7. 摄集之义略释
7. Samuccayasaṅgahaanudīpanā
162162. 在摄集中。“以其不共与共通的特征”一义与之关联。意旨为:仅因指涉他者,此二特征才被称为“具相”。“即使涅槃从其自体亦可得其实有性”,意指无他依而可得其实有性。难道涅槃不也是以“贪尽、嗔尽、痴尽”等显示依他吗?确实有此显示。但这仅是显示而已,涅槃并不被贪等所系缚,反而与之相去甚远,更相对立、更相违逆。因为说到“色的尽、坏、灭是无常”,那里“色的生已而灭”是依于色的;而在此,所说的是贪等不再生起,故不依于贪等。不仅不依,更因涅槃是贪等之对治,依此对治之德而成立,故比贪等更远、更对立。未生色亦为所涉,因其也被摄于蕴、处、界、谛之中。
162. Samuccayasaṅgahe . Attano āveṇikabhūtena sāmañña lakkhaṇenati ca sambandho. Aññāpadesena eva tadubhayalakkhaṇena salakkhaṇāni nāma vuccantīti adhippāyo. ‘‘Nibbānassapi sarūpato labbhamānasabhāvatā’’ti aññanissaya rahitena labbhamānasabhāvatā. Nanu nibbānampi rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayotiādinā aññanissayadassanaṃ atthi yevāti. Dassanamattaṃ atthi. Nibbānaṃ pana rāgādīhi paṭibaddhaṃ na hoti. Atha kho tehi dūrataraṃ hoti. Paṭipakkhataraṃ, paṭiviruddhataraṃ. Yañhi rūpassa khayo vayo bhedo aniccāti vuttaṃ. Tattha rūpassa uppajjitvā khayo vuttoti so rūpassa nissito eva hoti. Idha pana rāgādīnaṃ puna uppādassapi abhāvo vuttoti so rāgādīsu anissito eva. Na kevalaṃ anissito. Atha kho tehi dūrataro ca paṭipakkhataro ca tesaṃ paṭipakkhaguṇehi imassasiddhattāti. Anipphannarūpānipi adhippetāni eva tesampi khandhāyatanadhātu saccesu saṅgahitattā.
在诸漏之中。“依停留之义”即依作停留之因义。“依迷醉之义”即依生起迷醉之因义。“执取停留”,谓陷于嗔恚的增盛。再者,“停留”指恶臭等的停留。“唯漏所充”即唯为诸漏所充满。“染污六所缘”,意为令他们成为有漏等状态。“从有”,即从地,为如是义。avadhi(界限),由此而被限制、被截断,故为界限;亦说为apādāna(基界)。mariyādo(限界),即对极限的限定。行为的范围成为限界的量,便是限界范围。avadhi(界限),即施设的扩展、行为的扩展范围,便是胜解范围。“其”,即界限的所依之处。“自己”,亦是界限的所依处。“置于外”,意为仅作已到达。这是对界限的考察。“名声”,即世尊声誉之声。“彼”,为界限之义。“名闻”,即声誉之声。“其余”,指排除非胜解范围而转起。
Āsavādīsu. ‘‘Pārivāsiyaṭṭhenā’’ti parivāsakaraṇaṭṭhena. ‘‘Madanīyaṭṭhenā’’ti madanajanakaṭṭhena. ‘‘Parivāsaṃ gaṇhantī’’ti dosavepullaṃ āpajjantīti vuttaṃ hoti. Puna ‘‘parivāsaṃ’’ti duggandhatādiparivāsaṃ. ‘‘Āsavabharitamevā’’ti āsavehi pūritameva. ‘‘Chaḷārammaṇāni dūsentī’’ti tāni sāsavādibhāvaṃ pāpentīti adhippāyo. ‘‘Bhavato’’ti bhūmito iccevattho. Avadhīyati paricchindīyati etasmāti avadhi. Apādānaṃ vuccati. Mariyādo nāma pariyantaparicchedo. Mariyādamattabhūto kriyāvisayo mariyādavisayo. Avadhi nāma byāpana vidhānaṃ, kriyā byāpanassa visayo abhividhivisayo. ‘‘Yassā’’ti avadhi vatthussa. ‘‘Attānaṃ’’ti avadhivatthuṃ. ‘‘Bahikatvā’’ti sampattamattaṃ katvāti adhippāyo. Avadhivicāraṇāyaṃ. ‘‘Saddassā’’ti bhagavato kittisaddassa. ‘‘Taṃ’’ti avadhibhūtaṃ atthaṃ. ‘‘Yaso’’ti kittisaddo. ‘‘Itaraṃ’’ti anabhividhivisayaṃ bahi katvā pavattati.
在欲漏等之中。“以彼名”,即依欲之名。“以彼为所缘”,即以欲法为所缘。“或此义”,指由“所欲求”等所表述的后一种意义。“广大善法”,此处就所意指的业有而说。“由彼所生”,即由彼而生起。“以彼为所缘”,即以二种有为所缘。“唯是渴爱”,即唯是有的渴爱。“唯是有”,因以有为所缘,故称为有的渴爱。“唯是这些”,即渴爱、见与无明。“于环绕时”,即于安住之时。“欲境”,即欲法之境。“在此”,指在欲漏中。有境之慢等于环绕时……应如此结合。同样,见境亦应于该处结合。
Kāmāsavādīsu. ‘‘Tannāmenā’’ti kāmanāmena. ‘‘Tadārammaṇā’’ti kāmadhammārammaṇā. ‘‘Ayamattho vā’’ti kāmīyatītiādinā vutto pacchimatthova. ‘‘Mahaggatakusaladhammā’’ti idhādhippetaṃ kammabhavaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Taṃ nibbattā’’ti tena nibbattā. ‘‘Tadārammaṇā’’ti duvidhabhavārammaṇā. ‘‘Taṇhā evā’’ti bhavataṇhā eva. ‘‘Bhavo evā’’ti bhavārammaṇatāya bhavanāmikā taṇhā eva. ‘‘Ime evā’’ti taṇhādiṭṭhi avijjā eva. ‘‘Parivutthe satī’’ti parivasite sati. ‘‘Kāmavisayā’’ti kāmadhammavisayā. ‘‘Tasmiṃ’’ti kāmāsave. Bhavavisayā mānādayo parivutthā evātiādinā yojetabbaṃ. Tathā diṭṭhivisayāti padepi.
“作无安息”,即令其失去出入息。“以压杀之义”,即覆盖而令死之义。也可解作“以压倒令死之义”。“以难度之义”,即堕入其中而难以渡越之义。“依所说之理”,即依于漏中所说之理。
‘‘Anassāsikaṃ katvā’’ti assāsapassāsarahitaṃ katvā. ‘‘Avahananaṭṭhenā’’ti ajjhottharitvā māraṇaṭṭhena. Adhokatvā māraṇaṭṭhenātipi yujjati. ‘‘Duttaraṭṭhenā’’ti tattha patantassa tarituṃ dukkaraṭṭhena. ‘‘Vuttanayenā’’ti āsavesu vuttanayena.
