《业处摄胜义灯》
Kammaṭṭhāna saṅgaha paramatthadīpanī
170170. 如是,以八种分章显示了有缘分别的名色差别后,现在为明了知名色差别者的业处修习方法,而说“止与观……”等语。其连接为:从此缘摄章之后,我将依次宣说止与观两种修习的双重业处。其中,“止”是指令烦恼及寻等粗重法止息,故名为“止”;依此而生起的心一境性即是定。“观”是指以此殊胜而观照,故名为“观”,亦即无常随观等的修所成慧。因为瑜伽行者以此慧,超越世间凡夫所见的女男等相及常乐等相,殊胜地唯观无常等。应修习故,名为“修习”;或者说,以此令心相续修习,故称“修习”。以作用而言称为“业”;依止于此者,称为“处”。业之依处,故为“业处”。意思是,作为精进策励之瑜伽业的生起依处,即如遍相曼陀罗等,以及遍修习等。因为从初中后整体来看,这整个遍修习等的修行业处,作为其组成部分的瑜伽业之生起依处,亦是可能的。
170. Evaṃ aṭṭhahi paricchedehi sapaccayapabhedaṃ nāmarūpa vibhāgaṃ dassetvā idāni viditanāmarūpa vibhāgassa kammaṭṭhānavidhānaṃ dassento samathavipassanānantiādi māha. Ito paccaya saṅgahato paraṃ samathavipassanānaṃ bhāvanānaṃ duvidhaṃpi kammaṭṭhānaṃ yathākkamaṃ pavakkhāmīti yojanā. Tattha kilese aññepivā vitakkādayo oḷārikadhamme sametīti samatho. Tathā pavatto ekaggatāsaṅkhāto samādhi. Visesena passanti etāyāti vipassanā. Aniccānupassanādikā bhāvanāpaññā. Tāya hi yogino khandhesu lokiyamahājanena passitaṃ itthipurisādikaṃ niccasukhādikañca atikkamitvā visesena aniccādikameva passantīti. Bhāvetabbāti bhāvanā. Bhāventivā cittasantānaṃ etāhīti bhāvanā. Kiriyā kammaṃ. Tiṭṭhati etthāti ṭhānaṃ. Kammassa ṭhānanti kammaṭṭhānaṃ. Vīriyārabbhasaṅkhātassa yogakammassa pavattiṭṭhānanti attho. Kasiṇamaṇḍalādikaṃ kasiṇabhāvanādikañca. Ādimajjha pariyosānānañhi samudāyabhūkaṃ ekametaṃ pathavīkasiṇa bhāvanādikaṃ bhāvanākammaṃpi attano avayavabhūtassa yoga kammassa pavattiṭṭhānaṃ sambhavatīti.
而《振威》中则说:
Vibhāvaniyaṃ pana
又说:由于是次第增上的瑜伽业之近因,故成为业处的修习方法。这也确实是合理的。
Uttaruttara yogakammassa padaṭṭhānatāya kammaṭṭhānabhūtaṃ bhāvanāvidhiñcātipi vuttaṃ. Tampi yujjatiyeva.
或复,瑜伽业本身即是殊胜乐的依处,依此义而名为“处”,即业处。“于此”是指这两种业处。“于止摄中”是指于止业处之摄中。“十遍”即十遍曼陀罗与遍禅那。此两者,因为是名为瑜伽修习的止业所现起之处,故为止业处。“十不净”即十不净事与不净禅那。“十随念”即佛功德等十随念所缘,以及随念之念。其余诸项亦应如此配合了知。“行”即行持、习惯,意为现行,亦即多起现行之义。“贪之行”即贪行。有读作“贪行者”者,然注中无此读法,唯在指人时方可。余者同理。
Yogakammamevavā sukhavisesānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhenaṭhānanti kammaṭṭhānaṃ. Tatthāti tasmiṃ duvidhepi kammaṭṭhāne. Samathasaṅgaheti samatha kammaṭṭhānasaṅgahe. Dasakasiṇānīti dasakasiṇamaṇḍalāni kasiṇajjhānānica. Tadubhayānipi hi yogānuyogasaṅkhātassa samatha kammassa pavattiṭṭhānattā samathakammaṭṭhānānināma hontīti. Dasaasubhāti dasaasubhavatthūni asubhajjhānānica. Dasaanussati yoti buddhaguṇādīni dasaanussatiṭṭhānāni anussaraṇasati yoca. Sesānipi yathānurūpaṃ vattabbānīti. Caraṇaṃ cariyā. Samudācaraṇanti attho. Pavattibahulatāti vuttaṃ hoti. Rāgassa cariyā rāgacariyā. Rāgacaritāti pāṭho, so aṭṭhakathāyaṃ natthi, puggalaṭṭhāneeva so yuttoti. Esanayo sesesupi.
