离路心摄要胜义灯
Vīthimutta saṅgaha paramatthadīpanī
143143. 如是,于转起时说明了转起之摄后,现在为说明结生时的转起之摄,而说最初的偈颂。依上述所说之理,于转起时的所谓“转起之摄”,是依路心而说;现在于结生时的所谓“转起之摄”,意指依离路心而说,这是疏解。于此,结生时心与心所的转起既已说明,其后有分时与死心时的转起也由此得到说明,故作此考量而仅说“结生”。
143. Evaṃ pavattikāle pavattisaṅgahaṃ dassetvā idāni paṭisandhiyaṃ pavattisaṅgahaṃ dassetuṃ ādigātha māha. Evaṃ vuttanayena pavattiyaṃ pavattisaṅgahonāma vīthicittavasena udīritokathito. Idāni sandhiyaṃ pavattisaṅgaho nāma vīthimutta cittānaṃ vasena vuccatīti yojanā. Etthaca paṭisandhiyaṃ cittacetasikānaṃ pavattiyā kathitāya tato paraṃ bhavaṅgakāleca cutikāleca tesaṃ pavatti kathitāyeva hotīti katvā sandhiyamicceva vuttaṃ.
而在《明释》中
[141] Vibhāvaniyaṃ pana
对于由他而死的情况,先显示死心,而后因将说到无间结生,故此处取结生时,也应取过去无间的死心。依此意趣而说:“由于邻近,取彼时即已取死心时。”但这实为不妥。
Parato maraṇuppattiyaṃ pathamaṃ cutiṃ dassetvā pacchā anantare paṭisandhiyā vakkhamānattā idha sandhiggahaṇena atītā nantara cutipi gahetabbāti adhippāyena yaṃ vuttaṃ ‘‘tadāsannatāya taṃgahaṇeneva gahitacutikālecā’’ti. Taṃ na yujjatiyeva.
因为离路者的境之转起,唯于过去无间有之死亡时才成立。即于一个有中,为了显示其境之获得,连同以结生为首的离路心之转起,长老唯以该过去无间死心而显示死亡之发生。“诸行生有情,于此诸地”──此为地(bhūmi)。增长(aya)即增长。于实义,应知乐及乐因与乐缘。大多从此增长离去而在此生起之有情,即恶趣(apāya)。彼即是地,故为恶趣地。以极粗之欲贪而欲求,故为欲(kāma)。应去、应赴,故为去处(gati)。有情去至此处,故为去处。为种种成就之依处,故为善去处,即善趣。欲及彼善趣,故为合释。无如所说之增长于此,故为地狱(nirayo)。或有情常受苦而战栗、颤动于此,故为地狱。如人向上高举后横置,即横生(tiracchānā)。虽为种种色形之生类,因同属生类而似合为一,于此故为生处(yoni)。生(jāti)。
Vīthimuttānañhi visayappavattināma atītānantarabhave maraṇuppattiyaṃeva siddhāti ekasmiṃ bhave visayappapattiyā saha tesaṃ paṭisandhipamukhānaṃ vīthimuttacittānaṃ pavattidassanatthaṃeva tāya atītānantaracutiyā saddhiṃ maraṇuppattividhānaṃ therena dassitanti. Bhavanti sattā saṅkhārāca etāsūti bhūmiyo. Ayoti vaḍḍhi. Atthato pana sukhaṃca sukhahetu sukhapaccayāca veditabbā. Yebhuyyena tato ayato apagatā ettha nibbattā sattāti apāyo. Soeva bhūmīti apāyabhūmi. Oḷārikena kāmarāgena kāmīyatīti kāmo. Gantabbā upagantabbāti gati. Gacchanti sattā etthātivā gati. Anekavidhasampattīnaṃ adhiṭṭhānatāya sobhaṇāgati sugati. Kāmoca so sugaticāti samāso. Natthi yathāvutto ayo etthāti nirayo. Niccaṃ vā rayanti kampanti phandanti sattā dukkhappattā etthāti nirayo. Manussā viya uddhaṃ uccā ahutvā tiro añcitā āyatāti tiracchānā. Yuvanti nānā vaṇṇasaṇṭhānāpi sattā samānajātitāya ekībhūtāviya honti etāyāti yoni. Jāti.
然而,《明释》中说:
Vibhāvaniyaṃ pana
说为“诸蕴转起之特相”。
Khandhānaṃ pavattivisesoti vuttaṃ.
畜生的生处即畜生生处。死后去至彼处者,名为鬼(peta)。这是指从此离去、命终后转生他世的意思。凡是命终者,世间通常也把死者称为“鬼”。然而在此,是从苦的聚集来说,死后去至极远、远离、远处之义,因此尚未从彼苦解脱。由于常受苦,这是指《相经》等中所说的第三类恶趣有情。鬼的群体为鬼众(petti)。鬼众的境域为鬼境。“境”也说是转起之处。阿修罗众:此处“天”(sura)指上方诸天,他们以神足飞翔,善受用欲乐,故称为天。不是天的,则为阿修罗(asura)。这是指韦巴吉帝等攻击者,他们是天之敌、似天者;指维央卡拉母等堕处者,这是小阿修罗;指阎魔王等双面鬼,部分似天,双面鬼于某些处也被归入阿修罗众;指世间中间地狱的有情,全无天德,他们在《佛种姓经注》对生苦的说明中也称为阿修罗众;指迦拉甘吉迦鬼等,全无天德。如此,当知依五种含义来判定阿修罗。在“诸天将衰损,阿修罗将充满”这一经句中,四恶趣在注释中也被称为阿修罗众。
Tiracchānānaṃ yoni tiracchānayoni. Pecca itā gatāti petā. Ito apakkamma cavitvā bhavantare gatāti attho. Yekeci kālaṅkatā. Divaṅgatāpi hi loke kālaṅkatā petāti vuccanti. Idha pana sukhasamussayato pecca pakaṭṭhaṃ pavāsaṃ dūraṃ gatāti atthena yāva tato na muccanti. Tāva niccaṃ dukkhappattā lakkhaṇasaṃyuttādīsu āgatā tatīyā apāyikasattā adhippetā. Petānaṃ samūho petti. Pettiyā visayoti petti visayo. Visayotica pavattideso vuccati. Asurakāyoti ettha surā vuccanti upari devā suranti iddhivisesehi dibbanti, suṭṭhuvā ramanti kāmasukharatiṃ paccanubhavantīti katvā. Na surāti asurā. Vepacitti pahārādādayo sandhāya surapaṭipakkhā sura sadisāvāti attho. Viyaṅkaramātā uttaramātādayo vini pātike sandhāya khuddakasurā cūḷakasurāti attho. Yamarājā dayo vemānikapete sandhāya ekadesena surasadisāti attho. Vemānikapetāpi hi katthaci asurakāyāti āgatā. Lokantarika nerayike sandhāya sabbaso suraguṇa rahitāti attho. Tepi hi buddhavaṃsanidānaṭṭhakathāyaṃ jātidukkha niddesesuca asurakāyāti vuttā. Tathā kālakañcikapete sandhāya sabbaso surabhāvarahitāti attho. Iti pañcannaṃ asurānaṃ vasena atthavibhāgo veditabbo. Dibbā vata bhokāyā parihāyissanti, paripūrissanti asurakāyāti imasmiṃ suttapade cattāropi apāyā asurakāyāti aṭṭhakathāyaṃ vaṇṇitā.
其中,韦巴吉帝等阿修罗含摄于三十三天。堕处阿修罗含摄于四大王天。双面鬼阿修罗亦然。他们亦如堕处阿修罗,于注释中说有三因、二因及无因。然阎魔王等,如《本生经》所说“韦沙布为常侍鬼王,索摩为阎魔,韦沙瓦那为王”,韦沙布等自身具大神通力,虽为双面鬼王,然悲愍地狱有情故,亦于下方地狱界统治。故一切鬼界与地狱界皆称阎魔界或阎魔境。依附四大王天、怀恶意图、作残恶业者,如《僧吉迦本生》所说雷瓦宫夜叉、《三明本生》所说罗刹,这些名为夜叉罗刹,从此处去至突起地狱,对地狱有情作种种苦役而游走。他们亦名“时”与“非时”等,如《那罗陀本生》所说,地狱卒于阎魔王之上仍执行命令。世间中间阿修罗含摄于地狱中。然此处所指为迦拉甘吉迦等鬼阿修罗。彼阿修罗之众为阿修罗众。于此,当知地狱地名为单独立于地下,由十六突起小地狱环绕之八大地狱。于森林、山岳、海洋、岛屿等亦有种种地狱地。因有如是各别存在之处,故唯说为地狱。其余三恶趣地无如是各别之处,故以生处、境、众等词结合,而取为蕴或蕴转起之处。[恶趣地]
Tattha vepacitti pahārādādayo asurā tāva tiṃsesu devesu saṅgahitā. Vinipātikāsurā cātumahārājikadevesu. Tathā vemānikapetāsurā. Tepi hi vinipātikāsurā viya tihetukāpi duhetukāpi ahetukāpi hontīti aṭṭhakathāsu vuttā. Yamarājāno pana vessabhū nottica petti rājā somo yamo vessavaṇoca rājāti evaṃ kathā vatthupāḷiyaṃ āgatā vessabhūādayo sayaṃ mahiddhikā mahānubhāvā vemānikapetarājāno hutvāpi nerayikesu sattesu kāruññataṃ paṭicca heṭṭhā nirayalokesupi rajjaṃ kārentiyeva. Teneva hi sabbe petalokāpi nirayalokāpi yamalo kātica yamavisayātica vuccantīti. Yeca cātumahārājikapari yāpannā pāpajjhāsayā kururakammakārino revativimāne yakkhāti āgatā saṃkiccajātake rakkhasāti āgatā yakkharakkhasānāma ito gantvā ussadanirayesu nerayikānaṃ nānākamma kāraṇāyo karonto vicaranti. Tesaṃpi kālo upakāloti evamādīhi nāmehi nāradajātake āgatānaṃ niraya pālānaṃ upariyamarājānaṃ āṇāpavattatiyevāti. Lokantarikā surā niraye saṅgahitā. Idha pana kālakañcikādayo petāsurāva adhippetā. Tesaṃ asurānaṃ kāyo samūhoti asurakāyo. Etthaca nirayabhūmināma paccekaṃ soḷasussadapari vārānaṃ aṭṭhannaṃ mahānirayānaṃ vasena anto pathaviyaṃ ṭhitāti veditabbā. Arañña pabbata samudda dīpakādīsupi nānāniraya bhūmiyo hontiyeva. Tasmā tādisassa visuṃ vavatthitassa okāsassa atthitāya nirayotveva vuttā. Sesānaṃ pana tissannaṃ apāyabhummīnaṃ tādisassa okāsassa natthitāya yoni visaya kāya saddehi yojetvā khandhāvā khandhappavattipadesāvā gahitāti. [Apāyabhūmi]
心高举、昂扬、极度增上者,称为人。在无数轮围世界中,其他地居众生的心比他们更为锐利、勇猛且变化多端。因为圆满的善与不善业道及无间业,唯在此处生起。然而,其中又以瞻部洲的居民心最为高举。其他洲的众生则因与他们有相同的容貌等,故仅被称为人。在此轮围世界中,更不待言,正如所说:‘诸比丘,瞻部洲人以三处胜过北俱卢洲人及三十三天诸天。哪三处?勇敢、具念,以及在此修梵行。’然而,文法家们说:‘摩奴’是指大选出王。这些人安住于他所制定的律仪法中,被视为他的儿子。因此,因为是摩奴的后代、儿子,故称为人。在此,应知是依于地的同义语,而将‘人’作阴性、单数。其余诸处也是如此。
Ussito uggato ussannovā mano etesanti manussā. Tehi anantesu cakkavāḷesupi itarabhūmikānaṃ sattānaṃ tikkhatarasūra vicitracittā honti. Paripuṇṇānaṃ kusalākusalakamma pathānaṃ ānantariyakammānañca ettheva sambhavatoti. Tesupi pana jambudīpavāsinoeva atisayena ussitamanā honti. Itare pana tehi samānavaṇṇāditāya manussā icceva vuccanti. Imasmiṃ cakkavāḷe pana vattabbameva natthi, yathāha-tīhi bhikkhave ṭhāne hi jambudīpakā manussā uttarakuruke manusse adhiggaṇhanti. Deveca tāvatiṃse. Katamehi tīhi ṭhānehi. Sūrāca sati mantoca idha brahmacariyavāsocāti. Akkharacintakā pana vadanti manūti mahāsammatarājā vuccati. Imeca janā tena thapitesu mariyādadhammesu ṭhitā tassa puttaṭṭhāniyā honti. Tasmā manuno apaccā puttāti manussāti. Idha pana bhūmipariyāyoti katvā manussāti itthiliṅgaṃ ekavacanañca katanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ sese supi. Yesu pana cattāro mahārājāno rajjaṃ kārenti. Te devā cātumahārājikā. Tattha dhataraṭṭho gandhappānaṃ rājā hoti. Viruḷhako kumbhaṇḍānaṃ. Virūpakkho nāgānaṃ. Kuvero yakkhānaṃ. Tattha paṭisandhivasena gandharukkhesu appenti upagacchantīti gandhappā. Gandharukkhādhivatthā devā. Te mūlagandhādivasena dasadhā pāḷiyaṃ āgatā. Kumbhaṇḍāti dānavarakkhasā. Nāgā yakkhāca pākaṭā. Sabbe te yebhuyyena pāpajjhāsayā kururakammakārino ca honti. Tasmā cattāro mahārājāno aññamaññaṃvā manussānaṃ vā aviheṭhanatthāya tesu nānārājānaṃvā nānāsenāpatiṃvā thapesuṃ.
此处应说《阿吒那胝经》。在该经中,提到了四类被降伏的种族:夜叉、夜叉女、乾闼婆、乾闼婆女、鸠槃荼、鸠槃荼女、龙、龙女。其中,具足身光、祥瑞、荣华的非人,被称为夜叉、天或天神。不具身光、祥瑞、荣华,形貌丑陋的非人,则只称为夜叉。生于树殿者,名为树神。生于树内者,名为乾闼婆,即世间所称的‘木夜叉’。往昔曾造下劣业的某些乾闼婆女,也会生于人类女性的体内。她们在吠陀典籍中被称为‘瑜伽女’,在世间被称为‘鸠吉尼’。在特定的夜间出没觅食时,因有光明之义,故被称为‘朱那’。鸠槃荼是大腹、宽眼的罗刹。即世间所称的‘财富守护者’。他们在毗富罗山守护摩尼宝,在雪山深处的芒果林守护,如此守护宝所、林主树、天药树、天香树、水池等,并食啖非食者,故称为罗刹。龙、龙女:此处,生于山内或地内的地居天、夜叉种族,在此也称为龙。在《大般涅槃经》的‘地动经’章节中所说的‘地居天女’,有时因她们嬉戏放纵而导致地震。她们的咒语、事、明,即《梵网经》中所说的‘地明’。在这些众生中,有各种具神通者、被降伏者、乐着恶事、造作罪业者,或因耽着嬉戏,或因耽着食物,或以原本的形态,或以狗、秃鹫、乌鸦等形态,游走恼害众生。这一切,都应由精通经、本生、吠陀典籍的善巧者了知。
Āṭānāṭiyasuttaṃcetthavattabbaṃ. Tattha hi yakkhoyakkhinīgandhappo gandhappī kumbhaṇḍo kumbhaṇḍī nāgo nāgīticatasso avaruddhakajātiyo āgatā. Tattha sarīrobhāsasirisampattiyutto amanusso yakkhotica devotica devatātica vuccati. Sarīro bhāsa sirisampattirahito vigaccharūpo amanusso yakkhotveva vuccati. Rukkhaṭṭhakavimāne jāto rukkhadevatānāma. Rukkhassa abbhantare jāto gandhapponāma. Yo loke kaṭṭhayakkhoti vuccati. Pubbe nihīnakammakatā kāci gandhappiyo manussitthīnaṃ sarīrabbhantaresupi jāyanti. Yā vedaganthesu yoginītica loke joginītica vuccanti. Abhilakkhitarattīsu gocarapasuta kāle jutiatthena juṇhātica vuccanti, kubbhaṇḍānāma mahodarā visālakkhā rakkhasāeva. Ye loke dhana rakkhakāti vuccanti. Te hi vepullapabbate maṇiratanaṃ rakkhanti. Anto himavante abbhantara ambarukkhe rakkhanti. Evaṃ ratanaṭṭhānānivā vanappati rukkhevā dibbosadharukkhevā dibbagandharukkhevā udakasarevā rakkhitvā asanti bhakkhanti. Tasmā rakkhasāti vuccanti. Nāgo nāgīti ettha anto pabbatevā anto pathaviyaṃvā nibbattā vasundharadevayakkhajātiyopi idha nāgātveva vuccanti. Yā mahāparinibbāna sutte bhūmicālasuttapade pathavī devatāti vuttā. Yāsaṃ kīḷāpasuta vasena kadāci bhūmicālo hoti. Yāsañca mantapadāni vatthu vijjātica bhūmivijjātica brahmajālasutte vuttāni. Tesuca nānā iddhimantā avaruddhakā pāpātiratā kibbisakammakārino kīḷā soṇḍavasenavā ghāsasoṇḍavasenavā petesucanirayesuca pakati vaṇṇenavā soṇagijjhakākādivaṇṇenavā satte viheṭhayantā vicaranti. Sabbañce taṃ suttantesuvā jātakesuvā vedaganthesuvā kusalehi veditabbanti.
与名为摩伽的为首者一起,三十三位行善之人投生于此,故称“三十三”。依词源,三十三即是忉利天。在一切轮围世界中,此第二天界如《人百经》所说,是三十三位天王——如居于帝释位者、生主、伐楼那、伊舍那等——的住处。《增支部》中说:“一千个四大王天,一千个忉利天。”然而,摩伽男子是在那些天王位正聚集时,后来才投生其中的,且至今犹在,因此应知是依他们而立此词义。又有人说:如同因陀罗耆婆的颜色光芒,只要显现便有三十之数,在《毗度罗本生》中,“只要”一词有“三十”一词的随从之义;同理,此处也可如此理解,即作为约三十位帝释位天王家族的住处,故名为忉利天,这或许是合理的。但注释书中则依前述的词源方法,并在摩伽故事等处,只说帝释的数量为三十三。这不合理,因为经中说:“梵天常童子化作三十三身,坐于忉利天诸天的座位上。”夜摩天:是彼天界中自在天家族的名称;同样,善夜摩天也是如此。由于共住的关系,彼天界及投生其中的诸天也都称为夜摩天。兜率天:由于具足广大的祥瑞荣华,他们常
Saha puññakārino tettiṃsa janā māghenanāma jeṭṭhapurisena saha ettha nibbattāti tettiṃsā. Sāeva tāvatiṃsā nirutti nayena. Kāmañcettha sabbacakkavāḷesupi ayaṃ dutīyadeva loko janavasatasutte āgata nayena sakkaṭṭhāniyānaṃ pajāpati varuṇa īsānādīnaṃ tettiṃsa devarājūnaṃ nibandhano kāso hoti. Sahassaṃ cātumahārājikānaṃ. Sahassaṃ tāvatiṃsānanti hi aṅguttare vuttaṃ. Māghapurisā pana tesu samudāgatesu devarājaṭṭhānesu paccājātā honti. Etarahi dharamānāca tasmā tesaṃ vasena ayaṃ vacanattho katoti veditabbo. Apare pana yathā indagopakavaṇṇābhā. Tāva dissanti tiṃsatīti imasmiṃ vidhurajātake tāva saddo tiṃsasaddaparivāramatto hoti. Tathā idhāpīti katvā tiṃsamattānaṃ sakkaṭṭhāniyānaṃ devarājakulānaṃ nivāsaṭṭhā nattā tāvatiṃsānāmāti yuttaṃ siyā. Aṭṭhakathāsu pana yathāvuttaṃ niruttinayaṃ kappetvā māghavatthūsuca tesu tesuca ṭhānesu sakkānaṃ tettiṃsa saṅkhāeva vuttātipi vadanti. Taṃ na yujjati. Pāḷiyaṃeva brahmāsanaṅkumāro tettiṃse attabhāve abhinimminitvā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pallaṅkesu nisīditvāti vuttattā. Yāmoti tasmiṃ devaloke issaradevakulassa nāmaṃ. Tathā suyāmotica. Taṃ sahacaritattā pana so deva lokopi tattha nibbattadevāpi yāmātveva vuccanti. Vipulāya sirisampattiyā samannāgatattā niccaṃ tusanti ativiya haṭṭhatuṭṭhamukhā honti etthāti tusitā. Yathārucite bhoge sayameva nimminitvā nimminitvā ramanti etthāti nimmānaratī. Attano ruciṃ ñatvā parehi nimmitesu bhogesu vasaṃ vattenti etthāti paranimmitavasavattī. Brūhanti vaḍḍhanti atipaṇītehi jhānādi guṇehi vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjantīti brahmāno. Mahantā brahmāno mahābrahmānoti vattabbe mahāsaddassa lopo.
因在集会中而生,故称“pārisajjā”(梵众);或生于集会中者,故称“pārisajjā”,意为随侍者。大梵天的随侍者,即“brahma pārisajjā”(梵众天)。古时在高处安置、站立者,故称“purohitā”(祭司)。大梵天的祭司,即“brahmapurohitā”(梵辅天)。大梵天即“mahābrahmāno”(大梵天)。有千梵天、两千梵天、三千梵天等,这是依《数生经》所说主宰梵天之意。其中,千梵天即为一千轮围世界的主宰梵天,两千梵天即为两千轮围世界的主宰。这三者同住一层地。在那里,世间大众各自供奉不同的族神:有人供奉名为“大天”者,有人供奉名为“婆薮天”者,有人供奉名为“摩醯首罗”者,有人供奉名为“最胜自在”者。家神、村神、树神等也成为这些大天王的侍奉者。其中,大天王应被视为如同大梵天;家神等应被视为如同梵辅天;人类应被视为如同梵众天。而且,家
Parisati bhavāti pārisajjā. Parisāsu jātātivā pārisajjā. Paricārikāti attho. Mahābrahmānaṃ pārisajjāti brahma pārisajjā. Pure ucce ṭhāne odahanti tiṭṭhantīti purohitā. Mahābrahmānaṃ purohitāti brahmapurohitā. Mahantā brahmāno mahābrahmāno. Sahassobrahmā dvisahassobrahmā. Tisahassobrahmātiādinā saṅkhārupapattisutte āgatā adhipatibrahmānoti attho. Tattha sahassobrahmāti cakkavāḷasahassamhi issaro brahmā. Dvisahassoti dvīsu cakkavāḷa sahassesu issaroti attho. Tayopete ekatala vāsino honti. Tattha loke mahājanā visuṃ visuṃ kuladevatāyonāma upaṭṭhahanti. Keci mahādevaṃnāma upaṭṭhahanti. Keci vāsudevaṃnāma. Keci mahesaraṃnāma. Keci paramesvāraṃ nāmāti. Gharadevatā gāmadevatā rukkhadevatādayopi tesaṃ mahādevarājānaṃ upaṭṭhakāeva sampajjanti. Tattha mahādevarā jānoviya mahābrahmāno daṭṭhabbā. Gharadevatādayoviya brahma purohitādaṭṭhabbā, manussāviya brahmapārisajjādaṭṭhabbā. Tatthaca ghara devatādayo mahādevarā jāno adisvāva upaṭṭhahanti. Manussā ca teubhopi adisvāva upaṭṭhahanti. Evamevaṃ brahmapurohitā mahābrahmānopi napassanti. Mahābrahmānaṃ nivāsaṭṭhānaṃpi najānanti. Brahmapārisajjāubhopi napassanti. Ubhinnaṃnivāsaṭṭhānaṃpi najānanti. Yadā pana oḷārikaṃ rūpaṃ māpetvā attānaṃ dassenti. Tadā eva passanti. Esanayo uparibhūmīsupi. Yaṃ pana brahmanimantana suttaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ brahmānaṃ pakatirūpaṃ kassaci āpātaṃ na gacchatīti. Taṃ brahmapuro hitā dīnaṃ uparimānaṃ brahmānaṃ pakatirūpaṃ kassaci brahmapārisajjādinovā devassavā manussassavāāpātaṃ nagacchatīti katvā vuttaṃ. Heṭṭhimānaṃ pana pakatirūpaṃ uparimassa āpātaṃ āgacchissatiyeva. Teneva hi janavasabhasuttaṭṭhakathāyaṃ heṭṭhimaheṭṭhimāhi devā uparimadevānaṃ oḷārikaṃ katvā māpitameva attabhāvaṃ passituṃ sakkontīti vuttaṃ. Tatthadutīyatale parittābhāti brahmapārisajjāeva. Appamāṇābhāti brahmapurohitā eva. Ābhassarāti mahābrahmānoeva. Tasmiṃ tale adhipati brahmānoevāti attho. Heṭṭhimatalato pana visesa karaṇatthaṃ ābhāvasena nāmagahaṇaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.
其中,“parittābhā”(少光天):这些天众具有有限的光明,故称少光天。“appamāṇābhā”(无量光天):这些天众具有无量的光明,故称无量光天。“ābhassarā”(光音天):光明从他们那里流散而出,故称光音天。第三层地中,“parittasubhā”(少净天)即是梵众天;“appamāṇasubhā”(无量净天)即是梵辅天;“subhakiṇṇā”(遍净天)即是大梵天。意思是,他们是该层地的主宰梵天。其中,“subhā”(净)是指单一、坚固、不动的光明本身。“parittasubhā”(少净天):这些天众具有有限的净光,故称少净天。“appamāṇasubhā”(无量净天):这些天众具有无量的净光,故称无量净天。“subhakiṇṇā”(遍净天):被净光所遍满,故称遍净天。也有读作“subhakiṇhā”的,此时应见其词形中元音缩短且末尾有ha音。在这两层地中,他们本有的身光极为增盛,因此依此身光而成就“少光天”等名称,而非依梵众等而名。也正因如此,在《鞞兰若经》中,第一层地的住者称为“梵身天”,第二层地的住者称为“光天”,第三层地的住者称为“净天”。第四层地:“vehapphalā”(广果天):这些天众具有广大的果报,故称广果天。或者,由可动摇性的喜俱禅所生的下三层地,其福果因风轮等障碍而依地、寿、劫的退转有动摇。其中,所谓遍净天诸天的寿命为六十四劫,那是就那一层地的初始天众而说的;而后来的天众,其福果则有六十劫、六十二劫、六十一劫等退减的动摇。然而,由不可动摇性的舍俱禅所生的天众,则没有任何障碍能造成那样的福果动摇。因此,依禅定能力之差别,在此有特别增长、增广的福果,故称广果天。
Tattha parittā ābhā etesanti parittābhā. Appamāṇā ābhā etesanti appamāṇābhā. Ābhāsaranti niccharanti etesūti ābhassarāti. Tatīyatale parittasubhāti brahmapārisajjāeva. Appamāṇasutāti brahmapurohitāeva. Sutakiṇṇāti mahābrahmanoeva. Tasmiṃ tale adhipatibrahmāno evāti attho. Tattha subhāti ekagghanā acalasaṇṭhitā ābhāeva vuccanti. Parittā subhā etesanti parittasubhā. Appamāṇā subhā etesanti appamāṇasubhā. Sutehi ākiṇṇāti subhākiṇṇā. Subhakiṇhātipi paṭhanti. Tesaṃ ākārassa rasso antimaṇakārassa ca hakāro daṭṭhabbo. Imesu pana dvīsu talesu pakatikāyappabhā adhimattā honti. Tasmā tāsaṃ vasena parittābhātiādikaṃ nāmaṃ siddhaṃ. Na brahmapāri sajjātiādikaṃ. Evañca katvā verañjasutte pathamatalavāsino brahmakāyikā devāti āgatā. Dutīyatalavāsino ābhādevāti. Tatīyatalavāsino subhādevāti catutthatale vipulaṃ phalaṃ etesanti vehapphalā. Athavā iñjanajātikehi somanassajjhānehi nibbattānaṃ tiṇṇaṃ heṭṭhimatalānaṃ tejosaṃ vaṭṭādikena antarāyena bhūmitalena saha āyukappanivattivasena iñjitaṃ puññaphalaṃ atthi. Tesu hi yaṃ subhākiṇṇānaṃ devānaṃ catusaṭṭhikappānīti vuttaṃ. Taṃ tasmiṃ tale ādikappikānaṃ vasena vuttaṃ. Pacchimikānaṃ pana tesaṭṭhikappa dvāsaṭṭhikappa ekasaṭṭhi kappādi vasena iñjitaṃ paṭilīnaṃ puññaphalaṃ hotīti. Āneñjajātikena upekkhājhānena nibbattānaṃ pana kenaci antarāyena tādisaṃ iñjitaṃ puññaphalaṃ nāma natthi. Tasmā jhāna sāmatthiyānurūpaṃ visesena īhitaṃ abhivaḍḍhitaṃ puññaphalaṃ ettha atthīti vehapphalā.
“asaññā”(无想):这些众生没有以想为首而执取的四种无色蕴,故称无想。他们既是无想,又是众生,故称“asaññasattā”(无想有情)。应知,由于他们没有心,可能引生“非有情”的过失,因此加上了“有情”一词。这两者也是同住一层地的。在此,由于能生之禅有劣、中、胜的差别,相应地,梵天也有梵众、梵辅、大梵天的差别。但应知,由于寿量不同与彼此不相见等情况并不存在,因此没有依梵众等而作的地界区分。无烦天等也是如此。“suddhāvāsā”(净居天):由于没有粗显的欲贪与嗔恚随眠,是纯粹的不还者与阿罗汉的住处,故称净居天。其中,第一地住者:仅以极少时间便不离自位,故称“avihā”(无烦天)。或者说,由于断除了粗显的五下分结,心在止观法中无有恼害、无有障碍,故称无烦天。第二地住者:不为任何心之热恼所苦,故称“atappā”(无热天)。第三层地住者:由于具足净信眼、天眼、法眼、慧眼,能善加观察,故称“sudassā”(善现天)。第四地住者:比之更殊胜地具足善观之德,故称“sudassino”(善见天)。
Natthi saññāmukhena gahitā cattāro arūpakkhandhā etesanti asaññā. Asaññāca te sattācāti asaññasattā. Cittace tasikānaṃ pana natthitāya tesaṃ asattapasaṅgatā sambhavatīti sattagahaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Ete dvepi ekatalavāsino eva honti. Etthapi nibbattakajjhānassa hīnamajjhimapaṇītatā visesassa atthitāya tadanurūpaṃ brahmānaṃpi pārisajja purohita mahābrahmatta viseso sambhavatiyeva. Āyuvemattatāya pana aññamañña adassanādīnañca natthitāya pārisajjādivasena bhūmivibhāgo natthīti veditabbo. Evaṃ avihādīsupi. Oḷārikānaṃ kāmarāgapaṭighānusayānaṃ natthitāya suddhānaṃ anāgāmiarahantānameva āvāsāti suddhāvāsā. Tattha pathamabhūmivāsino appakena kālena attano ṭhānaṃ navijahantīti avihā. Athavā, oḷārikānaṃ pañcannaṃ saṃyojanānaṃ pahīnattā natthi cittassa vihaññanaṃ samathavipassa nādhammesu avipphārikatāpatti etesanti avihā. Dutīyabhūmi vāsino na kenaci cittapariḷāhena tappantīti atappā. Tatīya talavāsino parisuddhehi pasādacakkhu dibbacakkhu dhammacakkhu paññā cakkhūhi sampannattā suṭṭhu passantīti sudassā. Catutthabhūmivāsino pana tato atisayena suṭṭhu dassanabhāvena samannāgatāti sudassino. Atisayatthe hi ayaṃ īkāroti. Pañcamabhūmi vāsino upari aññassa bhūmantaragatassa rūpibrahmuno natthitāya natthi rūpīnaṃ sattānaṃ majjhe kenaci guṇena kaniṭṭhabhāvo etesanti akaniṭṭhā.
所谓空无边处地,即遍满某一虚空区域后,名为空无边处的四蕴在其中生起。那个与诸蕴共存的虚空区域,就是空无边处地。其余诸地也是如此。凡夫、须陀洹、斯陀含乃至任何补特伽罗,在净居天中,无论以何种方式、任何种类,都完全不可得——这是句子的连接。在此,由于否定了斯陀含在净居天可得,也就自然否定了阿那含道者,因此应知,这首偈颂说的是只有上面三种圣者(阿那含果、阿罗汉道、阿罗汉果)才能在那里(净居天)获得转生。在其余处所,即在五净居天和无想有情天之外的其余二十一处中,非圣者即是凡夫。
Ākāsānañcāyatanabhūmīti ettha yattakaṃ ākāsapadesaṃ pharitvā ākāsānañcāyatana saññitā catukkhandhā pavattanti. So khandhasahito ākāsapadeso ākāsānañcāyayanabhūmi. Evaṃ sesāsu. Puthujjanā sotāpannā sakadāgāminocāpi puggalā suddhāvāsesu sabbathā sabbapakārenapi nalabbhantīti yojanā. Etthaca sakadāgāmīnaṃ paṭikkhepena anāgāmi maggaṭṭhassapi tattha paṭikkhepo siddho hotīti uparimānaṃ tiṇṇaṃ ariyānameva tattha paṭilābho imāya gāthāya vuttoti veditabbo. Sesaṭṭhānesūti pañcasuddhāvāsato asaññāpāyatoca avasesesu ekavīsatiyā ṭhānesu, anariyāti puthujjanā. [Bhūmicatukkaṃ]
144“入胎刹那”即结生刹那。以结生而进入另一生、趋入之义,称为“入胎”。此后成为有分——这是句子的连接。然而有些人诵为“有分之末”,那是不合理的。生来即盲者,称为生盲。以“等”字包含生聋、生无鼻、生哑、生痴、生狂、黄门、双性人、非男非女、口吃者等。其中,由无力产生眼根的业而获得结生者,名为生盲。其余诸例同理。其中,生来无耳净色者,名为生聋。生来无鼻净色者,名为生无鼻。没有生来无舌净色者。生来不能说话者,名为生哑。即使对方向、非方向等丝毫也不能使其了知者,名为生痴。一切时中心意颠倒者,名为生狂。因欲贪等因,以被阉割等方式而遭受毁损者,名为黄门。具有两种生殖根者,名为双性人。不具有两种性别者,名为非男非女。即使在说平常话时,也极度费力地发出一个个音节、言语支离者,名为口吃者。在此,由有能力产生眼根的业而获得结生者,在其生命流转期间,那个业或其他某个业会产生眼根。而由无力产生眼根的业获得结生者,即使其依处有缺陷,在生命流转期间,也没有其他业能产生眼根。因此应知,即使对于胎生者,生盲的状态在结生刹那就已成就。
144.Okkantikkhaṇeti paṭisandhikkhaṇe. Paṭisandhihi bhavantare okkamanaṃ anupavisananthi atthena okkantīti vuccati. Tato paraṃ bhavaṅgaṃ hutvāti yojanā. Keci pana bhavaṅgapariyosāneti paṭhanti. Taṃ na yujjati. Jātiyā andho jaccandho. Ādisaddena jāti badhira jaccaghānaka jātimūga jacceḷa jaccummattaka paṇḍaka ubhato byañjanaka napuṃsaka mammādayo saṅgaṇhāti. Tattha yassa cakkhuṃ uppādetuṃ asamatthena kammena paṭisandhi laddhā. So jaccandho nāma. Esanayo sesesupi. Tattha pasādasota rahito jātibadhiro nāma. Pasāda ghānarahito jacca ghānako nāma. Pasādajivhārahito nāma natthi. Vacanarahito jātimūgonāma. Disāvidisāmattaṃpi saññāpetuṃ asakkuṇeyyo jātieḷo nāma. Sabbakālaṃpi vipallaṭṭhacitto jaccummattakonāma. Kāmahetu āsittakādibhāvena vippakārapatto paṇḍakonāma. Dvīhi byañjanehi samannāgato ubhato byañjanakonāma. Bhāvadvaya rahito napuṃsakonāma. Pakativacanepi ekamekaṃ akkharaṃ mahussāhena uppādento vibacchavacano mammonāma. Etthaca cakkhuṃ uppādetuṃ samatthena kammena laddhapaṭisandhikassa pavattikāle taṃvā aññaṃvā kammaṃ cakkhuṃ uppādeti. Asamatthenakammena laddhapaṭisandhi kassa pana vatthuvipannassa pavattikāle aññaṃpi kammaṃ cakkhuṃ uppādetīti natthi. Tasmā gabbhaseyyakānaṃpi jaccandhabhāvo paṭisandhikkhaṇeyeva siddhoti veditabbo. Esanayo sesesu jāti badhirādīsu. Āyatanānaṃ paṭilābho jātīti vuttattā cakkhussa uppajjanārahakālo cakkhussa jātikālonāma. Tadā anuppanna cakkhuko jaccandhonāmāti evaṃ attano attano uppajjanāraha kālavasena tassa tassa āyatanassa jātikālo veditabbo. Evañhisati jātimūgādayopi upapanno hontītica vadanti. Vibhāvani yaṃpi ayamattho vibhāvitoti.
而《分别论注》中说:
[142] Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ
另有人说:“生盲,即出生时便是盲者,意思是于母胎中已成盲者而出胎。”他们认为,由此便成立二因结生者与三因结生者在母胎中眼根不会损坏。这种说法并不合理。
‘‘Apare pana jaccandhoti pasutiyaṃyeva andho. Mātu kucchiyaṃ andho hutvā nikkhantoti attho. Tena duhetukatihetukānaṃ mātukucchiyaṃ cakkhussa avipajjanaṃ siddhanti vadantīti’’ vuttaṃ. Taṃ na yuttaṃ.
