六、色摄阐明
6. Rūpasaṅgahaanudīpanā
156在色摄中。“心与心所”指心与心所诸法。“以两种分类与转起”指以两种分类之摄与转起之摄。“凡转起者”指凡诸法转起、流转。“至此”指以此量,依“于彼处所说之阿毗达摩义”等语序。欲作助词者解释为以这些五章。亦可理解为欲作语序颠倒。‘善起’指善巧地生起,显现,成为存在。‘业等’指业等缘。‘团块’指单一聚合性。关联为:依止而成为大者。根所系之相续即有情相续。亦称为内相续。‘以欺诳之义’指以违害之义。即说:以将真实作非真实、将非真实作真实而示现之义。掩盖真实过患之业名为大幻。作幻者即幻师。进入指进入有情之身体。执取指令有情随自己之意转。作此二者时,立于何处而作?立于内而作,或立于外而作,因凡常人不能知、不能见,故名为不可思议处。‘以欺骗之义’指这些将本性极丑之自身化作天女之色而欺骗。亦将所住之树丛化作天宫而欺骗。以如是欺骗之义。‘即以彼义’指以欺诳等三种义。盖他们将非真实为有情之自身欺诳为有情。将非树之自身欺诳为树。将不可爱、不可意、不可悦之自身欺骗为可爱、可意、可悦,如是俱生诸法彼此或立于内,或立于外,成为不能知、不能见之处。‘于两处’指于幻师等大种及地等大种中。‘非真实’指不存在、不真实。‘奇异’指稀有之业。‘于此文中’指于“四种大种”如是具关联词之文中。然于他处,如“所造色、非所造色”等中,见无y字,此为意旨。因界有多义,故说‘扩展、显现’。‘多’为名词。为显示即于生起之义,依词源学方法成立为‘地’,故说‘广大’等。以种种方式被称赞之义,‘地’此义为直接。‘令到达’指遍满。‘令增长’指强力增长,增大。故说‘善令增长’等。依磨锐之义,亦得成熟之义,故说‘或令成熟’。‘善令动’指善巧地摇动、震动。吹、运载故为风,此依词源之理。‘支撑’指以种种方式支撑、运载、导出诸大种聚合。硬性即粗糙性、粗涩性。为俱生色之安立而有的坚挺性、粗重性。彼于其余大种中无,故说‘依其余三大种’。‘不安住性’中,安住即不动之处。非安住即不安住。即说为动摇。故说‘柔软者亦’等。所谓系缚者,于所系缚之处若柔软,则不牢固系缚。若坚硬,则牢固系缚,此于世间即成,故说‘于所应系缚者’等。‘彼状态’指成熟之状态。‘由见成熟作用’指见冬季所吞食之食物善成熟之作用,诸师说。燃烧、灼热故为热。‘灼热’者,热如火者以热性灼热,寒如火者亦以寒性灼热。被热所触之物成为热,被寒所触之物成为寒。凡成为热者,彼热火以热性灼热;凡成为寒者,彼寒火以寒性灼热。如是,寒火亦以燃烧、灼热之义而具有热之相。若如是,则被蓝色所触之物成为蓝,被黄色所触之物成为黄。若谓蓝与黄亦灼烧彼物。实无被蓝色所触之物,亦无被黄色所触之物。何以故?因蓝等所造色无触之作用故。乃为混合。非仅以混合而灼烧。触者方灼烧。触者中,地、风等亦无灼烧之作用。无成熟之作用,此为意旨。若于坚密坚硬之石柱中有支撑,则整个石柱应如棉团般松散且轻。然非如此。故于彼处无支撑,以此意旨而问难:‘彼于坚密坚硬之石柱等中不可得’。为显示于彼处支撑可得而非以极强方式可得,仅以支撑俱生大种之方式可得,故说‘否’后言‘于彼处’等。其中,‘运载’指运载坚硬、粗涩之作用。
156. Rūpasaṅgahe . ‘‘Cittacetasike’’ti cittacetasika dhamme. ‘‘Dvīhi pabhedappavattīhī’’ti dvīhi pabhedasaṅgahapavatti saṅgahehi. ‘‘Ye vattantī’’ti ye dhammā vattanti pavattanti. ‘‘Ettāvatā’’ti ettakena ‘tattha vuttābhidhammatthā’tiādikena vacanakkamena. Nipātaṃ icchantā ettakehi pañcahi paricchedehīti vaṇṇenti. Vacanavipallāsaṃ icchantātipi yujjati. ‘‘Samuṭṭhātī’’ti suṭṭhu uṭṭhāti, pātubbhavati, vijjamānataṃ gacchati. ‘‘Kammādī’’ti kammādipaccayo. ‘‘Piṇḍī’’ti ekagghanatā vuccati. Upādāya mahantāni eva hutvāti sambandho. Indriyabaddhasantānaṃ sattasantānaṃ. Ajjhatta santānaṃtipi vuccati. ‘‘Visaṃvādakaṭṭhenā’’ti virādhakaṭṭhena. Bhūtañca abhūtaṃ katvā abhūtañca bhūtaṃ katvā sandassakaṭṭhenāti vuttaṃ hoti. Bhūtavajjappaṭicchādanakammaṃ mahāmāyā nāma. Māyaṃ karontīti māyākārā. Āvisanaṃ nāma sattānaṃ sarīresu āvisanaṃ. Gahaṇaṃ nāma sattānaṃ attanovasaṃ vattāpanaṃ. Tadubhayaṃ karontā kattha ṭhatvā karonti. Antovāṭhatvā karonti, bahivā ṭhatvā karontīti pākatikehi manussehi jānituṃ passituṃ asakkuṇeyyattā acinteyyaṭṭhānaṃ nāma. ‘‘Vañcakaṭṭhenā’’ti etā pakatiyā atidubbaṇṇaṃ attānaṃ devaccharāvaṇṇaṃ katvā vañcenti. Vasanarukkhagumbaṃpi dibbavimānaṃ katvā vañcenti. Evarūpena vañcakaṭṭhena. ‘‘Tenevaṭṭhenā’’ti visaṃvādakaṭṭhādinā tividheneva atthena. Tānipihi asattabhūtaṃyeva attānaṃ sattoti visaṃvādenti. Arukkhaṃyeva attānaṃ rukkhoti visaṃvādenti. Aniṭṭhaṃ, akantaṃ, amanāpaṃyeva attānaṃ iṭṭho, kanto, manāpoti vañcenti, tathā sahajātānañca tesaṃ aññamaññassa anto vā tiṭṭhanti. Udāhubahivātiṭṭhantīti jānituṃ passituṃ asakkuṇeyyaṃ ṭhānaṃ hotīti. ‘‘Ubhayatthapī’’ti māyākārādi mahābhūtesu ca pathaviyādimahābhūtesu ca. ‘‘Abhūtānī’’ti asantāni, asaccāni .‘‘Abbhutānī’’ti acchariyakammāni. ‘‘Imasmiṃ pāṭhe’’ti catunnaṃ mahābhūtānanti evaṃ sambandha padasahite pāṭhe. Aññattha pana upādārūpaṃ anupādārūpantiādīsu yakāra viraho diṭṭhoti adhippāyo. Dhātūnaṃ anekatthattā ‘‘pathayati pakkhāyatī’’ti vuttaṃ. ‘‘Puthū’’ti pāṭipadikapadaṃ. Tameva jātatthe niruttinayena pathavīti siddhanti dassetuṃ ‘‘puthumahantī’’tiādi vuttaṃ. Pakārena thavīyatīti atthe pathavīti idaṃ ujukameva. ‘‘Āpetī’’ti byāpeti. ‘‘Appāyatī’’ti bhusaṃ pāyati, vaḍḍheti. Tenāha ‘‘suṭṭhu brūhetī’’tiādiṃ. Nisānatthavaseneva paripācanatthopi labbhatīti āha ‘‘paripācetivā’’ti. ‘‘Samīretī’’ti suṭṭhu īreti kampeti. Vāyati vahatīti vāyo atthātissaya nayena. ‘‘Vitthambhanaṃ’’ti vividhena ākārena bhūtasaṅghāṭānaṃ thambhanaṃ vahanaṃ abhinīharaṇaṃ. Kakkhaḷatā nāma kharatā pharusatā. Sahajātarūpānaṃ patiṭṭhānatthāya thaddhatā thūlatā. Sā sesabhūtesu natthīti āha ‘‘sesabhūtattayaṃ upādāyā’’ti. ‘‘Anavaṭṭhānatā’’ti ettha avaṭṭhānaṃ nāma acalaṭṭhānaṃ. Na avaṭṭhānanti anavaṭṭhānaṃ. Calananti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘mudubhūtāpī’’tiādiṃ. Ābandhakaṃ nāma ābandhitabbe vatthumhi mudumhi sati, daḷhaṃ na bandhati. Thaddhesati, daḷhaṃ bandhatīti idaṃ lokatova siddhanti āha ‘‘ābandhitabbāyā’’tiādiṃ. ‘‘Tabbhāvaṃ’’ti pariṇatabhāvaṃ. ‘‘Paripācakatā dassanato’’ti hemante ajjhohaṭāhārānaṃ suṭṭhuparipācakatā dassanatoti vadanti. Usati dahatīti uṇhaṃ. ‘‘Dahatī’’ti ca uṇhatejopi uṇhabhāvena dahati, sītatejopi sītabhāvena dahati. Uṇhena phuṭṭhaṃ vatthu uṇhattaṃ gacchati, sītena phuṭṭhaṃ vatthu sītattaṃ gacchati. Yañca uṇhattaṃ gacchati, taṃ uṇhatejo uṇhabhāvena dahatināma. Yañca sītattaṃ gacchati, taṃ sītatejo sītabhāvena dahatināma. Evaṃ sītatejopi usatidahatīti atthena uṇhatta lakkhaṇonāma hotīti. Evaṃsante nīlenavaṇṇena phuṭṭhaṃ vatthu nīlaṃ hoti. Pītena phuṭṭhaṃ pītaṃ hoti. Nīlaṃpi pītaṃpi taṃ vatthuṃ dahatināmāti ce. Nīlena vaṇṇena phuṭṭhaṃnāma natthi. Tathā pītena . Kasmā, nīlādīnaṃ upādārūpānaṃ phusana kiccā bhāvato. Sammissitaṃ nāma hoti. Na ca sammissanamattena dahati. Phusanto eva dahati. Phusantānaṃpi pathavivātānaṃ dahanakiccaṃ natthi. Paripācanakiccaṃ natthīti adhippāyo. Sace ghanathaddhe silāthambhe vitthambhanaṃ atthi, sakalo silāthambho kappāsapicuguḷhoviya sithilo ca lahuko ca bhaveyya. Naca bhavati. Tasmā tattha vitthambhanaṃ natthīti adhippāyena ‘‘so pana ghanathaddhesu silāthambhādīsu na labbhatī’’ti codeti. Tattha pana vitthambhanaṃ labbhamānaṃ adhimattena na labbhati, sahajātabhūtānaṃ upatthambhanamattena labbhatīti dassento ‘‘nā’’ti vatvā ‘‘tatthahī’’tiādimāha. Tattha ‘‘vahatī’’ti thaddhakakkhaḷa kiccaṃ vahati.
在净色中。“相等不等”即相等处与不等处、相等区域与不等区域、平坦路与不平坦路等,如此之类为相等不等。“告知”即如同告知一般,完成那了知的作用。因此说“对于了知相等不等者,那是根本”。“由于不排除”即由于不拒绝。“或者那个”即或者色。人们听闻。被人们听闻。如此,在嗅等中。“命根之相”即成为生命延续之因。“由于倾向”即由于进入境与有境之关系而倾向。“由于成就命之生计”即通过种种不同语业之转起,这是意旨。然而,这五种是眼净色等,这是连接。“欲见”即色爱。以“等”字摄取了欲听、欲嗅、欲尝、欲触。从义理上即是声爱、香爱、味爱、触爱。“因”即原因。欲见等是它的因,这是解析。善即善业。依此而生起,故为“生起因”,即业本身。以欲见等为因的业是它们的生起因,这是复合词。地等是诸大种。它们的净色是这些的特征,这是解析。在第二种解释中。值得对色等五种所缘的撞击,故为“值得色等撞击”。诸大种的净色为大种净色。那是这些的特征,这是解析。眼住于在空性之量中所见的圆相中,这是连接。“在所见的圆相中”即在大众以自然眼所见的清净圆相中。如同油遍满七层棉膜而住,这是连结。“耳孔”名为耳穴。“指环”名为指印。“积聚的微细铜色毛”即密集的、稀疏的、铜色的微细毛。这里密集的微细铜色毛存在,这是解析。“如山羊足迹之形状”即具有如山羊以足踏下的足迹之形状。“莲花瓣”名为莲叶。具有莲花瓣尖端的形状。这里“肉团”指依人体形状而存在的长形肉块。“以及放置干皮”这是连接。然而,那些是五种净色。宣说即动摇。“如同那个”即如同哪个那样。这些净色是种种不同的,如何种种不同?说“彼此不相似”。如何不相似?说“以他们”等。
Pasādarūpesu. ‘‘Samavisamaṃ’’ti samaṭṭhānañca visamaṭṭhānañca, samadesañca visamadesañca, samapathañca visamapathañcāti evamādiṃ samavisamaṃ. ‘‘Ācikkhatī’’ti ācikkhantaṃ viya taṃ jānana kiccaṃ sampādeti. Tenāha ‘‘samavisamajānanassa taṃ mūlakattā’’ti. ‘‘Anirākaraṇato’’ti appaṭikkhipanato. ‘‘Taṃ vā’’ti rūpaṃ vā. Suṇanti janā. Suyyanti janehi. Evaṃ ghāyantītiādīsu. ‘‘Jīvita nimittaṃ’’ti jīvitappavattikāraṇabhūto. ‘‘Ninnatāyā’’ti visayavisayībhāvūpagamanena ninnatāya. ‘‘Jīvitavutti sampādakattā’’ti nānāvacībhedavacīkammappavattanenāti adhippāyo. Ime pana pañca cakkhu pasādādayoti sambandho. ‘‘Daṭṭhukāmatā’’ti rūpataṇhā vuccati. Ādisaddena sotukāmatā ghāyitukāmatā sāyitukāmatā phusitukāmatāyo saṅgayhanti. Atthato saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā eva. ‘‘Nidānaṃ’’ti kāraṇaṃ. Daṭṭhukāmatādayo nidāna massāti viggaho. Kusalā kusalakammaṃ. Samuṭṭhāti etenāti samuṭṭhānaṃ. Kammameva. Daṭṭhukāmatādinidānakammaṃ samuṭṭhānaṃ yesanti samāso. Pathaviādīni bhūtāni. Tesaṃ pasādo lakkhaṇaṃ etesanti viggaho. Dutīya vikappe. Rūpādīnaṃ pañcārammaṇānaṃ abhighātaṃ arahatīti rūpādiabhighātāraho. Bhūtānaṃ pasādo bhūtappasādo. So lakkhaṇaṃ etesanti viggaho. Cakkhu ūkāsirappamāṇe diṭṭha maṇḍale tiṭṭhatīti sambandho. ‘‘Diṭṭhamaṇḍale’’ti mahājanehi pakati cakkhunā diṭṭhe pasannamaṇḍale. Telaṃ sattapicupaṭalāni byāpetvā tiṭṭhativiyāti yojanā. ‘‘Sotabilaṃ’’ nāma sotakūpo. ‘‘Aṅguliveṭhanā’’ nāma aṅgulimuddikā. ‘‘Upacitatanutambalomaṃ’’ti rāsīkatañca viraḷañca tambalohavaṇṇañca sukhumalomaṃ. Upacitaṃ rāsīkataṃ tanutambalomaṃ etthāti viggaho. ‘‘Ajapadasaṇṭhānaṃ’’ti ajassa pādena akkantapadasaṇṭhānavantaṃ. ‘‘Uppaladalaṃ’’ nāma uppalapaṇṇaṃ. Uppaladalassa aggasaṇṭhānavantaṃ. ‘‘Vaṭṭi’’ nāma idha manussānaṃ sarīrākārasaṇṭhitā āyatapiṇḍi. ‘‘Sukkhacammāni ca ṭhapetvā’’ti sambandho. Te pana pañcappasādā. Samudīraṇaṃ cañcalanaṃ. ‘‘Yathātaṃ’’ti katamaṃ viya taṃ. Ime pasādā vicittā, kathaṃvicittāti āha ‘‘aññamaññaṃ asadisā’’ti. Kathaṃ asadisāti āha ‘‘tehī’’tiādiṃ.
于所行色中。“为了色之差别”即为了色之差别义。已说色之变化。已进入心而转起的状态,是入心状态。而“状态”是指意向。它显示此,即见到脸上的色变化后,如此了知:“此人对我满意,此人对我喜欢,此人对我生气,此人有喜悦,此人有忧恼”,因为这是了知的条件。“即使原本”意指即使未发生色之差别。“任何有识之物”指有识的所依。先前已说明平等与不平等。或者讲述种种义理,因为听闻后能了知种种义理。或者讲述自己的事,因为听闻后也能了知那件事。“暗示自己的事”在此是指显示“这里有此物”。“被触”即触后而被了知。“彼”指触。“彼”指水界。“有流动性”指有湿润柔软性。触后被执取,而那应是水界,这是质难。回答被说出。然而这样是得不到的,因此那只是火界,不是水界。在此,虽然这样得不到,但冷性正是水界,不是火界。为何?因为水也有冷、暖二种可能性。即在那铁溶液中,热性是热水;在冷的事物中,冷性是冷水。但若如此,则火界就不存在了,这是回答。“因为不一起转起”即因为不一起转起。“犹如此岸彼岸”即河中,名为“此岸”、“彼岸”并非固定:自己所在之处称为此岸,另一处称为彼岸。如此,此岸彼岸是不确定的。在此,以“因为冷与暖不一起转起”显示:如果它们一起转起,那么在那里冷性应称为水,热性应称为火;但它们不一起转起,因此不应那样说。并非不应说。为何?因为与热火结合的诸水,只成为热性,正如与热火结合的地界、风界也只成为热性。因此它们不一起转起。质难:即使它们不一起转起,在其他冷的事物中,冷性仍应称为水。若如此,在那铁溶液中,一切色法都成为热性,都达到火的状态,因为已说“热相是火”。如果在冷的事物中有冷性,那么在那里与之结合的一切色法也都成为冷性,在那里依你的见解也都达到水的状态。但不可能如此。因为它们没有这样的相转变,只有状态转变。其中,“相转变”是指地成为水的状态,水成为地的状态等。“状态转变”是指地有时硬,有时软;水有时只是粘结,有时流淌;火有时热,有时冷;风有时只是支持,有时推动。如此,每一界由于锐利、迟钝、弱、强等而有作用转移。因此,所谓“与热火结合的水只成为热性,正如与热火结合的地界、风界也只成为热性”,那是说相转变,不合理。因为与热火结合的这一切法并不成为热性,它们不舍弃各自的自性。例如,在那沸腾炽热的铁溶液中,状态不成为热性,不舍弃粘结自性或流淌自性。如果成为热性,就会舍弃那自性。若如此,在那铁溶液中,粘结相或流淌相就不会显现,一切色法都会散坏,散坏后消失。但并非不显现,也不散坏,而且在那里粘结相不成为热性。因为粘结相是别的,热性是别的;粘结相是水,热性是火。在那里,地界、风界等也是如此。因此,所谓“如果它们一起转起,那么在那里冷性应称为水,热性应称为火;但它们不一起转起,因此显示不应那样说”,应视为善说。“因为它们不确定”以此显示:如果冷与暖是确定的,那么在任何时候冷性都应称为水,热性都应称为火;但它们不确定,是不确定的,因此不应那样说。在此,如果它们不确定,而说冷性是水、热性是火,那么水与火也会不确定:现在的水在下一刹那成为火,或者现在的火在下一刹那成为水。但不可能如此,因为没有相转变时,名称转变也不可能。因此说“犹如此岸彼岸,因为它们不确定而可知”。其中,“可知”是指冷性是火界,不是水界,这是可知的。
Gocararūpesu. ‘‘Vaṇṇavisesaṃ’’ti vaṇṇavisesatthaṃ. Vaṇṇavikāranti vuttaṃ hoti. Hadaye gato pavatto bhāvo hadayaṅgatabhāvo. ‘‘Bhāvo’’ti ca adhippāyo vuccati. Taṃ pakāseti, mukhe vaṇṇavikāraṃ disvā ayaṃ me tussati, ayaṃ me ruccati, ayaṃ me kuppati, ayaṃ somanassito, ayaṃ domanassitoti evaṃ jānanapaccayattā. ‘‘Pakatiyā pī’’ti vaṇṇavisesaṃ anāpajjitvāpīti adhippāyo. ‘‘Yaṃ kiñcidabbaṃ’’ti saviññāṇakavatthuṃ. Samavisamaṃ pubbe pakāsitaṃ. Taṃ taṃ atthaṃ vā ācikkhati taṃ sutvā tassa tassa atthassa jānanato. Attano vatthuṃ vā ācikkhati taṃ sutvā tassa vatthussapi jānanato. ‘‘Attano vatthuṃ sūcetī’’ti idha idaṃ nāma atthīti pakāseti. ‘‘Phusīyatī’’ti phusitvā vijānīyati. ‘‘Taṃ’’ti phusanaṃ. ‘‘Tassā’’ti āpodhātuyā. ‘‘Dravatāvā’’ti addatintarasatāvā. Phusitvā gayhati, sā ca āpodhātu siyāti codeti. Vuccate parihāro. Evaṃ pana na labbhati, tasmā sā tejoyeva. Na āpoti. Ettha evaṃ alabbhamānāpi sāsītatā āpoyeva, na tejo. Kasmā, āpassapi sītuṇhavasena duvidhatā sambhavato . Tasmiñhi loharase uṇhatā uṇhaāpo, sītavatthūsu sītatā sītaāpoti ce. Evaṃ pana sati tejo nāma natthīti āpajjatīti parihāro. ‘‘Saha appavattanato’’ti ekato appavattanato. ‘‘Orapārānaṃ viyā’’ti nadiyaṃ tīraṃ nāma idaṃ orimatīraṃ, idaṃ pārimanti niyamato natthi. Yattha sayaṃ tiṭṭhati, taṃ orimanti, itaraṃ pārimanti voharati. Evaṃ orapārānaṃ anavaṭṭhānaṃ hotīti. Ettha ca ‘‘sītuṇhānaṃ saha appavattanato’’ti etena yadi te saha pavatteyyuṃ. Tattha sītatā āponāma, uṇhatā tejonāmāti vattabbā siyuṃ. Na pana te saha pavattanti, tasmā tathā na vattabbā hontīti dasseti. Na na vattabbā. Kasmā, uṇhatejena yuttohi āpo uṇhattameva gacchati. Yathātaṃ uṇhatejena yuttā pathavīpi vāyopi uṇhattameva gacchantīti. Tasmā te saha na pavattanti. Saha appavattesupi tesu aññattha sītavatthūsu sītatā āponāmāti vattabbameva hotīti codanā. Evaṃsante tasmiṃ loharase sabbepi rūpadhammā uṇhattaṃ gacchantīti sabbepi tejobhāvaṃ pāpuṇanti. ‘Uṇhatta lakkhaṇo tejo’tihi vuttaṃ. Yadi ca sītavatthūsu sītabhāvo nāma siyā. Tatthapi tena yuttā sabbepi rūpadhammā sītataṃ gacchantiyeva. Tatthapi tavamatiyā sabbepi āpobhāvaṃ pāpuṇanti. Na pana sakkā tathā bhavituṃ. Na hi evarūpaṃ lakkhaṇaññathattaṃ nāma tesaṃ atthi. Bhāvaññathattameva atthi. Tattha ‘‘lakkhaṇaññathattaṃ’’ nāma pathavī āpobhāvaṃ gacchati. Āpo pathavibhāvaṃ gacchatītiādi. ‘‘Bhāvaññathattaṃ’’ nāma pathavī kadāci kakkhaḷā hoti. Kadāci mudukā. Āpo kadāci ābandhanamatto hoti. Kadāci paggharaṇako. Tejo kadāci uṇho, kadāci sīto. Vāyo kadāci vitthambhanamatto, kadāci samudīraṇoti. Evaṃ ekamekassā dhātuyā tikkha manda omattādhimattavasena kriyāsaṅkanti nāma atthīti. Tasmā yaṃ vuttaṃ ‘uṇhatejena yuttohi āpo uṇhattameva gacchati, yathā taṃ uṇhatejena yuttā pathavīpi vāyopi uṇhattameva gacchantī’ti. Taṃ lakkhaṇaññathattavacanaṃ hoti. Na yujjati. Na hi uṇhatejena yuttā sabbetedhammā uṇhattaṃ gacchanti. Attano attano sabhāvaṃ na vijahanti. Tathāhi tasmiṃ pakkuthite santatte loharase bhāvo uṇhattaṃ na gacchati. Ābandhana sabhāvaṃ vā paggharaṇa sabhāvaṃ vā na vijahati. Yadi uṇhattaṃ gaccheyya, taṃ sabhāvaṃ vijaheyya. Evaṃsati, tasmiṃ loharase ābandhanākāro vā paggharaṇākāro vā na paññāyeyya. Sabberūpa dhammā vikkireyyuṃ. Vikkiritvā antaradhāreyyuṃ. Na ca na paññāyati. Nāpi vikkiranti. Noca tattha ābandhanākāro uṇhattaṃ gacchati. Aññohi ābandhanākāro, aññaṃ uṇhattaṃ. Ābandhanākāro āpo, uṇhattaṃ tejo. Tattha pathavivāyesupi esevanayo. Tasmā yaṃ vuttaṃ ‘‘yadi te saha pavatteyyuṃ. Tattha sītatā āponāma, uṇhatā tejo nāmāti vattabbā siyuṃ. Na pana te saha pavattanti. Tasmā tathā na vattabbā hontīti dassetī’’ti. Taṃ suvuttamevāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Tesaṃ anavaṭṭhānato’’ti etena sace te sītuṇhā avaṭṭhitā siyuṃ. Atha sabbakālepi sītatā āponāma, uṇhatā tejonāmāti vattabbā siyuṃ. Na pana te avaṭṭhitā honti. Anavaṭṭhitā eva honti. Tasmā tathā na vattabbā hontīti dasseti. Ettha ca anavaṭṭhitesu santesu yadi sītatā āpo nāma, uṇhatā tejonāmāti vadeyyuṃ. Evañcasati, āpatejāpi anavaṭṭhitā siyuṃ. Yo idāni āpo, soyeva khaṇantare tejo nāma. Yo vā idāni tejo, soyeva khaṇantare āpo nāmāti āpajjeyyuṃ. Na ca sakkā tathā bhavituṃ. Lakkhaṇaññathatte asante vohāraññathattassapi asambhavato. Tena vuttaṃ ‘‘orapārānaṃ viya tesaṃ anavaṭṭhānato ca viññāyatī’’ti. Tattha ‘‘viññāyatī’’ti sāsītatā tejoyeva, na āpoti viññāyatīti.