“于轮转”中,即指三种轮转。“于有之边际”中,即指无明、行等构成的有轮。“触摩”一词的含义,通过“以种种方式构想后执取”来显示。“于教法”中,指教理教法,于各各经典中。“诸见即是见取”,是说于诸见之处,以坚固执取之义,诸见本身就是见取。“于我语取”中,名为“遍计慧”的便是邪智。“自在天所造”,指在劫初时,由一切世界的自在主——大梵天所造。“无因而生”,指无因无缘而生。“一向常”,指在生命的相续中执为恒常。“一分常”,指某些众生达到某种殊胜的存在状态后,便被视为恒常。“断灭”,指在某处死后即归断灭。旧业已尽,新业未造。如此,轮回便得以清净等执取,这是其义。存在的身体,即是有身。“存在”指在胜义上的存在。“身”指色身、名身。各自的身体,或说为有身,即是指自身、个别的身体。如所说的身体,唯有这两种。于有身中执取之见,即为有身见。其中,“于有身中之见”是说:不像那些计执前际后际的人那样去思惟前后际,而是一切众生对于自己的诸蕴,依“色是我,或我有色,或色在我中,或我在色中”等方式,法尔自然成就之见,这便是此处所说。“无闻”,指对于蕴的解说等与空法相应的说法之法,以前未曾听闻,因此他无有听闻,故
‘‘Vaṭṭasmiṃ’’ti tividhavaṭṭasmiṃ. ‘‘Bhavayantake’’ti avijjāsaṅkhārādike bhavacakke. ‘‘Āmasanaṃ’’ti padassa atthaṃ dasseti ‘‘tathā tathā kappetvā gahaṇa’’nti. ‘‘Sāsane’’ti pariyattisāsane tasmiṃ tasmiṃ suttante. ‘‘Diṭṭhiyo diṭṭhupādānaṃ’’ti diṭṭhivatthūsu daḷhaggāhaṭṭhena diṭṭhiyo eva diṭṭhupādānaṃ. Attavādupādāne. Parikappa buddhi nāma micchāñāṇaṃ vuccati. ‘‘Issara nimmitaṃ’’ti sakalalokissarena mahābrahmunā ādikappakāle nimmitaṃ. ‘‘Adhicca samuppannaṃ’’ti ahetu apaccayā samuppannaṃ. ‘‘Accantasassataṃ’’ti bhavaparamparāsu sassataṃ. ‘‘Ekaccasassataṃ’’ti bhavavisesaṃ patvā ekaccānaṃ sattānaṃ sassataṃ. ‘‘Ucchinnaṃ’’ti yatthakatthaci parammaraṇā ucchinnaṃ. Purāṇañcakammaṃ parikkhīṇaṃ, navañcakammaṃ akataṃ. Evaṃ saṃsāra suddhītiādinā gahaṇanti attho. Santo kāyo sakkāyo. ‘‘Santo’’ti paramatthato vijjamāno. ‘‘Kāyo’’ti rūpakāyo, nāmakāyo. Attano attano kāyo vā sakkāyo. Paccattakāyo, pāṭipuggalika kāyoti vuttaṃ hoti. Yathāvuttakāya dvayameva. Sakkāye diṭṭhi sakkāyadiṭṭhi. Tattha ‘‘sakkāye diṭṭhī’’ti pubbantāparanta kappikānaṃ viya pubbantā paranteacintetvā sabbasattānaṃpi attano khandhesu eva ‘rūpaṃ me attāti vā’ attā me rūpavāti vā, attani me rūpanti vā, rūpasmiṃ me attāti vā, evamādinā dhammatā siddhā diṭṭhīti vuttaṃ hoti. ‘‘Assutavā’’ti khandhadesanādike suññatadhammappaṭisaṃ yutte desanā dhamme assuta pubbattā natthi sutaṃ etassāti assutavā. ‘‘Puthujjano’’ti lokiyamahājano. Tattha pariyāpanno pana ekapuggalopi puthujjanotveva vuccati. So sutavāpi atthi, assutavāpi atthi. Idha assutavā adhippeto. Ariya puggalo pana tattha pariyāpanno na hoti. Ahantivā, mamāti vā, mayīti vā, meti vā, parāmasana padāni nāma. ‘‘Sesadhammevā gahetvā’’ti rūpato avasese nāmakkhandha dhamme attā meti gahetvā vā. ‘‘Dhamma muttakaṃ vā attānaṃ gahetvā’’ti pañcakkhandhadhammavimuttaṃ parikappasiddhaṃ attānaṃ vā gahetvā. Catasso avatthā yassāti caturāvatthikā. Vedanāya sambhogarasattā ‘‘saṃbhuñjiṃ’’ti vuttaṃ. ‘‘Sukhito’’ti sukhavedanāya samaṅgīpuggalo. Dhammato khandha pañcakameva. Tattha pana sukhavedanāpadhānattā tathā samanupassanto vedanaṃ attāti samanupassati nāma. ‘‘Samūhato gahetvā’’ti ahamasmi, ahaṃ eko sattotiādinā samūhato. ‘‘Vatthū’’ti pañcakkhandhā vuccanti. Ñātapariññādivasena apariññātāni vatthūni etehīti apariññātavatthukā. Ekamuhuttamattepi kāle. Rūpaṃ attato samanupassatītiādikaṃ caturāvatthaṃ sandhāya ‘‘kadāci attato’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Attanimittaṃ’’ti abhikkamanādīsu kāyavacīmano kriyāsu ahaṃ abhikkamāmi, ahaṃ paṭikkamāmītiādinā citte dissamānā attacchāyā vuccati.
“以欲求之义”,即以渴望之义。“以希求之义”,即以冀望之义。懈怠,是指心与心所的退缩。被导入,称为导入。懈怠的导入,这是离释。“昏沉”是指懒惰。“倦怠”,是指由于烦恼的力量,导致身体的肢节伸展、弯曲、舒展等活动。它本身就是此的缘,这是离释。
‘‘Kāmanaṭṭhenā’’ti icchanaṭṭhena. ‘‘Chandanaṭṭhenā’’ti patthanaṭṭhena. Līnabhāvo nāma cittacetasikānaṃ paṭikuṭanaṃ. Āpādīyate āpādanaṃ. Līnabhāvassa āpādananti viggaho. ‘‘Tandī’’ti ālasyaṃ vuccati. ‘‘Vijambhitatā’’ nāma kilesavasena kāyaṅgānaṃ vijambhanaṃ samiñjanappasāraṇādikaraṇaṃ. Sā eva paccayo etassāti viggaho.
关于随眠的词义。‘能生起’(uppajjantī)的意思是能够生起,但并非必定生起。若在存在的情况下必定生起,则不能称为随眠,因为随眠的‘眠卧’作用就不存在了。或者,‘能生起’(uppajjantī)的意思是足以生起,如同‘一锅饭足够很多人吃’(patthodano bahūnaṃ janānaṃ pahoti)等用法中的‘足够’。由于施设(概念法)是非真实法性的缘故,即使获得因缘也不足以生起;而这些(随眠)因为是真实法性的缘故,在获得因缘时便足以生起。如此,即使它们尚未达到生起,其胜义法性也是成立的。‘一起随眠’(saha anusenti)是指共同随眠,即所说的欲贪随眠、嗔恚随眠、慢随眠、见随眠和疑随眠。对于这些众生,在其相续中,除了随眠的作用之外,并没有共同的生起。如果它们会共同生起,那么十二种善心也会在众生相续中恒常地共同生起,但事实并非如此。因此应知,这里所说的‘生起’,是指以未断除之义而具有生起的可能性。说了‘随眠’(sentī)之后,为了显示其含义,说‘分别地’(visuṃ)等。‘未起’(avuṭṭhitā)是指尚未达到生起。‘如是转起’(tathāpavattā)是指以动摇的方式转起。再者,‘如是转起’(tathāpavattā)是指以与速行俱生的方式转起。‘对于这些’(yesaṃ)是指对于欲贪随眠等。‘转向’(āvajjanaṃ)是指转向心。‘调伏’(damathaṃ)是指善调伏的状态。‘如是转起’(tathā pavattā)是指以随眠于心相续的方式转起。那些(随眠)处于那种状态,所以称为‘以彼为状态者’(tadavatthikā)。如果它们尚未达到生起,那么它们甚至不能称为胜义法——为了回避这个非难,说‘然而它们’(te panā)等。如果它们也随逐于善、无记的心相续,那么它们就会成为善、无记——为了回避这个非难,说‘而非’(na cā)等。如果它们是绝对的不善,那么它们就会与善、无记相违——为了回避这个非难,说‘亦非’(nāpī)等。如果它们尚未达到生起,那么它们就会是脱离时间的——为了避免这种说法,说‘亦非脱离三时’(nāpikālattaya vinimuttā)等。‘在有随眠的心相续中’(sānusaye cittasantāne)是指在有学与凡夫的心相续中。‘与道生起一起’(saha magguppādā)是指与道的生起同时。‘于彼处彼处所说’(tattha tattha vutto)是指在义注和复注中所说。‘未来共通性’(anāgatasāmaññaṃ)是指类似于未来,但并非绝对是未来,有些论师也这样说。为何它们是有为法性呢?说‘由彼道’(tehi magge)等。在《分别论》的文本中:‘未断除’(appahīnā)是指未被道断除。‘彼状态’(tadavatthā)是指具有生起可能性的状态。‘因为彼自性’(taṃ sabhāvattā)是指因为欲贪等的自性。‘如是被称为’(tathā vuccantī)是指被称为随眠。它们并非未来,因为以存在于心相续中的方式而成立。‘如果断除’(hañci pajahatī)是指如果断除。‘因此’(tenahī)是指正是由于那个原因。‘染着者’(ratto)是指具足贪。‘嗔怒者’(duṭṭho)是指具足嗔。‘愚痴者’(muḷho)是指具足痴,这样断除的话,就有过失了——这是所说之意。对于已达到缠缚的贪等。‘道所应断的’(maggavajjhaṃ)是指应由道断除的。‘已生起的’(uppannaṃ)是指现在的。正在转起的且已生起的,称为‘现在已生’(vattamānuppannaṃ)。‘享受后’(bhutvā)是指享受所缘后。消逝的称为‘已去’(vigataṃ)。享受后已去且已生起的,称为‘享受后已去之已生’(bhutvā vigatuppannaṃ)。为异熟而作机会的,称为‘已作机会’(okāsakataṃ)。已作机会且已生起的,称为‘已作机会之已生’(okāsakatuppannaṃ)。更强的转起称为‘现行’(samudācāro)。现行且已生起的,称为‘现行已生’(samudācāruppannaṃ)。获得称为五蕴的地的,称为‘得地’(bhūmiladdhaṃ)。得地且已生起的,称为‘得地已生’(bhūmiladdhuppannaṃ)。更强地执取所缘的,称为‘执取所缘’(ārammaṇādhiggahitaṃ)。执取所缘且已生起的,称为‘执取所缘已生’(ārammaṇādhiggahituppannaṃ)。未被广大禅那镇伏且已生起的,称为‘未镇伏已生’(avikkhambhituppannaṃ)。未被道断除且已生起的,称为‘未断除已生’(asamugghāṭituppannaṃ)。如是,由于道所应断的随眠以已生起的方式被述说,所以它们的现在性只是权说而已。‘有学’(sekkhā)是指七种有学人。