在世间,即便有人在母胎中便成盲者而出胎,也可见其于种种技艺、学问中展现出智慧与聪敏。事实上,除了大菩萨及其他最后生有情之外,对其余的二因结生者与三因结生者而言,即使在母胎中因他人加害、母亲的不当行为或种种疾病而生起的眼、耳等,也不能断定必定损坏,不可如此决断。所谓“依地而住者”与“堕处阿修罗”:在此,生于地者称为“地居”。在依属于地的树居、山居宫殿中化生的阿罗瓦迦、萨塔耆拉、赫玛瓦塔等有大神力的地居天,因在世间受供养而被尊奉,故也称为“夜叉”。然而,有一类虽属天类,却因缺少自己福报所生之享乐,生活艰难,四处游荡。他们归属于那些有大神力的地居天的随从眷属,依止于地居天,故称“依地而住者”,亦读作“地依止者”。由于没有福报所生的住处,他们便依止于树丛、岩洞、荒废之地、坟场等僻静之处而住,这是其义。他们自身丑陋,堕入另一生,故为“堕处”。既是堕处,又依前文所说之义而为阿修罗,故称“堕处阿修罗”。他们住在村边或村内的僻静处,捡拾村民丢弃的饭粒、糕饼等
Loke mātukucchiyaṃyeva andho hutvā nikkhantassapi ekaccassa taṃ taṃ sippavijjāṭhānesu paññāveyyattiyabhāvassa diṭṭhattā. Thapetvā hi mahābodhisatte aññeca pacchimabhavike satte avasesānaṃ dvihetuka tihetukānaṃpi mātukucchimhi parūpakkamenavā mātuyā visamapayogenavā nānābādhenavā uppannānaṃpi cakkhusotānaṃ vipattināma natthīti na sakkā niyametunti. Bhummassitānañca vinipātikāsurānanti ettha bhūmiyaṃ jātāti bhummā. Bhūmisambandhesu rukkhaṭṭhaka pabbataṭṭhaka vimānesu nibbattā āḷavaka sātāgira hemavatādayo mahiddhikā bhummādevā. Ye loke baliharaṇa vasena pūjanīyaṭṭhena yakkhātipi vuccanti. Ye pana bhummadevajātikāpi samānā attano puññanibbattassa kassaci bhogasukhassa abhāvā kicchajīvi kappattā vicaranti. Te tesaṃ mahiddhikānaṃ bhummadevānaṃ paraṃpara pārisajjesu pariyāpannattā bhumme deve sitā nissitāti atthena bhummassitānāma honti. Bhummissitātipi pāṭho. Puññanibbattassa nivāsaṭṭhānassa abhāvā rukkhagumbaleṇaguhāsusānā dīsu vivittesu bhūmipadesesu nissāya vasantīti attho. Teyeva virūpā hutvā bhavantare nipatantīti vinipātikā. Vinipātikāca te heṭṭhāvuttaṭṭhena asurācāti vinipātikā surā. Te pana gāmasamīpevā antogāmevā vivittaṭṭhānesu vasitvā gāmavāsīhi chaḍḍitāni bhattasitthapūvakhajjamacchamaṃsādīni pariyesitvāvā tāni alabhitvā dārakevā gilānevā pīḷetvāvā sakkontā pana aññepi manusse tāsetvā pīḷetvāvā jīvitaṃ kappentīti. Tesaṃ vinipātikāsurānaṃ. Ekaccānanti adhippāyo. Na hi sabbe vinipātikā surānāma ahetu kāevāti sakkā vattuṃ. Dvihetukatihetukānaṃpi sabbhāvato. Evañca katvā tesaṃ ekaccānaṃ piyaṅkaramātā uttaramātā dhammaguttā phussamittādīnaṃ dhammābhisamayopi aṭṭhakathāsu vuttoti. Ekacce yakkhajātikāpi rakkhasajātikāpi vemānikapetāpi paradattupajīvi petāpi ettha saṅgahitāti daṭṭhabbā.
所谓“他们”,指与前述结生相应的有情。所谓“寿限”,是依同一地界的一切有情无一例外地具有固定的、决定的限量而施设的。然而,对于恶趣、人类和地居天,并没有那样的固定限量。因为并非属于同一轮围界、同一地界的一切地狱都有相同的寿限,畜生等也是如此。因此说“四恶趣”等。四恶趣的有情,其寿量没有定限,在那里大多以业为尺度。其中,对于地狱——诸如阿浮陀等十种地狱,虽然世尊说过它们的寿限,但应知那也是由令其投生各处的业所成就的。“人类”——据说这是就赡部洲人说的,因为只有他们的寿量才有增有减,其他洲的人则没有。其中,北俱卢洲的人寿量固定为一千岁,其余两洲的人据说是五百岁。若是这样,那些洲中初劫之人也应有同样的寿限,这便成了过失。然而,赡部洲人的寿量增减,其根源在于行善行恶的果报所导致的日月星辰等运行的不规则与规则,以及由此而来的季节、食物的圆满与缺失;而这些日月星辰等对北俱卢洲等也是共通的。因此,不能说那些洲的寿限没有增减。但可以说,由于仅仅是果报,所以并不与赡部洲的情况完全一致。正如经中所说:“北俱卢……”
Tesūti yathāvuttapaṭisandhi yuttesu puggalesu. Yasmā āyuparicchedonāma ekabhūmipariyāpannānaṃ sabbasattānaṃ asesasā dhāraṇaniyamaparimāṇavasena pavatto. Apāyānaṃ manussānaṃ bhumma devānañca tādiso niyamaparimāṇonāma natthi. Na hi sakalacakka vāḷapariyāpannā ekabhūmakā sabbanirayā ekaāyuparicchedā honti. Tiracchānādīsupi esevanayo. Tasmā vuttaṃ catunnaṃ apāyānantiādi. Catunnaṃ apāyānaṃ āpāyikapuggalānaṃ āyuppamāṇa gaṇanāya niyamo natthi, tattha yebhuyyena kammapamāṇattā. Tattha nirayesu abbudādīnaṃ dasannaṃ nirayānaṃ bhagavatā vutto āyuparicchedopi tattha tattha nibbattakena kammenevasiddhoti veditabbo. Manussānanti idaṃ jambudīpagāsīnaṃ vasena vuttanti vadanti. Te saññeva hi āyukappassa ārohaṇaṃ orohaṇañca atthi. Na itaradīpavāsīnaṃ. Tesu hi uttarakuruvāsīnaṃ niyamato vassa sahassaṃ hoti. Itaresaṃ dvinnaṃ pañcavassa satānītica vadanti. Evaṃ sante tesu dīpesu ādikappikānaṃpi soeva paricchedoti āpajjati. Jambudīpavāsīnaṃ pana samavisamācāranisandabhūtā candasūriyanakkhattādīnaṃ visamasamagatimūlikāutuāhārānaṃ sampatti vipattiyo tesaṃpi sādhāraṇāeva honti. Tasmā tesupi āyuparicchedānaṃ ārohaṇaṃ orohaṇañca natthīti navattabbaṃ. Nisandamattattā jambudīpagatiyā ekagatikā nahontīti pana vattabbaṃ. Tathā hi pāḷiyaṃ uttarakurukā manussā amamā apariggahā. Niyatāyukā avasesāyunāti vuttaṃ. Tattha avasesāyunāti asaṅkhyeyyato orohitvā niccalaṃ ṭhitena vassasahassenāti atthoti.
“堕处阿修罗”——这应看作仅是举例。因为这里的意趣,是包括一切有大威德、小威德的地居天,以及住在天宫中的饿鬼等。对这一切,业才是尺度。“四大王天”——这是就上方的四大王天而说的。“天”——指在那天界中成就的。“五百天年”——这也应理解为是就多数而言的。然而,因为在《本生经注》中说,曾为迦叶佛弟子的须陀洹天众,投生于空中天宫,一直住到尼弥王时代,所以应知某些空中天众也是以业为尺度的。而且,不应在此思惟它们反复投生,因为须陀洹在欲有中最多只有七次结生。即使他们在那个天界投生千次,也不可能达到那么长的时间。“以人间计数”——就是以人间的年数来计算。因为在人间,五十年是四大王天的一个天昼夜;三十个昼夜是一个天月;十二个月是一个天年。以那样的天年计算,他们的五百天年,以人间计数是九百万年。从那里,即从四大王天的寿量开始,“四倍”——意思是,由于寿量增长一倍,同时天昼夜也增长一倍,所以以四部分相乘而增长。其余诸天也是如此。其中,所谓寿量增长一倍,是指上方诸天的寿量比下方诸天的寿量增长一倍。由此成立。
Vinipātikāsurānanti idaṃ nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. Sabbesaṃpi mahesakkhānaṃ appesakkhānañca bhummadevānaṃ vemānikapetādīnañca idha adhippetattā. Tesañhi sabbesaṃpi kammameva pamāṇanti. Cātumahārājikānaṃpanadevānanti idaṃ uparime cātumahārājike sandhāya vuttaṃ. Dibbānīti tasmiṃ devaloke siddhāni. Pañca vassasatānīti idañca yebhuyyavasena vuttanti gahetabbaṃ. Yasmā pana kassapabuddhassa sāvakabhūtā sotāpannadeva puttā ākāsaṭṭhaka vimānesu nibbattā yāva nimirājakālāpi tiṭṭhantīti jātakaṭṭhakathāyaṃ vuttā. Tasmā kesañci ākāsaṭṭhakadevānaṃpi kammapamāṇatā siddhā hotīti veditabbaṃ. Na cettha punappunaṃ nibbatti cintetabbā. Na hi sotā pannānaṃ sattakkhattuto paraṃ kāmabhave paṭisandhināma atthi. Na ca tasmiṃ devaloke sahassakkhattuṃ nibbattamānāpi tattakaṃ kālaṃ saṃpāpuṇituṃ sakkontīti. Manussagaṇanāyāti manussānaṃ vassagaṇanāya. Manussaloke hi paññāsavassāni cātumahārājike eko dibbarattidivo hoti. Tiṃsarattidivā eko dibbamāso. Dvādasamāsā ekaṃ dibbavassaṃ. Tena dibbavassena tesaṃ pañcavassasatāni manussagaṇanāya navutivassasatasahassaṃ hotīti. Tatoti cātumahārājikānaṃ devānaṃ āyuppamāṇato. Catuguṇanti āyupamāṇassa diguṇavuddhiyāceva dibbassa rattidivassa diguṇavuddhiyāca vasena catūhi bhāgehi guṇitaṃ vaḍḍhitanti attho. Esanayo sesesupi. Tattha āyupamāṇassa diguṇavuddhināma heṭṭhimānaṃ devānaṃ āyupamāṇato uparimānaṃ devānaṃ āyupamāṇassa diguṇavuddhi. Etena tāvatiṃsānaṃ dibbaṃ ekaṃ vassasahassaṃ. Yāmānaṃ dvevassasahassāni. Tusitānaṃ cattāri, nimmānaratīnaṃ aṭṭha. Vasavattīnaṃ dibbāni soḷasavassa sahassāni āyuppamāṇaṃ hotīti siddhaṃ hoti.
所谓天昼夜增长一倍,是指上方诸天的昼夜比下方诸天的昼夜增长一倍。由此成立:人间一百年是三十三天的一个天昼夜;夜摩天为二百年;兜率天为四百年;化乐天为八百年;他化自在天为一千六百年为一个天昼夜。由于昼夜增长一倍得以成立,月与年的增长一倍也自然成立。如此,则如前所述的三十三天等的千天年等,也应理解为是依各自的天昼夜、天月、天年而说的。这样,上方诸天的寿量便是下方诸天寿量的四倍,这便得以成立。因此说:“从那里,三十三天为四倍。从那里,夜摩天为四倍”等。而且,以天计数如此成立时,以人间计数,四倍的关系也自然成立。因此,以人间计数,下方诸天的九百万年等,各各乘以四,便成为上方诸天的三十六百万年等。为了以首尾兼示的方式说明这一切,而说“九百”等偈颂。其连接是:在他化自在天中,寿量为九百劫,又二十一劫,以及六十万年。
Dibbassa rattidivassa diguṇavuddhināma heṭṭhimānaṃ devānaṃ rattidivato uparimānaṃ rattidivassa diguṇavuddhi. Etena manussaloke ekaṃ vassasataṃ tāvatiṃse eko dibbarattidivo. Dvevassasatāni yāme. Cattāri tusite. Aṭṭha nimmānaratiyaṃ. Sahassaṃ cha cavassasatāni vasavattiyaṃ eko dibbarattidivoti siddhaṃ hoti. Rattidivānañca diguṇavuddhiyā siddhāya māsasaṃvaccharānaṃpi diguṇavuddhi siddhāva hotīti. Evañcasati yathāvuttāni tāvatiṃsādīnaṃ dibbavassasahassādinipi attano attano rattidivamāsasaṃvaccharetieva veditabbānīti siddhaṃ hoti. Tathāca sati uparimānaṃ āyuparimāṇāni heṭṭhimānaṃ āyuparimāṇato catuguṇānīti siddhaṃ hoti. Tena vuttaṃ. Tato catuguṇaṃ tāvatiṃsānaṃ. Tato catuguṇaṃ yāmānantiādi. Dibbagaṇanāya ca tathā siddhāya sati manussagaṇanāyapi catuguṇabhāvo siddhoyeva hoti. Tasmā manussagaṇanāyapi heṭṭhimānaṃ navutivassasatasahassādīni catūhi uparūpariguṇitāni uparimānaṃ tikoṭisaṭṭhivassasata sahassādini bhavantīti katvā tāni sabbānipi ādiantadassana vasena niddisanto navasatanti gāthamāha. Vassānaṃ navasataṃ koṭiyo ca ekavīsa koṭiyo ca tathāsaṭṭhivassa satasahassāni ca vasavattīsu devesu āyuppamāṇaṃ hotīti yojanā.
因为无寻唯伺的禅那超越了粗重的寻,比起初禅更为强而有力,且较之第三禅也并非太弱。因此,说它与第三禅一同,在同一层面的地中生起果报,意即第二禅的果报与第三禅的果报皆在第二禅地。由此,诸地的次第也是依第四禅而成立的。然而,长老在下文是依五法的方式说诸禅的,所以这里也以同样的方式取果报,而说‘第四禅的果报在第三禅地’等。此中所谓‘他们’,是指那些以结生而取的六者。‘劫’是就阿僧祇劫而言的。劫有四种:大劫、阿僧祇劫、中间劫、寿命劫。其中,寿命劫是指那些有情的各自寿量限定。中间劫是指在一个住劫的阿僧祇劫内部,由人寿的增减而显现的六十四种小劫。有人说有一百二十种,有人说八十种,明智者则说十四种。这些在世间被称为‘摩奴期劫’,意思是由每一位名为摩奴的大选出王所标志的中间劫。然而,有人主张在一个住劫中只有一位大选出王。六十四中间劫则称为一个阿僧祇劫。它又分为四种:坏劫、坏住劫、成劫、成住劫。其中,正在毁灭的劫是坏劫;已毁灭而安住的劫是坏住劫;正在生成的劫是成劫;已生成而安住的劫是成住劫。
Yasmā avitakkavicāramattaṃ jhānaṃ oḷārikassa vitakkassa samatikkamā pathamajjhānato suṭṭhubalavaṃ hoti. Tatoyeva tatīyajjhānatopi nātidubbalañca hoti. Tasmā taṃ tatīyajjhānena ekato hutvā samatale bhūmantare vipākaṃ detīti vuttaṃ dutīyajjhānavipākaṃ tatiyajjhānavipākañca dutīyajjhānabhūmiyanti. Tenevaca bhūmīnaṃ ṭhitikkamopi catutthajjhāna vaseneva siddho. Therena pana heṭṭhā pañcakanayavaseneva jhānāni vuttāni. Tasmā idhapi teneva nayena vipākāni gahetvā catutthajjhānavipākaṃ tatīyajjhānabhūmiyantiādi vuttaṃ. Tesūti tāhi chahi paṭisandhīti gahitapaṭisandhikesu. Kappassāti idaṃ asaṅkhyeyyakappaṃ sandhāya vuttaṃ. Catubbidhā hi kappāmahākappo asaṅkhyeyyakappo antarakappo āyukappoti, tattha āyukapponāma tesaṃ tesaṃ sattānaṃ taṃtaṃ āyuparicchedo vuccati. Antarakapponāma ekassavivaṭṭaṭṭhāyiasaṅkhyeyyassa abbhantare manussānaṃ āyukappassa hāyanavaḍḍhanavasena dissamānantarā catusaṭṭhipabhedā cūḷakappā vuccanti. Pīsatibhedāti keci. Asītibhedāti apare. Cuddasappa bhedāti vedavidu. Ye loke manvantarakappāti vuccanti. Ekamekena manunāmakena mahāsammatarājena upalakkhitā antarakappāti vuttaṃ hoti. Keci pana ekasmiṃ vivaṭṭaṭṭhāyimhi mahāsammatarā jānaṃ ekameva icchanti. Catusaṭṭhiantarakappā pana eko asaṅkhye kapponāma. So catubbidho saṃvaṭṭo saṃvaṭṭaṭṭhāyī vivaṭṭo vivaṭṭaṭṭhāyīti. Tattha vinassamāno kappo saṃvaṭṭo. Yathā vinaṭṭhaṃ tiṭṭhamāno kappo saṃvaṭṭaṭṭhāyī. Vaḍḍhamāno kappo vivaṭṭo. Yathā vivaṭṭaṃ tiṭṭhamāno kappo vivaṭṭaṭṭhāyīti veditabbo. Te pana cattāro asaṅkhyeyyakappā eko mahākapponāma. Etthaca yo janāyāmavitthāre setasāsaparāsimhi vassasata vassasataccayena ekekabījaharaṇena parikkhīṇepi eko mahākappo parikkhayaṃ nagacchati. Evaṃ digho mahākappoti veditabbo.
其中,当劫以火毁灭时,光音天以下被火焚烧;当以水毁灭时,遍净天以下被水消融;当以风毁灭时,广果天以下被风摧毁。依注释书所说,此世间恒常地于七次中以火毁灭,第八次以水毁灭;再七次以火,第八次以水,如此依八个八次,在六十四次中,最后的水次之后,舍弃水而有风次,此义得以成立。如何成立?由所谓‘光音天有八劫’,可知第八次为水毁灭,中间七次各为火毁灭,此义成立。又由所谓‘遍净天有六十四劫’,可知每第六十四次为风毁灭,中间六十三次为火与水毁灭,此义成立。因此,古德说:
Tattha yadā kappo tejena saṃvaṭṭati. Ābhassarato heṭṭhā agginā dayhati. Yadā āpena saṃvaṭṭati. Subhākiṇṇato heṭṭhā udakena vilīyati. Yadā vāyunā saṃvaṭṭati. Vehapphalato heṭṭhā vātena viddhaṃsatīti evaṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttattā ayaṃ loko nirantaraṃ sattasu vāresu agginā vinassati. Aṭṭhame vāre udakena vinassati. Puna sattasu agginā. Aṭṭhame udakenāti evaṃ aṭṭhannaṃ aṭṭhakānaṃ vasena catusaṭṭhivāresu antime udakavāre udakaṃ pahāya vātavāro hotīti ayamattho siddho hoti. Kathaṃ. Yaṃ vuttaṃ ābhassarānaṃ aṭṭhakappānīti. Etena aṭṭhame vāre āposaṃvaṭṭo hoti. Antarā sattasu sattasu vāresu tejosaṃvaṭṭā hontīti siddhaṃ. Yañca vuttaṃ subhākiṇṇānaṃ catusaṭṭhikappānīti. Etena catusaṭṭhime catusaṭṭhime vāre vātasaṃvaṭṭohoti. Antarā tesaṭṭhiyā vāresu tejosaṃvaṭṭā āposaṃvaṭṭāca hontīti siddhaṃ hotīti. Tenāhu porāṇā –
以火则从光音天以下,以水则从遍净天以下;
风从广果天而起,世间便如此毁灭。
七七次以火,逢第八次则以水;
当六十四番圆满时,便有一次风轮。
Agginā bhassarā heṭṭhā, āpena subhākiṇṇato; Vehapphalato vātena, evaṃ loko vinassati. Sattasattagginā vārā, aṭṭhame aṭṭhame dakā; Catusaṭṭhi yadā puṇṇā, eko vāyuvāro siyāti.
如此,当世间毁灭时,即使在一劫之中,也没有不遭毁灭的初禅地。因此,梵众天的天众寿量为三分之一的劫,梵辅天为半劫,大梵天为一整劫——此处即指阿僧祇劫,而非大劫。故说‘所谓劫,是指阿僧祇劫’。若依寿命劫而说,亦属合理。因为在劫为火所毁时,初禅地在形成之际最先成就,在毁坏之际最后毁灭。因此,取成劫的后半与坏劫的前半,合为一个成住劫,即可说在该地中,两个阿僧祇劫为一个寿命劫。但从第二地开始,则当取大劫。因为少、减或增皆不计入计算,所以针对七个半劫而说‘光音天有八劫’。同理,‘六十四劫’等说法也是如此。‘前往空无边处有者’即空无边处者,指他们的。只有一个境、一个所缘的,为一境。一生者,即在一有之中。[结生四法]
Evañca vinaṭṭhe loke ekasmiṃ kappepi pathamajjhānabhūmi avinaṭṭhānāma natthi. Tasmā brahmapārisajjānaṃdevānaṃ kappassatatīyo bhāgo āyuppamāṇaṃ, brahmapurohitānaṃupaḍḍhakappo, mahā brahmānaṃekokappoti ettha asaṅkhyeyya kappova sambhavati. Namahākappo. Tena vuttaṃ kappassāti idaṃ asaṅkhyeyyakappaṃ sandhāya vuttanti. Āyukappaṃ sandhāya vuttantipi yujjatiyeva. Tejosaṃvaṭṭakappesu hi pathamajjhānatalaṃ vivaṭṭamānaṃ sabbapathamaṃ vivaṭṭati. Saṃvaṭṭamānaṃ sabbapacchā saṃvaṭṭati. Tasmā vivaṭṭassa pacchimaḍḍhena saṃvaṭṭassaca pubbaḍḍhena saha ekaṃ vivaṭṭaṭṭhāyikappaṃ gahetvā dve asaṅkhyeyyāni tasmiṃ tale eko āyukappoti sakkā vattunti. Dutīya talato paṭṭhāya pana mahākappova gahetabbo. Appakaṃ ūnakaṃvā adhikaṃvā gaṇanūpagaṃ na hotīti katvā upaḍḍhehi saha sattakappāni sandhāya ābhassarānaṃ aṭṭhakappānīti vuttaṃ. Evaṃ catusaṭṭhikappānīti etthapīti. Ākāsānañcāyatanabhavaṃ upagacchantīti ākāsānañcāyatanupagā, tesaṃ. Ekova visayo ārammaṇaṃ yassa taṃ ekavisayaṃ. Ekajātiyanti ekasmiṃ bhave. [Paṭisandhicatukkaṃ.]
145Janetīti(生起)即令其生起者,支撑故为支撑业,压迫故为压迫业,毁坏故为毁坏业。其中,令生业是指能产生结生与转起时的异熟蕴及业生色的善、不善思。能产生结生的,应视为仅限于达到业道者;而能产生转起的,则包括达到业道与未达到业道者,乃至五门转向的速行思,以及梦中的善、不善思。支撑业,是指一切尚未得到成熟时机或已经成熟异熟的善、不善思。因为此业虽非令生业,却在自身异熟成熟之前或之后,支撑着其他业所生蕴的相续或业相续本身而转起,犹如在著作开始时礼敬三宝的思。至于《清净道论》中所说‘支撑业则不能产生异熟’,当理解为是就未得异熟时机而言。因为因缘具足时,没有任何业连转起异熟都不能产生。其中,所谓对其他业的支撑,是指为未得时机的其他令生业制造机会。这在临命终时尤为明显。因为那时,若善速行现前,其他能产生结生的善业便得到机会;若不善速行现前,其他不善业便得到机会。这在《如是语》中已说:
145. Janetīti janakaṃ upatthambhetīti upatthambhakaṃ. Upapīḷetīti upapīḷakaṃ. Upaghātetīti upaghātakaṃ. Tattha janakaṃ nāma paṭisandhipavattīsu vipākakkhandha kaṭattārūpānaṃ nibbattikā kusalākusalacetanā. Tattha paṭisandhinibbattikā kammapathapattāva daṭṭhabbā. Pavattinibbattikā pana kammapathaṃ pattāpi apattāpi antamaso pañcadvārikajavanacetanāpi supinante kusalākusalacetanāpīti. Upatthambhakaṃnāma vipaccituṃ aladdhokāsāvā vipakkavipākā vā sabbāpi kusalākusalacetanā. Sā hi janakabhūtāpi samānā attanovipākavārato purevā pacchāvā sabhāṅgaṃ kammanta raṃvākammanibbattakkhandhasantānaṃvāupatthambhamānā pavattati. Yathā ganthārabbhe ratanattayapaṇāmacetanāti. Yaṃ pana visuddhimagge upatthambhakaṃ pana vipākaṃ janetuṃ nasakkotīti vuttaṃ. Taṃ aladdhavipākavāraṃ sandhāya vuttanti gahetabbaṃ. Na hi paccayasāmaggiyaṃ sati kiñcikammaṃ pavattivipākamattassapi ajanakaṃnāma atthīti. Tattha kammantarassa upatthambhanaṃnāma aladdhokāsassa aññassa janakakammassa okāsakaraṇaṃ. Taṃ pana maraṇāsannakāle pākaṭaṃ. Tadā hi kusale javite aññaṃ paṭisandhijanakaṃ kusalakammaṃ okāsaṃ labhati. Akusale javite aññaṃ akusalakammanti. Vuttañhetaṃ iti vuttake –
Imasmiṃ cāyaṃ samaye, kālaṅkariyātha puggalo; Saggamhi upapajjeyya, cittañhissa pasāditaṃ. Imasmiṃ cāyaṃ samaye, kālaṅkariyātha puggalo; Niraye upapajjeyya, cittañhissa padūsitanti.
在生命转起时,这也多能获得。所谓对业所生蕴相续的支撑,是指由其他已得机会的善业或不善业所生的蕴相续,在生命遭遇危难时,能除去生命障难,集取生活资具,令其更长久地延续。如说:
Pavattikālepi etaṃ bahulaṃ labbhatiyeva. Kammanibbattakhandhasantānassa upatthambhanaṃnāma aññena laddhokāsena kusalakammenavā akusalakammenavā nibbattassa khandhasantānassa jīvitantarāye apanetvā jīvitaparikkhāre samudānetvā ciratara pavattikaraṇaṃ. Yathāha –
常行礼敬、恒敬长者之人,
四法得以增长:寿命、容貌、安乐与力量。
Abhivādanasīlissa, niccaṃ vuddhāpacāyino; Cattāro dhammā vaḍḍhanti, āyu vaṇṇo sukhaṃ balanti.
然而,不应说善业对不善业所生蕴相续的支撑,以及不善业对善业所生蕴相续的支撑并不存在。因为,即使是不善业所生、具有大威力的龙、金翅鸟等的蕴相续在转起时,先前所作的善业也以上述方式给予助长;同样,即使是善业所生、某些堕处阿修罗等的蕴相续在转起时,先前所作的不善业也令其更加长久地转起。压迫业与毁坏业也同样,是上述类型的善与不善思。因为它们虽是令生业,却在自身异熟成熟之前或之后,或在取得异熟机会时,使其他业或业所生蕴相续变得微弱而加以逼迫,或彻底切断而转起。其中,先就压迫业而言:对其他业的逼迫,是指令其他令生业变得无力。因为业在造作时虽强,但若被后来所作的正相反对的业所逼迫,便会失去效力。能令投生上地的业,却被令投生下地;能令投生大自在、大威力处的业,却被令投生小威力处;同样,能令投生高种姓的业,也被令投生低种姓;能令长寿的业,也被令短寿;能令大富的业,也被令少财;能令得男身的业,也被令得女身或非男非女身;能令美貌的业,也被令丑陋;能令诸根具足的业,也被令生盲、聋等诸根不全;
Ettha pana kusalaṃpi akusalakammanibbattassa khandhasantānassa akusalaṃpi kusalakammanibbattassa upatthambhakaṃnāma natthīti navattabbaṃ. Akusala kamma nibbattassapi hi mahiddhikānaṃ nāgasupaṇṇādīnaṃ khandhasantānassa pavattikāle pubbakataṃ kusalaṃ vuttanayena upabrūhanaṃ karotiyeva. Tathākusalakammanibbattassapi kesañci vinipātikāsurādīnaṃ khandhasantānassa pavattikāle pubbakataṃ akusalaṃ ciratarappavattiṃ karotiyevāti. Upapīḷakaupaghātakānipi vuttappakārā kusalākusala cetanāyoeva. Tāpi hi janakabhūtāpi samānā attano vipākavārato purevā pacchā vā vipākavāra gahaṇa kālepi vā kammantaraṃvā kammanibbatta khandhasantānaṃvā dubbalataraṃ katvāvā vibādhayamānā sabbasovā upacchindamānā pavattantīti. Tattha upapīḷake tāva kammantarassa vibādhanaṃnāma aññassa janakakammassa dubbalabhāvakaraṇaṃ. Kammañhi nāma āyūhanakāle balavantaṃpi pacchā katena ujupaṭipakkhena kammantarena vibādhiyamānaṃ puna vihatasāmatthiyaṃ hoti. Uparibhūmi nibbattakaṃpi samānaṃ heṭṭhābhūmiyaṃ nibbatteti. Mahesakkhesu mahiddhikesu nibbattakaṃpi samānaṃ appesakkhesu nibbatteti. Tathā uccakulesu nibbattakaṃpi nīcakulesu. Dīghāyukesu nibbattakaṃpi appāyukesu. Mahābhogesu nibbattakaṃpi appabhogesu. Purisatta bhāvanibbattakaṃpi samānaṃ itthattabhāvaṃvā napuṃsakabhāvaṃ vā nibbatteti. Vaṇṇasampattinibbattakaṃpi dubbaṇṇabhāvaṃ. Indriyasampattinibbattakaṃpi andhaṃvā badhiraṃvā yaṃkiñci indriyavekallaṃ. Aṅgapaccaṅga sampattijanakaṃpi hatthapādādi aṅgavekallaṃ janeti. Tathā āyūhanakāle mahānirayesu nibbattakaṃpi akusalaṃ pacchākatena balavakusalena vibādhiyamānaṃ ussadesuvā petesuvā nibbatteti. Ajātasattu rājā cettha nidassanaṃ. Ussadesu nibbattakaṃpi petesuvā tiracchā nesuvāti ādisabbaṃ vattabbaṃ.
支撑业也应依相反的方式理解。因为业在造作时虽弱,但若被后来同分的强力善业或不善业所支撑,便会变得非常有力。对业所生蕴相续的逼迫,是指由其他业所生的有情,从结生开始,在任何时候,于身体中生起种种灾祸,或使地位、田地、宅舍、牛、水牛、财物、谷物、资具、子女、妻子、亲戚、朋友等遭受损失,从而产生痛苦。业果有两种:异熟果与等流果。其中,异熟果唯属造业者,不属他人。等流果则他人亦可共享。《法句经》中阿难长者的故事应在此述说。而在眼等业生相续处,若由某业而使其中一、二、三或全部毁坏,如护眼长老等,则该业归入毁坏业,这是恰当的。毁坏业与切断业,意义相同。因为《中部注》中先以切断业之名说,而后说毁坏业亦是其名。《增支部注》中先以毁坏业之名说,而后说切断业亦是其名。《清净道论》中在死念处解说时,也说‘彼业即切断业’。在此及后文,将说为切断业。
Upatthambhakaṃpi tabbipariyāyena veditabbameva. Tathā hi kammaṃ nāma katakāledubbalaṃpisamānaṃ pacchāsabhāgenabalavatākusalenavā akusalenavā upatthambhīyamānaṃ suṭṭhu balavaṃ hotīti. Kammanibbatta khandhasantānassa vibādhanaṃnāma aññena kammena nibbattassa sattassa gahitapaṭisandhito paṭṭhāya yadākadāci sarīre nānāantarāye uppādetvāvā ṭhānantarakhettavatthu gomahiṃsa dhana dhaññabhoga sampattīnaṃ puttadārañāti mittānañca vipattiṃ katvāvā dukkhuppatti karaṇaṃ. Duvidhañhi kammaphalaṃnāma vipākaphalaṃ nisandaphalanti. Tattha vipākaphalaṃnāma kammakārakasseva hoti. Na aññassa. Nisanda phalaṃ pana aññesaṃpi sādhāraṇameva. Dhammapade ānandaseṭṭhivatthu ettha vattabbaṃ. Cakkhādīsu pana kammajasantathisīsesu yena kammena yaṃkiñci ekaṃvā dvevā tīṇivā sabbaso bhijjanti. Cakkhupālatthe rādīnaṃ viya. Taṃ kammaṃ upaghātake saṅgahitanti yuttaṃ. Upaghā takanti pana upacchedakantica atthato ekaṃ. Tathā hi majjhimaṭṭha kathāyaṃ pathamaṃ upacchedakanāmena vatvā upaghātakantipi etasseva nāmanti vuttaṃ. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pathamaṃ upaghātakanāmena vatvā upacchedakantipi tassevetaṃ nāmanti vuttaṃ. Visuddhi maggepi maraṇassatiniddese tadeva kammupacchedakakammanti vuttaṃ. Idhaca parato upacchedakakammunāti vakkhati.
此(业)的业之阻断,也是在临终之际才显现。因为那时,先由恶业之力现起恶趣之相,随后善业排除它,显现善趣之相,令其生于天界;或者由善业之力现起善趣之相,随后恶业排除它,显现恶趣之相,令其生于恶趣。应当讲述恶村长王、索那长老之父等事例。然而在《增支部注》中,也说乃至善与不善业尽灭时,道业也有阻断(他业)的作用。如指鬘长老等事例。在此生中获得的大异熟业,被某一不善业所损减。对此也应包含在业之阻断中。如提婆达多事例。而业生蕴相续的阻断,则应理解为:在各别生存界,当寿业等存在时,某一获得机会的违犯业,从羯罗蓝阶段起,借由某种重病、恐怖或突袭,令(该蕴相续)死亡而阻断。
Imassapi kammantarupacchedanaṃ maraṇāsannakāle pākaṭaṃ. Tadāhi pathamaṃ pāpakammabalena duggatinimitte upaṭṭhahante puna kalyāṇa kammaṃ taṃ paṭibāhitvā sugatinimittaṃ dassetvā sagge nibbatteti. Kalyāṇakammabalena sugatinimitte upaṭṭhahante puna pāpakammaṃ taṃ paṭibāhitvā duggatinimittaṃ dassetvā apāye nibbatteti. Duṭṭha gāmaṇirañño soṇattherapituca vatthūni kathetabbāni. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana kusalākusalakammakkhaya karassa maggakammassapi kammantarupacchedakahā vuttā. Aṅgulimālattherādīnaṃ viyāti. Imasmiṃ bhave laddhāni mahaggatakammāni yena akusalena parihāyanti. Tassapi kammantarupacchedake saṅgaho yutto. Devadattassa viyāti. Kammanibbattakhandhasantānupacchedanaṃ pana tasmiṃ tasmiṃ bhave āyu kammesu vijjamānesu laddhokāsassa kassaci aparādhakammassa balena kalalakālato paṭṭhāya antarāva kenacirogenavā bhayenavā upakkamenavā marantānaṃ vasena veditabbaṃ.
于此,关于这四种业的善与不善性,是依其支撑、阻断等对于业所生蕴相续的作用,在《清净道论》与《增支部注》中加以说明的。而《中部注》,则随其所释的经,仅就业所生蕴相续的支撑等作用,说支撑业是善、压迫业与毁坏业是不善。然而,在《中部复注》与《增支部复注》中,此说似被作为不正确的观点而陈述;《大复注》对此更提出了某种破斥。然而在那里,因为是依所释之经而说,故应视为独立的巴利理路,不应提出异议。经中,毁坏业仅就杀生而说,如“导致短寿之行为,即杀生等”;压迫业仅就伤害等而说,如“导致病痛之行为,即生性伤害有情等”;支撑业仅就离杀生等而说,如“导致长寿之行为,即离杀生等”。这一切都是就已得人趣的有情而说,应当如此了知这一独立的巴利理路。但在《大复注》与《增支部复注》中,不承认业之阻断等具有支撑作用者则认为,能生等性质才应被预期为果报,并说“无业,似乎唯有果报具有毁坏性”。
Etthaca kammantarassavā kammanibbattakhandhasantānassavā upatthambhanā dīni sandhāya imesaṃ catunnaṃpi kammānaṃ kusalākusalabhāvo visuddhimagge aṅguttaraṭṭhakathāyañca vutto. Majjhimaṭṭhakathāyaṃ pana saṃvaṇṇetabbasuttānurūpaṃ kammanibbattakhandhasantānasseva upatthambhanādīni sandhāya upatthambhakassa kusalabhāvo upapīḷakaupaghātakānaṃ akusalabhāvo vutto. So pana majjhimaṭīkāyaṃ aṅguttaraṭīkāyañca aruccamāno viya vutto. Mahāṭīkāyaṃ pana so keci vādopi kato. Tatthapana saṃvaṇṇetabbasuttānurūpaṃ vuttattā visuṃ pāḷinayoti daṭṭhabbo. Na ca kecivādo kattabbo. Suttasmiṃhi appāyukasaṃvattanikāesā māṇavapaṭipadā, yadidaṃ pāṇātipātī hotītiādinā upaghātakaṃ pāṇātipātavaseneva vuttaṃ. Upapīḷakañca batvābādhasaṃvattanikā esā māṇava paṭipadā, yadidaṃ sattānaṃ viheṭhakajātiko hotītiādinā vihiṃsādīnaṃ vasena vuttaṃ. Upatthambhakañca dīghāyukasaṃvattanikā esā māṇava paṭipadā. Yadidaṃ pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hotītiādinā pāṇātipātaviratiādīnaṃ vasena vuttaṃ. Sabbañcetaṃ manussattaṃ āgatasseva sattassa vasenāti evaṃ visuṃ pāḷinayo veditabboti. Mahāṭīkāyaṃ pana aṅguttaraṭīkāyañca kammantarupatthambhanādīni anicchantehi janakādibhāvonāma vipākaṃ paṭiicchitabbo. Nakammanti vipākasseva upaghātakatā yuttā viya dissatīti vuttaṃ.