在“又云”等句中。前面有人提出:“难道不是以流动性触后而被认知的吗?”为了审察这个观点,才说“又云”等。在此,“又云”的意思是:如果能被认知,那便如此;而若如此,它就应该成为所缘。此处真正的意图是:假如作为流动状态的水界,通过触能被认知,那么存在于铁丸等之中,仅起凝聚作用的水界,也应当通过触而被认知。为什么呢?因为从水界的本质来看,它们是同一的。如果真是这样,那么在那些铁丸等物中,当用手或脚去触击时,这个水界就应当能离开其他大种,独自成为引生身苦受或身乐受的所缘缘。就如同在那些铁丸等物中,地大种能够离开其他大种,独自成为身苦乐受的所缘缘;火界和风界也是如此。然而,这个水界并不能独自成为身苦乐受的所缘缘,因此它并不具备触的本质。正如它不具备触的本质,即使是存在于自然水等之中,处于流动状态的水界,在触击它们时,也不能成为身苦乐受的所缘缘,同样不具备触的本质。若问:既然如此,为何铁丸等之中仅起凝聚作用的水界,不是身苦乐受的缘?而其中的其他大种,又能各自成为身苦乐受的缘?为了解释这个道理,才说“因为……”等。其中,“或以柔软、坚硬性故”是指,依存在于它们之中的地界,或以柔软
‘‘Atha panā’’tiādīsu. Yaṃ pubbe parena vuttaṃ ‘nanu dravatā vā phusitvā gayhatī’ti. Taṃ vicāretuṃ ‘‘atha panā’’tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘atha panā’’ti yadi pana gayhati, evaṃsatīti ca. Evañcasati ārammaṇa bhūto eva siyāti sambandho. Ayaṃ panetthā dhippāyo. Sace dravabhāvabhūto āpo phusitvā gayheyya. Evaṃ sati , ayopiṇḍādīsu ābandhanamattabhūto āpopi phusitvā gahetabbo siyā. Kasmā, āpabhāvena ekattā. Evañcasati, tesu ayopiṇḍādīsu so āpo tāni hatthena vā pādena vā phusantassa paharantassa vinā itara mahābhūtehi visuṃ kāyika sukhadukkhānaṃ ārammaṇa paccayo siyā. Yathātaṃ, tesveva ayopiṇḍādīsu pathavimahābhūtaṃ vinā itaramahābhūtehi visuṃ kāyikasukhadukkhānaṃ ārammaṇa paccayo hoti. Evaṃ tejovāyesupīti. Na pana so visuṃ kāyikasukhadukkhānaṃ ārammaṇa paccayo hoti. Tasmā so phoṭṭhabba sabhāvo na hoti. Yathā ca so phoṭṭhabbasabhāvo na hoti. Tathā pakati udakādīsu dravabhāvabhūtopi āpo tāni phusantassa paharantassa kāyikasukhadukkhānaṃ ārammaṇa paccayo na hoti. Na ca phoṭṭhabba sabhāvoti. Evañcasati, kathaṃ ayopiṇḍādīsu ābandhanamattabhūto āpo kāyikasukhadukkhānaṃ paccayo na hoti. Kathañca tesu itaramahābhūtāni visuṃ visuṃ kāyikasukhadukkhānaṃ paccayā hontīti. Taṃ dassetuṃ ‘‘yañhī’’tiādimāha. Tattha ‘‘saṇhathaddhatāvasenavā’’ti tesu ṭhitāya pathavidhātuyā saṇhathaddhatāvasena vā. Saṇhapathavīsukhavedanāya thaddhapathavīdukkhavedanāya ārammaṇa paccayoti vuttaṃ hoti. Evaṃ sesesu. ‘‘Abbhantaratthambhanassā’’ti tesaṃ ayopiṇḍādīnaṃ abbhantare ṭhitassa vitthambhana sabhāvassa. ‘‘No aññathā’’ti tānitīṇi kāraṇāni ṭhapetvā ābandhana kriyaṃ paṭicca kāyikasukhadukkhuppatti nāma natthīti adhippāyo. Idāni pakati udakādīsu dravabhāvabhūtaṃ āpodhātumpi phusitvā jānantīti mahājanā maññanti. Tabbisodhanena saha laddhaguṇaṃ dassetuṃ ‘‘tasmā’’tiādimāha. Tattha ‘‘pathamaṃ dravatā sahitāni. La. Jānantī’’ti idaṃ padhāna vacanaṃ. Loke hatthena parāmasitvā vā cakkhunā disvā vā idaṃ rassaṃ, idaṃ dīghaṃ, idaṃ vaṭṭaṃ, idaṃ maṇḍalantiādinā saṇṭhānaṃ jānantā hattha phusanena vā cakkhu dassanena vā saheva taṃ jānantīti maññanti. Tattha pana purimabhāge kāyadvāravīthi cittena paccuppannāni tīṇibhūtāni phusitvā vā cakkhudvāra vīthicittena paccuppannaṃ rūpaṃ disvā vā pacchā vatthuggahaṇavīthiyā uppannāya eva saṇṭhānaṃ jānanti. Esevanayo rattiyaṃ alātacakkasaṇṭhānaṃ jānantassapi. Tattha pana bahūnipi pubbāparavīthicittasantānāni icchitabbāni. Tathā loke cakkhunā disvā dvāravātapānādīnaṃ chiddavivarāni jānantā cakkhunā dassanena saheva tāni jānantīti maññanti. Tattha pana purimabhāge cakkhudvārikavīthi cittena paccuppannāni kavāṭarūpabhitti rūpāni punappunaṃ disvā pacchā alātacakkassa majjhe vivaraṃpi jānantā viya visuṃ uppannāya manodvārika viññāṇavīthiyā eva taṃ chiddavivarabhūtaṃ ākāsaṃ jānanti. Tathā hatthena udakaṃ phusantassa pathamaṃ dravasahitāni vilīnāni mudūni tīṇiphoṭṭhabba mahābhūtāni visuṃ visuṃ kāyadvārika vīthi cittehi phusanakiccena ārammaṇaṃ karitvā pacchā visuṃ suddhāya manodvārika vīthiyā eva dravabhāvasaṅkhātaṃ paggharaṇaka āpodhātuṃ jānanti. Evaṃ santepi taṃ dravabhāvaṃpi hatthena phusanena saheva jānantīti maññantīti adhippāyo.
牛群行走于此,故说为“牛群行走之处”。然而,通达文字者也将“牛”(go)这个词用于表示根的意义,因此说“或称为go……”等。那些眼等诸根,行走在这些色等境界上;又或者,这些色等境界,在那些眼等诸根上行走。其中,依前一种解释,显示“牛(即诸根)行走在这些境界上,所以这些是行境”。依后一种解释,则显示“这些境界在牛(即诸根)中行走,所以是行境”。而这些所指的,就是五种色等境界。
Gāvo caranti etthāti āha ‘‘gunnaṃ caraṇaṭṭhānaṃ’’ti. Akkhara vidū pana gosaddaṃ indriyatthepi icchantīti āha ‘‘goti vā’’tiādiṃ. Tāni cakkhādīni etesu rūpādīsu caranti, etāni vā rūpādīni tesu cakkhādīsu caranti. Tattha purimena gāvo indriyāni caranti etesūti gocarānīti dasseti. Pacchimena gosuindriyesu carantīti gocarānīti. Imāni pana pañca rūpādīni.
于两种性之中。从欲求的意义、住立的意义和安置的意义来说,称之为女性。她既为自己享受欲乐,也主动欲求另一位有欲者;她自己又为有欲者所希求;另一位有欲者为了居家安乐,而来到她那里,并住立在那里;又为了在未来令家族传承得以安立,而将家族传承的种子安置在那里。从充满的意义和欲求的意义来说,称之为男性。因为他既充满自利,也希求利他;既充满此世之利,也希求来世之利;既充满两世之利,也欲求、寻求、探寻出世间的利益。属于男性的,即是男性。这指的是男根等。没有男性特征的,便是非男性。“然而,对于某个法”,这是指对于有色法而言。“彼”,是指五蕴。大的形态能够标示、令人了知众生的种类差别,所以称为“相”。相的观察者以此衡量、了知善业与恶业的果报,所以称为“征”。作用与行为,称为“威仪”。使寿量的形态得以安排、形成,所以称为“仪态”。所有这些,便是相、征等。而这便是其明显或不明显等的状态。“于言辞中”,是指在女性词、男性词等词中。“于词义中”,是指在女性形态、男性形态等意义之中。如此
Bhāvadvaye. Icchanaṭṭhena ṭhānaṭṭhena ṭhapanaṭṭhena ca itthī. Sāhikāmarati atthāya sayaṃpi aññaṃkāmikaṃ icchati. Sayañca kāmikena icchīyati. Añño ca kāmiko gharāvāsa sukhatthāya tattha ṭhānaṃ upeti, patiṭṭhāti. Āyatiñca kulavaṃsappatiṭṭhānatthāya tattha kulavaṃsa bījaṃ ṭhapetīti. Pūraṇaṭṭhena icchanaṭṭhena ca puriso. Sohi attahitañca pūreti, parahitañca icchati. Idhalokahitañca pūreti, paralokahitañca icchati. Ubhayalokahitañca pūreti, lokuttarahitañca icchati, esati, gavesatīti. Pumassasakaṃ puṃsakaṃ. Purisaliṅgādi. Natthi puṃsakaṃ etassāti napuṃsakaṃ. ‘‘Yassa pana dhammassā’’ti bhāvarūpadhammassa. ‘‘Taṃ’’ti khandhapañcakaṃ. Mahāsaṇṭhānaṃ sattānaṃ jātibhedaṃ liṅgeti ñāpetīti liṅgaṃ. Lakkhaṇapāṭhakā niminanti sañjānanti kalyāṇa pāpakaṃ kammavipākaṃ etenāti nimittaṃ. Kiriyā kuttaṃ. Āyukantaṃ kappīyati saṅkharīyatīti ākappo. Sabbepeteliṅgādayo. Soca avisadādibhāvo. ‘‘Vacanesucā’’ti itthisaddapurisasaddādīsu ca. ‘‘Vacanatthesu cā’’ti itthi saṇṭhāna purisasaṇṭhānādi atthesu ca. ‘‘Nimittasaddo viyā’’ti nimitta saddo aṅgajāte pākaṭo viyāti. Na pākaṭo diṭṭho. Apākaṭo pana katthaci diṭṭhoti adhippāyo. ‘‘Bhavanti saddabuddhiyo’’ti saddasatthanayo. ‘‘Bhavanti liṅgādīnī’’ti aṭṭhakathānayo. Tattha hi itthiliṅgādīnaṃ hetubhāva lakkhaṇanti vuttaṃ. ‘‘Etasmiṃ satī’’ti ca jātiyā sati, jarāmaraṇaṃ hoti. Asati na hotīti etthaviya hetu phalabhāvapākaṭatthaṃ vuttaṃ.
关于所依色。依词源学的方法可得词义。所谓“二界”,即意界与意识界二者。“不说”指不说心所依处。“彼”指心所依处色。“五种”指五种所依处。“他们”指他们的善等心。“于彼处所说”即《发趣论》中所说。“依于何种色”指那一段说明意界与意识界依于何种色而转起的文字。“在不共于其他之处”指在不共于眼所依等其他所依的善与不善之处。
Vatthurūpe. Niruttinayena vacanatthā bhavanti. Dhātu dvayaṃ nāma manodhātu manoviññāṇadhātu dvayaṃ. ‘‘Avatvā’’ti hadaya vatthuṃ avatvā. ‘‘Taṃ’’ti hadaya vatthu rūpaṃ. ‘‘Pañcā’’ti pañcavatthūni. ‘‘Tesaṃ’’ti tesaṃ kusalādīnaṃ. ‘‘Tattha vuttaṃ’’ti paṭṭhāne vuttaṃ. ‘‘Yaṃ rūpaṃ nissāyā’’ti yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattantīti imaṃ pāṭhaṃ niddisati. ‘‘Anañña sādhāraṇesu ṭhānesū’’ti cakkhu vatthādīhi aññavatthūhi asādhāraṇesu kusalākusalaṭṭhānesu.
关于命色。“由主因缘之力”即由增上状态之力。“增上状态”是指根缘的作用,而非增上缘的作用。“活着”是指不失去绿色状态,并非说它们绝对是活着的。因为命色是纯粹业生的,在外部不可得。业生色确实是活着的,这是关联。说“即使业不存在”是因为业思在过去已灭。为了通过遮遣阐明其义,说“如是”等。“其他色”指心生色等。所谓一个路心路过程,是指五门路心路过程。意门路心路过程被称为一个速行路心路过程。它是被限定的。为什么?因为在每一个路心路过程灭去、有分时,会出现不相似的色相续,这是意旨。而且,只有了知那种色差别的人才能明了,不了知者则在那一刻不明了。为什么?因为即使那样的时节生色相续也会短暂地持续。因为对于由嗔生起的色相续而面容丑陋的人,即使嗔已灭,那种色也短暂地显得丑陋。“时节生和食生色的相续现在”是论题。说只有一种分位现在是成立的。难道眼、耳等业生色相续在持续时,不是有时极清净、有时清净、有时不清净吗?确实如此,然而那样的持续并非由于相续中断,而且在各个未中断的相续中,它们没有重新组合。一旦眼盲就永远是盲,耳聋就永远是聋,这是意旨。“如果这样”的意思是如果这样成立的话。“非色法的相续现在”是论题。“异熟”指作为有分的异熟。它们确实以同一相续的方式持续,因此不应说它们有多种相续现在。为什么?因为它们是同一业所生的,乃至尽形寿,这是意旨。“然而其他”指善、不善、唯作心。“彼所缘”指已灭的所缘。它们以分位遍满的能力确实持续,但不像心生色等那样,在自己的生起因缘灭去时就灭去。这是非色法在活着方面的差别,这是意旨。“应说此义”指应说非色法活着差别的义理。如同色相续中没有无间缘,死时不去成为他世色相续的任何缘便灭去,因此它们没有他世出现。非色相续则不然,在那里,死心也成为结生的无间缘而灭去,因此它们有他世出现。这也是非色法在活着方面的差别。因此,不应责难说:非色法也像业生色那样,由于恒常以命联结而活着,所以不应有相续现在。善、不善、唯作心名为非业生。它们不像心生色等那样,不观待过去的业,而由刹那的种种缘生起。因此,它们虽是活着的,却像不活着的心生色等那样,有多种相续现在。活着方面的差别也是存在的,这是意旨。在此,有些人说:树木等也有命,因为可见它们的绿色与非绿色、生长与不生长。回答:如果它们有命,那要么是非色命,要么是色命。其中,如果是非色命,那么如同具足它的有情一再死去、一再出现于他世,树木也应死去后出现于他世。如果是色命,那么如同有情的眼等肢体在命相续断坏时,那些肢体不能再被弄成活着的,树木若在树干或树枝被砍断、命相续断坏时,那些树干或树枝也应不能再于别处种植成活。然而它们确实能成活。因此应知,它们两者都没有所谓的命。在《分别论》的文中:“并非业是它们的住立因”,此处应连接为:业并非只是住立因。因此说“食生等”等。存在于同一聚中、持续、俱生缘,依止于彼、系属于彼,这是拆解。业等色生起因缘的生起作用,只在色聚的生刹那遍及,而非住刹那。积集和相续在生刹那可得,而非住刹那,因此它们由于在生起因缘作用的刹那获得,故得“从某处生”之名。而老性只在住刹那可得,非生刹那,因此它不得“从某处生”之名。如果食生等色法的住是依于食等生起因缘,那么老性也应在生起因缘作用的刹那获得。若是如此,它也应得“从某处生”之名,然而并非如此。因此,为了显示它们的住并非依于生起因缘这一义理,说“否则”等。“正在支持”指站在其他聚中而正在支持。“非刹那住之持续”指并非为了以刹那住的状态持续而支持、守护,这是连接。对于一切色法与非色法。“那”是《分别论》的用语。“然而此”指命色。
Jīvitarūpe. ‘‘Ādhippaccayogenā’’ti adhipatibhāvayogena. ‘‘Adhipatibhāvo’’ti ca indriyapaccaya kiccaṃ vuccati. Na adhipati paccayakiccaṃ. ‘‘Jīvantī’’ti haritabhāvaṃ na vijahantīti vuttaṃ hoti. Na hi tāni ekantena jīvantāni nāma honti. Jīvita rūpassa ekanta kammajassa bahiddhā anupaladdhattā. Kammajarūpāni jīvanti yevāti sambandho. ‘‘Kamme asantepī’’ti kammacetanāya pubbe niruddhattā vuttaṃ. Tadatthaṃ byatirekato pākaṭaṃ karonto ‘‘tathāhī’’tiādimāha. ‘‘Itara rūpānī’’ti cittajarūpādīni. Ekavīthivāro nāma pañcadvāravīthivāro. Manodvāravīthivāro ekajavana vāroti vutto. Paricchinnaṃ hoti. Kasmā, ekekasmiṃ vīthivāre niruddhe bhavaṅga samaye asadisassa rūpasantānassa pātubbhāvatoti adhippāyo. Tañca kho rūpavisesaṃ jānantasseva pākaṭaṃ hoti. Ajānantassa pana taṅkhaṇamatte apākaṭaṃ. Kasmā, tādisassapi utujarūpasantānassa thokaṃ pavattanato. Yassahi dosa samuṭṭhitena rūpasantānena mukharūpaṃ dubbaṇṇaṃ hoti. Tassa dose niruddhepi taṃ rūpaṃ thokaṃ dubbaṇṇameva khāyatīti. ‘‘Utujāhārajānañca santati paccuppannaṃ’’ti adhikāro. Ekaṃ addhāpaccuppannameva hotīti vuttaṃ. Na nu cakkhusotādīni kammajarūpasantānānipi pavattikāle kadāci suppasannāni, kadāci pasannāni, kadāci appasannāni dissantīti. Saccaṃ, tathā pavatti pana santāna vicchedena na hoti, nānāvicchinne ca ekekasmiṃ santāne tesaṃ punaghaṭanaṃ nāma natthi. Sakiṃ andho andhoyeva hoti. Badhiroca badhiroyevāti adhippāyo. ‘‘Yadi evaṃ’’ti evaṃ yadi siyāti attho. ‘‘Arūpa dhammānaṃ santati paccuppannaṃ’’ti adhikāro. ‘‘Vipākānī’’ti bhavaṅgabhūtāni vipākāni. Ekasantativasena pavattissantiyeva, tasmā tesaṃ nānāsantati paccuppannaṃ nāma na vattabbaṃ. Kasmā, yāvajīvampi eka kammanibbattattāti adhippāyo. ‘‘Itarāni panā’’ti kusalā kusala kriyacittāni pana. ‘‘Tadārammaṇā’’ti niruddhārammaṇā. Addhānappharaṇānubhāvena pavattantiyeva. Na pana cittajarūpādīni viya attano janakapaccaye niruddhe nirujjhanti. Ayaṃ arūpadhammānaṃ jīvantatte visesoti adhippāyo. ‘‘Ayamattho vattabbo’’ti arūpa dhammānaṃ jīvantatāviseso vattabbo. Yathā rūpasantatiyaṃ anantara paccayo nāma natthi. Cutikāle bhavantararūpasantānassa kiñci paccayattaṃ anupagantvā nirujjhati. Tena bhavantara pātubbhāvo nāma tesaṃ natthi. Na tathā arūpasantatiyaṃ. Tattha pana cuticittampi paṭisandhiyā anantara paccayo hutvā nirujjhati. Tena bhavantarapātubbhāvo nāma tesaṃ atthi. Ayampi arūpadhammānaṃ jīvantatte viseso. Tasmā arūpadhammānaṃpi kammajarūpānaṃ viya niccaṃ jīvitayogena jīvantattā santati paccuppannaṃ nāma na bhaveyyāti na codetabbanti. Kusalā kusala kriyacittāni nāma akammajāni honti. Cittajarūpādīni viya atītaṃ kammaṃ anapekkhitvā taṅkhaṇikehi nānāpaccayehi uppajjanti. Tasmā tesaṃ jīvantānaṃpi sataṃ ajīvantānaṃ cittajarūpādīnaṃ viya nānāsantati paccuppannaṃ nāma atthi. Jīvantatā visesopi atthīti adhippāyo. Ettha keci vadanti. Rukkhādīsupi jīvitaṃ nāma atthi. Yato tesaṃ haritatā ca aharitatā ca rūhanañca-arūhanañca dissatīti. Vuccate, yadi tesaṃ jīvitaṃ nāma atthi, arūpajīvitaṃ vā siyā, rūpajīvitaṃ vā. Tattha sace arūpajīvitaṃ hoti. Yathā tena samannāgato satto punappunaṃ maritvā punappunaṃ bhavantare pātubbhavanti. Tathā rukkhāpi maritvā bhavantare pātubbhaveyyuṃ. Atha rūpajīvitaṃ siyā. Yathā sattānaṃ cakkhādi aṅgesu jīvita santāne bhinne tāni aṅgāni puna jīvantāni kātuṃ na sakkonti. Tathā rukkhāpi khandhesu vā sākhāsuvā chinnesu jīvitasantāne bhinne tekhandhāvā sākhāyo vā puna aññattha ropetuṃ na sakkā bhaveyyuṃ. Sakkā eva bhavanti. Tasmā tadubhayaṃpi jīvitaṃ nāma tesaṃ natthīti daṭṭhabbaṃ. Vibhāvanipāṭhe. Na hi tesaṃ kammaṃyeva ṭhitikāraṇaṃ hotīti ettha kammaṃ ṭhitikāraṇaṃ eva na hotīti yojetabbaṃ. Tenāha ‘‘āhārajādīnaṃ’’tiādiṃ. Ekakalāpe gatā pavattā sahajāta paccayā, tehi āyattā paṭibaddhāti viggaho. Kammādīnaṃ rūpajanakapaccayānaṃ janakānubhāvo nāma rūpakalāpānaṃ uppādakkhaṇe eva pharati, na ṭhitikkhaṇe. Upacayasantatiyo ca uppādakkhaṇe labbhanti, na ṭhitikkhaṇe. Tasmā tā janakapaccayānubhāvakkhaṇe laddhattā kutocijātanāmaṃ labhanti. Jaratāpana ṭhitikkhaṇe eva labbhati, na uppādakkhaṇe. Tasmā sā kutocijāta nāmaṃ na labhati. Yadi pana āhārajādīnaṃ rūpadhammānaṃ ṭhiti nāma āhārādi janakapaccayāyattā bhaveyya. Jaratāpi janakapaccayānubhāvakkhaṇeva labbhamānā siyā. Evañcasati, sāpi kutocijāta nāmaṃ labheyya. Na pana labhati. Tasmā tesaṃ ṭhiti nāma janakapaccayāyattā na hotīti imamatthaṃ dassento ‘‘itarathā’’tiādimāha. ‘‘Upatthambhamānā’’ti kalāpantare ṭhatvā upatthambhamānā. ‘‘Na khaṇaṭhitippavattiyā’’ti khaṇaṭhi tibhāvena pavattiatthāya upatthambhanti, anupāletīti yojanā. Sabbesaṃpi rūpārūpadhammānaṃ. ‘‘Taṃ’’ti vibhāvanivacanaṃ. ‘‘Idaṃ panā’’ti jīvitarūpaṃ pana.
