二、心所摄阐明之复注
2. Cetasikasaṅgahaanudīpanā
6868. 如是,完成对心之摄的阐明后,为阐明心所之摄,首先为了显示前后关联、起始偈颂的意趣与关系,而开始说“如此”等语。在“已随至”等句中,即“心、心所、色、涅槃——于如此一切处”,这样的次第已被说出,是依此随至的次第。这也是因的特相。意思是:因为心之摄之后,紧随的心所之摄已然随至,故现在进行此摄,以此作为表明。四种相应之相是“同生、同灭、同所缘、同依处”。“与心相应”,即系属于心,意思是依于心,于各自的作用中发起努力。“或与心相应”,即与心相应,意为与心一同成为一体。“自性显示”,即数目自性的显示。所谓“已成句”,是由自然因缘成就的句。“从前际”,即从一个有为法的第一部分。问:“上升之句”是什么?答:“自性显现”。因为在界论中说“生起、显现”,所以称“即称为生”。“自性灭”,即自性显现之有的灭、消失。“如此,于他处亦”,即于其他一处所缘、一依处等句中也是如此。“即使一心也有多个”:眼识见色时,并非只见到一个色,而是把许多这样的色合在一起而见。耳识等也是如此。而且,在圣典中说:“缘于眼与色而生起眼识……”
68. Evaṃ citta saṅgahassa dīpaniṃ katvā cetasika saṅgahassa dīpaniṃ karonto pathamaṃ pubbāparānu sandhiñca ādigāthāya payojana sambandhañca dassetuṃ ‘‘evaṃ’’tiādi māraddho. Tattha ‘‘anupatta’’ntiādimhi cittaṃ cetasikaṃ rūpaṃ, nibbānamitisabbathāti evaṃ anukkamo vutto. Tena anukkamena anupattaṃ. Hetu visesanañcetaṃ. Yasmā cittasaṅgahānantaraṃ cetasika saṅgaho anupatto, tasmā idāni taṃ saṅgahaṃ karotīti dīpeti. Cattāri sampayoga lakkhaṇāni ‘ekuppādatā, eka nirodhatā, ekā rammaṇatā, eka vatthukatā,ti. ‘‘Cetasi yuttā’’ti cittasmiṃ niyuttā. Cittaṃ nissāya attano attano kiccesu ussukkaṃ āpannāti attho. ‘‘Cetasā vāyuttā’’ti cittena vā sampayuttā. Cittena saha ekībhāvaṃ gatāti attho. ‘‘Sarūpadassana’’nti saṅkhyāsarūpadassanaṃ. Siddhapadaṃ nāma pakati paccayehi nipphanna padaṃ. ‘‘Pubbantato’’ti ekassasaṅkhata dhammassa pathama bhāgato. Uddhaṃ pajjanaṃ nāma katamanti āha ‘‘sarūpato pātubhavana’’nti. Dhātu pāṭhesu-janipātubhāve-ti vuttattā āha ‘‘jātīti vuttaṃ hotī’’ti. ‘‘Sarūpa vināso’’ti sarūpato pātubhavantassa bhāvassa vināso antaradhānaṃ. ‘‘Evaṃ parattha pī’’ti parasmiṃ ekālambaṇavatthukādipadepi. ‘‘Eka cittassapi bahudevā’’ti cakkhu viññāṇaṃ rūpaṃ passantaṃ ekameva rūpaṃ passatīti natthi. Anekāni evarūpāni ekato katvā passati. Sotaviññāṇādīsupi eseva nayo. Evañca katvā pāḷiyaṃ. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhu viññāṇaṃ. Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇantiādinā vatthudvāresu ekavacanaṃ vatvā ārammaṇesu bahuvacanaṃ katanti. ‘‘Ekattaṃ upanetvā’’ti cakkhu viññāṇe bahūnipi rūpārammaṇāni rūpatā samaññena ekībhāvaṃ katvā ekaṃ ārammaṇantveva vuttanti adhippāyo. Saddārammaṇādīsupi eseva nayo. Taṃ na sundaraṃ. Kasmā. Attha visesassa aviññāpanato. Kopanāyaṃ attha visesoti . Yācittassa jāti, sāyeva phassādīnantiādiko attho. Tenāha ‘‘atha kho’’tiādiṃ. Adhippetā ekuppādatā. Esa nayo eka nirodhatādīsu. ‘‘Mūlaṭīkāya’’nti rūpakaṇḍamūlaṭīkāyaṃ. ‘‘Sahevā’’ti ekato eva. ‘‘Uppādādippavattito’’ti uppādassa ca jīraṇassa ca nirodhassa ca pavattito. ‘‘Uppādādayo’’ti uppāda jīraṇa nirodhā. Jātijarāmaraṇānīti vuttaṃ hoti. ‘‘Cetasikāmatā’’ti cetasikā iti viññātā. ‘‘Bhāvappadhānaṃ’’ti ekuppāda bhāvo ekuppādoti vutto. Tathā eka nirodhādīsu. Yathā idaṃpi saṅgheratanaṃ paṇīta-ntiādīsu ayaṃ ratana bhāvo paṇītoti hettha attho. ‘‘Ye’’ti ye dhammā. ‘‘Sahajāta paccayuppanna rūpāni pī’’ti sahajātapaccayato uppannāni rūpānipi. Cetasikāni nāma siyunti sambandho. ‘‘Tadā yatta vuttitāyā’’ti cittāyattavuttiyāya. ‘‘Cetoyuttānī’’ti hetu visesanaṃ. Tadeva hetumanta visesananti ca hetu anto nītavisesananti ca hetu anto gadhavisesananti ca vadanti. ‘‘Tesa’’nti cittassa sahajātapaccayuppannarūpānaṃ. ‘‘Nānubhontī’’ti napāpuṇanti. ‘‘Na hi sakkā jānituṃ’’ti etena bhūtakathana visesanāni etānīti dīpeti. Bhūtakathanaṃpi samānaṃ vatticchāvasena byavacchedakaṃpi sambhavati. ‘‘Vayopaññāyatī’’ti vināso pakāsati. ‘‘Ṭhitāyā’’ti tiṭṭha mānāya vedanāya. Añño pakāro aññathā. Aññathā bhāvo aññathattaṃ. Jarāvasena pariṇāmoti vuttaṃ hoti. Yo pathavīdhātuyā uppādo, yā ṭhiti, yā abhinibbatti, yo pātubhāvo. Eso dukkhassa uppādo, esā rogānaṃ ṭhiti, eso jarāmaraṇassa pātubhāvoti yojanā. ‘‘Itarathā’’ti ito aññathā gahite satīti attho. Ekasmiṃ rūpārūpakalāpe nānā dhammānaṃ vasena bahūsu uppādesu ca nirodhesu ca gahitesūti vuttaṃ hoti. ‘‘Vikārarūpānaṃ’’ti viññatti dvaya lahutādittayānaṃ. Sabbānipi upādārūpāni catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pavattattā mahābhūta gaṇanāya cattāri cattāri siyuṃti iminā adhippāyena ‘‘sabbesampi vā’’tiādivuttaṃ. Sabbesampi vā cakkhādīnaṃ upādārūpānaṃ ekekasmiṃ kalāpe bahubhāvo vattabbo siyāti yojanā. Kasmā bahubhāvo vattabboti āha ‘‘catunnaṃ mahābhūtāna’’ntiādiṃ.
若如此,在一心生起时,轻性等也应当各各唯一,那又为何要两两成对而说呢?回答:“身轻性、心轻性等”。“未留意此义”即未曾如此思择此决断之义,这是它的意旨。在《Vibhāvanī》的读本中,“随心而转者”意即:随此心一同生起后,便与彼心一同灭去,所以称为随转于心。“随至”即心所的随至。“先生起已”即先与一心一同生起已,这是它的意旨。“于心之灭尽刹那”即于其他等无间心之灭尽刹那。同样地,色法的随至不可被遮止,这是连接。“随至”即心所的随至。“足以戏论”即如《阿毗达摩受三法复注》中所说,过于详细便无意义,这是它的意思。“无意义”即在《Vibhāvanī》中,戏论正是无意义的,这是它的意旨。
Yadi evaṃ, ekasmiṃ cittuppāde lahutādīnipi ekekāni eva siyuṃ, atha kimatthaṃ dve dve katvā vuttānīti āha ‘‘kāyalahutā citta lahutādayopanā’’tiādiṃ. ‘‘Imamatthaṃ asallakkhetvā’’ti īdisaṃ vinicchayattaṃ acintetvāti adhippāyo. Vibhāvanipāṭhe ‘‘cittānuparivattino’’ti etena cittena uppajjitvā teneva cittena sahanirujjhanavasena cittaṃ anuparivattissa. ‘‘Pasaṅgā’’ti cetasikatā pasaṅgo. ‘‘Puretaramuppajjitvā’’ti puretaraṃ ekena cittena saha uppajjitvāti adhippāyo. ‘‘Cittassabhaṅgakkhaṇe’’ti aññassa sattara sama cittassa bhaṅgakkhaṇe. Tathā rūpadhammānaṃ pasaṅgo na sakkā nīvāretuṃ tiyojanā. ‘‘Pasaṅgo’’ti cetasikatā pasaṅgo. ‘‘Alamati papañcenā’’ti abhidhamme vedanāttikeṭīkāsu viya ati vitthārena niratthakaṃ hotīti attho. ‘‘Niratthakaṃ’’ti vibhāvaniyaṃ papañco niratthako evāti adhippāyo.
6969. 关于“触”一词的含义。“Phusatī(触)”即触及所缘,撞击。此撞击并非像无嗔害者对所缘的排斥(阻碍),而犹如蜜蜂在莲花花瓣上摄取花蜜,仅停留在觉知(味道)上,为了所缘味的显现,如理地结合(摄受)所缘,为了说明此义,故说“此处的触”等。“Āhaccā(带来)”即触及后达成、完成。“Upahaccā(轻敲)”亦是它的同义词。此义如何明显?他说“yato(由何)”等。其中,“yato”即由何因。“Tadanubhavantī(体验它)”即体验那所缘之味,受生起,见到受的生起,所缘的触及在智中便得明显,此为其意。此触以触及为相,以撞击为味(作用),以集合为现起,以趣入所缘为足处。其中,集合名为三门的三门所缘识的会合、相遇、结合。故说:缘眼与色生起眼识,三者的会合是触等。“以撞击为味”即在所缘上确切执行撞击的作用。正因为撞击的作用,三者的集合才在法思智面前现起、显现,故为“以集合为现起”。或者,现起被称为paññāṇa(智/显现),如“旗帜之智”中的paññāṇa。集合之行为是现起,拥有此者,即以集合为现起。或者以受为现起。如烟之于火。拥有受之果为现起,此为词义分判。在《清净道论》中,则质问“为何此处先说触?”而展示了大注释的说法:因为心最初倾注于所缘。心最初倾注于所缘而触,触及所缘故生起。因此先说。被触故受,被触故想,被触故思。故说:“诸比丘,被触故受,被触故想,被触故思。”然而此名为触者,犹如触及楼阁的柱子,是其余材料的强力缘。同样,它是俱生相应诸法的强力缘。因此先说。但摄阿毗达摩者认为此理由不成立,因为在一刹那生起的诸法中,不能说“此先生起,此后生起”。即使在强力缘的状态下,也看不到触为原因,如此反驳了该主张后,说这仅是依教说之序先说触。其中,“依教说之序”即仅依教说的次第,再无其他原因。在这两种主张中,大注释的主张才是恰当的。因为那里说“心最初倾注故”,此中“最初倾注”是因作用为主而说,并非脱离其余心所而单独先生起。犹如“诸比丘,凡是不善、属不善、顺不善的诸法,皆以意为先导,意对此诸法最先生起”此经中,因作用为主而说“意对此诸法最先生起”,并非脱离一切心所而单独先生起,应作如是观。即使在强力缘的状态下,触的原因也是可见的。因为说“以触为因,以触为缘,说受蕴;以触为因,以触为缘,说想蕴;以触为因,以触为缘,说行蕴”。因此,应知因为一切心所法皆以触为主,且触为强力缘,故先说触。在此,心以觉知所缘之义,为触等一切心所法的先导、主导、最胜;而触以撞击所缘之义,为一切心所法的先导、主导、最胜,此为二者之差别。此处,质问者以为“触及”仅是有碍色法的作用,故以“nanu(岂非)”等质问。“nanu”即质问、说明。“无碍本性”是因的特指。“kiñci(某物)”即某事物。而此触。“心之变易状态”即动摇、震动、僵硬、厌恶、恐惧、战栗、昏昧等日常的变易病患。“受之特殊生起”即缘乐受之触生乐受,缘苦受之触生苦受等理则,成就随顺触之特性的受之特殊生起。在此,触及有二种:色触及名触。其中,色触是触界的作用;名触有二种:触及与智触及。其中,智触及即智之通达。然而,获得禅那、道、果、涅槃也称为触及。如“智者触及涅槃,无上安稳”、“我触及出离乐,非俗人所依”等。这可能是比喻,针对任何钝慧者之意。“Ida(此)”是吐唾之声。然而,借由极明显之触的指示,来分别不明显的触,是恰当的。故他说“然而,由极明显者”等。
69. Phassavacanatthe. ‘‘Phusatī’’ti ārammaṇaṃ āhanati, saṅghaṭṭeti. Tañca saṅghaṭṭa naṃ nadosapaṭighassa viya ārammaṇassa vibādhanaṃ hoti, atha kho bhamarassa paduma pupphesu pupphara saggahaṇaṃ viya vijānana matte aṭhatvā ārammaṇa rasapātubhāvatthaṃ yathārammaṇaṃ saṃhanana mevāti dassetuṃ ‘‘phusanañcetthā’’tiādimāha. ‘‘Āhaccā’’ti āhanitvā sampāpuṇitvā. ‘‘Upahaccā’’ti tasseva vevacanaṃ. Ayamattho kathaṃ pākaṭoti āha ‘‘yato’’tiādiṃ. Tattha ‘‘yato’’ti yaṃ kāraṇā. ‘‘Tadanubhavantī’’ti taṃ ārammaṇa rasaṃ anubhavantī, vedanā pātubhavati, vedanā pātubhāvaṃ disvā ārammaṇapphusanaṃ ñāṇe pākaṭaṃ hotīti adhippāyo. Svāyaṃ phusana lakkhaṇo, saṅghaṭṭanaraso, sannipātapaccupaṭṭhāno, āpātā gatavisaya padaṭṭhāno. Tattha sannipāto nāma tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ dvārā rammaṇa viññāṇānaṃ saṅgati samāgamo samodhānaṃ. Tathāhi vuttaṃ. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhu viññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso tiādi. ‘‘Saṅghaṭṭanaraso’’ti ārammaṇe sammadeva ghaṭṭana kicco. Saṅghaṭṭana kiccattā eva tiṇṇaṃ sannipāto hutvā dhamma cintāñāṇassa paṭimukhaṃ upaṭṭhāti pakāsatīti. ‘‘Sannipāta paccupaṭṭhāno’’. Paccupaṭṭhānanti vā paññāṇaṃ vuccati dhajorathassa paññāṇanti ettha viya. Sannipātākāro paccupaṭṭhānaṃ yassāti sannipātapaccupaṭṭhāno. Vedanāpaccu paṭṭhāno vā. Dhūmoviya aggissa. Vedanāphalaṃ paccupaṭṭhānaṃ yassāti viggaho. Aṭṭhasāliniyaṃ pana kasmā panettha phasso pathamaṃ vutto tipucchitvā mahāaṭṭhakathā vādotāva dassito. Cittassa pathamābhinipātattā. Ārammaṇasmiñhi cittassa pathamābhinipāto hutvā phasso ārammaṇaṃ phusamāno uppajjati. Tasmā pathamaṃ vutto. Phassena phussitvā vedanāya vedayati. Saññāya sañjānāti. Cetanāya cetati. Tena vuttaṃ phuṭṭho bhikkhave vedeti, phuṭṭho sañjānāti, phuṭṭho cetetīti. Api ca ayaṃ phasso nāma yathāpāsādaṃ patvā thambho nāma sesadabba sambhārānaṃ balavapaccayo. Evameva sahajāta sampayutta dhammānaṃ balava paccayo hoti. Tasmā pathamaṃ vuttoti. Saṅgahakārena pana idaṃ pana akāraṇaṃ, ekakkhaṇasmiñhi uppanna dhammānaṃ ayaṃ pathamaṃ uppanno ayaṃ pacchāti idaṃ vattuṃ na labbhā. Balavapaccayabhāvepi phassassakāraṇaṃ na dissatīti evaṃ taṃ vādaṃ paṭikkhipetvā idaṃ vuttaṃ desanā vāreneva phasso pathamaṃ vuttoti. Tattha ‘‘desanāvāre nevā’’ti desanakkameneva, tato aññaṃ kāraṇaṃ natthīti adhippāyo. Tesu pana dvīsu vādesu mahāaṭṭhakathā vādo eva yutto. Yañhi tattha vuttaṃ cittassa pathamābhinipāto hutvāti. Tattha pathamābhinipātoti idaṃ kiccappadhānattā vuttaṃ. Na panaññehi cetasikehi vinā visuṃ pathamaṃ uppannattā. Yathā taṃ ye keci bhikkhave dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā. Sabbe te manopubbaṅgamā, mano tesaṃ dhammānaṃ pathamaṃ uppajjatīti imasmiṃ sutte kiccappadhānattā mano tesaṃ dhammānaṃ pathamaṃ uppajjatīti vuttaṃ. Na pana sabbacetasikehi vinā visuṃ pathamaṃ uppannattāti daṭṭhabbaṃ. Balavapaccaya bhāvepi phassassakāraṇaṃ dissatiyeva. Phassohetu phasso paccayo vedanākkhandhassa paññā panāya. Phasso hetu phasso paccayo saññākkhandhassa paññā nāya . Phasso hetu phasso paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāyāti hi vuttaṃ. Tasmā sabbesaṃ cetasikānaṃ dhammānaṃ phassappadhānattā eva phassa balavapaccayattā eva ca phasso pathamaṃ vuttoti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca cittaṃ ārammaṇa vijānanaṭṭhena phassādīnaṃ sabbacetasika dhammānaṃ pubbaṅgamaṃ hoti, padhānaṃ, jeṭṭhakaṃ. Phasso pana ārammaṇa saṅghaṭṭanaṭṭhena sabbesaṃ cetasika dhammānaṃ pubbaṅgamo hoti, padhāno, jeṭṭhakoti ayaṃ dvinnaṃ visesoti. Ettha codako phusanaṃ nāma sappaṭigharūpānaṃ eva kiccanti maññamāno ‘‘nanucā’’tiādinā codeti. ‘‘Nanucā’’ti codedhīti dīpeti. ‘‘Appaṭighasabhāvā’’ti hetuvisesanaṃ. ‘‘Kiñcī’’ti kiñcivatthuṃ. Ayaṃ pana phasso. ‘‘Cittassa vikārā pattiṃ’’ti calana kampana thambhana jeguccha bhaya tāsa chambhitattā divasena vikārā pajjanaṃ. ‘‘Vedanā visesuppattiṃ’’ti sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca sukhavedanā, dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca dukkha vedanātiādinā nayena phassa visesānurūpaṃ vedanā visesuppattiṃ sādheti. Ettha ca phusanaṃ nāma duvidhaṃ rūpapphusanaṃ, nāmapphusana, nti. Tattha rūpapphusanaṃ nāma phoṭṭhabba dhātūnaṃ kiccaṃ. Nāmapphusanaṃ duvidhaṃ phassapphusanaṃ, ñāṇapphusana, nti. Tattha ñāṇapphusanaṃ nāma ñāṇappaṭivedho. Api ca jhānamagga phala nibbānānaṃ paṭilābhopi phusananti vuccati. Phusanti dhīrā nibbānaṃ. Yogakkhemaṃ anuttaraṃ. Phusāmi nekkhamaṃ sukhaṃ. Aputhujjana sevitanti-ādīsu. Idaṃ upamā mattaṃ siyā, kassaci manda paññassāti adhippāyo. ‘‘Ida’’nti kheḷuppāda vacanaṃ. Viññussa pana atipākaṭa phassa nidassanena appākaṭa phassa vibhāvanaṃ yuttameva. Tenāha ‘‘atipākaṭāya panā’’tiādiṃ.