“依作用”即依生起、支撑、压迫、断除这四种作用。其中,一念杀生之思可成就四种作用。因为只要它还未获得成熟的机会,便会在支撑等其余三种作用中,随其所获之缘而作其用。当获得成熟机会时,则由那一念之思唯独作一次结生,即如《沙计多问》中所说的道理,令生起一恶趣有,此后便无结生的作用。在随后的流转中,与引生果报的同时,它也能于百千有、百千劫中成就其余三种作用。于此应讲述法施女与乌伽森王后的例子。然而,当它在自己果报的机会之前,阻断已为圣者、凡夫或具善心者的相续时,则在断除他业之后,只作为给自己之业的机会,而不生起自己的果报;当它阻断具恶心者的蕴相续时,则在断除后生起自己的果报。然而,从一次获得结生机会开始,它便唯于百千自体之中作阻断等作用。于此应讲述大目犍连长老、沙摩瓦提、瓦古木达上座比丘,以及杜西魔与迦拉布王等事例。因为此阻断业在畜生中多有获得,故不应说‘极强之不善业不能阻断弱不善业或不善业所生蕴相续’。正因如此,《中部注》中说:‘在积集众多不善业时,强业排除弱业的果报,而为自己的果报作机会。’
Kiccavasenāti jananaṃ upatthambhanaṃ upapīḷanaṃ upacchindananti catunnaṃ kiccānaṃ vasena. Tattha ekā pāṇātipātacetanā cattāri kiccāni sādheti. Sā hi yāva vipaccituṃ okāsaṃ nalabhati. Tāva upatthambhanādīsu tīsu kiccesu yaṃkiñci laddhapaccayaṃ kiccaṃ karoti. Yadā vipaccituṃ okāsaṃ labhati. Tadā ekāya cetanāya ekāeva paṭisandhi hotīti evaṃ sāketapañhe vuttanayena ekaṃ apāyabhavaṃ janeti. Tato paraṃ pana paṭisandhijananakiccaṃ natthi. Pavatti vipākajananena saha itarāni tīṇi kiccāni bhavasatasahassepi kappasatasahassepi sādhetiyeva. Dhammadinnāyanāma uggasena rañño deviyā vatthu ettha vattabbaṃ. Sā pana yadā attano vipākavārato pure ariyabhūtassavā puthujjanabhūtassapi kalyāṇa cittasamaṅginovā upacchedanaṃ karoti. Tadā upacchinditvā kammanta rasseva okāsaṃ karoti. Sayaṃ vipākaṃ najaneti. Yadā pana pāpacittasamaṅgino khandhasantānaṃ upacchindati. Tadāeva upacchinditvā attano vipākaṃ janeti. Sakiṃ laddhapaṭisandhivārato pana paṭṭhāya anekesu attabhāva satasahassesupi upacchedanādīniyeva karoti. Ettha mahāmoggalāna tthera vatthu sāmāvati vatthu vaggumudātīriyabhikkhu vatthu dussimāra kalāburājavatthūni kathetabbāni. Yasmā pana idaṃ upacchedakakammaṃ nāma tiracchānagatānaṃ bahulaṃ labbhati. Tasmā suṭṭhu balavaṃ akusalakammaṃ dubbalassa akusalakammassavā akusalakammanibbattakhandhasantānassavā upacchedakaṃnāma na hotīti na vattabbaṃ. Teneva hi majjhimaṭṭhakathāyaṃ bahukasmiñhi akusalakamme āyūhite balavakammaṃ dubbala kammassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassa okāsaṃ karotīti vuttaṃ.
再者,在流转中,业之阻断所生的有分相续并未被断除,而在五门——即眼、耳、鼻、舌、身这五种十法聚所成的相续首——之中,完全断除某一相续首,也正应只是此阻断业的作用。而《大复注》与《增支部复注》中所说“压迫业断除他业之果报,不生起自己之果报”,这或许是在注疏中见到“压迫(苦乐)、不令长时流转”之后才那样说的。所谓“不令长时流转”,其意即“不令乐相续或苦相续长时流转”。然而,它并不像毁坏业那样,连同有分相续一起断除他业之果报。
Apica pavattiyaṃpi kammantarajanitaṃ bhavaṅgasantānaṃ anupacchinditvā pañcasu cakkhu sota ghāna jivhā bhāva dasaka saṅkhātesu santati sīsesu aññatarassa santatisīsassa sabbaso upacchindanaṃpi imasseva kiccanti yuttaṃ. Yaṃ pana mahāṭīkāyaṃ aṅguttaraṭīkāyañca upapīḷikaṃ aññassa vipākaṃ chindati. Na sayaṃ attano vipākaṃ janetīti vuttaṃ. Taṃ aṭṭhakathāyaṃ sukhadukkhaṃ pīḷeti, addhānaṃ pavattituṃ na detīti idaṃ disvā vuttaṃ siyā. Addhānaṃ pavattituṃ nadetīti ettha pana sukhasantānaṃvā dukkhasantānaṃvā cirakālaṃ pavattituṃ nadeti iccevattho. Na pana upaghātakaṃ viya bhavaṅgasantānena saha aññassa kammassa vipākaṃ chindatīti.
然而,就《辨明论》中所说的——
[143] Yaṃpana vibhāvaniyaṃ
“能生业在不中断他业果报的情况下生起自果;毁坏业则以中断为前提”——首先,诸注疏将此定为定论。此说并不妥当。
‘‘Janakaṃ kammantarassa vipākaṃ anupacchinditvāva vipākaṃ janeti. Upaghātakaṃ upacchedanapubbakanti idaṃ tāva aṭṭhakathāsu sanniṭṭhānanti vuttaṃ’’. Taṃ na sundaraṃ.
因为在此,那些死后以先前所造的断除业而生天界者的事例,在诸注疏中本来就有记载。
Idha pubbakatena upacchedanakakammena maritvā sagge nibbattānaṃ vatthūnaṃ aṭṭhakathāsuyeva āgatattāti.
而其中所说的
[144] Yañca tattha
而其中所说的“然而其他阿阇梨说”等,是依毁坏业自己能生果报而称为‘存在状态’(bhāva)。此说也不妥当。
Apare pana ācariyā vadantītiādinā upaghātakassa sayaṃ vipākanibbattakattā bhāvavacanaṃ vuttaṃ. Taṃpi na sundaraṃ.
因为注释书中提到,那些因该业而生于恶趣者,如杜西摩罗、卡拉布拉王等,是以其业的断灭业之方式出现的。
Teneva kammena apāye nibbattānaṃ dussimāra kalāburājā dīnaṃ tassa kammassa upacchedakakammabhāvena aṭṭhakathāsu āgatattāti. [Janakacatukkaṃ]
146「重业」:指不能被其他业所阻碍的业。在善的方面为广大业,在恶的方面则为决定邪见与五无间业。对此可能有疑问:为何说「广大业」?因为那业若由于放逸,或因盖障法的生起而退失,或因欲乐之力而被阻碍,就不会产生果报;同样,当一个人造作了多个无间业,其中一个成熟时,其余的也并不成熟。答:首先,广大业除了放逸法、盖障法、欲乐法以及比自己更强的其他广大业之外,以不能被其他福业所阻碍的意义而称为重业;而无间业则除了比自己更强的其他无间业之外,以不能被任何其余法所阻碍的意义而称为重业。应如此依各自的情况了知它们的重性。「近业」:指在临终时被忆念的业,以及那时候所造的业。其中,「那时候所造的业」是指在最后速行路之前近处所造的任何善或不善业。而邪见业与由修观等所生的正见业,即使在最后速行路中,也应当视为「所造业」。如所说:「或者在他临终时,有邪见……正见被完全执取。」由此可成立:除了该邪见业之外,在最后速行路中生起的其他业,不能产生结生。「惯行业」:指长时间屡屡所作的业。或者即使只作了一次,但后来一再生起喜悦或
146.Garukanti aññena kammena paṭibāhituṃ asakkuṇeyyaṃ kusalapakkhe mahaggatakammaṃ akusalapakkhe niyatamicchādiṭṭhiyā saha pañcānantariyakammaṃ. Ettha siyā. Mahaggatakammanti kasmā vuttaṃ. Tañhi pamādavasenavā nīvaraṇadhammapavattiyāvā parihāyiyamānaṃ nikantibalenavā paṭibāhiyamānaṃ vipākaṃ na detīti. Tathā ekassa bahūsu ānantariyakammesu katesu ekasmiṃ vipaccante sesāni na vipaccantīti. Vuccate, mahaggatakammaṃ tāvathapetvā pamādadhammanīvaraṇadhammanikantidhamme attano balavatarañca mahaggatakammantaraṃ aññena puññakammena appaṭibāhaniyaṭṭhena garukaṃ nāma hoti. Ānantariyakammāni pana thapetvā attano balavataraṃ ānantariyakammaṃ aññena kenaci dhammena appaṭibāhaniyaṭṭhenāti evaṃ yathārahaṃ tesaṃ garukatā veditabbāti. Āsannanti maraṇakāle anussaritaṃ tadā katañca. Tattha tadākatanti antima javanavīthito pubbabhāge āsanne kataṃ yaṃkiñci kusalākusalakammaṃ. Micchādiṭṭhikammaṃ pana vipassanādivasena pavattaṃ sammādiṭṭhikammañca antimajavanavīsiyaṃpi katanti gahetabbaṃ. Yathāha-maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi sammādiṭṭhi samattā samādinnāti. Etena tato micchādiṭṭhikammato aññaṃ antimajavanavīthiyaṃ pavattaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ janetuṃ na sakkotīti siddhaṃ hotīti. Āciṇṇanti dīgharattaṃ abhiṇhaso kataṃ. Sakiṃ karitvāpivā pacchā punappunaṃ somanassajanakaṃ santāpajanakañca. Kaṭattākammanti kāriyitthāti kammanti evaṃ katakāraṇāeva kammanti vattabbaṃ kammaṃ. Garukādibhāvena vattabbaṃ kammaṃ na hotīti attho. Tattha purimāni tīṇi imasmiṃ bhave katāni upapajjavedanīyakammānieva. Kaṭattākammaṃ pana atītabhavesu katehi aparapariyāyavedanīyehi saha imasmiṃ bhave kataṃ garukā sannāciṇṇabhāvarahitaṃ kammapathapattaṃ yaṃkiñci upapajjavedanīyakammaṃ. Mahāṭīkāyaṃ pana kaṭattākammaṃ purima jātīsu kataṃeva gahitaṃ. Taṃ aṭṭhakathāya na sameti. Etehi pana tīhi muttaṃ punappunaṃ laddhāsevanaṃ kaṭattāvā pana kammaṃnāma hotīti hi vuttaṃ. Na ca atītabhavesu katāni mātughātakādīnipi aparapariyāya kammāni etehi tīhi muttānītivā amuttānītivā punappunaṃ laddhāsevanānītivā aladdhāsevanānītivā sakkā visesetuṃ. Tadā hi tāni garuka kammasantāne pavattānipi honti. Āsannavaciṇṇakammasantāne pavattānipīti.
在《增支部注释书》中又说:「除了这三种之外,由无明所造的业,或仅由已作而称为业。」对于这些,无法以「是否由无明所造」来加以区分,因为那些业在过去世中,既有由无明所造的,也有由智所造的。然而,那些区分是依于此世所造、除却重业等三种之外的第七速行业而说的。因此应了知:与那些一起,过去生中所作的后后时受报的业,称为「已作业」。如此成立之后,在出现「彼先前所作业」之处,也应了知那是指「在此世或过去世中,于先前时所作」。在这四种业存在的情况下,只有重业在下一生给予结生。若无重业,则是近业。若无近业,则是惯行业。若无惯行业,则是已作业。因此说「依果报的次序」,即「依给予果报的顺序」。于此可能有疑问:为何此处将「近业」置于「惯行业」之前?难道在经典中不是将「惯行业」置于「近业」之前吗?如所说:「或重业,或惯行业,或近业,或已作业。」在注释书中,也是依此顺序安排了给予果报的顺序。回答:在经典中,是依本质上的强弱顺序而先说「惯行业」;然而,由于这种顺序有时也可能成为给予果报的次序,因此在注释书中,
Aṅguttaraṭṭhakathāyañca etehi pana tīhi muttaṃ aññāṇavasenakataṃ kaṭattāvā pana kammaṃnāmāti vuttaṃ. Na tāni aññāṇavasena kabhānīti sakkā visesetuṃ. Tāni hi purimabhavesu aññāṇa vasena katānipi honti. Ñāṇavasena katānipīti. Tāni pana visesanāni imasmiṃ bhave katānaṃ garukādīhi tīhi muttānaṃ sattamajavana kammānaṃ vasena vuttānīti tehi saha purimajātīsu katāni aparapariyāya kammāni kaṭattā kammaṃnāmāti veditabbāni. Evañca katvā yattha taṃpubbakataṃ kammanti āgataṃ. Tatthapi imasmiṃ bhavevā atītabhavesuvā pubbakāle katanti attho veditabboti. Imesu pana catūsu kammesu vijjamānesu garukameva anantare bhave paṭisandhiṃ deti. Garuke asati āsannaṃ. Āsanne asati āciṇṇaṃ. Āciṇṇe asati kaṭattākammaṃ. Tenāha pākadānapariyāyenāti. Pākadānavārenāti attho. Ettha siyā. Kasmā idha āsannaṃ āciṇṇato pathamaṃ vuttaṃ. Nanu pāḷiyaṃ āsannato āciṇṇameva pathamaṃ vuttaṃ. Yathāha-yaṃ garukaṃ yaṃ bahulaṃ. Yadāsannaṃ. Kaṭattāvā pana kammanti. Aṭṭhakathāsuca teneva kamena pākadānavāro vihitoti. Vuccate, sabhāvato balavadubbalakkamena pāḷiyaṃ āciṇṇaṃ pathamaṃ vuttaṃ. So pana kamo kadāci pākadānapariyāyopi sambhavatīti katvā aṭṭhakathāsu teneva kamena pākadānavāro vihito. Āsannaṃpi hisamānaṃ cittaṃ tosetuṃvā santāpetuṃvā asakkontaṃ hutvā dubbalaṃ balavato āciṇṇassa nivattakaṃ na hotīti. Yasmā pana mahākammavibhaṅgasutte pubbevāssataṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ. Pacchāvāssataṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ. Maraṇakālevāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnāti evaṃ āciṇṇaduccaritassapi ekaccassa āsannena kalyāṇa kammena saggagamanaṃ vuttaṃ. Tathā pubbevāssataṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedaniyaṃ.La. Micchādiṭṭhi samattā samādinnāti evaṃ āciṇṇa sucaritassapi ekaccassa āsannena pāpakammena apāyagamanaṃ vuttaṃ. Yasmāca ubhinnaṃpi balavabhāve sati āsannameva pariyattaṃ bhavituṃ arahati. Tasmā idha therena āsannameva pathamaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Etthaca pubbevāssakataṃ hotīti idaṃ āsannānussaritakammavasena vuttanti veditabbaṃ. Tambadāṭhikanāmassa coraghātakassa mahāvātakālanāmassaca upāsakassa vatthu ettha kathetabbanti.
而在《应阐明》中:
[145] Vibhāvaniyaṃ pana
注释书虽举出老牛的譬喻,但并未以决定性的方式说“只有近业先给予果报”。那种说法是不恰当的。
Aṭṭhakathāyaṃ āgataṃ jaraggavopamaṃ dassetvā āsannameva pathamaṃ vipākaṃ detīti ekaṃsena vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
因为注释书并未如此决定性地宣说。况且,即便那头老牛连站都站不起来,即便它就站在门边,也不会因此最先出去。
Na hi aṭṭhakathāyaṃ evaṃ ekaṃsena vuttaṃ. Naca uṭṭhātuṃpi asakkonto so jaraggavo pajadvārassa āsanne ṭhitopi pathamataraṃ nikkhamissatīti. [Garukacatukkaṃ]
147“现法”,是指现前存在的、现在的自体。“应受”即应被体验。果报。凡是有在现法中应受之果报的,便称为“现法受”。
147. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkhabhūto paccuppanno attabhāvo. Veditabbaṃ anu bhavitabbanti vedanīyaṃ. Phalaṃ. Diṭṭhadhamme vedanīyaṃ phalaṃ etassāti diṭṭhadhammavedanīyaṃ.
而所应阐明者
[146] Vibhāvaniyaṃ pana
有解释说:“‘现法应知’即依感受异熟而言,故称‘现法受’。”此说并不妥善。
‘‘Diṭṭhadhamme veditabbaṃ vipākānubhavana vasenāti diṭṭhadhammavedanīya’’nti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
因为巴利圣典说:“于现法即感受异熟。”其中,“感受异熟”一语表明:此处的“受”字,既是依业而作的能受,也是异熟的所依。如是,此处唯得前分依主释,而非后分依主释。在“现法”之后,紧接着、趋近而应知的果报——凡具有此者,称为“顺生受”。正因如此,注释书在解释“upapajja”的含义时,说为“upapajjitvā”(生起后),而在经典文句中,则见有“upapajjeva”的读法。因此,靠近现法、紧接着应被前往者,称为“upapajja”(顺生)。在第二个自体当中,凡有在顺生中应受的果报,即名“顺生受”——应依文句如此了知此义。又或者,“upapajjā”是一个表示在紧接着的生存中发生的副词,如同“paccā”(返回)一样。
Diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedetīti hi pāḷiyaṃ vuttaṃ. Ettha hi vipākaṃ paṭisaṃvedetīti etena idha vedanīyasaddo kammasādhano vipākātidheyyoca hotīti dasseti. Evañca sati idha aññapadatthasamāso eva labbhati. Na uttarapadatthasamāsoti. Diṭṭhadhammaṃ upecca tassa anantare pajjitvā pāpuṇitvā veditabbaṃ phalaṃ etassāti upapajjavedanīyaṃ. Teneva hi aṭṭhakathāyaṃ upapajja saddassa atthaṃ vadantena upapajjitvāti vuttaṃ. Suttapadesu pana upapajjevāti pāṭho diṭṭho. Tasmā diṭṭhadhammassa samīpe anantare pajjitabbo gantabboti upapajjo. Dutīyo attabhāvo upapajjeveditabbaṃ phalaṃ etassāti upapajjavedanīyanti evamattho pāṭhassa vasena veditabbo. Upapajjātivā anantare bhave pavatto eko nipāto. Yathā paccāti.
而《破斥论》中
[147] Vibhāvaniyaṃ pana
有言:“于现法后无间生起而应知者,为顺生受。”此说并不妥当。
‘‘Diṭṭhadhammato anantaraṃ upapajjitvā veditabbanti upavajjavedanīya’’nti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
巴利圣典中说:“于顺生中感受异熟。”“pariyāya”意为辗转、再三而来。“apara”是其他,因此“aparapariyāya”即后后转。现法、未来及中间诸有之外,另一自体转起,便称为后后转。正因如此,《大复注》与《增支部复注》说:“‘后后转’是指于现法、紧接着的未来之外的另一自体转起、另一自体轮转中。”而经典文句中,则见有两种读法:“apare vā pariyāye”和“aparāpare vā pariyāye”。后一种读法中,此处应知中间省略了一个“apara”字。某些合诵本中,则见中间带有长音“ā”的“aparāpariya”一词。此词在多数注释书中未载,且与巴利圣典不符。
Upapajjavā vipākaṃ paṭisaṃvedetīti hi pāḷiyaṃ vuttaṃ. Pariyāyati punappunaṃ āgacchatīti pariyāyo. Aparoca so pariyā yocāti aparapariyāyo. Diṭṭhadhammā nāgatā nantara bhavehi añño atta bhāva parivatto. Te neva hi mahāṭīkāyaṃ aṅgutta raṭīkāyañca aparapariyāyeti diṭṭhadhammānantarānāgatato aññasmiṃ attabhāvapariyāye attabhāvaparivatteti vuttaṃ. Suttapadesu pana aparevā pariyāyetica aparāparevā pariyāyetica dvidhā pāṭho diṭṭho. Tattha pacchimasmiṃ pāṭhesati idha majjhe ekassa aparasaddassa lopo daṭṭhabbo. Saṅgahapoṭṭhakesu pana majjhe dīgho yākāranaṭṭhoca aparāpariyasaddo dissati. So bahūsu aṭṭhakathāsu natthi. Pāḷiyāca na sameti.
又,《分别论》中所述的——
[148] Yañca vibhāvaniyaṃ
有人言:“于现法之后的其他任何有身中,所应了知的业即是后后受业。”在此,“现法”这一说法,首先便不合理。
‘‘Apare apare diṭṭhadhammato aññasmiṃ yatthakatthaci attabhāve veditabbaṃ kammaṃ aparāpariya vedanīya’’nti vuttaṃ. Tattha diṭṭhadhammatoti idaṃ tāva nayujjati.
因为,不越过中间的再生有,而将第一现法本身作为这第三句的所依,这是不合理的。
Na hi majjhe upapajjabhavaṃ vajjetvā pathamo diṭṭhadhammova idha tatīye pade adhikatoti yutto.
然而,无论从义理还是文句来看,这一切都与巴利圣典不符。
[149] Atthato pana byañjanatoca sabbaṃ pāḷiyā na sameti.
因为在巴利圣典中说:“于后后的转起中感受异熟。”又说:“于后后的转起中。”曾有一种业称为“无业”。“将有业”“有业”“无其异熟”——依照这些文句,诸师以此安立名称,总括为“一切时未得异熟的业之种类”。其中,在七个善与不善的速行心中,第一速行思名为“现法受业”。由于它未得修习,极为羸弱,短暂不住,因此异熟微少。若得缘,便唯于现法中施与无因之果而后灭去,无法跨越哪怕一次死生而随逐相续。若不得缘,则称为“无业”。所谓“缘”,是指给予自果生起机会的事物,例如在种种威仪路中可意、不可意所缘的等至等,任何这样的缘都可成立。然而在复注中,以“未被敌对者制伏故”等,将缘说为极大。应知那是就犹如乌鸦之食等那样,施与较为明显之果而说的。因为,并非在业道速行相续中现行的其他速行思,或第一速行思,即便以可意、不可意结合之力而得缘,也绝无任何不依自力而施与相应之果者。而且,也不能说它所给予的一切果,必定是大众或造业者本人显而易见的。然而,在《智分别注释》中说:“一种现法受业施与异熟,其余则是无业。”应知那是就其余未得缘者而说。
Aparevā pariyāye vipākaṃ paṭisaṃvedetīti hi pāḷiyaṃ vuttaṃ. Aparāparevā pariyāyetivā. Ahosināmakaṃ kammaṃ ahosikammaṃ. Ahosikammaṃ. Bhavissatikammaṃ. Atthikammaṃ. Natassa vipākoti evaṃ vuttapāṭhavasena ācariyehi tathāgahitanāma dheyyaṃ sabbaso aladdhavipākavāraṃ kammanti vuttaṃ hoti. Tattha sattasu kusalākusalajavanesu pathamajavanacetanā diṭṭhadhammave danīyaṃnāma. Sā hi aladdhāsevanatāya sabbadubbalattā aciraṭṭhi tikāca hoti appataravipākācāti. Paccayaṃ laddhā diṭṭhadhammeeva ahetukamattaṃ phalaṃ datvā vigacchati. Na ekaṃpi maraṇakālaṃ atikkamma santānaṃ anubandhituṃ sakkoti. Paccayaṃ pana alabhamānā ahosikaṃnāma hoti. Paccayotica attano phaluppattiyā okāsadāyako nānā iriyāpathesu iṭṭhāniṭṭhārammaṇasamā gamādiko yokoci paccayopi yujjatiyeva. Ṭīkāsu pana paṭipakkhehi anabhibhūtatāyātiādinā mahantaṃ katvā paccayo vutto. So kākavaliyādīnaṃ viya pākaṭataraphaladānaṃ sandhāya vuttoti veditabbo. Na hi kammapathajavanasantāne pavattamānā itarāpivā pathamajavanacetanā iṭṭhāniṭṭhasamāyogavasenapi laddha paccayā kāci attano balānurūpaṃ phalaṃ na detīti atthi. Nacatāya diyyamānaṃ sabbaṃpi phalaṃ mahājanassavā kammakārakasseva vāpākaṭameva siyāti sakkā vattunti. Yaṃ pana ñāṇavibhaṅgaṭṭha kathāyaṃ ekaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vipākaṃ deti. Sesāni avipākānīti vuttaṃ. Taṃ aladdhapaccayāni sesāni sandhāya vuttanti gahetabbaṃ. Na hi eko diṭṭhadhammo ekasseva diṭṭhadhammavedanī yassa okāsoti sakkā viññātunti. Atthasādhikā pana sanniṭṭhāpakabhūtā satthamajavanacetanā upapajja vedanīyaṃnāma. Sā hi laddhāsevanatāya thokaṃ sārabhūtā hotīti pathamacetanā viya sīghataraṃ vipaccituṃ nasakkoti. Balavatīca hotīti ekaṃ bhavaṃ janetuṃ sakkoti. Patita java nesu pana antimajavanatāya majjhimacetanāyo viya ciraṭṭhitikā na hotīti paccayaṃ laddhā anantare eva bhave paṭisandhiṃvā pavatti phalamevavā datvā vigacchati. Aladdhā pana ahosikammameva hoti. Na dutīyaṃ maraṇakālaṃ atikkamituṃ sakkoti. Yaṃpana ñāṇavibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ ekaṃ upapajjavedanīyaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati. Sesāni avipākānīti vuttaṃ. Taṃpi paṭisandhivipākaṃ sandhāya vuttanti gahetabbaṃ. Sesānipi hi yāva dutīyacuti nāgacchati. Tāva laddhapaccayāni pavatti vipākaṃ dentiyeva. Idha missaka kammāni katvā anantarabhave missakakammaphalaṃ anubhontāni vemānika petavatthūni aññānica taṃtaṃkammaṃ katvā anantarabhave eva sugati yaṃ kabbipākabhūtaṃ vipattiṃ anubhavantāni duggatiyaṃvā tabbipākabhūtaṃ sampattiṃ anubhavantāni anekāni vatthusatāni ettha kathe tabbānīti.
然而,在《分别论》中
[150] Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ
据说:“它只有在给予结生之后,才给予转起果报;若未给予结生,便不可能给予转起果报。”此说不合理。
‘‘Sāca paṭisandhiṃ datvāva pavattivipākaṃ deti. Paṭisandhiyā pana adinnāya pavattivipākaṃ detīti natthī’’ti vuttaṃ. Taṃ na yujjati.
因为这与前面所举的实例相矛盾。
Yathāvuttavatthūhi saddhiṃ virujjhanato.
再者,其中所说的
[151] Yañca tattha
其中以“死心之后紧接着即有来生受报的业成熟的机会”为理由。那也并非理由。
‘‘Cuti anantarañhi upapajjavedanīyassa okāso’’ti kāraṇaṃ vuttaṃ. Taṃpi akāraṇaṃ.
因为从结生心之后,乃至尽形寿,都有获得机会的可能。
Putianantarato paṭṭhāya yāvajīvaṃpi okāsasambhavato.
[152] 而其中所说的
[152] Yañca tattha
其中又说:“然而,若已给予结生,纵使历经多生,也还会给予转起果报。”此说同样不可取。
‘‘Paṭisandhiyā pana dinnāya jātisatepi pavattivipākaṃ detīti vuttaṃ’’. Taṃpi na gahetabbaṃ.
因为会导致业混杂的过失。而且在《增支部注》中说:“现法受业、生受业、后受业,它们之间没有转易,唯各自安住于其相应之处。”此处不能说是依结生而如此说明,因为缺乏能证成其义的注释依据、事例或理据。然而,中间的五速行思名为后受业。因为这些思极其有力且为精髓,故不能迅速成熟,而是长久住立。因此,从第三生开始,当它们获得机会时,便在五门中给予结生,若轮回流转持续,乃至百千劫中也给予转起果报。只有这三种业,若在各自的领域中完全得不到果报的机会,则名为无效业。应知它们的领域:第一(现法受业)以现法死亡为界限;第二(生受业)以未来紧接着那一生的死亡为界限;第三(后受业)以般涅槃死亡为界限。
Kammasaṅkarāpattito. Aṅguttaraṭṭhakathāyañca diṭṭhadhammavedanīyaṃ upapajjavedanīyaṃ aparapariyāya vedanīyanti tesaṃ saṅkamanaṃ natthi. Yathāṭhāneyeva patiṭṭhantīti vuttaṃ. Na cettha paṭisandhivasena evaṃ vuttanti sakkā vattuṃ. Tadatthasādhakassa aṭṭhakathāpadesassavā vatthussavā yuttiyāvā abhāvatoti. Majjhe pana pañcajavana cetanā aparapariyāya vedanīyaṃnāma. Etā hi suṭṭhu balavantī sārabhūtāca hontīti na sīghaṃ vipaccituṃ sakkonti. Ciraṭṭhitikā pana honti. Tasmā tatīyabhavato paṭṭhāya yadā okāsaṃ labhanti. Tadā pañcavāre paṭisandhiṃ datvā saṃsārapavattiyā sati kappasatasahassepi pavattivipākaṃ dentīti. Imāniyeva pana tīṇi kammāni attano attano khette sabbaso vipākavāraṃ alabhamānāni ahosikammaṃnāma. Khettañca nesaṃ pathamassa diṭṭha dhammacutiyā paricchinnaṃ. Dutīyassa anāgatānantarabhavacutiyā. Tatīyassa parinibbānacutiyāti daṭṭhabbaṃ. [Diṭṭhadhammacatukkaṃ]
148依果报成熟处而言:即依地狱等果报成熟之处,而说有如此四种业,这便是其中的关联。其中,即于那不善等四种业中。依业门而言:即依作为业成就支分的身等业门而言。由此而杀害有情,故为杀生。在此,杀生应理解为:不令其自然倒下,而以加行之力令其于中途倒下。由此而取未给予之物,故为不与取。于不应行境——即所谓欲乐事——中,由此而邪行,故为欲邪行。其中,对于其他有情,在有情想之下,能生起断除其命根相续之身语加行的杀害思,名为杀生。自己令自己的命根断绝者,不名为杀生。对于他人所护持之物,在他人所护持想之下,能生起令其分离之身语加行的夺取思,名为不与取。对于不应行境,能生起以道或非道而行之身加行的乐着思,名为欲邪行。然而,有些人于此也希望加入“于不应行境有想”这一支。但这与注释不合,因为注释中说:“于不应行境,有受用想。”由此可成立:对于不应行境,无论作应行想还是不应行想而受用,即构成业道。否则,注释就应当说:“于不应行境,有如是之想,有受用想。”
148.Pākaṭṭhānavasenāti apāyādikassa vipaccanaṭṭhānassa vasena tathā cattāri kammānināma hontīti yojanā. Tatthāti tesu akusalādīsu catūsu kammesu. Kammadvāravasenāti kammasiddhiyā aṅgabhūtānaṃ kāyādi kammadvārānaṃ vasena. Pāṇaṃ atipātenti etenāti pāṇātipāto. Atipātanañcettha sarasato patituṃ adatvā antarāeva payogabalena pātanaṃ daṭṭhabbaṃ. Adinnaṃ ādiyanti etenāti adinnādānaṃ. Agamanī yavatthusaṅkhātesu vatthukāmesu micchā caranti etenāti kāmesumicchācāro. Tattha parapāṇe pāṇasaññino tassa jīvitindriyasantānupacchedakassa kāyavacīpayogassa samuṭṭhāpikā vadhakacetanā pāṇātipātonāma. Sayameva attano jīvitindriyaṃ pātentassa pāṇātipātonāma natthi. Parapariggahite parapariggahitasaññino tato viyogakāraṇassa kāya vacīpayogassa samuṭṭhāpikā acchindakacetanā adinnādānaṃnāma. Agamanīyavatthūsu maggenamaggapaṭipādakassa kāyapayogassa samuṭṭhāpikā assādacetanā kāmesumicchācāronāma. Keci panaetthapi agamanīya vatthusaññinoti padaṃ icchanti. Taṃ aṭṭhakathāya na sameti. Agamayanīvatthu tasmiṃ sevanacittanti hi tattha vuttaṃ. Etena agamanīyavatthumhi sati gamanīya saññāyavā agamanīya saññāyavā sevantassa kammapatho hoti yevāti siddhaṃ hoti. Itarathā agamanīyavatthu tathā saññitā tasmiṃ sevanacittanti vuttaṃ siyāti.
然而,另有一些人说:如果自己作了加行,对于他人对自己所做的道非道之行,纵有乐受之想,也不构成业道的差别,因为缺乏加行。也有人说:若有受用想,加行便不可限量。若如此,邪行便成了三支,而非四支,这就有过失。不过,另一些论者说:注释中是与受用加行一起合说为四支的。但受用加行只是因其多分可得而说,并非作为绝对的一支。否则他们称:女人大多没有加行之用,因此她们的邪行就难以成立了。染污比丘尼也包含于此中,因为她属于被守护者所摄。但在复注中说:她甚至不是法守护者,更不用说母守护等了。他们说:因为在此,注释中说“法”是指外道之法。即使理解为佛法,也不合理。因为同梵行者、亲教师尼等,就是她的母等地位者。如是,《戒经分别注释》中说:“对于破戒者……沙弥尼、凡夫比丘尼、须陀洹、斯陀含、阿那含,违犯为重大罪;对于漏尽者,则绝对是重大罪。”
Apare pana sayaṃ payogaṃ katvā attani parena karīyamānaṃ maggena maggapaṭipādanaṃ assādentassa sevanacitte satipi natthi kammappathabhedo. Payogassa abhāvāti vadanti. Sevanacitte pana sati payogo appamāṇanti eke. Evañca sati tiyaṅgikova micchācāro, na caturaṅgikoti āpajjati. Aṭṭhakathāyaṃ pana sevana payogena saha caturaṅgikova vuttoti aññe. Sevanapayogo pana yebhuyyena labbhamānattāyeva vutto. Na pana ekantaaṅgabhāvato. Itarathā itthīnaṃ yebhuyyena payogakiccaṃ natthīti tāsaṃ micchācāro dullabho siyāti ca vadanti. Bhikkhunidūsanaṃpi ettheva saṅgayhati. Sā hi rakkhitāsu saṅgahitāti. Ṭīkāsu pana sā dhammarakkhitāpi na hoti. Kuto mātādirakkhitā. Dhammoti hi idha pāsaṇḍiyadhammova aṭṭhakathāyaṃ vuttoti vadanti. Sāsanadhammopi nana yutto. Sabrahmacāri niyopi upajjhāyinī ādikā tassā mātādiṭṭhāniyāeva honti. Tathā hi sikkhāpadavibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ micchācāropi dussīlāya.La. Sāmaṇeriyā, puthujjanabhikkhuniyā, sotāpannāya, sakadāgāminiyā, tato anāgāminiyā vītikkamo mahāsāvajjo. Khīṇāsavāya pana ekantamahāsāvajjovāti vuttaṃ.
那么,为何此处未将饮酒纳入?因为它被说是导向恶趣的。正如经中所说:“诸比丘,已习行、已修习、已多作的饮酒,是导向地狱的,是导向畜生界的,是导向饿鬼界的。而饮酒的最轻果报,对于生而为人者,是导向疯狂的。”注释书中也说:“从分类而言,杀生等五种即是业道。”对此,《根本复注》中首先说:“由于与邪行的同类性及辅助性,它也被摄入十业道之中。”其中,取同类性而作解释者说:“饮酒正是因此而被包含于此,因为在称为味尘的欲乐中,它属于邪行。”取辅助性而作解释者,在《无碍解道复注》中说:“善与不善的业道,唯是能生起结生的业。”又说:“其余所说的,在生起结生方面并非决定性的,因此不称为业道。”在对这句话的注释中说:“其余所说的,即是饮酒等,以及耽着于它们。”因为饮酒是迷醉之因,迷醉是非福行道的因;而远离它们则是无迷醉之因,无迷醉是福行道的因。因此,这些是业道的近依,并依彼时近业之力,也能成为结生之因。其中,“依彼时近业之力”的意思是:由于饮酒或由于远离饮酒而生起的、以此为本的那些非福业或福业之力。
Kasmāpanettha surāpānaṃ nagahi taṃ. Taṃpihi apāyasaṃvattani kabhāvena vuttaṃ. Yathāha-surāmerayapānaṃ bhikkhave āsevitaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ nirayasaṃvattanikaṃ tiracchānayonisaṃvattanikaṃ pettivisayasaṃvattanikaṃ. Yoca sabbalahuko surāmeraya pānassa vipāko. So manussabhūtassa ummattakasaṃvattaniko hotīti. Aṭṭhakathāsupi koṭṭhāsato pañcapi pāṇātipātā dayo kammapathāevāti vuttanti. Vuccate, mūlaṭīkāyaṃ tāva tassa sabhāgattena micchācāre upakārakattena dasasupi kammapathesu anupavesoti vuttaṃ. Tattha sabhāgattaṃ gahetvā vibhāvaniyaṃ surāpānaṃpi ettheva saṅgayhatīti vadanti rasasaṅkhātesu kāmesu micchācārabhāvatoti vuttaṃ. Upakārakattaṃ gahetvā paṭisambhidāmaggaṭīkāyaṃ kusalākusalāpica paṭisandhijanakāyeva kammapathāti vuttā. Vuttāvasesā paṭisandhijanane anekanti kattā kamma pathāti na vuttāti imassa vākyassa saṃvaṇṇanāyaṃ vuttāvase sāti surāpānādayo tabbiramaṇādayoca. Surāpānañhi madassa paccayo. Mado apuññapathassa. Tabbiratipi nimmadatāya. Sāca puññapathassāti kammapathūpanissayāni tāni tadāsannakammavasena sandhijanakānipi hontīti vuttaṃ. Tattha tadāsannakammavasenāti tassa surāpānassavā surāpānaviratiyāvā āsanne pavattānaṃ tammūlakānaṃ apuññakammānaṃvā puññakammānaṃvā vasenāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti-yo suraṃ pivitvā surāmadahetu pāṇā pātādīsu yaṃkiñci kammaṃ karoti, tassa surāpānaṃ tassati kammassa balavūpanissayo hoti pubbacetanāṭhāniyañca. Tadeva visuṃ paṭisandhiṃ janeti, na itaranti. Yathā hi pubbāparacetanā yopi kammapathapattassa kammassa parivārabhūtāeva paṭisandhiṃ janenti, na itarā. Evamidaṃpīti. Na hi kammapathasuttesu sarūpato āgatānieva paṭisandhiṃ janenti. Na itarānīti sakkā niyametuṃ. Yāni pana ekantena paṭisandhijananasāmatthiya yuttāni, tāneva tattha sarūpato vuttāni. Yānipana paṭisandhijanane anekantikāni honti. Tāni tatthasarūpato na vuttānīti sakkā viññātuṃ. Tathā hi paṭisambhidā maggaṭṭhakathāyaṃ kusalākusalāpica paṭisandhijanakāyeva kammapathāti vuttā. Vuttāvasesā paṭisandhijanane anekanti kattā kammapathāti na vuttāti vuttaṃ. Tasmā idaṃpi paṭisandhijanane anekantikattā tattha sarūpato na vuttantica. Yaṃ tadā sannakammavasena paṭisandhijanakanti pubbe vuttaṃ. Taṃ tattha sarūpato vuttesu tadā sannakammesu anupaviṭṭhantica sakkā vattunti. Tassa pana duvidhaṃ kiccaṃ paṭisandhijananaṃ kammajananañcāti. Tattha paṭijananato kammajananamevassa mahantaṃ mahāvipphārañca hotīti katvā sakkena devānamindena kumbhajātake –
凡是饮酒之后,以身、语、意造作恶行,
以身、语、意
行恶行后,便堕入地狱。
Yaṃ ve vivitvā duccaritaṃ caranti, Kāyena vācāya cetasāca; Nirayaṃ vajanti duccaritaṃ caritvā, Tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇāthāti.