关于段食色。“有所缘之言”指与食物等缘共同生起,故为有所缘。即所言。因为已生起的食素色无法再结成团食。“已分别”指通过消化作用而分析,令各自分开。“走向五部分”即:一部分被小虫所食;一部分被胃火所烧;一部分成为尿;一部分成为粪;一部分达到味的阶段后,滋养血肉等——如此依所说之理走向五部分。“世间”指世间诸论典。“从彼”指从尝味之时,即成为持续滋润之时。“其”指味的一部分。“于诸大中”指于四大种中。与根共同转起,故为“有根”。指身。“生起”即营养。d音转为j音。因进入与产生,故为营养。avassada的a音转为o音。“自身依止”指作为自身依止的色身。
Āhārarūpe. ‘‘Savatthukavacanaṃ’’ti bhojanādi vatthunā saha pavattatīti savatthukaṃ. Vacanaṃ. Na hi nibbattitaṃ āhāra rūpaṃ nāma kabaḷaṃ kātuṃ sakkā hotīti. ‘‘Vivecitānī’’ti pācana kiccena vibhajitāni. Visuṃ visuṃ katāni. ‘‘Pañcadhā vibhāgaṃ gacchantī’’ti ekaṃ bhāgaṃ pāṇakā khādanti. Ekaṃ bhāgaṃ udaraggi jhāpeti. Eko bhāgo muttaṃ hoti. Ekobhāgo karīsaṃ. Ekobhāgo rasabhāvaṃ āpajjitvā soṇitamaṃsādīni upabrūhayatīti evaṃ vuttanayena pañcadhā vibhāgaṃ gacchanti. ‘‘Loke’’ti lokiya ganthe. ‘‘Tato’’ti āmāsayato. Anupharanto hutvā. ‘‘Tassā’’ti rasabhāgassa. ‘‘Bhūtesū’’ti mahābhūtesu. Saha indriyena vattatīti sendriyo. Kāyo. Udayatīti ojā. Dakārassa jakāro. Avati janetīti ojā. Avasaddassa okāro. ‘‘Attanovatthuṃ’’ti attanonissayabhūtaṃ rūpakāyaṃ.
所谓“依他而说”,是指在色法的轻快性等中,仅依于他种色法的功能性存在而施设言说。“‘唯由直接所生’”即由主要方式所生。正如一切未生色法,因其无生起的本质,并非直接由业等所生。然而,由于是依止于由业等所生的已生色法而被观察到,故以处所的近说而称为“二种表色及心所生色”等。此已生色法则非如此。此色法因其有生起的本质,唯是直接依于业等缘而生,故如此说。在说“色”时,也可能获得未生色,为了区别于彼,故说“色之色”,进而说“具有变易相”等。这其中,“变易相”即由寒热等而到达变坏的状态。此相在未生色中主要不可得,唯独在已生色中可得。为何?因为已生色的种种变坏被称为变易色。形状被称为相色。然而,变易本身不再有变易,相本身也不再有相。若执著为有,则“变易的变易”、“其变易”乃至“其变易”将成无穷之过。对于相,也是如此。
‘‘Aññāpadeso’’ nāma rūpassa lahutātiādīsu aññassa rūpassa kriyāmattabhāvena apadisanaṃ vuccati. ‘‘Ujukatova nipphāditaṃ’’ti mukhyatova janitaṃ. Yathāhi sabbaṃ anipphannarūpaṃ ajāti dhammattā ujukato kammādīhi jātaṃ nāma na hoti. Kammādīhi jātaṃ pana nipphannarūpaṃ nissāya dissamānattā ṭhānūpacārena viññatti dvayaṃ cittajaṃtiādinā vuccati. Na tathā idaṃ nipphannarūpaṃ. Idaṃ pana jātidhammattā ujukatova kammādīhi paccayehi nipphāditaṃ janitanti vuttaṃ hoti. ‘‘Rūpaṃ’’ti vutte anipphannarūpaṃpi labbhatīti tato visesanatthaṃ rūparūpanti vuccatīti āha ‘‘ruppanalakkhaṇa sampannaṃ’’tiādiṃ. Tattha ‘‘ruppanalakkhaṇaṃ’’ nāma sītuṇhādīhi vikārapattilakkhaṇaṃ. Tampana anipphanna rūpe mukhyato na labbhati. Nipphannarūpe eva labbhati. Kasmā, nipphannarūpassahi nānāvikāro vikārarūpanti vuccati. Lakkhaṇaṃ lakkhaṇa rūpanti vuccati. Vikārassa pana vikāro nāma natthi. Lakkhaṇassa ca lakkhaṇaṃ nāma natthi. Yadi atthīti vadeyya. Vikārassa vikāro, tassa ca vikāro, tassa ca vikāroti apariyantameva siyā. Tathā lakkhaṇepīti.
关于虚空界。“‘令显现’”即了知此为一、此为另一。“‘作区划’”即言说“于周围”等。在说“不混杂”后,为说明其义而阐释“不达至同一性”。被区划,即为“界限”,故说“或由他们”等。“或由他们”,即或由作为中间聚的他们。“不偏向自己或他人”,即不立于己方或他方。区划的唯作性即是界限,故说“或由他们之”等。“或由他们之”,即作为中间聚的他们之色。“然而此”,即此界限。“其”,即界限之。这在巴利中已说,这是前后文连接。“如此而作”,即如此作意。“以这些”,即以这些大种。“彼此不相入”,即若二或三种色聚进入同一种色聚,可说为彼此相入;若不进入,则说为彼此不相入。故说“达至同一性”等。“于彼”,即在该巴利文中。“到达不同聚的诸大种”,以此说明了以色聚为界限。
Ākāsadhātuyaṃ. ‘‘Pakāsantī’’ti idaṃ ekaṃ idaṃ ekanti paññāyanti. ‘‘Paricchindatī’’ti āha ‘‘parito’’tiādiṃ. ‘‘Asammissaṃ’’ti vatvā tadatthaṃ vivarati ‘‘ekattaṃ anupagamanaṃ’’ti. Paricchindīyatīti paricchedoti āha ‘‘tehi vā’’tiādiṃ. ‘‘Tehi vā’’ti kalāpantarabhūtehi vā. ‘‘Attano vā paresaṃ vā akatvā’’ti attanopakkhikaṃ vā paresaṃ pakkhikaṃ vā akatvā. Pariccheda kriyāmattaṃ paricchedoti āha ‘‘tesaṃ vā’’tiādiṃ. ‘‘Tesaṃ vā’’ti kalāpantarabhūtānaṃ vā. ‘‘Ayaṃ panā’’ti ayaṃ paricchedo pana. ‘‘Tassā’’ti paricchedassa. So pāḷiyaṃ vuttoti sambandho. ‘‘Iti katvā’’ti evaṃ manasikatvā. ‘‘Etehī’’ti etehi mahābhūtehi. ‘‘Aññamañña abyāpitatā’’ti dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā rūpakalāpānaṃ ekakalāpattūpagamanaṃ aññamañña byāpitā nāma, tathā anupagamanaṃ aññamañña abyāpitatā nāma. Tenāha ‘‘ekattaṃ’’tiādiṃ. ‘‘Tatthā’’ti tissaṃ pāḷiyaṃ. ‘‘Nānākalāpagatānaṃ bhūtānaṃ’’ti etena kalāpapariyantatā eva vuttā hoti.
在二种表色中。“称为自体的”即名为表色的自体。“以此”,即以正在运动的肢体部分。“以这些”,即以现前安住的人们。在“于彼处”等句中:“作肢体变化者”,即为了前进等目的而作手足等肢体的、名为运动的变化者。而所有这些心生风聚在生起时,都只朝向所希冀的方向生起,这是文句的连接。“未以任何方式生起”,是说未以确定的方式生起。而此身体是动摇的。“以这些”,即以这些心生风聚。操控者,即船的操控者。“而这些”,即指那些心生风聚的组合。以此表示整个肢体,整个肢体被说为如同船。“使其运行后”,即推动之后。然而,此如何如同操控者一般呢?说“正如”等。此“能够”一词是已说过的,这是连接。“以数速行之次第”,即以两三个速行的次第。“从此”,即于彼次第中,名为运动的位置转移生起。从彼运动次第之后。僵硬、维持,仅仅是成就,而非名为运动的位置转移。“在此”,即在此注疏中。于种种速行路中。在支持中,也确实合理。其意趣是:并非只在单一的速行路中合理。若在种种速行路中如此,支持也应以把握。若如是,则其间亦有许多有分次第。在彼处,那种支持如何能成就呢?说“正如”等。其中,……
Viññatti dvaye. ‘‘Sayañcā’’ti viññatti saṅkhātaṃ sayañca. ‘‘Tenā’’ti calamānena kāyaṅgena. ‘‘Tehī’’ti paccakkhe ṭhitehi janehi. Tatthātiādīsu. ‘‘Kāyaṅgavikāraṃ karontassā’’ti abhikkamanādi atthāya hatthapādādīnaṃ kāyaṅgānaṃ calana saṅkhātaṃ vikāraṃ karontassa. Uppajjantā ca sabbete cittajavātakalāpā yathādhippeta disābhimukhā eva uppajjantīti yojanā. ‘‘Yathā vā tathā vā anuppajjitvā’’ti aniyamato anuppajjitvāti vuttaṃ hoti. Yassa copana kāyassa. ‘‘Tehī’’ti cittajavātakalāpehi. Niyāmako nāvāniyojako. ‘‘Te cā’’ti tecittajavātakalāpasaṅghāṭā. Etena sakalaṃ kāyaṅgaṃ nidasseti. Sakalakāyaṅgaṃ nāvāsadisanti vuttaṃ hoti. ‘‘Cāretvā’’ti viyūhitvā. Kathaṃ pana sā niyāmakasadisī hotīti āha ‘‘yathāhī’’tiādi. Yadetaṃ sakkotīti vacanaṃ vuttanti sambandho. ‘‘Katīpayajavana vārehī’’ti dvatti javanavārehi. ‘‘Tato’’ti yasmiṃ vāre calana saṅkhātaṃ desantara pāpanaṃ jāyati. Tato calanavārato. Santhambhana sandhāraṇāni eva sampajjanti, na calanasaṅkhātaṃ desantara pāpanaṃ. ‘‘Etthā’’ti etissaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Nānājavanavīthīsu. La. Upatthambhane ca yujjatiyeva. Na ekissāya javanavīthiyaṃ eva yujjatīti adhippāyo. Yadi nānājavanavīthīsu tathā upatthambhanañca gayheyya. Evaṃsati, antarantarā bahū bhavaṅgavārāpi santi. Tattha kathaṃ tadupatthambhanaṃ sampajjeyyāti āha ‘‘tathāhī’’tiādiṃ. Tattha ‘‘utujarūpasaṅghāṭāni pī’’ti bhavaṅgasamaye pavattāni utujarūpakalāpasandhānakāni. ‘‘Tadākāra vantānī’’ti tassā cittajarūpasantatiyā ākāra vantāni. Pacchima pacchimānaṃ rūpakalā pasaṅghāṭānaṃ aparāparaṃ uppajjananti sambandho. Purimapurimānaṃ rūpakalāpasaṅghāṭānaṃ khaṇikadhammatā ca tesaṃ na siyā. Na ca te khaṇikadhammā na honti. Aññathā desantara saṅkamanasaṅkhātaṃ calanaṃ eva na siyā. Calanaṃ tihi nānākriyānaṃ pātubbhāvo vuccati. Nānākriyā ca nāma nānādhammā eva. Yasmā ca aṅgapaccaṅgānaṃ khaṇekhaṇe calanaṃ nāma loke paccakkhato diṭṭhaṃ. Tasmā tesaṃ khaṇikadhammatāpi daṭṭhabbā hotīti. Etena tesaṃ khaṇikamaraṇaṃ dasseti, yaṃ rūpārūpadhammānaṃ aniccalakkhaṇanti vuccati. Abyāpāra dhammatā ca avasavattitā ca tesaṃ na siyā. Na ca te abyāpāra dhammā, na avasavatti dhammā ca na honti. Aññathā paccayāyatta vuttitā eva tesaṃ na siyā. Paccayāyatta vuttitāti ca paccaye sati, te vattanti, asati na vattantīti evaṃ pavattā paccayāyatta vuttitā yasmā ca paccayasāmaggiyaṃ sati, te vattantiyeva. Tesaṃ vattanatthāya kenacibyāpārena kiccaṃ natthi. Te māvattantūti ca attano vasena vattanti. Paccaye asati, na vattantiyeva. Tesaṃ avattanatthāya kenacibyāpārena kiccaṃ natthi. Temāvattantūti ca attano vasenavattanti. Yasmā ca tesaṃ paccayāyatta vuttitā nāma loke viññūnaṃ paccakkhatodiṭṭhā. Tasmā tesaṃ abyāpāratā ca avasavattitā ca daṭṭhabbā hoti. Etena tesaṃ sabbehi sattapuggala attākārehi sabbaso suññaṃ dasseti, yaṃ rūpārūpadhammānaṃ anattalakkhaṇanti vuccatīti.
“言语差别”,指形成了音节、词形状态的音声类别。所谓“所执取的地界”,即是业所生的地界。在这些地界之中,撞击即是关联。它以与自身俱生的方式,通过形态变化而趋近,并依此而被认知,这便是关联。内在相续中的一切四种色法,在某些情况下也可称为“所执取”,因此说“或即是四界”。在两种处所和作用中:从作用方面说,心生地界以运动形态转起;从处所方面说,当它撞击地界时,只撞击业所生地界,而非其他地界。不可这样说,因此这里取了“唯”的执取。“两种变化”,即是身变化与语变化。如何能不混杂而了知呢?因此说“在此处”等。然而,有那些心生地界的撞击方式的安立,这便是关联。“那些”,指心生地界。“为了达到各自的音色”,即为了形成诸如 ka、kha 等的音色。在身表的部分曾说过:“此义将在上方字母生起的审察中变得明显。”为了使此义在此处明显,故说“在此处”等。正是因此,在根本复注中有这样的说明:这便是关联。“在此处”,指根本复注的文句。“前分”,指在明显字母转起之路的前分。“以种种速行路”,即依种种方式的速行路次第。“即使是第一速行心”,指在明显字母转起路中生起的第一速行心。
‘‘Vacībhedaṃ’’ti akkhara padabhāvapattaṃ vacīmayasaddappakāraṃ. Upādinnakapathavīdhātuyo nāma kammaja pathavīdhātuyo. Tāsu saṅghaṭṭananti sambandho. Attanā sahajātenayena ākāravikārena upagacchati, yena ca upalabbhatīti sambandho. Ajjhatta santānagatā sabbe catujarūpadhammāpi katthaci upādinnakāti vuccantīti āha ‘‘catujabhūtāya eva vā’’ti. Dvīsuṭhāna karaṇesu karaṇapakkhe calanākārappavattā cittajapathavīdhātu ṭhānapakkhe pathavidhātuyaṃ saṅghaṭṭayamānā kammajapathaviyaṃ eva ghaṭṭeti. Itara pathaviyaṃ na ghaṭṭetīti na sakkā vattuṃti katvā idha evaggahaṇaṃ kataṃ. ‘‘Vikāra dvayañcā’’ti kāyavikāra vacīvikāra dvayañca. Kathaṃ pana asammissaṃ katvā veditabbanti āha ‘‘etthacā’’tiādiṃ. Yaṃ pana tāsaṃ ghaṭṭanappakāravidhānaṃ atthīti sambandho. ‘‘Tāsaṃ’’ cittajapathavīnaṃ. ‘‘Taṃ taṃ vaṇṇattapattiyā’’ti ka, khā, divaṇṇattapattatthāya. Yaṃ pana kāyaviññattiṭṭhāne ‘ayañca attho upari akkharuppatti vicāraṇāyaṃ pākaṭo bhavissatī’ti vuttaṃ. Taṃ idha pākaṭaṃ karonto ‘‘ettha cā’’tiādimāha. Teneva hi mūlaṭīkāyaṃ vuttanti sambandho. ‘‘Ettha cā’’ti mūlaṭīkāpāṭhe. ‘‘Pubbabhāge’’ti paribyatta akkharappavattavīthito pubbabhāge. ‘‘Nānājavanavīthīhī’’ti nānappakārehi javanavīthivārehi. ‘‘Pathamajavanacittassapī’’ti paribyatta akkharappavattivīthiyaṃ uppannapathamajavana cittassapi. Tassa āsevanañca nāma tato purimehi vīthivārehi eva laddhaṃ siyāti adhippāyo. ‘‘Āsevanaṃ’’ti ca upacāra vacanaṃ daṭṭhabbanti heṭṭhā vuttameva. ‘‘Tassā’’ti paribyattakkharassa. Vuttañca saddasatthesu. ‘‘Dīghamuccare’’ti pañcadīghā vuccanti. Mithinda pañhāpāṭhe. ‘‘Sādhike vīhivāhasate’’ti vīhidhaññapūro sakaṭo vīhivāho nāma. Vīhivāhānaṃ sādhike satasmiṃ. Abhimaññanaṃ abhimāno. ‘‘Sesamettha kāyaviññattiyaṃ vuttanaye nā’’ti tathāhi calanacittajarūpasantatiyaṃ pavattānītiādinā vutta nayenāti attho. Idha pana vacībhedakara cittajasaddasantatiyaṃ pavattāni utujarūpasaṅghāṭānītiādinā vattabbaṃ. Tenāha ‘‘yathāsambhavaṃ’’ti. ‘‘Pavattanattho’’ti abhikkamanādi sajjhāyanādīnaṃ pavattāpanattho. ‘‘Ettha cā’’tiādīsu. ‘‘Bodhetu kāmatā rahitesū’’ti abhikkamanapaṭikkamanādīsu kāyaviññatti ca, suttanta sajjhāyanādīsu vacīviññatti ca paraṃ bodhetukāmatā rahitāti daṭṭhabbā. ‘‘Dvīsu bodhakaviññattīsū’’ti bodhakakāyaviññatti bodhakavacī viññattīsu. Purimā kāyaviññatti, pacchimā ca vacīviññatti. Pacchā suddhena manodvārika javanena eva viññāyati, na pañcadvārika javanenāti yojanā. Cakkhuviññāṇa vīthiyā gahetvāti sambandho. ‘‘Kāyaviññāṇa vīthiyā’’ti vacībhedaṃ akatvā hatthaggahaṇādi vasena adhippāya viññāpane ayaṃ kāyaviññāṇavīthi daṭṭhabbā. Kasmā pana sayañcaviññāyatīti viññattīti ayaṃ vikappo vuttoti āha ‘‘sāhi attānaṃ’’tiādiṃ. ‘‘Majjhe’’ti viññattiggahaṇavīthi adhippāyaggahaṇavīthinaṃ majjhe. Kathaṃ pavattakaviññattīsu adhippāyaṃ viññāpeti, sayañcaviññāyatīti dve atthā labbhantīti āha ‘‘dvīsu panā’’tiādiṃ. Ayaṃ abhikkamati, ayaṃ paṭikkamatīti jānantā abhikkamanapayogañca tappayoga janakacittañca jānanti. ‘‘Parassakathaṃ’’ti bodhetukāmatārahitampi parassavacanasaddaṃ. Rāgacittañca jānanti. Tena vuttaṃ mūlaṭīkāyaṃ paraṃ bodhetukāmatāya vināpi abhikkamanādippavattanena socittasahabhuvikāro adhippāyaṃ. La. Dvidhāpi viññatti yevāti.