7070. 关于“受”一词的含义。“具彼者”即受,或具有彼受的人。“乐”即善味。“苦”即不善味。“感受什么”即感受何者。“也感受乐”即感受乐受。或者,“感受何等”即如何感受。“也感受乐”即成为乐而感受,意为以乐的状态去感受;其余词句也是同样的道理。“从事其他作用”即忙于其他作用。主宰的状态就是主宰性,即根的作用。“如是作已”是表示获得功德的词。国王应得的食物即是王食。“如厨师”即如同国王的厨师。其中,厨师在烹调国王的食物时,为了知道味道,取少许放于舌尖上品尝。他不能随心所欲地吃;国王才能随心所欲地吃。受就如国王,其余心所法则如厨师。
70. Vedanāvacanatthe. ‘‘Taṃsamaṅgīpuggalānaṃ vā’’ti vedanā samaṅgīpuggalānaṃ vā. ‘‘Sātaṃ vā’’ti sādhurasaṃ vā. ‘‘Assātaṃ vā’’ti asādhurasaṃ vā. ‘‘Kiṃ vedayatī’’ti katamaṃ vedayati. ‘‘Sukhampi vedayatī’’ti sukhampi vedanaṃ vedayati. Athavā ‘‘kiñcavedayatī’’ti kathañcavedayati. ‘‘Sukhampi vedayatī’’ti sukhaṃ hutvāpi vedayati. Sukha bhāvena vedayatīti vuttaṃ hoti. Evaṃ sesapadesupi. ‘‘Kiccantarabyāvaṭā’’ti aññakiccabyāvaṭā. Adhipati bhāvo ādhipaccaṃ. Indriya kiccaṃ. ‘‘Evañca katvā’’ti laddhaguṇavacanaṃ. Rājāraha bhojanaṃ rājaggabhojanaṃ. ‘‘Sūdasadisatā’’ti raññobhattakārasadisatā. Tattha sūdo raññobhattaṃ pacanto rasajānanatthaṃ thokaṃ gahetvā jivhagge ṭhapetvā rasaṃ vīmaṃsati. Yathicchitaṃ pana bhuñjituṃ anissaro. Rājā eva yathicchitaṃ bhuñjituṃ issaro. Rājā viya vedanā. Sūdo viya sesacetasika dhammā.
7171. 关于想(saññā)的词义。“想(sañjānāti)”即清楚地知道。所谓清楚地知道,并非像识(viññāṇa)那样作种种了别,也非像慧(paññā)那样作如实知见。而是无论真实或不真实,凡由六识所了别,或由慧所通达的种种对象,在其后都能令不忘失,故说“为再次了知而作标记(saññāṇaṃ karoti)”。此处“标记(saññāṇaṃ)”即作相(nimitta)。其意趣是:即使投生他界,化生有情也能成就不忘失。他们能了知自己前生。胎生者中也有能了知前生者,被称为宿命通者(jātissara puggala)。此处“不忘失(appamuṭṭhabhāva)”即不灭没。邪执之想(micchābhinivesa saññā)即于无常等而起“常”等之想。“令觉(bodhetu)”即令其觉悟。“也说如木匠(dārutacchaka)”,木匠即木工。他在木料上作标记。在经过刨、砍的木料上作标记后,放置一边。之后观察那些标记,便将木料用于工作。“如盲人摸象(hatthidassaka andha)”,
71. Saññāvacanatthe. ‘‘Sañjānātī’’ti suṭṭhu jānāti. Suṭṭhujānanañca nāma na viññāṇassa viya vividhajānanaṃ hoti. Na ca paññāya viya yathābhūtajānanaṃ hoti. Atha kho bhūtaṃ vā hotu, abhūtaṃ vā. Yaṃ yaṃ cha hi viññāṇehi vijānāti, paññāya vā pajānāti. Tassa tassa pacchā appamussakaraṇa mevāti vuttaṃ ‘‘punajānanatthaṃ saññāṇaṃ karotī’’ti. Tattha ‘‘saññāṇa’’nti nimitta karaṇaṃ. Bhavantaraṃ patvāpi appamuṭṭhabhāvaṃ sādheti opapātika puggalānanti adhippāyo. Tehi purimaṃ attano bhavaṃ jānanti. Gabbhaseyyakāpi keci purimaṃ bhavaṃ jānanti, yejātissara puggalāti vuccanti. Tattha ‘‘appamuṭṭhabhāva’’nti anaṭṭhabhāvaṃ. Micchābhinivesa saññā nāma anicce niccantiādippavattā saññā. ‘‘Bodhetu’’nti bujjhāpetuṃ. ‘‘Dārutacchakasadisāti ca vuttā’’ti dārutacchako nāma kaṭṭhavaḍḍhakī. So kaṭṭhakkhandhesu nimittakārīhoti. Sutacchitachinditesu kaṭṭhesu nimittāni katvā ṭhapeti. Pacchātāni oloketvā kaṭṭhāni kamme upaneti. ‘‘Hatthi dassaka andhasadisā’’ti ettha eko kira rājā keḷippasuto hoti. So jaccandhānaṃṭhāne ekaṃ hatthiṃ ānetvāṭhapento jaccandhe āha jānātha bho tumhe hatthinti. Te hatthiṃ jānissāmāti parāmasitvā attano parāmasitaṃ taṃ taṃ aṅgamavahatthīti abhinivisanti. Daḷhaṃ sallakkhenti. Puna rājā te pucchi kīdiso bho hatthīti. Te rañño hatthisaṇṭhānaṃ ācikkhantā vivādaṃ āpajjanti. Ācikkhanameva raññohatthidassananti katvā te hatthidassaka andhāti vuccanti. ‘‘Upaṭṭhitavisayaggahaṇe’’ti rattiyaṃ andhakāre rajjukkhaṇḍaṃ passantassa sappasaṇṭhānaṃ upaṭṭhāti. So upaṭṭhitaṃ saṇṭhānamattaṃ sappoti gaṇhāti. Evaṃ upaṭṭhitavisayaggahaṇaṃ hoti. Migapotakānañca araññekhettamajjhepurisasaṇṭhānaṃ tiṇa rūpaṃ passantānaṃ purisasaṇṭhā naṃ upaṭṭhāti. Te upaṭṭhitaṃ saṇṭhānamattaṃ purisoti gaṇhitvā so amhe pahareyyāti palāyanti. Vuttā aṭṭhasāliniyaṃ.
7272. 关于思(cetanā)的词义。“思(cetetī)”即思(cetanā)。此处思有三种含义:或谓连结(abhisandhāna),或谓安排(pakappana),或谓造作(āyūhana)。为显示这三种义别,故说“相应法(sampayutta dhamme)”等。其中,“连结(abhisandahatī)”即面对面地连结,作结合。因此说“一再地结合(punappunaṃ ghaṭetī)”。“结合(ghaṭetī)”即连结。“或安排(pakappeti vā)”,即或以种种方式安排、准备那些相应法。因此说“令运作(saṃvidahatī)”。“令运作(saṃvidahatī)”即如同在说:“你执行触的作用,你执行受的作用,你执行想的作用”等,而令其运作。“或造作(āyūhati vā)”,即或强力地积聚那些相应法,令成堆。因此说“于所缘上聚合(ārammaṇe sampiṇḍetī)”。“共集(samosarante)”即共入一处,聚集。“彼(sā)”即思。“由彼(tāya)”即
72. Cetanāvacanatthe. Cetetīti cetanā. Cetanañcettha abhisandhānaṃ vā vuccati pakappanaṃ vā āyūhanaṃ vāti evaṃ tidhā atthavikappaṃ dassetuṃ ‘‘sampayutta dhamme’’tiādimāha. Tattha ‘‘abhisandahatī’’ti abhimukhaṃ sandahati, saṃyogaṃ karoti. Tenāha ‘‘punappunaṃ ghaṭetī’’ti. ‘‘Ghaṭetī’’ti sambandhati. ‘‘Pakappeti vāte’’ti athavā te sampayutta dhamme pakārato kappeti, sajjeti. Tenāha ‘‘saṃvidahatī’’ti. ‘‘Saṃvidahatī’’ti tvaṃ phusanakiccaṃ karohi, tvaṃ vedayita kiccaṃ karohi, tvaṃ sañjānanakiccaṃ karohītiādinā vadamānā viya saṃvidahati. ‘‘Āyūhativāte’’ti athavā tesampayutta dhamme bhuso byūhayati, rāsiṃ karoti. Tenāha ‘‘ārammaṇe sampiṇḍetī’’ti. ‘‘Samosarante’’ti ekato osarante. Saṅgamante. ‘‘Sā’’ti cetanā. ‘‘Tāyā’’ti cetanāya. ‘‘Tasmiṃ’’ti rūpādikevā ārammaṇe. Puññāpuñña kiccevā. Pavattamānāya satiyā. Jeṭṭhasisso nāma bahūsu sissesu jeṭṭhabhūto sisso. Tasmiṃ sajjhāyante sesā sabbe sajjhāyantiyeva. Tena so ubhayakicca sādhako hoti. Evaṃ mahāvaḍḍhakīpi.
7373. 关于一境性(ekaggatā)的词义。所谓一境(ekattārammaṇa),即在一个所缘中,虽有多自性,但以单一自性而称的所缘。“于彼(tasmiṃ)”即于其心中。“无风处(nivāte)”即无风之处。“灯焰(dīpaccīnaṃ)”即灯火之焰。
73. Ekaggatāvacanatthe. Ekattārammaṇaṃ nāma ekārammaṇassapi bahūsu sabhāvesu ekasabhāvasaṅkhātaṃ ārammaṇaṃ. ‘‘Tasmiṃ’’ cittasmiṃ. ‘‘Nivāte’’ti vātarahite padese. ‘‘Dīpaccīnaṃ’’ti dīpajālānaṃ.
74关于命根一词的含义。所谓“称为自在”(issarabhāvo vuccati),其意趣是以状态为主要的说法。“征服后”(abhibhavitvā),即在维持生命的作用中,令其随顺自己的支配。心相续成为活命者,这便是其中的关联。
74. Jīvitindriyavacanatthe. ‘‘Issarabhāvo vuccati’’ bhāvappadhāna nayenāti adhippāyo. ‘‘Abhibhavitvā’’ti jīvana kicce attano vasaṃ vattāpetvāti vuttaṃ hoti. Citta santānaṃ jīvantaṃ hutvāti sambandho.