如是,正因其近业的力量,才说它导向恶趣。然而,综合它的两种作用,在《增支部》中说到:“诸比丘,已习行……是导向……的。”应知此理。因为这是经句中的法则:凡说到“是导向……的”之处,应随其所当之义而作联结。正如在《根本复注》中,对于“再生”一词,在“令再生”的读法中,解释为“与业俱生者令再生”;又说“作为业之助伴而非与业俱生者,它们也令再生”。然而,有些人未领会此义,便依据此圣典,认为它(饮酒)是独立的、决定性的业道。至于注释书中的那句话:“从分类而言,五种即是业道。”其中,以“即是”一词,遮遣了它们作为禅那等分类的类别,因为它们以思为法。因为思,无论是否达到业道,从分类而言,都是业道分类的范畴。正因如此,《根本复注》中说:“即是业道”意思是“是业道分类的范畴”。《随复注》中也说:“是业道分类的范畴,而非禅那等分类的范畴。”然而,有些人未注意到此义,便以此语句说它(饮酒)是独立的业道。
Evaṃ tadāsannakammavaseneva tassa apāyagāmitā vuttā. Tadubhayaṃ panassa kiccaṃ gahetvā surāmerayapānaṃ bhikkhave āsevitaṃ.La. Saṃvattanikanti aṅguttare vuttanti veditabbaṃ. Ayañhisuttapadesu dhammatā. Yadidaṃ saṃvattanikanti vuttaṭṭhāne yathālābhayojanāti. Tathāhi mūlaṭīkāyaṃpunabbhavaṃdetipunabbhavāya saṃvattetīti pāṭhe kammasahajātā punabbhavaṃdeti. Kammasahāyabhūtā akammasahajā tāpunabbhavaṃ saṃvattetīti vuttaṃ. Keci pana imamatthaṃ anupadhāretvā imāya pāḷiyā tassa visuṃ ekantakammapathabhāvaṃ maññanti. Yaṃ pana koṭṭhāsato pañcapi kammapathāevāti aṭṭhakathāvākyaṃ. Tattha evasaddena tesaṃ cetanādhammattā jhānādikoṭṭhāsikattaṃ nivatteti. Cetanā hi kammapathaṃ pattāpi apattāpi koṭṭhāsato kamma pathakoṭṭhāsikāeva hotīti. Teneva mūlaṭīkāyaṃ kammapathā evāti kammapathakoṭṭhāsikāevāti vuttaṃ. Anuṭīkāyañca kamma pathakoṭṭhāsikāeva. Na jhānādikoṭṭhāsikāti vuttaṃ. Kecipana imamatthaṃ asallakkhetvā iminā vākyena tassa visuṃ kammapathabhāvaṃ vadanti.
然而,在《小诵注》中,它(饮酒)的业道性全然被否定了。因为在那里,先分别说明了前四种(杀生等)的身业等性质及业道性质,然后说到饮酒仅是身业。由此便否定了它的语业性质和业道性质。在《界相应注》中,这一点也被否定了。如说:“第三种是依五业而说,是随顺能觉者的意乐而说;第四种是依七业道而说;第五种是依十业道而说。”因为在那里,第三种由于夹杂了饮酒,所以只是说“依五业”,而不是说“依五业道”。在这些注疏中,关于“结生时产生多种(业)”这一点,该作者确实遭到了否定,不能那样说,因为如此一来,所有的巴利圣典、注释和复注才能协调一致。所谓“身业”,这里的“身”有三种:带资具的身、净色身和表身。在此处,是指称为“身表”的表身。之所以“称为身表”,是因为表身有时候也通过身体的部分,为让他人了解自己的意图而被作出,所以称为“身表”。而它本身因为是诸业现起的面门,所以是“门”,即身门。当它通过种种努力的作用而转起时,由于成就了断除命根等作用,从而产生了那能引生它的思心所的“造业”作用,所以获得了“身业”的名称。
Khuddakapāṭhaṭṭhakathāyaṃ pana sabbenasabbaṃ tassa kammapathabhāvo paṭikkhittoyeva, tattha hi purimānaṃ catunnaṃ kāyakammādibhāvañca kammapathabhāvañca visuṃ vatvā surāpānaṃpatvā kāyakammamevāti vuttaṃ. Etena vacīkammabhāvañca kammapathabhāvañca paṭikkhipatīti. Dhātusaṃyuttaṭṭhakathā yañca paṭikkhitto. Yathāha-tatīyaṃpañcakammavasena bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena vuttaṃ. Catutthaṃ sattakammapathavasena pañcamaṃ dasa kammapathavasenāti. Tattha hi tatīye surāpānamissakattā pañcakammavasena icceva vuttaṃ. Na pañcakammapathavasenāti. Etāsupica paṭisandhijanane anekanti kattāeva paṭikkhittoti na nasakkā vattuṃ evañhi sati sabbā pāḷiṭṭhakathāṭīkāyo saṃsanditā hontīti. Kāyakammanti ettha kāyo tividho sasambhārakāyo pasādakāyo copanakāyoti. Idha kāyaviññattisaṅkhāto copanakāyo adhippetoti vuttaṃ kāyaviññattisaṅkhāteti. Copanakāyo hi kadāci kāyaṅgena attanoadhippāyaṃ parassa viññā panatthāyapi karīyatīti kāyaviññattīti vuccatīti. So yevaca kammānaṃ pavattimukhattā dvāranti kāyadvāraṃ. Tasmiñhi tena tena upakkama kiccena pavattamāneeva jīvitindriyupacchedādikiccasiddhito taṃjana kassa cetanādhammassa āyūhana kiccanibbattica kāyakammanāma lābhoca hotīti. Tasmiṃ kāyadvāre. Etthaca yasmāsabbānipi kammāni pubbaṅgamabhūtena sampayuttamanena vinā nasijjhanti. Manopubbaṅgamā dhammā. Manoseṭṭhā manomayāti hi vuttaṃ. Dhammāti cettha sucaritaduccaritadhammā vuccanti. Tasmā manodvāraṃ sabbakammasādhāraṇattā kammāni visesetuṃ nasakkoti. Asādhāraṇabhūtā pana kāyavacīyo eva sakonti. Yasmāca purimāni sattavidhāni kammāni kevalaṃ manomattena nasijjhanti. Taṃsamuṭṭhitehi pana kāya vacīpayogehi eva sijjhanti. Tasmā teeva tesaṃ kammānaṃ pavattimukhasaṅkhyaṃ gacchantīti vuttaṃ kāyadvāreti. Parato vacīdvāreti ca.
然而,若仅仅说“因为在身门中所说,所以名为身业;因为在语门中所说,所以名为语业”,那么像“杀生等三种名为身业,妄语等四种名为语业”这样依门来确立业名的做法就不能成立了。为什么呢?因为当杀生和不予取这两种业,通过少许的命令方式在语门中违犯时,它们就会失去“身业”的名称,而应归入“语业”的范畴。何以故?因为说“在语门中所说,所以名为语业”。这样,它们便会有两个名称,因为可在两个门中见到。再者,当中间四种(妄语等)通过少许的用手握拳等方式在身门中成就时,它们也会失去“语业”的名称,而应归入“身业”的范畴。何以故?因为说“在身门中所说,所以名为身业”。这样,它们也会有两个名称,因为可在两个门中见到。如果这样,那么“杀生……乃至……邪淫名为身业”这种确立便毫无意义了。同样,下文“妄语……乃至……绮语名为语业”也是如此。但是,如果说“以多分转起为原则”,那么通过“多分”一词排除了这六种过失,前面所说的依门确立业名的做法便能成立了,就如同“林居者”、“战场出入者”的称法一样。
Yasmā pana kāyadvāre vuttito kāyakammaṃ nāma. Vacīdvāre vuttito vacīkammaṃnāmāti ettakamatte vutte pāṇātipātādīni tīṇi kāyakammaṃnāma. Musāvādādīni cattāri vacīkammaṃnāmāti evaṃ dvārena kammānaṃ nāmavavatthānaṃ asiddhaṃ siyā. Kathaṃ. Yadā hi purimāni dve āṇattivasena appakena vacīdvāre bhijjhanti. Tadā tāni kāyakammanti nāmaṃ jaheyyuṃ. Vacīkammanti saṅkhyaṃ gaccheyyuṃ kasmā vacīdvāre vuttito vacīkammaṃnāmāti vuttattā. Dvevā nesaṃ nāmāni bhaveyyuṃ. Ubhayadvāresupi sandissanato. Yadāpana majjhimāni cattāri hatthamuṭṭhādivasena appakena kāyadvāre sijjhanti. Tadā tānipi vacīkammanti nāmaṃ jaheyyuṃ. Kāyakammanti saṅkhyaṃ gaccheyyuṃ. Kasmā kāyadvāre vuttito kāyakammaṃnāmāti vuttattā. Dvevā nesaṃ nāmāni bhaveyyuṃ. Ubhayadvāresupi sandissanato. Evañcasati pāṇātipāto.La. Micchācāroceti kāyakammaṃnāmāti idaṃ vavatthānameva niratthakaṃ siyā. Tathā parato musāvādo.La. Ppalāpoceti vacīkammaṃnāmāti. Bāhullavuttitoti vuttepana ekamekena bāhullasaddena chabbidhāni tāni vajjāni vajjetvā vuttappakāraṃ dvārena kammavavatthānaṃ siddhaṃ bhavati. Yathā vanacarako saṅgāmāvacaroti.
而意业,即使在身门、语门之间进行,也仅是活动的程度而已,那些门并非它们成就业的必要条件,因此应知它们是单独列出的。然而,因为“身门”的“身”这一名称,在数千部经中已是自明且众所周知的;同样,“语门”的“语”这一名称也是如此;属于善与不善速行心的“意门”的“意”这一名称亦是如此。所以,在所有提到“身门、语门、意门”的地方,并没有以业来确立门的必要。但是,在出现“身业门、语业门、意业门”之处,如《门论》等中,才需要以业来单独确立门,这一点应知。
Manokammāni pana dvārantaresu carantānipi caraṇamattāni eva honti. Na dvārantarāni tesaṃ kammasiddhiyā aṅgaṃ honti. Tasmā tāni visuṃ katānīti veditabbaṃ. Yasmā pana kāyadvārassa kāyoti nāmaṃ anekesu suttasahassesu sayameva siddhaṃ pākaṭañca. Tathā vacīdvārassa vācāti nāmaṃ. Kusalākusala javanacittasaṅkhākassa manodvārassaca manoti nāmaṃ. Tasmā sabbattha kāyadvāraṃ vacīdvāraṃ manodvāranti vutte kammena dvārassa vavatthāna kiccaṃnāma natthi. Yattha pana kāyakammadvāraṃ vacīkammadvāraṃ manokammadvāranti āgataṃ. Tattheva dvārakathādīsu kammena dvāravavatthānaṃpi visuṃ vattabbaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.
由此,《分别论注》中所说的观点,
[153] Etena yaṃ vuttaṃ vibhāvaniyaṃ
即“身业现行的面门称为身门”,此说已破。
‘‘Kāyakammassaca pavattimukhabhūtaṃ kāyadvāranti vuccatīti’’. Taṃ paṭikkhittaṃ hoti.
以及在《分别论注》中所述:
[154] Yañca tattha
“同样地,对于通过身体变化而行妄语等的人,其语业亦在身门中转起,因此依业来确立门也不成立”——这种说法并不合理。
‘‘Tathā musāvādādiṃ kāyavikārena karontassa vacīkammaṃ kāyadvārepi pavattatīti kammena dvāravavatthānaṃpi nasiyāti’’ vuttaṃ. Taṃpi na yujjati.
因为,由身体变化所造作的语业,纵使在身门中转起,也不能破坏彼门的名称,或赋予它自己的名称,因为那个名称是依自性成立的。
Na hi kāyavikārena karīyamānaṃ vacīkammaṃ kāyadvāre pavattamānaṃpi tassa dvārassa nāmaṃ bhindituṃvā attano nāmaṃ dātuṃvā sakkoti. Sabhāva siddhattā tassa nāmassāti.
正是依此,且于《分别论注》该处所说:
[155] Eteneva yañca tattha
“同样,唯有身业多分于身门中转起,余者则不尔。是故,以身业多分唯于此处转起故,成立‘身业门’之义,犹如婆罗门村等具有婆罗门村等之义一般。”此说亦遭否定。
Vuttaṃ ‘‘tathā kāyakammameva yebhuyyena kāyadvāre pavattati. Na itarāni. Tasmā kāyakammassa yebhuyyena ettheva pavattanato kāyakammadvārabhāvo siddho. Brāhmaṇagāmādīnaṃ brāhmaṇagāmādi bhāvoviyāti’’. Taṃpi paṭikkhittaṃ hoti.
因为,此处并未提及‘身业门’这一名称。
Na hi kāyakammadvāranti nāmaṃ idha vuttaṃ atthīti. [Kāyakammaṃ]
149“Musā”是不实义的不变化词。以此说虚妄不实之语,故名“妄语”。它破坏、粉碎、离间他人之间那种名为“和合味”的相互和睦,以此而行离间,故名“离间语”。又,它令自己的可爱状态消失,令他人失去朋友而成空无,故名“离间语”。这是依词源学的方法。以此而说,故名“语”。既是离间,又是语,故名“离间语”。它触恼听者之心,令其燃烧、灼痛,故名“粗恶语”。既是粗恶,又是语,故名“粗恶语”。它破坏、散失、毁灭善士们所应证得的、与乐俱行的功德利益,破坏义利与安乐之道,故名“杂秽”。或者,它以此而破坏、分裂,故名“杂秽”。这是在讲述《摩诃婆罗多》战争、掠走西塔等故事时,对那种脱离义与法、仅凭辩才之心的言语所作的唯事相称呼。在此种言语中,没有任何能开示方法、依托现世利乐之智或来世利乐之智的义、法、律之句。以此作如痴人呓语般的言说,故名“绮语”。其中,以对他人的欺骗为先导,由欺骗性的身业、语业之加行所生起的不善思,是“妄语”。它只有在破坏他人利益时,才成为业道;其他情况则仅是业。在此,“业道”
149. Musāti abhūtatthe nipāto. Musā vadanti etenāti musāvādo. Visati paresaṃ aññamaññasammodabhāvasaṅkhātaṃ sāmaggirasaṃ saṃcuṇṇeti paribhindati mithu bhedaṃ karoti etāyāti pisuṇā. Attano piyabhāvaṃ paresañca mittasuññabhāvaṃ karoti etāyātivā pisuṇā. Niruttinayena. Vadanti etāyāti vācā. Pisuṇāca sā vācācāti pisuṇavācā. Yena suyyati, tassa hadayaṃ pharamānā usati dahatīti pharusā. Pharusāca sā vācācāti pharusavācā. Sādhujanehi adhigantabbaṃ saṃsukhaṃ hitañca phalati visarati vināseti hitasukhamaggaṃ bhindatīti samphaṃ. Taṃvā phalati bhijjati etenāti samphaṃ. Atthadhammāpagatassa paṭibhāṇacittassa bhāratayuddhasītāharaṇā dikassa vācā vatthumattassetaṃ nāmaṃ. Yattha diṭṭhadhammahitabuddhiyāvā samparāyika hitabuddhiyāvā upāyadīpakaṃ kiñci atthadhammavinayapadaṃ natthi. Samphaṃ palapantipakārena kathayanti etenāti sapphappalāpo. Tattha parassavisaṃ vādanapurekkhārena visaṃ vādaka kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā akusalacetanā musāvādo. So parassa atthabhañjanakova kammapathabhedo. Itaro kammameva. Ettha ca kamma pathoti paṭisandhijanakānaṃ kammānaṃ uṭṭhānamukhamaggo vuccati. Yathā hi rajānaṃ uṭṭhānapadeso rajapathoti vuccati. Tathā loke sandissamānesu sattānaṃ kāyavacīcittābhisaṅkharaṇakiccesuyehi kiccehi paṭisandhijanakāni kammāni uṭṭhahanti. Yesuvā kiccesu tāni uṭṭhahanti pavattanti. Tāni kāyavacīcittā bhisaṅkharaṇakiccāni paṭisandhijanakānaṃ kammānaṃ uṭṭhānamukhamaggattā kammapathoti vuccanti. Katamāni pana tānīti. Aṅgasampannāni akusalesu pāṇaghāta kiccādīni kusalesu tabbiramaṇakiccādīni dasavidhāni kiccānīti. Kammāniyeva sugatiduggatīnaṃ taduppajjanakasukhadukkhānañca pathabhūtattā kammapathonāmātipi vadanti.
以对他人行分裂为先导,由分裂性的身业、语业之加行所生起的杂染思,是“离间语”。它也只有在他人的确被分裂时,才成为业道;若未被分裂,则仅是业。以割裂他人要害为先导,由身业、语业之加行所生起的瞋恚思,是“粗恶语”。在此,“要害”是指众生若在此处被触恼,则会死亡,或遭受如死般的痛苦,即恶疮。割裂、破坏、触恼要害,称为“割裂要害”,即触恼疮伤的行为。而在此处,如同要害一般,故名“要害”,即出身等十种骂詈事中的任何一种。“割裂要害”是指在出身等方面,以触恼的方式而转起的粗恶身业、语业之加行。此义应依《戒蕴》的注释来理解。或者,“mamma”意为“我所亲爱的”,即朋友。“mamassa bhāvo”为“mammaṃ”,即慈心。割裂慈心,故名“割裂要害者”。有些人说,这也只有在面对被骂者时,才成为业道。另一些人说,即使不面对,也是。然而,如同向他人骂詈后又请求原谅时,那请求原谅的行为,即使对方在远处或已死亡,也能成就;同样地,骂詈的行为也是如此。这是长部和中部的注释者们所认可的。他们还认为
Parassa bhedapurekkhārena bhedakakāyagacīpayogasamuṭṭhā pikā saṃkiliṭṭhacetanā pisuṇāvācā. Sāpi pare bhinneyeva kammapathabhedo. Abhinne kammameva. Parassa mammacchedakakāya vacīpayogasamuṭṭhāpikā duṭṭhacetanā pharusavācā. Etthaca maranti sattā, maraṇamattaṃvā dukkhaṃ nigacchanti etasmiṃ ghaṭṭiyamāneti mammaṃ. Duṭṭhavaṇo. Mammaṃ chindati bhindati ghaṭṭetīti mammacchedako. Vaṇaghaṭṭanapayogo. Idha pana mammaṃviyāti mammaṃ. Jātiādīsu dasasu akkosavatthūsu yaṃkiñci. Mammacchedakoti jātiādīsu ghaṭṭana vasena pavatto pharusa kāyavacī payogo. Aya mattho sīlakkhandha ṭīkā vasena veditabbo. Athavā. Mamāyatīti mamo. Mitto. Mamassa bhāvo mammaṃ. Mettācittaṃ. Mammaṃ chindatīti mammacchedako. Ayaṃpi akkositabbassa sammukhāeva kammapathabhedoti keci. Parammukhāpīti apare. Yathā pana paraṃ akkositvā khamāpentassa khamāpanakammaṃ parassa dūre ṭhitassapi matassapi sampajjati. Evaṃ akkosanakammaṃpīti dīghamajjhimaṭīkākārā icchanti. Akkosādhippāyena caṇḍā mahiṃsī taṃ anubandhatūtivā corā taṃ khaṇḍā khaṇḍikaṃ karontūtivā muddhā te phalatu sattadhātivā evamādinā nayena paraṃ abhisapantassapi kammapathabhedo hotiyevātica vadanti.
由能表达无义利的身业、语业之加行所生起的恶思,是“绮语”。它也只是在讲述《摩诃婆罗多》战争、掠走西塔等故事时,那种仅凭辩才之心的唯言语事相中,才成为业道;而且,只有在听者确实把那些无义利之事信以为真而接受时,才如此。若听者未接受,则仅是业。同样地,在国王论等三十二种畜生论中,也仅是业。而且,要知道,那也只是在为了享受那些谈论而说时,才如此。若是为了依托义、法、律而说,则一切都是有利益的。关于“语业”,在此,“语”就是指言语。它有四种:声语、离语、思语、表语。而在此处,是指伴有音声的、称为语表的那表语,故说“称为语表”。因为表语有时以语为工具,为了向他人表达自己的意图而作,故称为“语表”。而这表语,因为是诸业转起的门,故为“语门”。当它通过种种语业加行的行为转起时,由于欺骗等行为的成就,那生起它的相应思便获得了造作之作用和“语业”的名称。在这语门中,所应说的,都已在身业中说过了。[语业]
Anatthaviññāpana kāyavacīpayoga samuṭṭhāpikā pāpacetanā samphappalāpo. Sopi bhāratayuddha sītāharaṇādikesu paṭibhāṇacittesu vācāvatthumattesueva kammapathabhedo. Socakho pare taṃ anatthaṃ saccato gaṇhanteyeva. Agaṇhante pana kammameva. Tathā rājakathādīsu dvattiṃsa tiracchāna kathāpabhedesupi kammameva. Tañca kho tadassādavasena kathentasseva. Atthadhammavinayanissitaṃ katvā kathentassa pana sabbaṃpi satthakameva hotīti veditabbaṃ. Vacīkammanti ettha vacīti vācāyeva. Sā catubbidhā saddavācā virativācā cetanāvācā copanavācāti. Idha pana saddasahitā vacīviññattisaṅkhātā copana vācā adhippetāti vuttaṃ vacīviññattisaṅkhāteti. Copanavācā hi kadāci vācaṅgena attano adhippāyaṃ parassa viññāpanatthāyapi karīyatīti vacīviññattīti vuccatīti. Sāyevaca kammānaṃ pavatti mukhattā dvāranti vacīdvāraṃ. Tāya hi taṃtaṃvacīpayogakiccena pavattamānāya eva visaṃvādanādikiccasiddhito taṃsamuṭṭhāpakassa cetanādhammassa āyūhanakriyānibbattica vacīkammanāmalābhoca hotīti. Tasmiṃ vacīdvāre. Yamettha vattabbaṃ, taṃ kāyakamme vuttamevāti. [Vacīkammaṃ]
150贪求(abhijjhā):对他物仅耽着乐味,并过度思惟、审虑以转为己有,故称贪求。嗔恚(byāpāda):对有情思惟令其遭到毁灭,故称嗔恚。邪见(micchādiṭṭhi)一词中,“邪”是颠倒义。凡以“有布施”等所开示的善士道及善士所施设,皆加破坏后以“无布施”等颠倒方式看待,故称邪见。其中,见到他人财物,只停留在乐味、欢喜、染着上,心想“啊,愿此成为我的”,如此转为己有者,即成贪求业道。只要未作“他人财物”之想,便不成为业道。不如理思惟者这样思惟:“正在享用这些的人,啊,愿我也能暂时享用;或以乞求、购买令其成为己有;或获得其他类似之物”,如此生起希求,则仅为业。注疏中说:对他物生贪时,若未达到“啊,愿此成为我的”而转为己有,则不成为业道。乃至对蚊蚋等生起“愿这些死、灭,啊,愿这些死、灭,或枯萎,或长住不灭,它们何时才死、才灭”,如此思惟令他人的蕴与命毁灭者,即成嗔恚。其余仅为业。注疏中说:对他人事生嗔时,若未达到“啊,愿此人断绝、灭亡”而思惟其灭亡,则不成为业道。
150. Abhijjhāyanti assādamatte aṭṭhatvā parabhaṇḍassa attano pariṇāmanavasena atirekataraṃ jhāyanti nijjhāyanti etāyāti abhijjhā. Byāpādenti parasatte vināsaṃ āpanne katvā cintenti etenāti byāpādo. Micchādiṭṭhīti ettha micchāti viparītatthe nipāto. Atthidinnantiādinayapavattaṃ sabbaṃ sappurisa maggaṃ sappurisapaññattaṃ bhinditvā natthi dinnantiādinayena tabbiparī tato passanti etāyāti micchādiṭṭhi. Tattha parasantakaṃ disvā kevalaṃ assādanābhinandanarajjanamattesu aṭṭhatvā ahovata idaṃ mamassāti evaṃ attano katvā cittena pariṇāmentasseva abhijjhākammapathabhedo hoti. Parasantakabhāveyeva thapetvā lābhāvatime. Ye īdisaṃ paribhuñjanti. Ahovatāhaṃpi tāvakālikaṃ paribhuñjeyyaṃ. Yācitvāvā kiṇitvāvā attano kareyyaṃ. Aññaṃvā īdisaṃ labheyyanti evaṃ assādentassa kammameva. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāsu parabhaṇḍavatthuke hi lobhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti. Yāva na ahovata idaṃ mamassāti attano pariṇāmetīti. Antamaso ḍaṃsamakasādikepi ārabbha ime nassantu vinassantu. Ahovatime nasseyyuṃ vinasseyyuṃ. Avaḍḍhitāvā bhaveyyuṃ ciraṃvā natiṭṭheyyuṃ. Kadāvā nassanti vinassantīti evaṃ para sattassa khandhajīvavināsaṃ cintentasseva byāpādo. Itaro kammameva. Vuttañhetaṃ parasattavatthuke hi kodhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti. Yāva na ahovatāyaṃ ucchijjeyya vināseyyāti tassa vināsaṃ cintetīti. Kammassavā kammavipākassavā sabbaso paṭibāhikā natthikāhe tukākriyavasena tividhā niyata micchādiṭṭhieva kammapathabhedo. Dasavatthukamicchādiṭṭhi pana natthikadiṭṭhipabhedāeva. Sabbaññudesanaṃ paṭibāhitvā pavattā ariṭṭhakaṇṭakādīnaṃ diṭṭhiyopi kammapathāevāti vadanti. Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhivā dvāsaṭṭhidiṭṭhigatānivākammamevāti.
这里所说的“决定(niyata)”,是指:不论见到多少三法印,依信解而决断之人,其心生起时,由无间决定果报给予而成为决定。见到这些的人,即入善法决定,因此这样说。同样地,对于邪见之处,不论见到多少似是而非的理由,依邪信解而决断之人,其心生起时,由死后无间决定果报给予而成为决定。见到这些的人,即入不善法决定,名为“无可挽回”。然而,若未见到三相,仅仅由邪信解断定“必将如此”,并执取自己师长的宗派而安住,则不称为“无可挽回”。何以故?因为没有决定果报的给予。此义应当以正邪三法来说明。在此,唯由决定果报给予的道理,正邪二法都得到“决定”的名称,这是注疏所说。而在经疏中,也由决定执取之理说其为决定。
Niyatāti cettha yathā tīṇi lakkhaṇāni yattakaṃ passitvā saddhādhimokkhena sanniṭṭhānaṃ gacchantassa cittuppādo attano anantaraṃ phaladānaniyamena niyato hoti. Tattakaṃ passanto kusalesu dhammesu niyāmaṃ okkamatīti vutto. Tathādiṭṭhiṭṭhā nāni kāraṇa paṭirūpakāni yattakaṃ passitvā micchādhimokkhena sanniṭṭhānaṃ gacchantassa cittuppādocutianantarephaladānaniyamena niyato hoti. Tattakaṃ passitvā sanniṭṭhānaṃ gacchanto akusalesu dhammesu niyāmaṃ okkamati, atekicchonāma hoti. Tathā pana apassitvā kevalaṃ micchādhimokkhamattena evameva bhavissatīti sanniṭṭhānaṃ gantvā sakaṃ ācariyakaṃ samayaṃ paggaṇhitvā ṭhito atekicchonāma nahoti. Kasmā, phaladāna niyamābhāvāti. Ayañca attho micchattattikena dīpetabbo. Tattha hi phaladāna niyamavaseneva ubhinnaṃpi sammattamicchattadhammānaṃ niyatasaññāpaṭilābho aṭṭhakathāyaṃ vuttoti. Suttantasaṃvaṇṇanāsu pana gahaṇaniyamavasenāpi tassā niyatabhāvo vuttoti.
“除表业外”(aññatrāpi viññattiyā)的意思是:没有两种表业,即不令两种表业生起。而“亦”字则表示也可与两种表业俱生。这三种业,当不鼓动身、语业支而仅在意中成就时,便无表业而转起;若鼓动它们而在身门、语门中成就时,则与表业俱起。以此说明这些业在三门中转起的情形。虽然如此,这些业主要还是在意门多转起,在身门、语门少转起,所以说“唯于意中多行”。这里的“唯于意中”,是指唯在善或不善速行心的意门中。以此说明前文于身门、语门处所用“亦”字的出现。这样也就能够由门来善巧地抉择业。否则,若依相等的模式,恐怕会有义趣不同的过失。再者,这里的“亦”字也说明了这一特殊含义。于杀生等,以“我杀、我夺”等筹划方式转起的思所作是主导,没有身、语的加行便不能成就,因此对于它们,身、语加行是业成就的一支;与此俱生的贪等作为思的助伴,并非主导。然而对于贪求他物等,贪等以自力为主导,纵然在身门、语门中转起,身、语加行也不是业成就的一支;只须思的转起,业即成就。因此,为了遮破认为这些业中身门、语门的一切都是支分的执取,而只取了“唯于意中”,应当这样理解。同样,依其他门的转起,这里也取了“多行”这个说法。
Aññatrāpiviññattiyāti viññattidvayena vināpi. Viññattidvayaṃ asamuṭṭhāpetvāpīti attho. Apisaddena pana viññattidvayena sahāpīti dasseti. Imāni hi tīṇi kammāni yadā kāyaṅgavā caṅgāni acopetvā manasmiṃeva sijjhanti. Tadāviññattiyā vināva pavattanti. Yadā pana tāni copetvā kāyavacīdvāresu sijjhanti, tadā viññattiyā saheva pavattantīti. Etena imesaṃ tīsupi dvāresu pavattiṃ dīpeti. Evaṃsantepi imāni manodvāreeva bahulaṃ pavattanti. Kāyavacīdvāresu pana appakameva pavattantīti vuttaṃ manasmiṃyevabāhullavuttitoti. Tattha manasmiṃ yevāti kusalā kusalajavanacittasaṅkhāte manodvāreeva. Etena purimesupi kāyadvāre vacīdvāreti padesu evasaddasambhavo dīpito hoti. Evañhi sati tatthapi dvārena kammavavatthānaṃ suṭṭhutaraṃ upapannaṃ hotīti. Itarathā upalakkhaṇādivasena atthantarapasaṅgopi siyāti. Apica, idha evasaddena ayaṃpi visesattho dīpito hoti. Pāṇavadhādīsu hi vadhāmi naṃ avaharāmi na ntiādinā saṃvidhānākārena pavattā cetayitakriyāeva padhānaṃ hoti. Sāca kāyavacīpayogehi vinā nasijjhati. Tasmā tesu kāya vacī payogā kammasiddhiyā ekaṃ aṅgaṃ honti. Taṃ sahajātāca abhijjhādayo cetanāpakkhikāeva hutvā abbohārikattaṃ gacchanti. Parabhaṇḍā bhijjhāyanādīsu pana abhijjhādīnaṃ attapadhānānaṃ kāyavacīdvāresu pavattānaṃpi kāya vacīpayogākammasiddhiyā aṅgameva nahonti. Tathā cintāpavatti matteneva tattha kammasiddhito. Iti imesu kammesu kāya vacīdvārānaṃ sabbenasabbaṃ aṅgabhāvapaṭikkhipanatthaṃ manasmiṃ yevāti eva gahaṇaṃ idheva katanti daṭṭhabbaṃ. Tesu pana dvāresu pavattimatta sabbhāvaṃ sandhāya bāhullasaddopi idha gahitoti.
而所应分别者
[156] Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ
所谓“贪等与生起表业之心相应,唯是思的伴党”的说法,在此并不成立。
‘‘Viññattisamuṭṭhāpaka cittasampayuttācettha abhijjhādayo cetanāpakkhikāva hontīti’’ vuttaṃ. Taṃ idha na yujjati.
即使与生起表业之心相应,贪等若唯以意业之殊胜作用而转起,也并非思的伴党;唯有思才是贪等的伴党。[意业]
Na hi viññattisamuṭṭhāpakacittasampayuttāpi kevalaṃ manokamma kiccavisesena pavattamānā abhijjhādayo cetanāpakkhikā honti. Cetanāeva pana abhijjhādipakkhikā hotīti. [Manokammaṃ]
151在此,关于这十种业道,其前后思在牵引结生方面属于不定方,《无碍解道注》中如此说。因此,那些思也以“我将杀此众生”“我将不与而取此物”等的方式,从最初便开始生起,若遇强有力的缘,便牵引结生;若未得缘,则不牵引,这是合理的。然而,未达到业道程度的善与不善业,若出现在身门,则名为身业;若出现在语门,则名为语业;若仅出现在意门,则名为意业。应当如是了知。“以嗔根”:有“以名为嗔的根”与“以嗔根心”两种含义。其中,前者适用于除嗔恚外的两种业道,后者适用于三种。“以贪根”:此处同理。其中,前者适用于除贪欲外的两种,后者适用于三种。“以二根”:即有时以嗔根,有时以贪根,如此依二根而生起。然而,由于痴通于一切,不成为特定的区分因素,故此处未将其纳入。
151. Ettha ca dasannaṃpi imesaṃ kammapathānaṃ pubbāparacetanāyo paṭisandhiākaḍḍhane anekantikapakkhaṃ gatāti paṭisambhidā maggaṭīkāyaṃ vuttā. Tasmā tāpi imaṃ sattaṃ māressāmi imaṃ bhaṇḍaṃ adinnaṃ ādiyissāmītiādinā nayena ādito paṭṭhāya pavattā balavapaccaye laddhā paṭisandhiṃ ākaḍḍhanti. Aladdhā nākaḍḍhantīti yuttā. Yāni pana kusalākusalāni kammapathabhedaṃ appattāni honti. Tāni kāyadvāre dissamānāni kāyakammānināma honti. Vacīdvāre dissamānāni vacīkammānināma. Suddhe manodvāre dissamānāni manokammānināmāti veditabbānīti. Dosamūlenāti dosasaṅkhātamūlena dosamūlakacittenāti dvidhā attho. Tattha purimo byāpādavajjehi dvīhi yujjati, pacchimo tīhipi. Lobhamūlenāti ettha esanayo. Tatthāpiti purimo abhijjhāvajjehi dvīhi yujjati. Pacchimo tīhīti. Dvīhi mūlehīti kadāci dosamūlena kadāci lobhamūlenāti evaṃ dvīhi mūlehi sambhavanti. Moho pana sabbasādhāraṇattā visesakaro na hotīti idha na gahito.
然而,所应阐明者:
[157] Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ
依据《宝藏读本》,为惩治恶人,那些夺取他人财物的国王与婆罗门声称:“这一切都是婆罗门由国王所赐予的。但因他们完全软弱无能,便被他人享用了。婆罗门只是受用属于自己的东西罢了。”如这些等,那些凭“自己的想”而任意夺取物品者,以及否定业果关联者,皆是以痴根而造作。然而,此说于此并不适用。
‘‘Nidhipāṭhakapamāṇato duṭṭhaniggahatthaṃ parasantakaṃ harantānaṃ rājūnaṃ brāhmaṇānañca sabbamidaṃ brāhmaṇānaṃ rājūhi dinnaṃ. Tesaṃ pana sabbadubbalabhāvena aññe bhuñjanti. Attasantakameva brāhmaṇā paribhuñjantīti evamādīni vatvā sakasaññāya eva yaṃkiñci harantānaṃ kammaphalasambandhāpavādīnañca mohamūlenā’’ti vuttaṃ. Taṃ idha na yujjati.