然而,凡是在《显扬论》中
[243] Yo pana vibhāvaniyaṃ
前文已述诸行的接触差别,但此处非所意指。
Cariyānaṃ saṃsaggabhedo vutto. So idha nādhippeto.
的确,所谓业处,并非对同一个混杂行相的人给予两种或三种。正因如此,注释书中才不重视这种区分。所有在安止之前生起的欲界修习,都称为遍作修习。而它又因接近安止或远离安止而分为两种。其中,接近安止的,由于靠近安止而住立、生起,故称为近行修习;另一种则仍称为遍作修习。如此,虽同是遍作修习,但为了彰显前后阶段的差别,在注释书中以两个名称来称呼,故说为‘遍作修习’等。三种修习——它们的差别将在后文说明。遍作相,即作为遍作修习之所缘的遍轮等相。它虽是同一所缘,但为了彰显前后阶段的差别,而分为遍作相与取相两种来解说。它们的差别也将在后文说明。以搩手、四指量的狭小量,或以打谷场等量的广大量所作成或未作成的,仅以大地平面本身为无余遍满之义,称为‘遍’,即地遍。因为‘遍’字是‘一切’的同义词,如说‘以整个赡部洲洲’。因此,无论取多大范围的地面为相,都必须以心无余遍满而取,而非只住于其一部分。所以这样说:‘仅以大地平面本身为无余遍满之义,称为遍,即地遍。’此理亦适用于其余诸遍。在此,对于颜色不显明的地,依单一平面而安立的形状施设,称为地遍。水遍、火遍也是如此。在触处,以心作形状而取的‘风轮’,称为风遍。具有蓝色的单一形状施设,称为青遍。黄遍、红遍、白遍也是如此。具有月、日、火焰光明,在某些地方可见的形状施设,称为光明遍。在窗孔、风口等可见的、具有虚空的形状施设,称为虚空遍。极度膨胀、成为肿胀状态者,称为膨胀。因其可厌,故称膨胀相。这是对如此状态的尸体的称呼。当它进入腐烂状态,舍弃原先的颜色而变成青黑色时,称为青瘀相。当它进一步腐烂,各处流脓时,称为脓烂相。在战场等处,被刀从中间斩断而放置的、肢体残缺不全的尸体,称为断坏相。被狗、豺狼等以种种方式啃食过的尸体,称为食残相。被狗、豺狼等撕成碎片、拖散丢弃各处,肢体零落的尸体,称为散乱相。被刀砍杀肢体,切成碎片,丢弃各处的尸体,称为砍杀散乱相。流血的尸体,称为血涂相。充满蛆虫的尸体,称为虫聚相。完整的骨架或单根的骨头,称为骨相。一次又一次、无间断地随念,即是‘随念’。对佛功德的随念,是佛随念。此理亦适用于其余随念。其中,阿罗汉等功德,称为佛功德。善说等功德,称为法功德。善行道等功德,称为僧功德。自己戒行的无缺等功德,称为戒功德。自己布施的远离悭垢等功德,称为舍功德。能将自己安立于天位、帝释位或梵天位的、自己的信等功德,称为天功德。依奉行义务、或受持头陀支、或证入禅定、或修习观,于自己相续中长久镇伏的贪欲等的止息,以及自己所证得的涅槃,称为寂止随念。属于同一生的自己蕴相续的坏灭,称为死。发、毛等种种身聚的集合体,此身称为身。于自身中无间断生起的出息入息,称为入出息。‘慈’,即柔软、润泽。对所缘生起,将其利益安乐无分别地摄受,这是其含义。或者,这是朋友的状态,或存在于朋友之中,故为‘慈’。从意义上说,即是朝向其他众生行持利益的无嗔。舍弃对其他众生行持利益、随喜利益、除去不益这三种行相,而依‘众生是业的所有者’的增上,从生起与合理性的角度观察,这是‘舍’。如此生起的,即是中舍性。于无量的众生中存在,故为‘无量’。并非只应对这些众生修习,而不对其他众生修习,如此,这些法的所缘范围并无界限。即便如此,初学者最初应于一人获得修习之心、获得熟练与殊胜后,再渐次扩展为二人、三人等,并应作界限破除、有相遍满、无相遍满、方向遍满等。至于《分别论》中所说‘以慈俱行之心遍满一方而住’等,以及《无碍解道》中所说‘愿一切众生无怨’等慈的修习方法,应知那是为已得慈心禅定自在者而说的。这些法特别成为嗔恚一方烦恼的正对治,因此,具足此法者,由于恒常心性柔和,与梵天相似,故称为梵天。他们的住,即是梵住。或者,是殊胜者的住,或殊胜的住,故为梵住。在食物方面,对依段食、触食、意思食、识食四种而吞下的食物,生起厌恶想,即:通过观察因食物而将遭受的苦法之过患,而对其自性厌恶的观察;以及通过观察住处、贮藏、未熟、已熟、果报、流出的观察,而舍弃对食物的爱欲之想,称为厌恶想。四界分别,即对身中的地等四大,依各自的特相等,一一分别而观察。因为依此而分别、决断、了知四界,故称为四界分别。由‘应修习不净想以断除贪欲’之说,十种不净等,被说为适合贪行者。其中,以贪而行者,为贪行者。他虽有时也以嗔而行,有时以痴而行,有时也以信等其中之一而行,但他的贪是增盛的。因此,以增盛的贪,他被称为贪行者。此理亦适用于其余。由‘应修习慈以断除嗔恚’之说,依次第,三种梵住是嗔恚、害、不乐的出离;又因清净的颜色遍不具有嗔的所缘事,故四种无量等,被说为适合嗔行者。在此,这只是对初学者的行相区分。舍对初学者是不可能的,因为将说‘舍为第五禅’。因此,对于前三种适合的人,随顺于它们的舍也是适合的,故说为四种无量,应如此理解。否则,由‘舍心解脱是贪的出离’之说,舍应被说为适合贪行者了。青等四遍,这是针对可爱形态的青等而说的。若为不可爱形态,则它们只适合贪行者。由‘应修习入出息念以断除寻思’之说,入出息被说为适合寻行者。痴行者本性多放逸、心散乱。而入出息无间断地生起,仿佛能令其生起正念,因此,入出息可能被说为适合痴行者。