在变化色当中。“适业”,是指适合于前进等业中的运用。不迟钝,即快速转起。这是它的特相,此为分解解释。以身行随顺的适业性为其特相者,即是复合词的释义。“界”,指大种界,或者指胆汁、痰等界。名为“腐口蛇”的水遍满,即是如此说明。所谓不堪负荷,即指不能承当的负荷。“它转起”,指身轻快性的转起。令身体诸界僵硬,即是增上。猛烈地杀戮,即如杀草贼。da 是插入音。劫掠村落城镇的盗贼群,由于对他们的恐惧而遍满。“变异而转”,指变得畸形而转起。“成为根本”,指当遇到不适的受用时,它首先遍满。或是寒的增盛,或是热的增盛。当它遍满时,一切遍满便转起,此义已说明。“这三种色类,是色身的殊胜行相。如是,因此名为变化色”,这是连结。
Vikārarūpesu. ‘‘Kammayogyaṃ’’ti abhikkamanādikammesu yojetuṃ yuttaṃ. Adandhatā vuccati sīghappavatti. Sā lakkhaṇaṃ assāti viggaho. Sarīra kriyānukulo kammaññabhāvo lakkhaṇaṃ yassāti samāso. ‘‘Dhātuyo’’ti mahābhūtadhātuyo vā, pittasemhādidhātuyo vā. Pūtimukhasappasaṅkhātassa āpassa pariyuṭṭhānanti vākyaṃ. Asayhabhāro nāma vahituṃ asakkuṇeyyabhāro. ‘‘Sā pavattatī’’ti kāyalahutā pavattati. Thaddhaṃ karonti sarīragatā dhātuyoti adhikāro. Bhusaṃ māretīti āmariko. Dakāro āgamo. Gāmanigamaviluppako coragaṇo. Tassa bhayena pariyuṭṭhitaṃ. ‘‘Vivaṭṭamānaṃ’’ti virūpaṃ hutvā vaṭṭantaṃ. ‘‘Mūlabhūtā hotī’’ti asappāya sevane sati, sā pathamaṃ pariyuṭṭhāti. Sītādhikāvā hoti, uṇhādhikāvā. Tāya pariyuṭṭhitāya eva sabbapariyuṭṭhānāni pavattantīti vuttaṃ hoti. ‘‘Imāpanatisso rūpajātiyo rūpakāyassa visesākārā honti. Iti tasmā vikārarūpaṃ nāmāti yojanā.
关于相色(特征色)。‘积集’指积聚状态的形成。‘从初’指在最初。‘从上’指在上方部分。‘积集’指在最初的积聚。‘续积’指层层增上的积聚。‘以填满长时故’指以填满百年、千年等长时间的有身(生命体)故。‘以彼理趣’指不考虑‘上’字的不同含义,将生起包含在增长中而说的彼理趣。而彼一一的相续是现在有的。其中,在心所生色中,入出息、或步伐、手势等、或文字的生起、增长、转起确实可见。同样,对于由不同心等起的不同色相续,也是如此。在时节生色中,依威仪路径的差别,能生苦乐的不同色相续的生起、增长、转起确实可见。同样,对于由外部与桩、刺等触,与冷、热等触,与风、日晒等触而在身中生起的不同色相续,以及眼病等色也是如此。在食生色中,依食物的差别而在身中生起的匀称与不匀称的色相续。‘此为理趣’指外部相续中的示例理趣。以此也例示内部相续中,诸有情的相续、手足等相续、发毛等相续的生起、增长、转起。‘衰坏’指从新状态衰退。在圣典文句中:‘住立之异性’,异于〔原来〕的状态为异,异的状态为异性。以此,或以老衰故,或以种种疾病逼恼等故,而说变异。‘如是,由状态分位差别故’:即生色本身在最初是生起,此后彼本身是增长,再此后彼本身是转起,如是,由状态分位差别故。因此说‘他们’等。‘令相续’即作相续。在摄颂等中则易解。‘在此,后后的〔相色〕’等中。‘唯依世间言说成就的有身’:即‘人、有情、我、命者’等施设,唯是依世间言说成就,非依自性成就。因为那是大众依于五蕴而共许、言说为‘有人’,故名言说成就;但非自性成就。因此,在圣者的言说中,成立‘无人’。然而,这些色法由于是自性成就,故在圣者的言说中也成立为‘有’。因此说‘以如是〔自性成就〕’等。‘以纯粹法之趣而成就’:地界名为纯粹法。它既有生起,也有老,也有坏灭。因此,它的生起、老、坏灭,也名为以纯粹法之趣而成就。应知相色(特征色)的胜义特相,也是以纯粹法之趣而成就。同样,二种表色、三种变化色、以及限界色也是如此。如同这些色法,涅槃的胜义特相,也实有以纯粹法之趣而成就。当圣道未修习时,烦恼法确实在有的相续中生起;当已修习时,它们确实到达不生、灭尽。因此,烦恼法的不生、灭尽,也名为以纯粹法之趣而成就。应知涅槃的胜义特相,也是以纯粹法之趣而成就。‘诸比丘,有未生、未成有’等经文,在此也应引用。以此,世尊在圣者言说中,说涅槃决定是有。因此说‘否则’等。‘由于依自性不可得,故名为非完成(非实成)’:以此也阐明:不可说这些〔相色〕是无自性色、无相色、不可观察色。何以故?因为依各自的自性而有自性,依各自的相而有自相,且在《无碍解道》的‘观察智分别’中,生、老、死也被列入应观察的诸法之中。在《殊胜义论》中也确实说了此义。如说:‘完成(实成)’:十五种色名为完成(实成);十种色名为非完成(非实成)。如果名为非完成(非实成),如是则可能名为非行(无为)。然而,正是那些色的身之变化,名为身表;语之变化,名为语表;空隙、空间,名为虚空界;轻快性,名为轻快性;柔软性,名为柔软性;适业性,名为适业性;生起,名为积集;转起,名为相续;衰坏相,名为老性;已生而坏灭相,名为无常性——这一切都是完成(实成)、唯是有为。其中,‘正是那些色’是依处格表简别,意为‘正是在那十种色之中’。‘如是一切’:这一切十种色,唯是完成(实成)、唯是有为,这是含义。在《蕴分别注》中也确实说了。如说:‘五有寻有伺蕴,唯是完成(实成),非非完成;唯是有为,非无为。而且,也是实成。’在自性法中,唯有涅槃一种是非完成、非实成。问:灭尽定与名称(施设)如何?答:灭尽定不可说为世间或出世间、有为或无为、完成或非完成。但它是实成,因为能被证入者所证入。同样,名称施设,它也不得世间等分类。但它是实成,非非实成,因为执取名称时,即执取〔其义〕。以此,相色(特征色)的实成性也得以成立。然而,在《清净道论》中,于‘完成、非完成’二法的解说中,说:‘十八种色,超越限界、变化、相的状态,唯以自性而可把握,故为完成;其余,由与此相反故,为非完成。’又说:‘完成色,名为色色。由四种因等所生者,名为四种生,那是除相色之外的其余色。而相色,不从任何处生。’这一切,由于只是诸师所持的名称,故随各自的意趣。喜欢哪种,便可取之而论说。
Lakkhaṇarūpesu. ‘‘Cayanaṃ’’ti sañcitabhāvagamanaṃ. ‘‘Ādito’’tiādimhi. ‘‘Uparito’’ti uparibhāge. ‘‘Ācayo’’tiādimhi cayo. ‘‘Upacayo’’ti uparūparicayo. ‘‘Addhānapūraṇavasenā’’ti vassasatampi vassasahassampi dīghakālaṃ attabhāvaṃ pūraṇavasena. ‘‘Tena pariyāyenā’’ti upasaddassa atthanānattaṃ acintetvā nibbattiṃ vaḍḍhiyaṃ antogadhaṃ katvā vuttena tenapariyāyena. Tassa ca ekekassa santati paccuppannassa. Tattha cittajarūpesu assāsa passāsānaṃ vā padavārahatthavārādīnaṃ vā akkharānaṃ vā nibbatti vaḍḍhi pavattiyo dissantiyeva. Tathā nānācittasamuṭṭhitānaṃ nānārūpasantatīnaṃ pīti. Utujarūpesu iriyā pathanānattaṃ paṭicca sukhadukkhajanakānaṃ nānārūpasantatīnaṃ nibbattivaḍḍhipavattiyo dissantiyeva. Tathā bahiddhā khāṇukaṇṭakādisamphassena sītuṇhādisamphassena vātātapādisamphassena vā sarīre uppannānaṃ nānārūpasantatīnampi cakkhurogādirūpānampīti. Āhārajarūpesu āhāranānattaṃ paṭicca sarīre uppannānaṃ samavisamarūpasantatīnaṃti. ‘‘Ayaṃ nayo’’ti bahiddhāsantāne nidassana nayo. Tena ajjhattasantānepi sattasantānānaṃ hatthapādādisantānānaṃ kesalomādi santānānañca nibbatti vaḍḍhipavattiyo nidasseti. ‘‘Jīraṇaṃ’’ti abhinavāvatthato hāyanaṃ. Pāḷipāṭhe. ‘‘Ṭhitassa aññathattaṃ’’ti añño pakāro aññathā. Aññathā bhāvo aññathattaṃ . Etena jarāvasenavā nānārogābādhādivasena vā vipariṇāmo vutto. ‘‘Tathā avatthābhedayogato’’ti jātirūpameva ādimhi nibbatti hoti. Tatoparaṃ tameva vaḍḍhi hoti. Tato paraṃ tameva pavatti hotīti evaṃ tathā avatthābhedayogato. Tenāha ‘‘sāhī’’tiādiṃ. ‘‘Pabandhayatī’’ti pabandhaṃ karoti. Saṅgahagāthādīsu pana suviññeyyā. ‘‘Ettha ca pacchimānī’’tiādīsu. Vohārasiddhamattabhāvaṃ’’ti puggalo satto attā jīvotiādikā paññatti nāma vohāra siddhamattā hoti. Sabhāvasiddhā na hoti. Sāhi mahājanehi khandha pañcakaṃ upādāya puggalo nāma atthīti sammatattā voharitattā vohārasiddhā nāma. Sabhāvasiddhā pana na hoti. Tasmā ariyānaṃ vohāre puggalo nāma natthīti sijjhati. Imāni pana rūpāni sabhāvasiddhattā ariyānaṃ vohārepi atthīti sijjhanti. Tenāha ‘‘tādisenā’’tiādiṃ. ‘‘Suddhadhammagatiyā siddhenā’’ti pathavīdhātu nāma suddhadhammo hoti. Sā uppādampi gacchati, jarampi gacchati, bhedampi gacchati. Tasmā tassā uppādopi jarāpi bhedopi suddhadhammagatiyā siddho nāma. Evaṃ lakkhaṇarūpānaṃ suddhadhammagatisiddhaṃ paramatthalakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Tathā viññatti dvayassapi vikārarūpattayassapi pariccheda rūpassapīti. Yathā ca imesaṃ rūpānaṃ. Tathā nibbānassapi suddhadhammagatisiddhaṃ paramatthalakkhaṇaṃ atthiyeva. Kilesadhammāhi ariyamagge abhāvite bhavaparamparāya uppādaṃ gacchantiyeva. Bhāvitepana anuppādaṃ nirodhaṃ gacchantiyeva. Tasmā kilesadhammānaṃ anuppādanirodhopi suddhadhammagatiyā siddho nāma. Evaṃ nibbānassapi suddhadhammagatisiddhaṃ paramatthalakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Atthi bhikkhave ajātaṃ abhūtanti idaṃ suttaṃpi ettha vattabbaṃ. Etena ariyavohāre nibbānassa ekantena atthitā bhagavatā vuttā hoti. Tenāha ‘‘itarathā’’tiādiṃ. ‘‘Nasabhāvato anupaladdhattā anipphannāni nāma hontī’’ti etena etāni asabhāvarūpānīti ca alakkhaṇa rūpānīti ca asammasanarūpānīti ca na sakkā vattuṃtipi dīpeti. Kasmā, yathāsakaṃ sabhāvehi sabhāvavantattā yathāsakaṃ lakkhaṇe hi salakkhaṇattā paṭisambhidāmagge sammasanaññāṇa vibhaṅge jātijarāmaraṇānampi sammasitabbadhammesu āgatattāti. Aṭṭhasāliniyampi ayamattho vuttoyeva. Yathāha parinipphannanti pannarasarūpāni parinipphannāni nāma. Dasarūpāni aparinipphannāni nāma. Yadi aparinipphannāni nāma. Evaṃsati, asaṅkhatāni nāma siyuṃ. Tesaṃyeva panarūpānaṃ kāyavikāro kāyaviññatti nāma. Vacīvikāro vacīviññatti nāma. Chiddaṃ vivaraṃ ākāsadhātu nāma. Lahubhāvo lahutā nāma. Mudubhāvo mudutā nāma. Kammaññabhāvo kammaññatā nāma. Nibbatti upacayo nāma. Pavatti santati nāma. Jīraṇākāro jaratā nāma. Hutvā abhāvākāro aniccatā nāmāti sabbaṃ parinipphannaṃ saṅkhatamevāti. Tattha ‘‘tesaṃyeva rūpānaṃ’’ti niddhāraṇe bhummaṃ. Tesaṃyeva dasannaṃ rūpānaṃ majjheti vuttaṃ hoti. ‘‘Itisabbaṃ’’ti idaṃ sabbaṃ dasavidhaṃ rūpaṃ parinipphannameva saṅkhatamevāti attho. Khandhavibhaṅgaṭṭhakathāyampi vuttova. Yathāha pañcavipanakhandhā parinipphannāva honti, no aparinipphannā. Saṅkhatāva, no asaṅkhatā. Apica nipphannāpi hontiyeva. Sabhāvadhammesuhi nibbānamevekaṃ aparinipphannaṃ anipphannañcāti ca. Nirodhasamāpatti ca nāma paññatti ca kathanti. Nirodhasamāpatti lokiyalokuttarāti vā saṅkhatāsaṅkhatāti vā parinipphannāparinipphannāti vā na vattabbā. Nipphannā pana hoti. Samāpajjantena samāpajjitabbato. Tathā nāmapaññatti, sāpihi lokiyādibhedaṃ nalabhati. Nipphannā pana hoti. No anipphannā. Nāmaggahaṇañhi gaṇhantova gaṇhātīti ca. Etena lakkhaṇarūpānampi nipphannatā siddhā hoti. Visuddhi maggepana nipphannaṃ anipphannaṃtidukassa niddese. Aṭṭhārasavidhaṃ rūpaṃ paricchedavikāra lakkhaṇabhāvaṃ atikkamitvā sabhāveneva pariggahetabbato nipphannaṃ, sesaṃ tabbiparītatāya anipphannanti ca. Nipphannarūpaṃ pana rūparūpaṃ nāmāti ca. Yaṃ catūhi kammādīhi jātaṃ, taṃ catujaṃ nāma. Taṃ lakkhaṇa rūpavajjaṃ avasesarūpaṃ. Lakkhaṇarūpaṃ pana na kutocijātanti ca vuttaṃ. Sabbañcetaṃ ācariyehi gahitanāmamattattā vatticchānugataṃ hoti. Yaṃ ruccati, taṃ gahetvā kathetabbanti.