75关于作意一词的含义:复合词中间插入s音;与kar词根结合时,也应见插入ī音。有说此词是未失第七格之词,若如此,则长ī音便不能成立。“不空”(asuññaṃ)意即不空虚。“令行道”(paṭipādetī),即令行道,令成就作用之事得以完成。从义上令其投入,故说“令投入”(yojetī)。“此二”,即转向的两种方式。“彼”,即指彼二种。成为所依止后,令心倾向于所缘,这便是关联。“如理”(yoniso),即以方便、以利益安乐之道。“非如理”(ayoniso),即以非方便、以无利益不安乐之道。“由惯行、倾向、决定等”:其中“惯行”,指由串习之力,善巧地一再造作;“倾向”,指先前以意乐而倾向:“我将见此,我将作此”;“决定”,指如此决断:“此应作,此不应作;应作的我作,不应作的我便不作”。若无特殊原因……
75. Manasīkāravacanatthe. Samāsamajjhe sakārāgamo. Karadhātuyoge īkārāgamo ca daṭṭhabbo. Alutta sattamī padanthi keci. Evaṃ sati īdīghattaṃ nasijjhati. ‘‘Asuññaṃ’’ti arittaṃ. ‘‘Paṭipādetī’’ti paṭipajjanaṃ kiccasādhanaṃ kārāpeti. Atthato niyojeti nāmāti āha ‘‘yojetī’’ti. ‘‘Idameva dvayaṃ’’ti āvajjana dvayaṃ. ‘‘Taṃ’’ti taṃ dvayaṃ. Upatthambhitaṃ hutvā ārammaṇe ninnaṃ karotīti sambandho. ‘‘Yoniso’’ti upāyena hitasukha maggena. ‘‘Ayoniso’’ti anupāyena ahita asukha maggena. ‘‘Samudāciṇṇaninnaniyāmitādīhī’’ti ettha samudāciṇṇaṃ nāma āciṇṇa kammavasena suṭṭhu punappunaṃ ācaritaṃ. Ninnaṃ nāma idaṃ nāma passāmi, idaṃ nāma karissāmīti pubbe eva ajjhāsayena ninnaṃ. Niyāmitaṃ nāma idaṃ nāma kattabbaṃ, idaṃ nāma na kattabbaṃ, kattabbaṃ karomi, akattabbaṃ nakaromīti evaṃ niyāmitaṃ. ‘‘Asati kāraṇa visese’’ti bhavaṅga cittaṃ vīthicittuppattiyā asati, vīthicittāni ca kāyacittānaṃ akallādikevā adhimattassa ārammaṇantarassa upaṭṭhānevā asati. ‘‘Sādhāraṇā’’ti ettha saṃsadde bindu lopo, dīghattañcāti āha ‘‘samaṃ dhārentīti sādhāraṇā’’ti.
76关于寻一词的含义:“Tathā tathā saṅkappetvā”,即依欲寻等及出离寻等,以种种方式善加思惟之后。“Taṃ”指所缘。“Te”指相应法。“Avitakkampi cittaṃ”,指五识心及第二禅心。“Apicā”,意为“还有些应说之事”。“Dutiyajjhānādīni cā”,指第二禅心等。“Upacāra bhāvanā vasenā”,依已成惯行、自在的近行修习之力。“Kiṃ vā etāyayuttiyā”,意为“依此有寻心相续等之理,又有何用?”即毫无用处之意。所缘必定登上于心中,以心与所缘不相离故。“Taṃ”指心。所谓“导向者”,即如将船导向所欲方向之人。“Akusalaṃ patvā”已如前述。若遇善法,则如何?遇善法时,若依适当住处等及惯行、倾向等而得其缘,则心以及信、念等,在登上所缘时也强而有力;若未得缘,便住于不善的状态而强而有力。“Manasikāra vīriya satīnaṃ”,指作意、精进、念等修习至有力者。若如此……
76. Vitakkavacanatthe. ‘‘Tathā tathā saṅkappetvā’’ti kāmasaṅkappādīnaṃ nekkhammasaṅkappādīnañcavasena tena tena pakārena suṭṭhu cintetvā. ‘‘Taṃ’’ti ārammaṇaṃ. ‘‘Te’’ti sampayutta dhamme. ‘‘Avitakkampi cittaṃ’’ti pañcaviññāṇa cittañca dutīyā dijjhāna cittañca. ‘‘Apicā’’ti kiñci vattabbaṃ atthīti attho. ‘‘Dutīyajjhānādīni cā’’ti dutīyajjhāna cittādīni ca. ‘‘Upacāra bhāvanā vasenā’’ti samudāciṇṇa vasibhūtāya upacāra bhāvanāya vasena. ‘‘Kiṃ vā etāyayuttiyā’’ti savitakka cittasantānetiādikāya yuttiyā kiṃ payojanaṃ atthīti attho. Kiñci payojanaṃ natthīti adhippāyo. Ārammaṇaṃ ārohatiyeva ārammaṇena avinābhāvavuttikattā. ‘‘Taṃ’’ti cittaṃ. Niyāmako nāma nāvaṃ icchita disādesaniyojako. ‘‘Akusalaṃ patvā’’ti vuttaṃ. Kusalaṃ patvā pana kathaṃti. Kusalaṃ patvāpi patirūpadesāvāsādivasena samudā ciṇṇa ninnādivasena ca laddha paccaye sati cittampi saddhāsati ādayopi ārammaṇa rūhane thāmagatā eva. Aladdha paccaye pana sati akusala bhāve ṭhatvā thāmagataṃ hoti. ‘‘Manasikāra vīriya satīnaṃ’’ti bhāvanā balapattā nanti adhippāyo . Evaṃ pana sati, vitakkassa okāso natthīti. Atthi. Saṅkappana kicca visesattā. Tañhi kiccaṃ aññesaṃ asādhāraṇaṃ, vitakkasseva kiccanti dassento ‘‘vitakkopanā’’tiādimāha. ‘‘Sārammaṇa sabhāvā’’ti hetu visesanametaṃ. ‘‘Tathā vutto’’ti vitakkoti vutto.
77关于“伺”(vicāra)一词的含义。“Vicaratī”意指:于同一所缘,以种种方式而行、转起。所谓“自性行相”(sabhāvākāra),是指青、黄等不深奥的所缘自性,以及所缘的种种转起相。“Anumajjanavasenā”是依反复研磨、净治之力。应与“vitakko oḷāriko ca hotī”(寻为粗等)配合理解。“Oḷāriko”指比伺更粗,余句同理。“Ghaṇḍābhighāto viyā”:据说如以槌击钟时最初生起之声。如是,伺被说为如钟的回响。或以棒击钟的动作称为“ghaṇḍābhighāto”。如是,于所缘心之初触被称为“寻”(vitakka),并说其味为撞击、遍击。“Ghaṇḍānuravo viyā”:如钟的回响声。
77. Vicāravacanatthe. ‘‘Vicaratī’’ti ekamekasmiṃ eva ārammaṇe vividhena carati, pavattati. Sabhāvākāro nāma nīlapītādiko agambhīro ārammaṇa sabhāvo ca ārammaṇassa nānā pavattākāro ca. ‘‘Anumajjanavasenā’’ti punappunaṃ majjanavasena sodhanavasena. Vitakko oḷāriko ca hotītiādinā yojetabbaṃ. ‘‘Oḷāriko’’ti vicārato oḷāriko. Evaṃ sesapadesu. ‘‘Ghaṇḍābhighāto viyā’’ti ghaṇḍābhighātena pathamuppannasaddo viyāti vadanti. Tathāhi vicāro ghaṇḍassa anuravo viya vuttoti. Daṇḍakena ghaṇḍassa abhighāta kiriyā vā ghaṇḍābhighāto. Tathāhi ārammaṇe cetaso pathamābhi nipāto vitakkoti ca, āhanana pariyāhanana rasoti ca vuttaṃ. ‘‘Ghaṇḍānuravo viyā’’ti ghaṇḍassa anuravasaddo viya.
78关于“胜解”(adhimokkha)一词的含义。“Saṃsappanaṃ”意指犹豫不定。“Pakkhato muccanavasenā”意为从偏执一方中解脱之力:如认为“是这样吗?”属一方,“不是这样吗?”属另一方。即是从如此偏执方见中解脱之义。
78. Adhimokkhavacanatthe. ‘‘Saṃsappanaṃ’’ti anavatthānaṃ. ‘‘Pakkhato muccanavasenā’’ti evaṃ nu khoti eko pakkho, nonu khoti dutīyo pakkho. Tādisamhā pakkhato muccanavasena.
79关于“精进”(vīriya)一词的含义。“Vīrassā”指放逸者。当身、语、意业现前时,他因不畏寒热等苦而转起,故称为“业之勇者”(kammasūrassā)。以此遮止无惭者——无惭者是恶行之勇者,此是业之勇者。“Mahantaṃ pikamma”:懈怠者执以为大的业,余句同理。“Appakato gaṇhātī”:以少而取,意指“认为只是少”。“Atta kilamathaṃ”指身心疲劳。“Taṃ”指精进。“Tathāpavattiyā”:依业之勇者的状态而转起。“Hetuce vā”:以此说明“bhāva”词义。“Kāyacitta kiriyābhūtaṃ”:以此说明“kamma”词义。“Vidhinā”:依其转起的前加行方便。此方便因应引导于诸业,故称“naya”(引导);因应亲近,故称“upāya”(方便),所以合说“nayena upāyenā”。以“vīriyavato”等语显示此方便。“Īrantī”意为令生起。“Kicca sampattiyā”意为令了知所缘、触等作用成就。
79. Vīriyavacanatthe. ‘‘Vīrassā’’ti vissaṭṭhassa. So ca kāyavacīmano kammesu paccu paṭṭhitesu sītuṇhādi dukkha bhayato alīna vuttivasena pavattoti āha ‘‘kammasūrassā’’ti. Etena anottappiṃ nivatteti. Anottavvīhi pāpasūro, ayaṃ kamma sūroti. ‘‘Mahantaṃ pikamma’’nti kusītassa mahantanti maññitaṃ kammaṃ. Evaṃ sesesu. ‘‘Appakato gaṇhātī’’ti appakabhāvena gaṇhāti. Appakamevidanti maññatīti vuttaṃ hoti. ‘‘Atta kilamathaṃ’’ti kāyacittakkhedaṃ. ‘‘Taṃ’’ti vīriyaṃ. ‘‘Tathāpavattiyā’’ti kammasūrabhāvena pavattiyā. ‘‘Hetuce vā’’ti etena bhāvasaddassa atthaṃ vadati. ‘‘Kāyacitta kiriyābhūtaṃ’’ti etena kammasaddassa atthaṃ. ‘‘Vidhinā’’ti tassa pavattiyā pubbābhisaṅkhāra vidhānena. Tameva vidhānaṃ kammesu netabbattā nayoti ca, upetabbattā upāyoti ca vuccatīti āha ‘‘nayena upāyenā’’ti. Tameva vidhānaṃ dasseti ‘‘vīriyavato’’tiādinā. ‘‘Īrantī’’ti erayanti. ‘‘Kicca sampattiyā’’ti ārammaṇa vijānana phusanādi kicca sampatti atthāya. Byāvaṭāni kāyacittāni yesanti viggaho. ‘‘Byāvaṭānī’’ti ussāhitāni. ‘‘Thūṇūpatthambhana sadisaṃ’’ti jiṇṇassa gehassa apatanatthāya sāratthambhena upatthambhanasadisaṃ. Upatthambhakatthambhasadisantipi vadanti. ‘‘Sabba sampattīnaṃ mūlaṃ’’ti sabbāsaṃ lokiya sampattīnaṃ lokuttara sampattī nañca mūlaṃ. Kasmā, puññakamma sampattiyā ca pārami puññasampattiyā ca patiṭṭhānattā. Satihi puññakammasampattiyā sabbā lokiya sampatti sijjhati. Sati ca pārami puñña sampattiyā sabbālokuttara sampatti sijjhatīti. Etena hīna vīriyo nāma sabba sampattito paribāhiyoti dīpeti.
80关于“喜”一词的含义。“Pinayatī”即是令满足、令丰满,故解释为“令满足”,是令欢悦之义。“满足”即已满足、已踊跃。“充实”即已饱足、完全充满、已增长。由于语根有多义,故又说“令增长”。“Pinantī”即是令满足、令闪耀、令照耀,如同“白日照耀”等用例。所谓小喜,是能令身毛竖立、而非令人陶醉之喜。所谓刹那喜,是刹那刹那犹如闪电般生起之喜。所谓涌浪喜,是一次次涌入身体、激荡全身之喜。所谓踊跃喜,是令身体高举、使人腾跃于空中之喜。所谓遍满喜,是犹如浸透棉絮的油一般,以遍满全身的方式生起之喜。
80. Pītivacanatthe. ‘‘Pinayatī’’ti pineti, pinaṃ karotīti āha ‘‘tappetī’’ti. Tosetīti attho. ‘‘Tuṭṭhiṃ’’ti tusitaṃ, pahaṭṭhaṃ. ‘‘Suhitaṃ’’ti sudhātaṃ, supuṇṇaṃ, vaddhitaṃ. Anekatthattā dhātūnaṃ ‘‘vaḍḍhetī’’ti vuttaṃ. ‘‘Pinantī’’ti tappanti, jotanti, virocanti, divā tappatiādiccotiādīsu viya. Khuddikā pīti nāma lomahaṃsa na mattakārikā pīti. Khaṇikā pīti nāma khaṇe khaṇe vijjuppādasadisā pīti. Okkantikā pīti nāma sarīraṃ okkamitvā okkamitvābhijjantī pīti. Ubbegāpīti nāma kāyaṃ udaggaṃ katvā ākāse ullaṅghāpentī pīti. Pharaṇā pīti nāma kappāsavattiyaṃ pharaṇakatelaṃ viya sakalakāyaṃ pharaṇavasena pavattā pīti.
81关于“欲”一词的含义。“Abhisandhī”即是希求、渴望。“Kattusaddo”是依“作”语根而说。“Sabbakiriyā padānī”即一切表示欲求意义的动词。“Atthiko”指尚未成就而希望成就之义,即有所需求者;也说是正在希求者。“Ārādhetukāmatā vasenā”即依想要成就的意愿、想要圆满的意愿。射箭者称为issāsā(弓箭手),i转为u,即持弓者。“Yasena vā”即依随从或依名声。“Sare”即箭。在《分别论》的读法中,为了澄清各种不同说法,有“ayañca”等文。“Yadaggenā”即依某个原因或部分。“Saṅgahitā”是关联词。“Vissajjitabba yuttakenā”即依应舍弃的适当方式。“Tena atthiko yeva”是词的提取。“So na yujjatī”即那个意义不成立。“Khipita usūnaṃ”即先前阶段射箭者们的。“Atthato panā”即从意图的意义上。“Hatthappasāraṇaṃ viya”
81. Chandavacanatthe. ‘‘Abhisandhī’’ti abhilāso, abhikaṅkhanaṃ. ‘‘Kattusaddo’’ti karadhātu vasena vuttaṃ. ‘‘Sabbakiriyā padānī’’ti sabbāni tumicchattha kiriyā padāni. ‘‘Atthiko’’ti asiddho hutvā sādhetuṃ icchito attho assāti atthiko. Icchantotipi vadanti. ‘‘Ārādhetukāmatā vasenā’’ti sādhetu kāmatāvasena, sampādetu kāmatā vasena. Usuṃ saraṃ a santi khipantīti issāsā. Ikārassa ukāro. Dhanuggahā. ‘‘Yasena vā’’ti parivārena vā, kitti saddena vā. ‘‘Sare’’ti kaṇḍe. Vibhāvanipāṭhe nānāvāda sodhanatthaṃ ayañcātiādivuttaṃ. ‘‘Yadaggenā’’ti yena kāraṇa koṭṭhāsena. Saṅgahitāti sambandho. ‘‘Vissajjitabba yuttakenā’’ti vissajjitabba yogyena. ‘‘Tena atthiko yevā’’ti paduddhāro. ‘‘So na yujjatī’’ti so attho na yujjati. ‘‘Khipita usūnaṃ’’ti pubbabhāge khipita usūnaṃ. ‘‘Atthato panā’’ti adhippāyatthato pana. ‘‘Hatthappasāraṇaṃ viyā’’ti loke kiñci icchantassa janassa hatthappasāraṇaṃ viyāti adhippāyo. ‘‘Thāmapatto’’ti adhipati bhāva pattoti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘tathāhesā’’tiādiṃ. ‘‘Taṇhāya hatthe ṭhitā’’ti upacāra vacanametaṃ. Taṇhāya pariggahitāti vuttaṃ hoti. Nasakkhissantiyeva, no nasakkhissanti. Tasmā veditabbametaṃ chandoyeva taṇhāya balavataroti. Kasmā balavataroti. Ādīnavānisaṃsa dassanaññāṇena yuttattāti.
82“Pakirantī”即是散布、铺展。“Samānā”即与有过失者相应的,便为有过失;与无过失者相应的,便为无过失,如此相似、共通。
82. ‘‘Pakirantī’’ti pattharanti. ‘‘Samānā’’ti sāvajjehi yuttā sāvajjā, anavajjehi yuttā anavajjāti evaṃ sadisā, sādhāraṇā.