Nahi kammaṭṭhānānaṃnāma saṃsaggacaritassapi ekassa dve tīṇi dātabbāni hotīti. Teneva hi so bhedo aṭṭhakathāyaṃ nagarukatoti. Sabbāpi appanāya pubbabhāgapavattā kāmāvacara bhāvanā parikammabhāvanānāma. Sā pana appanāya āsanne dūreti duvidhā hoti. Tattha yā āsanne, sā appanaṃ upecca samīpe ṭhatvā pavattattā upacārabhāvanāti vuccati. Itarā pana parikamma bhāvanāevanāma. Iti parikammabhāvanāpi samānā pubbāparavisesa pākaṭabhāvatthaṃ aṭṭhakathāsu dvīhi nāmehi gahitāti vuttaṃ parikammabhāvanā.La. Tissobhāvanāti tāsaṃ pana viseso parato āgamissati. Parikammanimittanti parikammabhāvanāya ārammaṇabhūtaṃ kasiṇamaṇḍalādinimittaṃ. Tañca tassā ārammaṇa bhāvena ekaṃpi samānaṃ pubbāparavisesapākaṭabhāvatthaṃ parikammanimittaṃ uggahanimittanti dvidhā bhinditvā vuttaṃ. Tesaṃpi viseso āgamissati. Vidatthicaturaṅgulasaṅkhātena parittapamāṇenavā khala maṇḍalādisaṅkhātena mahantapamāṇenavā kataṃ akataṃvā pathavī maṇḍalatalameva asesapharitabbaṭṭhena kasiṇanti pathavīkasiṇaṃ. Sakalasaddapariyāyo hi kasiṇasaddo. Yathā kasiṇena jambudīpassāti. Tasmā yattake pathavītale nimittaṃ gaṇhāti, tattakaṃ cittena asesaṃ pharitvā eva gahetabbaṃ hoti. Na pana tassa ekadese ṭhatvāti, tena vuttaṃ pathavīmaṇḍalatalameva asesapharitabbaṭṭhena kasiṇanti pathavīkasiṇanti. Esanayo sesakasiṇesupīti. Etthaca, avibhūtavaṇṇāya pathaviyā eka talabhāvenasanniviṭṭhāsaṇṭhānapaññattiidhapathavīkasiṇaṃnāma . Tathā āpokasiṇaṃ tejokasiṇañca. Phuṭṭhaṭṭhāne cittena saṇṭhānaṃ katvā gahitā vāyuvaṭṭi vāyokasiṇaṃnāma. Nīlavaṇṇavisiṭṭhāekā saṇṭhānapaññatti nīlakasiṇaṃnāma. Tathā pītalohito dātakasiṇānipi. Candasūriyaaggobhāsavisiṭṭhā katthaci dissamānā saṇṭhānapaññatti ālokakasiṇaṃnāma. Tittichiddavāta pānachiddādīsu dissamānā ākāsavisiṭṭhā saṇṭhānapaññatti ākāsakasiṇaṃnāmāti. Ativiya dhumātaṃ sunabhāvaṃ gatanti uddhumātaṃ. Tadeva kucchitattā uddhumātakaṃ. Tathābhūtassa chavasarīrassetaṃ nāmaṃ. Tadeva pūtibhāvaṃ gatakāle purimavaṇṇaṃ vijahitvā puna nīlabhāvaṃ pattaṃ vinīlakaṃ. Tadeva puna paccitvā tato tato visandamānapubbayuttaṃ vipubbakaṃ. Yuddhabhūmiyādīsu satthena majjhe chinditvā thapitaṃ virūpachinnasarīraṃ vicchinnakaṃnāma. Soṇa