197在色蕴的分别中。为了先显示“单一方式”,故从色蕴的分别开始显示。由此表明,所谓的“单一方式”并非就是色蕴的分别。这并不合理。为何不合理?答曰:“将说……”等。通过“诸智者依内等分类而分别”这一句,可知一切色依内、外而分为二种,这种二种方式才是名为色蕴分别的方式。因此,说那不合理。再者,在巴利圣典中,于“有因法、无因法”等二法分组里,一切色唯是无因,而非有因,像这样的确定也属于色蕴的分别,应理解为是依此而说的。而“其他那些”则是指欲界等。“以能生之缘”是主要用语,扶持等缘也应被理解。“集合”即聚集在一起。“被造作”即被产生。在“凡彼法”等句中。“已断除”即通过破坏、粉碎等方式已断除。“于彼存在时”即于集谛断除存在时。为了显示作用缘、阿罗汉义与自义这二种义理,而说“因无因……”等。“彼所缘的”即以色为所缘的。“如是”即如此存在时。“将已断除”意为为了在未来世不再生起,就在此处已断除。由此而说“根已截断……”等。“如截顶棕榈”即如同被截断顶端的棕榈树桩一般。“令成无有”即令不再存在。“明显”即通过见等作用的差别而被了知。“依彼”即依止于彼。在《分别论》的读法中。“内色”是词句的引出。以自己为依而转起者为内。为了显示“内即是内属的”,而说“所谓自身所成……”等。那并不妥当。为何?因为将导致内法与内属法无有差别,这是将说的理由。“名为门色”是引出之词。为何名为门色?答曰:“依次……”等。后文亦同此理。“为守护教说之别”即为守护二法教说的差别。在此,所谓教说之别,是指在色蕴中,说了五识的依处色与非依处色、所缘色与非所缘色,而未说意识。若说了,则在所缘二法中,意识的所缘色与非所缘色这一对法便不可得。此即名为教说之别。在依处二法中,依心所依处而可得的意识二法并未被说。“因粗显性”是相对于微细色而说的。“即使于远处转起”意为如同微细色虽在自己身中转起,却难以用智迅速把握,此亦如是。然而,此即使于远处转起。“因堪为执取”意指堪能以智把握。在《分别论》的读法中。“亦依自所依之力”即依自己与依所依大种之力。其中,自到达者名为触界。依所依之力而到达者名为香、味。依两种方式皆未到达者名为眼、色,耳、声。凡有面对之状态,凡有相互接触,如此连结。且它们不可能成为别样,如此关联。“以资助与损害之力”即为了增长而以资助之力,为了衰退等而以损害之力。“任何”即执取四种所造色。“因已执取、已把持”即因以渴爱、慢执为“这是我的,我是此”,以及以见把持为“这是我的我”。“依恒时转起之力”即由一种能生业,从结生刹那开始,依恒时转起之力。“被说为”即被称作。“义理差别之通达”即对色所缘的作用差别之通达。“依未到达之力”即依自己未到达所缘处之力,或依所缘未到达自己之处之力。其中,为了显示所缘未到达,而说“在此……”等。同样,在耳与声相互附着而生起时。“正是为了到达”即正是为了到达。“同样,水界也正是为了到达而为缘”,如此连结。其解析为:彼以弱地界为所依。“彼”指眼。“耳又如何”意为耳未到达而执取,如何明显?显示正是到达而执取才明显。由此而说“因为在此……”等。意为从右侧听闻,或位于塔等东方部分的那些人。这是意旨。“撞击之冲击”即于耳中的撞击之速度。“他们”即无论近处或远处站立者。或有慢心认为,远处站立者迟闻。为何不从正面听闻,而从右侧或左侧听闻,或可能不闻?此为问。回答此问而说“再者……”等。在《分别论》的读法中。“若谓:前往所缘处,遍满彼而执取”意为若有人说:彼眼、耳二者前往远处所缘的生起之处,遍满而执取。立于远处而见者、闻者,于一刹那见大山,于一刹那闻大云声。因此,可知二者为未到达之行境。依于此语,显示此假设之说:彼二者前往所缘处,遍满大山或云声而执取,因此见大者、闻大者。并非因未到达之行境而见大者、闻大者,或有人如此说。即使在决意之设定中,彼行境亦可能成为其行境。若如此,在天眼、天耳智的决意之设定中,彼色、声之行境亦可能成为彼净眼、净耳的行境,则所谓神变智决意的作用便不存在。眼、耳即使前往天界,亦能执取天界之色、天界之声,然而并不能执取。因此,不应思惟其前往所缘处及遍满广大处。此为所说。
197. Rūpavibhāge .‘‘Ekavidhanayaṃ tāva dassetuṃ’’ti rūpavibhāgato pathamaṃ dassetuṃ. Etena ekavidhanayo rūpavibhāgo nāma na tāva hotīti dasseti. Taṃ na sameti. Kena na sametīti āha ‘‘vakkhatihī’’tiādiṃ. ‘‘Ajjhattikādibhedena vibhajanti vicakkhaṇā’’ti etena sabbaṃrūpaṃ ajjhattikabāhiravasena duvidhantiādiko duvidhanayo eva rūpavibhāganayo nāmāti viññāyati. Tasmā tena na sametīti vuttaṃ hoti. Apica pāḷiyaṃ. Sahetukā dhammā, ahetukā dhammātiādi dukesu sabbaṃrūpaṃ ahetukameva, na sahetukantiādi niyamakaraṇampi rūpavibhāgo evāti katvā tathā vuttanti gahetabbaṃ. ‘‘Itarāni panā’’ti kāmāvacarantiādīni pana. ‘‘Janakena paccayenā’’ti padhānavacanametaṃ. Upatthambhakādi paccayāpi gahetabbā eva. ‘‘Saṅgammā’’ti samāgantvā. ‘‘Karīyatī’’ti nipphādīyati. Yodhammotiādīsu. ‘‘Pahīno pī’’ti chindanabhindanādivasena pahīnopi. ‘‘Tasmiṃ satī’’ti samudayappahāne sati. Kiccapaccayānaṃ arahatthassa ca sakkatthassa ca dīpanato duvidhaṃ atthaṃ dassetuṃ ‘‘aṭṭhānattā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Tabbisayassā’’ti rūpavisayassa. ‘‘Evaṃ’’ti evaṃsante. ‘‘Pahīnaṃ bhavissatī’’ti anāgatabhave puna anuppādatthāya idheva pahīnaṃ bhavissatīti attho. Tenāha ‘‘ucchinnamūlaṃ’’tiādiṃ. ‘‘Tālāvatthukataṃ’’ti chinnatālakkhāṇukaṃ viya kataṃ bhavissati. ‘‘Anabhāvaṃ kataṃ’’ti puna abhāvaṃ kataṃ. ‘‘Pākaṭo’’ti dassanādikiccavisesehi paññāto. ‘‘Tadupādāyā’’ti taṃ upanidhāya. Vibhāvanipāṭhe. ‘‘Ajjhattikarūpaṃ’’ti paduddhāraṇaṃ. Attānaṃ adhikicca pavattaṃ ajjhattaṃ. Ajjhattameva ajjhattikanti dasseti ‘‘attabhāvasaṅkhātaṃ’’tiādinā. Taṃ na sundaraṃ. Kasmā, ajjhattadhamma ajjhattika dhammānañca aviseso āpajjatīti vakkhamānakāraṇattā. ‘‘Dvārarūpaṃ nāmā’’ti paduddhārapadaṃ. Kasmā dvārarūpaṃ nāmāti āha ‘‘yathākkamaṃ’’tiādiṃ. Paratopi esanayo. ‘‘Desanābheda rakkhaṇatthaṃ’’ti dukadesanābhedato rakkhaṇatthaṃ. Tattha desanābhedo nāma rūpakaṇḍe pañcaviññāṇānaṃ vatthu rūpañca, na vatthu rūpañca , ārammaṇa rūpañca, na ārammaṇa rūpañca vatvā manoviññāṇassa na vuttaṃ. Yadi vucceyya, ārammaṇaduke manoviññāṇassa ārammaṇa rūpaṃ, na ārammaṇa rūpanti dukapadaṃ na labbheyya. Ayaṃ desanābhedo nāma. Vatthudukesu hadayavatthuvasena labbhamānaṃ manoviññāṇadukaṃ na vuttanti. ‘‘Thūlasabhāvattā’’ti sukhumarūpaṃ upādāya vuttaṃ. ‘‘Dūre pavattassapī’’ti yathā sukhumarūpaṃ attano sarīre pavattampi ñāṇena sīghaṃ pariggahetuṃ na sakkā hoti, tathā idaṃ. Imassa pana dūre pavattassapi. ‘‘Gahaṇayogyattā’’ti ñāṇena pariggahaṇapattattāti adhippāyo. Vibhāvanipāṭhe. ‘‘Sayaṃnissayavasena cā’’ti sayañca nissaya mahābhūtavasena ca. Tattha sayaṃ sampattā nāma phoṭṭhabbadhātuyo. Nissayavasena sampattā nāma gandharasā. Ubhayathāpi asampattā nāma cakkhu rūpa, sota saddā. Yo paṭimukhabhāvo atthi, yaṃ aññamaññapatanaṃ atthīti yojanā. Na ca tāni aññappakārāni eva sakkā bhavitunti sambandho. ‘‘Anuggaha upaghātavasenā’’ti vaḍḍhanatthāya anuggahavasena, hāyanādi atthāya upaghātavasena. ‘‘Yaṃ kiñcī’’ti catusamuṭṭhānikarūpaṃ gaṇhāti. ‘‘Ādinnaparāmaṭṭhattā’’ti taṇhāmānehi etaṃ mama esohamasmītiādinnattā, diṭṭhiyā eso me attāti parāmaṭṭhattā ca. ‘‘Niccakālaṃ pavattivasenā’’ti ekena janakakammena paṭisandhikkhaṇato paṭṭhāya niccakālaṃ pavattivasena. ‘‘Upacarīyatī’’ti voharīyati. ‘‘Atthavisesabodho’’ti rūpārammaṇassa kiccavisesabodho. ‘‘Asampattavasenā’’ti visayaṭṭhānaṃ sayaṃ asampajjanavasena. Attanoṭhānaṃ vā visayassa asampajjanavasena. Tattha visayassa asampattaṃ dassento ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tathā sotasaddesu ca aññamaññaṃ laggitvā uppajjamānesu. ‘‘Sampattiyā evā’’ti sampajjanatthāya eva. Tathā āpo ca sampattiyā eva paccayoti yojanā. Dubbalapathavī eva sannissayo yassāti viggaho. ‘‘Assā’’ti cakkhussa. ‘‘Sotassapanakathaṃ’’ti sotassa asampattaggahaṇaṃ kathaṃ pākaṭaṃ. Sampattaggahaṇaṃ eva pākaṭanti dīpeti. Tenāha ‘‘tatthahī’’tiādiṃ . Dakkhiṇapassato vā suyyati, cetiyādikassa puratthimadisābhāge ṭhitānanti adhippāyo. ‘‘Paṭighaṭṭanānighaṃso’’ti sotesu paṭighaṭṭanavego. ‘‘Tesaṃ’’ti āsannevā dūre vā ṭhitānaṃ. Hotu dūre ṭhitānaṃ cirena sutoti abhimāno. Kasmā pana ujukaṃ asutvā dakkhiṇapassatovā uttarapassato vā suṇeyya, asuyyamāno bhaveyyāti pucchā. Taṃ kathento ‘‘apicā’’tiādimāha. Vibhāvanipāṭhe. ‘‘Gantvā visayadesaṃ taṃ, pharitvā gaṇhatīti ce’’ti taṃ cakkhusota dvayaṃ dūrevisayānaṃ uppannadesaṃ pharitvā gaṇhatīti cevadeyyāti attho. Dūreṭhatvā passanto suṇanto ca mahantampipabbataṃ ekakkhaṇe passati, mahantaṃpi meghasaddaṃ ekakkhaṇe suṇāti. Tasmā ubhayaṃ asampattagocaranti viññāyati. Imasmiṃ vacane ṭhatvā idaṃ parikappavacanaṃ dasseti taṃ dvayaṃ visayappadesaṃ gantvā mahantaṃpi pabbataṃ vā meghasaddaṃ vā pharitvā gaṇhāti. Tasmā mahantaṃpi passati, suṇāti. Na asampattagocarattā mahantaṃ passati suṇātīti koci vadeyyāti vuttaṃ hoti. Adhiṭṭhānavidhānepi tassa so gocaro siyāti. Evaṃsati, dibbacakkhu dibbasotābhiññānaṃ adhiṭṭhānavidhānepi so rūpasaddavisayo tassa pasādacakkhusotassa gocaro siyāti abhiññādhiṭṭhāna kiccaṃ nāma natthi. Cakkhusotaṃ devalokampi gantvā dibbarūpampi dibbasaddampi gaṇheyya. Na pana gaṇhāti. Tasmā tassa visayadesagamanañca mahantadesapharaṇañca na cintetabbanti vuttaṃ hoti.
158关于色的生起。在诸经中,与思相应的贪欲等亦被称为业。然他们于《发趣论》中,得业缘之名,却不能成就该缘之作用,唯思能成就,故说“唯彼”等。所谓“及由他们所生之色”者,义为:由诸因及与因相应之诸法所生的色法。依此义理,亦得成立诸心所法能生起色法。盖“彼”能生起、能产生,此乃句义的关联。“以住劫之力”者,义为:以令劫住立之力。“内”之一词,虽适用于六处,即眼等内处,然此处意指整个内在相续,故言“然应说为内在相续”。“刹那刹那”是表示周遍的用语。而“周遍”义指遍及众多刹那,故说“在三十个刹那中”。
158. Rūpasamuṭṭhāne. Suttantesu cetanāsampayuttā abhijjhādayopi kammanti vuttā. Te pana paṭṭhāne kammapaccayaṃ patvā tappaccayakiccaṃ na sādhenti, cetanā eva sādhetīti āha ‘‘sā yevā’’tiādiṃ. ‘‘Taṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ’’ti hetūhi ca hetusampayuttakadhammehi ca samuṭṭhānānañca rūpānanti atthavasena cetasikadhammānampi rūpasamuṭṭhāpakatā siddhā hoti. So hi udayati pasavatīti sambandho. ‘‘Kappasaṇṭhāpanavasenā’’ti kappappatiṭṭhāpanavasena. Ajjhattikasaddo chasu cakkhādīsu ajjhattikāyatane sveva pavattati. Idha pana sakalaṃ ajjhattasantānaṃ adhippetanti āha ‘‘ajjhatta santāneti pana vattabbaṃ’’ti. ‘‘Khaṇe khaṇe’’ti vicchāvacanaṃ. ‘‘Vicchā’’ti ca bahūsukhaṇesu byāpananti āha ‘‘tīsutīsukhaṇesū’’ti.
在《双论》的文句中。‘对某个人’(yassa vā pana puggalassa)。‘灭’(nirujjhatīti)是指与坏灭刹那相应的状态。‘生’(uppajjatīti)是指与生起刹那相应的状态。‘如是’(itīti)这是提问。‘否’(noti)是否定。意思是说:在集谛的坏灭刹那,作为苦谛的色或名的生起是不存在的。‘对谁善法生起,对谁不善法生起’这两个文句应被把握。‘否’(noti)意思是说:在善、不善法的生起刹那,作为无记的色或名的灭是不存在的。为了显示在这些文句中某些论师有说话的空间,而说‘无色有’等。‘若’(ceti)是如果某论师这样说。‘不’(nāti)是不应说。‘生’(uppajjatīti)且可能被举出,这是句子的连接。‘在其他处’(itarattha cāti)是指在另一个文句,即‘对谁善法……’等文句中。‘那也不’(tampi nāti)意思是那句话也不应说。‘在前分’(purimakoṭṭhāseti)是指‘无想有情、他们、在那里’这个前分部分,这是意图。‘在后分’(pacchimakoṭṭhāseti)是指‘一切死亡者、在转起心的坏灭刹那’这个后分部分。本应只说‘死亡者’,而不是‘在转起心的坏灭刹那’,但并非没有说,因此可以理解:在转起心的坏灭刹那,色命根也不生起。而当色命根不生起时,应知一切业生色、时节生色、食生色在心的坏灭刹那都不生起,这是意图。‘在后分’(pacchimakoṭṭhāseti)是指‘一切死亡者、在转起心的坏灭刹那’这个后分部分。而其中‘在转起心的坏灭刹那’是所意指的。这样显示了经文的证明后,现在为了显示理证的证明,而说‘又因为’(yasmā cāti)等。‘他的’(tassāti)是指阿难陀阿阇梨的《根本复注》的作者。在《显扬论》中。在坏灭时色不生起,或者依心生色而言。或者也针对无色界,因为《双论》确实如此说。并非没有心的住立,在坏灭时,也并非色不存在。如此说。其中‘并非没有心的住立’(na hi na cittaṭṭhitīti)意思是心的住立确实并非不存在。‘在坏灭时’(bhaṅge cāti)是指在心的坏灭刹那。为了反驳那个说法,而说‘然而《双论》经文’(yamakapāḷiyo panāti)等。‘义异、文异’(nānatthā nānābyañjanāti)以此显示与经文对照是应被尊重的。‘导师的意图甚深’(gambhīro ca satthu adhippāyoti)以此显示:将自己当作知导师意者,而说‘这是指这个,这是指那个’,是难做到的。‘纯粹只是无色’(suddhaṃ arūpamevāti)是指纯粹只是无色结生。四十六种心不能产生色。既然如此,为什么说‘除了无色异熟’呢?因此说‘除去无色异熟’(arūpavipākāpanāti)等。在《显扬论》的文句中。‘因的’(hetunoti)是指离色贪的修习,即称为业的因。‘由于与彼相违’(tabbīdhuratāyāti)是指由于与色相违。道是离色贪与离无色贪的修习。由彼所生的。名为色界处的是欲界与色界有。在《显扬论》的文句中。‘或九十九有分心的’(ekūna na vutibhavaṅgasse vāti)是指在转起时,能生色的九十九种有分心,这是意思。然而在那里,无色异熟即使在转起时也不能生色,因此说‘在那里’(tatthāti)等。然而有些人说:在结生心的生起刹那,色得不到后生缘;在住立刹那,色从之后的有分心得到后生缘。为了显示那不应被接受,而说‘确实不是自己’(na hi attanāti)等。自己存在后而作助益的缘是‘有缘’。而后生缘是它的一部分。‘寿行的’(āyusaṅkhārānaṃ)是指暖等。‘那个’(taṃ)是指漏尽者的死心。‘如说’(yathāhāti)那位长老说了什么?‘已说’(vuttaṃ)是指在注释书中已说。然而,由此语可知,其他众生的死心也不生起色,这是主要的话。‘然而’(pana)一词表示不赞同。‘即使那样说’(tathā vuttepīti)是显示。名为‘语行’的是寻与伺。名为‘身行’的是入出息风。通过‘它在一切欲界众生的死心生起刹那,以及在那之前的心生起刹那都不灭’这句话,使人知道入出息在死心之前的部分就已不存在。难道在这段经文中,不是说在死时入出息不存在吗?并没有说其他心生色不存在。因此,通过这段经文只能知道‘一切死心都不生起入出息’,而不能知道不生起其他心生色,这是责难。为了回避那个责难,而说‘确实不’(na hīti)等。确实,能生色的心并不生起身行,这是连接。‘在入胎等障碍不存在时’(gabbhagamanādivinibaddhābhāveti)是指:进入母胎者,入出息不生起;同样,沉入水中者、重度昏迷者、进入第四禅者、进入灭尽定者、住于色界与无色界者。因此,这些入胎等障碍、阻止入出息,故称为‘入胎等障碍’。它们的‘不存在’是词解。意思是说:除了这些原因之外,入出息与其他心生色并无差别。又显示另一个道理:‘已死且’(cuto cāti)等。‘已死,而他的心等起色还在转起’,这是不合理的,这是连接。而且它是非常粗的色法。因此,不能那样说,这是连接。说了‘这个意义的’(imassa atthassāti)之后,说明那个意义:‘粗的’(oḷārikassāti)等。‘仅仅几个刹那’(katīpaya khaṇamattaṃ)是指仅仅十五、十六个刹那。‘由于心生色的转起’(cittajarūpappavattiyāti)是指从心生色的转起而言。它们变得羸弱,那时五种所缘也不会在五门中出现。‘或者由于缘的微劣’(paccayaparittatāya vāti)是指那时得不到后生缘而说。它们变得羸弱。由于那时的羸弱,五种所缘不会在五门中出现。即使在最后,也仅是一个心识刹那。依于所依处的初后者:在结生刹那,依于初;在临死时,依于后。它们同样都是羸弱的。因此,正如一切结生心不生色,同样,一切死心也不生色,这是可以理解的。‘与经文相违’(pāḷivirodhaṃ)是指与前面所显示的行双论经文相违。‘理由正是已说的’(kāraṇaṃ vuttamevāti)是指:心确实在生起刹那得到圆满的缘而变得有力,这是已说的。‘那个’(taṃ)是指安止速行。成为不动之后。‘在不间断的’(abbokiṇṇe)是指不被路心回合所间断。在那样转起时,肢体不会像被固定住一样而转起那样下沉。‘此后不再’(na tatoparaṃ)是指不产生超过那个的殊胜色。‘任何’(kiñcīti)是指任何心。‘更上的作用’(uttarakiccaṃ)是指更上、更上的作用。‘八种凡夫的’(aṭṭha puthujjanānaṃ)是指八种悦俱速行也能产生笑。六速行、五速行是范围。他们的、诸佛的。微笑作用的,这是连接。名为‘微笑作用’的是微笑的动作。‘理由正是已说的’(kāraṇaṃ vuttamevāti)是指:‘然而,作为色的支持者的时节、食,以及后生缘法,只在住立刹那遍满’,理由正是这样已说的。‘时节的强力状态’(utuno balavabhāvoti)是指为了产生色而有的强力状态。然而,为了相续住立的强力状态是依赖于后生缘的。可能不生起色。并非不生起,因此说‘将说’(vakkhati cāti)等。内相续中的与外相续中的,是两种食,这是连接。
Yamakapāṭhesu. Yassa vā pana puggalassa. ‘‘Nirujjhatī’’ti bhaṅgakkhaṇa samaṅgitamāha. ‘‘Uppajjatī’’ti uppādakkhaṇa samaṅgitaṃ. ‘‘Itī’’ti ayaṃ pucchā. ‘‘No’’ti paṭikkhepo. Samudayasaccassa bhaṅgakkhaṇe dukkhasaccabhūtassa rūpassavā nāmassavā uppādo nāma natthīti vuttaṃ hoti. Yassa kusalā dhammā uppajjanti, yassa akusalā dhammā uppajjantīti dve pāṭhāgahetabbā. ‘‘No’’ti kusalākusala dhammānaṃ uppādakkhaṇe abyākatabhūtānaṃ rūpānaṃ vā nāmānaṃ vā nirodho nāma natthīti vuttaṃ hoti. Tesupāṭhesu kesañcivādīnaṃ vacanokāsaṃ dassetuṃ ‘‘arūpabhavaṃ’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Ce’’ti kocivādī cevadeyya. ‘‘Nā’’ti na vattabbaṃ. ‘‘Uppajjatī’’ti ca uddhaṭā siyunti sambandho. ‘‘Itarattha cā’’ti tato itarasmiṃ yassa kusalā dhammātiādipāṭhe ca. ‘‘Tampi nā’’ti tampi vacanaṃ na vattabbanti attho. ‘‘Purimakoṭṭhāse’’ti asaññasattānaṃ tesaṃ tatthāti imasmiṃ purimapakkheti adhippāyo. ‘‘Pacchimakoṭṭhāse’’ti sabbesaṃ cavantānaṃ pavatte cittassabhaṅgakkhaṇeti imasmiṃ pacchima pakkhe. Cavantānaṃ icceva vuttaṃ siyā, na pavatte cittassa bhaṅgakkhaṇeti, no ca na vuttaṃ, tasmā viññāyati pavatte cittassa bhaṅgakkhaṇe rūpajīvitindriyampi na uppajjatīti. Rūpajīvitindriye ca anuppajjamāne sati, sabbāni kammajarūpāni utujarūpāni āhārajarūpāni ca cittassa bhaṅgakkhaṇe nuppajjantīti viññātabbaṃ hotīti adhippāyo. ‘‘Pacchimakoṭṭhāse’’ti sabbesaṃ cavantānaṃ pavatte cittassa bhaṅgakkhaṇeti imasmiṃ pacchimapakkhe. Tattha ca pavatte cittassa bhaṅgakkhaṇeti idaṃ adhippetaṃ. Evaṃ pāḷisādhakaṃ dassetvā idāni yuttisādhakaṃ dassento ‘‘yasmā cā’’tiādimāha. ‘‘Tassā’’ti ānandā cariyassa mūlaṭīkākārassa. Vibhāvaniyaṃ. Bhaṅge rūpassa nuppādo, cittajānaṃ vasena vā. Āruppaṃ vāpi sandhāya, bhāsito yamakassa hi. Na cittaṭṭhiti bhaṅge ca, na rūpassa asambhavo. Ti vuttaṃ. Tattha ‘‘na hi na cittaṭṭhitī’’ti cittassaṭhiti nāma na hi natthi. ‘‘Bhaṅgecā’’ti cittassabhaṅgakkhaṇe ca. Taṃ asambhāvento ‘‘yamakapāḷiyo panā’’tiādimāha. ‘‘Nānatthā nānābyañjanā’’ti etena pāḷisaṃsandanā nāma garukattabbāti dīpeti. ‘‘Gambhīro ca satthu adhippāyo’’ti etena attānaṃ satthumataññuṃ katvā idaṃ sandhāya etaṃ sandhāyāti vattuṃ dukkaranti dīpeti. ‘‘Suddhaṃ arūpamevā’’ti suddhaṃ arūpappaṭisandhiṃ eva. Cha cattālīsacittāni rūpaṃ janetuṃ na sakkonti. Evaṃ sati arūpavipākavajjitanti kasmā vuttanti āha ‘‘arūpavipākāpanā’’tiādiṃ. Vibhāvanipāṭhe. ‘‘Hetuno’’ti rūpavirāgabhāvanā kammasaṅkhātassa hetussa. ‘‘Tabbīdhuratāyā’’ti rūpaviruddhatāya. Rūpārūpavirāgabhāvanābhūto maggo. Tena nibbattassa. Rūpokāso nāma kāmarūpabhavo. Vibhāvanipāṭhe. ‘‘Ekūna na vutibhavaṅgasse vā’’ti pavattikāle rūpajanakassa ekūna na vutibhavaṅga cittassāti attho. Tattha pana arūpavipākaṃ pavattikālepi rūpajanakaṃ na hotīti āha ‘‘tatthā’’tiādiṃ. Keci pana paṭisandhi cittassa uppādakkhaṇe rūpaṃ pacchājāta paccayaṃ na labhati. Ṭhitikkhaṇe rūpaṃ parato bhavaṅgacittato pacchājātapaccayaṃ labhatīti vadanti. Taṃ na gahetabbanti dassetuṃ ‘‘na hi attanā’’tiādi vuttaṃ. Sayaṃ vijjamāno hutvā upakārako paccayo atthipaccayo. Pacchājāto ca tassa ekadeso. ‘‘Āyusaṅkhārānaṃ’’ti usmādīnaṃ. ‘‘Taṃ’’ti khīṇāsavānaṃ cuticittaṃ. ‘‘Yathāhā’’ti so thero kiṃ āha. ‘‘Vuttaṃ’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Iti pana vacanato aññesaṃpi cuticittaṃ rūpaṃ na samuṭṭhāpetīti viññāyatīti padhānavacanaṃ. Pana saddo aruci jotako. ‘‘Tathā vuttepī’’ti joteti. Vacīsaṅkhāro nāma vitakkavicāro. Kāyasaṅkhāro nāma assāsapassāsavāto. So sabbesaṃpi kāmasattānaṃ cuti cittassa uppādakkhaṇe ca tato purimacittassa uppādakkhaṇe ca nanirujjhatīti vacanena cuticittato pubbabhāgeyeva assāsapassāsānaṃ abhāvaṃ ñāpeti. Nanu imissaṃ pāḷiyaṃ cutikāle assāsapassāsassa abhāvaṃ vadati. Aññesaṃ cittajarūpānaṃ abhāvaṃ na vadati. Tasmā imāya pāḷiyā sabbesampi cuticittaṃ assāsapassāsaṃ na janetīti viññāyati. Na aññāni cittajarūpānīti codanā. Taṃ pariharanto ‘‘na hī’’tiādimāha. Na hi rūpasamuṭṭhāpakacittassa kāyasaṅkhāra samuṭṭhāpanaṃ atthīti sambandho. ‘‘Gabbhagamanādivinibaddhābhāve’’ti mātukucchimhi gatassa assāsapassāso na uppajjati, tathā udake nimuggassa. Bāḷhaṃ visaññībhūtassa. Catutthajjhānaṃ samāpajjantassa. Nirodhasamāpattiṃ samāpajjantassa. Rūpārūpabhave ṭhitassāti. Tasmā etegabbhagamanādayo assāsapassāsaṃ vinibaddhanti nīvārentīti gabbhagamanādivinibaddhā. Tesaṃ abhāvoti viggaho. Vinā imehi kāraṇehi assāsapassāsassa ca aññacittajarūpānañca viseso natthīti vuttaṃ hoti. Aññaṃpi yuttiṃ dasseti ‘‘cuto cā’’tiādinā. Cuto ca hoti, assa cittasamuṭṭhāna rūpañca pavattatīti na ca yuttanti yojanā. So ca suṭṭhu oḷāriko rūpadhammo. Iti tasmā na sakkā vattuṃti sambandho. ‘‘Imassa atthassā’’ti vatvā taṃ atthaṃ vadati ‘‘oḷārikassā’’tiādinā. ‘‘Katīpaya khaṇamattaṃ’’ti pannarasakhaṇasoḷasakhaṇamattaṃ. ‘‘Cittajarūpappavattiyā’’ti cittajarūpappavattanato. Dubbalā honti, tadā pañcārammaṇānipi pañcadvāresu āpātaṃ nāgacchanti. ‘‘Paccayaparittatāya vā’’ti tadā pacchājātapaccayassa alābhato vuttaṃ. Dubbalā honti. Tadā dubbalattā eva pañcārammaṇāni pañcadvāresu āpātaṃ nāgacchanti. Pariyosānepi ekacittakkhaṇamatte. Vatthussa ādiantanissitāni paṭisandhikkhaṇe ādimhi nissitāni. Maraṇāsannakāle ante nissitāni. Samadubbalāni eva honti. Tasmā yathā sabbapaṭisandhicittampi rūpaṃ na janeti, tathā sabbacuticittampi rūpaṃ na janetīti sakkā viññātunti. ‘‘Pāḷivirodhaṃ’’ti pubbe dassitāya saṅkhāra yamakapāḷiyā virodhaṃ .‘‘Kāraṇaṃ vuttamevā’’ti cittañhi uppādakkhaṇe eva paripuṇṇaṃ paccayaṃ labhitvā balavaṃ hotīti vuttameva. ‘‘Taṃ’’ti appanājavanaṃ. Acalamānaṃ hutvā. ‘‘Abbokiṇṇe’’ti vīthicitta vārena avokiṇṇe. Na tathā pavattamānesu aṅgāni osīdanti, yathā ṭhapitāneva hutvā pavattanti. ‘‘Na tatoparaṃ’’ti tato atirekaṃ rūpavisesaṃ na janeti. ‘‘Kiñcī’’ti kiñcicittaṃ. ‘‘Uttarakiccaṃ’’ti uparūparikiccaṃ. ‘‘Aṭṭha puthujjanānaṃ’’ti aṭṭha somanassa javanāni hasanaṃpi janenti. Cha javanāni pañcajavanānīti adhikāro. Tesaṃ buddhānaṃ. Sitakammassāti sambandho. Sitakammaṃ nāma mihitakammaṃ. ‘‘Kāraṇaṃ vuttamevā’’ti ‘rūpassa pana upatthambhakabhūtā utuāhārā pacchājātapaccaya dhammā ca ṭhitikkhaṇe eva pharantī’ti evaṃ kāraṇaṃ vuttameva. ‘‘Utuno balavabhāvo’’ti rūpuppādanatthāya balavabhāvo. Santatiṭhitiyā balavabhāvo pana pacchājātapaccayāyatto hoti. Rūpaṃ na samuṭṭhāpeyya. No na samuṭṭhāpetīti āha ‘‘vakkhati cā’’tiādiṃ. Ajjhatta santānagato ca bahiddhāsantānagato ca duvidhāhāroti sambandho.