Anusayapadatthe. ‘‘Uppajjantī’’ti uppajjituṃ sakkonti. Na pana ekantato uppajjanti. Santesuhi ekantato uppajjantesu anusayā nāma na honti sayanakiccasseva abhāvato. ‘‘Uppajjantī’’ti vā uppajjituṃ pahonti. Patthodano bahūnaṃ janānaṃ pahotītiādīsu viya. Paññattiyohi asabhāvadhammajātikattā kāraṇa lābhepi uppajjituṃ nappahonti. Ime pana sabhāvadhammajātikattā kāraṇa lābhe sati uppajjituṃ pahontīti. Evañhisati, uppādaṃ apattānaṃpi tesaṃ paramatthajātikatā siddhā hotīti. ‘‘Saha anusentī’’ti ekato anusentīti vuttā kāmarāgānusayo ca paṭighānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca vicikicchānusayo ca. Imesaṃ sattānaṃ sattasantāne anusayakiccamattaṃ ṭhapetvā ekato uppatti nāma natthi. Yadi ekato uppajjeyyuṃ. Dvādasā kusalacittāni sattasantāne niccakālampi ekato uppajjeyyuṃ. Na ca uppajjanti. Tasmā viññāyati uppajjanaṃ nāma appahīnaṭṭhena uppajjanārahabhāvo vuttoti. Sentīti vatvā tadatthaṃ dasseti ‘‘visuṃ’’tiādinā. ‘‘Avuṭṭhitā’’ti uppādaṃ apattā. ‘‘Tathāpavattā’’ti cālanākārena pavattā. Puna ‘‘tathāpavattā’’ti javanasahajātākārena pavattā. ‘‘Yesaṃ’’ti kāmarāgānusayādīnaṃ. ‘‘Āvajjanaṃ’’ti āvajjanacittaṃ. ‘‘Damathaṃ’’ti sudantabhāvaṃ. ‘‘Tathā pavattā’’ti cittasantānānusayanākārena pavattā. Tāavatthā yesaṃ te tadavatthikā. Yadi te uppādaṃ apattā. Evaṃsati, te paramatthāpi nāma na bhaveyyunti codanaṃ pariharati ‘‘te panā’’tiādinā. Sace te kusalābyākata cittasantānampi anugatā. Evaṃsati, te kusalābyākatāni nāma siyunti codanaṃ pariharati ‘‘na cā’’tiādinā. Atha te ekanta akusalā siyuṃ. Evaṃsati, kusalābyākatehi viruddhā bhaveyyuṃti codanaṃ pariharati ‘‘nāpī’’tiādinā. Yadi uppādaṃ apattā. Evaṃsati, kālavimuttā siyunti āha ‘‘nāpikālattaya vinimuttā’’tiādiṃ. ‘‘Sānusaye cittasantāne’’ti sekkhaputhujjanānaṃ cittasantāne. ‘‘Saha magguppādā’’ti magguppādena saheva. ‘‘Tattha tattha vutto’’ti aṭṭhakathāṭīkāsu vutto. ‘‘Anāgatasāmaññaṃ’’ti anāgatasadisaṃ. Na ekanta anāgatantipi vadanti. Kathaṃ te saṅkhatajātikā hontīti āha ‘‘tehi magge’’tiādiṃ. Vibhāvanipāṭhe. ‘‘Appahīnā’’ti maggena appahīnā. ‘‘Tadavatthā’’ti uppajjanārahāvatthā. ‘‘Taṃ sabhāvattā’’ti kāmarāgādi sabhāvattā. ‘‘Tathā vuccantī’’ti anusayāti vuccanti. Anāgatā nāma na honti. Cittasantāne vattamānabhāvena siddhattā. ‘‘Hañci pajahatī’’ti yadipajahati. ‘‘Tenahī’’ti tato eva. ‘‘Ratto’’ti rāgasamaṅgī hutvā. ‘‘Duṭṭho’’ti dosasamaṅgī hutvā. ‘‘Muḷho’’ti mohasamaṅgī hutvā pajahatīti doso āpajjatīti vuttaṃ hoti. Pariyuṭṭhāna pattānaṃ rāgādīnaṃ. ‘‘Maggavajjhaṃ’’ti maggena vadhitabbaṃ. ‘‘Uppannaṃ’’ti paccuppannaṃ. Vattamānañca taṃ uppannañcāti vattamānuppannaṃ. ‘‘Bhutvā’’ti ārammaṇaṃ paribhuñjitvā. Vigacchatīti vigataṃ. Bhutvā vigatañca taṃ uppannañcāti bhutvā vigatuppannaṃ. Vipaccanatthāya okāsaṃ karontīti okāsakataṃ. Okāsakatañca taṃ uppannañcāti okāsakatuppannaṃ. Samudācāro vuccati bhiyyo pavattanaṃ. Samudācāro ca so uppannañcāti samudācāruppannaṃ. Khandhapañcaka saṅkhātaṃ bhūmiṃ labhatīti bhūmiladdhaṃ. Bhūmiladdhañca taṃ uppannañcāti bhūmiladdhuppannaṃ. Ārammaṇaṃ adhikataraṃ gaṇhātīti ārammaṇādhiggahitaṃ. Ārammaṇādhiggahitañca taṃ uppannañcāti ārammaṇādhiggahituppannaṃ. Mahaggatajjhānena avikkhambhitañca taṃ uppannañcāti avikkhambhituppannaṃ. Maggena asamugghāṭitañca taṃ uppannañcāti asamugghāṭituppannaṃ. Evaṃ maggavajjhānaṃ anusayānaṃ uppannabhāvena vuttattā paccuppannatā pariyāyova tesaṃ vattabboti. ‘‘Sekkhā’’ti sattasekkhapuggalā.
“下分”指欲界与凡夫性。在下分中显现的结,称为下分结。“上分”指广大性与圣者性。在上分中显现的结,称为上分结。其中,欲贪与嗔恚这两项结,唯在称为欲界的下分中显现。见、疑、戒禁取这三项,在称为凡夫性的下分中显现。其余五项,则在称为广大性和圣者性的上分中也显现。或者,前五种结,若人未以道断除,则即使他住于上界,也会被拉向称为欲界的下分,因此它们导致下分,故为下分结。后五种结,若人未断除,则即使住于欲界,也会被拉向上分,因此它们导致上分,故为上分结。其中,色贪与无色贪这两项,唯拉向广大性。而慢、掉举与无明这三项,则与色贪、无色贪俱行而拉向上分。也有注释者解释:“下分结”是指倾向于下方的、低劣的欲界;“上分结”是指倾向于上方的色界与无色界。“其余的二项”指嫉结与悭结。此二项之次第
Orambhāgo vuccati kāmalokoceva puthujjanabhāvo ca. Orambhāge sandissantīti orambhāgiyāni. Uddhaṃbhāgo vuccati mahaggatabhāvoceva ariyabhāvo ca. Uddhaṃbhāge sandissantīti uddhaṃbhāgiyāni. Tattha. Kāmacchando, byāpādo,ti imāni dvesaṃ yojanāni kāmalokasaṅkhāte orambhāge eva sandissanti. Diṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso,ti imāni tīṇi puthujjanabhāva saṅkhāte. Sesāni pana pañca mahaggatabhāvasaṅkhāte ca ariyabhāvasaṅkhāteca uddhaṃbhāgepi sandissanti. Athavā. Purimāni pañcayassa tāni maggena appahīnāni, taṃ uparibhavagge ṭhitaṃpi kāmalokasaṅkhātaṃ orambhāgaṃ ākaḍḍhanti, tasmā orambhāgāya saṃvattantīti orambhāgiyāni. Pacchimāni pañca yassa tāni appahīnāni, taṃ kāmaloke ṭhitaṃpi uddhaṃbhāgaṃ ākaḍḍhanti, tasmā uddhaṃbhāgāya saṃvattantīti uddhaṃbhāgiyāni. Tatthahi dverūpārūparāgā ekantena mahaggatabhāvaṃ ākaḍḍhantiyeva. Māno ca uddhaccañca avijjācāti imāni ca rūpārūparāgasahagatāni hutvā ākaḍḍhanti. Oraṃ heṭṭhimaṃ kāmalokaṃ bhajantīti orambhāgiyāni. Uddhaṃ rūpārūpalokaṃ bhajantīti uddhaṃbhāgiyānītipi vaṇṇenti. ‘‘Itarāni panā’’ti dve issā saṃyojana macchariyasaṃyojanāni. ‘‘Kamopana dvinnaṃ pī’’ti idha saṅgahe dvinnaṃpi anukkamopana.
“恼害”指伤害。“令热恼”指靠近后令其炽燃。其余内容容易理解。
‘‘Vibādhentī’’ti vihiṃsanti. ‘‘Upatāpenticā’’ti upagantvā santāpenti. Sesamettha suviññeyyaṃ.
163在《杂集》中:“引导心”即心的策励与心的系属。“于善趣、恶趣及称为还灭的诸状态中”——即于称为善趣有、恶趣有及涅槃的诸状态中。因为涅槃已从轮回中离去,故称“还灭”。“唯由见等”——即唯由见、思惟等。“直行”指能带来利益与安乐的行道。“曲行”指能带来不利与苦的行道。“道支”即道、道路的支分。“道”即方法、途径,故说为“方法之支分”。“其余诸支”即正见、正思惟等支分,它们是直行行道的方便支分。这四种道支法也称为“法”。“如是转起者”——即依妄语等而转起者。“非道之牛”——即邪道与正道。
163. Missakasaṅgahe. ‘‘Cittappaṭipādanaṃ cittaniyojanaṃ. ‘‘Sugati duggati vivaṭṭasaṅkhātāsu cā’’ti sugatibhava duggati bhavanibbānasaṅkhātāsu ca. Nibbānañhi vaṭṭato gigatattā vivaṭṭanti vuccati. ‘‘Dassanādīhi evā’’ti dassanasaṅkappanādīhi eva. Ujugati nāma hitasukhasaṃvattanikā pavatti vuccati. Vaṅkagatināma ahita dukkhasaṃvattanikā pavatti. ‘‘Pathaṅgānī’’ti pathassamaggassa aṅgāni. Maggoti ca upāyo vuccatīti āha ‘‘upāyaṅgānī’’ti. ‘‘Itarānī’’ti sammādiṭṭhi sammāsaṅkappādīni aṅgāni. Ujugatiyā gamanassa upāyaṅgāni. Imepi cattāro maggaṅga dhammā dhammā nāma āgatā. ‘‘Tathā tathā pavattānaṃ’’ti musāvādādivasena pavattānaṃ. ‘‘Nā nāmaggovā’’ti micchāmaggo ca sammāmaggo ca.