siṅgālādīhi vividhākārena khāyitapadesayuttaṃ sarīraṃ vikkhāyitakaṃnāma. Soṇasiṅgālādīhi eva khaṇḍākhaṇḍikaṃ katvā apakaḍḍhitvā tato tato khittaaṅgapaccaṅgayuttaṃ sarīraṃ vittakkhikaṃ nāma. Aṅgapaccaṅgesu satthena hanitvā khaṇḍākhaṇḍikaṃ katvā tato tato khittaaṅgapaccaṅgayuttaṃ sarīraṃ hatavikkhittakaṃnāma. Paggharita lohitasarīraṃ lohitakaṃ nāma. Puḷuvaparipūraṃ sarīraṃ puḷuvakaṃ. Sakalo aṭṭhisaṅghāṭovā ekamekaṃvā aṭṭhi aṭṭhikaṃ nāma. Punappunaṃ nirantaraṃ saraṇaṃ anussati. Buddhaguṇassa anussati buddhānussati. Esa nayo sesāsupīti. Tattha arahatādiguṇo buddhaguṇonāma. Svakkhātatādiguṇo dhammaguṇonāma. Suppaṭipannatādiguṇo saṅghaguṇo nāma. Attano sīlassa akhaṇḍatādi guṇo sīlaguṇonāma. Attano dānassa vigatamalamaccheratādi guṇo cāgaguṇonāma. Attānaṃ devattaṃvā sakkattaṃvā brahmattaṃvā vahituṃ samatthā attano saddhādiguṇā devatāguṇānāma. Vatta paṭipattivasenavā dhutaṅgasamādānavasenavā jhānasamāpattivasenavā vipassanāvasenavā attano santāne ciraṃvikālaṃ vikkhambhitānaṃ kāmarāgādīnaṃ vūpasamo attanāadhigatanibbānañca upasamonāma. Ekabhavapariyāpannassa attano khandhasantānassa bhedo maraṇaṃ nāma. Kesakāyādīnaṃ nānākāyānaṃ samūhabhūto ayaṃ kāyo kāyonāma. Attani nirantaraṃ pavattamānā assāsa passāsā ānāpāṇaṃnāma. Mijjati siniyhatīti mettā. Yaṃ ārabbha uppajjati. Tassa hitasukhaṃ avippakiṇṇaṃ katvā saṅgaṇhatīti attho. Mittassavā esā mittesuvā bhavāti mettā. Atthato pana parasattānaṃ hitūpasaṃhāravasena pavatto adosoeva. Parasattānaṃ hitūpasaṃhāra hitamodana ahitāpanayanasaṅkhātaṃ byāpārattayaṃ pahāya tesaṃ kammasakatānubrūhanavasena upapattito yuttito pekkhatīti upekkhā. Tathā pavattā tatramajjhattatāeva. Appamāṇesusattesu bhavāti appamaññā. Na hi ettakesu eva sattesu etā pavattetabbā. Na tato aññesūti evaṃ etāsaṃ visayaparicchedonāma atthīti. Evaṃsantepi ādikammi kena ādito ekasmiṃ puggale attano bhāvanācittaṃ laddhāsevanaṃ laddhavisesañca katvā pacchā dvīsu tīsūtiādinā vaḍḍhitvā sīmasambhedoca odhisopharaṇa anodhisopharaṇa disāpharaṇāniva kattabbānīti. Yaṃ pana vibhaṅge mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatītiādinā paṭisambhidāmaggeca sabbesattā averā hontūtiādinā mettāvidhānaṃ nāma vuttaṃ. Taṃ mettājhāne vasībhāvappattānaṃ vasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Etā pana visesena dosapakkhikānaṃ kilesānaṃ ujupaṭipakkhabhūtā hontīti taṃsamaṅginoca niccaṃ sommahadayabhāvena brahmasadi sattā brahmānonāma. Tesaṃ vihāroti brahmavihāro. Seṭṭhānaṃvā seṭṭhabhūtovā vihāroti brahmavihāroti. Āhāreti asita pīta khāyita sāyita vasena catuppabhede ajjhohaṭāhāre. Paṭikūlasaññāti āhārahetu anubhavitabbānaṃ dukkhadhammānaṃ paccavekkhanavasena sarasapaṭikūlatā paccavekkhanavasena āsayanidhāna pakkāpakkaphalanissandapaccavekkhana vasena ca tattha nikanti pahānasaññā. Catudhātuvavatthānanti sarīragatānaṃ pathaviādīnaṃ catunnaṃ mahādhātūnaṃ salakkhaṇā divasena visuṃ visuṃ paricchinditvā samanupassanaṃ. Tañhi catasso dhātuyo vavatthapiyanti vinicchiyanti sallakkhiyanti etenāti catudhātuvavatthānanti vuccatīti. Asubhasaññā bhāvetabbā rāgassapahānāyāti vacanato dasaasubhā.La. Rāgacaritassa sappāyāti vuttaṃ. Tattha rāgena caratīti rāgacarito. So hi kāmaṃ kadāci dosena carati. Kadāci mohena. Kadāci saddhādīsupi aññatarena. Rāgo panassa ussanno. Tasmā ussannena rāgena so rāgacaritoti saṅkhyaṃ gacchatīti. Esanayo sesesupi. Mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāyāti vacanato mettādīnaṃ tiṇṇaṃ brahmavihārānaṃ yathākkamaṃ byāpādavihiṃsā aratīnaṃ nissaraṇatāvacanato suparisuddhānañca vaṇṇakasiṇānaṃ dosavatthuttābhāvato catassoappamaññāyo.La. Dosacaritassāti vuttaṃ. Etthaca ādikammikassevāyaṃ cariyavibhāgo. Upekkhāca ādikammikassa nasambhavati. Vakkhatihi upekkhāpañcamajjhānikāti. Tasmā yassa purimā tisso sappāyā. Tassa tadanugatikā upekkhāpi sappāyānāma hotīti katvā catasso appamaññāyoti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Itarathā nissaraṇañhetaṃ rāgassa. Yadidaṃ upekkhā ceto vimuttīti vacanato upekkhā rāgacaritassāti vattabbaṃ siyāti. Nīlādīnica cattāri kasiṇānīti idañca manāpiyarūpāni nīlādīni sandhāya vuttaṃ. Amanāpiyāni pana tāni rāgacaritasseva sappāyānīti. Ānāpāṇasati bhāvetabbā vitakkupacchedāyāti vacanato ānāpāṇaṃvitakkacaritassāti vuttaṃ. Mohacarito pana pakatiyā pamādabahulo hoti vikkhittacittoca. Ānāpāṇañcanāma nirantaraṃ pavattamānaṃ tassa satiṃ uppādentaṃ viya pavattatīti taṃ mohacaritassasappāyanti vuttaṃ siyā.