因为此处所指的根是俱生根,且是不共的。而那些如此夺取的人,其夺取的行为,在夺取时有时以嗔根、有时以贪根,唯以此二根生起。然而,有一种痴,是在大选王等如法诸王之时,将古代宝藏论著搁置后,于后代非法诸王时期,在大多非法而被称为法论、王论的宝藏读本中,对诸王生起如法想而生起的;有一种痴,是依于“国王灌顶时,已施予沙门、婆罗门草、薪、水”的说法,而认为“所有这些都是国王赐予婆罗门”的诸婆罗门所生起的;有一种痴,是持有“无有善作、恶作业之果报”之见,诽谤业果关联者所生起的。所有这些都称为亲依止痴。此处所说的“根”并非指这种痴。否则,既然有“贪为业集起的因,嗔为业集起的因,痴为业集起的因”之说,那么一切不善业道在此处都应被说为以痴为根了。然而,此处应当这样说:对于那些对业与业果生起疑惑的人,当他们以疑所缠之心,同时造作与之相应的不与取等四种业时,那么
Sahajātamūlañhi idha adhippetaṃ asādhāraṇabhūtañca. Tesañca tathāharantānaṃ haraṇaṃ haraṇakāle kadācidosamūlena kadāci lobhamūlenāti evaṃ dvīhi mūlehi eva sambhavatīti. Yo pana moho mahāsammatādīnaṃdhammikarājūnaṃ kāle pavattaṃ porāṇaka nidhisatthaṃ thapetvā pacchā adhammikānaṃrājūnaṃ kāle pavattesu yebhuyyena adhammikesu dhammasattha rājasattha saṅkhātesu nidhipāṭhesu dhammikasaññīnaṃ rājūnaṃ uppanno. Yoca rājūnaṃ abhisekakāle dinnaññevasamaṇabrāhmaṇānaṃtiṇakaṭṭhodakanti vacanaṃ upādāya sabbamidaṃ brāhmaṇānaṃ rājūhi dinnanti evaṃ saññīnaṃ brāhmaṇānaṃ uppanno. Yoca natthi sukata dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti evaṃ diṭṭhikānaṃ kammaphalasambandhā pavādīnaṃ uppanno. Sosabbopi upanissayamoho nāma hoti. So idha nādhippeto. Itarathā lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāyāti vacanato sabbepi akusalakamma pathāti mūlakāeva idha vattabbā siyunti. Evaṃpanettha vattabbaṃ siyā, kammesuca kammaphalesuca sañjātakaṅkhānaṃ janānaṃ kaṅkhā pariyuṭṭhāna cittenasahevatadanurūpāniadinnādānādīni cattārikammāni karontānaṃ tāni kammāni suddhena mohamūlena jāyantīti. Evañhi sati parato vicikicchā cetanāya paṭisandhijanakesu gahaṇaṃpi upapannaṃ hotīti. [Akusalakammaṃ].
152152. 即使欲界善业,发生于身门者称为身业,在此应知有两种解说。是怎样的呢?在将要说的诸福行事中,任何一种福行事,若带动身肢而生起的,名为身业;若带动语肢而生起的,名为语业;若不带动身肢与语肢,仅于意门中生起的,名为意业。这是一种解说。另一种则是:“慈身业,于同梵行者中,无论公开或私下,皆现前安立;慈语业,于同梵行者中,无论公开或私下,皆现前安立;慈意业,于同梵行者中,无论公开或私下,皆现前安立。”以及:“一切身业,以智为前导、以智随转;一切语业,以智为前导、以智随转;一切意业,以智为前导、以智随转。”
152.Kāmāvacarakusalaṃpi kāyadvāre pavattaṃ kāya kammanti ettha dve pariyāyā veditabbā. Kathaṃ, vakkhamānesu hi puññakriyavatthūsu yaṃkiñci puññakriyavatthuṃ kāyaṅgaṃ copetvā pavattitaṃ kāyakammaṃ nāma. Vācaṅgaṃ copetvā pavattitaṃ vacīkammaṃ nāma. Kāyaṅga vācaṅgāni acopetvā manodvāreeva pavattitaṃ manokammaṃ nāmāti ayameko pariyāyo. Ayaṃ pana mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āviceva raho ca. Mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āviceva rahoca. Mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āviceva rahocātica. Sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivattaṃ. Sabbaṃ vacīkammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivattaṃ. Sabbaṃ manokammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivattanti ca.
右绕的身业,右绕的语业;
意业为右绕,于善安立之右绕中,有此三者。
Padakkhiṇaṃ kāyakammaṃ, vācākammaṃ padakkhiṇaṃ; Padakkhiṇaṃ manokammaṃ, paṇīhite padakkhiṇe tica.
此义出现于如是等经句中。又,于《法集论注》中,应以整篇九业门之论来阐明此义。因为在那里,施所成也依身、语、意业而分为三种。同样地,戒所成与修所成也是如此。然而,当某种恶戒现行时,身体便不清净,身律仪遭到破坏。而当某种善法现行时,它便通过彼分断等方法,舍弃该恶戒,净化身门,圆满身律仪而转起。它虽无身的冲动,但由于具有守护身肢的作用,故以作用为首,称为于身门转起的身业,也称为身善行。在此,“舍弃该恶戒”的意思是:当某种心生起时,可能会产生杀生等身恶戒;通过不给该心生起的机会,从而舍弃该身恶戒。“净化身门”的意思是:当某种恶戒生起时,身肢变得不净;通过不给它生起的机会,从而净化身门。“圆满身律仪”的意思是:通过自身成就守护身肢的作用,而圆满身律仪。对于语业,同理可知。然而,对于其余二者,一切善业,即使在三门中转起,也唯独是净化意门、唯独是圆满意律仪而转起的,故称为于意门转起的意业,也称为意善行。这是一种说法。而后一种说法则出现于数百篇业道经中。又,于《法集论注》中,应以整篇门论来阐明此义。在两种说法中
Evamādīsu suttapadesu āgato. Apica, aṭṭhasāliniyaṃ sakalāya navakammadvārakathāya ayamattho dīpetabbo. Tattha hi dānamayaṃpi kāyavacī manokammavasena tidhā vibhattaṃ. Tathā sīlamayaṃ bhāvanāmayañcāti. Yasmiṃ pana dussilye pavattamāne kāyo aparisuddho hoti. Kāyasaṃvaro bhijjati. Yaṃ pana kusalaṃ pavattamānaṃ tadaṅgapahānādivasena taṃ dussilyaṃ pajahitvā kāyadvāraṃ sodhayamānaṃ kāyasaṃvaraṃ pūrayamānaṃ pavattati. Taṃ kāyacopana rahitaṃpi kāyaṅga saṃvaraṇa kiccattā kiccasīsena kāyadvāre pavattaṃ kāyakammaṃnāma. Kāyasucaritantipi vuccati. Etthaca taṃ dussilyaṃ pajahitvāti yasmiṃ citte uppajjamāne pāṇaghātādikaṃ kāyadussilyaṃ uppajjeyya. Tassa cittassa uppajjituṃ appadānavasena taṃ kāyadussilyaṃ pajahitvā. Kāyadvāraṃ sodha yamānanti yasmiṃ dussilye uppajjamāne kāyaṅgaṃ asuddhaṃ hoti. Tassa uppajjituṃ appadānavasena kāyadvāraṃ sodhayamānaṃ. Kāyasaṃvaraṃ pūrayamānanti sayaṃ kāyaṅgasaṃvaraṇakiccasampādanena kāyasaṃvaraṃ pūrentanti attho. Vacīkammepi eseva nayo. Avayesaṃ pana sabbaṃpi kalyāṇakammaṃ tīsu dvāresu pavattaṃpi manodvāraṃeva sodhayamānaṃ manosaṃvaraṃeva pūrayamānaṃ pavattatīti manodvāre pavattaṃ manokammaṃnāma. Manosucaritantipi vuccati. Ayameko pariyāyo. Ayaṃ pana anekasatesu kammapathasuttesu āgato. Apica, aṭṭhasāliniyaṃ sakalāya dvārakathāka ayamattho dīpetabboti. Imesu pana dvīsu pariyāyesu sattusāsane kalyāṇadhammapūraṇaṃnāma yāvadeva pāpadhammapahānatthāya eva hotīti pacchimoyeva padhānanti veditabboti. Diyyati etenāti dānaṃ. Vatthupariccāgacetanā. Sīlayatīti sīlaṃ. Kāya vacīkammāni sāvajjāni nīvāretvā anavajjāni susamāhitāni katvā sammādahati thapeti, uparime kusaladhammeca upadhāreti. Tesaṃ patiṭṭhā hutvā dhāretīti attho. Bhāventi etāyāti bhāvanā. Adhikusaladhamme anuppannevā uppādenti uppannevā vaḍḍhentīti attho. Apacāyanti etenāti apacāyanaṃ. Pūjenti kāyavācāhi attānaṃ nīcavuttiṃ dassentīti attho.
特别地,他们忙碌、精勤,故为‘服务’,即忙碌者的状态或行为。已得,故为‘得’,是自身已得福份的名称。或者,令增长,故为‘得’,这是他人随喜时所能获得的福果的名称。以此给予‘得’,故为‘施得’。他们随喜他人所给予的福德,以此给予善哉,故为‘随喜得’。以此听闻法,故为‘听法’。以此开示法,故为‘说法’。‘有布施,有供养,有献祭,有善行恶行之业的果报异熟’等,以此十事使正见正直,故为‘见正直业’。然而,所有这一切,它们净化、清净心相续,故为‘福德’。它们产生应供养的状态,故也称为‘福德’。正是它们,由于是必行之事,故为‘福行’。正是它们,由于是殊胜快乐的依止处,故为‘福行事’。在此,每一种都有三种:前、中、后。其中,就布施而言,对所施对象作舍弃,称为‘中’。在此之前,从‘我将以此资具令施所成福转起’等如此产生资具开始,以布施为所缘、以布施为目标而在三门中转起的善思,称为‘前’。而在之后,对于自己所作的布施,一再生起欢喜心者所转起的善思,称为‘后’。应知,所有这一切,如于不善中所说的方法,若得
Visesena āvaranti ussukkaṃ āpajjantīti byāvaṭānaṃ bhāvo kammaṃvā veyyāvaccaṃ. Pajjitthāti patti. Attani laddhapuññakoṭṭhāsassa nāmaṃ. Pāpīyatītivā patti. Parehi anumodantehi laddhabbassa puññānisandassetaṃ nāmaṃ. Pattiṃ dadanti etenāti pattidānaṃ. Tadeva parehi dinnaṃ anumodanti. Sādhukāraṃ dadanti etenāti pattānumodanaṃ. Dhammaṃ suṇanti etenāti dhammasavanaṃ. Dhammaṃ desenti etāyāti dhammadesanā. Atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākotiādinā dasavatthukaṃ sammādiṭṭhiṃ ujuṃ karonti etenāti diṭṭhijukammaṃ. Sabbāni pana tāni punenti cittasantānaṃ sodhenti etehīti puññāni. Pūjanīyabhāvaṃ nibbattentīti puññānītipi vadanti. Tānieva avassaṃ kattabbaṭṭhena kriyānicāti puññakriyāni. Tāniyeva sukhavisesānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena vatthūnicāti puññakriyavatthūnīti. Ettha ekamekaṃ tividhaṃ hoti purimaṃ majjhimaṃ pacchimanti. Tattha dāne tāva paṭiggāhakassa pariccāgakaraṇaṃ majjhimaṃnāma. Tato pubbe iminā paccayena dānamayaṃ puññaṃ pavattayissāmīti evaṃ paccayuppādanato paṭṭhāya dānaṃ ārabbha dānaṃ uddissa tīsu dvāresu pavattā kusalacetanā purimaṃnāma. Pacchā bhāge pana attanā dinnadānaṃ ārabbha punappunaṃ attamanacittaṃ uppādentassa pavattā kusalacetanā pacchimaṃnāmaṃ. Sabbaṃpi cetaṃ akusale vuttanayena balavapaccaye laddhā paṭisandhiṃ deti. Aladdhā na detīti veditabbaṃ.
再者,布施依下劣、中等、殊胜而有三类。其中,以低劣的意欲、心、精进与审察所发起的为下劣;以中等的意欲等所发起的为中等;以殊胜的所发起的为殊胜。或者,为求名声而发起的为下劣;为求福果而发起的为中等;了知‘此是应作’而依于圣者境界所发起的为殊胜。或者,被自赞毁他等所染污的为下劣;未被染污、为分享世间乐而发起的为中等;为分享道果乐而发起的为殊胜。或者,因渴爱为求有、求财而发起的为下劣;为求自己解脱而发起的为中等;为求一切众生解脱而发起的波罗蜜布施为殊胜——此义当依《清净道论》‘戒的解释’来理解。正如这里所说,其余各处亦应随宜以二种三法分别解说。其中,戒有比丘戒、比丘尼戒、沙弥戒、在家戒四种。其中,前二者的受持仪式由甘马语成就。若因犯最重事或舍戒,甘马语坏,则一切受持皆坏,所有具足戒皆坏。此时,若不舍比丘自称而住者,名为恶戒者。然而,除最重事外,若违犯其他学处,则唯于所违犯处,防护有损,而非受持本身被破坏,因为并非需再以甘马语受持。若作忏悔,防护则恢复如初。若故意违犯而不忏悔,则名为无惭者,而非恶戒者。
Puna hīna majjhimapaṇītavasena tividhaṃ hoti. Tattha hīnena chandena cittena vīriyena vīmaṃsāyavā pavattitaṃ hīnaṃ, majjhimena chandādinā pavattitaṃ majjhimaṃ, paṇītena paṇītaṃ. Yasakāmatāyavā pavattitaṃ hīnaṃ. Puññaphalakāmatāyavā pavattitaṃ majjhimaṃ. Kattabbame vidanti ariyabhāvaṃ nissāya pavattitaṃ paṇītaṃ. Attukkaṃsana paravambhanādīhi upakkiliṭṭhaṃvā hīnaṃ. Anupakkiliṭṭhaṃ lokiyasukhabhāgitāya pavattitaṃ majjhimaṃ. Maggaphalasukhabhāgitāya pavattitaṃ paṇītaṃ. Taṇhāvasenavā bhavabhogatthāya pavattitaṃ hīnaṃ. Attano vimokkhatthāya pavattitaṃ majjhimaṃ. Sabbasattavimokkhatthāya pavattitaṃ pāramitādānaṃ paṇītanti ayamattho visuddhimagge sīlaniddesaṃ nissāya veditabboti. Yathā cettha, evaṃ sesesupiyathā sambhavaṃ tikadvayaṃ vibhajitvā vattabbanti. Tattha sīlaṃ nāmabhikkhusīlaṃ, bhikkhunisīlaṃ, sāmaṇerasīlaṃ, gahaṭṭhasīlanti catubbidhaṃ hoti. Tattha purimānaṃ dvinnaṃ samādānakiccaṃ kammavācāya siddhaṃhoti. Antimavatthuajjhāpannenavā sikkhāpaccakkhānenavā kammavācāya bhinnāya sabbaṃ samādānaṃ bhinnaṃ hoti. Sabbāni upasampanna sīlāni bhinnāni honti. Tadā bhikkhupaṭiññaṃ avijahitvā ṭhito dussīlonāma hoti. Thapetvāpana antimavatthuṃ aññasikkhā padāni vītikkamantassa yaṃ vītikkamati. Tasmiṃyeva saṃvarabhedo hoti. Na samādāna bhedo. Na hi taṃ puna kammavācāya samādātabbanti atthīti. Paṭikammaṃ karontassa pana saṃvaro pākatiko hoti. Sañcicca vītikkamantovā paṭikammaṃ akarontovā alajjīnāma hoti. Na dussīloti. Esanayo sāmaṇerasīlepi. Tattha pana saraṇagamaneneva samādānaṃsiddhaṃ hoti. Liṅganāsanaṅgaṃ katvā saraṇagamane bhinne sabbaṃ samādānaṃ bhijjati. Itaresu pana yaṃ vītikkamati, tasmiṃyeva saṃvarabhedo hotīti veditabbaṃ.
在家戒中,通常在家者唯依受持而成就受持。因此,若总括受持,则一切戒皆已受持;若一戒毁坏,则一切戒皆毁坏,一切戒皆须重新受持。若各别受持,则唯所违犯者毁坏,唯彼须重受。若超过所限定的时限,则一切受持即告止息。此处,恶戒的状态应依五种常戒的破坏来理解。于常戒与无常戒中,凡唯恒常可行、非常时不可行而有罪过的,名为常戒。凡恒常可行且有大福聚,非常时亦可行而无罪过的,名为无常戒。其中,住于比丘位者的比丘戒、住于沙弥位者的沙弥戒、通常在家者的五戒、属于出家众的优婆塞以及苦行者、遍行者的十戒,名为常戒。因为对于他们,各自的戒唯应恒常清净地守护;若不守护,则比丘身份等即有罪过、不清净。何以故?因失坏与自身相应的正行故。通常在家者的八支布萨戒,名为无常戒。因为此戒于他们,依所说方式,恒常亦可行,非常时亦可行。十戒亦然。因为十戒对于通常在家者唯是无常戒。唯有舍弃在家衣、着袈裟衣的出家众,十戒方为常戒。正如通常人的五戒,无论受持与否,唯应恒常守护,不可违犯;同样,着出家衣者的十戒,无论受持与否,唯应恒常守护,不可违犯,因其与相应正行相连故。
Gahaṭṭhasīle pana pakati gahaṭṭhānaṃ gahaṇavaseneva samādānaṃ siddhaṃ hoti. Tasmā ekatogaṇhante sabbāni samādinnāni honti. Ekasmiṃca bhinne sabbāni bhinnāni honti. Sabbāni puna samādātabbāni. Visuṃ visuṃ gaṇhante pana yaṃ vītikkamati, etadevabhijjati. Tadeva puna samādātabbaṃ hotīti. Paricchinnakālā tikkamane pana sabbaṃ samādānaṃ vūpasammatiyeva. Dussīlabhāvo panettha pañcannaṃ niccasīlānaṃ bhedena veditabbo. Niccāniccesu pana yaṃ niccameva vaṭṭati. Aniccaṃ navaṭṭati sāvajjaṃ hoti. Taṃ niccasīlaṃ nāma. Yaṃ pana niccaṃpi vaṭṭati. Mahantaṃ puññābhisandaṃ hoti. Aniccaṃpi vaṭṭati sāvajjaṃ na hoti. Taṃ aniccasīlaṃnāma. Tattha bhikkhu bhāve ṭhitassa bhikkhusīlaṃ sāmaṇerabhāve ṭhitassa sāmaṇerasīlaṃ pakatigahaṭṭhānaṃpañcasīlaṃ pabbajitasaṅkhepagatānaṃ upāsakānaṃ tāpasaparibbājakānañca dasasīlaṃ niccasīlaṃnāma. Tesañhi taṃ taṃ yathāsakaṃ sīlaṃ niccaṃ suddhaṃ katvā rakkhitumeva vaṭṭati. Arakkhantānaṃ bhikkhubhāvādiko sāvajjo hoti asuddho. Kasmā, attano anurūpassa ācārassa vipattito. Pakatigahaṭṭhānaṃ pana aṭṭhaṅguposathasīlaṃ aniccasīlaṃnāma. Tañhi tesaṃ vuttanayena niccaṃpi vaṭṭati. Aniccaṃpi vaṭṭati. Tathā dasasīlañca. Tañhi pakati gahaṭṭhānaṃ aniccasīlameva hoti. Gihinivatthaṃ pahāya kāsāyavatthadhāraṇena pabbajitasaṅkhepagatānaṃ eva niccasīlaṃ. Yathā hi pakatimanussānaṃ pañcasīlaṃ samādinnaṃpi asamādinnaṃpi niccaṃ rakkhitumeva vaṭṭati. Vītikkamituṃ navaṭṭati. Tathā pabbajitavesadhārīnaṃ dasasīlaṃ samādinnaṃpi asamādinnaṃpi niccaṃ rakkhitumeva vaṭṭati. Vītikkamituṃ navaṭṭati. Vesadhāraṇena saha siddhattāti.
以下将说的依止、观而有两种修习,名为修习。此处唯指未达安止的修习。与法、律的教理一起,于无过的工巧、明处中令熟习的思,亦摄于此。于三宝、父母、族中长者、师长、如法沙门婆罗门以及其他有德、年长者,如应起迎、礼拜、合掌、恭敬、履行义务与回应义务等,如此一切名为恭敬。对他们及其他来客、远行、旅人、病人、老者,于应作之事中,对同梵行者于衣作等事,以及于他人的种种福业中,以清净的祝愿心,如同自己的事务一般,以身、语努力而行,名为承事。将自己所作的任何福德与其他人共享,名为回向功德。对他人所回向的功德随喜、表达欢喜,名为随喜功德。然而,对未施与的福德随喜,则仅是随喜,而非随喜功德,因为并无功德回向。回向功德有二种:有所指与无所指。其中,唯有所指而随喜者,应知生起了现法受的功德。此二种在布施功德中尤为明显。因为若有所指而施与诸天、或食他施的饿鬼、或宫殿鬼、或堕处的阿修罗,并随喜,则于他们即刻生起现法受的功德。立于与义利相应的法谈的如理作意而听闻与讲说,名为听法、说法。于无过的工巧、明处的听闻、讲说的思,亦摄于此。
Upari vuccamānā samathavipassanāvasena duvidhā bhāvanā bhāvanānāma. Sā idha appanaṃ apattāva adhippetā. Dhammavinayapari yattiyā saha anavajjakammasippavijjāṭhānesu paricayakaraṇa cetanāpi ettheva saṅgayhati. Ratanattaye pana mātāpitūsu kulejeṭṭhesu ācariyesu dhammikasamaṇabrāhmaṇesu aññesuca guṇavayavuddhesu yathārahaṃ paccuṭṭhānaṃ vandanaṃ añjalikaraṇaṃ sāmicikaraṇaṃ vattapaṭivattakaraṇanti evamādisabbaṃ apacāyanaṃnāma. Tesaññeva aññesañca āgantukagamikaaddhikānaṃ gilānānaṃ jiṇṇānaṃ kicca karaṇīyesu sabrahmacārīnaṃ cīvarakammādīsu paresaṃ taṃtaṃpuñña kammesuca parisuddhena hitapharaṇacittena attanokiccesu viya kāyavācāhi vāyāmakaraṇaṃ veyyāvaccaṃnāma. Attanā katassa yassakassaci puññassa parehi sādhāraṇakaraṇaṃ pattidānaṃnāma. Parehi dinnāya pattiyā anumodanaṃ attamanatāpavedanaṃ pattā numodanaṃnāma. Adinnassa puññassa anumodanaṃ pana anumodanameva hoti. Na pattānumodanaṃ. Pattiyāeva abhāvato. Pattica duvidhā uddisikā anuddisikāti. Tattha attānaṃ uddisikaṃ anumodantasseva diṭṭhadhammavedanīyaṃ jātanti veditabbaṃ. Idaṃ pana dvayaṃ dānapuññesueva visesato pākaṭaṃ. Tañhi uddisakaṃ katvā devatānaṃvā paradattupajīvipetānaṃvā vemānikapetānaṃvā vinipātikāsurānaṃvā dinnaṃ anumoditañca tesaṃ taṅkhaṇeeva diṭṭhadhamma vedanīyaṃ jātanti. Atthahita paṭisaṃyuttāya dhammakathāya yoniso manasikāre ṭhatvā savanañca kathanañca dhammasavanaṃ dhamma desanācanāma. Niravajjakammasippavijjāṭhānānaṃ savanakathanacetanāca etthevasaṅgayhanti.
所谓“见正直业”,即是通过远离“无布施、无供养”等十种事相的邪见,或远离“自在天所造”等邪见,或远离“所见吉祥”等邪见,依种种事理与因由,令名为“业自性智”的正见得以清净。然而,在仅提及三种福行事之处,回向功德与随喜功德摄于布施之中,因其本质是对治悭吝与嫉妒;恭敬与承事摄于戒之中,因其是行持之戒;其余三者则摄于修习所成之中,因其本质如此。正如所说:“除业处之外,别无他法。”而见正直业仅是令智慧增长。或者,此见正直业亦可摄于三种福行事之中。注释书中说:“见正直业乃一切福行事的决定性特征。”因为唯有当业自性智存在时,布施等三者方能成就。所谓“唯是意业”,乃因业道的作用唯依心意而成就,故说唯是意业。
Natthi dinnaṃ natthiyiṭṭhantiādinayapavattāya dasavatthukāya micchā diṭṭhiyāvā issaranimmānādidiṭṭhiyāvā diṭṭhamaṅgalādidiṭṭhiyāvā visuddhaṃ katvā tehi tehi vatthūhivā yuttīhivā kāraṇehivā kammasakatā ñāṇasaṅkhātāya sammādiṭṭhiyā vodānakaraṇaṃ diṭṭhujukammaṃnāmāti. Yattha pana tividhameva puññakriyavatthu āgataṃ. Tattha pattidānānumodanāni dāne saṅgayhanti. Issāmaccherānaṃ paṭipakkhabhāvena taṃ sabhāvattā. Apacāyanaveyyāvaccāni sīle saṅgayhanti. Tesaṃ cāritta sīlattā. Sesāni tīṇi bhāvanāmaye saṅgayhanti. Taṃ sabhāvattā. Kammaṭṭhānavinimutto dhammonāma natthīti hi vuttaṃ. Diṭṭhujukammañca ñāṇa vaḍḍhanamevāti. Tīsvevavā etaṃ saṅgayhati. Diṭṭhujukammaṃ sabbesaṃ niyama lakkhaṇantiti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Satiyeva hi kammasakatāñāṇe dānādīni tīṇi sampajjantīti. Manokammamevāti manasmiṃeva kammapatha kiccasiddhito manokammaṃeva.
然而,所应阐明的是:
[158] Vibhāvaniyaṃ pana
所言:“因其能令表色生起,故说不依身门等处而转起。”此说并不妥当。
‘‘Viññattisamuṭṭhāpakattā bhāvena kāya dvārādīsu appavattanatoti’’ vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
因为神通善心虽能引发表色,并于身门等处转起,却不入于身业、语业之数,因它不能成为身、语业道的支分。而且,此神通善心是修习所成,并非以布施、戒为因而转起。唯因是修习业中的殊胜者,故此种广大善心唯是修习业。然而,《无碍解道》中说:“以初禅断除诸盖,以第二禅断除寻伺,以第三禅断除喜,以第四禅断除苦乐,此为戒;远离为戒;思为戒;律仪为戒;不违犯为戒。”应知此为方便说。“未达安止”者,因以修习之力,未进入所缘而安住于不动状态而转起,故成为未达安止之业。
Na hi viññattisamuṭṭhāpakaṃ abhiññākusalaṃ kāyadvārādīsu pavattamānaṃpi kāyavacīkammasaṅkhyaṃ gacchati, kāyavācānaṃ kammapatha aṅgabhāvāsambhavatoti. Tañca bhāvanāmayanti dānasīlavasena appavattanato. Kevalaṃ bhāvanākammavisesattā tañca mahaggata kusalaṃ bhāvanākamma meva hoti. Yaṃ pana paṭisambhidā magge pathamajjhānena nīvaraṇānaṃ. Dutīyena vitakkavicārānaṃ. Tatīyena pītiyā. Catutthena sukhadukkhānaṃ pahānaṃ sīlaṃ. Veramaṇi sīlaṃ. Cetanā sīlaṃ. Saṃvaro sīlaṃ. Avītikkamo sīlanti vuttaṃ. Taṃ pariyāyena vuttanti veditabbaṃ. Appanāpattanti bhāvanā balena ārammaṇe anupavisitvā acalaṭṭhitibhāvena pavattanato appanāpattaṃ kammaṃ hoti.
然而,应当阐明的是:
[159] Vibhāvaniyaṃ pana
所谓“前分转起的诸法是欲界性”,此理由已提出。此说不善。
‘‘Pubbabhāgapavattānaṃ kāmāvacarabhāvatoti’’ kāraṇaṃ vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
因为,仅具欲界性,并非他们未得安止之因。说“以禅支差别”,然理应说“以禅那差别”。“以禅支差别”即“以禅支集合差别”之义,也就是“以禅那差别”。善业
Na hi tesaṃ kāmāvacaratāmattaṃ appanāpattiyā kāraṇaṃ hotīti. Jhānaṅgabhedenāti vuttaṃ. Jhānabhedenāti pana vattabbaṃ. Jhānaṅgabhedenātivā jhānaṅgasamudāyabhedenāti attho, jhānabhedena icceva vuttaṃ hoti. Kusalakammaṃ
153“在此”,即在此明显处之四种法中。“离掉举”,即除去与掉举俱行的思。然而,为何在此舍弃掉举之思?因为不牵引结生。如何得知?以《法集论》中,于见所断诸法中未说掉举,唯于修所断诸法中宣说故。如云:“四种见相应心生起、疑相应心生起,这些法应以见断”,“掉举相应心生起,这些法应以修断”;其余四见不相应心生起及两种嗔相应心生起,或以见断、或以修断,于彼处作如是说。如何得知?于见所断中未说之不善法,不牵引结生故。于《发趣论》中,唯于见所断法中举出异刹那业缘,于其余处未举出故。如云:“俱生见所断思,以业缘为俱行法之缘、为心等起色之缘。异刹那见所断思,以业缘为果报蕴之缘、为业生色之缘”,“俱生修所断思,以业缘为俱行法之缘、为心等起色之缘”。若无异刹那业缘之力,则无果报生起。若尔,彼亦不生于转起之果报,可如此说耶?不然。以《无碍解道》《分别论》中举出彼之果报故。如云:“何等法为不善?于何时不善心生起,为舍俱行、掉举相应、以色为所缘……这些法为不善。于这些法中之智为法无碍解。于他们果报中之智为义无碍解”。故说“然于转起……”
153.Etthāti etasmiṃ pākaṭṭhānacatukke. Uddhaccarahitanti uddhaccasahagatacetanāvajjitaṃ. Kasmā pana uddhaccacetanā idha pajjitāti. Paṭisandhianākaḍḍhanato. Kathaṃ viññāyatīti ce. Dhammasaṅgahe dassanena pahātabbesu taṃ avatvā bhāvanāya pahātabbesu eva vuttattā. Yathāha-cattāro diṭṭhigatasampayuttacittuppādā vicikicchāsahagato cittuppādo, ime dhammā dassanena pahātabbātica, uddhaccasahagato cittuppādo, imedhammā bhāvanāyapahā tabbātica, sesā pana cattāro diṭṭhigatavippayuttacittuppādā dve paṭighasampayuttacittuppādāca siyā dassanenapahātabbā siyā bhāvanāya pahātabbāti tattha vuttā. Kathañca viññāyati. Yo dassanenapahātabbesu na vutto, so akusaladhammo paṭisandhiṃ nākaḍḍhatīti. Paṭṭhāne dassanenapahātabbadhammesueva nānākkhaṇika kammapaccayassa uddhaṭattā itarattha tassa anuddhaṭattāti. Yathāha-sahajātā dassanenapahātabbā cetanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ kammapaccayenapaccayo. Nānākkhaṇikā dassanena pahātabbā cetanā vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattāca rūpānaṃ kammapaccayena paccayotica sahajātā bhāvanāya pahātabbā cetanāsampayuttakānaṃdhammānaṃ cittāsamuṭṭhānānañcarūpānaṃ kammapaccayena paccayotica. Naca nānākkhaṇika kammapaccayasattiyā vinā vipākuppādanaṃnāma atthīti. Yadievaṃ sā pavattivipākaṃpi najanetīti sakkā vattuntice.Na. Paṭisambhidāvibhaṅge tassā vipākassa uddhaṭattā. Yathāha-katame dhammā akusalā. Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃvā.La. Ime dhammā akusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidāti. Tenāha pavattiyaṃ pana sabbaṃpi dvādasavidhantiādi.
然而,所应阐明者
[160] Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ
所谓“因缺乏胜解,一切羸弱的疑俱行心亦能牵引结生;因具足胜解,较彼更强的掉举俱行心反而不生牵引”之说,并不妥当。因为并非仅仅由于缺乏胜解,疑俱行心便一切羸弱;也并非仅仅由于具足胜解,掉举俱行心便较彼更强,此理不可一概而论。如说“于师疑惑、于法疑惑”等,此疑于其自境之中,犹如象王般极具势力,且为极黑暗之法。是故,它只是在应当由见道断除的诸法之中,以主要地位被论及。由此也应了知,疑确能牵引结生。然而,因其自性相违,疑俱行心缺乏胜解,则是合理的。故应了知,唯掉举俱行心才可说为一切羸弱。所谓“于一切处”,是指依善趣与恶趣,遍行一切之处。“如应”者,是于那些世间中,随其所得之所依与门而适当匹配。“成熟”者,即令其成熟,达到感果之势态。此中义为:一切十二种不善业,作为善果报而成熟,即达到感果之势态。
‘‘Adhimokkhavirahena sabbadubbalaṃpi vicikicchāsahagataṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati. Adhimokkhasampayogena tato balavantaṃpi uddhaccasahagataṃ nākaḍḍhatīti’’ vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
并非仅因无胜解,疑俱行者便一切羸弱;亦非仅因与胜解相应,掉举俱行者便较彼更强,不可以这样说。因为以“于师疑惑、于法疑惑”等方式所说的疑,于其自境中犹如大龙象般极强有力,且是极为黑暗之法。是故,它只是在应通过见道断除的诸法中,以主要地位而被论及。也由此应知,疑牵引结生亦是如此。然而,正因为自性相违,疑俱行者无有胜解,这才合理。因此,须知唯掉举俱行者才是一切羸弱。“于一切处”,即依善趣、恶趣而于一切处。“如应”,即于那些世间中,随其所获得之所依与门而相应。“成熟”,即令其成熟,达到果报之势态。一切十二种不善业,作为善果报而成熟,即达到果报之势态,这是它的意思。
Na hi adhimokkhavirahamattena vicikicchāsahagataṃ sabbadubbalantica adhimokkhasampayogamattena uddhaccasahagataṃ tato balavantantica sakkā vattuṃ. Satthari kaṅkhati dhamme kaṅkhatīti evamādinā nayena vuttāya vicikicchāya attano visaye mahāhatthināgassa viya balavatarattā ativiya kāḷakadhammattācāti. Tathā hisā ekantena dassanenapahātabbesu padhānabhāvena vuttā. Tatoyevaca paṭisandhiākaḍḍhanaṃpi tassā viññātabbaṃ hotīti. Sabhāvaviruddhattāyeva pana vicikicchāsahagataṃ adhimokkharahitaṃ hotīti yuttaṃ. Tasmā uddhaccasahagatameva sabbadubbalanti veditabbaṃ. Sabbatthāpīti sugatiduggativasena sabbasmiṃpi. Yathārahanti tesu lokesu laddhavatthudvārānurūpaṃ. Vipaccatīti vipāceti vipakkabhāvaṃ āpādeti. Sabbaṃpivādvādasavidhaṃ akusalakammaṃ sattā kusalapākāni hutvā vipaccati, vipakkabhāvaṃ gacchatīti attho.
因为善业即使在恶趣流转时,也能生起大富贵,为具大神通的龙、金翅鸟等的相续,自己亲自为自果报开辟空间后,产生乐报。对其他恶趣众生,也因种种因缘,在遇到可意所缘时,获得自果报的机会后,产生乐报。因此,才有“于如是流转之中亦”等语。因为这些乐报不可能是恶业的果报。正如《分别论》中所说:“身恶行会产生可爱、可意、可悦的果报,这是不可能的,没有机会的”等。其中,大果报在善趣欲界成熟;无因的八种果报在一切欲界成熟;那些五识、耳识、领受、推度、两种彼所缘在色界成熟,如所说“随宜而成熟”。因为色界善业虽能生起业生色,但自己成熟时,由于所缘不同,不以异地果报的方式成熟。然而,由于离欲修习而未得安止的业殊胜,对于非欲贪所行境的似相所缘,以与自己完全相似的广大性状态,唯以色界果报的方式成熟。因此,应了知在色界中,那五种果报也是欲界善业的果报。在业的两个成熟处中,结生名为大处。因此,那时成熟的业能随自能力生起不太低劣的果报。但在流转中,于种种处、以种种作用成熟。因此,那时成熟的业不能随自能力成熟。在五识处等小处成熟时,随处所适宜而
Yasmā kusalakammāni apāyabhūmiyaṃpi pavattiyaṃ mahāsampattiyo samuṭṭhāpetvā mahiddhikānaṃ nāgasupaṇṇādīnaṃ santāne sayameva attanovipākassa okāsaṃ katvā sukhavipākaṃ janayanti. Aññesaṃpi āpāyikānaṃ tena tena kāraṇena iṭṭhārammaṇa samāyoge sati attano vipākassa okāsaṃ labhitvā sukhavipākaṃ janayanti. Tasmā tathāpavattiyañcātiādi māha. Na hi tāni sukhavipākāni akusakammassa vipākāni bhavituṃ arahanti. Vutteñhetaṃ vibhaṅge aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyyātiādi. Tattha mahāvipākāni sugati kāmaloke ahetukāni aṭṭhapi sabbasmiṃ kāmaloke tesuca pañcacakkhuviññāṇa sotaviññāṇa sampaṭicchana santīraṇa yugaḷāni rūpaloke vipaccatīti vuttaṃ yathārahaṃ vipaccatīti. Rūpāvacara kusalañhi kammasamuṭṭhānarūpāni janayantaṃpi sayaṃ vipaccamānaṃ ārammaṇantare aññabhūmika vipākabhāvena navipaccati. Kāmavirāgabhāvanābhāvena pana appanāpatta kamma visesattā kāmataṇhāya avisayabhūte nimittā rammaṇe attanā sabbaso sadisena mahaggatabhāvapattena rūpa vipākabhāveneva vipaccati. Tasmā rūpalokepi tāni pañcavipākāni kāmāvacarakusalassevāti veditabbānīti. Dvīsu kammassa vipaccanaṭṭhānesu paṭisandhināma mahantaṃṭhānaṃ hoti. Tasmā tadā vipaccantaṃ kammaṃ attano sāmatthiyānurūpaṃ nātihīnaṃ vipākaṃ janetuṃ sakkoti. Pavattiyaṃ pana nānāṭhānesu nānākiccehi vipaccati. Tasmā tadā vipaccantaṃ kammaṃ attano sāmatthiyānurūpaṃ vipaccetuṃ nasakkoti. Pañcaviññāṇaṭṭhānādīsu parittakesu vipaccamānaṃ ṭhānā nurūpaṃ vipaccati. Tadārammaṇaṭṭhāne vipaccamānaṃ yebhuyyena javanā nurūpaṃ vipaccati. Tasmā soḷasakamaggo dvādasakamaggo ahetu kaṭṭhakanti evaṃekekassa kammassa vipākappabhedo pavattotitaṃ pabhedaṃdassetuṃ tatthāpītiādimāha.
善业有两种:正知而作与不正知而作。其中,在造业之时,乃至如前所述,善加运用业自性智而成就的,名为正知而作。如说:‘深信业与业果而作,名为正知而作。’连业自性智的量度都未加运用而作的,名为不正知而作。如说:‘不了知业与业果而作,名为不正知而作。’其中,正知而作属于三因业,不正知而作属于二因业。如说:‘正知而作是由四种智相应心所成,不正知而作是由四种智不相应心所成。’其中,每一类又各有殊胜与低劣两种。在善心生起时,将可能现起的盖障法或自赞毁他等不善法善加净化后而作,名为殊胜;未加净化而作,被那些所掺杂,名为低劣。又,作后心想:‘我确实有所得,我确实无所失;我确实善得,我确实并非恶得。我生起了如此这般的福德。’如此再三随喜,此为殊胜。作后,由某种因缘生起追悔:‘我造了恶业。’此为低劣。为了阐明如此四种业的四种果报类别,而分别解说道‘于彼处亦’等。‘于彼处亦’:即于彼欲界善业中也。‘三因殊胜’:指殊胜、微妙的四种三因业。‘三因结生’:指四种三因的结生果报。在此,一个思心所仅能引生一个结生。然而,其流转果报,纵使历经无数劫的生存,也必定会给予。于此,可能……
Kusalaṃ duvidhaṃ sampajānakataṃ asampajānakatanti. Tattha kammā yūhanakāle antamaso heṭṭhā vuttaṃ diṭṭhujukammañāṇaṃpi suṭṭhu yojetvā kataṃ sampajānakataṃnāma. Yathāha-kammañca kammaphalañca saddahitvā kataṃ sampajānakataṃ nāmāti. Diṭṭhujukammañāṇa mattaṃpi ayojetvā taṃ asampajānakataṃ nāma. Yathāha-kammaṃpi kammaphalampi ajānitvā kataṃ asampajānakataṃ nāmāti. Tattha sampajānakataṃ tihetukaṃ hoti. Asampajānakataṃ duhetukaṃ. Yathāha-sampajānakaraṇaṃ pana catuñāṇasampayuttehi hoti. Asampajāna karaṇaṃ catūhi ñāṇavippayuttehīti. Tattha ekamekaṃ ukkaṭṭhaṃ omakanti duvidhaṃ hoti. Tattha kusalasamaye pariyuṭṭhite nīvaraṇadhammevā attukkaṃsana paravambhanādike pāpadhammevā suṭṭhu sodhetvā kataṃ ukkaṭṭhaṃ nāma. Asodhetvā kataṃ tehivokiṇṇaṃ omakaṃnāma. Apica, yaṃ katvā pacchā lābhā vata me. Naca vata me alābhā. Suladdhaṃ vata me. Naca vata me dulladdhaṃ. Yassa me īdisaṃ puññaṃ pasutanti evaṃ punappunaṃ anumoditaṃ. Taṃ ukkaṭṭhaṃ. Yaṃ katvā pacchā yenakenaci kāraṇena duṭṭhukataṃ mayāti vippaṭisāro uppajjati. Taṃomakaṃ. Evaṃ catubbidhassa kammassa vasena catubbidhaṃ vipāka koṭṭhāsaṃ vibhajitvā dassetuṃ tathāpītiādi māha. Tatthāpīti tasmiṃ kāmāvacarakusalepi. Tihetukamukkaṭṭhanti ukkaṭṭhabhūtaṃ paṇītabhūtaṃ catubbidhaṃ tihetukaṃ. Tihetukapaṭisandhinti catubbidhaṃ tihetuka paṭisandhivipākaṃ. Etthaca ekacetanā ekameva paṭisandhiṃ deti. Pavattivipākaṃ pana asaṅkhyeyyesupi bhavesu detiyeva. Ettha siyā –
供养一朵花后,于千亿劫间,
于天界与人间,以其残余之力而般涅槃。正如所说。
Ekapupphaṃ yajitvāna, sahassakappakoṭiyo; Devesuca manussesu, sesena parinibbutoti hi vuttaṃ.
因此,认为“一个思心所只给与一个结生”的说法并不合理。并非不合理。因为若结合前思与后思,便有千劫乃至亿数可说的缘故。所谓心,即使在一弹指顷,也能生起数百千亿次。自那一刻之后,便不成其为长久可言。“千劫亿”一句,《导论注》中说:千寿劫亿、千自体亿。前后之思没有不给予结生的情况,这应以《拘萨罗相应》来说明。因为在一次施食中,一个思心所不能给与两个结生。依前思与后思的力量,说“七次生于天界,七次生于豪贵之家”,正如《相应注》所述。三因的业若为敌对法所压制而成为被削弱能力者,便不能产生三因的果报。而且,它虽不是极羸弱,但因与名为善巧的智相应,便不会产生以极痴为缘、伴有生盲等残缺的无因果报,故说“三因低劣”等。“十二果报成熟”:这名为十二道,但实际上是只有无因果报的成熟。这称为无因极道。如此,依照三藏小那伽长老之说,显示了果报的流转之后,现在为显明摩罗瓦比住所大达多长老之说而说偈颂。因为那位长老认为,果报之无行与有行虽依业而成立,但无行的业不会产生有行的果报,有行的业不会产生无行的果报。
Tasmā ekā cetanā ekameva paṭisandhiṃ detīti idaṃ na yujjatīti. Na na yujjati. Pubbāparacetanāhi saddhiṃ sahassakappa koṭi parimāṇassa vattabbattā. Cittañhināma ekaccharakkhaṇepi anekasata sahassa koṭisaṅkhaṃ uppajjati. Tatociratarekālevattabbameva natthīti. Sahassa kappakoṭiyoti ca sahassaāyukappakoṭiyo sahassa attabhāvakoṭiyoti nettiaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Pubbāparacetanānañca paṭisandhidānabhāvo kosalasaṃyuttakena dīpetabbo. Ekapiṇḍapātadānasmiṃhi ekācetanādve paṭisandhiyo na deti. Pubbapacchimacetanāvasena sattakkhattuṃ sagge sattakkhattuṃ seṭṭhikule nibbattoti hi saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tihetu kaṃpi kammaṃ paṭipakkhehi abhibhuyyamānaṃ vihatasāmatthiyaṃ hutvā tihetukavipākaṃ janetuṃ na sakkoti. Naca taṃ atidubbalaṃpi samānaṃ kosallasaṅkhātena ñāṇena yuttattā atibyāmuḷhapaccaya bhūhaṃ jaccandhādivipattisahitaṃ ahetukavipākaṃ janetīti vuttaṃ tihetukamomakantiādi. Dvādasavipākānivipaccati. Ayaṃ dvāda sakamaggonāma ahetukavipākāneva vipaccati. Idaṃ ahetu kaṭṭhakaṃnāma. Evaṃ tipiṭakacūḷanāgattheravādavasena vipākappavattiṃ dassetvā idāni moravāpivāsi mahādattattheravādaṃ dassetuṃ gāthamāha. So hi therovipākānaṃ asaṅkhārikatā sasaṅkhārikatāca kammavaseneva siddhāpi katvā asaṅkhāraṃ kammaṃ sasaṅkhāravipākāni na paccati. Sasaṅkhāraṃkammaṃ asaṅkhāravipākāni navaccatīti vadati.
正如同所谓的“面相”:面容安住时它便安住,面容动转时它便动转。同样,对于那些不能通过加行来成就的果报,其锐利与迟钝的差别——即行蕴的差别——应依业力来说明,而非依加行。否则,对于那些因业之差别而生起锐利与迟钝的果报,仅凭着已有之缘,就会产生所谓“迟钝与锐利的转起”了。然而,对于无因善果报,由于它极其羸弱,锐利与迟钝的差别并不明显。因此,其含义是:它们是由两类业共同产生的。不过,这些果报的有行与无行之相——无论是依结生还是依彼所缘而生起时——适合依先前加行这一殊胜缘的有无来说明,而不适合依业在此世或他世的来去而说。因为在业有之中,行的差别并不适合用来区分他世的果报。因此,有人称此说为“某派之说”,而称为“某些人”。
Yathā mukhanimittaṃ nāma mukhe sannisinne sannisīdati. Calante calati. Evaṃ payogena asādhanīyānaṃ vipākānaṃ tikkhamandatā visesabhūto saṅkhārabhedo kammavaseneva vattabbo. Na payogavasena. Itarathā kammavisesena tikkhamandajātānaṃ tesaṃ sannihitapaccayamattena mandatikkhatāpattināma siyāti. Ahetu kavipākānaṃ pana paridubbalattā aparibyattova tikkhamandatā visesoti ubhayakammanibbattanti adhippāyo. Yasmā pana tesaṃ sasaṅkhārāsaṅkhārabhāvo paṭisandhivasenavā tadārammaṇavasenavā uppattikāle pubbapayogasaṅkhātassa paccayavisesassa bhāvābhāvena vattuṃ yutto. Na kammāgamanavasena, na hi kammabhave saṅkhāro bhavantare vipākāni visesetuṃ yutto. Tasmā imaṃ vādaṃ kecivādaṃnāma karonto kecanāti āha.
在此“某派之说”中,排除了无行业产生有行果报以及有行业产生无行果报的情形。于四种三因殊胜业中,两种无行业在结生时有两种果报,在转起时有十二种;两种有行业在结生时有两种,在转起时有十二种。于四种二因低劣业中,两种无行业在结生时有两种,在转起时有十种;两种有行业在结生时有两种,在转起时有十种。同样,四种二因殊胜业也如此。然而,于四种二因低劣业中,结生时有一种无因果报,转起时有八种无因果报。如是,果报有两条十二支道、四条十支道以及一条无因八支道。为总括显示这一切,而说了“他们的”这一偈颂。
Imasmiṃ kecivāde asaṅkhārikakamme sasaṅkhārika vipākāni sasaṅkhārikakammeca asaṅkhārikavipākāni vajjetvā catūsu tihe tukukkaṭṭhesu kammesu asaṅkhārikadvaye vipākāni paṭisandhiyaṃ dve, pavattiyaṃ dvādasa. Sasaṅkhārikadvaye paṭisandhiyaṃ dve, pavattiyaṃ dvādasa. Catūsu dvihetukomakakammesu asaṅkhārikadvaye paṭisandhiyaṃ dve, pavattiyaṃ dasa. Sasaṅkhārikadvaye paṭisandhiyaṃ dve, pavattiyaṃ dasa. Tathā catūsu dvihetukukkaṭṭhesu. Catūsu dvihetukomakesu pana paṭisandhiyaṃ ekaṃ ahetukaṃ pavattiyaṃ aṭṭhaahetukānīti evaṃ vipākānaṃ dve dvādasakamaggā cattāro dasakamaggā ekaṃ ahetukaṭṭhakañca honti, taṃsabbaṃ saṅgahetvā dassetuṃ tesanti gāthamāha.
‘他们的’:意指某些长老的学说。然而,在《殊胜义注》中则有这样的说法:‘由三因业所生的结生必为三因,非二因或无因。由二因业所生的结生,可为二因,亦可为无因,但绝非三因。’如此,大法护长老的学说也被引述。于此,正如低劣的二因业必然引生无因结生,同样,低劣的三因业也必然引生二因结生。应知,正是依此理,这位长老并未采纳此处所说的这一学说。而在《无碍解道》中则说:‘于趣成就中,与智相应者,依八因之缘而有结生。善业速行刹那有三善因,染著刹那有二善因,结生刹那有三无记因。于趣成就中,与智不相应者,依六因之缘而有结生:善业速行刹那有二善因,染著刹那有二不善因,结生刹那有二无记因。’如此是说:由三因业所生的结生必为三因,由二因业所生的结生必为二因。然而,在趣成就中与智不相应者,并未说‘依七因之缘’等,即由三因业生起二因结生;也未说‘依四因之缘’等,即由二因业生起无因结生。
Tesanti tesaṃ kesañci therānaṃ vāde. Aṭṭhasāliniyaṃ pana tihetukena kammena paṭisandhitihetukāva hoti. Na duhetukā nacaahetukā. Duhetukena kammena paṭisandhi duhetukāpi hoti ahetukāpi. Tihetukā pana nahotīti evaṃ pavatto mahādhammarakkhitattheravādopi āgato. Tattha yathā duhetukena hīnena kammena ahetukā paṭisandhi avassaṃ icchitabbā hoti. Tathā tihetukenapi hīnena kammena duhetukāpi paṭisandhi avassaṃ icchitabbāyevāti katvā idha ayaṃvādo therena na gahitoti veditabbo. Paṭisambhidāmagge pana-gatisampattiyā ñāṇasampayutte aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti. Kusalassa kammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā. Nikantikkhaṇe dve hetū kusalā. Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū abyākatātica gati sampattiyā ñāṇa vippayutte channaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hohi. Kusalassa kammassa javanakkhaṇe dve hetū kusalā. Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā. Paṭisandhikkhaṇe dve hetū abyākatātica evaṃ tihetukena kammena paṭisandhi tihetukāva vuttā. Dvihetukena kammena dvihetukāva. Na pana gatisampattiyā ñāṇavippayutte sattannaṃ hetūnaṃ paccayātiādinā tihetukena kammena dvihetukā paṭisandhi vuttā. Naca catunnaṃ hetūnaṃ paccayātiādinā dvihetukena kammena ahetukā paṭisandhīti.
然而,在那里,因为这是依于三刹那中的俱生因、以因为根本的教示方式,所以无因结生因无其位置而未被述及,并非由于不能获得。至于二因结生,则确实没有位置,它正是因为不能获得而未被述及——这是可以理解的。因此,在《无碍解道注》中说:‘依于道理,巴利圣典本身更加强有力’,故大法护长老的学说才与圣典相符。然而,复注师们则认为,那位大长老是为了显示与业相似的果报,才说有剩余的文字。并且,在如是阐释之后,《殊胜义注》也正是以三藏小龙长老的学说为权威而说的。
Tattha pana tīsu khaṇesu sahajāta hetūnaṃ vasena hetu mūlakova ayaṃ desanāvāroti katvā anokāsatāya ahetukapaṭisandhi tattha navuttā. Na pana alabbhamānatāya. Dvihetuka paṭisandhi pana anokāsāyeva nahoti. Alabbha mānattāyeva sā navuttāti sakkā viññātuṃ. Tasmā yuttito pāḷiyeva balavatarāti katvā mahādhammarakkhitattheravādova pāḷiyā sametīti paṭisambhidāmaggaṭṭhakathāyaṃ vutto. Ṭīkākārā pana kammasarikkhaka vipākadassanatthaṃ sāvasesa pāṭhova mahātherena vuttoti icchanti. Evañca katvā aṭṭhasāliniyaṃpi tipiṭakacūḷanāgattheravādova pamāṇaṃ katvā vuttoti.
在《显扬论》中,现有文句:‘由一个思心所而有十二种果报;在此,十支道与无因八支道也是如此。’这是出自摩罗瓦比住的大法护长老所说。
Vibhāvaniyaṃ idāni ekāya cetanāya dvādasavipākāni ettheva dasakamaggopi ahetukaṭṭhakampiti āgatassa moravāpivāsi mahādhammarakkhitattherassāti pāṭho.
然而,这应当说是摩罗瓦比住者大达多长老的主张。不过,大法护长老的见解在此处也部分地被涵摄其中。因为在他的所述中,提到:‘无行业只产生无行果报,而不产生有行果报;有行业只产生有行果报,而不产生无行果报。’[欲界业]
Moravāpivāsimahādattattherassāti pana vattabbo. Mahādhamma rakkhitattheravādopi pana ettha ekadesena saṅgahitoyeva. Tasmiṃpi hi asaṅkhārikaṃ kammaṃ asaṅkhārikavipākameva deti. No sasaṅkhārikaṃ . Sasaṅkhārikaṃ kammaṃ sasaṅkhārikavipākameva deti. No asaṅkhārikanti āgatamevāti. [Kāmāvacarakammaṃ]
154在色界业中,“劣”有两种:由于不圆满的劣,以及由于下等的劣。其中,若与殊胜的欲、精进等相应,却仅是获得而未善加修习,此依不圆满而名为“劣”。《殊胜义论》说:“凡是那不圆满、不能成为上分禅那之缘的,这名为劣。”若已善加修习,却与下等的欲、精进等相应,则依下等而名为“劣”。《殊胜义论》同处说,这是针对在造作之刹那,欲、精进、心、思择中某一下等而说的,此名为“下等”。“中”也有两种。其中,《殊胜义论》针对不过度圆满的中等状态,说未极善修习者为“中”。《阿毗达摩义疏》则说,因与中等的欲、精进等相应,在造作之刹那这些法为中等,此名为“中”。“殊胜”也有两种。其中,《殊胜义论》针对过度圆满的殊胜状态,说善修习、得自在者为“殊胜”。《阿毗达摩义疏》则说,因与殊胜的欲、精进等相应,在造作之刹那这些法为殊胜,此名为“殊胜”。在此,那些依不圆满等而说的劣等,并非此处的意指;而那些因与下等的欲等相应而说的劣等,才是此处的意指。因为正是这些在三种地中,成办了三种梵天结生的差别。这也……
154. Rūpāvacarakamme parittanti duvidhaṃ parittaṃ apaguṇatā yavā hīnatāyavā. Tattha yaṃ paṇītehi chandādīhi yuttaṃpi abhāvitaṃ hoti paṭiladdhamattaṃ, taṃ apaguṇatāya parittaṃnāma. Yaṃ sandhāya yaṃ apaguṇaṃ hoti, upari jhānassa paccayo bhavituṃ na sakkoti, idaṃ parittaṃnāmāti aṭṭhasāliniyaṃ vuttaṃ. Yaṃ pana subhāvitaṃpi samānaṃ hīnehi chandādīhi yuttaṃ hoti. Taṃ hīnatāya parittaṃnāma. Yaṃ sandhāya yassa āyūhanakkhaṇe chandovā hīno hoti. Vīriyaṃvā, cittaṃvā, vīmaṃsāvā, taṃ hīnaṃnāmāti tattheva vuttaṃ. Majjhimaṃpi duvidhaṃ. Tattha nātipaguṇa tāya majjhimaṃ sandhāya nātisubhāvito majjhimoti visuddhimagge vuttaṃ. Majjhimehi chandādīhi yuttatāya majjhimaṃ sandhāya yassa āyūhanakkhaṇe te dhammā majjhimā honti. Taṃ majjhimanti aṭṭha sāliniyaṃ vuttaṃ. Paṇītaṃpi duvidhaṃ. Tattha atipaguṇatāya paṇītaṃ sandhāya subhāvito vasippatto paṇītoti visuddhimagge vuttaṃ. Paṇītehi pana chandādīhi yuttatāya paṇītaṃ sandhāya yassa āyūhanakkhaṇe te dhammā paṇītā honti. Taṃ paṇītanti aṭṭhasāliniyaṃ vuttaṃ. Tattha yāni apaguṇatādi vasena parittādīni vuttāni, tāni idha nādhippetāni. Yāni pana hīnādīhi chandādīhi yuttatāya parittādīni vuttāni, tāneva idhādhippetāni. Imāneva hi tividhāsu bhūmīsu tividhaṃ brahmupapattibhedaṃ sādhentīti. Itthīnaṃ jhānesu vasīpattānaṃpi chandādīnaṃ apaṇītatāya mahābrahmesu anuppajjanañcettha sādhakaṃ. Tenevaca aṭṭhakathāyaṃ chandādivasena siddhāni hīna majjhima paṇītāni aṭṭhārasapabhedena vibhajitvā imāni aṭṭhārasa kammadvārāni nāma imehi pabhāvitattā imesaṃ vasena aṭṭhārasakhattiyā aṭṭhārasa brāhmaṇā aṭṭhārasa vessā aṭṭhārasa suddā aṭṭhacattā līsa gotta caraṇāni veditabbānīti vuttaṃ. Etena hi devānaṃpi brahmūnaṃpi labbhamānaṃ upapattibhedaṃ upalakkhetīti.
[161] 而在《阿毗达摩义疏》中,则需阐明:
[161] Vibhāvaniyaṃ pana
注释书中只是笼统地说:“仅获得而未修习者为劣,未极善修习、未达圆满自在者为中,而极善修习、完全圆满自在者则为殊胜。”然而,这一切在此处完全不适用。
‘‘Paṭiladdhamattaṃ anāsevitaṃ parittanti avisesatova aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tathā nāti subhāvitaṃ amaripuṇṇavasībhāvaṃ majjhimaṃ. Ativiyasubhāvitaṃ pana sabbaso paripuṇṇa vasībhāvaṃ paṇīta’’nti vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ idha nayujjatiyeva.
因为那是就它能否成为上禅那之缘、或是退分等差别而说的,并不是就产生结生差别而说。
Tañhi upari jhānassa paccayo bhavituṃ samatthāsamatthaṃvā hāna bhāgiyatādi visesaṃ vā sandhāya vuttaṃ. Na pana upapatti bhedajanaka visesanti.
[162] 而其中所说:
[162] Yañca tattha
然而,阿阇梨于此认为:即便是微劣的业,也仅指稍得修习而已。正如在下文中,以退失而作名色分别时——
‘‘Ācariyena panettha parittaṃpi īsakaṃ laddhāsevanameva adhippetanti dissati. Tathā hānena nāmarūpaparicchede-
若在同等修习中获得,且有大威力存在;
若未得如是因,胜智则不能成熟。
Samānāsevane laddhe, vijjamāne mahabbale; Aladdhā tādisaṃ hetu, mabhiññā na vipaccatīti.
这是说:仅凭获得同地界法的修习,广大法因势力强盛而能产生果报;若未获得此修习,其势力便羸弱,故说胜智不产生果报。这一说法,也应当予以思惟。
Samānabhūmikatova āsevana lābhena balava bhāvato mahaggatadhammānaṃ vipākadānaṃ vatvā tadabhāvato abhiññāya avipaccanaṃ vutta’’nti vuttaṃ. Taṃpi vicāretabbameva.
正如圣道的思心所,即使未曾获得与自身同地界速行的修习,也并非不产生果报,不存在这样的事。同样地,在初发业的心路中仅生起一次,以及在一切种修习的心路中都未曾生起过的世间广大善思心所,即使因未获得同地界法的修习而羸弱,也并非不产生果报,此理不可不知。在此,有人或许会问:经中说'正是由于造作了、累积了那种色界善业,其果报……住于初禅',但那种思心所并不能称为已累积,因为未获得同地界法的修习。回答是:并非如此,因为按照这种说法,圣道的思心所也有不产生果报的情形。圣道的思心所也被说为:'正是由于造作了、修习了那种出世间善的禅那,其果报……住于初禅',而它也未曾获得同地界法的修习。然而,在这两种情况下,由于是从初次转向开始,经由累积与修习相续而来,即使是异地界的速行,也依止于获得修习的状态,而被称为'已累积、已修习',这是合理的。因此,即使是初发业的世间广大善思心所,若在临死时获得重复而成为近业,也不应说它不产生果报。而神通智相应的思心所,与同地界的种种转向速行心路一同,因更充分地获得修习而变得锐利,又怎能被称为羸弱呢?正因如此,这一说法在《随疏》中已遭驳斥。其中说:'然而,有些人说:
Yathā hi ariyamaggacetanā attanā samānabhūmakajavanato aladdhāsevanāpi samānā vipākaṃ na detīti natthi. Tathā ādi kammikavīthiyaṃ ekavāramattabhūtā sabbasamāpatti vīthīsuca sabbapatha mabhūtā mahaggatacetanāpi samānabhūmakadhammato aladdhāsevana tāya dubbalattā vipākaṃ nadetīti natthīti na na sakkā viññātunti. Ettha siyā- tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ.La. Pathamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatīti vuttaṃ. Na ca sā cetanā upacitānāma hoti. Samānabhūmaka dhammato aladdhāsevanattāti.Na. Maggacetanāyapi avipākatāpattito. Sāpihi tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ. La. Pathamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatīti vuttā. Naca sāpi samānabhūmakadhammato laddhāsevanā hotīti. Ubhayattha pana pathamasamannāhārato paṭṭhāya upacinitvā bhāvetvā āgatattā asamānabhūmika javanehipi laddhāsevana bhāvaṃ paṭicca upacitatā bhāvitatāca vuttāti sakkā vattunti. Tasmā ādi kammikabhūtāpi mahaggatacetanā maraṇā sanne laddhā abbhuṇhā āsannakammabhūtā vipākaṃ nadetīti na vattabbā. Abhiññācetanā ca samānabhūmakehipi nānāvajjanavīthijavanehi suṭṭhutaraṃ laddhāsevanattā tikkhatarabhūtā kathaṃ dubbalānāma siyā. Teneva ayaṃ vādo anuṭīkāyaṃ paṭikkhitto. Vuttañhi tattha keci pana samāna bhūmakato āsevanalābhena balavantāni jhānānīti tāni vipākaṃ denti. Abhiññā pana satipi jhānabhāve tadabhāvato tasmiṃ tasmiṃ ārammaṇe āgantukattāvā dubbalā. Tasmā vipākaṃ na dentīti vadanti. Taṃ akāraṇaṃ. Punappunaṃ parikammavasena abhiññā yapi vasībhāvasambhavatoti. Catutthajjhānasamādhissa pana ānisaṃsabhūtā abhiññācetanā tassa phalasadisā phalaṭṭhāne ṭhitā, tasmā sā vipākaṃ nadetīti icchanti ṭīkākārā. Tassa pana iddhi vikubbanādikiccaṃ vipaccanakiccatopi mahantataraṃ hoti. Sabbathā menaca vikubbanādikiccaṃ sādhentiyā vipaccanathāmepi tena thāmena saha parikkhayaṃ gacchati. Tasmā sā puna vipākaṃ nadetītipi yujjatiyeva. Pañcamajjhānanti abhiññābhāvaṃ apattaṃ parittādibhedena tividhaṃ pañcamajjhānaṃ. Tadevāti pañcamajhānameva. Saññāvirāgaṃ bhāvetvāti citte sati rajjana dussana muyhanāni honti. Tasmiṃ asati diṭṭhadhammanibbānappattonāma hotīti evaṃ citte eva ādīnavaṃ disvā acittakabhavapatthanā sahitaṃ vāyokasiṇevā kesañci matena paricchinnākāsa kasiṇevā saññāvirāgaṃ bhāvetvā. Asaññasattesu uppajjantīti yena yena iriyāpathena idha maranti, teneva tattha uppajjanti. Kammakiriyavādititthiyā evāti adhippāyo. Na hi akammakiriyavādīnaṃ jhānabhāvanā nāma atthīti. Anāgāmino pana suddhāvāsesu uppajjantīti suddhāvāsesu pana anāgāmino eva uppajjanti. Na aññe sakadāgāmiādayoti attho. Etena anāgāmīnaṃ aññasmiṃpi brahmaloke uppatti appaṭisiddhā hoti. Anāgāmīsuca saddhādhiko avihesu uppajjati, vīriyādhiko atappesu. Satādhiko sudassesu. Samādhādhiko sudassīsu. Paññādhiko akaniṭṭhesūti. Yathākkamaṃ bhāvetvā yathākkamaṃ arūpesu uppajjantīti yojanā. Etthaca pathamajjhānaṃ parittaṃ bhāvetvātiādi sabbaṃ pathamajjhānādīnaṃ yathā sakaṃ vipaccanabhūmi vavatthānavasena vuttaṃ. Samāpattilābhino pana puthujjana sotāpanna sakadāgāmino attanā laddhasamāpattīnaṃ vipaccanabhūmīsu icchitabhūmiyaṃ nibbattanti. Tesu puthujjano nikantiyā sati kāmalokepi nibbattatiyeva. Itare pana jhāne apari hīne sati kāmalokepi nibbattatiyeva. Itare pana jhāne aparihīne sati kāmabhave nikantināma tesaṃ na sambhavatīti parihīnajjhānāeva tattha nibbattanti.
【第163节】而在《破惑论》中
[163] Vibhāvaniyaṃ pana
若有人希望须陀洹与斯陀含因欲着而生于欲有,便说:“同样地,在欲有中,也由欲界业力。诸比丘,具戒者的心愿因其清净而成就,这是经中所说。”此说不合道理。
Tesaṃpi sotāpannasakadāgāmīnaṃ nikantivasena kāmabhavenibbattiṃ icchantena ‘‘tathā kāmabhavepi kāmāvacara kammabalena. Ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi visuddhattāti hi vutta’’nti vuttaṃ. Taṃ na yujjati.
如果他们禅那未退,则决定只往梵天界,因此被称为“禅那阿那含”。而他们的禅那退失,只是由于种种障碍,并非由于欲贪等。何以故?因为与道相伴的禅那已善加镇伏。这在《增支部》中已说:“诸比丘,与见俱生时,圣弟子断除三结……他离诸欲……住于初禅。诸比丘,若圣弟子于彼时命终,便无有结,以此结所系,圣弟子会再来此世。”在此,“若于彼时”等显示:若他不退失所得之禅那而命终,则决定将往梵天界;若退失,那结便会显露出来。在《无碍解道》的注释中也说:“对于禅那获得者和阿那含,由在梵天界结生,故无有缘。”其中,“禅那获得者”指获得大果报禅那的须陀洹与斯陀含。“无有缘”意为:他们观照欲爱,不会成为欲界善趣结生之缘。
Tehi jhāne aparihīne ekantena brahmalokagāminoeva honti. Yato te jhānaanāgāminonāmāti vuccanti. Jhānapari hānica tesaṃ taṃtaṃ palibodha vaseneva hoti. Na pana kāma rāgādivasena. Kasmā, maggasahāyena jhānena suṭṭhu vikkhambhitattā. Vuttañhetaṃ aṅguttare-sahadassanuppādā bhikkhave ariyasāvakassa tīṇi saṃyojanāni mahīyanti.La. So vivicceva.La. Pathamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Tasmiṃ ce samaye bhikkhave ariyasāvako kālaṅkareyya. Natthi tassa saṃyojanaṃ. Yena saṃyojanena saṃyutto ariyasāvako puna yimaṃ lokaṃ āgaccheyyāti. Etthaca tasmiṃ ce samayetiādinā so laddhajjhānaṃ aparihāpetvā ce kālaṅkaroti. Ekantena brahmalokameva gamissati. Parihāpentassa pana taṃ saṃyojanaṃ pākatimevāti dasseti. Paṭisambhidāmaggaṭṭhakathāyañca jhānalābhīnaṃ pana anāgāmissaca brahmalokeyeva paṭisandhidānato paccayo nahotīti vuttaṃ. Tattha jhānalābhīnanti mahaggatajjhānalābhīnaṃ sotāpanna sakadāgāmīnaṃ. Paccayo nahotīti tesaṃ vipassanānikanti taṇhā kāmasugatipaṭisandhiyā na hotīti attho.
因此,应当知道:那两种有学圣者,即使尚有退失之法,只要禅那还在,就丝毫没有对欲有的贪染。然而,对于不还者,即使他在睡着时被用刀割颈部而死,也绝无未得禅那而命终的情况,因为他被称为“定中圆满修行者”。但女性即使获得八等至,在紧接着的下一生中,即使转生于阿迦尼吒天,也不会转生为居于主宰地位的大梵天。由于志向低劣,她们只转生为梵辅天和梵众天。正如注释书中解释“若女人能成梵天,无有是处”这句经文时所说:这里的“梵天”是指大梵天。又说:“此处的女人修习禅那后命终,投生到梵众天的同伴中,而非大梵天。”而这里所说的“梵众天”,应知也包括梵辅天,因为他们也是梵天的随众。正如在《相应部》中所说:
Tasmā tesaṃ dvinnaṃ sekhānaṃ kuppadhammānaṃpi sataṃ jhāne vijjamāne kāmabhave nikanti nāma natthīti veditabbaṃ. Anāgāmissa pana niddāyantasseva satthena gīvaṃ chinditvā mārīyamānassapi jhānaṃ alabhitvā cavanaṃnāma natthi. So hi samādhismiṃ paripūrakārīti vutto. Itthiyo pana aṭṭhasamāpattiyo labhitvā anantare bhave akaniṭṭhe nibbattamānāpi adhipatibhūtesu mahābrahmesu na nibbattanti. Hīnajjhāsayattā purohita pārisajjesueva nibbattanti. Tathāhi aṭṭhakathāsu yaṃ itthī brahmattaṃ kareyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti suttapadassa atthavacane brahmattanti mahābrahmattaṃ adhippetaṃ. Itthī ca idha jhānaṃ bhāvetvā kālaṃ katvā brahmapārisajjānaṃ sahabyataṃ upapajjati, na mahābrahmānanti vuttaṃ. Brahmapārisajjānanti cettha brahmapurohitānaṃpi saṅgahaṇaṃ veditabbaṃ. Te hi brahmānaṃ parisabhūtā hontīti. Vuttañhetaṃ saṃyuttake –
那时,诸比丘,尸弃世尊召唤那位比丘:‘婆罗门,请你为梵天、梵天会众及梵众天众演说佛法。’
Athakho bhikkhave sikhībhagavā abhituṃ bhikkhuṃ āmantesi. Paṭibhātu taṃ brāhmaṇa brahmunoca brahmaparisāyaca brahmapārisajjānañca dhammikathāti.
而且,既有了‘会众’这一存在状态,也就随之而有了‘生于会众者’这样的名称。此处的‘梵天’,是指大梵天。‘梵天会众’,意指梵辅天众。若有人问:既然已经提到了‘梵众天’,那他们不就理应被包含在‘非大梵天’这一范畴之内了吗?答曰:并非如此。因为‘若女人能成帝释、能成魔罗、能成梵天,无有是处’这一表述,是将梵天与帝释等居于主宰地位者一同宣说的,所以此处仅仅是遮止了女性成为居主宰地位者的可能性。依此义理,在《导论》中才说:‘女人成为大梵天,此是无有是处的。’至此,便得以确立了梵辅天和梵众天存在于广果天等上方的梵天界中。依照此义,在《相应部》的注释中就说:‘正如长老们身边有持衣钵的沙弥,大梵天们身边也有梵众天。’
Parisabhāveca sati parisāsu jātāpināma hontīti. Tattha brahmunoti mahābrahmuno. Brahmaparisāyāti brahmapurohita gaṇassāti attho. Nanu brahmapārisajjānanti vuttattā na mahābrahmānanti ettheva tesaṃ saṅgahaṇaṃ yuttanti ce. Na. Yaṃ itthī sakkattaṃ kareyya, mārattaṃ kareyya, brahmattaṃ kareyya, netaṃṭhānaṃ vijjatīti evaṃ adhipati bhūtehi sakkādīhi saha vuttattā idha adhipatipaṭikkhipanasseva sambhavato. Teneva hi nettiyaṃ-itthī mahābrahmā siyāti, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti vuttaṃ. Ettāvatā vehapphalādīsu uparibrahmalokesupi purohitapārisajjabrahmānaṃ atthitā siddhā hoti. Teneva saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ therānañhi bhaṇḍagāhakadaharā viya brahmānaṃpi pārisajjabrahmāno nāma hontīti vuttaṃ.
然而,所应阐明者
Vibhāvaniyaṃ pana
而在义注中则有这样的说法:‘注释书中说,女性无论是圣者还是非圣者,只要获得了八等至,便只会转生于梵众天中。’
‘‘Itthiyopi pana ariyāvā anariyāvā aṭṭhasamāpattilā bhiniyo brahmapārisajjesuyeva nibbattantīti aṭṭhakathāyaṃ vutta’’nti vuttaṃ.
此处,‘只转生于梵众天中’应如此理解其义:即便转生于阿迦尼吒天,也唯有转生为梵天的侍从梵天,而非转生为大梵天。
Tattha brahmapārisajjesuyevāti akaniṭṭhe nibbattamānāpi brahmānaṃ paricārika brahmesueva nibbattanti. Na mahābrahmesūti attho daṭṭhabbo.
但在《宝珠箧》中则另有别解。
Maṇimañjūsāyaṃ pana
其中说“只投生于梵众天,而不投生于梵辅天等”,此说不可取。
Brahmapārisajjesuyeva nibbattanti, na brahmapurohitādīsūti vuttaṃ. Taṃ na gahetabbaṃ.
以及此处所说的
Yañca tattha
此外,其中所说“沙摩瓦提等首先投生于梵众天”,也与义注不符。
Sāmāvatiyādīnaṃ pathamaṃ brahmapārisajjesu nibbattanaṃ vuttaṃ. Taṃpi aṭṭhakathāya na sameti.
然而,因为她们在此生已证得圣果,所以其中不还者转生于净居天,其余的人有的转生三十三天,有的转生他化自在天——《优陀那注释》中如此说。而且,在此,转生于广果天、色究竟天及第四无色界这三处有顶的圣者,不会转生他处。转生于其余梵天世界者,则不会转生下界。 [业之四种]
Yasmā pana tā imasmiṃ attabhāve ariyaphalāni sacchākaṃsu. Tasmā tattha anāgāminiyo suddhāvāsesu uppannā. Itarā kāci tāvatiṃsesu kāci paranimmitavasavattīsu uppannā icceva udānaṭṭhakathāyaṃ vuttanti. Apicettha vehapphale akaniṭṭhe catutthāruppeti tīsu bhavaggesu nibbattā ariyā aññattha nuppajjanti. Sesabrahmalokesu nibbattā heṭṭhābhūmīsu nuppajjantīti. [Kammacatukkaṃ].