“依自而转者”:即依属于自己而转起。“自之去处”,是指眼根等的见等作用。“自在者、增上者”:这是为了阐明增上的含义而说。然而,其义应把握为状态上的增上。“根”、“自在”、“增上”,这些是同义词。“女性特征等”:即女相、男相等。“于不转起为异样时”:即于女性形态中不现起男相,于男性形态中不现起女相。因此说“如是”等。当认知作用发生时,于相应诸法而得自在,以不为其他所制伏的状态而转起——这是文句的连接。其余各处也是如此。“于所缘胜解时”:即于所缘无犹豫而转起时。“于所缘现前时”:即于心对佛陀功德等殊胜所缘现前时。“四谛法”:即此人前所未曾了知的四谛法,或前所未曾了知的不死句。“我将知未知”:如此转起的根,这是一个复合词。“行道者”:这是从义理上已经成就而说的。“以未完成的状态”:即以未达究竟的状态。在反复生起知的作用的六种有学之中,以此显示“乃至断尽一切烦恼而了知”之义。也解释为“不超越以初道所了知的范围而了知”。“已了知义者”:即具了知者。阿罗汉是漏尽者、所作已办者、已住于梵行者。为了显示“具……
‘‘Attādhīnavuttike’’ti attāyattappavattike. Attano gati nāma cakkhundriyādīnaṃ dassanādi kiccameva vuccati. ‘‘Issarā adhipatino’’ti idaṃ ādhippaccatthapākaṭatthaṃ vuttaṃ. Attho pana bhāvappadhānavasena gahetabbo. Indriyaṃ issariyaṃ ādhippaccantihi ime ekatthāti. ‘‘Itthākārāni’’ nāma itthiliṅgapurisaliṅgādi. ‘‘Aññathā appavattiyaṃ’’ti itthisaṇṭhāne purisaliṅgādīnaṃ, purisasaṇṭhāne itthiliṅgādīnaṃ appavattiyaṃ. Tenāha ‘‘tathāhī’’tiādiṃ. Mano vijānanakicce sampayuttadhammānaṃ issaro hoti anaññābhibhavanīyabhāvena pavattanatoti sambandho. Evaṃ parattha. ‘‘Ārammaṇādhimuccane’’ti ārammaṇe nirāsaṅkappavattiyaṃ. ‘‘Ārammaṇupaṭṭhāne’’ti citte buddhaguṇādhikassa ārammaṇassa upaṭṭhāne. ‘‘Catusaccadhammo’’ti tena puggalena anaññāta pubbo catusacca dhammo. Anaññāta pubbaṃ amataṃ vā padaṃ. Anaññātaṃ ñassāmi iti pavattaṃ indriyanti samāso. Paṭipannassāti pana atthato siddhattā vuttaṃ. ‘‘Vippakatabhāvenā’’ti aniṭṭhaṅgatabhāvena. Punappunaṃ jānanakiccayuttānaṃ majjhe channaṃsekkhānaṃ. Etena avasaddassayāva sabbakilesappahānā jānananti atthaṃ dīpeti. Pathama maggena ñātaṃ mariyādaṃ anatikkamma jānanantipi vaṇṇenti. Ājānitatthāti aññātāvī. Arahā khīṇāsavo katakicco vusita brahmacariyo. Aññātāvino indriyanti aññātāvindriyanti atthaṃ dassetuṃ ‘‘pariniṭṭhita ājānanakiccassā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Tabbimuttī’’ti attaggāha vimutti. ‘‘Tasmiṃ vā’’ti tasmiṃ attanivā. ‘‘Saṃkiliṭṭho’’ti nānākilesehi saṃkilesito. ‘‘Vipphandito’’ti nānāsukhadukkhehi saṃkampito. ‘‘Vodānapattiyā’’ti visuddhipattatthāya. ‘‘Tāyapaṭi pattiyā’’ti karaṇatthe, hetu atthe vā karaṇavacanaṃ. ‘‘Vodānapattiyā’’ti sāmiatthe sāmivacanaṃ.
“他们强有力地作用”:这是对名词性动词的说明。因此说“以力而作”。所谓“以力”,即用力量。“周遍、从各方面而卧、围绕”:即诸危难。不信的状态,即不信。以称为懈怠的敌对法。念已忘失、已坏失者,即忘念者。忘念者的状态,即忘念。“其余二组”:即无惭组与惭组。
‘‘Balīyantī’’ti nāmadhātuniddeso. Tenāha ‘‘balasā karontī’’ti. ‘‘Balasā’’ti balena. Parito samantato senti parivārentīti parissayā. Assaddhassa bhāvo assaddhiyaṃ. Kosajjasaṅkhātena paṭipakkhadhammena. Muṭṭhā naṭṭhā sati yassāti muṭṭhassati. Muṭṭhassatissa bhāvo muṭṭhassaccaṃ. ‘‘Sesaduka dvayaṃ’’ti ahirikadukaṃ hiridukañca.
如同“居士”、“夫妇”等词中的“主”字,是“主宰、自在者”的同义词,故说“‘主’即主宰、自在者”。“于其他”:即于俱生诸根中的其他根。“由其他”:这是具格用于业格的意义。意思是:其他俱生的根法。“增上”:即更为增上。“依自而转者”:即依属于自己而转起者。“或以欲为来由”:其中,果由此而来,故为“来由”,即最初因、根本因、生起因。欲本身就是来由,故为“欲来由”。因此说“于过去的前世诸有中”等。令相应诸法成为依自他而转——这是文句的连接。犹如大洪流令草叶杂物成为依自他而转——这是句义的连接。其中,“依自他”:所谓“自之他”,即以自为他。依自他而转者,即“依自他而转”,这是其义。“于其余诸法中亦如此”:即于其余的精进、心、观察增上中也是如此。以此,指示如下义理:“精进本身就是增上,故为精进增上。精进者有何事不能成就?如此,或依前世预先造作之力,或依于过去诸有中善加修习的精进来由,在彼彼善恶业中,令相应诸法犹如大洪流令草叶杂物成为依自他而转,恒常持担而行转的精进”等。“后三法”:即……
Gahapati, jāyampatī, tiādīsu viya patisaddo sāmiissara pariyāyoti āha ‘‘patīti sāmiissaro’’ti. ‘‘Paresaṃ’’ti sahajātesu paresaṃ indriyānaṃ. ‘‘Parehī’’ti kammatthe karaṇavacanaṃ. Pare sahajāte indriya dhammeti attho. ‘‘Adhiko’’ti adhikataro. ‘‘Attādhīna vuttīnaṃ’’ti attāyattavuttīnaṃ. ‘‘Chandāgamanavasena vā’’ti ettha āgacchati phalaṃ etenāti āgamanaṃ. Ādikāraṇaṃ, mūlakāraṇaṃ, pabhavakāraṇaṃ. Chando eva āgamanaṃ chandāgamanaṃ. Tenāha ‘‘pubbe atītabhavesū’’tiādiṃ. Sampayutta dhamme attaparādhīne katvāti sambandho. Mahogho tiṇapaṇṇakasaṭe attaparādhīne karonto viyāti yojanā. Tattha ‘‘attaparādhīne’’ti attasaṅkhātoparo attaparo. Attaparena adhīnā attaparādhīnāti attho. ‘‘Sesesupī’’ti sesesu vīriya citta vīmaṃsādhipatīsupi. Etena ‘vīriyameva adhipati vīriyādhipati. Vīriyavato kiṃ nāma kammaṃ na sijjhatīti evaṃ pubbābhisaṅkhāravasena vā pubbe atītabhavesu suṭṭhu āsevitavīriyāgamanavasena vā tesu tesu kalyāṇa pāpakammesu sampayutta dhamme mahogho viya tiṇapaṇṇakasaṭe attaparādhīne niccaṃ paggahitadhurekatvā pavattaṃ vīriya’ntiādinayaṃ atidisati. ‘‘Pacchimā tayo dhammā’’ti vīriya citta vīmaṃsā dhammā. Paravasepi vattanti, tadā tesaṃ adhipatibhāvo natthīti codanā. Adhipati kiccaṃ nāma dhuravāhitāti sambandho. ‘‘Taṃ taṃ kicca visesaṃ anapekkhitvā’’ti cakkhundriyaṃ dassana kicce issaro, sotindriyaṃ savana kiccetiādīsu taṃ taṃ kiccavisesaṃ apekkhati, tathā anapekkhitvā. ‘‘Vijānanādi kiccaṃ’’ti ‘mano ārammaṇa vijānane’tiādinā vuttaṃ sabbaṃ indriya kiccaṃ.