然而,在《辨析论》中
[244] Vibhāvaniyaṃ pana
理由是:它属智之领域,是痴的对治;但这看来并不合理。
Buddhivisayabhāvena mohapaṭipakkhattāti kāraṇaṃ vuttaṃ. Taṃ yuttaṃ viya na dissati.
如是,他便应被说为与信行者一起。虽然佛德等也绝对是属于智慧领域的,但那些(佛随念等)特别地增长信心,因此说“佛随念等”是(属于)信行者的。从究竟意义上说,死等(所缘)是极为微细的,唯是广大智慧者的领域,因此说“死随念等”是(属于)智慧行者的。其余的一切(业处),即四地遍、二光明遍与虚空遍、四无色,共十种业处。其中,在那些其余的十种业处中,广大如打谷场等大小的(业处)适合于痴行者,因为在狭窄的空间里,心会更增迷惑。小的、一搩手四指大小的(业处)只适合于寻行者,因为大的(业处)是寻奔驰的缘。在此,“只适合于寻行者”中的“只”字,与“小的”一词相合,即对于寻行者,只有小的才适合,而非大的。所有这些都是依正对治和极适合而说的。在注释中还说:“没有不镇伏贪等、不资助信等的善修习。”在一切(业处)中,即在所有四十种业处中,都能获得遍作修习,因为没有遍作,任何一个业处都不能成就。在十种业处中,只成就近行修习,没有安止。为什么?注释中说:“因为佛、法、僧、戒、施、天、寂止的功德甚深,以及因为倾向于随念种种功德。”其中,以“甚深故”显示:由于每一个功德句的甚深,以其为所缘的定,如同大海中的兔子,不能在那里达到安止而以不动摇的方式安住。以“或因为倾向于随念种种功德故”显示:由于那些功德有不可穷尽的本质,心甚至不能自我把持地想“我只在这些功德句上安住而达到安止”。在其余的(业处)中,即死念和(四界)差别中,死由于是自性法、是能令生厌离的法,而其他两者由于是自性法而甚深,所以不能以安止而安住。如果这样,为什么出世间禅那能在极为甚深的、名为涅槃的自性法上达到安止?以及第二和第四无色禅那,能在名为第一和第三无色的自性法上(达到安止)?答:出世间禅那,由于从清净和从思惟智开始,次第生起的上上清净修习的力量,即使在极为甚深的、名为涅槃的自性法上,也能以安止的方式安住。无色禅那,只是已得安止的第五禅定的增上,所以仅以超越所缘,即使在自性法的所缘上,也能以安止的方式安住。其中,即在那些三十种安止业处中,哪些是五禅那所系属的?即适合作为五禅那的所缘的。名为可厌所缘的,是极不可意的、粗的,在令心生喜方面是极为羸弱的,所以它们不能令心欢喜而安住于其上。因此,没有寻,心不能在那里成为一境而安住,唯依寻的力量而安住,所以说“十不净等是初禅的”。如果这样,在其中如何有悦俱禅那?应知这是由于断除盖的恼热的力量,以及由于见彼彼功德利益之智的力量。如同被病苦逼迫的病人,在呕吐和泻下时;如同见有“我将得很多工钱”之利的拾花者,见到粪堆时一样。慈等三梵住,是瞋、害、不乐——这些由忧俱生起者的出离,所以它们从不无悦而达到安止,因此说“慈等三是四禅的”。而舍,由于应住于对有情完全中舍的状态而修习,所以从不无舍受而达到安止,因此说“舍是第五禅的”。四种无色,即除去遍后的空无边等四种无色所缘。在一切中,即在所有四十种业处中,随其所应,即随顺各各所缘。没有所缘,名为遍作的不能成就。没有名为对所缘的善巧、坚固、明显的执取的“取相”,就没有所谓的所缘成就。而如果没有所缘成就,近行禅那尚且不能成就,何况安止禅那,因此说“遍作相……是能获得的”。其中,“在一切中”,即在所有四十种业处中。“随其所应”,即随顺各各业处。“以某种方式”,这是就某些所缘,对于以眼见者,不那么明显而说的。然而,凡是先执取自性法,而后在类似的、有彼行相、彼形状的施设所缘上,生起近行或安止的,在那里,才获得名为“似相”的,因此说“似相则……”等。为了加强已说的意义,而说“其中……”等。如此,在奢摩他业处中,先显示了取相善巧之后,现在为了显示从最初开始的修习方法,而说“如何……”等。“执取相者”,即对于所缘的如其所立的行相,在心中上上明显地执取、随观者。那种修习,即依执取的方式而生起的、名为速行路相续的心修习,名为遍作修习,因为它是依反复作而增长的状态而安立的。说了“已善执取”之后,为了显示怎样是善执取,而说“如以眼见般,来到意门”。其中,“来到意门”,即闭眼或住于他处而作意时,如同以眼见的那样,呈现在意门,名为“取相”,因为已善加执取而不坏失。那种修习得定,但尚未达到修习的更高阶段,这是意旨。“如是得定者”,即以此达到顶点的遍作定而得定的这位瑜伽行者。“从此以后”,即从取相生起之后。“勤修习时,心善安住”,这是连接。其中,“勤修习者”,即不间断地精勤者。“彼之似(相)”,即与作为自性法的那个取相相似。“脱离基法”,即如从云中或从罗睺口中脱出的月轮一般,从作为自性法的取相脱离,而单独地呈现。因此,它被称为“施设”,即“相施设”。“修习所成”,即纯粹由修习心之力所成就。“所缘”,即那个已善执取的相所缘,在心中安住、善入,即在意识界的心相续中安住,以不动摇的方式确立,而善加投入、进入。那个被称为“相所缘”,这是连接。因为,如同月轮等,那个相所缘的极清净、极明净的呈现,是由于镇伏了烦恼垢而达到极清净、极明净的状态,依心生光辉而生起的,并非依那个所缘本身,因为在施设法中,并没有那样的功德可得。因此,当似相生起时,名为“盖”的障碍法已被镇伏,这是成立的,所以说“从此以后……”等。“障碍”,即阻挡、令心堕于出离分之外,故为障碍,即盖法。“已离障碍”,即这些障碍已被特别地断除。“正习行者”,即善加习行者,完成了七种护相的方法,如护转轮王胎般善加守护,再再以修习而习行者,这是意思。