83在不善聚中。‘Muyhatī’是指对那应知应了知的法,以无知而迷惑,令心处于盲目状态。所谓四分黑暗,即:黑半月的十四日、夜半时分、茂密的丛林、浓云密布的天空。这便是四分黑暗,它能令眼目失明。同样地,那无明之暗,也如同障碍眼目一般,应依注疏之理理解为‘具有智的趣向’。为了显示此注疏之理,故说‘tathā hesā’等。然而在《阿毗达摩注》中,邪智是指邪思惟。因为那邪思惟成就邪智后,依种种思虑的生起而具有智的趣向。但愚痴是心的盲目状态,并无种种思虑的作用,如何能具有智的趣向?这是此处的意图。‘Pāpa kiriyāsū’是指于诸恶行中。‘Upāya cintāvasenā’是指为了成办所作之业,在安排刀剑武器等时,依种种方便与思虑。无通达,即无证得,也就是未达智的趣向之义。因此说‘即称为无知’。‘Ñāṇagatikā’是指与智的生起有相同的生起方式。贪具有智的趣向,因为在诳骗、欺诈的业行中具有种种心的生起。伺也具有智的趣向。同样地,它在禅支中被说为疑的对治。而‘心’这一词既然能表示种种不同的意义,因此心的智的趣向得以成立。然而,并非一切众生之中的那些法都具有智的趣向,只有获
83. Akusalarāsimhi. ‘‘Muyhatī’’ti ñātabbassañeyya dhammassa aññāṇa vasena sammuyhati, cittassa andhabhāvo hoti. Caturaṅgatamo nāma ‘kāḷapakkha cātuddasi divaso, aḍḍharatti samayo, tibbavanasaṇḍo, bahalameghacchanno,ti ayaṃ caturaṅgatamo. So cakkhussa andhabhāvaṃ karoti. Evaṃ tassa tamassa cakkhussa andhabhāvakaraṇaṃ viya. Ñāṇagatiko hotīti daṭṭhabbo aṭṭhakathā nayena. Tameva aṭṭhakathā nayaṃ dassetuṃ ‘‘tathā hesā’’tiādi vuttaṃ. Abhidhammaṭīkāyaṃ pana micchā ñāṇanti micchā vitakko adhippeto. So hi micchā saṅkappo hutvā nānappakāra cintā pavatti vasena ñāṇagatiko hoti. Moho pana cittassa andhī bhūto , nānācintana kicca rahito, kathaṃ ñāṇagatiko bhaveyyāti tassa adhippāyo. ‘‘Pāpa kiriyāsū’’ti duccarita kammesu. ‘‘Upāya cintāvasenā’’ti katakammassa siddhatthāya satthāvudhādividhānesu nānāupāya cintāvasena. Appaṭi pajjanaṃ appaṭi patti. Ñāṇa gatiṃ agamananti attho. Tenāha ‘‘aññāṇameva vuccatī’’ti. ‘‘Ñāṇagatikā’’ti ñāṇappavattiyā samānappavattikā. Lobho ñāṇa gatiko māyāsāṭheyya kammesu vicittappavattikattā. Vicāro ñāṇa gatiko. Tathāhi so jhānaṅgesu vicikicchāya paṭipakkhoti vutto. Cittassa ñāṇa gati katā vicittatthavācakena cittasaddena siddho. Te ca dhammā sabba sattesu ñāṇa gatikā na honti. Ñāṇūpanissayaṃ labhitvā eva hontīti dassetuṃ ‘‘tehī’’tiādimāha. Te sādhentīti sambandho. Pakatiyā viññujātikā nāma tihetukappaṭi sandhikā. Aññappaṭi sandhikāpi bodhisatta bhūmiyaṃ ṭhitā vā paññāpasuta bhavato āgatā vā. Sutapariyatti sampannā nāma dvihetukappaṭi sandhikāpi imasmiṃ bhave bahussuta sampannā ca pariyatti kamma sampannā ca.
84关于无惭一词的含义。‘Na hirīyatī’是一个语根词。惭,是指羞耻、羞愧。‘Hare lajjāyaṃ’是它的语根。无惭,即没有惭,这是它的词义。‘Ruciṃ uppādetvā’,是指如同在村庄中看见粪堆时,心生欢喜、心生容忍一般。对于自己造作恶业,心不退缩、不生厌恶,这名为无厌嫌。对于自己沦为非善士的状态,心不退缩,这名为无羞耻。
84. Ahirikavacanatthe. ‘‘Na hirīyatī’’ti nāma dhātu padametaṃ. Harāyati lajjatīti hirī. Hare lajjāyaṃti dhātu. Na hirī ahirīti vacanattho. ‘‘Ruciṃ uppādetvā’’ti gāmasū karassa gūtharāsi dassane viya cittarocana citta khamanaṃ uppādetvā. Attānaṃ pāpakamma limpato cittassa alīnatā ajigucchanaṃ nāma. Attānaṃ asappurisa bhāvapattito cittassa alīnatā alajjā nāma.
85关于无惭的词义诠释。‘不恐惧’,是指不将恶业视为怖畏而现前。‘不战栗’,是指不因恶业之因而动摇。‘于他们’,是指于诸恶行中。‘作无羞耻者’,是指作勇猛、放纵之人。无羞耻,即是勇猛的状态。无恐惧,是指心不因恶业之因而动摇。在偈颂中:有不厌嫌习性之人,即是不厌嫌者。‘于恶’,是指从恶业。‘猪’,是指村中的猪,它于粪秽之物不生厌嫌。同样,无惭者对于恶业也不生厌嫌,应如此连结理解。有不恐惧习性之人,即是不恐惧者。‘蝗虫’,是指蚱蜢。‘于火’,是指从灯火。如同蝗虫对于火不生恐惧,无惭者对于恶业也不生恐惧,应如此连结理解。
85. Anottappavacanatthe. ‘‘Na bhāyatī’’ti pāpakammaṃ bhayato na upaṭṭhāti. ‘‘Na utrasatī’’ti pāpakamma hetu na kampati. ‘‘Tāsū’’ti pāpakiriyāsu. ‘‘Asārajjamānaṃ katvā’’ti sūraṃ vissaṭṭhaṃ katvā. Asārajjaṃ nāma sūrabhāvo. Anuttāso nāma pāpakamma hetu cittassa akampanaṃ. Gāthāyaṃ. Ajigucchanasīlo puggalo ajegucchī. ‘‘Pāpā’’ti pāpakammato. ‘‘Sūkaro’’ti gāmasūkaro. So gūthato ajegucchī. Ahiriko pāpato ajegucchīti yojanā. Abhāyanasīlo abhīrū. ‘‘Salabho’’ti paṭaṅgo. ‘‘Pāvakā’’ti dīpajālamhā. Salabho pāvakamhā abhīrū viya anottavvī pāpato abhīrūti yojanā.
86关于掉举的词义解释。“举起”即向上提起。不能平静地安住于所缘,便是散乱。“旋转后”即翻转之后。“如被放出的球”,如同被掷出的有芯球。“如幢幡”,就像被风吹动的幢幡。
86. Uddhaccavacanatthe. ‘‘Uddharatī’’ti ukkhipati. Ārammaṇasmiṃ na sanni sīdati. Vikkhipatīti vuttaṃ hoti. ‘‘Vaṭṭetvā’’ti āvaṭṭetvā. ‘‘Vissaṭṭhageṇḍuko viyā’’ti vissajjito sārageṇḍuko viya. ‘‘Dhajapaṭākā viyā’’ti vāteritā dhajapaṭākā viya.
87关于贪的词义解释。“贪求”即渴望、希求。执著即是黏着。以它黏着、束缚猴子,故称猴胶。“于热陶片”,指被火烧热的罐陶片。油在布上涂染、附着,称为油涂。染着与再染着,称为贪。如同油涂一般的贪,即是油涂贪。它并非烦恼贪。由于日夜流转之义,渴爱犹如河流,故称渴爱之河。“诸众生”指凡夫众生。“干枯木、枝、叶、草、垃圾”,应理解为干枯木垃圾、干枯枝垃圾等。以垃圾一词,显示非真实的状态。“如河”,即如山中的河流。
87. Lobhavacanatthe. ‘‘Lubbhatī’’ti gijjhati, abhikaṅkhati. Abhisajjanaṃ abhilagganaṃ. Makkaṭaṃ ālimpati bandhati etenāti makkaṭā lepo. ‘‘Tatta kapāle’’ti aggināsantatte ghaṭa kapāle. Telassa vatthamhi añjanaṃ abhilagganaṃ telañjanaṃ. Rajjanaṃ paṭisajjanaṃ rāgo. Telañjana bhūto rāgo telañjana rāgo. Na kilesarāgo. Ratti divaṃ pavattanaṭṭhena taṇhā eva nadīsotasadisattā taṇhā nadī. ‘‘Sattānaṃ’’ti puthujjana sattānaṃ. ‘‘Sukkhakaṭṭhasākhāpalāsatiṇakasaṭānī’’ti sukkha kaṭṭhakasaṭāni, sukkha sākhā kasaṭānītiādinā yojetabbaṃ. Kasaṭa saddena asārabhāvaṃ dīpeti. ‘‘Nadī viyā’’ti pabbateyyā nadī viya.
88关于见的词义解释。“见”,是对已成立的诸邪谬自性产生的颠倒见解。因此说“诸法”等。其中,“诸法”指色法、非色法,以及无常等法。“于如实自性中”,即于真实自性中。真实自性,因依守护法义,称为如实。自以为智者,即自许为智者。证悟之智,即圣道智。所谓最上,应知在世间中,由于大过失之义,没有其他过失与此相似,故为最上,这是意趣所在。
88. Diṭṭhivacanatthe. ‘‘Dassanaṃ’’ti parikappanā siddhesu micchā sabhāvesu viparīta dassanaṃ. Tenāha ‘‘dhammānaṃ’’tiādiṃ. Tattha ‘‘dhammānaṃ’’ti rūpārūpa dhammānaṃ, aniccatādi dhammānañca. ‘‘Yāthāva sabhāvesū’’ti bhūtasabhāvesu. Bhūtasabhāvo hi yathā dhammaṃ avati rakkhatīti atthena yāthāvoti vuccati. Attānaṃ paṇḍitaṃ maññantīti paṇḍita mānino. Paṭivedhaññāṇaṃ nāma ariya maggaññāṇaṃ. Paramaṃ vajjanti daṭṭhabbā loke mahāsāvajjaṭṭhena taṃ sadisassa aññassa vajjassa abhāvatoti adhippāyo.
89关于“慢”的语义解释。‘认为’:即超越真实自性,加以增益,以“我是”等种种不实之相而起执取。因此说“我于世中”等。其中,“如木桩”:犹如干枯的木柱。而它如同被支撑的木桩那样执取,这是连结。“认为自己极度高耸”:是指人因慢而将自身与慢视为一体而说的。“以高耸为相”:即高举的自性。
89. Mānavacanatthe. ‘‘Maññatī’’ti bhūtasabhāvaṃ atikkamma adhikaṃ katvā ahamasmītiādinā tena tena abhūtākārena maññati. Tenāha ‘‘ahaṃ loke’’tiādiṃ. Tattha ‘‘kaṭṭhakathiṅgaro viyā’’ti sukkhadārukkhandho viya. So pana upatthambhito maññatīti sambandho. ‘‘Attānaṃ accuggataṃ maññatī’’ti puggalaṃ mānena abhinnaṃ katvā vuttaṃ. ‘‘Unnati lakkhaṇo’’ti unnamana sabhāvo.
90关于“瞋”的语义解释。具足粗暴的身、语、意业者,称为粗暴者。粗暴者的状态,称为粗暴性。“如被打击的毒蛇”:如同被棍棒打击的毒蛇。“以遍满之义”:即以种种方式遍满全身之义,扩散之义。这是依据心生色法的扩散而说的。“如雷击”:犹如干雷击落。“如森林火”:犹如森林之火。“如怨敌”:犹如凶恶的怨敌。“如混毒之腐尿”:譬如尿液,其本性即因恶臭、可厌而应舍弃,全无利益。当它腐坏时,更应舍弃。若再混入毒物,则更不待言,纯然是无益的聚合。同样地,瞋恚也让具足瞋恚之人在当时为他人所不喜,毁坏自他的利益,并于死后堕入恶趣,因此也是纯然无益的聚合。所以说道:“应视为如混毒之腐尿”。
90. Dosavacanatthe . Caṇḍena kāyavacī manokammena samannāgato caṇḍiko. Caṇḍikassa bhāvo caṇḍikkaṃ. ‘‘Pahatāsīviso viyā’’ti daṇḍena pahato āsīviso viya. ‘‘Visappanaṭṭhenā’’ti sakalakāye vividhena sappanaṭṭhena, pharaṇaṭṭhena. Idañca taṃ samuṭṭhāna rūpānaṃ pharaṇa vasena vuttaṃ. ‘‘Asanipāto viyā’’ti sukkhā sanipatanaṃ viya. ‘‘Dāvaggiviyā’’ti araññaggi viya. ‘‘Sapatto viyā’’ti duṭṭhaverī viya. ‘‘Visasaṃsaṭṭhapūtimuttaṃ viyā’’ti yathā muttaṃ nāma pakatiyā eva duggandhattā paṭikulattā dūre chaṭṭanīyanti ahitameva hoti. Puna pūtibhāve sati, dūratare chaṭṭetabbaṃ. Visasaṃsaṭṭhepana vattabbamevanatthi. Sabbaso ahitarāsi hoti. Evaṃ dosopi taṃ samaṅgīno tasmiṃ khaṇe paresaṃ amanāpiyataṃ āpādeti. Attahita parahita vināsañca kāreti, parammaraṇā apāyañca pāpetīti sabbaso ahitarāsi hoti. Tena vuttaṃ ‘‘visasaṃsaṭṭhapūti muttaṃ viya daṭṭhabbo’’ti.
91关于“嫉妒”的语义解释。嫉妒有两种:已得成就的境地,与应得成就的境地。其中,先说明已得成就的境地,即“他人之本性”等。应知,由于执取已得的成就,过去的成就也被包含在内。本性嫉妒的人,若听闻某人过去曾有如此成就,或自己过去曾有如此成就,便不能忍受。他们也不愿听闻那样的话。以“某人”等,显示了应得成就的境地。
91. Issāvacanatthe. Duvidhā issāladdhasampatti visayā calabhitabba sampatti visayā ca. Tattha laddha sampatti visayaṃ tāvadasseti ‘‘paresaṃ pakatiyā’’tiādinā. Laddha sampattiggahaṇena atīta sampattipi saṅgahitāti daṭṭhabbā. Issāpakatikāhi keci asuko nāma pubbe evaṃ sampattiko ahosīti vā, ahaṃ pubbe evaṃ sampattiko ahosinti vā sutvā nasahantiyeva. Taṃ vacanaṃ sotuṃpi na icchantīti. Asukotiādinā labhitabbasampatti visayaṃ dasseti.