强力地运载、输送,故名为食。‘极度’意为更胜一筹。如何强力地运载?故说‘俱生等’等。那些缘法、那些缘生法,如此连结。‘此处’,即在此经文中。‘或以缘为食’,此处,因、所缘等一切缘,皆名为缘食。而食缘则为一种特殊的缘。‘以缘之义’,即以因、所缘等缘之义。‘成为食’,即成为具有扶持之特殊作用者。‘嫩芽’,此以业格之义用属格表达。‘为增长’,即为增长之目的。‘为住立’,即为住立之目的。这些众生流转于轮回,此为连结。其余于此易于了知。‘扇动翅膀’,即摇动翅膀,此为所说之义。或‘以翅膀’,即以翅膀扇动风。‘随眠于彼者’,即随眠于彼异熟相续之人。‘明了显示’,即现量地使之明白显现。‘未获得’,即于眼根未获得,意为未见。‘即于彼处’,即于住处本身。‘相应者’,即与识相应者。已生、已增长,故为‘已生’。寻求生起、增长之原因,故为‘求生者’。‘依所说之法’,即依‘如麦种或稻种’等所说之法。‘以食滋养’,即令其转起。‘意思食’,即成为善不善业的意思食。‘三有’,即欲有等三种再生有。‘为住立’及‘为扶持’,此
Bhuso haranti vahantīti āhārā. ‘‘Bhuso’’ti atirekataranti attho. Kathaṃ pana bhuso harantīti āha ‘‘sahajātādī’’tiādiṃ. Tete paccaya dhammā tete paccayuppanna dhammā cāti yojanā. ‘‘Etthā’’ti imissaṃ pāḷiyaṃ. ‘‘Paccayāhāro vā’’ti ettha hetu ārammaṇādiko sabbopaccayo paccayāhāro nāma. Āhāra paccayopana visuṃ eko paccayaviseso. ‘‘Paccayaṭṭhenā’’ti hetu ārammaṇādi paccayaṭṭhena. ‘‘Āhārabhūtā’’ti upatthambhanakiccavisesabhūtāti vuttaṃ hoti. ‘‘Kaḷīraṅkurānaṃ’’ti kammatthe sāmivacanaṃ. ‘‘Vaḍḍhiyā’’ti vaḍḍhanatthāya. ‘‘Ṭhitiyā’’ti ṭhitatthāya. Imesattā vaṭṭe pavattantīti sambandho. Sesamettha suviññeyyaṃ. ‘‘Pakkhe viyūhitvā’’ti pakkhe sañcāletvāti vuttaṃ hoti. ‘‘Pakkhe’’ti vā pakkhehi vātaṃ byūhitvā. ‘‘Tadanusayitassā’’ti tasmiṃ vipāka santāne anusayi tassa. ‘‘Vibhāvetvā’’ti paccakkhato vibhūtaṃ pākaṭaṃ katvā. ‘‘Alabhitvā’’ti cakkhumhi alabhitvā. Apassitvāti vuttaṃ hoti. ‘‘Tatthevā’’ti nivāsaṭṭhāne eva. ‘‘Sampayuttā’’ti viññāṇena sampayuttā. Bhaviṃsu vaḍḍhiṃ sūti bhūtā. Sambhavaṃ vuḍḍhikāraṇaṃ esanti gavesantīti sambhavesino. ‘‘Vuttanayenā’’ti ‘yathā yavabījānaṃ vā sālibījānaṃ vā’tiādinā vuttanayena. ‘‘Āhāretī’’ti pavatteti. ‘‘Manosañcetanāhāro’’ti kusalākusala kammabhūto manosañcetanāhāro. ‘‘Tayo bhave’’ti tayo kāmabhavādike upapattibhave. Ṭhitiyāti ca anuggahāyāti ca vuttaṃ. Itarathā uppattiyāti ca vuttaṃ siyāti adhippāyo.
‘因具有软弱作用、软弱处、软弱所依’,即作用软弱、处所软弱、所依软弱。‘仅为冲击程度’,意谓:仅为见、闻等程度,此为其意趣。‘禅那以寻为最后’,意谓:诸禅那皆随寻之后而生起。‘于彼处’,即于彼五识之中。‘它们’,即受与一境性。‘彼’,即禅那之作用。一境性并非强有力,如此连结。‘为使道根力化’,即为使道根与道力生起之目的。出世间异熟与速行作用亦有增上,故说‘三界之’等。其余于此易于了知。
‘‘Dubbalakiccaṭṭhānavatthukattā’’ti dubbalakiccattā dubbalaṭṭhānattā dubbalavatthukattā. ‘‘Abhinipāta mattāni hontī’’ti dassana savanādi mattāni hontīti adhippāyo. ‘‘Vitakka pacchimakaṃ jhānaṃ’’ti jhānāni nāma vitakkassa pacchānugataṃ hotīti attho. ‘‘Tatthā’’ti tesupañcaviññāṇesu. ‘‘Tā’’ti vedanā ekaggatā. ‘‘Taṃ’’ti jhānakiccaṃ. Ekaggatā balavatī na hotīti sambandho. ‘‘Maggindriya balabhāvāyā’’ti maggindriya balabhāvatthāya. Lokuttaravipākāni javanakiccāni ca sādhipatikāni ca hontīti vuttaṃ ‘‘tibhūmakānī’’tiādi. Sesamettha subodhaṃ.
164在《觉支摄》中。‘念处’,此中‘住’字含有‘首要’与‘主导’之义,故说:‘成为首要、主导而’。‘处’字含有止息运动之义,故说:‘令心之运行折返而转起’。‘于身随观’,即于身中开展的随观。修行者以此一再观察,故称随观。观察何者?故说:‘入出息等’等。如何观察彼者?故说:‘依种种身之状态’等。现在显示‘一再’之义,故说:‘乃至’等。于受随观等,亦同此法。彼非善巧。何以故?因为意图整个色身之故。其余于此易于了知。如同在这些处。‘其余亦已成立’,即身随观等亦已成立。何以故?因为被摄于法随观之中。‘如此随观者’,即依变坏之特相而随观者。‘依种种积聚之色法’,即依入出息等积聚之色法。‘净等颠倒’,即净、乐、常等颠倒。‘粗显者’,即依易于明显而称为粗显。‘系缚于自身’,即系缚、牵绊于自身。
164. Bodhipakkhiyasaṅgahe. ‘‘Satipaṭṭhānā’’ti ettha pasaddo pamukhattho padhānatthoti āha ‘‘pamukhā padhānā hutvā’’ti. Ṭhāsaddo gatinivatti atthoti āha ‘‘cittagamanaṃ nivattetvā pavattantī’’ti. ‘‘Kāye anupassanā’’ti kāye pavattā anupassanā. Punappunaṃ passanti yogino etāyāti anupassanā. Katamaṃ passantīti āha ‘‘assāsapassāsādikassā’’tiādiṃ. Kathañcataṃ passantīti vuttaṃ ‘‘taṃ taṃ kāyabhāvenā’’tiādi. Idāni punappuna saddassa atthaṃ dassento ‘‘yāvā’’tiādimāha. Vedanānu passanādīsupi esevanayo. Taṃ na sundaraṃ. Kasmā, sakalassa rūpakāyassa adhippetattā. Sesamettha suviññeyyaṃ. Yadi evantiādīsu. ‘‘Itarāpi siddhā’’ti kāyānupassanādayopi siddhā. Kasmā, dhammānupassanāya antogadhattā. ‘‘Tathā anupassantassā’’ti rūppanalakkhaṇato anupassantassa. ‘‘Taṃ taṃ samūhabhūtarūpadhammavasenā’’ti assāsapassāsādi samūhabhūtassa rūpa dhammassa vasena. ‘‘Subhādivipallāsassā’’ti subha sukha niccavipallāsassa. ‘‘Oḷārikassā’’ti supākaṭavasena oḷārikassa. ‘‘Attūpanibandhā’’ti attena upanibandhā, paṭibaddhā.
‘实然’意为必定地。‘令其枯竭’是连接。‘彼’指禅那、神通、道果与涅槃。‘精进之停止’,即依精进运行、精进转起的停止而静止。由于‘已生’一词既摄过去烦恼,也摄现在烦恼,故说‘于某时’等。‘我之已生’,指现今已生。‘为了断除’这里是指断截断除,因此说‘为成就不生法性而作的目的’。其中,‘不生法’指凡有不生之法者,即‘具不生法者’,也就是被圣道所断除的不善法。‘不生法之状态’是对它的解析,‘使达到不生法性’,‘为其作’,这是复合的含义。‘见已’,即见到他们生起的依处之后。‘为断截其缘’,即为断截成为缘的随眠。‘尚未获得’,指现今尚未获得。‘于时机’,指于佛陀出世的殊胜时机。‘不趣入正性决定’,即不趣入、不进入名为圣道的正性决定。‘不可动摇之法’,指不能被烦恼所动摇的法,即无学者。不可动摇法之状态,即不可动摇法性,也就是阿拉汉果。‘他们’指善法。对已生的恶法予以断除,因此,在清净法中修习而逐渐达到修习之业顶点的人,从一开始,已生恶法即被断除,未生恶法不生,未生善法生起,已生善法也修习圆满。
‘‘Kāmaṃ’’ti ekantena. Upasussatūti sambandho. ‘‘Yantaṃ’’ti jhānābhiññā maggaphalanibbānaṃ. ‘‘Vīriyassa saṇṭhānaṃ’’ti vīriyagamanassa vīriyappavattanassa nivattivasena saṇṭhānaṃ. Uppannasaddena atīta kilesāpi paccuppanna kilesāpi gahetabbā hontīti āha ‘‘asukasmiṃ kāle’’tiādiṃ. ‘‘Mayhaṃ uppannaṃ’’ti idāni uppannaṃ. ‘‘Pahānāyā’’ti ettha samucchedappahānaṃ adhippetanti āha ‘‘anuppāda dhammatāpādanakaraṇatthaṃ’’ti. Tattha anuppādo dhammo yesaṃ te anuppāda dhammā. Maggena pahīnā akusala dhammā. Anuppāda dhammānaṃ bhāvoti viggaho. Anuppāda dhammatāya āpādanaṃ. Tassa karaṇanti samāso. ‘‘Disvā’’ti tesaṃ uppatti vatthuṃ disvā. ‘‘Paccayasamucchindanatthaṃ’’ti paccayabhūtassa anusayassa samucchindanatthaṃ. ‘‘Apattā’’ti idāni apattā. ‘‘Samaye’’ti buddhuppādanavamakkhaṇe. ‘‘Niyāmaṃ na okkamantī’’ti ariyamaggasaṅkhātaṃ sammattaniyāmaṃ na okkamanti. Nappavisanti. Kilesehi akopetabbatāya akuppo dhammo yassāti akuppa dhammo. Khīṇāsavo. Akuppa dhammassa bhāvo akuppa dhammatā. Arahatta phalaṃ. ‘‘Tesaṃ’’ti kusalānaṃ dhammānaṃ. Uppannānaṃ pāpakānaṃ pahānāyāti katvā visuddhidhammesu yogaṃ karontassa anukkamena bhāvanā kamme matthakaṃ patteādito paṭṭhāya uppannāpi pāpakā pahiyyanti. Anuppannāpi nuppajjanti. Anuppannāpi kusalā uppajjanti. Uppannāpi bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Esanayo anuppannānaṃ pāpakānaṃ anuppādāyātiādīsu. Evaṃ catūsu mukhesu ekekamukhenapi sammā padahantassa sammappadhānaṃ catukiccasādhakaṃ hoti. Tenāha ‘‘etesu panā’’tiādiṃ.