关于「此处等」诸语。时节有五种:于内在相续中,依四种心速行而有四种;于外在相续中,依时节速行而有一种。同样,食也有五种。其中,除了外在的食以外,其余诸者在内在相续中生起色法,这并无争议;然而,外在的食能否在内在相续中生起色法,则存在争议,为了显示此义,而说「此处等」诸语。「如时节精华」,即如时节精华在内在相续中生起色法的方式。这是注疏的读法。「被牙齿咬碎者」,指经牙齿咀嚼碾碎者;「饭粒」,指饭食的碎粒。这是复注的读法。「彼」,指外在的精华。「未经充分咀嚼」,指未经妥善咀嚼。「仅此许」,指仅放入口中的量。「内在食物之」,指内在食物的。「能生起八个八法聚之色」,是以支撑义而生起;但以产生义而言,则唯有内在的食物才能生起,这是其意趣所在。「有执受者」,是对在内在所生者的称呼。外在精华也能生起色法——这是文义上的关联。「由彼时节」,指由内在时节。「被蒸热时」,指被加热时。「由彼精华」,指由内在精华。「依脂肪润液增长之方式」,指依脂肪部分与液汁部分的增长方式。其余三种色法生起之因也是如此。巴利原典读法:「诸根」,指眼等根色。「住处」
Etthacātiādīsu. Utu pañcavidho. Ajjhattasantāne catujavasena catubbidho, bahiddhā santāne utujavasena eko. Tathā āhāropi pañcavidho. Tesu ṭhapetvā bahiddhāhāraṃ avasesānaṃ ajjhatta santāne rūpasamuṭṭhāpane vivādo natthi. Bahiddhāhārassa pana ajjhattasantāne rūpasamuṭṭhāpane vivādo atthīti taṃ dassetuṃ ‘‘ettha cā’’tiādimāha. ‘‘Utuojānaṃ viyā’’ti utuojānaṃ ajjhattasantāne rūpasamuṭṭhāpanaṃ viya. Aṭṭhakathāpāṭhe. ‘‘Dantavicuṇṇitaṃ panā’’ti dantehi saṅkhāditvā vicuṇṇaṃ kataṃ pana. ‘‘Sitthaṃ’’ti bhattacuṇṇasitthaṃ. Ṭīkāpāṭhe. ‘‘Sā’’ti bahiddhā ojā. ‘‘Nasaṅkhādito’’ti na suṭṭhukhādito. ‘‘Tattakenapī’’ti mukheṭhapitamattenapi. ‘‘Abbhantarassā’’ti ajjhattāhārassa. ‘‘Aṭṭhaaṭṭharūpāni samuṭṭhāpetī’’ti upatthambhanavasena samuṭṭhāpeti, janana vasena pana ajjhattikāhāro eva samuṭṭhāpetīti adhippāyo. ‘‘Upādinnakā’’ti ajjhatta sambhūtā vuccanti. Bahiddhā ojāpi rūpaṃ samuṭṭhāpeti yevāti sambandho. ‘‘Tenautunā’’ti ajjhatta utunā. ‘‘Sediyamānā’’ti usmāpiyamānā. ‘‘Tāya ca ojāyā’’ti ajjhatta ojāya. ‘‘Medasinehupacaya vasenā’’ti medakoṭṭhāsarasasineha koṭṭhāsānaṃ vaḍḍhanavasena. Itarāni pana tīṇirūpasamuṭṭhānāni. Pāḷipāṭhe. ‘‘Indriyānī’’ti cakkhādīni indriya rūpāni. ‘‘Vihāro’’ti samāpatti eva vuccati. Samāpatti cittena jātattā tāni indriyāni vippasanna nīti katvā kasmā vuttanti pucchati. ‘‘Upacaritattā’’ti ṭhānūpacārena voharitattā. ‘‘Tesaṃ na vannaṃ’’ti indriyarūpānaṃ. Nidhikaṇḍapāṭhe. Sundaro vaṇṇo yassāti suvaṇṇo. Suvaṇṇassa bhāvo suvaṇṇatā. Tathāsussaratā. ‘‘Saro’’ti ca saddo vuccati. ‘‘Susaṇṭhānaṃ’’ti aṅgapaccaṅgānaṃ suṭṭhusaṇṭhānaṃ. ‘‘Surūpatā’’ti sundararūpakāyatā. ‘‘Yathā’’ti yenaākārena saṇṭhite sati. Tathā tena ākārena saṇṭhitā hotīti yojanā.
关于轻等三者。有诤论说:由与导致迟钝等的界动摇相对立的诸缘而生起。「此之」,即指轻等三者。因此,这轻等三者应说为业生——这是其意趣所在。「于对偶中亦唯取现在世」,意思是:于眼处生起者,耳处也生起。关于「有眼无耳者结生时,其眼处生起」等,其中生起分是依结生而说,灭尽分是依死没而说,如同只就现在世而说——这是其意趣。非业生的法,在转起时说明了时间上的差别。「说为业异熟之病」,在离道心中,为显示断业时说到:「有风引起的病等,有业异熟的病。」逼恼与毁坏的业,只在获得衰损时动摇界而引发种种疾病——这是文义上的关联。住立于身,所以称为身住立。「唯随顺于彼」,意思是业生等也仅是被动摇。以此说明:在八种因中,当由任何一种因生起眼病等病时,转起于该肢节的所有病生起之因,都只是达到病态。纵然如此,被该病所摄的业生色,也只是以随顺于彼的性质而达到病态,并非直接由业所致——这是其意趣。并不存在所谓的业生之病。因此,就如同在八种病中说「有风引起的病」等,而不说「有业生之病」,只说「有业异熟之病」。其中,由逼恼与毁坏之业所产生的任何界动摇,在经的教法中也不称为业异熟;由彼所生的任何病,
Lahutādittaye. Dandhattādikarānaṃ dhātukkhobhānaṃ paṭipakkhehi paccayehi samuṭṭhātīti viggaho. ‘‘Etassā’’ti lahutādittayassa vuttā. Tasmā etaṃ lahutādittayaṃ kammasamuṭṭhānanti vattabbanti adhippāyo. ‘‘Yamakesupi addhāpaccuppanneneva gahito’’ti yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa sotāyatanaṃ uppajjatīti. Sacakkhukānaṃ asotakānaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ cakkhāyatanaṃ uppajjatītiādīsu uppādavāre paṭisandhivasena, nirodhavāre cutivasena addhāpaccuppannaṃva vuttanti adhippāyo. Akammajānaṃ pavattikāle kālabhedo vuttoti. ‘‘Kammavipākajā ābādhāti vuttaṃ’’ti vīthimuttasaṅgahe upacchedakakammadīpaniyaṃ ‘atthi vāta samuṭṭhitā ābādhā. La. Atthi kammavipākajā ābādhā’ti vuttaṃ. Tāni upapīḷakupaghātaka kammānipi vipattiyo labhamānāni eva khobhetvā nānābādhe uppādentīti sambandho. Sarīre ṭhanti tiṭṭhantīti sarīraṭṭhakā. ‘‘Tadanugatikāni eva hontī’’ti kammajādīnipi khubbhitāni eva hontīti adhippāyo. Etena aṭṭhasu kāraṇesu yenakenacikāraṇena cakkhurogādike ābādhe jāte tasmiṃ aṅge pavattāni sabbāni rogasamuṭṭhānāni ābādhabhāvaṃ gacchantiyeva. Evaṃ santepi tappariyāpannāni kammajarūpāni tadanugatikabhāvena ābādhabhāvaṃ gacchanti, na ujukato kammavasenāti dīpeti. Kammasamuṭṭhāno ābādho nāma natthi. Tathāpi aṭṭhasu ābādhesupi atthi vātasamuṭṭhānā ābādhātiādīsu viya atthi kammasamuṭṭhānā ābādhāti avatvā atthi kammavipākajā ābādhāti vuttaṃ. Tattha upapīḷako paghātakakammānaṃvasena uppanno yokocidhātukkhobho suttantapariyāye na kammavipākoti vuccatiyeva. Tato jāto yokoci ābādho kammavipākajoti vuttoti. Sugambhīramidaṃṭhānaṃ. Suṭṭhuvicāretvā kathetabbaṃ. ‘‘Yato’’ti yasmā kammasamuṭṭhānā bādhapaccayā. La. Labbhamāno siyā. Kevalaṃ so kammasamuṭṭhāno ābādho nāma natthīti yojanā. ‘‘Avihiṃsā kammanibbattā’’ti mettākaruṇākammanibbattā. Suvidūratāyaceva nirābādhā hontīti sambandho. ‘‘Saṇṭhitiyā’’ti dukkhobhanīye visesanapadaṃ. Hetupadaṃ vā daṭṭhabbaṃ. Khobhetuṃ dukkarā dukkhobhanīyā. ‘‘Kāmaṃ’’ti kiñcāpīti atthe nipātapadaṃ. Sesamettha suviññeyyaṃ.
关于「被称为」等语。色之缘法的缘作用有三种:生起、支持与护持。其中,生起作用只在所生法生起的刹那获得;其余两种在住立的刹那也能获得;在坏灭的刹那则没有任何缘作用。其中,依生起作用而思择,所以说「色之生起者」等语。关于「然而」等语。「他们」,指积集相续,以及老性与无常性。「于他们」,指在某种生起的因上。但此处是依阿毗达摩义理之纲要。「纵然如此」,意思是纵然由于缘的差别而有不能现见的差别义。「更核心」,指超胜于核心;「更胜」,指最胜。
‘‘Vuccate’’tiādīsu. Rūpapaccayadhammānaṃ paccayakiccaṃ tividhaṃ. Jananañca upatthambhanañca anupālanañca. Tattha jananakiccaṃ janetabbānaṃ jātikkhaṇe eva labbhati. Sesadvayaṃ pana ṭhitikkhaṇepi labbhati. Bhaṅgakkhaṇe pana sabbaṃ paccayakiccaṃ natthi. Tattha jananakiccavasena vicārento ‘‘rūpajanakānaṃ’’tiādimāha. ‘‘Apicā’’tiādīsu. ‘‘Tāsaṃ’’ti upacayasantatīnaṃ, jaratā aniccatānañca. ‘‘Tesū’’ti kutoci samuṭṭhānesu. Idha pana abhidhammattha saṅgahepana. ‘‘Evaṃ santepī’’ti paccayavisesena adissamānavisesatthepi. ‘‘Sāratara’’nti atisārabhūtaṃ. ‘‘Seyyo’’ti seṭṭho.
169关于《色聚配合》一节。「Saṅkhāne」意为计数。「Tenā」指以计数的意义,以一个词来表示,这是句法上的关联。「Piṇḍī」意为一个团块。在《根本复注》的文本中。「Uppādādippavattito」指依生起等方面而转起。「Itī」意为因此。它们即被称为所造色。「Evaṃ vikārapariccheda rūpāni ca yojetabbānī」:五种变化色是色聚本身的移动等性质,而非每一单个色的性质。因此,它们在每个色聚中各只有一个。然而,限定色并非色聚中所包含的色。因此应知,它在每两个色聚之间也是各有一个。「Catunnaṃ mahābhūtānaṃ nissayatā sambhavato」:在此,四大种虽然于特相上各有差别,但由于在转起上是一个团块,因此以计数的意义,也可说为是同一个所依。如此,一个词的意义便得以确立,不会动摇。「Tena saddenā」指以‘心所生声’这个词。为使自身从责难中解脱,他说「adhippāyenā」,意为“依意图”。这是说依长老的意图。在阐明自身意图时,他说「et」
169. Kalāpayojanāyaṃ . ‘‘Saṅkhāne’’ti gaṇane. ‘‘Tenā’’ti saṅkhānaṭṭhena ekasaddena dassetīti sambandho. ‘‘Piṇḍī’’ti ekagghano. Mūlaṭīkāpāṭhe. ‘‘Uppādādippavattito’’ti uppādādivasena pavattanato. ‘‘Itī’’ti tasmā. Upādārūpāni tveva vuccanti. ‘‘Evaṃ vikārapariccheda rūpāni ca yojetabbānī’’ti pañcavikārarūpāni kalāpasseva copanādisabhāvā honti, na ekamekassa rūpassa. Tasmā tāni ekekasmiṃ kalāpe ekekāni eva honti. Paricchedarūpaṃ pana kalāpapariyāpannaṃ rūpaṃ na hoti. Tasmā dvinnaṃ dvinnaṃ kalāpānaṃ antarā taṃpi ekekameva hotīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Catunnaṃ mahābhūtānaṃ nissayatā sambhavato’’ti ettha catunnaṃ mahābhūtānaṃpi lakkhaṇamattena nānattaṃ hoti, pavattivasena pana ekagghanattā saṅkhānaṭṭhenapi eko nissayoti vattabbameva. Evañhisati ekasaddassa attha calanaṃ natthīti. ‘‘Tena saddenā’’ti cittajasaddena. Attānaṃ mocento ‘‘adhippāyenā’’ti āha. Therassa adhippāyenāti vuttaṃ hoti. Attano adhippāyaṃ dassento ‘‘ettha panā’’tiādimāha. Tattha ‘‘saddenā’’ti cittajasaddena. ‘‘Tāyavācāyā’’ti vacīmayasaddenāti attho. ‘‘Viññattī’’ti viññāpanaṃ iccevattho. Viññāpetīti viññāpito. Tassa bhāvo viññāvitattaṃ. Vitakkavipphārasaddo nāma kassaci mahantaṃ atthaṃ cintentassa sokavasena vā tuṭṭhivasena vā balavavitakko pavattati. So sokaṃ vā tuṭṭhiṃ vā sandhāre tuṃ asakkonto dutīyena saddhiṃ mantento viya attano mukheyeva abyattaṃ saddaṃ katvā samudīrati. Pakatijano taṃ saddamattaṃ suṇāti vā na vāsuṇāti. Suṇantopi akkharaṃ vā atthaṃ vā adhippāyaṃ vā na jānāti. Dibbasotena vā vijjāsotena vāsuṇanto akkharaṃpi atthaṃpi adhippāyaṃpi jānāti. Jānitvā evaṃpi te mano, itthaṃpi te manotiādisati. Ayaṃ vitakkavipphārasaddo nāma. So viññattirahito sotaviññeyyoti mahāaṭṭhakathāyaṃ vutto. Saṅgahakāropana vacīmayasaddonāma viññattirahitoti vā asotaviññeyyoti vā natthīti paṭikkhipati. ‘‘Āgate’’ti aṭṭhakathāsu āgate. ‘‘Paccetabbā’’ti saddhātabbā. ‘‘Ṭīkāsupanassā’’ti assasaccasaṅkhepassa dvīsuṭīkāsu. Akkharañca padañca byañjanañca attho cāti dvando. Appaññāyamānā akkharapadabyañjanatthā yassāti viggaho. ‘‘Andhadamiḷādīnaṃ’’ti andhajātikadamiḷajātikādīnaṃ milakkhūnaṃ. ‘‘Ukkāsitasaddo ca khipitasaddo ca vamitasaddo ca chaḍḍitasaddo cāti dvando. Ādisaddena tādisā uggāra hikkāra hasita roditādayo saṅgaṇhāti. Sesametthasuviññeyyaṃ.
161第161节 关于色的转起次第。并非依补特伽罗而作区分,而是依地而作区分。而且,那实际上是依转起的时间而作的,这是其意旨所在。
161. Rūpappavattikkame. Napuggalavasena visesanaṃ hoti. Bhūmivasena visesanaṃ hoti. Tañca kho pavattikālavasenāti adhippāyo.