92关于“悭吝”的词义。“唯是我的”意指“归属于我这一方”。“功德聚”指自身所具备的技能、明学等成就,或种种功德。“事物”指钱财、谷物等物品。“以不扩展的状态”:当他人说“请把那些技能等或钱财等给我”时,心想“我当为他人之利益而布施适当的份额”,如此作意时,心因利益他人而周遍,故称为扩展;若不欲听闻“给我”之声,则因不为他人利益而扩展,此心便称为不扩展。如是,以不扩展的状态而行、而转起——将“macchariya”中的“ka”转为“cha”后,便构成“macchariya”。如此转起的心,其所属之人则被称为“悭吝者”。“彼”指已得的成就。应以“见到与他人共有”等来连接。所谓“共有”,指属于两者所有、或属于他人,或将被他人所受用。“隐藏相”指以守护、防护、保密所成的隐藏之本质。自身已得的成就并非嫉妒的范围,而应得的成就则是两者共通的。因此,为显示它们之间的差别,而说“在此”等。“不愿某人获得”指不论自己是否得到,纯粹无法容忍他人的成就,不愿其获得。“心恼害”指令心受折磨。“自己想要获得”指
92. Macchariyavacanatthe. ‘‘Mama evā’’ti mamapakkhe evāti adhippāyo. ‘‘Guṇajātaṃ’’vāti attanivijjamānaṃ sippavijjādi sampatti guṇajātaṃ vā. ‘‘Vatthu vā’’ti dhanadhaññādivatthu vā. ‘‘Avipphārikatāvasenā’’ti aññena taṃ sippavijjādikaṃ vā dhanadhaññādikaṃ vā mayhaṃ dehīti vutte parahitatthāya dātabba yuttakaṃ dassāmīti evaṃ cittesati, parahitappharaṇāvasena taṃ cittaṃ vipphārikaṃ nāma hoti. Dehīti vacanampi sotuṃ anicchanto parahitatthāya avipphārika citto nāma hoti. Evaṃ avipphārikatāvasena carati pavattatīti maccharañca kārassa cha kāraṃ katvā. Tathā pavattaṃ cittaṃ. Puggalo pana maccharīti vuccati. ‘‘Taṃ’’ti laddhasampattiṃ. ‘‘Parehi sādhāraṇaṃ disvā’’tiādinā yojetabbaṃ. Sādhāraṇanti ca dvisantakaṃ vāti santakaṃ vā bhavissamānaṃ, parehi vā paribhuñjiyamānaṃ. ‘‘Nigguhanalakkhaṇaṃ’’ti rakkhāvaraṇaguttīhisaṅgopana sabhāvaṃ. Attanā laddha sampatti nāma issāya avisayo. Labhitabbasampatti pana ubhaya sādhāraṇaṃ. Tasmā tattha ubhinnaṃ viseso vattabboti taṃ dassetuṃ ‘‘ettha cā’’tiādimāha. ‘‘Yassa lābhaṃ na icchatī’’ti attanā labhatu vā māvā, kevalaṃ para sampattiṃ asahanto yassa parassa lābhaṃ na icchati. ‘‘Citta vighāto’’ti citta vihaññanaṃ. ‘‘Attanā laddhuṃ icchatī’’ti paro sampajjatu vā māvā, yattha paralābhesati, attanā na labhissati, tattha attanāva laddhuṃ icchati. Yattha attanā ca labhati, paro ca labhati, tattha vighāto natthīti adhippāyo. ‘‘Alabbhamānakaṃ cintetvā’’ti attanā alabhissamānaṃ sallakkhetvā.
93关于“恶作”的词义。“所作已作”是说明“所作”一词的自性成就。如此开示词义后,为显示所诠之义而说“然就义理而言”等。“以追悔故”是指后来一再地以心热恼故。其关联是:那被称为“恶作”。在善法上,它恰恰导致心的耗尽。具足恶作的人即使正在做福德业,也得不到心乐。他住在众人之中,做种种事务,说种种畜生论,却得到心乐。那时,他为了做福德业,心被耗尽、被衰竭。他随顺心而转。如是,它恰恰导致心的耗尽。在《义注》中,即《法集论注》中。“对已作之有过与无过”是指对过去所作的有过之业,以及对未作的无过之业。这是业处的属格。‘面对’是指以所缘为境,心的面对现起。以此显示‘回忆、思惟、追悔’。‘未作而不作’的意思是:不能做未作之事。同样地,在‘已作而不作’中也是如此。‘丑陋’即可厌、不美。‘卑劣’即应被呵责。难道前面不是说‘心生起是卑劣的’吗?但在《义注》中却说‘追悔是卑劣的’。这两者并不一致。并非不一致,为了显示另有理趣,而说‘在此’等。‘以彼因缘故’是指缘于已作与未作而生起无意义的心之转起。那个心本身才适合以‘恶作’一词来把握,而不是像应被阐明的那样,以已作未作、恶行善行来把握。难道应被阐明的那个心本身不是也以近喻之理被把握了吗?当以理趣和义注传承而主要成立时,何必以近喻之理?因此说‘然而应被阐明者’等。恶作的状态是恶作,将‘a’变为‘u’,这是义注之理。现在为了依语法之理显示另一个词义和意图之义,而开始说‘再者’等。其中,‘在界读中’是指在阐明字母界的词源学读本中。他们确实读诵,并非不读诵。而且那些义理与经文中‘心的追悔、意的散动’等所说的恶作同义词,确实一致。因此,这另一种理趣在此处是必须说的,以此表明。具追悔的人即使在做种种福德业,其心被追悔之火所烧,在福德业上得不到心净。他得不到心乐。他想:‘以此业做什么?’舍弃它,在得到心乐之处游走。如是,追悔对于福德业来说,名为退缩。‘烦恼的削减’是指安住于知足、削减之行的人,以彼分断等而断除彼彼烦恼。‘以悲叹的行相’是指以一再悲泣的行相。说‘退缩’后,为显示它的两种含义,而说‘在受持善业时’等。它甚至不让他倾向,何况受持或增长?这是意图。‘以令薄弱’是指以令羸弱。这是差别义中的具格。‘彼’是指法聚。那即是恶作。然而有些人将恶作分别安立为现在善行恶行的所缘,以及未来善行恶行的所缘。为遮破此说,而说‘因此’等。在《大义释》的文句中,有‘恶作以两种行相生起:心的追悔、意的散动’的文句。‘由于已作’是指由于作了不应作的。‘由于未作’是指由于未作应作的。然而有些人说:这个名为追悔的,有时某人以某种因缘,缘于过去已作的善行和未作的恶行而生起。他们说凡夫的心就像疯狂者一样。为遮破此说,而说‘以此’等。然而在某些人的主张中,追悔是忧,不是恶作,这是意图。‘愁’有两种状态。‘被恶趣怖所恐吓’是指因恶趣怖而恐惧、惊怖。‘非于他人’是指对于不知善恶行、不作意的人,则不生起。如何了知呢?因为显示了以善恶行为名的追悔行相,所以说‘我未作’等。‘如实的慢’是指以‘于胜者我胜’、‘于等者我等’、‘于劣者我劣’等而生起的真实慢。关联是:那恶作生起。‘未作’是指未作那善业。‘已作’是指作了那恶业。然而这在过去已作、正在作时,是不如实的;但在追悔时,则是如实的。‘手之恶作’在此处得不到退缩之义,只得到卑劣行为之义。手之掉举称为手恶作,足之掉举称为足恶作。因此说‘名为不律仪恶作’。然而那恶作。‘彼’是指那事物。‘作恶作’是指正在恶作。这是名词动词化的词。‘是否适合,是否不适合’是指如此生起律藏的疑惑,这是意思。‘以恶作所害故’是指以恶作而被破坏、被征服故。‘于非己之领域’是指在教令轮之处。因为教令轮之主是佛陀的领域,对于身为弟子的自己来说,是非己之领域,这是意思。然而有些人确实在作,正在恶作,这是意图。‘罪’是指恶作罪。
93. Kukkuccavacanatthe. ‘‘Kiriyā kataṃ’’ti kata saddassabhāva sādhanamāha. Evaṃ vacanatthaṃ dassetvā abhidheyyatthaṃ dassento ‘‘atthato panā’’tiādimāha. ‘‘Anusocana vasenā’’ti pacchā punappunaṃ cittasantāpavasena. So kukatanti vuccatīti sambandho. ‘‘Kusala dhammesū’’ti puñña kiriyavatthu dhammesu citta pariyādānāya eva saṃvattati. Kukkucca samaṅgī puggalo puññakammaṃ karontopi citta sukhaṃ na labhati. Bahujana majjhe vasitvā nānākiccāni karonto nānā tiracchāna kathaṃ kathento citta sukhaṃ labhati. Tadā tassa puññakamma karaṇatthāya cittaṃ pariyādīyati, parikkhiyyati. Cittavasaṃ gacchanto vicarati. Evaṃ citta pariyādānāya eva saṃvattati. ‘‘Aṭṭhakathāyaṃ’’ti aṭṭhasāliniyaṃ. ‘‘Katā katassa sāvajjānavajjassā’’ti pubbe katassa sāvajjakammassa, akatassa anavajja kammassa. Kammatthesāmivacanaṃ. ‘‘Abhimukhagamanaṃ’’ti ārammaṇa karaṇavasena cittassa abhimukhappavattanaṃ. Etena paṭimukhaṃ saraṇaṃ cintanaṃ paṭisāroti dasseti. ‘‘Akataṃ na karotī’’ti akataṃ kātuṃ na sakkotīti adhippāyo. Evaṃ kataṃ na karotīti etthapi. ‘‘Virūpo’’ti vībhaccho asobhaṇo. ‘‘Kucchito’’ti garahitabbo. Nanu pubbe cittuppādo kucchitoti vutto. Aṭṭhakathāyaṃ pana vippaṭisāro kucchitoti vutto. Ubhayametaṃ na sametīti. No na sameti, aññathānu papattitoti dassetuṃ ‘‘ettha cā’’tiādimāha. ‘‘Yena ca kāraṇenā’’ti katākataṃ paṭicca niratthaka cittappavatti kāraṇena. So cittuppādova kukatapade gahetuṃ yutto, navibhāvaniyaṃ viya katākata duccarita sucaritanti adhippāyo. Nanu vibhāvaniyampi so cittuppādova upacāra nayena gahitoti ce. Yutti vasena ca aṭṭhakathāgamena ca mukhyato siddhe sati, kiṃ upacāra nayena. Tenāha ‘‘vibhāvaniyaṃ panā’’tiādiṃ. Kukatassabhāvo kukkuccaṃ, akārassa ukāraṃ katvāti ayaṃ aṭṭhakathānayo. Idāni saddasatthanayena aparaṃ vacanatthañca adhippāyatthañca dassetuṃ ‘‘api cā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha ‘‘dhātupāṭhesū’’ti akkharadhātuppakāsanesu nirutti pāṭhesu. Paṭhantiyeva, no na paṭhanti. Te ca atthā cetaso vippaṭisāro mano vilekhoti evaṃ pāḷiyaṃ vuttehi kukkuccapariyāyehi samentiyeva. Tasmā ayaṃ aparonayo idha avassaṃ vattabbo yevāti dīpeti. Vippaṭi sāripuggalo ca taṃ taṃ puññakammaṃ karontopi vippaṭi sāragginā dayhamāna citto puññakamme cittappasādaṃ nalabhati. Citta sukhaṃ na vindati. Kiṃ iminā kammenāti taṃ pahāya yattha citta sukhaṃ vindati, tattha vicarati. Evaṃ vippaṭisāro puññakammato saṅkocanaṃ nāma hotīti. Kilesasallikhanaṃ nāma santuṭṭhi sallekhappaṭipattiyaṃ ṭhitassa tadaṅgappahānādivasena taṃ taṃ kilesappahānaṃ vuccati. ‘‘Anutthunanākārenā’’ti punappunaṃ vilapanākārena. Saṅkocatīti vatvā tassa ubhayaṃ atthaṃ dassento ‘‘kusalakamma samādāne’’tiādimāha. Namitumpi na deti. Kuto samādātuṃ vā vaḍḍhetuṃ vā dassatīti adhippāyo. ‘‘Tanukaraṇenā’’ti dubbalakaraṇena. Visesanaṭṭhekaraṇa vacanaṃ. ‘‘So’’ti dhammasamūho. Taṃ pana kukkuccaṃ. Keci pana kukkuccaṃ paccuppanna sucarita duccaritā rammaṇampi anāgata sucarita duccaritā rammaṇampi kappenti. Taṃ paṭikkhipanto ‘‘tenā’’tiādimāha . Mahāniddesapāṭhe dvīhākārehi uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekhoti pāṭho. ‘‘Katattā cā’’ti akattabbassa katattā ca. ‘‘Akatattā cā’’ti kattabbassa akatattā ca. Keci pana ayaṃ vippaṭisāro nāma kadāci kassaci kenaci kāraṇena pubbekata sucaritampi akata duccaritampi ārabbha uppajjati. Ummattakasadisañhi puthujjana cittanti vadanti. Taṃ paṭikkhipanto ‘‘etenā’’tiādimāha. So pana kesañci vāde vippaṭisāro nāma domanassaṃ hoti, na kukkuccanti adhippāyo. Soca kho dvidhā bhāvo. Apāyabhayena tajjīyanti tāsīyantīti apāyabhaya tajjitā. ‘‘Na aññesaṃ’’ti sucarita duccaritaṃ ajānantānaṃ amanasikarontānañca na hoti. Kathaṃ viññāyatīti ce. Sucaritaduccarita nāmena anusocanākārassa dassitattāti vuttaṃ ‘‘akataṃ me’’tiādi. Yāthāvamāno nāma seyyassa seyyo hamasmīti sadisassa sadisohamasmīti hīnassa hīnohamasmītiādinā pavatto bhūtamāno. Yañcakukkuccaṃ uppajjatīti sambandho. ‘‘Akatvā’’ti taṃ kalyāṇa kammaṃ akatvā. ‘‘Katvā’’ti taṃ pāpakammaṃ katvā. Idaṃ pana pubbekatā katakāle eva ayāthāvaṃ hoti. Anusocana kālepana yāthāvameva. ‘‘Hattha kukkuccaṃ’’ti ettha saṅkocanattho na labbhati. Kucchita kiriyattho eva labbhati. Hatthalolatāhi hattha kukkuccanti vuccati. Pādalolatā ca pādakukkuccaṃ. Tenāha ‘‘asaṃyata kukkuccaṃ nāmā’’ti. Yaṃ pana kukkuccaṃ. ‘‘Taṃ’’ti taṃ vatthuṃ. Kukkuccaṃ karontīti kukkuccāyantā. Nāmadhātu padañhetaṃ. Kappati nu kho, na nu kho kappatīti evaṃ vinaya saṃsayaṃ uppādentāti attho. ‘‘Kukkuccappakatatāyā’’ti kukkuccena apakatatāya abhibhūtatāya. ‘‘Attano avisaye’’ti āṇācakkaṭhāne. Āṇācakka sāmino buddhassavisayattā attano sāvaka bhūtassa avisayeti attho. Ye pana karontiyeva kukkuccāyantā pīti adhippāyo. ‘‘Āpattiṃ’’ti dukkaṭāpattiṃ.
94-95关于昏沉与睡眠的词义。“心稍微慢”是指:在思虑的作用上,使心极度迟钝、衰弱。即说“使心病弱、萎靡”。“升起”即胜过。在识知所缘或速行作用上,使力量衰退。“沉着”一词,依巴利语的构词而成立,故说“昏沉即沉着”等。“使不适用”是指:在身业等上,使成为不堪造作、衰弱的。[如被绿豆粉捶打一般,即是此意]。“彼”是指心及心所等相应法。“使沉陷”是指:使成为下沉、没溺的。故说“乃至行处”等。昏沉胜过心,因为昏沉使认知作用病弱;睡眠胜过心所,因为睡眠使触等作用病弱,此即其义。
94-95. Thinamiddhavacanatthesu. ‘‘Cittaṃ mandamandaṃ katvā’’ti cintana kicce atimandaṃ paridubbalaṃ katvā. Cittaṃ gilānaṃ milātaṃ katvāti vuttaṃ hoti. ‘‘Ajjhottharatī’’ti abhibhavati. Ārammaṇa vijānane vā javanakicce vā parihīnathāmabalaṃ karoti. ‘‘Thiyatī’’ti padaṃ pāḷivasena siddhanti āha ‘‘thinaṃ thiyanā’’tiādiṃ. ‘‘Akammaññabhūte katvā’’ti kāyakammādīsu akammakkhame paridubbale katvā. [Muggarena pothetvā viyāti vuttaṃ hoti ]. ‘‘Te’’ti citta cetasike sampayutta dhamme. ‘‘Olīyāpetvā’’ti avalīne avasīdante katvā. Tenāha ‘‘iriyā pathaṃ pī’’tiādiṃ. Thinaṃ cittaṃ abhibhavati, vijānana kiccassa gelaññattā thinassa. Middhaṃ cetasike abhibhavati, phusanādi kiccassa gelaññattā middhassāti adhippāyo.