一切胜义法,应以殊胜的法决定智而了知,故名为“应证知”。“证知之成就”,即证知作用的成就。四谛之法,应逐一分别确定而了知,故名为“应遍知”。其中,苦谛之法以应遍知的状态而了知,集谛之法以应断除的状态而了知,灭谛之法以应证悟的状态而了知,道谛之法以应修习的状态而了知。“修习之成就”,即修习作用的成就。这与相应部中的该经文相符,此为连接。而“于分别论中”,即于神足分别中。“心与心所之聚”,即连同前行修习,属于超人法范畴的心与心所之聚。“于彼处”,指于分别论中那个更高的部分。“此处”,指于此摄论中。
Abhivisiṭṭhena dhammavavatthānaññāṇena ñātabbā sabbe paramattha dhammā abhiññeyyā nāma. ‘‘Abhiññā siddhī’’ti abhijānana kiccasiddhi. Visuṃ visuṃ paricchinditvā ñātabbā catusacca dhammā pariññeyyā nāma. Tehi dukkhasacca dhammā pariññātabbabhāvena, samudaya sacca dhammā pahātabba bhāvena, nirodhasacca dhammā sacchikātabba bhāvena, maggasacca dhammā bhāvetabbabhāvena ñātabbā hontīti. ‘‘Bhāvanāsiddhī’’ti bhāvanākicca siddhi. Taṃ saṃyuttake imāyapāḷiyā sametīti sambandho. ‘‘Vibhaṅge panā’’ti iddhipādavibhaṅge pana. ‘‘Citta cetasikarāsī’’ti saha pubbabhāgabhāvanāya uttari manussa dhammapariyā pannā cittacetasikarāsi. ‘‘Tattha panā’’ti vibhaṅge tasmiṃ uttaracūḷabhājanīye pana. ‘‘Idhā’’ti imasmiṃ saṅgahe.
所谓四预流支,即具足对佛的不动净信,具足对法、对僧的不动净信,以及具足圣者所爱的戒。如此所说的,便是预流的支分。其中,“圣者所爱的”指圣者们所喜爱、所希求的。“戒”指五戒,或活命第八戒。“于正勤中”,即于正勤的作用中。
Cattāri sotāpattiyaṅgāni nāma buddhe aveccappasādena samannāgato. Dhamme, saṅghe, ariyakantehi sīlehi samannāgatoti evaṃ vuttāni sotāpattiyā aṅgāni. Tattha ‘‘ariyakantehī’’ti ariyajanehi kāmitehi icchitehi. ‘‘Sīlehī’’ti pañcaniccasīlehi, ājīvaṭṭhamakasīlehi vā. ‘‘Sammappadhānesū’’ti sammappadhānakiccesu.
“以十六种作用”,即于每一谛各作四种,而成十六种作用。这是说以逼迫义、有为义等十六种义来说的。这些义理,后文将会说明。前面虽已提到“念觉支”,但念又如何能生起正觉呢?因此便说“具念者”等语。这一理路,也适用于其余觉支。“于那些法当中”,即于内法、外法之中。“于昏沉、退缩、懈怠方面”,即昏沉方面、退缩方面、懈怠方面。善于提起、举起重担者,名为“举重担者”。此处“重担”,即止之重担与观之重担。“于不乐、厌嫌方面”,即不乐方面、厌离方面。于法而生之乐为法乐,于法而生之喜为法喜,于法而生之园为法园。“掉举”,是心的恼害。“焦躁”,是心的热恼。由“诸比丘,得定者如实地了知、看见”这句经文可知,慧是以定为近因的,此义已然明显,故而才说“其”等语。以戒而平等、不偏地承担起自身的作用,故称为“平等承担者”。平等承担者的状态,就是“平等承担性”。
‘‘Soḷasahikiccehī’’ti ekekasmiṃ sacce cattāri cattāri katvā soḷasahi kiccehi. Pīḷanaṭṭho, saṅkhataṭṭho, tiādīhi soḷasahi atthehīti vuttaṃ hoti. Te ca atthā parato āgamissanti. Sati eva sambojjhaṅgoti vuttaṃ, kathaṃ pana sāsati sambodhiṃ samuṭṭhāpetīti āha ‘‘sāhī’’tiādiṃ. Esanayo sesabojjhaṅgesupi. ‘‘Tesu dhammesū’’ti ajjhattabahiddhā dhammesu. ‘‘Līnasaṅkoca kosajjapakkhaṃ’’ti līnapakkha saṅkoca pakkhakosajja pakkhaṃ. Dhuraṃ suṭṭhu paggaṇhāti ukkhipatīti dhurasampaggaho. ‘‘Dhuraṃ’’ti samathadhuraṃ vipassanā dhurañca. ‘‘Arati ukkaṇṭha pakkhaṃ’’ti aratipakkha nibbidāpakkhaṃ. Dhamme rati dhammarati. Dhamme nandī dhammanandī. Dhamme ārāmo dhammārāmo. ‘‘Sārambho’’ nāma cittavihesā. ‘‘Daratho’’ nāma cittasantāpo. Samāhito bhikkhave yathābhūtaṃ pajānāti passatīti vacanato paññāya samādhi pādakatā pākaṭāti vuttaṃ ‘‘tassā’’tiādiṃ. Samaṃ avisamaṃ attano kiccaṃ vahati sīlenāti samavāhī. Samavāhissa bhāvo samavāhitā.
然而,它又有四种,这是前后的连接。“其”,指正见。“维萨迦”,是称呼语。为了显示“一切出世间者”这句话的关联性,便说“然而,它们有三十七种分类”等语。它没有安立之处,所以叫“无住立处”。“于出世间”,即于出世间心中。“对自己敌对者的”,即对自己直接敌对者的。“它们”,就是指菩提分法。以此显示,这是前后的连接。“昆达利耶”,是对那位婆罗门的称呼。“明”,指道之明。“解脱”,指果之解脱。
Sā pana catubbidhā hotīti sambandho. ‘‘Tassā’’ti sammādiṭṭhiyā. ‘‘Visākhā’’ti ālapana padaṃ. ‘Sabbe lokuttare hontī’ti vacanassa sambandhaṃ dassetuṃ ‘‘te pana sattatiṃsappabhedā’’tiādimāha. Na vaṭṭhānāni assa atthīti navaṭṭhānikaṃ. ‘‘Lokuttare’’ti lokuttara citte. ‘‘Attappaṭipakkhānaṃ’’ti attanā ujuppaṭipakkhānaṃ. ‘‘Te’’ti bodhipakkhiya dhammā. Etena dassetīti sambandho. ‘‘Kuṇḍaliyā’’ti evaṃ nāmakaṃ brāhmaṇaṃ ālapati. ‘‘Vijjā’’ti maggavijjā. ‘‘Vimuttī’’ti phalavimutti.