在「Etthacā」等句中。前两种生处应依经藏的方法来理解,这是句法上的关联。它们已出离,因此被称为卵生和湿生。为何这种方法称为经藏的方法呢?因为在经藏中,有‘破卵壳而出、破胎膜而生’这样的语句,由此可以了知‘从卵中、从胎膜中已生、已出、已离’的意义。然而在义注中,则说为‘卵生者、湿生者’。所谓胎膜,是胎儿被其包裹而住的依托之处。在《分别论注》的文本中,「ukkaṃsagati paricchedavasenā」意为依最胜转起的决定方式。这是说依最胜方式。例如在‘应将少女嫁给英俊的男子’这句话中,虽然一般而言只说‘应将少女嫁出’,但由于特别指出了‘给英俊的男子’,所以该少女也被理解为是一位英俊的少女。这便称为最胜方式。在「Tattha tāni sabbānī」等句中。所有那些眼、耳、鼻、舌、身这五处,并非由低劣的业所获得,而唯是由殊胜的业所获得,这是其意旨所在。在《分别论》的文本中:因为声处(耳处)在结生时不能获得,所以说‘十一处’。眼根缺失者有十处,耳根缺失者有另外的十处,眼耳二根俱缺失者有九处,依胎生者而言则有七处。因为在经藏中只说了
Etthacātiādīsu. Purimesu dvīsu yonīsu pāḷinayena veditabbāti sambandho. Nikkhantā, iti tasmā aṇḍajāti ca jalābujāti ca vuccanti. Kathaṃ ayaṃ nayo pāḷinayo nāma hotīti. Pāḷiyaṃ aṇḍakosaṃ vatthikosaṃ abhinibbhijja abhinibbhijja jāyantīti vacanena aṇḍato jalābuto jātā vijātā nikkhantāti attho viññāyati. Aṭṭhakathāyaṃ pana aṇḍejātā jalābumhijātāti vuttaṃ. Gabbhapaliveṭhanāsayo nāma yena paliveṭhito gabbho tiṭṭhati. Vibhāvanipāṭhe ‘‘ukkaṃsagati paricchedavasenā’’ti ukkaṭṭhappavattiniyamanavasena. Ukkaṭṭhanayavasenāti vuttaṃ hoti. Abhirūpassa kaññā dātabbāti ettha kaññā dātabbāti sāmaññato vuttepi abhirūpassa purisassāti vuttattā kaññāpi abhirūpakaññā eva viññāyati. Ayaṃ ukkaṭṭhanayo nāma. ‘‘Tattha tāni sabbānī’’tiādīsu. Tānisabbānipi cakkhu sota ghāna bhāva dvayāni na omakena kammena labbhati. Ukkaṭṭhena kammena eva labbhatīti adhippāyo. Vibhaṅgapāṭhe. Saddāyatanaṃ nāma paṭisandhikāle na labbhatīti vuttaṃ ‘‘ekādasāyatanānī’’ti. Cakkhuvekallassa dasa, sotavekallassa aparānidasa, cakkhu sotavekallassanava , gabbhaseyyassavasena sattāyatanāni. Pāḷiyaṃ opapāti kagabbhaseyyakānaṃ eva vuttattā ‘‘pāḷiyaṃ avuttaṃpipanā’’ti vuttaṃ. Avuttampi cakkhādivekallaṃ. ‘‘Aññamaññaṃ avinābhāvavuttitā vuttā’’ti kathaṃ vuttā yassa ghānāyatanaṃ uppajjati, tassa jivhāyatanaṃ uppajjatīti, āmantā. Yassa vā pana jivhāyatanaṃ uppajjati, tassa ghānāyatanaṃ uppajjatīti, āmantātiādinā vuttā peyyālamukhena. Ācariyānandatthere na pana icchitanti sambandho. ‘‘Jivhāvekallatāviyā’’ti jivhāvekallatānāma natthi viya. ‘‘Ghānavekallatāpi atthīti yuttaṃ’’ti ettha pāḷiyaṃ aghānakānaṃ itthīnaṃ purisānaṃti idaṃ mātugabbhe ghānāyatane anuppanneyeva puretarañca vantānaṃ itthipurisānaṃ vasena vuttaṃ. Na ghānavekallānaṃ atthitāyātipi vadanti. Gabbhe sentīti gabbhasayā. Gabbhasayā eva gabbhaseyyā.
在“流转时”等语中。依《根本复注》的文本,“Orato”是相对结生而言的,意思是:在第十一个七日内,它尚未到来。色处将不会生起;而“眼处将不会生起”这一句,是依分位现在而说的。因此,从结生开始便已生起的色处,纵使持续终生,也仍被称为“已生”。眼处则不然,对于尚处在第十一个七日之前状态者,它还未生起。由于那时还未生起,所以应该说“当第十一个七日到来时,将会生起”。然而,由于是最后有的缘故,这两者在其他有中也都不会再生起。“令鼻处产生”的意思是:能令鼻处产生的业,即以此业而结生者。而且,这是假设他们以那能产生鼻处的业而结生。这是考虑到“在鼻处尚未生起期间,他们不会中途死去”而说的。即便以那能产生鼻处的业而结生,当有比它更强的断绝业出现时,也并非没有在鼻处生起的时机到来之前就中途死去的情况。在复注中说“当眼与鼻被述及时”,意指在第十一个七日中已生起,这从义理上即是成立的。“在这样的地方”是指:在难以抉择自性的地方。其意趣是:在这些地方,应以注释书为依归。在注释书的文本中,“前一个轮转”是
Pavattikāletiādīsu. Mūlaṭīkāpāṭhe. ‘‘Orato’’ti paṭisandhiṃ upādāya vuttaṃ. Ekādasamasattāhe anāgateti vuttaṃ hoti. Rūpāyatanaṃ nuppajjissati. No ca cakkhāyatanaṃ nuppajjissatīti idaṃ addhāpaccuppannavasena vuttaṃ. Tasmā paṭisandhito paṭṭhāya uppannaṃ rūpāyatanaṃ yāvajīvaṃpi uppannantveva vuccati. Na uppajjissamānanti. Cakkhāyatanaṃ pana ekādasamasattāhā orato ṭhitassa na uppannaṃ. Tadā anuppannattā ekādasame sattāhe sampatte uppajjissatīti vattabbaṃ hoti. Pacchima bhavikattā pana tadubhayampi bhavantare nuppajjissatiyevāti. Ghānāyatanaṃ nibbattetīti ghānāyatanānibbattataṃ, kammaṃ. Tena kammena gahitappaṭisandhikānaṃ. Idañca yadi tannibbattakena kammena paṭisandhiṃ gaṇheyyuṃ. Ghānāyatane anuppanne antarā na kālaṅkareyyunti katvā vuttaṃ. Tannibbattakena kammena paṭisandhiṃ gaṇhantāpi tato balavante upacchedakakamme āgate sati. Ghānāyatanuppattikālaṃ apatvā antarā nakālaṅkarontīti natthi. ‘‘Cakkhughānesu vuttesū’’ti ṭīkāyaṃ vuttesu. ‘‘Atthato siddhā evā’’ti ekādasamasattāhe uppannāti siddhā eva. ‘‘Īdisesuṭhānesū’’ti sabhāvaṃ vicāre tuṃ dukkaresu ṭhānesu. Aṭṭhakathāyeva pamāṇaṃ kātuṃ yuttāti adhippāyo. Aṭṭhakathāpāṭhe. ‘‘Purimaṃ bhavacakkaṃ’’ti avijjāmūlakaṃ vedanāvasānaṃ bhavacakkaṃ. ‘‘Anupubbappavattidīpanato’’ti yathā pacchime taṇhāmūlake bhavacakke upapattibhavappavattiṃ vadantena bhavapaccayājātīti evaṃ ekato katvā vuttā, na tathā purime bhavacakke. Tattha pana saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇa paccayā nāma rūpantiādinā anupubbappavattidīpanato. ‘‘So paṭikkhittoyevā’’ti āyatanānaṃ kamato vinicchayaṭṭhāne desanākkamova yuttoti vatvā so uppattikkamo paṭikkhitto.
在《相应部·夜叉相应品》的偈颂中。“Kalalā”指从羯罗蓝(凝滑)开始。“Abbudā”指从頞部昙(疱)开始。“Pesiyā”指从闭尸(肉片)开始。“Ghanā”指从犍南(坚肉)开始。“Jātiuṇṇaṃsūhī”指纯种绵羊的毛缕。“Paripakkasamūhakaṃ”指从羯罗蓝之后,稍微成熟并具有聚集之相。“Vivattamānaṃ tabbhāvaṃ”指舍弃羯罗蓝的状态而正在转变。“Vilīnati pusadisā”指在火中融化时,如同融化的酥油一般。“Muccatī”指不粘着于颅骨。这些(胎儿发育阶段)如此生起,在注释书中也是这样说的。“四十二个七日”指经过九个月又二十天。若是这样,在第五个七日生起五肢,在第十一个七日生起四处,而中间则有五个七日。对此,如何说明?于是说“此处……”等。“六个七日”指连同第十一个七日,共六个七日。因为在第十一个七日的最后一天也已生起,所以剩余六天。“Pariṇatakālā”指成熟之时。因为业生大种在成熟时确实极为清净,而它们的净色功能即是净色。“Tassā”指羯罗蓝的。与色泽或形态相关联。“Ākāsakoṭṭhāsiko”指被人为地放置在空间部分。应补上“成为”一词。为何说极微是微小的?于是说“那个……”等。“那个”指极微。在结生刹那,羯罗蓝色法的量是三个聚。而极微的量则是四十九个聚。因此说它比那个更微小。然而,从结生刹那之后,它也是刹那刹那地增长的。“Dhātūnaṃ”指在四界分别中所述的四大的。或者,取羯罗蓝的增长量而说,也是合理的。“Vatthusmiṃ”指在頞部昙等阶段。“Jalābumūlānusārenā”意指在胎生之时,随顺其根源。在偈颂中,本应说“mātutiro kucchigato”,但为了偈颂的韵律而说“mātukucchigato tiro”。因此说“进入母胎之内”。“Chiddo”指具有微细的孔洞。或者,指已获得饮食。“Tato paṭṭhāyā”指从第十七个有分心开始。“Rūpasamuṭṭhāne vuttamevā”指在色法起源的讨论中,根本复注所说的“此义不合……”等,已经说过了。“Ajjhohaṭāhārābhāvato”意指因为没有从外部吞下的食物。“Tatthā”指在色界梵天。他说明其不存在。为何要说明?难道说明者会与注释书相违吗?为了显示“无论相违与否,巴利圣典本身才是准量”,他引用了《分别论》中“rūpadhātuyā”等经文。其中,“rūpadhātuyā”指色界。即色界梵天。“Upapattikkhaṇe”指在结生刹那。在阐明论师意图时说“此处……”等。“Phoṭṭhabbe paṭikkhittepī”应理解为:只是遮止了以“五处”或“五界”来作区分。“Kiccantara sabbhāvā”指因为存在触的作用之外的其他作用。那么,其他作用是什么呢?即对于色身存续的因缘作用。因为世尊曾说:“大种为因,大种为缘,以施设色蕴。”其中,因的作用即是生色的作用;缘的作用即是支持色的作用。除了这些作用之外,并没有其他作用。所谓香等境的作用,就是它们作为鼻等根境的作用,除此之外,别无其他作用。“Yenā”指以其他作用。“Te”指香等。现在,为了显示随顺注释书的说法,而说“然而,如同……”等。“Yena kiccavisesenā”指以作为境的作用差别,以及以生色、支持色的作用差别。“Sabbatthā”指在一切圣典之处。“Tesaṃ”指香等的。“Tatthā”指在色界。“Nissanda dhammamattabhāvenā”在此,如同火生起时,其等流(果)——无论愿意与否——必定生起:色泽生起,光明生起,香生起,味生起,烟生起,有时气泡也生起。无论是否有那些色泽等所需完成的作用差别。同样地,当大种生起时,其等流——无论愿意与否,无论是否有作用差别——必定生起。如此,以仅是等流法的状态,在内在相续中渗入是合理的,这是其意旨。然而,在外在相续中,如衣、饰、宫殿等,它们的存在应是可被期望的。或者,在内在,当身体被变得粗大而化现之时。在此,“渗入法处、法界”的说法,在《法集论注》中,有些人说“即使未达范围的色等,也是法所缘”,这在那里已被驳斥。所谓“未达范围”,是指没有境的作用。而这对于人、天、梵天的净色来说,都是指未达范围。然而,这究竟是有还是无,须审察后再说。再者,所谓等流法,对于粗大种来说,可能有种种形态。但梵天的内在色,是由达到安止的业之差别所生,极其微细。因此,不像在欲界有情的相续中那样,那里是否具有圆满的等流色,是值得审察的。而“法所缘”作为主要法所缘的随顺法处,在圣典中也是没有说的。“Jīvita chakkañcā”应说是在色界。“Tatthā”指在无想有情天。为何在欲界没有单独说命九法聚?为何在结生刹那没有说?即使在转起时,也没有单独说。“Āhārūpatthambhakassā”指称为食的、支持色法的。“Sakalasarīra byāpino anupālakajīvitassā”指包含在身十法聚、性十法聚中的、遍满全身的守护命根。“Eta devā”即指命九法聚。“Tatthā”指在色界。“Udayabhūtassā”指增长的。“Dvīsu aggīsū”指在消化热和身体热二者中。Ātaṅko 称为病。多病者,即具有许多病。“Visamavepākiniyā”指消化不均的。“Gahaṇiyā”指胃火。“Padhānakkhamāyā”指堪能精进——即能承担修习之业。“Etaṃ”指命九法聚。“Therena cā”指阿那律长老也。“Etaṃ”指命九法聚。“Nirodhakkamo”指在临死时的灭坏次第。“Etthā”指在色界。Kaḷevara 称为死尸。其舍弃,称为死尸的舍弃。其他化生者并没有死尸的舍弃。为何他们没有死尸的舍弃?于是说“因为他们……”等。在《清净道论》的读本中。对于一切色界梵天,由于没有食生色,所以说有三生。在无想有情天,由于也没有心生色,所以说有二生。“Tānī”指临死心生之色。具有那个量的,即仅有那么多。“Lahukagarukatādivikāro”指整个色身的轻、重等变化。而且,在那里,由于完全没有导致迟钝等的界扰动之缘,整个身体恒常具有轻快等性质。在那里,何须考虑敌对法的转起?同样地,在无想有情天,何须考虑被恼害的变化?
Saṃyuttake yakkhasaṃyuttapāḷiyaṃ. Gāthāsu. ‘‘Kalalā’’ti kalalato. ‘‘Abbudā’’ti abbudato. ‘‘Pesiyā’’ti pesito. ‘‘Ghanā’’ti ghanato. ‘‘Jātiuṇṇaṃsūhī’’ti suddhajātikassa elakassa lomaṃsūhi. ‘‘Paripakkasamūhakaṃ’’ti kalalato paraṃ thokaṃ paripakkañca samūhākārañca hutvā. ‘‘Vivattamānaṃ tabbhāvaṃ’’ti kalalabhāvaṃ vijahitvā vattamānaṃ. ‘‘Vilīnati pusadisā’’ti aggimhi vilīnatipurasasadisā. ‘‘Muccatī’’ti kapāle nalaggati. Etānijāyantīti evaṃ aṭṭhakathāyañca vuttaṃ. ‘‘Dvā cattālīsame sattāhe’’ti navamāse atikkamma vīsatimedivase. Yadi evaṃ, pañcamesattāhe pañcappasākhā jāyanti, ekādasamesattāhe cattāri āyatanāni jāyanti, majjhepana pañcasattāhā atthi. Tattha kathanti āha ‘‘ettha cā’’tiādiṃ. ‘‘Chasattāhā’’ti ekādasamena saddhiṃ chasattāhā. Ekādasamepi hi pacchimadivase jātattā chadivasāni avasiṭṭhāni honti. ‘‘Pariṇatakālā’’ti paripakkakālā. Paripākagatā eva hi kammajamahābhūtā suppasannā honti. Tesañca pasādaguṇā pasādarūpā hontīti. ‘‘Tassā’’ti kalalassa. Vaṇṇajātaṃ vā saṇṭhānaṃ vāti sambandho. ‘‘Ākāsakoṭṭhāsiko’’ti manussehi ākāsakoṭṭhāse ṭhapito. Hutvāti pāṭhaseso. Kathaṃ paramāṇuto parittakaṃ siyāti āha ‘‘sohī’’tiādiṃ. ‘‘So’’ti paramāṇu. Paṭisandhikkhaṇe kalalarūpaṃ kalāpattayaparimāṇaṃ. Paramāṇu pana ekūnapaññāsakalāpaparimāṇo. Tasmā taṃ tato parittakanti vuttaṃ hoti. Paṭisandhikkhaṇato paraṃ pana taṃpi khaṇekhaṇe upacitameva hoti. ‘‘Dhātūnaṃ’’ti catudhātuvavatthāne āgatānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ. Kalalassavā upacitappamāṇaṃ gahetvā vuttantipi yujjati. ‘‘Vatthusmiṃ’’ti abbudādivatthumhi. ‘‘Jalābumūlānusārenā’’ti jalābujātakāle tassa mūlānu sārenāti adhippāyo. Gāthāyaṃ. ‘‘Mātutiro kucchigato’’ti vattabbe gāthābandhavasena ‘‘mātukucchigato tiro’’ti vuttaṃ. Tenāha ‘‘mātuyā tirokucchi gato’’ti. ‘‘Chiddo’’ti sukhumehi chiddehi samannāgato. Laddhaṃvā pānabhojanaṃ. ‘‘Tato paṭṭhāyā’’ti sattarasamabhavaṅgacittato paṭṭhāya. ‘‘Rūpasamuṭṭhāne vuttamevā’’ti rūpasamuṭṭhāne mūlaṭīkāvāda vicāraṇāyaṃ ‘yaṃ pitattha na ca yutta’ntiādinā vuttameva. ‘‘Ajjhohaṭāhārābhāvato’’ti bahiddhāhārābhāvatoti adhippāyo. ‘‘Tatthā’’ti rūpabrahmaloke. Abhāvaṃ vaṇṇeti. Kasmāpana vaṇṇeti, nanu vaṇṇentassa aṭṭhakathā virodho siyāti. Virodho vā hotu, avirodho vā. Pāḷiyeva pamāṇanti dassento ‘‘rūpadhātuyā’’tiādinā vibhaṅge pāḷiṃ āhari. Tattha ‘‘rūpadhātuyā’’ti rūpalokadhātuyā. Rūpa brahmaloketi vuttaṃ hoti. ‘‘Upapattikkhaṇe’’ti paṭisandhikkhaṇe. Ācariyassa adhippāyaṃ vibhāvento ‘‘etthacā’’tiādimāha. ‘‘Phoṭṭhabbe paṭikkhittepī’’ti pañcāyatanānīti vā pañcadhātuyoti vā paricchedakaraṇameva paṭikkhi panaṃ daṭṭhabbaṃ. ‘‘Kiccantara sabbhāvā’’ti phoṭṭhabbakiccato kiccantarassa vijjamānattā. Kimpana kiccantaranti. Rūpakāyassa pavattiyā hetupaccayakiccaṃ. Mahābhūtā hetū mahābhūtā paccayā rūpakkhandhassa paññāpanāyāti hi bhagavatā vuttaṃ. Tattha hetukiccaṃ nāma rūpajananakiccaṃ. Paccaya kiccaṃ nāma rūpūpatthambhana kiccaṃ. Kiccantaramevanatthīti ghānādīnaṃ visaya gocarabhāvakiccaṃ tesaṃ kiccaṃ nāma, tato aññaṃ kiccaṃ nāma natthi. ‘‘Yenā’’ti kiccantarena. ‘‘Te’’ti gandhādayo. Idāni aṭṭhaka tānugataṃ vādaṃ dassento ‘‘yathāpanā’’tiādimāha. ‘‘Yena kiccavisesenā’’ti visayagocarabhāvakiccavisesena. Rūpajananarūpūpatthambhana kiccavisesena ca. ‘‘Sabbatthā’’ti sabbasmiṃ pāḷippadese. ‘‘Tesaṃ’’ti gandhādīnaṃ. ‘‘Tatthā’’ti rūpaloke. ‘‘Nissanda dhammamattabhāvenā’’ti ettha yathā aggimhi jāte tassa nissandā nāma icchantassapi anicchantassapi jāyantiyeva. Vaṇṇopi jāyati, obhāsopi, gandhopi, rasopi, dhūmopi, pupphullānipi kadāci jāyantiyeva. Tehi vaṇṇādīhi karaṇīye kiccavisese satipi asatipi. Tathā mahābhūtesu jātesu tesaṃ nissandā nāma icchantassapi anicchantassapi kiccavisese satipi asatipi jāyantiyeva. Evaṃ nissandadhammamattabhāvena. Anuppaveso yutto siyā ajjhatta santāneti adhippāyo. Bahiddhā santāne pana vatthā bharaṇa vimānādīsu tesaṃ bhāvo icchi tabbo siyā. Ajjhattepi vā kāyaṃ oḷārikaṃ katvā māpitakāleti. Ettha ca ‘‘dhammāyatana dhammadhātūsu anuppaveso’’ti ettha aṭṭhasāliniyaṃ tāva. Ye pana anāpātāgatā rūpādayopi dhammārammaṇamicceva vadantīti vuttaṃ. Taṃ tattha paṭikkhittaṃ. Anāpātāgamanaṃ nāma visayagocara kiccarahitatā vuccati. Tañca manussānampi devānampi brahmānampi pasādarūpesu anāpātā gamanameva adhippetaṃ. Taṃ pana atthinatthīti vicāretvā kathetabbaṃ. Api ca nissandadhammā nāma oḷārikānaṃ mahābhūtānaṃ vividhākārāpi bhaveyyuṃ. Brahmānaṃ pana ajjhatta rūpaṃ appanā pattakammavisesena pavattaṃ atisukhumaṃ hoti. Tasmā kāmasatta santāne viya tattha paripuṇṇaṃ nissandarūpaṃ nāma vicāretabbameva. Dhammā rammaṇañca mukhyadhammārammaṇaṃ anuloma dhammāyatananti pāḷiyaṃ vuttaṃ natthi yevāti. ‘‘Jīvita chakkañcā’’ti vattabbaṃ rūpaloke. ‘‘Tatthā’’ti asaññasatte. Kāmaloke jīvitanavakaṃ kasmā visuṃ na vuttanti. Paṭisandhikkhaṇe kasmā na vuttaṃ. Pavattikālepi visuṃ na vuttameva. ‘‘Āhārūpatthambhakassā’’ti āhārasaṅkhātassa rūpūpatthambhakassa. ‘‘Sakalasarīra byāpino anupālakajīvitassā’’ti kāyadasakabhāvadasakesu pariyāpannassa jīvitassa. ‘‘Eta devā’’ti jīvitanavakameva. ‘‘Tatthā’’ti rūpaloke. Udayabhūtassā’’ti vaḍḍhibhūtassa. ‘‘Dvīsu aggīsū’’ti pācakaggismiñca kāyaggismiñca. Ātaṅko vuccati rogo. Bahuko ātaṅko yassāti viggaho. ‘‘Visamavepākiniyā’’ti visamaṃ pācentiyā. ‘‘Gahaṇiyā’’ti udaragginā. ‘‘Padhānakkhamāyā’’ti padhāna saṅkhātaṃ bhāvanārabbhakiccaṃ khamantiyā. ‘‘Etaṃ’’ti jīvitanavakaṃ. ‘‘Therena cā’’ti anuruddhattherena ca. ‘‘Etaṃ’’ti jīvita navakaṃ. ‘‘Nirodhakkamo’’ti maraṇāsannakāle nirodhakkamo. ‘‘Etthā’’ti rūpaloke. Kaḷevaraṃ vuccati matasarīraṃ. Tassa nikkhepo kaḷevaranikkhepo. Aññesañca opapātikānaṃ kaḷevaranikkhepo nāma natthi. Kasmā pana tesaṃ kaḷevaranikkhepo nāma natthīti āha ‘‘tesañhī’’tiādiṃ. Vibhāvanipāṭhe. Sabbesaṃpi rūpabrahmānaṃ. Āhārasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ abhāvato tisamuṭṭhānānīti vuttaṃ. Asaññasatte cittasamuṭṭhānānampi abhāvato dvisamuṭṭhānānīti vuttaṃ. ‘‘Tānī’’ti maraṇāsanna cittasamuṭṭhānāni. Taṃ parimāṇaṃ assāti tāvattakaṃ. ‘‘Lahukagarukatādivikāro’’ti sakalarūpakāyassa lahukagarukādivikāro. Api ca tattha dandhattādikara dhātukkhobhapaccayānaṃ sabbaso abhāvato niccakālampi sakalasarīrassa lahutādiguṇo vattatiyeva. Kiṃ tattha paṭipakkha dhammappavatti cintāya. Tathā asaññasattepi ruppanavikāra cintāyāti.