155155. 应以‘寿尽而死’、‘业尽而死’等来结合。其中,于各类众生中,当业力尚未耗尽时,由于所规定寿量的竭尽而命终,称为寿尽死。于诸有中,由羸弱业所生的众生,在寿量尚未耗尽时,仅因业力耗尽而中途命终,称为业尽死。二者同时耗尽而命终,称为双尽死。虽然二者尚存,但由于前生或此生所造的毁坏业,生起内外种种疾病、地陷、雷击等命难,如同恶死王、卡拉布王等那样,蕴相续中途被阻断的众生之死亡,称为断坏死。难道所有死者令其投生该处的业不都已耗尽了吗?既然如此,为何还说有其他种类呢?答:此处所说的‘业尽’,是特指业本身效力的耗尽。然而,在各类众生中,依十岁、二十岁乃至无数岁等安立的不同寿量,为一切众生共通的、由内外因缘所生的时节和食物,对于各自的寿量有住持、增益、减损三种作用。其中,当不善根增长时,减损作用增强;当善根增长时,增益作用增强;当二根平衡时,住持作用平等地转起。依于这些,众生的寿量有时恒常处于住持状态,有时处于减损状态,有时处于增益状态。而且,这三种住持等作用,在遍及各类众生中……
155. Āyukkhayena maraṇaṃ kammakkhayena maraṇantiādinā yojetabbaṃ. Tattha aparikkhīṇeyeva kammānubhāve tasmiṃ tasmiṃ sattanikāye yathāniyamitassa āyuparimāṇassa parikkhayena paripuṇṇena maraṇaṃ āyukkhaya maraṇaṃnāma. Tasmiṃ tasmiṃ bhave dubbalena kammena nibbattassa sattassa aparikkhīṇeyeva āyuparimāṇe kevalaṃ kammasattiparikkhayena antarāva maraṇaṃ kammakkhaya maraṇaṃnāma. Tadubhayassa samaṃ parikkhayena maraṇaṃ ubhayakkhaya maraṇaṃnāma. Dharamānepi tadubhaye purimabhavesuvā imasmiṃvābhave katena upaghātakakammena ajjhattabahiddhābhūte nānārogābādha pathavīpavesa asanipātādike jīvitantarāye samuṭṭhāpetvā dussimārakalāburājādīnaṃviya antarāva uparodhita khandhasantānassa sattassa maraṇaṃ upacchedaka maraṇaṃnāma. Nanu cettha marantānaṃ nāma sabbesaṃpi taṃtaṃbhavaṃ janentaṃ kammaṃ khiyyatiyeva. Athakasmā itarepi vuttāti. Vuccate, sarasavaseneva hi kammasāmatthiyassa khayo idha kammakkhayoti adhippeto. Ye pana dasavassa vīsativassa yāva asaṅkhyeyya vassādi vasena nānāāyukappavidhāyakā tasmiṃ tasmiṃ sattanikāye sabbajana sādhāraṇā sattānaṃ ajjhattabahiddhasambhūtā utuāhārānāma honti. Te tassa tassa āyukappassa ṭhitikarā vuddhikarā hānikarācāti tividhā honti. Tattha akusalamūlesu vaḍḍhamānesu hānikarā vaḍḍhanti. Kusalamūlesu vaḍḍhamānesu buddhikarā vaḍḍhanti. Ubhayamūlesu samaṃ ṭhitesu ṭhitikarā samaṃ pavattanti. Tesaṃ vasena sattānaṃ āyukappo katthaci sadā ṭhitibhāgo hoti. Katthaci kadāci hānibhāgo kadāci vuddhibhāgo hoti. Tayopi cete ṭhitikarādayo taṃtaṃsattanikāyaṃ ajjhottharamānā āyuṃ paricchindantā pavattantīti asaṅkhyeyyāyuka saṃvattanikaṃ cakkavattisampatti saṃvattanikañca kammaṃ dasavassike kāle vipaccamānaṃ tadanurūpaṃeva bhogañca issariyañca datvā dasavasena khiyyati. Taṃ taṃ sattanikāya pariyāpannā sattā santānabhūtā rūpadhammā sabbaññu buddhānaṃ khandhasantāna bhūtāpi taggatikā tadanūvattikā eva hutvā pariṇamanti aññatra iddhimaya vijjāmaya rasāyanavidhi jīvita saṅkhāra vidūhīti. Vuttañhetaṃ mahāpadānasuttaṭṭhakathāyaṃ –
一切遍知佛陀的寿命都是不可计数的。为何他们不达到不可计数呢?因为时节与食物的缺失。以时节与食物为缘,寿命确实会减损,也会增长。
Sabbepi sabbaññubuddhā asaṅkhyeyyāyukā. Kasmā te asaṅkhyeyyaṃ na aṭṭhaṃsūti. Utubhojanavipattiyā. Utubhojanavasena hi āyu hāyatipi vaḍḍhatipīti.
因此,当作为精勤所依的二种等起色法,各随其寿量而变异、衰坏时,即使再大的业,也因缺乏自身果报的依托之处而必然耗尽。这种耗尽并非出于自性,实唯因寿行缺失而生,故此处将寿尽单独列出。此理亦适用于横死。其中,横死即指非时死。那正在延续的生命,或由中断业所生,或由其他成千上万种原因所生。然而,这些原因在圣典中从根本类别上被归纳为八种。是哪八种呢?有风所起的疾病,有胆汁所起的疾病,有痰所起的疾病,有集合所起的疾病,有时节所起的疾病,有由不适行为所生的疾病,有由加害所生的疾病,有由业果所生的疾病。其中,业果所生者,有些是逼迫业所生,有些是中断业所生。然而,当风失调时,是由寒热等十种原因而失调。在那些原因中,只有一种是业果所生,其余则非业果所生,这在《弥兰陀问经》中有说。又因为即使是业果所生的疾病,生起时也离不开风失调等,所以应当了知,有些风所起等疾病也确实是业果所生。
Tasmā padhānanissayabhūtesu dvisamuṭṭhānika rūpadhammesu taṃ taṃ āyukappavasena pariṇamantesu jiyyamānesu yāvamahantaṃpi kammaṃ attano vipākādhiṭṭhānassa abhāvā khiyyatiyeva. Socassa khayo na sarasena hoti. Athakho āyusaṅkhāravipattiyā eva hotīti idha āyukkhayo visuṃ gahitoti. Esanayo upacchedakamaraṇepi netabbo. Tattha upacchedakamaraṇanti akālamaraṇaṃ vuccati. Tañhipavattamānaṃ upacchedakakammunāvā pavattati. Aññehivā aneka sahassehi kāraṇehi. Tāni pana pāḷiyaṃ mūlabhedato saṃkhipitvā aṭṭhadhā vuttāni. Katamāni pana tānīti. Atthi vātasamuṭṭhānā ābādhā. Atthi vittasamuṭṭhānā. Atthi semha samuṭṭhānā. Atthi sannipātikā. Atthi utusamuṭṭhānā. Atthi visamaparihārajā. Atthi opakkamikā. Atthi kammavipākajā ābādhāti. Tattha kammavipākajā keci upapīḷakakammajākeci upacchedakakammajā. Yasmā pana vāto kuppamāno sītuṇhādīhi dasahi kāraṇehi kuppati. Tesuca ekameva kamma vipākajaṃ hoti. Sesāni pana akammavipākajānīti milinda pañhe vuttaṃ. Yasmāca kammavipākajāpi ābādhā uppajjamānā vāta kuppanādīhi vinā na uppajjanti. Tasmā keci vātasamuṭṭhānādayopi kammavipākajā hontiyevāti daṭṭhabbā.
其中,集合所起者,指由风等两种或三种集合而生起的疾病。世间中那些不由众生造作、自然生起的种种怖畏与灾祸,应知摄于时节所起之中。由不适行为所生者,指那些不善思维行事者,以种种不当的方式,将自己投置于种种危难之中,由此处彼处、于此处彼处跌倒、滑落等而生起的疾病。由加害所生者,指由自己或他人,或由王、盗贼、怨敌,或由非人、凶暴夜叉、天神,或由猛兽等所作的加害而生起的疾病。因为忿怒的天神会一举毁灭整个王国、或整个国土、或整个岛屿,使其荡然无存,如同弹陀迦国、摩阇国、迦陵伽国、摩登伽国那样。或者,他们会放出成千上万的凶暴夜叉,如同在毗舍离那样;或者放出罗刹,如同在金地那样。这在《增支部》中也有说:‘夜叉放出凶暴的非人,因此许多人死亡。’在注释书中也说:‘夜叉’指夜叉主,‘放出凶暴的非人’指将暴恶的夜叉放到人间道路上。他们得到机会后,使大众命根断绝。其中,‘放出’的意思是:见到人们多行不正之行,信心破灭的夜叉将军们,为了人类的利益,便不再像以前那样提供守护。至于各个国家、城市、集镇、村落,以及各个个人,更……
Tattha sannipātikāti vātādīnaṃ dvinnaṃ tiṇṇaṃvā sannipatitānaṃ vasena pavattā. Ye pana loke sattānaṃ payogamuttā sayaṃ jātā nānābhayupaddavā. Te utusamuṭṭhānesu saṅgahitāti daṭṭhabbā. Visamaparihārajāti anisammakārīnaṃ anekavidhe visame vipattimukhe attānaṃ payojantānaṃ tato tatovā tattha tattha vā patana pakkhalanādivasena pavattā. Opakkamikāti attanāvā parehi rājacoraverīhivā amanussavāḷayakkhadevatāhivā vāḷamigādīhivā katānaṃ payogānaṃ vasena pavattā. Kuppitā hi devatā sakalaṃ rajjaṃvā raṭṭhaṃvā dīpakaṃvā ekappahārena asesaṃ katvā vināsenti daṇḍakaraṭṭha majjharaṭṭha kaliṅgaraṭṭha mātaṅgaraṭṭhesu viya. Anekasahassevā vāḷayakkhe vissajjanti vesāliyaṃ viya. Rakkhasevā vissajjanti suvaṇṇabhūmiyaṃviya. Vuttañhetaṃ aṅguttare yakkhā vāḷe amanusse ossajjanti. Tena bahumanussā kālaṃ karontīti. Aṭṭhakathāyaṃpi yakkhāti yakkhādhipatino. Vāḷe amanusse ossajjantīti caṇḍe yakkhe manussapathe vissajjanti. Te laddhokāsā mahājanaṃ jīvitakkhayaṃ pāpentīti vuttaṃ. Tattha vissajjantīti visamācāra bahule manusse disvā bhinnasaddhā yakkhasenāpatino manussānaṃ atthāya pubbeviya ārakkhaṃna gaṇhantīti attho. Janapadanagaranigamagāmesuceva tasmiṃ tasmiṃ puggaleca vattabbameva natthi. Aṅguttare vuttā satthadubbhikkharoga kappāpi idha vattabbāti. Kammavipākajāti upapīḷakopaghātakānaṃ kammānaṃ vipaccanavasena pavattā ābādhāti attho. Evaṃ akālamaraṇaṃ upacchedakammunāvā aññehivā anekasahassehi kāraṇehi hotīti. Yehi keci loke dissanti. Pāṇaharā jīvitavināsakā nānārogāvā nānābādhāvā nānābhayā nivā nānā daṇḍāvā nānā upaddavu pasaggāvā. Sabbe te sakakamma samuṭṭhitāeva attano sādhāraṇāti natthi. Parakammasamuṭṭhitāpi attano sādhāraṇāeva. Sakakammasamuṭṭhitāpi paresaṃ sādhāraṇāeva. Kammena vinā yato kutoci samuṭṭhitāpi attano vā paresaṃvā sādhāraṇāeva. Sabbasādhāraṇakammasamuṭṭhitesu vattabbameva natthi. Yathāha-visuddhimagge.
正如立在十字路口的箭靶,箭、矛、枪、石块等从四方飞来,落在其上。同样,一切灾祸也落在身体上。
Yathā catumahāpathe thapite lakkhamhi sabbadisāhi āgatā sarasattitomarapāsāṇādayo nipatanti. Evaṃ kāyepi sabbupaddavā nipatantīti.
当这些灾祸在王国、国土等中发生时,若当地之人既不具足方便善巧,亦不具足对治善巧,更不具足防护善巧,且其业力羸弱,而生起的灾祸却强大,那么他们即使未遭中断业,也无法从中脱身,定会遭受死亡,或至少遭受濒死之苦。纵是善业,若自身力量微弱,也无法抵御从任何处所生起的疾病、灾患、怖畏、刑罚、祸害或侵扰;那些疾病等反而会压倒它而持续存在。正如水无法扑灭比自己更烈的火,火反而会压过水而持续燃烧,此理亦应作如是解。而这些众生,即使业力本来羸弱,在《大义释·老经》的注释与《清净道论·死随念》的注释中,解释“寿命羸弱”一词时,也应当阐明。如所说:
Yesuca rajjaraṭṭhādīsu te uppajjanti. Tattha yejanā upāya kusalāvā na honti. Naca paṭikārakusalā. Nāpi parihāra kusalā. Kammañca yesaṃ dubbalaṃ hoti. Uppanno anattho bala vā. Tejanā vināpi upacchedakakammunā tato na muccanti. Maraṇaṃ vā maraṇamattaṃvā dukkhaṃ pāpuṇantiyeva. Kalyāṇabhūtaṃpi hi kammaṃ attano balavataraṃ yatokutoci samuṭṭhitaṃ rogaṃvā ābādhaṃ vā bhayaṃvā daṇḍaṃvā upaddavupasaggaṃvā paṭibāhituṃ nasakkoti. Rogādayoeva taṃkhepentā pavattanti. Yathā hi udakaṃ attano balavataraṃ aggiṃ paṭibāhituṃ na sakkoti. Aggieva taṃ khepento pavattatīti evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Imesañca sattānaṃ pakatiyāpi kammassa dubbalabhāvo mahāniddese jarā suttaniddesena visuddhi maggeca maraṇassati niddese āyu dubbalatoti padassa niddese na dīpetabbo. Yathāha –
此寿无力而羸弱。的确,众生的生命系于出入息、系于威仪路、系于冷热、系于四大种、系于食物等。
Āyunāmetaṃ abalaṃ dubbalaṃ. Tathā hi sattānaṃ jīvitaṃ assāsapassāsupanibandhañceva iriyāpathupanibandhañca sītuṇhu panibandhañca mahābhūtupanibandhañca āhārupanibandhañcātiādi.
同样,这也经由“身为众多所共有”、“无有相”等词的注释而显而易见。因为业所生寿命的极度羸弱,犹如草尖上的露珠,这在圣典与注释书中已有说明,由此,业本身的极度羸弱性也得以成立。应当如此接受此理,否则,便会成为“一切皆由前业所造”之见。如所说:
Tathā kāyabahusādhāraṇato animittatoti imesaṃ padānaṃ niddesenapi pākaṭoyeva. Kammanibbattassa hi āyuno tiṇagge ussāvabindusseva paridubbalabhāve pāḷiyaṃ aṭṭhakathā yañca vutte kammasāpi tatheva paridubbalatā siddhā hotīti. Evañcetaṃ sampaṭicchitabbaṃ. Itarathā sabbaṃ pubbekatahetudiṭṭhināma siyā. Yathāha –
在此,有些沙门或婆罗门持这样的说法、这样的见解:“此人所感受的任何乐、苦或不苦不乐,一切皆由过去所作之因而起。”
Idhekacco samaṇovā brāhmaṇovā evaṃvādī hoti evaṃ diṭṭhī. Yaṃ kiñcāyaṃpurisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃvā dukkhaṃvā adukkhamasukhaṃvā. Sabbaṃ taṃ pubbekatahetūti.
此义在《弥兰陀问经》中已从三处详加解说。然而,依所说种种因缘而发生的死,也因其与非时死共通的特性,在此处被归入断灭死,应作如是观。
Ayañca attho milindapañhe tīsu ṭhānesu vitthārato āgato. Yathāvuttehi pana anekasahassehi kāraṇehi pavattamaraṇaṃpi akālamaraṇatāsāmaññena idha upacchedakamaraṇe saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ.
然而,已说‘此于地狱众生、北俱卢洲居民及某些天众中并无’。
‘‘Idaṃ pana nerayikānaṃ uttarakuruvāsinaṃ kesañci devānañca nahotīti’’ vuttaṃ.
然而,如《大复注》中所说:某些饿鬼因随喜此处亲属所施的福报,于彼刹那即死去而生于善趣,这称为善法断灭死。同样,某些地狱众生在阎王审问等时,忆念自己曾作的善业,于彼刹那即死去而生于善趣,不能说他们无此断灭死。某些如忉利天等的天众,也有此断灭死。正如《须婆罗摩天子相应注》中说:‘他们攀上树后,因断灭业等力,于一时顷即命终而生于无间地狱。’此处‘树’指忉利天的波利质多树,‘攀上’指五百天女攀上。心意染污的天、喜染污的天之死,大菩萨生于长寿天或梵天界后的决意命终,以及如阐陀长老、瞿低迦长老等自取刀剑而般涅槃者之死,也应视为摄于此中。如此,以这些为例。‘于将死者的六门中,某一门现前’——这是连接文。‘于死时’指临死时。‘如其所应’指随顺往善趣或恶趣者之适当。然而,那些漏尽者不再于某处结生。其中,纯观行者自然以先前所现起的名色法为最后速行之所缘。得定者中,于禅那之后即般涅槃者,以似相为所缘;于观察之后即般涅槃者,以禅支为所缘;于神通之后即般涅槃者,以自身业生色为所缘。至于寿尽与证果同时者。
Yathā pana mahāṭīkāyaṃ kesañci petānaṃ ito ñātake hi dinnaṃ puññapatti anumoditvā taṅkhaṇeyeva cavitvā sugatiyaṃ nibbattānaṃ kusalabhūtaṃ upacchedakaṃ vuttaṃ. Tathā kesañci nerayi kānaṃpi yamarañño samanuyuñjanakālādīsu attanā katapuññaṃ anussaritvā taṅkhaṇeyeva cavitvā sugatiyaṃ nibbattānaṃ upacche dakamaraṇaṃnāma na na sakkā vattuṃ. Kesañci tāvatiṃsādīnaṃ devānañca taṃ upacchedakamaraṇaṃ hotiyeva. Tathā hi subrahmadeva putta saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ atha rukkhaṃ abhiruḷhā upacchedakakammādi vasenaekappahāreneva kālaṅkatvā avīcimhi nibbattāti vuttaṃ. Tattha rukkhanti tāvatiṃse pāricchattakarukkhaṃ. Abhiruḷhāti āruḷhā pañca satadevaccharāyo. Manopadosika khiṭṭāpadosika devānaṃ maraṇaṃ mahābodhisattānaṃ dighāyuke devalokevā brahmalokevā nibbattānaṃ adhimutti kālaṅkiriyā channattheragodhikattherādīnaṃviya sayameva satthaṃ āharitvā parinibbāyantānaṃ maraṇañca ettheva saṅgayhatīti daṭṭhabbaṃ. Tathācāti tehi pakārehica. Marantānaṃ channaṃ dvārānaṃ aññatarasmiṃ paccupaṭṭhātīti sambandho. Maraṇakāleti maraṇāsannakāle. Yathārahanti sugatiduggatigāmīnaṃ arahānurūpaṃ. Yepana khīṇāsavā katthaci nuppajjanti. Tesu sukkhavipassakānaṃ pakatiyā yatho paṭṭhitaṃ nāmarūpa meva antima javanānaṃ ārammaṇaṃhoti. Samāpattilābhīnaṃ pana jhānasamanantare parinibbāyantānaṃ kasiṇanimittādikaṃ. Paccavekkhanasamanantare parinibbāyantānaṃ jhānaṅgāni abhiññāsamanantare parinibbāyantānaṃ attano karajarūpaṃ. Jīvita samasīsīnaṃ pana aggamaggassa paccavekkhanasamanantare parinibbāyantānaṃ maggaṅgādini antimajavanānaṃ ārammaṇaṃ hotīti. Parinibbānacuticittassa pana sabbesaṃpi ādito attano attano paṭisandhiyāyathāgahitaṃ kammādīsu aññatarameva ārammaṇaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Yepana anejosanti mārabbhayaṃ kālamakarīmunīti imaṃ suttapadaṃ disvā nibbānameva bhagavato parinibbānacutiyā ārammaṇanti vadanti. Te tena sayameva abhidhamme ārammaṇattikesu attano akovidataṃ dassenti. Yathāha –
哪些法是‘小所缘’?一切欲界异熟、唯作意界、与喜俱行的无因唯作意识界。这些法是‘小所缘’。
Katame dhammā parittārammaṇā, sabbo kāmāvacaravipāko kriyamanodhātu kriyāhetuka manoviññāṇa dhātu somanassasahagatā. Ime dhammā parittārammaṇāti.
然而,由于般涅槃实为寂静之利,且其意趣全然趋向寂静,故说“牟尼不动者,缘寂静而终”此句经文。正如《复注》所说:“缘寂静”是对无余涅槃而言,即缘于、依于、关于无余涅槃,并非说“以此为所缘而缘取”。但在《长老偈注》中却说:“缘寂静”指以寂静、无余涅槃为所缘。这与《大般涅槃经》及其注疏不符,因为其中说世尊的般涅槃是在禅支观察之后。此处,前两种“之后”在《般涅槃经注》等中已有说明。“神通之后”的说法见于《自说经注》等,如说:“出定后般涅槃”指从神通心出定后,以有分心般涅槃。“最上道观察之后”则见于《人施设论注》等,如说:“我住于十九种观察智,入有分后般涅槃。”而《相应部注》中说:“阿罗汉道之后是果,果之后从有分中出起观察。此观察可能圆满,也可能不圆满。即使以利刃砍头,也会生起一两个观察。”
Yasmā pana parinibbānaṃnāma santi atthāyeva hoti. Ajjhāsayo cassa ekantena santininnoyeva hoti. Tasmā anejosanti mārabbhāti suttapadaṃ vuttaṃ. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ santimārabbhāti anupādisesaṃ nibbānaṃ ārabbha paṭicca sandhāyāti vuttaṃ. Na pana vuttaṃ ārabbha ālambitvā ārammaṇaṃ katvāti. Theragāthaṭṭhakathāyaṃ pana santimārabbhāti santiṃ anupādisesaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvāti vuttaṃ. Taṃ mahāparinibbānapāḷiyā tadaṭṭhakathāyaca nasameti. Tāsu hi bhagavato parinibbānaṃ jhānaṅga paccavekkhanasamanantaranti vuttaṃ. Etthaca purimāni dve samanantarāni parinibbānasuttaṭṭhakathāsu vuttāni. Abhiññāsamanantaraṃ udānaṭṭhakathādisu āgataṃ. Yathāha-vuṭṭhahitvā parinibbāyīti iddhicittato vuṭṭhahitvā bhavaṅgacittena parinibbāyīti. Aggamaggassa paccavekkhanasamanantaraṃ puggalapaññattiṭṭhakathādīsu āgataṃ. Yathāha-ekūnavīsati me paccavekkhanaññāṇe patiṭṭhāya bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyatīti. Saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ pana arahattamaggānantaraṃ phalaṃ. Phalānantaraṃ bhavaṅgato vuṭṭhāya paccavekkhanaṃ. Taṃ pana paripuṇṇaṃvā hoti aparipuṇṇaṃvā. Tikhiṇena asinā sīse chijjamānepi ekaṃvā dvevā paccavekkhanāni uppajjantiyevāti vuttaṃ.
然而,在《阐明》中……
[164] Vibhāvaniyaṃ pana
如果不作这样的确定,而说:“对于某处不再结生的漏尽者,唯有所现起的名色法等,成为死心终结时的所缘,而非业、业相、趣相等。”这种说法并不恰当。
Evaṃ vavatthānaṃ akatvā yaṃ vuttaṃ. ‘‘Katthaci pana anuppajjamānassa khīṇāsavassa yathopaṭṭhitaṃ nāmarūpadhammādikameva cutipariyosānānaṃ gocarabhāvaṃ gacchati. Na kamma kammani mittādayoti.’’ Taṃ na sundaraṃ.
因为他的死心并非不以业、业相、趣相等为所缘。而且,并非所有众生在死时执取的业等都能成为他世之因。所谓‘现前’,即不给其他业机会,而给自己机会后呈现出来。‘或业现前’是连接句。‘曾得’是就作为该业所缘的布施物、物品等,以及他人、其他众生等而说。‘成为资具’是就成就业所需的资具、随从物,以及接受者、武器物品等而说。又因为在《注释》中说:‘与相相应的牛等被杀后堆积的骨堆等,成为业相而现前。’因此,凡是与业相关的任何事物或所缘,在此都应视为摄于资具中。‘应得’是就恶趣相而说。‘成为受用’是就善趣相而说。或者,两者中,凡是与身体相关而应得的,称为‘应得’;与身体无关、仅为经历苦乐而应得的,称为‘成为受用’。在此,火网、铁锅、地狱狱卒、地狱狗等是地狱相。然而,对某些人,它现前如同在自己的住处;对某些人,它现前如同从各处来将自己团团围住。如所说:‘当他卧病在床时,地狱现前。从狗山山脚有大狗跑来,像要吃掉他一样将他围住。’天界相也是如此。如所说:‘如同欢喜园、心怡园、杂林园、法鲁沙迦园、天宫以及天女们围绕而住。’然而,对某些人,它现前如同自己到处见到。如毛毯车般的母胎颜色是人类相。山脚、丛林、悬崖、地狱坑等是畜生相。‘由业力’即现在为了产生结生,由现前之业的威力。这也是就多数情况而说。然而,应知:或由本性串习,或当时所作,或由他人提醒,或自己回忆,或本性就生起追悔或喜悦而住,或业、或彼相,也由其他原因之力而现前。‘缘彼现前之所缘’这也是就多数情况而说。因为,对某些人,先由业力或其他原因,不善法现前时,后来善法现前,如同恶村长国王后来忆起以前所作的大善业,或如同索纳长老当时就作能生净信的善业。同样,对某些人,先善法现前时,后来由某种原因生起忧恼,给不善业机会,不善法现前,如同法阿育王。‘随顺将成熟之业’的意思是:若将成熟之业是善的,则其清净的善心相续常转;若是恶的,则其杂染的不善心相续常转。因此,《注释》中也说:‘往善趣者,能生善的殊胜所缘现前;往恶趣者,能生不善的低劣所缘现前。’《根本复注》和《大复注》中说:‘临终时,不善是恶趣结生的亲依止缘,善是善趣结生的亲依止缘。’在此,或许有人问:当天女等天界相现前时,对于正在爱乐、执取这些而死去的人,怎么说呢?答:他的心正是杂染的,因此他们说他应堕恶趣。然而,因为在《无碍解道》中,对于那样的渴爱,说它是善业的俱生缘。如说:‘在爱乐刹那,有二因,即不善。’因此,即使对于往生善趣,此渴爱也绝对成为善业的决定俱生缘,所以,对于正在爱乐、执取那些天女等善业业相而死去的人,那渴爱应能成为其助缘,而非障碍,这应可理解。至于在《燃烧经》中所说:‘比丘们,若识住于执取相之味,或住于执取随相之味。比丘们,若他在那时命终,则有此可能:他将往二趣之一,或地狱,或畜生。’那是就对自己或他人手足等执取之渴爱而说,并非对业等而说,可以这样说。‘随顺应得之有’:应得之有若是善趣有,则以爱乐的方式;若是恶趣有,则以不爱乐的方式,如此随顺应得之有。‘于彼低伏’:即在那现前的所缘上,低伏下去。因此,在《愚人贤者经》中说:‘那时,他的那些业悬挂、深悬、极悬。’其中,‘他的那些’指那人的那些福业、非福业,以业为首而说,也包括业相、趣相。‘悬挂’:即令他的心相续低伏、深入、现前而悬挂、悬垂,如同捆绑着拖拽一般现前。当它们如此悬挂时,那心相续便倾向于它们、朝向它们、倾斜于它们,所以说‘于彼低伏’。因此,《注释》中说:‘被烦恼力所弯曲,就在那里转起,由于渴爱、无明未断,无明覆盖其过患,渴爱将其导向该境,俱生诸行将其投掷。’其中,‘彼’指识,即心相续。‘于该境’指业等所缘。‘渴爱导向’:即轮回根本之渴爱使其低伏于彼而驱使。
Na hi tassa cuticittaṃ kammakammanimittādayo ārammaṇaṃ nakaroti. Naca cutiyā gahitāni kammādīnināma sabbasattānaṃpi bhavantarassa atthāya bhavantīti. Abhimukhībhūtanti kammantarassa okāsaṃ adatvā attano okāsaṃ katvā paccupaṭṭhitaṃ. Kammaṃvā paccupaṭṭhātīti sambandho. Upaladdhapubbanti tassa kammassa ārammaṇa bhūtāni deyyadhamma vatthādīni parapāṇādīnica sandhāya vuttaṃ. Upakaraṇabhūtanti kammasiddhiyā upakaraṇabhūtāni parivārabhūtānica paṭiggāhakādīni āvudhabhaṇḍādinica sandhāya vuttaṃ. Yasmāca lakkhaṇa saṃyutte gavādīni vadhitvā rāsikatāni aṭṭhipuñjādīni kammanimittāni hutvā upaṭṭhahantīti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tasmā kammasambandhāni yāni kānici vatthūni vā ārammaṇānivā idha upakaraṇe saṅgahi tānīti daṭṭhabbāni. Upalabhitabbanti duggatinimittaṃ sandhāya vuttaṃ. Upabhogabhūtanti sugatinimittaṃ. Ubhayaṃpi vā yaṃ kāyapaṭibaddhaṃ hutvā labhitabbaṃ hoti. Taṃ upalabhitabbaṃnāma. Apaṭibaddhaṃ hutvā kevalaṃ sukhadukkhānubhavanatthāya labhitabbaṃ upabhoga bhūtaṃnāma. Etthaca aggijāla lohakumbhi nirayapāla nirayasunakhādīni nirayanimittaṃ. Taṃ pana kesañci janānaṃ attano vasanaṭṭhāneviya upaṭṭhāti. Kesañci tato tato āgantvā attānaṃ saṃparivārentaṃ viya upaṭṭhāti. Yathāha-tassa gilānaseyyāya nippannassa nirayo upaṭṭhāti. Soṇagiripādato mahantā mahantā sunakhā āgantvā khāditukāmāviya saṃparivāresunti. Tathā deva nimittepi. Yathāha-nandavana cittalatāvana missakavana phārusakavana vimānāniceva devanāṭakānica parivāretvā ṭhitāniviya ahesunti. Kesañci pana sayaṃ tattha tattha patvā diṭṭhaṃviya upaṭṭhāti. Kambalayānasadiso mātukucchivaṇṇo manussanimittaṃ. Pabbatapāda vanasaṇḍa narakapapātādīni tiracchānagatānaṃ nimittānīti. Kammabalenāti idāni paṭisandhiṃ janetuṃ paccupaṭṭhitassa kammassa ānubhāvena. Idañca yebhuyyavasena vuttaṃ. Pakatiyā pana āciṇṇa bhūtaṃvā taṅkhaṇakataṃvā parena sarāpitaṃvā sayameva anussaritaṃvā pakatiyāva kukkuccaṃvā somanassaṃvā janetvā ṭhitaṃvā kammaṃvā tassanimittaṃvā aññenapi kāraṇabalena paccupaṭṭhātiye vāti daṭṭhabbaṃ. Tameva tatopaṭṭhitaṃ ārammaṇaṃ ārabbhāti idañca yebhuyyavasena vuttaṃ. Tato hi kesañci pathamaṃ kammabalenavā kāraṇantarenavā pāpapakkhiyesu upaṭṭhahantesu puna duṭṭha gāmaṇi rañño viya pubbakataṃ balavantaṃ puññaṃ anussarantānaṃvā soṇatthera vitu viya taṅkhaṇeyeva pasādajanakaṃ puññaṃ karontānaṃvā pacchā kalyāṇapakkhiyāni upaṭṭhahanti. Tathā kesañci pathamaṃ kalyāṇa pakkhiyesu upaṭṭhahantesu dhammāsokarañño viya pacchā kenaci kāraṇena domanassaṃ uppādetvā pāpakammassa okāsaṃ karontānaṃ pāpapakkhiyāni upaṭṭhahantīti. Vipaccamānaka kammānurūpanti yassa vipaccamānakaṃ kammaṃ kusalaṃ hoti. Tassa parisuddhaṃ kusalacittasantānaṃ abhiṇhaṃ pavattati. Yassa taṃ akusalaṃ hoti. Tassa upakiliṭṭhaṃ akusala cittasantānaṃ abhiṇhaṃ pavattatīti attho. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃpi sugatigāmīnaṃ kusaluppatti hetubhūtaṃ paṇītaṃ ārammaṇaṃ āpātamāgacchatītica duggatigāmīnaṃ akusaluppatti hetubhūtaṃ hīnārammaṇaṃ āpāta māgacchatī tica vuttaṃ. Mūlaṭīkāyaṃ mahāṭīkāyañca āsanne akusalaṃ duggatiyaṃ kusalañca sugatiyaṃ paṭisandhiyā upanissayo hotīti vuttaṃ. Ettha siyā, yadā devaccharādīni sagganimittāni upaṭṭhahanti. Tadā tāni taṇhāya assādentasseva sato cavantassa kathanti. Vuccate. Upakiliṭṭhaṃyeva tassa cittaṃ. Tasmā duggatieva tassa pāṭikaṅkhitabbāti vadanti. Yasmā pana paṭisambhidā magge tādisiyā taṇhāya kusalakammassa sahakāri kāraṇa bhāvo vutto. Yathāha-nikantikkhaṇe dve hetū akusalāti. Tasmā sugatibhavanibbattanepi ayaṃ taṇhā ekantena kusala kammassa niyāmakasahakāripaccayabhūtāti katvā tassa tānivā devaccharādīni kusalakamma kammanimittānivā assādentasseva sato cavantassa sātaṇhā tadupatthambhikāeva bhavituṃ arahati. Na taṃ paṭibāhikāti sakkā viññātuṃ. Yañca nimittassādagadhitaṃvā bhikkhave viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati, anubyañjanassādagadhitaṃ vā. Tasmiṃ ce bhikkhave samaye kālaṅkareyya, ṭhānametaṃ vijjati. Yaṃ dvinnaṃgatīnaṃ aññataragatiṃ gaccheyya, nirayaṃvā tiracchāna yoniṃvātiādittapariyāye vuttaṃ. Taṃpi attano paresaṃ vā hatthapādādīsu gadhitaṃ taṇhaṃ sandhāya vuttaṃ. Nakammādīsūti sakkā vattunti. Upalabhitabba bhavānurūpanti upalabhitabbo bhavo yadi sugatibhavo hoti, taṃ assādanākārena. Yadi duggatibhavo hoti, taṃ anassādanākārenāti evaṃ upalabhi tabbassa bhavassa anurūpaṃ. Tatthoṇataṃvāti tasmiṃ yatho paṭṭhite ārammaṇe oṇamantaṃeva. Tathā hi bālapaṇḍitasutte tānissa tasmiṃ samaye olambanti ajjholambanti abhippalambantīti vuttaṃ. Tattha tānissāti assa puggalassa tāni puññāpuñña kammāni. Kammasīsena vuttāni kammanimitta gatinimittānica. Olambantīti tassa cittasantānaṃ attanieva oṇamantaṃ ajjhoṇamantaṃ abhimukhībhūtaṃ katvā lambanti palambanti. Bandhitvā ākaḍḍhantāni viya upaṭṭhahantīti attho. Evaṃ pana tesu tathā olambantesu taṃcittasantānaṃ tesu ninnapoṇapabbhārameva hotīti vuttaṃ tatthoṇataṃvāti. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ kilesabalavināmitaṃ sutvā tadevaṃ pavattamānaṃ taṇhāavijjānaṃ appahīnattā avijjāya paṭicchā ditādīnave tasmiṃ visaye taṇhā nāmeti sahajāta saṅkhārā khipantīti vuttaṃ. Tattha tanti viññāṇaṃ. Cittasantānaṃ icceva attho. Tasmiṃvisayeti kammādiārammaṇe. Taṇhānāmetīti vaṭṭamūlaka taṇhā taṃ tasmiṃ oṇamantaṃ katvā niyojetīti attho.
而在《显扬论》中:
[165] Vibhāvaniyaṃ pana
其中说:“于彼低伏,即在那应投生之有中,好似低伏,或者就是低伏。”这与义注不符。
‘‘Tatthoṇataṃvāti tasmiṃ upapajjitabbabhave oṇataṃ viya oṇataṃeva vā’’ti vuttaṃ. Taṃ aṭṭhakathāya na sameti.
“Abhiṇha”意为无间断。然而,这种持续的状态,唯有那些缓慢死亡者才能获得;据说,那些轻快死亡者则无法获得。“Bāhullena”意指……
Abhiṇhanti nirantaraṃ. Tathāpavatti pana saṇikaṃ marantānaṃ eva labbhati. Lahuka maraṇena marantānaṃ pana na labbhatīti vuttaṃ. Bāhullenāti
[166] 然而,凡是应阐明之事,
[166] Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ
“Bāhullena”在此处的意思是“多数情况下”,应依“于另一生中,多数情况下”的说法来理解。这种解释并不合理。
‘‘Bāhullenātiettha adhippāyo yebhuyyena bhavantareti ettha vuttanayena daṭṭhabbo’’ti vuttaṃ. Taṃ na yujjati.
因为,对于无想有情处的无想有情,并不存在所谓心相续持续流转的过失,以其并无心相续故。现在,为了以另一种方式说明业之现前,而说:“然而,正是那个……成为门现前。”在此,“以新造作的方式成为门现前”的意思是:不生起过去所作之想,而于当下即刻产生造作之相,如同新造一般,以类似速行的方式在意门中生起、显现。正如在此生中,某种明显的业会以“我在某时做了此事”的方式,生起过去所作之想而现前;而于他生所作的、为结生所覆盖的业,以及在此生中不明显的业,则不会如此现前。此外,有些人对于佛等三种对象,惯行、多作布施供养等事。当他们临终时,因病苦之力陷入衰弱,不感觉痛苦,于衰弱中如往昔一般对僧团行布施、礼拜塔庙、作供养,心清净、喜悦。与此相反,多作恶业者也应如是说。这也只是“门现前”。所有这一切,应在《相合注》中阐明。在那里,关于剑毛地狱等处,说:“那举起剑的状态本身就成了相”,以及:“那以矛刺穿的状态本身就成了相”。
Na hi tasmiṃ vuttānaṃ asaññisattānaṃ cittasantānassa abhiṇhappagattipasaṅgonāma atthi. Cittasantānasseva tesaṃ abhāvatoti. Idāni aparena pakārena kammu paṭṭhānaṃ dassetuṃ tamevavā pana.La. Dvārapattaṃ hotīti vuttaṃ. Tattha abhinavakaraṇavasena dvārappattaṃ hotīti pubbe katasaññaṃ ajanetvā taṅkhaṇe eva karaṇākāraṃ janetvā attānaṃ abhinavaṃ viya katvā manodvāre taṃsadisajavanappavattivasena pattaṃ pātubhūtaṃ hotīti attho. Yathā hi imasmiṃbhavepavattaṃ kiñci pākaṭaṃ kammaṃ asukasmiṃ kāle idaṃnāmamayākatanti evaṃ pubbekatasaññaṃ janetvāpi upaṭṭhāti. Na tathā bhavantare pavattaṃ bhavapaṭicchannaṃñca imasmiṃ bhave pavattaṃ apākaṭañcāti. Apica, idhekacce buddhādīsu tīsu vatthusu dānapūjādivasena āciṇṇabahulā honti. Te maraṇanti kābādhabalena visīdappattā kiñci dukkhaṃajānitvā visīdantare pubbe viya bhikkhusaṅghassa dānaṃ dentācetiyaṃ vandantā pūjaṃ karontā vippasannacittā pamodacittā eva honti. Tabbiparītena pāpakammabahulāpi vattabbāti. Idaṃpi dvārapattamevāti. Sabbañcetaṃ lakkhaṇa saṃyuttaṭṭhakathāya dīpetabbaṃ. Tattha asilomapetādi patthūsu tassa ukkhittāsikabhāvova nimittaṃ ahosīti ca. Tassa sattiyā vijjhanaka bhāvova nimittaṃ ahosītica. Tassa usunā vijjhanakabhāvova nimittaṃ ahosītica. Tassa patodasūciyā vijjhanakabhāvova nimittaṃ ahosītica. Tassa sūcīhi patodanadukkhaṃ paccanubhavituṃ kammameva nimittaṃ katvā sūcilomapeto jātotica evaṃ bahuṃdvāra pattavasena kammupaṭṭhānaṃ vuttanti. Tattha hi tassa ukkhittāsika bhāvova nimittaṃ ahosīti tassa niraye pacitvā puna āsanna maraṇassa taṃkammaṃ tadā tassa ukkhittāsikasaññaṃ janetvā dvāra pattavasena nimittaṃ ahosīti attho. Esanayo sesesupīti. Soca dvārappattākāro kammakoṭṭhāsiko eva hoti. Tassa sattassaca apākaṭonāma natthīti tassa paṭisandhiyā gahaṇayogyatā jātāti. Paccāsanna maraṇassāti antima javanapavattivasena puna āsannamaraṇassa. Vīthicittā vasānevāti kāmabhavato cavitvā kāmabhaveyeva uppajjamānānaṃ javana pariyosānānaṃvā tadārammaṇa pariyosānānaṃvā vīthicittānaṃ avasāne. Itaresaṃ pana javanapariyosānānaṃeva vīthicittānaṃ avasāneti attho. Ayamattho aṭṭhakathāyaṃpi vuttoyeva. Yathāha-taṃ ārabbha uppannāya tadārammaṇapariyosānāya suddhāyavā javanavīthiyā anantaraṃ cuticittaṃ uppajjatīti.