165于一切摄中。“五聚”,即五种蕴的聚集。“以过去等类别区分而不同者”,即依过去、未来、现在之类别,内与外之类别,粗与细之类别,劣与胜之类别,远与近之类别而有所不同者。“于转起之门中”,即于眼门等门中。“于业门中”,即于身业门等门中。“集合之后”,即聚集之后。“和合之后”,即会和合之后。“或共同的作用”,即与一切威仪共同的作用。在经文读法中。“为何”,即什么原因。“你们说诸行”,即你们说“行、行”。“什么是行作的”,即什么是被造作的。“色是为了色”,即为了色的变化生起,而造作那名之为色的行作,这就是它的含义。受用,是指衣物、装饰品等内在的受用。资用,是指床、椅等外在的资用。以及来世的受,这也是这里的议题。在其余的想、行、识中,也是如此理解。“布施是为了布施”,即为了布施福德的生起,而造作那名之为布施的行作,这就是它的含义。或者,布施的意义,就是施舍的意思。这里的“义”,指异熟义、果义。为了布施的异熟义、为了布施的果义,而造作那名之为布施福德的行作,就是它的含义。在其余各项,也是如此理解。“正在努力的”,即正在致力于禅观业处者。“于三法中将会疲惫”,这句话已经说过了。为何会疲惫呢?因此才说“正如那……”。
165. Sabbasaṅgahe. ‘‘Pañcarāsayo’’ti pañcasaṅgahā. ‘‘Atītādibhedabhinnānaṃ’’ti atītānāgatapaccuppannabhedena, ajjhatta bahiddhābhedena, oḷārikasukhumabhedena, hīnapaṇītabhedena, dūrasantikabhedena ca bhinnānaṃ. ‘‘Upapatti dvāresū’’ti cakkhādi dvāresu. ‘‘Kammadvāresū’’ti kāyakammadvārādīsu. ‘‘Saṅgammā’’ti saṅgantvā. ‘‘Samāgammā’’ti samāgantvā. ‘‘Sādhāraṇa kiccāni vā’’ti sabbiriyāpathehi sādhāraṇa kiccānivā. Pāḷipāṭhe. ‘‘Kiñcā’’ti kasmā ca. ‘‘Saṅkhārevadethā’’ti saṅkhārā saṅkhārā iti tumhe vadetha. ‘‘Kiñcasaṅkhataṃ’’ti katamañcasaṅkhataṃ. ‘‘Rūpaṃ rūpatthāyā’’ti rūpavikatiyā jātatthāya rūpasaṅkhātaṃ saṅkhataṃ abhisaṅkharontīti attho. Upabhogo nāma vatthābharaṇādiko antobhogo. Paribhogo nāma mañcapīṭhādiko bāhira paribhogo. Samparāyikañca vedananti adhikāro. Sesesupi saññāsaṅkhāra viññāṇesupi. ‘‘Dānaṃ dānatthāyā’’ti dānapuññassa jātatthāya. Dānasaṅkhātaṃ saṅkhataṃ abhisaṅkharontīti attho. Athavā dānassa attho dānattho. ‘‘Attho’’ti ca vipākattho phalattho. Dānavipākatthāya dānaphalatthāya dānapuññasaṅkhātaṃ saṅkhataṃ abhisaṅkharontīti attho. Evaṃ sesesupi. ‘‘Anuyuñjantā’’ti vipassanā kammaṃ anuyuñjantā. ‘‘Tīsu dhammesu kilamissantī’’ti vuttaṃ. Kathaṃ kilamissantīti āha ‘‘tathāhi yathā’’tiādiṃ. ‘‘Sukhasaññitesu paṭisaraṇesū’’ti cittasātacittarati paṭilābhatthāya paṭisaraṇesu ārammaṇesu. ‘‘Tāhī’’ti sampattīhi. ‘‘Tā’’ti sampattiyo. Paramukkaṃsagataṃ sukhasaññitaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā tattha dukkhānupassanāñāṇaṃ atirekataraṃ pavattetabbanti tadatthāya bhagavā taṃ vedanaṃ visuṃ ekaṃ khandhaṃ katvā khandha desanaṃ desetīti adhippāyo. Esanayo paratthapi. ‘‘Ñāṇasammataṃ’’ti puthujjanehi ñāṇasammataṃ. ‘‘Paramaṃ attānaṃ katvā’’ti loke viññuttaṃ paramaṃ hoti, tasmā vijānanaṃ paramaṃ attānaṃ katvā. Sesamettha supākaṭaṃ. ‘‘Yatthabhuñjatī’’tiādīsu. ‘‘Yattha bhuñjatī’’ti yasmiṃ bhājane bhuñjati. ‘‘Yañca bhuñjatī’’ti yañca bhojanaṃ bhuñjati. ‘‘Yena ca bhuñjatī’’ti yenabyañjanena bhuñjati. ‘‘Yo ca bhojako’’ti samīpe ṭhatvā parivesako. ‘‘Yo ca bhuñjitā’’ti yo ca bhuñjako.
‘有漏的’即指世间法。‘如同努力一般’,这是就诸法并无实际功用而说的,因为无功用之法,本无真正的努力可言;但由于能产生果报,所以为了果报而仿佛在努力。‘散布之后’即是扩展之后。此处其余内容容易了知。
‘‘Sāsavā evā’’ti sāsavā nāma lokiya dhammā. ‘‘Ussāhantā viya hontī’’ti abyāpāra dhammattā vuttaṃ. Na hi abyāpāra dhammānaṃ ekantena ussāho nāma atthi. Phalassa nibbattanato phalatthāya ussāhantā viya hontīti. ‘‘Ākiritvā’’ti pattharitvā. Sesamettha subodhaṃ.
在《界摄》中:‘唯自性’也可理解为‘只是自己的自性’。‘努力与作用’中,‘努力’是指‘我前进、我后退’等中的精进,‘作用’则指前进等行为。‘非与命者结合’意为并非与世间大众所共许的‘命者’结合。在注释书文本中:因为在此被驱动,所以称为‘机械’,即臼。名为‘机械轮杆’的,指与机械轮相关的杵杆。为生火而作的两块硬木片,称为‘火钻’;下火钻是下方的钻木,上火钻是上方的钻木。‘如箭’即如同箭矢;‘如矛’即如同用来刺击的棍棒;‘如受伤者’即如同被那些箭、矛刺中的病人。非真实的相,即不真实的众生、人我等相。‘如林鹿’即如同林中的鹿,会对草人生起人想。‘在火炭坑中’是指在火炭洞穴中。‘从种种灾祸相’是指从种种灾祸的生起因缘。‘如林猴’即如同林中的猴子。难以调伏者,即难以调伏的。‘恶马’即劣马。‘随欲所投’的意思是说,对于任何所缘,想投、欲投,便投于彼处;这是说,不依于人,而于诸所缘随意投堕。‘如舞台演员’即如同节庆里的演员。以自性存在、可得,故称为‘存在’。‘如是’与‘不虚妄’意义相同;其他方式为‘别样’,无有别样即为‘不异’。苦苦,即身苦与心苦。‘业生的’指属于异熟蕴的色法。‘为生起’
Dhātusaṅgahe. ‘‘Attano eva sabhāvaṃ’’ti attano sabhāvaṃ evātipi yujjati. ‘‘Īhā ca byāpāro cā’’ti abhikkamāmi paṭikkamāmītiādinā ussāho ca, abhikkamanādi byāpāro ca. ‘‘Na ca jīvayogā’’ti na ca lokiyamahājana sammatena jīvena yuttā. Aṭṭhakathāpāṭhe. Yāyati etthāti yantaṃ. Udukkhalaṃ. Yanta cakkayaṭṭhināma yanta cakkasambandhā musalayaṭṭhi. Araṇī vuccati agginibbattakatthāya katā dve sāraghaṭikā. Adharāraṇī nāma heṭṭhāraṇī. Uttarāraṇī nāma uddhāraṇī. ‘‘Sallamivā’’ti kaṇḍoviya. ‘‘Sūlamivā’’ti vijjhanakadaṇḍo viya. ‘‘Āturāviyā’’ti tehisallasūlehi viddhagilānā viya. Ayathābhucca nimittaṃ nāma ayathābhūtaṃ sattapuggalādinimittaṃ. ‘‘Vanamigo viyā’’ti tiṇa rūpe purisa saññālābho vanamigo viya. ‘‘Aṅgārakāsuyaṃ’’ti aṅgārakūpe. ‘‘Nānāvidhupaddava nimittato’’ti nānāvidhānaṃ upaddavānaṃ uppatti paccayato. ‘‘Vanamakkaṭo viyā’’ti vanavānaro viya. Dukkhena damanaṃ assāti duddamano. ‘‘Assakhaḷuṅko’’ti duṭṭha asso. ‘‘Yattha kāmanipātito’’ti yasmiṃ yasmiṃ ārammaṇe patituṃ kāmeti icchati, tattha tattha nipātito. Puggalavase avattitvā ārammaṇesu yadicchakaṃ nipatanatoti vuttaṃ hoti. ‘‘Raṅganaṭo viyā’’ti samajjanaṭako viya. Sabhāvato atthi saṃvijjatīti santo. Tathoti ca avitathoti ca atthato ekaṃ. Añño pakāro aññathā. Natthi aññathā assāti anaññathaṃ. Dukkhadukkhaṃ nāma kāyikadukkha cetasikadukkhaṃ. ‘‘Kammajānaṃ’’ti vipākakkhandhakaṭattā rūpānaṃ. ‘‘Uppattiyā’’ti uppādatthāya. ‘‘Pagevā’’ti puretarameva. ‘‘Uppannaṃ pī’’ti uppannampi cakkhu. ‘‘Pavattiyā’’ti santānaṭṭhitiyā ṭhitatthāya. ‘‘Paṭijaggana dukkhaṃ’’ti sodhana dukkhaṃ. Paccayavekallaṃ nāma āhāracchedādikaṃ. Nanu bhijjanabhayena pageva paccayasampādanaṃ nāma saṅkhāra dukkhameva siyāti. Saccaṃ. Idha pana āsanne bhijjananimittaṃ disvā kataṃ paccaya sampādanaṃ adhippetaṃ. ‘‘Rakkhāvaraṇagutti saṃvidhāna dukkhaṃ’’ti nānābhayato rakkhaṇassa ca āvaraṇassa ca gopanassa ca saṃvidhāna dukkhaṃ. ‘‘Tadubhayena saheva sijjhatī’’ti kasigorakkhādīni saṅkhāra kammāni vā rakkhāvaraṇa guttisaṃ vidhānādīnivā karontānaṃ taṃ dukkha dukkhaṃ tadubhayena dukkhena saheva sijjhati. ‘‘Tesaṃ’’ti cakkhādīni assādentānaṃ na muccatīti sambandho. ‘‘Pavatti nirodha bhūtassā’’ti pavattiyā nirodha bhūtassa. ‘‘Taṃ pajahati yevā’’ti taṃ lobhaṃ pajahatiyeva. ‘‘Yāvadevā’’ti uparimapariyantena. Ahaṃ asmīti pavatto māno asmimāno. Tassa samugghātanaṃ samucchindanaṃ. ‘‘Pariññātesū’’ti tesu anusayitāya taṇhāya pahānavasena pariññātesu. ‘‘Tabbiparītena panā’’ti tato viparītena pana. Asmimānassa anadhiṭṭhānabhūtātiādi atthena. Anindriyabaddha dhammā nāma pathavīpabbatādīsu pavattā rūpa dhammā.