161关于涅槃的总摄。在两种涅槃的表述中,第一种是含义不明确的共通概念;第二种是含义明确的特殊概念。‘寂灭烦恼故’称为沙门,即圣者。沙门的状态即是沙门性,即圣道。沙门性的果即是沙门果。‘超越世间、超克世间故’为出世间。‘于世间不被了知故为施设’,针对此义而说‘没有’等语。‘四道智’即四道智,如此依复合词而成为单数词,当成为句子时则变为复数,故说‘以四圣道智’。‘从那样的’即从类似圣道的。‘背离的’即背向的。‘犹如生盲者’即如生盲者对于月轮的非境域状态。‘它的’即涅槃的。其中,‘生盲者’在非境域句中为属格;‘它的’为状态句。‘任何’即任何已生起的事物。与‘无涅槃的成就’相连接。对于不明显的法,连努力也不存在,何况它的证得呢?这是意旨。‘以彼’即以努力。‘若无涅槃’即未获得以涅槃为所缘,这是所说的意思。‘未完成应作之事’即断烦恼之应作事未完成。‘因此’即由此。‘为了杀害’即为了杀害。‘努力着’即精勤着。在偈颂中:‘内结’即内在相续中的渴爱之结,被渴爱所缠缚。‘外结’即外在相续中的渴爱之结,被渴爱所缠缚。‘它的’即渴爱的。‘从所依’即从各个分别生起的自性。已般涅槃、正般涅槃、将般涅槃者,称为般涅槃者,因为‘t’词缀在三时中亦适用,如‘已见、已闻、已觉、已知’。‘应特别地了知’故为识。‘不可指示’故为无示。‘此无有边’故为无边。‘其功德光明从一切处生起’故为一切处光明。‘世尊所说’即在长部《坚固经》中所说。‘诸流’即大河或小河。‘进入’即流入。‘流’即雨云之流。在诸佛未出现时,即使一个众生也不能般涅槃,这是就诸佛出世劫中独觉佛亦出现而说的。然而在《譬喻》圣典中,即使在无佛空劫中,独觉佛的出现也是被认可的。或者,‘一个众生’应理解为声闻弟子。如此则与《譬喻》圣典不相违。‘成就’即完成、获得。针对‘其功德光明从一切处生起’之义,而说‘成就一切处光明’。‘如放光者’或更具光明者。‘于一切处生起、存在’故为一切处光明,针对此义而说‘或从一切处成为光明’,因此说‘非于某处无有’。‘即使如此存在时’即依所说方式虽为一种。‘以近行说’即以近行方式称呼。‘如所说’即在该经中又说了什么。‘令有’即有之导向,即渴爱。‘来世的’即死没之后应得的。两位漏尽者的无余依状态已被述说,这是连接。在此,‘无余依状态’指无余依涅槃。在有学中,处于阿罗汉道的有学,依烦恼有余依而说无余依状态。‘烦恼有余依’即称为烦恼的余依。同样,也有蕴有余依。在‘中般涅槃’等中,般涅槃是指烦恼般涅槃。俱分解脱等的词义将于第九品中说明。‘与烦恼灭尽一同灭尽’即在现在有的阿罗汉道刹那,与烦恼灭尽一同灭尽,达到不再生起的法性。同样,阿那含人的欲界结生蕴在阿那含道刹那,须陀洹人除了七有之外的其余欲界结生蕴在入流道刹那,并非与各自的烦恼灭尽一同灭尽。然而,现在蕴则与烦恼灭尽一同灭尽。成为蕴有余依后,漏尽者的现在蕴也持续到死时。为何持续?说‘持续至死’等。现在蕴的相续是法性所成,这是连接。‘成为果等流’即成为异熟果及等流果。‘因此一同’即与烦恼灭尽一同。‘然而因为’等。‘从周围束缚、遮止’即障碍,作障碍于寂静乐。烦恼的造作作用、业的造作作用、蕴的造作作用。与障碍共存故为有障碍。与行相共存故为有相。与渴爱导向共存故为有导向。‘从此’即从恶业、从恶趣之苦。‘任何’即任何法。‘能灭尽’即当有身见灭时,它们灭尽;当有身见未灭时,它们不灭尽。因此,有身见的灭尽,虽是无作用的法,却称为灭尽那些障碍。‘能灭尽’应视为于无作用中施设作用。‘有身见的灭尽即能灭尽那些障碍’,在此,二者的灭尽是同一的。虽如此,如‘无明灭故行灭’等,于无差别中施设差别。生起与转起为生起转起,彼为此之根,如此解析。以粗显的方式。‘杀者’即魔,意为杀戮之敌。烦恼魔等。‘魔于此处安置、存立’故为魔境。‘令死、令堕’故为死,即死本身。‘死于此处安置、存立’故为死境。当说‘彼中无相’时,在施设法中亦无称为生起转起之根的相。若如此,则彼与涅槃无差别,这是责难。为回避此,说‘因为彼’等。‘破坏’与‘完成’,为显明义理差别,于无作用中施设作用。于胜妙等差别中。‘此是诸佛的涅槃,为胜妙;此是独觉佛的涅槃,为中;此是佛弟子的涅槃,为劣’,并非如此差别,应如此连接。‘以种种方式安置心’故为有导向。‘安置’即于所缘中令倾向、趣向、朝向而安立,这是意思。同样,于导向与愿求中。义理上,二者是渴爱的异名。‘即使可获得’即即使可获得有之成就、财富成就。‘因能除渴故’即想要饮用、受用的欲望为渴,除遣、去除渴者为除渴。‘所觉乐’即感受之乐。‘贤友,那是何种?’在圣典文句中,‘那’即因此。‘因为此处无所觉’即因为此处无所觉,因此,在涅槃中,何为乐?如此连接。‘此处’即在此涅槃中。‘即此在此处’等中。‘即此’即正是此。因为此处无所觉,因此,正是此无所觉的状态,在此涅槃中为乐,如此连接。
161. Nibbānasaṅgahe. Dvīsu nibbānapadesu pathamapadaṃ aviññātatthaṃ sāmañña padaṃ. Dutīyaṃ viññā tatthaṃ visesapadaṃ. Kilese sametīti samaṇo. Ariyapuggalo. Samaṇassa bhāvo sāmaññaṃ. Ariyamaggo. Sāmaññassa phalāni sāmaññaphalāni. Lokato uttarati atikkamatīti lokuttaraṃ. Loke na paññāvīyatīti paññattīti imamatthaṃ sandhāya ‘‘nahī’’tiādimāha . Cattārimaggaññāṇāni catumaggaññāṇanti evaṃ samāsavasena ekavacanantaṃ padaṃ vākyaṃ patvā bahuvacanantaṃ hotītiāha ‘‘catūhi ariyamaggaññāṇehī’’ti. ‘‘Tādisamhā’’ti ariyamaggasadisamhā. ‘‘Vimukhānaṃ’’ti parammukhānaṃ. ‘‘Jaccandhānaṃ viyā’’ti jaccandhānaṃ candamaṇḍalassa avisayabhāvo viya. ‘‘Tassā’’ti nibbānassa. Tattha ‘‘jaccandhānaṃ’’ti avisayapade sāmipadaṃ. ‘‘Tassā’’ti bhāvapadaṃ. ‘‘Yaṃ kiñcī’’ti kiñciyaṃ atthajātaṃ. Assanibbānassa siddhatanti sambandho. Apākaṭassa dhammassa. Vāyāmopi nāma na atthi. Kuto tassa sacchikaraṇaṃ bhavissatīti adhippāyo. ‘‘Yenā’’ti vāyāmena. ‘‘Nibbānena vinā’’ti nibbānārammaṇaṃ alabhitvāti vuttaṃ hoti. ‘‘Akiccasiddhiṃ’’ti kilesappahāna kiccassa asiddhiṃ. ‘‘Tato’’ti tasmā. ‘‘Vadhāyā’’ti vadhituṃ. ‘‘Parisakkantā’’ti vāyamantā. Gāthāyaṃ. ‘‘Antojaṭā’’ti ajjhattasantāne taṇhājaṭā, taṇhāvinaddhā. ‘‘Bahijaṭā’’ti bahiddhāsantāne taṇhājaṭā, taṇhāvinaddhā. ‘‘Tassā’’ti taṇhāya. ‘‘Vatthuto’’ti visuṃvisuṃ jātasarūpato. Parinibbāyiṃsu, parinibbāyanti, parinibbāyissantīti parinibbutā. Takārapaccayassa kālattayepi pavattanato. Yathā diṭṭhā, sutā, mutā, viññātā,ti. Visiṭṭhaṃ katvā jānitabbanti viññāṇaṃ. Na nidassitabbanti anidassanaṃ. Natthi anto etassāti anantaṃ. Sabbato pavattā guṇappabhā etassāti sabbatopabhaṃ. ‘‘Bhagavatā vuttaṃ’’ti dīghanikāye kevaṭṭasutte vuttaṃ. ‘‘Savantiyo’’ti mahānadiyo vā kunnadiyo vā. ‘‘Appentī’’ti pavisanti. ‘‘Dhārāti’’ meghavuṭṭhidhārā. Buddhesu anuppajjantesu ekasattopi parinibbātuṃ na sakkotīti idaṃ buddhuppādakappe eva pacceka sambuddhāpi uppajjantīti katvā vuttaṃ. Apadāna pāḷiyaṃ pana buddhasuññakappepi paccekasambuddhānaṃ uppatti āgatā eva. ‘‘Ekasattopī’’ti vā sāvakasatto gahetabbo. Evañhi sati apadānapāḷiyā avirodho hoti. ‘‘Ārādhentī’’ti sādhenti paṭilabhanti. Sabbato pavattā guṇappabhā etassāti atthaṃ sandhāya ‘‘sabbatopabhā sampannaṃ’’ti vuttaṃ. ‘‘Joti vanta tarovā’’ti obhāsavantataro vā. Sabbattha pabhavati saṃvijjatīti sabbatopabhanti imamatthaṃ sandhāya sabbato vā pabhutameva hotīti vuttaṃ. Tenāha ‘‘na katthaci natthī’’ti. ‘‘Evaṃsante pī’’ti evaṃ vuttanayena ekavidhe santepi. ‘‘Upacarituṃ’’ti upacāravasena voharituṃ. ‘‘Yathāhā’’ti tasmiṃ yevasutte puna kiṃ āha. Bhavaṃ netīti bhavanetti. Bhavataṇhā eva. ‘‘Samparāyikā’’ti cutianantare pattabbā. Dvinnaṃ khīṇāsavānaṃ anupādisesatā vuttāti sambandho. Ettha ‘‘anupādisesatā’’ti anupādisesanibbānaṃ vuccati. Sekkhesu arahattamaggaṭṭhassa sekkhassa kilesupādisesa vasena anupādisesatā vuttā. ‘‘Kilesupādiseso’’ti ca kilesa saṅkhāto upādiseso. Tathā khandhupādisesopi. Antarāparinibbāyītiādīsu parinibbānaṃ nāma kilesaparinibbānaṃ vuttaṃ. Ubhato bhāga vimuttādīnaṃ padattho navamaparicchede āgamissati. ‘‘Kilesakkhayena saheva khiyyantī’’ti paccuppannabhave arahattamaggakkhaṇe kilesakkhayena saddhiṃ eva khiyyanti. Anuppāda dhammataṃ gacchanti. Tathā anāgāmi puggalassa kāmapaṭisandhikkhandhāpi anāgāmimaggakkhaṇe, sotāpannassa sattabhaveṭhapetvā avasesa kāmapaṭisandhikkhandhā sotāpatti maggakkhaṇe taṃ taṃ kilesakkhaye na saheva khiyyantīti. Paccuppannakkhandhā pana kilesakkhayena sahakhiyyanti. Khandhupādisesā nāma hutvā yāvamaraṇakālā khīṇāsavānampi pavattanti. Kasmā pavattantīti āha ‘‘yāvacutiyā pavattamānaṃ’’tiādiṃ. Paccuppannakkhandhasantānaṃ pana dhammatāsiddhanti sambandho. ‘‘Phalanissandabhūtaṃ’’ti vipākaphalabhūtañca nissandaphalabhūtañca hutvā. ‘‘Tenasahevā’’ti kilesakkhayena saheva. ‘‘Yasmāpanā’’tiādīsu. Parisamantato bundhanti nīvārenti, santisukhassa antarāyaṃ karontīti palibodhā. Kilesābhisaṅkharaṇa kiccāni, kammābhisaṅkharaṇakiccāni, khandhābhisaṅkharaṇa kiccāni ca. Palibodhehi saha vattantīti sapalibodhā. Saṅkhāra nimittehi saha vattantīti sanimittā. Taṇhāpaṇidhīhi saha vattantīti sapaṇihitā .‘‘Tato’’ti pāpakammato, apāyadukkhato ca. ‘‘Kocī’’ti kocidhammo. ‘‘Nirodhetuṃ sakkotī’’ti sakkāyadiṭṭhiyā niruddhāya te nirujjhanti. Aniruddhāya nanirujjhanti. Tasmā sakkāyadiṭṭhi nirodho nibyāpāradhammopi samāno te palibodhe nirodheti nāma. ‘‘Nirodhetuṃ sakkotī’’ti ca abyāpāre byāpāraparikappanāti daṭṭhabbaṃ. Sakkāyadiṭṭhinirodhoyeva te palibodhe nirodhetuṃ sakkotīti ettha dvinnampi nirodho ekoyeva. Evaṃ santepi avijjā nirodhā saṅkhāra nirodhotiādīsu viya abhede bhedaparikappanā hotīti. Uppādo ca pavatto ca uppādappavattā. Te mūlaṃ yassāti viggaho. Yena oḷārikākārena. Mārentīti mārā. Vadhakapaccatthikāti vuttaṃ hoti. Kilesamārādayo. Mārā dahanti tiṭṭhanti etesūti māradheyyā. Māreti cāveti cāti maccu. Maraṇameva. Maccudahati tiṭṭhati etesūti maccudheyyā. ‘‘Natthi tasmiṃ nimittaṃ’’ti vutte paññattidhammesupi uppādappavattamūlaṃ nimittaṃ nāma natthi. Evaṃsati, tehi nibbānassa aviseso āpajjatīti codanā. Taṃ pariharanto ‘‘tañhī’’tiādimāha. Viddhaṃsetvāti ca sādhentanti ca atthavisesa pākaṭatthāya abyāpāre byāpāra parikappanā eva. Paṇītādibhede. Idaṃ buddhānaṃ nibbānaṃ paṇītaṃ. Idaṃ paccekabuddhānaṃ nibbānaṃ majjhimaṃ. Idaṃ buddhasāvakānaṃ nibbānaṃ hīnanti bhinnaṃ na hotīti yojetabbaṃ. Nānappakārena cittaṃ nidheti etenāti paṇihitaṃ. ‘‘Nidhetī’’ti ārammaṇesu ninnaṃ poṇaṃ pabbhāraṃ katvā ṭhapetīti attho. Tathā paṇidhānapaṇidhīsu. Atthato ekaṃ āsātaṇhāya nāmaṃ. ‘‘Labbhamānāpī’’ti bhavasampatti bhogasampattiyo labbhamānāpi. ‘‘Pipāsavinaya dhammattā’’ti pātuṃ paribhuñjituṃ icchā pipāsā. Pipāsaṃ vineti vigametīti pipāsavinayo. ‘‘Vedayitasukhaṃ’’ti vedanāsukhaṃ. ‘‘Katamaṃ taṃ āvuso’’ti pāḷipāṭhe ‘‘taṃ’’ti tasmā. ‘‘Yadettha vedayitaṃ natthī’’ti yasmā ettha vedayitaṃ natthi. Tasmā nibbāne sukhaṃ nāma katamanti yojanā. ‘‘Etthā’’ti etasmiṃ nibbāne. ‘‘Etadevetthā’’tiādimhi. ‘‘Eta devā’’ti esoeva. Yasmā ettha vedayitaṃ natthi. Tasmā eso vedayitassa natthibhāvo eva etthanibbāne sukhanti yojanā.
“在此”等句中,文意应如此关联:“此谴责、此灭尽存在。”然而有些人说,那仅仅是谴责与灭尽的行为,并非涅槃,只是“无有”的施设。为遮破此说,故言“非善”等。“施设相”即施设自性。圣典文句中,“精勤”即令精进坚固。由此令自身已精勤者,即“已精勤者”。“已精勤”指已努力精勤,安住于不退转的状态。也有解释为“已派遣”。“以身”指名身。随渴爱之力而转者,即“渴爱所缚者”。“于他们”指于他们论中。为澄清“在那灭尽、寂止的单纯事实上,并无无量功德”的论调,而说“涅槃的”等。“依对治而成就”一句,意在显示唯有见到有为法中的大过患,才能于其灭尽中见到大功德与利益。然而,对于那些不知如上所说之灭尽为胜义涅槃者,则无可言说。由于功德句如此甚深,他们便认为那仅仅是灭尽、寂止的事实,不能成为无量功德的所依。如今说“涅槃是至上乐”,为澄清“那仅仅是灭尽、寂止的事实,如何能称为至上乐”的论调,故说“寂灭乐”等。在“有,诸比丘”的经文中,“若此无有”指若此无生者不存在、非实有。“于此则无”即对此则无。为显示现前存在的五
‘‘Ettha cā’’tiādīsu. Yadetaṃ khiyyanaṃ nirujjhanaṃ atthīti sambandho. Keci pana taṃkhiyyana nirujjhana kriyāmattaṃ nibbānaṃ na hoti. Abhāva paññattimattaṃ hotīti vadanti. Taṃ paṭisedhento ‘‘na hitaṃ’’tiādimāha. ‘‘Paññattirūpaṃ’’ti paññattisabhāvo. Pāḷipāṭhe. ‘‘Padahatī’’ti vīriyaṃ daḷhaṃ karoti. Pahito attā anenāti pahitatto. ‘‘Pahito’’ti padahito. Anivattabhāve ṭhapito. Pesitotipi vaṇṇenti. ‘‘Kāyenā’’ti nāmakāyena. Taṇhāvase vattantīti taṇhāvasikā. ‘‘Tesaṃ pī’’ti tesaṃ vādepi. Tasmiṃ khaya nirodhamatte anantaguṇā nāma natthīti imaṃ vādaṃ visodhetuṃ ‘‘nibbānassa cā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Paṭipakkhavasena sijjhantī’’ti etena vaṭṭadhammesu mahantaṃ ādīnavaṃ passantā eva tesaṃ nirodhe mahantaṃ guṇānisaṃsaṃ passantīti dīpeti. Ye pana yathāvuttaṃ khayanirodhaṃ paramatthanibbānanti na jānanti, tesaṃ vattabbameva natthi. Evaṃ guṇapadānaṃ gambhīrattā taṃkhayanirodhamattaṃ anantaguṇānaṃ vatthu na hotīti maññanti. Idāni nibbānaṃ paramaṃ sukhanti vuttaṃ. Kathaṃ taṃ khayanirodhamattaṃ paramasukhaṃ nāma bhaveyyāti imaṃ vādaṃ visodhetuṃ ‘‘santisukhañcanāmā’’tiādi vuttaṃ. Atthibhikkhaveti sutte. ‘‘Nocetaṃ abhavissā’’ti etaṃ ajātaṃ noce santaṃ vijjamānaṃ na bhaveyya. ‘‘Nayimassā’’ti na imassa. Paccakkhabhūtaṃ khandhapañcakaṃ dassento ‘‘imassā’’ti vadati. Nissakkatthe ca sāmivacanaṃ. Imasmā jātā bhūtā katā saṅkhatā sattānaṃ nissaraṇaṃ nāma na paññāyeyyāti yojanā. Paratthapi esanayo. Esanayo sabbesūtiādīsu. Duccarita dhammā nāma paccaye sati, jāyanti. Asati, na jāyantīti evaṃ jātaṃ viya ajātampi tesaṃ atthi. Yadi ca ajātaṃ nāma natthi. Jātameva atthi. Evaṃsati, attani duccaritānaṃ ajātatthāya sammāpaṭipajjantānaṃpi sabbe duccarita dhammā attani jātāyeva siyuṃ, no ajātā. Kasmā, ajātassa nāma natthitāyātiādinā yojetabbaṃ.
“至此”,即依“有,诸比丘,无生”等圣典文句。一切诸行于此寂灭、平息,故称“一切行寂止”。一切依着于此为圣者们所舍离,故称“一切依着舍离”。“正被证得”指以寂静相之智而正被证得。“已寻求”之后,为表明寻求作用的究竟之义,而说“已证得”。
‘‘Ettāvatā’’ti , atthi bhikkhave ajātaṃtiādinā pāḷivacanena. Sabbesaṅkhārā samanti vūpasamanti etthāti sabbasaṅkhāra samatho. Sabbe upadhayo ettha nissajjanti ariyājanāti sabbupadhinissaggo. ‘‘Upalabbhamāno’’ti santilakkhaṇena ñāṇena upalabbhamāno. ‘‘Esiṃsū’’ti katvā esanakiccassa sikhāpattaṃ atthaṃ dassetuṃ ‘‘adhigacchiṃsū’’ti vuttaṃ.