Evañhi sati so buddhicaritena saha vattabbo siyāti. Kāmañca buddhaguṇādayopi ekantena buddhivisayāeva honti. Te pana visesato saddhaṃ upabrūhayantīti vuttaṃ buddhānussati ādayo.La. Saddhācaritassāti. Paramatthato sukhumatarāni maraṇādīni vipulabuddhīnaṃ eva visayānāma hontīti vuttaṃ maraṇa. La. Buddhicaritassāti. Sesānipanasabbānipīti cattāri bhūta kasiṇāni dve ālokākāsakasiṇāni cattāro āruppācāti dasavidhāni kammaṭṭhānāni. Tatthāpīti tesu dasasu sesa kammaṭṭhānesupi. Puthulaṃ khalamaṇḍalādipamāṇaṃ mohacaritassa sappāyaṃ. Sambādhasmiñhi okāse cittaṃ bhiyyo saṃmohaṃ āpajjatīti. Khuddakaṃ vidatthicaturaṅgulapamāṇaṃ vitakkacaritasseva sappāyaṃ. Mahantañhi vitakkasandhāvanassa paccayo hotīti. Tatthaca vitakkacaritassevāti ettha evasaddo khuddakantipade yujjati. Vitakkacaritassa khuddakameva sappāyaṃ. Na puthulanti. Sabbañcetaṃ ujuvipaccanikavasenaceva atisappāyatāyaca vuttaṃ. Rāgādīnaṃ pana avikkhambhikā saddhādīnañca anupakārikā kusalabhāvanānāma natthītipi aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Sabbatthāpīti sabbesupi cattālīsa kammaṭṭhānesu. Parikammabhāvanā labbhateva parikammena vinā ekassapi kammaṭṭhānassa asampajjanato. Dasasukammaṭṭhānesuupacārabhāvanāva sampajjati natthi appanā. Kasmā iti ce. Buddha dhamma saṅgha sīla cāga devatā upasama guṇānaṃ tāva gambhīratāya nānāppakāraguṇā nussaraṇādhimuttatāyagāti hi aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tattha gambhīra tāyāti etena ekekassapi guṇapadassa gambhīrattā tabbisayo samādhi mahāsamudde sasako viya tattha appanaṃ patvā niccalabhāvena patiṭṭhātuṃ nasakkotīti dasseti. Nānāppakāra guṇānussaraṇādhimuttatāyavāti etena tesaṃ guṇānaṃ atappa niyasabhāvattā ettakeeva guṇapade ṭhatvā appanaṃ pāpessāmīti attano cittaṃ sandhāretuṃpi nasakkotīti dassetīti. Sesesu pana maraṇasaññāvavatthānesu maraṇaṃ tāva