96关于“疑”的词义。“治疗”意为消除疾病,依‘kit’这个词根成立,故称为造作词,其意为“对治”。而“对治”即是疾病的敌对法。“由此”是具格。考察法、作考察者,称为“vicino”(考察者),即法的审察者。由此而生起疲劳、倦怠,称为“kicchā”(疲劳);考察所带来的疲劳,便是“vicikicchā”(疑)。为显示此义,故说“自性”等。“疑”是派生词。为显示此词依止于疑而转起,故说“或疑”等。二分动摇、颤抖,称为“dveḷakaṃ”(二分动摇),如此转起的心。二分动摇的状态,便是它的词义。
所谓“于佛等八处”,是指:于佛疑、于法疑、于僧疑、于学疑、于过去疑、于未来疑、于过去与未来疑、于缘起已生法疑——这便是所说的八种应信处。其中,“于佛疑”是指:对于“彼世尊亦是阿罗汉”等所说的佛功德,不信受,即名为于佛疑。于“法由世尊善说”等所说的法功德,不信受,即名为于法疑。于“世尊的声闻僧伽善行道”等所说的僧伽功德,不信受,即名为于僧疑。于三学中轮回是苦、以及出离之义,不信受,即名为于学疑。对自己过去存在与否的疑惑,即名为于过去疑。对自己死后未来存在与否的疑惑,即名为于未来疑。
96. Vicikicchāvacanatthe. ‘‘Cikicchanaṃ’’ti rogāpanaya natthe kitadhātuvasena siddhaṃ saṅkhata kiriyā padanti āha ‘‘ñāṇappaṭikāroti attho’’ti. ‘‘Paṭikāro’’ti ca rogassa paṭipakkha kammaṃ. ‘‘Etāyā’’ti nissakkavacanaṃ. Vicinanti dhammaṃ vicinantīti vicino. Dhamma vīmaṃsakā. Kicchati kilamati etāyāti kicchā. Vicinaṃ kicchāti vicikicchāti imamatthaṃ dassento ‘‘sabhāvaṃ’’tiādimāha. ‘‘Vicikicchatī’’ti saṅkhatadhātupadaṃ. Tañca kaṅkhāyaṃ vattatīti dassetuṃ ‘‘vicikicchati vā’’tiādi vuttaṃ. Dvidhā eḷayati kampatīti dveḷakaṃ. Tathā pavattaṃ cittaṃ. Dveḷakassa bhāvoti viggaho. ‘‘Buddhādīsu aṭṭhasū’’ti buddhe kaṅkhati, dhamme kaṅkhati, saṅghe kaṅkhati, sikkhāya kaṅkhati, pubbante kaṅkhati, aparante kaṅkhati, pubbantā parante kaṅkhati, idappaccayatā paṭicca samuppannesu dhammesu kaṅkhatīti evaṃ vuttesu aṭṭhasu saddheyya vatthūsu. Tattha ‘‘buddhe kaṅkhatī’’ti itipi so bhagavā arahaṃtiādinā vuttesu buddhaguṇesu asaddahanto buddhe kaṅkhati nāma. Svākkhāto bhagavatā dhammotiādinā vuttesu dhamma guṇesu asaddahanto dhamme kaṅkhati nāma. Suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅghotiādinā vuttesu saṅghaguṇesu asaddahanto saṅghe kaṅkhati nāma. Tissannaṃ sikkhānaṃ vaṭṭa dukkhato niyyānaṭṭhesu asaddahanto sikkhāya kaṅkhati nāma. Attano atīta bhavassa atthi natthibhāve kaṅkhanto pubbante kaṅkhati nāma. Attano parammaraṇā anāgata bhavassa atthi natthibhāve kaṅkhanto aparante kaṅkhati nāma. Tadubhayassa atthi natthi bhāve kaṅkhanto pubbantā parante kaṅkhati nāma. Imasmiṃ bhave attano khandhānaṃ paṭicca samuppāde ca paṭicca samuppannabhāve ca kaṅkhanto idappaccayatā paṭicca samuppannesu dhammesu kaṅkhati nāma. ‘‘Vimati vasenā’’ti vematikabhāvena. Pavattamānā vicikicchā. Vicikicchā paṭirūpakā nāma sabba dhammesu appaṭihatabuddhīnaṃ sabbaññu buddhānaṃ eva natthīti vuttaṃ ‘‘asabbaññūnaṃ’’tiādi.
97关于“信”的词义。“坚立”即不动摇。“完善”即作到无缺失、不动摇。“持守”即是“如是”,以审察的方式持守,也就是确立。或者,具信者即是具有信的众生。堪能信受的对象,即是“可信境”。无浊,指的是心不浑浊;无浊的状态,即是“无浊性”,这便是它的词义。
“信解”,即生起“善哉!完善!”这样的胜解决断思虑。“唯邪胜解”,则是与邪见相应的胜解。所谓“于财无”,即是没有财富。资具被称为财,因为人们凭此得以达成所欲,故作此解。“他们”即指人们。
97. Saddhāvacanatthe. ‘‘Sannisinnaṃ’’ti acalitaṃ. ‘‘Suṭṭhū’’ti anassantaṃ acalantañca katvā. ‘‘Dhāretī’’ti evameva hotīti sallakkhaṇavasena dhāreti. Tathā ṭhapetīti. Saddahanti vā saddhā sampannā sattā. Saddhātuṃ arahantīti saddheyyāni. Akālussaṃ vuccati anāvilaṃ cittaṃ. Akālussaṃ eva akālussiyaṃ. Tassa bhāvoti viggaho. ‘‘Okappanā’’ti ahosādhu ahosuṭṭhūti adhimuccanavasena cintanā. ‘‘Micchādhimokkho yevā’’ti diṭṭhisampayutto adhimokkhoyeva. ‘‘Vitte asatī’’ti dhane asati. Dhanañhi vittanti vuccati. Yaṃ yaṃ icchati, taṃ taṃ vindanti etenāti katvā. ‘‘Tesaṃ’’ti manussānaṃ.
98关于“念”的词义。“忆念”即随念。“已作”指往昔所作。“应作”指现在或将来应当去做的。善业本非心的喜乐之处,恶业才是心的喜乐之处。因此,应当特别寻求念,以便不放逸于善业;而对于恶业,则不须念的特别用力。
一切心与心所法都具有不放逸的行相,故说“其余亦然”等。“唯无念”,是指并没有一个独立名为“念”的心所。那它又是什么呢?因此说“于已作”等。其中,对于已作的不放逸,是通过对某些事随喜、对某些事忧恼而生起的;对于应作的不放逸,则是对去做那件事恒常的喜好。“于已作”或可视为处格或主格,其余二处也是如此。
能普遍营办一切国王事业的人,即是“一切事者”。“营务”是指不放逸而令身精勤的心。于一切处都应寻求,即是在一切处都有用。因为念在六门中具有守护心的作用,其法性即是根律仪。因此,为了在六门中,对于可爱所缘不生起贪根心,对于不可爱所缘不生起嗔根心,对于中庸所缘不生起痴根心,所以应寻求念。然而,这段经文是就觉支修习的场合而说。因此,应当结合“从昏沉一侧防护心的昏沉等”之义,在修习时心昏沉之处,也应当寻求念。
98. Sativacanatthe. ‘‘Saratī’’ti anussarati. ‘‘Katānī’’ti pubbekatāni. ‘‘Kattabbānī’’ti idāni vā pacchā vā kattabbāni. Kalyāṇa kammaṃ nāmapakatiyā cittassa ratiṭṭhānaṃ na hoti. Pāpa kammameva cittassa ratiṭṭhānaṃ hoti. Tasmā kalyāṇa kamme eva appamajjituṃ visuṃ satināma icchitabbā. Pāpakamme pana visuṃ satiyā kiccaṃ natthi. Sabbepi cittacetasikā dhammā apamatta rūpā honti. Tenāha ‘‘itarāpanā’’tiādiṃ. ‘‘Satiyeva na hotī’’ti visuṃ sati nāmako eko cetasikoyeva na hoti. Katamā pana sā hotīti āha ‘‘katassā’’tiādiṃ. Tattha katassa appamajjanaṃ nāma kesañci anumodanavasena kesañci anusocanavasena appamajjanaṃ. Kattabbassa appamajjanaṃ nāma niccakālampi kātuṃ abhimukhatā. ‘‘Katassā’’ti vā bhummatthe sāmivacanaṃ. Tathā sesesu dvīsu padesu. Sabbesu rājakammesu niyutto sabbakammiko. ‘‘Niyutto’’ti appamatto hutvā byāvaṭakāya citto. Sabbesu ṭhānesu icchitabbāti sabbatthikā. Sā hi chasu dvāresu cittassa ārakkha kiccā hoti indriya saṃvaraṇa dhammattā. Tasmā chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe lobhamūlacittassa anuppajjanatthāya sā icchitabbā, aniṭṭhā rammaṇe dosamūla cittassa, majjhattārammaṇe mohamūla cittassāti. Api ca, bojjhaṅga bhāvanā ṭhānesu idaṃ sutta padaṃ vuttaṃ. Tasmā bhāvanā cittassa līnaṭṭhānepi sā icchitabbā līnapakkhato cittassa nīvāraṇatthāyātiādinā yojetabbā.
99-100关于惭与愧的词义。“因身恶行等而感到羞耻”,即因那些恶行而羞耻。那些行为卑劣、低贱,如此鄙视之后,便欲从中保护自己,故说“厌恶”。“厌离”即排斥,渴望分离。“就以那些”即以身恶行等。“畏惧”即惊恐,视为怖畏。偈颂中,“于无耻者”指于不应羞耻的善业。“感到羞耻”即羞耻。“于无畏者”指于不应畏惧的善业。然而,由于善士们以此保护自己,这便是关联所在。以惭对自己生起尊重,即尊重自己的出身、种姓功德或戒德等,心想:“像我这样的人做这样的恶行是不合适的。如果做了,以后知道自己不清净,定会痛苦、忧恼。”如此以惭对自己生起尊重。以愧对他人(对外)生起尊重,即害怕他人的非难,这就是意旨。其中,害怕他人非难是指害怕善人们的责备。对恶趣的怖畏、对轮回的怖畏等,也包含在其中。他们保护世间,故为世间护。“世间”指有情世间。“保护”即从恶趣怖畏中守护。
99-100. Hiriottappavacanatthesu. ‘‘Kāyaduccaritādīhi lajjatī’’ti tānikātuṃ lajjati. Tāni hīnakammāni lāmakakammānīti hīḷetvā tato attānaṃ rakkhituṃ icchati. Tenāha ‘‘jigucchatī’’ti. ‘‘Ukkaṇṭhatī’’ti virujjhati, viyogaṃ icchati. ‘‘Tehi yevā’’ti kāya duccaritādīhiyeva. ‘‘Ubbijjatī’’ti uttasati, bhayato upaṭṭhāti. Gāthāsu. ‘‘Alajjiyesū’’ti alajjitabbesu kalyāṇa kammesu. ‘‘Lajjare’’ti lajjanti. ‘‘Abhaye’’ti abhāyitabbe kalyāṇakamme. Yasmā pana sappurisā attānaṃ pariharantīti sambandho. ‘‘Hiriyā attani gāravaṃ uppādetvā’’ti attano jātiguṇādikaṃ vā sīla guṇādikaṃ vā garuṃ katvā mādisassa eva rūpaṃ pāpakammaṃ ayuttaṃ kātuṃ. Yadi kareyyaṃ, pacchā attānaṃ asuddhaṃ ñatvā dukkhīdummano bhaveyyanti evaṃ hiriyā attani gāravaṃ uppādetvā. ‘‘Ottappena paresu gāravaṃ uppādetvā’’ti parānuvādabhayaṃ bhāyitvāti adhippāyo. Tattha parānuvādabhayaṃ nāma paresaṃ sādhu janānaṃ garahā bhayaṃ. Aññampi apāyabhayaṃ saṃsāra vaṭṭabhayañca ettha saṅgayhatiyeva. Lokaṃpālentīti lokapālā. ‘‘Lokaṃ’’ti sattalokaṃ. ‘‘Pālentī’’ti apāya bhayato rakkhanti.
101关于无贪的词义。前缀‘a’表示相反义,故说“贪的对立面”,即与贪相反。这种相反性应从能断与所断的关系来理解,为此说道“那个”等。其中,关联在于:那个(无贪)以出离界的形态存在并转起。“于被称为利益的事物中”,即于那些被视为“这是为了我的利益、福利、安乐”的事物中。“以执著之力”,即以不愿放弃之力。关联在于:它(贪)正是在那些事物中转起。“视生存、财富、成就如粪堆而鄙视”,这是以菩萨为例所作的说明。这里“鄙视”即责备。依此而出离,故为出离;那本身就是界,故为出离界。
101. Alobhavacanatthe. Akāro viruddhatthotiāha ‘‘lobhappaṭipakkho’’ti. Lobhassa paṭiviruddhoti attho. Paṭiviruddhatā ca pahāyaka pahātabba bhāvena veditabbāti dassetuṃ ‘‘sohī’’tiādimāha . Tattha so nekkhammadhātuvasena hutvā pavattatīti sambandho. ‘‘Hita saññitesū’’ti idaṃ me atthāya hitāya sukhāyāti evaṃ saññitesu. ‘‘Lagganavasenā’’ti amuñcitukāmatāvasena. Tesveva pavattatīti sambandho. ‘‘Bhavabhoga sampattiyo gūtharāsiṃ viya hīḷetvā’’ti idaṃ bodhisattānaṃ vasena nidassana vacanaṃ. Tattha ‘‘hīḷetvā’’ti garahitvā. Nikkhamanti etenāti nekkhammo. So eva dhātūti nekkhammadhātu.
102同样的道理也适用于“嗔的对立面”、“痴的对立面”等。
102. Ayaṃ nayo dosappaṭipakkho, mohappaṭipakkhotiādīsupi netabbo.
103其中,关于中舍性。“昏沉与掉举”:心的昏沉是第一个不平等的极端,掉举是第二个不平等的极端。昏沉的心倾向于懈怠这一不平等的极端,掉举的心倾向于掉举这一不平等的极端。这两者都属于不善的部分。同样,心的过于粗涩是一个不平等的极端,过于亢奋是另一个极端——应依此类推,详细说明一切觉支的修习方法。然而,中舍性不令相应法落入两个极端,自己坚固地安住于中道。
103. Tatra majjhattatāyaṃ. ‘‘Līnuddhaccānaṃ’’ti cittassa līnatā eko visamapakkho. Uddhaṭatā dutīyo visamapakkho. Līnaṃ cittaṃ kosajje visamapakkhe patati. Uddhaṭaṃ cittaṃ uddhacce visamapakkhe patati. Tadubhayampi akusala pakkhikaṃ hoti. Tathā cittassa ati lūkhatā eko visama pakkho. Atipahaṭṭhatā ekotiādinā sabbaṃ bojjhaṅgavidhānaṃ vitthāretabbaṃ. Tatra majjhattatā pana sampayutta dhamme ubhosu antesu pātetuṃ adatvā sayaṃ majjhimappaṭipadāyaṃ daḷhaṃ tiṭṭhati.
104关于轻安等。“于彼处获得彼”:即在那些善业中,心得安乐。
104. Passaddhādīsu. ‘‘Tattha taṃ vīndantī’’ti tesu puñña kammesu taṃ citta sukhaṃ paṭilabhanti.
105关于二种轻快性。“于热石上”:即于烧热的石板上。“于彼处”:即于善业中。
105. Lahutā dvaye. ‘‘Tattapāsāṇe’’ti santatte pāsāṇapiṭṭhe. ‘‘Tatthā’’ti puññakammesu.
106-110关于二种柔软性等,一切皆易于了知。
106-110. Mudutā dvayādīsu sabbaṃ suviññeyyaṃ.
