cetanāya niruddhāyapi anirujjhitvā taṃ cittasantānaṃ anugacchatiyeva. Yadā vipaccituṃ okāsaṃ labhati, tadā so kiriyā viseso cutinantare eko attabhāvo hutvā vipaccati pātubhavati. Okāsaṃ pana alabhamānā bhavasataṃpi bhavasahassaṃpi bhavasatasahassaṃpi taṃ santānaṃ anugacchatiyeva. Mahaggatakammaṃ pana laddhokāse sati dutiyabhave brahmaloke eko brahmattabhāvo hutvā vipaccati pātubhavati. Suparipakkakammattā pana dutiyabhaveyeva khīyati, tato paraṃ nānugacchatīti. Kammapaccayadīpanā niṭṭhitā.