‘使众生不厌倦而作’,这是关联。‘如是’即因此,指那些众生。没有什么是难以舍离的,因此贪爱本身就是所谓的苦集圣谛——这是连结。有漏的善法、善法之所以称为集谛,是因为它们是作为苦谛的异熟蕴色法集起、增长的原因。以根本义来说,如‘无明缘行’等当中所阐述。‘如欢喜园’即如同天界的欢喜林苑。‘为始、为源、为胜’是说,对于苦法而言,它是开始、是源头、是最胜。‘为源’即是第一生起因。‘他们’指苦法。
Satte anukkaṇṭhamāne karotīti sambandho. ‘‘Itī’’ti tasmā. Tesaṃ sattānaṃ. Dujjaho nāma natthi. Tasmā lobhoyeva dukkhasamudayāriya saccaṃ nāmāti yojanā. Sāsavā kusalā kusala dhammā samudayasaccaṃ nāma, dukkha saccabhūtānaṃ vipākakkhandhakaṭattā rūpānaṃ samudayattā saṃvaḍḍhanattā. Mūlabhāvena vuttā ‘avijjā paccayā saṅkhārā’tiādīsu. ‘‘Nandanasadisaṃ’’ti devaloke nandanavanuyyānasadisaṃ. ‘‘Ādipabhavapadhānabhūtā’’ti dukkha dhammānaṃ ādibhūtā, pabhavabhūtā, padhānabhūtā. ‘‘Pabhavabhūtā’’ti ca pathamuppattihetubhūtā. ‘‘Tesaṃ’’ti dukkha dhammānaṃ.
“于某处”,是指于欲有等有中的某一有。“于某时”,是指于过去等时中的某一时。“于某些”,是指于天、人等众生中的某些众生。“从某因”,是指从众多原因中的某一因。“以某方式”,是指以某种方式。
‘‘Katthacī’’ti kāmabhavādīsu kismiñcibhave. ‘‘Kadācī’’ti atītādikālesu kismiñcikāle. ‘‘Kesañcī’’ti devamanussādīsu sattesu kesañcisattānaṃ. ‘‘Kutocī’’ti bahūsukāraṇesu kutocikāraṇā. ‘‘Kathañcī’’ti kenacipakārena.
“变化”,指变异、成为异样。“具足彼者”,指具足那些眼等(感官)的人。圣典中说:“燃烧”,即点燃、炽燃。“以何”,即作为工具的什么火。同样,圣道亦是变异之法。它亦以变易之苦猛烈地逼迫于人,这便是关联。“不”,指非。平息、寂止,名为“寂静”。一切苦的寂静,即是此解说的要义。这一切轮转之苦,即是关联。“彼”,指圣道。“正在转起者”,即依相续安住而转起者。“大热恼苦”,即由于愁、悲、苦、忧、恼的转起,而成的大热恼苦。涅槃是无生之法,故没有为生起而设的缘;同样也是无转起之法,故没有为转起而设的缘。然而,因为是需要证得的,所以有为了证得的缘,因此说“证得之缘的些许造作”。证得之缘,即圣道及其相关之缘。
‘‘Pariṇāmo’’ti pariṇamanaṃ aññathābhāvo. ‘‘Taṃ samaṅgīnaṃ’’ti tehi cakkhādīhi samaṅgīnaṃ puggalaṃ. Pāḷipāṭhe. ‘‘Ādittaṃ’’tiādīpitaṃ samujjalantaṃ. ‘‘Kenā’’ti karaṇabhūtena kena agginā. Tathā ariyamaggo vipariṇāma dhammo ca hoti. Sovipariṇāma dukkhenapi puggalaṃ bhusaṃ pīḷetiyevāti yojanā. ‘‘Nā’’ti na siyā. Samanaṃ vūpasamanaṃ santi. Sabbadukkhānaṃ santīti viggaho. Sabbaṃ vaṭṭadukkhanti sambandho. ‘‘Tassā’’ti ariyamaggassa. ‘‘Pavattamānā cā’’ti santatiṭhitivasena vattamānā ca. ‘‘Mahantaṃ pariḷāhadukkhaṃ’’ti soka parideva dukkha domanassupāyāsānaṃ pavattivasena mahantaṃ pariḷāha dukkhaṃ. Nibbānassa anuppāda dhammattā uppādatthāya paccayo nāma natthi. Tathā appavatti dhammattā pavattatthāya. Sampāpuṇitabbattā pana sampāpanatthāya paccayo atthīti āha ‘‘sampāpaka paccayābhisaṅkharaṇalesaṃ’’ti. Sampāpaka paccayā nāma ariya maggo ca tassa paccayā ca.
这是“有与无有所称为苦蕴”的关联。“正是彼”,即指此苦蕴。Anupunappunaṃ(不断生起),意为还未能生起者令其生起。“定处之义”,即是前去执取,意为令其执受的意思。“从此”,即从轮回之苦。“出离之方便”,即布施、持戒、出离等出离之方便。“出离解脱”,即名为出离的解脱,也就是诸行苦灭尽的意思。“由断痴之力”,以此指出,从此刻起,于四圣谛无痴状态生起,从而获得光明,故说为“证知之义”。渴爱的奴隶,即渴爱奴。渴爱奴的状态,即渴爱奴性。已得解脱故不依赖他、名为自由者的那种状态,便是于他而得自在者的状态。世间之道不能超越渴爱奴性。随顺渴爱之自在者,会产生以渴爱为境的果报。此圣道则正立于渴爱无所缘的状态,因此超越渴爱奴性。其意旨为:打破渴爱之自在,而产生非以渴爱为境的果报。“由苦解脱”,意即为从苦中解脱。“由苦增长”,意即为令苦增长。其余在此容易了解。“灭、离贪、尽”,在此指对诸烦恼法的厌离、离去、消失、离贪。“无益处”,即无有利益之处,也就是有怖畏等灾患之处。“由门之六及所缘之六的差别”,即六门是法所缘。既然如此,不应说“所缘之六”,因为法所缘已被单独摄取。不,应当说。为何?为了显示除六门之外其余法所缘。
Bhavābhavasaṅkhātassa dukkhakkhandhassāti sambandho. ‘‘Tadevā’’ti taṃ dukkhakkhandhaṃ eva. Anupunappunaṃ padīyate anuppadānaṃ. ‘‘Niyyātanaṭṭho’’ti handa gaṇhāti sampaṭicchāpanaṭṭho. ‘‘Tato’’ti vaṭṭadukkhato. ‘‘Muccanūpāyassā’’ti dānasīlanikkhamādikassa muccanūpāyassa. ‘‘Nissaraṇavimuttiyā’’ti nissaraṇa saṅkhātāya vimuttiyā. Saṅkhāra dukkhassa abhāvaṭṭho. ‘‘Sammohassa pahānavasenā’’ti etena idha dassanaṃ nāma ito paṭṭhāya catūsu saccesu asammoha bhāvapatti eva ālokapatti eva vuccatīti dasseti . Tenāha ‘‘paṭivijjhanaṭṭho’’ti. Taṇhāya dāso taṇhādāso. Taṇhādāsassa bhāvo taṇhādāsabyaṃ. Paravasato vimuttivasena aparādhīnatā bhujissabhāvo nāma. Lokiyamaggāhi taṇhādāsabyaṃ nātivattanti. Taṇhāvasaṃ pūrayamānā taṇhāvisayaṃ vipākaṃ janenti. Ayaṃ ariyamaggo eva taṇhāya anārammaṇabhāve ṭhito taṇhādāsabyaṃ ativattati. Taṇhāvasaṃ bhindamāno taṇhāya avisayaṃ vipākaṃ janetīti adhippāyo. ‘‘Dukkhamuttiyā’’ti dukkhato muccanatthaṃ. ‘‘Dukkhavaḍḍhiyā’’ti dukkhavaḍḍhanatthāya. Sesamettha subodhaṃ. ‘‘Khayavirāga nirodha bhūto’’ti ettha kilesa dhammānaṃ virajjanaṃ vigamanaṃ antaradhānaṃ virāgo. ‘‘Anattha padānī’’ti ahitapadāni. Bhayādīnavapadāni. ‘‘Dvārachakkaārammaṇa chakkabhedenā’’ti dvārachakkaṃ dhammārammaṇaṃ hoti. Evaṃsati, ārammaṇa chakkanti na vattabbaṃ dhammārammaṇassa visuṃ gahitattāti. No navattabbaṃ. Kasmā, dvārachakkato sesānaṃ dhammārammaṇānaṃ atthitāyāti dassetuṃ ‘‘ettha cā’’tiādi vuttaṃ. Parato ‘‘etthapī’’tiādīsu esevanayoti.