111关于三种远离。“依言说、依思、依远离”,即依言说正语、依思正语、依远离正语。它能生起那言说之语,故为能生起者。然而,“以远离恶行的方式而心转起”,此为句义的连接。“或对受持者”,即通过说出“我远离妄语”等,作出语表而受持者。“或对决意者”,即未作语表,仅于心中如此决意者。以此两句说明受持远离的生起。“或对不违犯者”,以此说明自然远离的生起。“以此”,即依此正语远离。当它与作者和所作同时存在时,能善巧地成就受持的行为,因此被称为“作具成就”。所以说“在作具义上,是作具语”。当多个速行心转起时,前前速行心的正语,成为后后速行心所生起受持行为的缘。然而,因为它与那个行为不同时存在,故不成就作具的特征,而住于因的特征。所以说“在因义上,是作具语”。这是据义理可得而说的。然而,“正语”一词既是表已作成就的词,故唯在作具义上成立。因为若不是作者的无因之义,便不可能成为成就。“受持之语”,即由正语所生的受持之语。“从此”,即从此以后。“他们”,即那些正在交谈的人。这一切皆是将语表之语作为重点,在“正语”一词上所作的解释。
111. Viratittaye. ‘‘Kathā, cetanā, virati, vasenā’’ti ‘kathāsammāvācā, cetanā sammāvācā, virati sammāvācā, vasena. Taṃ kathāvācaṃ samuṭṭhāpetīti taṃ samuṭṭhāpikā. Yā pana pāpa viramaṇākārena cittassa pavattīti yojanā. ‘‘Samādiyantassa vā’’ti musāvādā viramāmītiādinā vacībhedaṃ katvā samādiyantassa vā. ‘‘Adhiṭṭhahantassa vā’’ti vacībhedaṃ akatvā citteneva tathā adhiṭṭhahantassa vā. Imehi dvīhi padehi samādāna viratippavattiṃ vadati . ‘‘Avītikkamantassa vā’’ti etena sampatta viratippavattiṃ vadati. ‘‘Etāyā’’ti sammāvācā viratiyā. Sā pana kattunā ca kriyāya ca sahabhāvinī hutvā samādāna kriyaṃ suṭṭhutaraṃ sādheti. Tasmā sā karaṇa sādhanaṃ nāma hoti. Tenāha ‘‘karaṇatthevākaraṇa vacana’’nti. Bahūsujavanavāresu pavattamānesu purima purima javanavārapariyāpannā sammāvācā pacchima pacchima javanavārasamuṭṭhitāya samādāna kriyāya paccayo hoti. Sā pana tāya kriyāya asahabhāvittā karaṇalakkhaṇaṃ na sampajjati. Hetu lakkhaṇe tiṭṭhati. Tenāha ‘‘hetu atthevā karaṇavacana’’nti. Idañca atthato labbhamānattā vuttaṃ. Sammāvācāti padaṃ pana kitasādhana padattākaraṇatthe evasiddhaṃ. Na hi akāraka bhūto hetu attho sādhanaṃ nāma sambhavati. ‘‘Samādāna vacanānī’’ti sammāvācā samuṭṭhitāni samādāna vacanāni. ‘‘Tato’’ti tatoparaṃ. ‘‘Tesaṃ’’ti te saṃvadamānānaṃ. Idañca sabbaṃ sammāvācāti vacane vacībhedavācaṃ padhānaṃ katvā vuttaṃ. Sampattavirati samuccheda viratibhūtāya pana sammāvācāya vacībhedena kiccaṃ natthi. Virati kicca mevapadhānanti dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Pavattamānā’’ti pavattamānattā. Visesana hetu padametaṃ.
112-113关于正业和正命,也没有需要再说的了。
112-113. Sammākammantepi sammāājīvepi vattabbaṃ natthi.
114“已至之事”指杀生等业行的对象,它只以现在为所缘。为什么?因为在自己现前、已至的情形下,对象是持续存在的。“于受持者生起”指在受持时生起的远离杀生等。其中,“它是以现在为所缘”——那是怎样以现在为所缘的呢?当说“远离杀生等”时,心依次以“众生”等词的含义为所缘而转起。其中,就世俗言说,“众生”指有情;就胜义而言,指命根。那个有情及那个命根,在世间一切时都是存在的。基于这种命根的共相,所以说以现在为所缘。在远离不与取等中,也是同样的道理。“或以未来为所缘”:若有人限定一日而受持,在那一天中既有已存在的有情,也有将生起的有情,两者都包含在“众生”一词中。若将“众生”理解为已经具备生命者而受持,则无可说。然而,也有未来时的受持,例如“我从某日起尽形寿远离杀生等”。如此,受持的远离也可以未来为所缘。“以断除缘故”指断除名为烦恼随眠的种种缘。其余此处易知。
114. ‘‘Sampattaṃ vatthuṃ’’ti pāṇāti pātādikammassa vatthuṃ. Sāpaccuppannārammaṇāyeva. Kasmā, attano paccakkhe sampatta vasenavatthussadharamānattā. ‘‘Samādiyantassa vā uppannā’’ti pāṇāti pātāpaṭiviramādhītiādinā samādiyantassayā samādānakkhaṇe uppannā virati. ‘‘Sā pana paccuppannārammaṇā hotī’’ti ettha kathaṃ paccuppannā rammaṇā hotīti. Pāṇāti pātāpaṭiviramādhīti vadantassa cittaṃ anukkamena pāṇasaddādīnaṃ atthaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattati. Tattha ‘‘pāṇo’’ti vohārato satto. Paramatthato jīvitindriyaṃ. So ca satto tañcajīvitindriyaṃ loke sabbakālampi saṃvijjatiyeva. Evarūpaṃ jīvitindriya sāmaññaṃ sandhāya paccuppannārammaṇāti vuttaṃ. Adinnādānā paṭiviramādhītiādīsupi eseva nayo. ‘‘Anāgatā rammaṇāvā’’ti ettha ekadivasaṃ niyametvā samādiyantassa tasmiṃ divase dharamāna sattāpi atthi. Uppajjissamānasattāpi atthi. Tadubhayampi pāṇavacane saṅgahitameva. Pāṇupetaṃ katvā samādiyantassa vattabbameva natthi. Api ca anāgatakālikampi samādānaṃ atthiyeva. Ahaṃ asukadivasato paṭṭhāya yāvajīvampi pāṇātipātā viramādhītiādi. Evaṃ samādāna virati anāgatā rammaṇāpi hotīti. ‘‘Paccayasamucchedavasenā’’ti taṃ taṃ kilesānusaya saṅkhātassa paccayassa samucchedavasena. Sesamettha suviññeyyaṃ.
115-116在《无量双论》中。在“又”等词中。“于有恶之存在”是指:在作为苦生起因缘的轮回存在中。“‘kali’一词用于恶与败”的意思是,kali一词既可用于恶,也可用于败北。悲悯是:以此而保护众生免于恶。在保护义中,对于所欲之义使用从格,例如“保护米免于乌鸦”;对于非所欲之义也使用从格,例如“防护心免于恶”。即使只在一个有情中生起,也名为无量,正如一切知智虽只缘一个所缘而转起,仍是一切知智。
115-116. Appamaññādvaye. Apicātiādīsu. ‘‘Kalisambhavebhave’’ti dukkhuppattipaccayabhūte saṃsārabhave. ‘‘Pāpekali parājaye’’ti kalisaddo pāpe ca parājaye ca vattatīti attho. Sattehi kaliṃ avanti rakkhanti etāyāti karuṇā. Sattehīti ca rakkhaṇatthayoge icchitasmiṃ atthe apādāna vacanaṃ. Yathā-kāke rakkhanti taṇḍulā-ti. Sattevā kalito avanti rakkhanti etāyāti karuṇā. Kalitoti ca rakkhaṇattha yoge anicchitasmimpi apādānavacanaṃ. Yathā-pāpācittaṃ nivārayeti. Ekasmiṃ satte pavattāpi appamaññā eva nāma honti. Yathā taṃ sabbaññutaññāṇaṃ ekasmiṃ ārammaṇe pavattampi sabbaññutaññāṇameva hotīti.
117于慧根中,无有所说。
117. Paññindriye vattabbaṃ natthi.
118“有此量”即指这些分量。“以此量”意为以这些分量——依触、受、想等言说次第。“于诸心聚中”——此处所问是:哪些法属于见所断?在四种与见相应之心聚等当中,心与心所之集合名为心聚。然而,此处唯以诸心本身称为心聚,故言“于诸心聚中即于心之中,此为义”。“以一切弱故”谓较一切心而更为羸弱。“以修习力”指以具备寻之离染能力的近行修习力,以及以运作之观的修习力。“以力为主导”即于力法中以力为导、为上首。
118. Etaṃ parimāṇaṃ assāti ettāvaṃ. ‘‘Ettāvatā’’ti ettāvantena-phasso, vedanā, saññā,tiādivacanakkamena. ‘‘Cittuppādesū’’ti ettha-katame dhammā dassanena pahātabbā. Cattāro diṭṭhigatasampayutta cittuppādā-tiādīsu cittacetasika samūho cittuppādoti vuccati. Idha pana cittāni eva cittuppādāti vuccantīti āha ‘‘cittuppādesūti cittesu icceva attho’’ti. ‘‘Sabbadubbalattā’’ti sabbacittehi dubbalatarattā. ‘‘Bhāvanā balenā’’ti vitakka virāgasatti yuttena upacāra bhāvanā balena, vuṭṭhāna gāmini vipassanā bhāvanā balena ca. ‘‘Balanāyakattā’’ti bala dhammānaṃ nāyakattā, jeṭṭhakattā.
119于诸不善心所中。“后”指通于一切十二善心之说。“前”指通于一切善所共之说。所谓“成就之说”——为何说为一切不善所共?因为于一切……心中可得,故言一切不善所共,此即成就之说。然而,因离此四者则不生起,故说他们于一切彼中可得,此是连结。又,为何离此则不生起?因此说“非义利”等。“他们”即指恶法,一切恶法之义。“如是如是执取”谓于见中执取诸蕴为“常、恒、常住”等,于慢中执取为“我”或“胜、等”等。如是如是而执取。“于他们中”即于见与慢之中,此处作简别义之地格。连结为:依见执取而转起。“彼所执相”即彼所执为“我”之相。以身见为归趣者,名为见归趣者,即未镇伏身见者。“执为我”即以慢而执取。“非如慢者”谓正如慢有执取自我之作用,见则无此执取自我之作用,如是连结。其中,执取自我乃相对于他人,以胜、等而善执取自我。“亦非如见者”谓正如见有于法作非真实方面假立之作用,见则无此,如是连结。此中,非真实方面即“我是常、断”等。为遮止“因悭吝是执著自所得而生起之贪,故唯与贪相应”之难,而说“然而悭吝”等。其中,“他们”即自所得。其余于此处则为易知。
119. Akusala cetasikesu. ‘‘Pacchimaṃ’’ti sabbesupi dvādasā kusala cittesūti vacanaṃ. ‘‘Purimassā’’ti sabbā kusala sādhāraṇā nāmāti vacanassa. ‘‘Samattana vacanaṃ’’ti-kasmā sabbākusala sādhāraṇā nāmāti. Yasmā sabbesupi. La. Cittesu labbhanti, tasmā sabbā kusala sādhāraṇā nāmā-ti evaṃ sādhana vacanaṃ. Yasmā pana imehi catūhi vinānuppajjanti, tasmā te sabbesu tesu labbhantīti yojanā. Kasmā vinā nuppajjantīti āha ‘‘na hitānī’’tiādiṃ. ‘‘Tehī’’ti pāpehi. Sabba pāpa dhammatoti attho. ‘‘Tathā tathā āmasitvā’’ti diṭṭhi khandhesu nicco dhuvo sassatotiādinā āmasati. Māno ahanti vā seyyo sadisotiādinā vā āmasati. Evaṃ tathā tathā āmasitvā. ‘‘Tesū’’ti diṭṭhimānesu. Niddhāraṇe bhummaṃ. Diṭṭhi parāmasantī pavattatīti yojanā. ‘‘Taṃ gahitākāra’’nti taṃ ahanti gahitaṃ nimittākāraṃ. Sakkāya diṭṭhi eva gati yesaṃ te diṭṭhi gatikā. Avikkhambhita sakkāya diṭṭhikā. ‘‘Ahanti gaṇhantī’’ti mānena gaṇhanti. ‘‘Na hi mānassa viyā’’ti yathā mānassa attasampaggahaṇe byāpāro atthi, na tathā diṭṭhiyā attasampaggahaṇe byāpāro atthīti yojanā. Ettha ca attasampaggahaṇaṃ nāma parehi saddhiṃ attānaṃ seyyādivasena suṭṭhupaggahaṇaṃ. ‘‘Na ca diṭṭhiyā viyā’’ti yathā diṭṭhiyā dhammānaṃ ayāthāvapakkhaparikappane byāpāro atthīti yojanā. Tattha ayāthāvapakkho nāma attā sassato ucchinnotiādi. Macchariyaṃ attasampattīsu lagganalobhasamuṭṭhitattā lobhasampayuttameva siyāti codanaṃ pariharanto ‘‘macchariyaṃ panā’’tiādimāha. Tattha ‘‘tāsaṃ’’ti attasampattīnaṃ. Sesamettha suviññeyyaṃ.