然而,关于“应阐明之事”,
[167] Vibhāvaniyaṃ pana
《法随顺》中说:“在此,那些从欲界死去、又只在欲界结生者,心路以彼所缘结束;其余者则以速行结束。”然而,这种说法并不妥当。
‘‘Tattha kāmabhavato cavitvā tattheva uppajjamānānaṃ tadārammaṇapariyosānāni sesānaṃ javanapariyosānānīti dhammānusāraṇiyaṃ vutta’’nti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
既然注疏中已作完整阐述,为何还要依据不完整的《法随顺》呢?“于有分灭尽时”,意指恰在有分结束时。若于两种路心之后,五蕴有处的依处色法或四蕴有处的心相续尚有二心识刹那余寿,此即可说为“于一个有分结束时”。此中,以喜俱结生者若以忧俱心命终,将有外来有分心生起;若许此生起,便无法遮止其他有分心的生起,故说“于有分灭尽时”为善巧之说。“于其灭尽后”,即于其灭尽之际、于其灭尽之后。然而,世间有人执持如是见解:认为于死与结生之间存在名为“中有”的中间状态,化生有情如天眼通者、有神通者一般,能于刹那间前往欲往之处;或有从此处死去之有情,于彼处化生后,为待父母交会等事,停留七日乃至逾七日。为遮除他们此见,故说“即由此无间”。结生于五蕴有处为有依处,于四蕴有处则为无依处。“随其所应”,意指于善或不善之行,无明与渴爱随眠随其所应:于善行,以未断除义;于不善行,则以俱生方式。
Aṭṭhakathāyañhi paripuṇṇaṃ katvā vutte kiṃaparipuṇṇāya dhammā nusāraṇiyāti. Bhavaṅgakkhayevāti bhavaṅgāvasānevā iccevattho. Yadi duvidhapīthicittato paraṃ pañcavokāre vatthurūpaṃ catuvokāre cittasantānaṃ dvicittakkhaṇāyusesaṃ hoti. Tadā ekassa bhavaṅgassa avasāneti vuttaṃ hoti. Etthaca somanassa paṭisandhikassa domanassacittena cavantassa āgantukabhavaṅga sambhavo. Taṃ sambhaveca sati aññabhavaṅgasambhavopi avāri toti suvuttametaṃ bhavaṅgakkhayevāti. Tasmiṃniruddhāvasāneti tasmiṃ niruddhe tassa niruddhassa avasāne. Ye pana loke cuti paṭisandhīnaṃ antare eko antarābhavonāma atthi. Yattha uppanno satto dibbacakkhuko viya iddhimā viya ca khaṇena icchitaṃ ṭhānaṃ gantuṃ samattho. Ito cutā keci tattha uppajjitvā mātāpitu samāgamādīni āgamentā sattāhaṃvā atireka sattāhaṃvā tiṭṭhantīti laddhiṃ gaṇhanti. Tesaṃ taṃnisedhetuṃ tassānantaramevāti vuttaṃ. Savatthukaṃ pañcavokāre avatthukamevavā catuvokāre. Yathārahanti kusalabhūtassavā akusalabhūtassa vā saṅkhārassa arahānurūpaṃ. Avijjātaṇhānusayā kusalabhūtassa appahīnaṭṭhena akusalabhūtassa pana sahajātabhāvenāpi parivārabhūtā mūlabhūtāca hontīti attho. Pariyuṭṭhānāvatthaṃ apatvā kusalābyākatacittasantānenapi aviruddhabhāvena anurūpaṃ. Anubandhamānovā seti, anuanuvānirantaraṃ setīti anusayo. Anusayabhūtāya avijjāya parikkhittoti avijjānusayaparikkhitto. Taṇhānusayo mūlaṃ etassāti taṇhānusaya mūlako. Avijjānusaya mūlakena taṇhānusaya parikkhittenāti pana vutte suṭṭhutaraṃ yujjati. Avijjā hi taṇhāyapi mūlabhūtā hoti. Tāya paṭicchāditādīnave eva ārammaṇe taṇhāpavattisambhavato. Taṇhā ca pana sahakāri kāraṇa bhāvena taṃ taṃ saṅkhāraṃ niyojentī pavattatīti saṅkhārassa parivārabhūtā balavaāsanna sahāyabhūtā hotīti.
于此,应知不善业与俱生者、或业倾向与俱生者、或相倾向与俱生者、或忧悔与俱生者、或临死速行与俱生者、或无明与渴爱,因其法性与随眠相似,故有“随眠”施设之可能。再者,所谓随眠,于结生生起时,于善诸行亦为强力之助伴。因此,此处唯取随眠性即可,何须以“俱生”摄之?是故,注疏中亦以“渴爱未断无明”之语,用“未断”一词唯取随眠性。所谓“行”,即能生结生之业行,即思行。此亦为俱生之触等法聚所摄,因其于亲依止性中亦唯生结生故。或者,“行”指与临死速行识俱生之思行,此亦为俱生之触等法聚所摄。以此二者,于业等所缘中,皆以投入之行性而生结生。故注疏云:“渴爱未断无明,无明覆彼所缘之过患,于彼所缘名为渴爱。俱生行投入。”复次,根本复注云:“俱生行,即与临死速行识俱生之思。”亦言:“一切触等。”然总此句义:未被圣道所断之无明,于业等所缘覆盖过患,于后有唯于色等起渴爱。于彼二,名为心相续,如上所说之行将其投入彼中,令彼新识显现,即显示此义。
Etthaca akusalakamma sahajātānaṃvā kammanikanti nimittanikanti sahajātānaṃvā vippaṭisāra saha jātānaṃvā maraṇāsanna javana sahajātānaṃvā avijjātaṇhānaṃpi dhammato anusayasadisatāya anusaya vohārasambhavo veditabbo. Apica, anusayānāma paṭisandhijanane kusalasaṅkhārassapi balavasahāyabhūtā honti. Tasmā idha ekantānusayabhūtāeva pariyattāti kiṃsahajātānaṃ gahaṇenāti. Teneva aṭṭhakathāyaṃpi taṇhā avijjānaṃ appahīnattāti evaṃ appahīnasaddena ekantānusayāeva gahitāti. Saṅkhārenāti paṭisandhijanakakammasaṅkhātena cetanāsaṅkhārena. Taṃ sahajātaphassādidhammasamūhenapivā. Sopi hi upanissayabhāve na paṭisandhiṃ janetiyevāti. Athavā, saṅkhārenāti maraṇasanna javanaviññāṇa sahajātena cetanāsaṅkhārena. Taṃ sahajāta phassādidhammasamūhenapivā. Tadubhayaṃpi hi kammādivisaye khipanaka saṅkhārabhāvena paṭisandhiṃ janetīti. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ taṇhā avijjānaṃ appahīnattā avijjāya paṭicchāditādīnave tasmiṃ visaye taṇhā nāmeti. Sahajātasaṅkhārā khipantīti vuttaṃ. Mūlaṭīkāyañca sahajātasaṅkhārāti cutiāsannajavanaviññāṇasahajātā cetanā. Sabbepivā phassādayoti vuttaṃ. Sakalena pana vacanena aggamaggena appahīnā avijjākammādivisayevā bhavantarevā ādīnavaṃ paṭicchādeti, tathā rūpāyeva taṇhā tadubhayasmiṃ cittasantānaṃ nāmeti. Yathāvuttasaṅkhārā taṃ tattha khipanti. Tasmiṃ abhinava viññāṇapātubhāvaṃ sādhentīti dassetīti.
“为相应法所摄持”,即被触等相应法围绕而执持。“俱生”,指名色诸法。“以住立性”,即以依止性。“为前导”,即以主导性。以此二语,显示“了知”此界具有极大威德。犹如世间若有一大威德之人殊胜现起,为其眷属之俱生者及供其受用之楼阁庄严树等,亦与之俱生。当如是观“后有结生之理”,即于一有灭时,与其无间,以后有结生之理。“正生起即住立,非前有生起未灭而以住立性去往后有住立”,此为其意趣所在。何以故?已生之法,于自性时刹那尚不能至异处或至异刹那,何况死时至后有?所谓“诸比丘,此生死轮回无始……无明盖、渴爱结之众生驰骋流转”,此亦是方便说。因于谁之相续中,缘于无明、渴爱、行而于后有结生显现,他们先已于其相续中转起,即依他们因果连结,而说其于后有中驰骋流转。由此,该结生无前有存续之因亦不生起之理,即得成立。“回声、灯顶等”于此为譬喻。
Sampayuttehipariggayhamānanti phassādīhi sampayuttadhammehi parivāretvā gayhamānaṃ. Sahajātānanti nāmarūpadhammānaṃ. Adhiṭṭhāna bhāvenāti nissayabhāvena. Pubbaṅgamabhūtanti padhānabhūtaṃ. Pada dvayena vijānanadhātuyā ativiya mahānubhāvabhāvaṃ dasseti. Yathā hi loke ekasmiṃ mahānubhāve purisavisese jāyamāne parivārabhūtā sahajātajanāca tassa upabhoga paribhogabhūtā pāsādakapparukkhādayova tena saha jāyanti. Evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Bhavantarapaṭisandhānavasenāti ekasmiṃbhave niruddhe tena saha nirantaraṃ katvā bhavantarassa paṭisandahana vasena. Uppajjamānameva patiṭṭhāti na purimabhave uppajjitvā anirujjhitvā ṭhitibhāvena gantvā bhavantare patiṭṭhātīti adhippāyo. Na hi uppannuppannā dhammā pakatikālepi desantaraṃvā khaṇantaraṃvāsaṅkantā nāma atthi. Kuto maraṇakāle bhavantaraṃ. Yañca anamataggo yaṃ bhikkhave saṃsāro. Pubbakoṭi napaññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsaratanti vuttaṃ, taṃpi pariyāyena vuttaṃ. Yesañhi avijjā taṇhāsaṅkhārānaṃ vasena bhavantare paṭisandhi pātubhavati. Teca pubbe yassa santāne pavattanti, so tesaṃ hetuphalasambandhena bhavantaraṃ sandhāvati saṃsaratīti vuccatīti. Tatoyevaca tassā paṭisandhiyā purimabhavapari yāpannehi hetūhi vinā anuppajjanaṃpi siddhaṃ hotīti. Paṭighosa padīpamuddhādīni cettha nidassanānīti.
“于此”即死生之处。“迟缓转起”:因业力弱及所依处弱而转起迟缓。因此,“取现在所缘者得此”为结合。“正住立时”即正停留时。“结生与有分亦尔”即结生与数个有分亦然。“如是作”即以此原因。虽然注疏中说“所谓趣相,即于当生之处现起一色”,在一切趣相的事例中,也显示孕妇之相、色处仅为意门所取、唯是现在;但亦有这样的意趣:从六欲天来到自己近前的天车等作为趣相,依照死去的法信优婆塞、度沙伽摩尼王、无畏王等事例,它亦如业相一般,有六种、为六门所取、可能是现在或过去,因此以彼业相无差别地在欲界结生……可得。所谓“如是死没者:天色唯依天神威力以眼见,天车声或音乐声或语声唯以耳闻,天香唯以鼻嗅;从地狱升起的火网烧身而死的提婆达多、难夜叉、难摩那瓦等被轮刀触击,以及密提温达等,触亦有可能;味、法亦应随理配合”。《谛要略》亦说:
Etthāti maraṇuppattiṭṭhāne. Mandappavattānīti kammadubbalabhāvena vatthudubbalabhāvenaca mandaṃ hutvā pavattāni. Tasmā paccuppannā lambaṇakā labbhatīti sambandho. Dharantesvevāti tiṭṭhantesu eva. Paṭisandhi bhavaṅgānaṃpīti paṭisandhiyāpi katipayabhavaṅgānaṃpi. Iti katvāti iminā kāraṇena. Kāmañcettha aṭṭhakathāyaṃ gatinimittaṃnāma nibbattanakaokāse eko vaṇṇo upaṭṭhātīti vatvā sabbesu gatinimittavāresu gabhinimittaṃ vaṇṇāyatanameva manodvāra gahitameva paccuppannamevaca dassitaṃ. Tathāpi chadevalokato attano santikaṃ āgate dibbaratheyeva gatinimittaṃ katvā cavantānaṃ dhammikaupāsaka duṭṭhagāmaṇi abhayarājādīnaṃ vasena taṃpi kammanimittaṃviya chabbidhaṃpi chadvāragahitaṃpi paccuppannamatītaṃpi sambhavatīti adhippāyena taṃkammanimittena nibbisesaṃ katvā kāmāvacarapaṭisandhiyā.La. Upalabbhatīti vuttaṃ. Tathā cavantā hi dibbavaṇṇopi devatānaṃ ānubhāvena cakkhunā diṭṭhoyeva hoti. Dibbo rathasaddovā tūriyasaddovā vacanasaddovā sotena sutoyeva. Dibbagandhopi ghānena ghāyitoyeva. Nirayato uggatena aggijālena dayhamānakāyena cavantānaṃ devadatta nandayakkha nandamāṇa vakādīnaṃ khuracakke āsajjamānānaṃ mittavindakādīnañca vasena phoṭṭhabbaṃpi sambhavatiyeva. Rasadhammāpi yathā sambhavaṃ yojetabbāti. Vuttañca saccasaṅkhepe –
五门可有结合,于二所缘则无业。
Pañcadvāre siyā sandhi, vinā kammaṃ dvigocareti.
《大复注》中亦说此义:然而,当在最后速行路之前分阶段,已现前的趣相成为最后速行的所缘时,彼亦可为过去。但注疏中依相续住立之理,说其为现在。又色所缘及意门所取,多分依此而说,应当了知。否则,如果说“业相也是现在所缘,仅依五门注疏所示”,那么,彼意门所取的现在所缘,究竟是五所缘还是法所缘?应说“不可能”。然而不可如是说。何以故?在“观眼无常、苦、无我”等教示中,所说的六所缘之前生缘,亦应可作为意门临死速行的所缘。由此,彼相续的结生亦有可能。
Mahāṭīkāyaṃpi ayamattho vuttoyeva. Yadā pana antima javanavīthito pubbabhāge yathopaṭṭhitaṃ gatinimittaṃ antimajavanassa ārammaṇaṃ hoti. Tadā taṃ atītaṃpi hotiyevāti. Aṭṭhakathāyaṃ pana santativasena tassa paccuppannatāva vuttā. Tathā vaṇṇārammaṇabhāvo manodvārena gahitabhāvoca yebhuyyena vuttoti veditabbo. Itarathā kammanimittaṃpi paccuppannabhūtaṃ pañcadvāreeva aṭṭhakathāyaṃ dassitanti taṃpi manodvāragahitaṃ paccuppannabhūtaṃ pañcārammaṇaṃvā dhammārammaṇaṃvā nasambhavatīti vattabbaṃ siyā. Naca sakkā tathā vattuṃ. Kasmā, cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato vipassantītiādinā paṭṭhāne vuttassa chaḷārammaṇa bhūtassa purejātapaccayassa manodvārika maraṇāsanna javanānampi icchitabbattā. Tatoyevaca tadanubandhāya paṭisandhiyāpi sambhava toti.
[168] 应阐明者
[168] Vibhāvaniyaṃ pana
因此,未加分别而说“于现前所缘来至时,意门依趣相,五门依业相”,此说并非妥当。
Tathā avicāretvā yaṃvuttaṃ ‘‘paccuppannārammaṇesu āpātamāgatesu manodvāre gatinimittavasena pañcadvāre kammanimittavasenā’’ti. Taṃ na sundaraṃ.
以及在此处(所说的)
[169] Yañca tattha
又说:“六门所取”指业相为六门所取,趣相为第六门所取,应随其所宜来理解。此说也不合理。
‘‘Chadvāragahitanti kammanimittaṃ chadvāragahitaṃ gatinimittaṃ chaṭṭhadvāragahitanti yathāsambhavaṃ yojetabba’’nti vuttaṃ. Taṃpi na yujjati.
若如此,则趣相也会像业一样被长老分开来说。而且,依所说之理,五门所取并非不可能。
Evañhi sati kammaṃ viya gatinimittaṃpi therena bhinditvā vuttaṃ siyā. Naca taṃ vuttanayena pañcadvāragahitaṃ na sambhavatīti.
而且,在那里,
[170] Yañca tattha
在注释书、根本复注等中,多依多数之见,未加审察其余文句便说:“然而,诸阿阇梨不认可他们之说,因为注释书中说‘趣相现于意门’,且未显示五门结生中的彼所缘;又在根本复注等中决定说‘由业力所呈现的色处,犹如梦者所见、天眼所见一般,唯于意门成为境’,故不认可他们之说。”对此,那些不认可的人,除了未加审察之外,别无其他理由。
Aṭṭhakathāyaṃ mūla ṭīkādīsuca yebhuyyavasena vuttaṃ sāvasesapāṭhaṃ avicāretvā ‘‘aṭṭhakathāyaṃ pana gatinimittaṃ manodvāre āpātamāgacchatīti vuttattā tadārammaṇāyaca pañcadvārikapaṭisandhiyā adassitattā mūlaṭīkādīsuca kamma balena upaṭṭhāpitaṃ vaṇṇāyatanaṃ supinaṃ passantassaviya dibba cakkhussa viyaca manodvāreyeva gocarabhāvaṃ gacchatīti niyametvā vuttattā tesaṃ vacanaṃ nasampaṭicchanti ācariyā’’ti vuttaṃ. Tatthapi asampaṭicchantānaṃ aññaṃ kāraṇaṃ natthi aññatra avicāraṇāyāti.
于“现在与过去”中:若有人于五门心路速行结束时死亡,其结生及两个有分的所缘为现在所缘;若于彼所缘结束时死亡,则唯有结生为现在所缘。若有人于意门心路现在所缘速行结束时死亡,其结生及六个有分的所缘为现在所缘;若于彼所缘结束时死亡,则结生及四个有分的所缘为现在所缘。此处,当所缘寿命较长且强有力,而所依处羸弱时,即便欲界有情,也会出现速行结束的心路,应如此了知。然而,注释书中唯就彼所缘结束的情形而作结合,故说意门中结生之后有四个有分,五门中惟有结生为现在所缘。但此处因说“彼所缘结束或纯粹速行路结束”,故应知速行结束的情形也被结合进来了。
Paccuppannamatītanti ettha yassa javanāvasānāya pañcadvārikavīthiyā cavanaṃ hoti. Tassa paṭisandhiyā dvinnañca bhavaṅgānaṃ paccuppannā rammaṇatā upalabbhati. Yassa tadārammaṇāvasānāya, tassa paṭisandhiyā eva. Yassa pana javanāvasānāya paccuppannārammaṇāya manodvārikavīthiyā cavanaṃ hoti, tassa paṭisandhiyā channañca bhavaṅgānaṃ. Yassa pana tadāraṇāvasānāya, tassa paṭisandhiyā catunnañca bhavaṅgānanti. Etthaca ārammaṇe bahutarāyuke balavantepi vatthudubbalabhāve sati kāmasattānaṃpi javanāvasānā vīthi hotiyevāti daṭṭhabbaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana tadārammaṇāvasānāya eva yojitattā manodvāre paṭisandhito paraṃ catunnaṃ bhavaṅgānaṃ pañcadvāre paṭisandhiyāeva paccuppannārammaṇatā vuttā. Tadārammaṇa pariyosānāyavā suddhāyavā javanavīthiyāti vuttattā pana idha javanāvasānāpi yojitāti veditabbā.
然而,在《Vibhāvani》中,
[171] Vibhāvaniyaṃ pana
如此未经审察便说:“于意门,结生及四有分得现在所缘性;于五门,唯结生得现在所缘性”等,此说不合理。
Evaṃ avicāretvā yaṃ vuttaṃ ‘‘manodvāre tāva paṭisandhiyā catunnaṃ bhavaṅgānañca pañcadvāre paṭisandhiyāeva paccuppannārammaṇatā labbhatī’’tiādi. Taṃ anupapannaṃ.
在此,所谓“业相”,即指唯能引生结生的业本身之缘——或为其所缘,或为其助缘。而五门之业并非引生结生之业,因此彼时结生业早已在前分依意门成就。其之所缘或助缘,必定称为“业相”。至于五门中最后速行的所缘,则因与先前已灭之所缘依处无别,或与彼相似,故亦得“业相”之名。正如根本复注所说:“于五门现前而来的现在业相,当知是在近所作业的所缘相续中生起者,及与彼相似者。”其中,“于相续中生起”指先前以此成就业的那类布施物、塔庙等,或以之成就业的导师等现前存在;“与彼相似”则指与它们相似之物现前存在。而相似之物确实能成为业获得机会的因缘。譬如:有人因微小恶业生于地狱火焰附近,此时恰似先前修福时所得之相,或闻地狱火焰之声,或见其色,便忆念己福,命终生于天界,犹如那些火焰一般。
Etthaca yasmā paṭisandhijanakasseva kammassa ārammaṇaṃvā upakaraṇaṃvā kammanimittanti adhippetaṃ. Pañcadvārikakammañca paṭisandhijanakameva na hoti. Tasmā tadā paṭisandhijanakaṃ kammaṃ purimabhāgeeva manodvāravasena siddhaṃ hoti. Tassaca ārammaṇabhūtameva upakaraṇabhūtamevavā ekantena kammanimittaṃnāma hoti. Yaṃ pana pañcadvārikassa antimajavanassa ārammaṇaṃ hoti. Taṃ purimena niruddhena ārammaṇena vatthuto abhinnattāvā tassadisattāvā kammanimittanteva vuccatīti. Tathā hi vuttaṃ mūlaṭīkāyaṃ pañcadvāre āpātaṃ āgacchantaṃ paccuppannaṃ kammanimittaṃ āsannakatakammārammaṇa santatiyaṃ uppannaṃ taṃsadisañca daṭṭhabbanti. Tattha yesu deyyadhammavatthūsu cetiyādīsuvā yehi satthādīhivā pubbe kammaṃ siddhaṃ. Tesaṃ paccakkhe dharamānataṃ sandhāya santatiyaṃ uppannanti vuttaṃ. Tehi sadi savatthūnaṃ dharamānataṃ sandhāya taṃsadisañcāti vuttaṃ. Sadisavatthūnipi hi kammassa laddhokāsakāraṇāni hontiyeva. Yathā taṃ ito parittakena pāpakammena niraye ussadasāmante nibbattānaṃ pubbe puññakaraṇakāle laddhanimittasadisaṃ nirayaggijālānaṃ saddaṃ sutvāvā vaṇṇaṃ disvāvā puññaṃ saritvā cavitvā sagge nibbattānaṃ aggijālāni viyāti.
然而,《Vibhāvani》中,
[172] Vibhāvaniyaṃ pana
未加审察根本复注的文句,见到“与彼相似”之处缺了“ca”字的文句后,便说:“由于与意门速行的所缘相同,因此落入其同一相续、为临死速行所取的现在色等,也被说为业相。”此说实不合理。
Mūlaṭīkāpāṭhaṃ avicāretvā taṃsadisañcātiettha naṭṭhacakāraṃ pāṭhaṃ disvā ‘‘manodvārika javanānaṃ ārammaṇabhūtena saha samānattā tadekasantatipatitaṃ cutiāsannajavanagahi taṃpi paccuppannaṃ vaṇṇādikaṃ kammanimitta bhāvena vutta’’nti vuttaṃ. Taṃ anupapannameva.
此外,在注疏中说:在他处,临终时亲属们说:‘亲爱的,为了你,正在举行供佛仪式,请让心生起净信吧。’之后,以花鬘、幢幡等为色所缘,以闻法、乐供等为声所缘,以烟、香、气味等为香所缘,说‘请先享用这个,这是为了你而应供养的供品’;以蜜、糖块等为味所缘,说‘请先品尝这个,这是为了你而应供养的供品’;以中国布、柔软布等为触所缘,如此将五门所缘呈现在临终者面前。其中,关于色、声、香所缘,在复注中说‘是在相续中已生起的’;关于味、触所缘,则说‘是与彼相似的’。因为那些先尝过、触过的是不同的,后来给予的又是不同的。在此,应如此理解:先以五门领受这些被呈献的色所缘等,尚未死亡,之后又再以纯粹意门领受‘现在还有这样的吗’,对于临终者,这些被意门领受的、成为现在所缘的,即成为业相。对于第一和第三无色界结生,说‘是施设性的’;对于第二和第四无色界结生,说‘是广大性的’,各随其宜。在无色界中,生于上地之无色者,其下地禅那止息,且他们不再积聚那些禅那,故说‘除去下地无色界’。对于那些落入放逸分、舍弃禅那,且由此未断
Apica, aṭṭhakathāyaṃ aparassa maraṇasamaye ñātakā ayaṃ tāta tavatthāya buddhapūjā karīyati. Cittaṃ pasādehīti vatvā pupphadāmadhajapaṭākādivasena rūpārammaṇaṃvā dhammasavanatūriyapūjādi vasena saddārammaṇaṃvā dhūmavāsagandhādivasena gandhārammaṇaṃvā idaṃ tāva sāyassu, tavatthāya dātabbaṃ deyyadhammanti vatvā madhuphāṇi tādivasena rasārammaṇaṃvā idaṃ tāva phusassu, tavatthāya dātabbaṃ deyyadhammanti vatvā cīnapaṭa somārapaṭādivasena phoṭṭhabbā rammaṇaṃvā pañcadvāre upasaṃharantīti vuttaṃ. Tattha rūpasaddagandhārammaṇāni sandhāya ṭīkāyaṃ santatiyaṃ uppannanti vuttaṃ. Rasaphoṭṭhabbā rammaṇāni sandhāya taṃsadisañcāti vuttaṃ. Tāni hi pathamaṃ sāyita phusitāni aññāni honti. Pacchā dinnāni aññānīti etthaca evaṃ upasaṃhaṭāni rūpārammaṇādīni pathamaṃ pañcadvārena gahetvā acavitvā pacchā puna atthi dāni evarūpānīti suddhena manodvārena gahetvā cavantānaṃ tāni manodvāragahitāni paccuppannabhūtāni kammanimittāni hontīti veditabbānīti. Pathamatatīyāruppa paṭisandhīnaṃ paññatti bhūtaṃ dutīyacatutthāruppapaṭisandhīnaṃ mahaggatabhūtanti vuttaṃ yathārahanti. Āruppesu uparibhūminibbattānaṃ arūpīnaṃ heṭṭhimajjhānāni paṭipassambhanti. Na ca te tāni puna āyūhantīti vuttaṃ heṭṭhimāruppa vajjitāti. Pamādapakkhe patitvā vissaṭṭhajjhānānaṃ tatoyevaca appahīnehi orambhāviya saṃyojanehi heṭṭhabhāgaṃ ākaḍḍhita mānasānaṃ kāmabhave uppajjamānānaṃ tesaṃ thapetvā tihetu kukkaṭṭhabhūtaṃ upacārajjhānacetanaṃ aññaṃ dubbalakammaṃ okāsaṃ nalabhatīti vuttaṃ tathā kāmatihetukāti. Tathā hi aṅguttaraṭṭha kathāyaṃ-na hi tassa upacārajjhānato balavataraṃnāma kammaṃ atthīti vuttaṃ. Ṭīkāyañca na hi tassa.La. Atthīti iminā tato cavantānaṃ upacārajjhānameva paṭisandhijanakaṃ kammanti dīpetīti vuttanti. Rūpāvacarapaṭisandhi pana tesaṃ natthiyeva. Evañca katvā yamakearūpadhātuyā cutassa arūpadhātuṃ upapajjantassātivā arūpa dhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassātivā vuttaṃ. Na pana vuttaṃ arūpadhātuyā cutassa rūpadhātuṃ upapajjantassāti. Rūpa lokato cavantānaṃ pana aññaṃ dubbalakammaṃ okāsaṃ nalabhatīti navattabbaṃ. Evaṃsantepi suṭṭhu vikkhambhitanīvaraṇānaṃ tesaṃ appanā pattajjhānavisesena suparibhāvitacittasantānattā jaccandhādivipatti janakaṃ dvihetukomakakammaṃpi okāsaṃ na labhati. Kuto apāyagāmikammanti vuttaṃ ahetuka rahitā siyunti.
然而,在《破晓论》中。
[173] Vibhāvaniyaṃ pana
有言:‘唯由近行禅之力,可得二因与三因之结生。’此说当加审察。
‘‘Upacārajjhānā nubhāveneva duhetuka tihetuka paṭisandhiyo siyu’’nti vuttaṃ. Taṃ vicāretabbaṃ.
若此说是就给予结生而言,则二因结生不应理。因为对于已善加镇伏五盖者,在安止路中现起的近行禅,不可能有所谓的三因劣弱者。若此说是就支持其他业而言,则即使自身为较强之业,倘若不给予结生,亦无理由去支持劣弱之其他业。然而,色界梵天除了近行禅,的确还会生起身、语、意等其他善业,这些善业中,有些是三因劣弱的,有些是二因殊胜的。但由于粗重的五盖已被善加镇伏,那些能导致有缺陷之结生的二因劣弱业,便不会在他们中生起;属于另一种说法的此类业,也得不到机会。而且,他们的欲求或喜爱确实会在种种所缘上生起,由此种种业便获得成熟的机会,他们也因此可能通过眼门、耳门等方式死亡。因此,此处不应以近行禅为理由,应依前述之理来陈述其理由,当如此看待。从欲因死后,可有全部二十种结生;从其余二因、无因死后,仅在欲界诸有中可有十种结生,此即连属。如此,在结生刹那,已显示了与境之转起俱行的离路心转起方式之后,现在为显示在转起时及在相续诸有中的情形,而说‘如是’等。‘结生灭尽之后’:即结生的灭尽、坏灭。
Yadi hi taṃ paṭisandhidānaṃ sandhāya vuttaṃ siyā. Duhetukapaṭi sandhi na yujjati. Na hi suṭṭhu vikkhambhitanīvaraṇānaṃ appanāvīthiyaṃ pavattaṃ upacārajjhānaṃ tihetukomakaṃnāma sambhavatīti. Atha kammantarassa upatthambhanaṃ sandhāya vuttaṃ siyā. Sayaṃ balavatarassapi sato paṭisandhiṃ adatvā dubbalassa kammantarassa upatthambhane kāraṇaṃ natthīti. Yasmā pana rūpabrahmānaṃ upacārajjhānato aññānipi kāyavacīmanokammakusalāni uppajjantiyeva tāniyevaca kānici tihetukomakānipi kānici dvihetukukkaṭṭhānipi bhavanti. Oḷārikānaṃ pana nīvaraṇānaṃ suṭṭhu vikkhambhitattā savipattikapaṭi sandhijanakāni dvihetukomakāni tesaṃ nuppajjanti. Aparapariyāya bhūtānica tādisāni tesaṃ okāsaṃ nalabbhanti. Nānārammaṇesuca nesaṃ chandovā nikantivā pavattatiyeva. Yena nānākammānipi vipaccituṃ okāsaṃ labhanti. Yenaca te cakkhu sotadvārehipi tato cavanti. Tasmā ettha upacārajjhānena kāraṇaṃ avatvā vuttanayeneva taṃkāraṇaṃ vattuṃ yuttanti daṭṭhabbaṃ. Kāmatihetumhā cutiyā paraṃ sabbā vīsati paṭisandhiyo siyuṃ. Itarā duhetukāhetukacutito paraṃ kāmesveva bhavesu dasapaṭisandhiyo siyunti yojanā. Evaṃ paṭisandhikkhaṇe visayappavattiyā saha vīthimuttacittānaṃ pavattākāraṃ dassetvā idāni pavattikāle paraṃparabhavesuca dassetuṃ iccevantiādimāha. Paṭisandhinirodhānantaratoti paṭisandhiyā nirodhassa bhaṅgassa anantarakālato. Tamevacittanti tassadise tabbohāro daṭṭhabbo. Yathā tāniyeva osadhānīti. Yāva cuticittuppādāti ettha cutiggahaṇena tadāsanna vīthicittānampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Asati vīthicittuppādeti antarantarā vīthicittānaṃ uppattiyā asati. Bhavassaaṅgabhāvenāti upapattibhavassa aviccheda kāraṇabhāvena. Tasmiṃti avattamāne pacchājātapaccayarahitānaṃ rūpadhammānaṃ vassodaka rahitānaṃ taruṇasassānaṃ viya milāta bhāvapattiyā upapattibhavo occhijjatīti. Cuticittaṃ hutvā nirujjhati tameva cittanti sambandho. Yathākkamaṃ eva parivattantā pavattantīti yāva parinibbānacutiyā yathākkamaṃ parivattantā pavattantieva. Na pana parasamaye viya kadāci katthaci nivattiṃ pāpuṇantīti attho.
而在《破晓论》中:
[174] Vibhāvaniyaṃ pana
所谓“直至轮回根本断灭”,轮回根本的断灭即指阿拉汉道。此后,乃至蕴般涅槃为止,也依然转起。
‘‘Yāva vaṭṭa mūla samucchedā’’ti vuttaṃ, vaṭṭamūlasamucchedo vuccati arahattamaggo. Tato paraṃpi yāvakhandhaparinibbānā pavattantiyeva.
“此处”(Iha):即于此生之中。“意成”(Iccayan):即“如是此”(iti ayaṃ),“iti”一词为“等”义。正如于此生中,结生、有分、转向等路心与死心——这一心相续流如此转起;同样,在他生中,这一心相续流亦以结生、有分等而轮转,于流转中持续转起,这便是其含义。现在,为那些以观智、道果、涅槃为目的而将心与心所的差别转起作纲要安立者,为显示其义而说偈颂。其中,“以观智(paṭisaṅkhāya)”:即以称为观智的智慧反复了知。“此(etaṃ)”:即如前所述的心与心所的差别转起方式。“不坚固(adhuvaṃ)”:即无常。“证得后(adhigantvā)”:即以称为证得的四道智获得后、作证后。“句(padaṃ)”:即有余涅槃。“觉者(budhā)”:即诸智者。因为这些觉者很好地将微细的随眠也无有剩余地,与残余的烦恼一并断除,如所说的那般,于诸心、心所中随眠的、称为渴爱之润泽的系缚已被他们断除,故称“善断润泽系缚者(susamucchinna-sineha-bandhanā)”。“寂静”
},
{
Ihāti imasmiṃ bhave. Iccayanti iti ayaṃ. Itisaddo ādiattho. Yathā iha paṭisandhica bhavaṅgañca āvajjanādi vīthiyoca cuticāti ayaṃ cittasantati pavattati. Tathā puna bhavantarepi sandhibhavaṅgādikā ayaṃcittasantati parivattati parivattamānā pavattatīti attho. Idāni yassa vipassanā maggaphalanibbānassa atthāya cittacetasikānaṃ pabhedapavattisaṅgahā paṭṭhapiyanti. Tadatthaṃ dassento gāthamāha. Tattha paṭisaṅkhāyāti paṭisaṅkhāna saṅkhātena vipassanā ñāṇena punappunaṃ ñatvā. Etanti yathāvuttaṃ cittacetasikānaṃ pabhedapavattividhānaṃ. Adhuvanti aniccaṃ. Adhigantvāti adhigamasaṅkhātena catumaggaññāṇena patilabhitvā sacchikatvā. Padanti saupādisesaṃ nibbānaṃ. Budhāti paṇḍitā. Suṭṭhu anusaya mattaṃpi asesetvā sesakilesehi saddhiṃ ucchinnaṃ yathā vuttesu cittacetasikesu adhisayitaṃ taṇhāsineha saṅkhātaṃ bandhanaṃ etehīti susamucchinna sineha bandhanā. Samanti vūpasamanti vaṭṭadukkhasantāpā etasminti samo. Anupādisesanibbānaṃ. Essantīti gamissanti. Cirāyāti cirakālaṃ. Sundaraṃ adhigamāvahaṃ sīla dhutaṅgasaṅkhātaṃ vataṃ etesanti subbatā. Suparisuddhasīlasallekha vuttinoti attho. Cirāya subbatā budhā etaṃ adhuvaṃ paṭisaṅkhāya accutaṃ padaṃ adhigantvā susamucchinnasinehabandhanā samaṃ essantīti yojanā.