120于诸美心所中。“于三蕴中”谓于戒蕴、定蕴与慧蕴中。“正见为最后”意为跟随于正见之后而行,即说正见为其随从之义。“当彼无有时”谓于第二禅那之道等中,虽无彼正思惟。“然于戒蕴、定蕴诸法中”:正语、正业、正命,此三法名为戒蕴法;正精进、正念、正定,此三法名为定蕴法。于这些戒蕴、定蕴法中。“一处不成就另一处之事”:其中,正语不成就正业之事,亦不成就正命之事;正业不成就正语之事等,一切皆应如此说。“依圆满戒行之力”意谓依止于断除与戒相反之诸法之力。离妄语唯能断除妄语,不能断除其他离间语等,此是连结。或有人问于此:离妄语是善法,而善法则总称一切不善法之对治。当一种善法生起时,于彼相续中应能断除一切不善法。然今却言离妄语唯能断除妄语,不能断除其他,此当如何解?故答言:“能断除”一语,于此是就五种断中,以彼分断而言。所谓彼分断,即以此彼善分,断除彼彼不善分,名为彼分断。是说:于此,善士以“我离杀生”等分别而受持于学处,以称为离杀生之善分,断除称为杀生之不盖善分;以称为离不与取之善分,断除称为不与取之不善分等,应如此广说。至于“当
120. Sobhaṇacetasikesu. ‘‘Tīsu khandhesu’’ti sīlakkhandha samādhikkhandha paññākkhandhesu ca. ‘‘Sammādiṭṭhi pacchimako’’ti sammādiṭṭhiyā pacchato anubandhakoti attho. Sammādiṭṭhiyā parivā ramattoti vuttaṃ hoti. ‘‘Tasmiṃ asati pī’’ti dutīyajjhānika maggādīsu tasmiṃ sammāsaṅkappe asantepi. ‘‘Sīlasamādhikkhandha dhammesu panā’’ti ‘sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo,ti ime tayo dhammā sīlakkhandha dhammā nāma. Sammā vāyāmo, sammāsati, sammāsamādhī,ti ime tayo dhammā samādhikkhandhā nāma. Imesu sīlakkhandha samādhikkhandhesu. ‘‘Eko ekassa kiccaṃ na sādhetī’’ti tesu sammāvācā sammākammantassa kiccaṃ na sādheti. Sammā ājīvassa kiccaṃ na sādheti. Sammākammanto ca sammāvācāya kiccaṃ na sādhetītiādinā sabbaṃ vattabbaṃ. ‘‘Sīlesu paripūrakāritā vasenā’’ti sīlappaṭipakkha dhammānaṃ samucchindakāritā vasenāti adhippāyo. Musāvāda virati musāvādameva pajahituṃ sakkoti. Na itarāni pisuṇavācādīnīti yojanā. Ettha siyā. Musāvādavirati nāma kusala dhammo hoti. Kusala dhammo ca nāma sabbassa akusala dhammassa paṭipakkho. Ekasmimpi kusala dhamme uppajjamāne tasmiṃ santāne sabbāni akusalāni pajahituṃ sakkontīti vattabbāni. Atha ca pana musāvāda virati musāvādameva pajahituṃ sakkoti, na itarānīti vuttaṃ. Kathamidaṃ daṭṭhabbanti. Vuccate. Pajahituṃ sakkotīti idaṃ pañcasu pahānesu tadaṅgappahāna vacanaṃ. Tadaṅgappahānanti ca tena tena kusalaṅgena tassa tassa akusalaṅgassa pahānaṃ tadaṅgappahānaṃ nāma. Idaṃ vuttaṃ hoti, idha sappuriso pāṇātipātā paṭiviramāmītiādinā visuṃ visuṃ sikkhāpadāni samādiyitvā pāṇāti pātavirati saṅkhātena kusalaṅgena pāṇātipāta saṅkhātaṃ akusalaṅgaṃ pajahati. Adinnādāna virati saṅkhātena kusalaṅgena adinnādāna saṅkhātaṃ akusalaṅgaṃ pajahatītiādinā vitthāretabbaṃ. Ekasmimpi kusala dhamme uppajjamāne tasmiṃ santāne sabbāni akusalāni na uppajjantīti ettha pana anokāsattā eva na uppajjanti, na pahānattā. Na hi tasmiṃ santāne tasmiṃ khaṇe tāni akusalāni eva na uppajjanti. Athakho sabbāni aññāni kusala cittāni ca na uppajjanti. Sabbāni abyākata cittāni ca na uppajjanti. Tāni anokā sattā eva na uppajjanti. Na pahānattā na uppajjanti. Tadaṅgappahānādi vasena pana pahānaṃ sandhāya idha pajahituṃ sakkoti-na sakkotīti vuttaṃ. Ettāvatā tadaṅgappahānaṃ nāma supākaṭaṃ hoti. Musāvāda virati musāvādameva pajahituṃ sakkoti. Na itarānīti idañca suṭṭhu upapannaṃ hotīti. ‘‘Ettha cā’’tiādīsu kāyaṅgacopanatthāya vācaṅgacopanatthāya ca pavattāni kāyavacīco pana bhāgiyāni nāma. Kāmāvacara kusalesveva viratiyo sandissanti. ‘‘Kāmāvacara kusalesu pī’’ti niddhāraṇe bhummavacanaṃ. Kāmabhūmiyaṃ uppannesu eva kāmāvacara kusalesu sandissanti. Tividha kuhanavatthūni ca viramitabbavatthuṭṭhāneṭhitāni. Ettha ca kuhanaṃ nāma vimhāpanaṃ lābhasakkāra silokatthāya manussānaṃ nānāmāyāsāṭheyya kammāni katvā acchariyabbhuta bhāvakaraṇanti vuttaṃ hoti. Taṃ pana tividhaṃ ‘paccayappaṭisevanakuhanañca, sāmantajappana kuhanañca, iriyā pathasaṇṭhā pana kuhanañca. Tattha mahicchoyeva samāno appicchākāraṃ dassetvā ādito āgatā gate catupaccaye paṭikkhipitvā pacchā bahuṃ bahuṃ āgate paccaye paṭiggaṇhāti. Idaṃ paccayappaṭisevana kuhanaṃ nāma. Pāpicchoyeva samāno ayaṃ jhānalābhīti vā abhiññālābhīti vā arahāti vā jano maṃ sambhāvetūti sambhāvanaṃ icchanto attānaṃ uttari manussa dhammānaṃ santike te vā attano santike katvā vañceti. Idaṃ sāmantajappana kuhanaṃ nāma. Pāpicchoyeva samāno ayaṃ santavutti samāhito āraddhavīriyoti jano maṃ sambhāvetūti sambhāvanaṃ icchanto iriyā patha nissitaṃ nānāvañcanaṃ karoti. Idaṃ iriyā patha saṇṭhāpana kuhanaṃ nāma. ‘‘Sikkhāpadassa vatthūnī’’ti surā pāna vikāla bhojana naccagītavādita dassana savanādīni. Surāmerayapānā viramādhīti samādiyantassa surāmerayapāna cetanā viramitabba vatthu nāma. Vikāla bhojanā viramāmīti samādiyantassa vikāle yāvakālika vatthussa paribhuñjana cetanā viramitabba vatthu nāma. Sesesupi eseva nayo. Lokuttara cittesu. ‘Sabbathāpī,ti ca ‘niyatā’ti ca ‘ekato vā’ti ca tīṇi visesanāni. Lokiyesu pana ‘kadācī’ti ca ‘visuṃ visuṃ’ti ca dve dve visesanāni. Tattha lokuttaresu ‘sabbathāpī’ti idaṃ samucchedappahāna dassanaṃ lokiyesupi tabbiparītaṃ tadaṅgappahāna dassanaṃ adhippetanti katvā ‘‘ekeka duccaritappahānavasene vā’’ti vuttaṃ.
121在无量心中。‘分别’是指《分别论》中的无量分别。‘具悲悯性者’指其本性具足悲悯者。‘无嫉妒者’指离嫉妒法者。有力之悲能断除由瞋所生的害意,有力之喜能断除由瞋所生的不乐,因此说‘成为害与不乐的出离’。在此,不乐是指对空闲处与修行事业的厌倦。当瞋的出离成立时,忧的出离也自然成立。所谓出离,是藉由对立法的确立而成就的。因此,意在说明即使在预备阶段,无量心中也恒常确立喜受,故说‘亦是忧的对立’等。‘亦与注释相违’:在《殊胜义论》中,关于舍俱欲界善心,即使在悲与喜的遍作时,这些心的生起在《大注释》中也是被允许的——如此说。这与彼注释亦相违。其余此处易知。‘然而对于可厌的可爱所缘……乃至……无可说’:可厌的可爱所缘与喜受相距遥远,同样,苦痛的有情也是如此,因此,那时对可爱所缘的不净修习心与悲修习心,从一开始就绝非舍俱,这是无可说的。‘彼即所谓受舍’是指欲界的受舍。在《阐明》的文句中,‘即使作意其他所缘者’是指即使正在作意其他所缘者。‘诵习成就,思惟成就’是补充的文句。因此。于此或有问:‘彼已被遮止’为何这样说?
121. Appamaññāsu. ‘‘Vibhaṅge’’ti appamaññā vibhaṅge. ‘‘Kāruññappakatikassā’’ti kāruññasabhāvassa. ‘‘Anissukino’’ti issādhammarahitassa. Thāmagatā karuṇā dosa samuṭṭhitaṃ vihiṃsaṃ pajahati. Thāmagatā muditā dosasamuṭṭhitaṃ aratiṃ pajahatīti vuttaṃ ‘‘vihiṃsā aratīnaṃ nissaraṇa bhūtā’’ti. Ettha ca arati nāma suññāgāresu ca bhāvanā kammesu ca nibbidā. Dosa nissaraṇe sati domanassanissaraṇampi siddhameva. Nissaraṇañca nāma paṭipakkha dhamma saṇṭhānena hoti. Tasmā pubbabhāgepi appamaññāsu niccaṃ somanassa saṇṭhānaṃ veditabbanti adhippāyena ‘‘domanassappaṭipakkhañcā’’tiādimāha. ‘‘Aṭṭhakathāyapi saha viruddho’’ti aṭṭhasāliniyaṃ upekkhā sahagata kāmāvacara kusala cittesu karuṇā muditā parikammakālepi hi imesaṃ uppatti mahāaṭṭhakathāyaṃ anuññātā evā-ti vuttaṃ. Tāya aṭṭhakathāyapi saha viruddho. Sesamettha suviññeyyaṃ. ‘‘Paṭikūlā rammaṇesu pana…pe… vattabbameva natthī’’ti paṭikūlā rammaṇāni nāma somanassena dūre honti, tathā dukkhita sattā ca, tasmā tadā rammaṇāni asubha bhāvanā cittāni ca karuṇā bhāvanā cittāni ca ādito upekkhā sahagatā nevāti vattabbameva natthi. ‘‘Sāhivedanupekkhā nāmā’’ti kāmāvacara vedanupekkhā vuttā. Vibhāvanipāṭhe, ‘‘aññavihitassa pī’’ti aññaṃ ārammaṇaṃ manasikarontassapi. Sajjhāyanaṃ sampajjati, sammasanaṃ sampajjatīti pāṭhaseso. Iti tasmā. Ettha siyā ‘‘taṃ paṭikkhittaṃ hotī’’ti kasmā vuttaṃ. Na nu tampi upekkhā sahagata cittesu karuṇā muditānaṃ sambhavaṃ sādheti yevāti. Saccaṃ sādhetiyeva. Tena pana paricaya vasena tesu tāsaṃ sambhavaṃ dīpeti. Idha pana ‘‘ettha cā’’tiādinā ‘‘paṭikūlā rammaṇesū’’tiādinā ca paricayena vinā pakatiyā tāsaṃ upekkhā vedanāya eva saha pavatti bahulatā vuttāti. ‘‘Yogakamma balenā’’ti yuñjana vīriya kamma balena.
122‘心俱者’指与心相应的心、心所。在‘在此’等句中。前文已说‘有时各别显现,有时成种种而生’。后文将说‘然而此处的无量与离等,应各别地组合’。而嫉妒等有时有种种组合,后文将说‘然而此处的嫉妒、悭吝、恶作,应各别地组合’。但慢与惛眠的有时种种组合,应在此处说明。说‘有时’后,以‘它们的’等开示其义。‘它们的’指与见不相应的心。‘由睡眠所征服故’是举例之说。由此应知亦包括懈怠等。‘由不适业性’指由于不适合作业的状态。与那些嫉妒、悭吝、恶作有关。与那个慢有关。由于作用相违或所缘相违而有各别性。不相违时则有俱生性。
122. Ceto yuttānaṃ citta cetasikānaṃ. ‘‘Ettha cā’’tiādīsu. Heṭṭhā ca vutto ‘kadāci sandissanti visuṃ visuṃ, kadāci nānā hutvā jāyantī’ti. Upari ca vakkhati ‘appamaññā viratiyo panettha pañcapi paccekameva yojetabbā’ti. Issādīnañca nānā kadāci yogo upari ‘issāmacchera kukkuccāni panettha paccekameva yojetabbānī’ti vakkhati. Mānathina middhānaṃ pana nānā kadāci yogo idha vattabbo. ‘‘Kadācī’’ti vatvā tadatthaṃ vivarati ‘‘tesaṃ’’tiādinā. ‘‘Tesaṃ’’ti diṭṭhi vippayuttānaṃ. ‘‘Niddābhibhūta vasenā’’ti nidassana vacanametaṃ. Tena kosajjādīnampi gahaṇaṃ veditabbaṃ. ‘‘Akammaññatāyā’’ti akammaññabhāvena. Tehi issāmacchariya kukkuccehi. Tena ca mānena. Kicca virodhe vā ārammaṇa virodhe vā nānābhāvo. Avirodhe sahabhāvo.
123‘由确定相应处的方式’:指通过确定作为相应处之心数目的方式,如‘一切心所共有的,在一切八十九心中;寻在五十五心中’等。‘由确定相应法聚的方式’:指通过确定相应法聚数目的方式,如‘在无上心中有三十六法,在大心中有三十五法’等。其余易知。‘在圣典中’是指《法集论》圣典。‘那些理趣’是指四法、五法的理趣。
123. ‘‘Yogaṭṭhānaparicchindana vasenā’’ti sabbacitta sādhāraṇā tāva sabbesupi ekūnanavuticittuppādesu, vitakko pañcapaññā sacittesūtiādinā yuttaṭṭhāna bhūtānaṃ cittānaṃ gaṇanasaṅkhyāparicchedavasena. ‘‘Yutta dhammarāsi paricchindana vasenā’’ti anuttare chattiṃsa, mahaggate pañcatiṃsātiādinā yutta dhammarāsīnaṃ gaṇana saṅkhyā pariccheda vasena. Sesaṃ suviññeyyaṃ. ‘‘Pāḷiyaṃ’’ti dhammasaṅgaṇi pāḷiyaṃ. ‘‘Tesaṃ nayānaṃ’’ti catukka pañcaka nayānaṃ.
124“身语清净的作用”是指清净身门与语门的作用。
124. ‘‘Kāyavacī visodhana kiccā’’ti kāyadvāravacīdvāra sodhana kiccā.
125由于出世间离也会在出世间的果报心中生起,因此说“此亦……应见”,这是指那些无量。在那些大果报心中,“以有情施设等为所缘的”是词解。“由彼”指由善。“由无分别故”指由无种种行相的思维。由达到安止的业差别所生起的,即达到安止的业差别所生起。所谓施设差别,指名色遍相所缘等。在“而且”等句中,并非有施设从诸法中(生起)。若如此,则欲界果报心也会缘取作为欲贪所缘的施设了。“作摄益差别者”:例如“在初禅心中有三十六,在第二禅心中有三十五”等,是作摄益差别者。
125. Lokuttara viratīnaṃ lokuttara vipākesupi uppajjanato ‘‘idañca…pe… daṭṭhabba’’nti. Tāsaṃ appamaññānaṃ. Tesu mahāvipākesu. Sattapaññattādīni ārammaṇāni yassāti viggaho. ‘‘Tenā’’ti kusalena. ‘‘Vikappa rahitattā’’ti vividhākāra cintana rahitattā. Appanāpatta kamma visesehi nibbattā appanāpattakamma visesa nibbattā. Paññatti visesāni nāma pathavīkasiṇa nimittādīni. ‘‘Api cā’’tiādīsu. Na paññatti dhammehi atthi. Evañca sati, kāmavipākāni kāmataṇhāya ārammaṇabhūtā paññattiyopi ālambeyyunti. ‘‘Saṅgahanayabhedakārakā’’ti patha majjhānika cittesu chattiṃsa. Dutīyajjhānika cittesu pañcatiṃsātiādinā saṅgahanayabhedassa kārakā.
126在“在此”等句中,“在五种无行中”是处格的表达;同样,“在五种有行中”也是如此。其余在此处容易理解。
126. ‘‘Ettha cā’’tiādīsu. ‘‘Pañcasu asaṅkhārikesū’’ti niddhāraṇe bhummavacanaṃ. Tathā pañcasu sasaṅkhārikesūti. Sesamettha suviññeyyaṃ.
128“由地、生、相应等差别”:触有四种,即欲界触、色界触、无色界触。这是地的差别。
128. ‘‘Bhūmi jāti sampayogādibhedenā’’ti phassotāva catubbidho hoti kāmāvacaro, rūpāvacaro, arūpāvacaro cāti. Ayaṃ bhūmibhedo.
Dvādasākusalā phassā, kusalā ekavīsati; Chattiṃseva vipākā ca, vīsati kriyā matā.
如是,此为种类差别。与喜俱行、与见相应、无行、有行等,应说为相应等的差别。‘与心同等的差别’:即与自身或与相应心的差别相等的差别。又或,在八十九心中。在此,疑心所仅相应于一心,故唯有一种。嗔、嫉、悭、恶作这四种心所,各相应于二心,因此各有二种。同样地,见与慢各有四种;惛眠等各有五种。一切皆应如是说。
Iti ayaṃ jātibhedo. Somanassa sahagato, diṭṭhigata sampayutto, asaṅkhāriko ca, sasaṅkhāriko cātiādinā sampayogādibhedo vattabbo. ‘‘Cittena samaṃ bheda’’nti attanā vā sampayuttena cittabhedena samaṃ bhedaṃ. Ekūnana vutiyā cittesu vā. Ettha ca vicikicchā cetasikaṃ ekasmiṃ citte yuttanti ekameva hoti. Doso, issā, macchariyaṃ, kukkuccanti ime cattāro dvīsu cittesu yuttāti visuṃ visuṃ dve dve honti. Tathā diṭṭhimānā paccekaṃ cattāro. Thinamiddhaṃ paccekaṃ pañcātiādinā sabbaṃ vattabbanti.