sabhāva dhammattā saṃvejanīyadhammattāca itarānica dve sabhāvadhammatāya gambhīrattā appanāya patiṭṭhā nahontīti. Yadievaṃ kasmā lokuttarajjhānāni atigambhīre nibbānasaṅkhāte sabhāvadhamme appanaṃ pāpuṇanti. Dutīyacatutthāruppajjhānānica pathamatatīyāruppa saṅkhāte sabhāvadhammeti. Vuccate, lokuttarajjhānāni tāva visuddhito sammasanañāṇatoca paṭṭhāya anukkamena uparuparipavattānaṃ visuddhibhāvanānaṃ balena atigambhīrepi nibbānasaṅkhāte sabhāvadhamme appanābhāvena patiṭṭhātuṃ sakkonti. Āruppajjhānānica appanāpattasseva pañcamajjhānasamādhissa udayamattāni hontīti ārammaṇasamatikkamanamattakaraṇena sabhāvadhammepi ārammaṇe appanābhāvena patiṭṭhātuṃ sakkontīti. Tatthāpīti tesu samatiṃsaappanākammaṭṭhānesupi. Pañcakajjhāne niyuttāni pañcakajjhāni kāni. Jhānapañcakassa ārammaṇabhāvayogyānīti vuttaṃhoti. Paṭikūlārammaṇānināma atianiṭṭhāni lūkhāni cittarabhijanane paridubbalāni hontīti na tāni attani cittaṃ rocetvā thapetuṃ sakkonti. Tasmā vitakkena vinā cittaṃ tattha ekaggaṃ hutvā na tiṭṭhati. Vitakkabaleneva tiṭṭhatīti vuttaṃ dasaasubhā.La. Pathamajjhānikāti. Yadievaṃ kathaṃ tesu somanassajjhānaṃ hotīti nīvaraṇasantāpaṃ pahānabalenaceva taṃ taṃ ānisaṃsadassana ñāṇabalenaca. Byādhidukkhapīḷitassa rogino vamanavirecanapavattiyaṃ viya bahuṃ dāni vettanaṃ labhissāmīti ānisaṃsadassāvino pupphacchaṭṭakassa gūtharāsidassane viya cāti daṭṭhabbaṃ. Mettādayo tayo brahmavihārā domanassasamuṭṭhitānaṃ byāpādavihiṃ sāaratīnaṃ nissaraṇabhūtā hontīti na te kadāci somanassena vinā appanaṃ pāpuṇantīti vuttaṃ mettādayo tayo catukkajjhānikāti. Upekkhā pana sattesu sabbaso udāsinapakkhe ṭhatvā bhāvitabbattā kadācipi upekkhāvedanāya vinā appanaṃ napāpuṇātīti vuttaṃ upekkhāpañcamajjhānikāti. Cattāropanaāruppāti kasiṇugghāṭimākāsādīni cattāri āruppārammaṇāni. Sabbatthāpīti sabbesupi cattālīsakammaṭṭhānesu. Yathārahanti taṃtaṃārammaṇānurūpaṃ. Ārammaṇena vinā parikammaṃnāma na sijjhati. Ārammaṇassa suṭṭhu daḷhavibhūtagahaṇasaṅkhātena uggahena vinā ārammaṇasampatti nāma natthi. Asatica ārammaṇasampattiyā upacārajjhānaṃpi tāva na sampajjati. Pageva appanājhānanti vuttaṃ parikammanimittaṃ.La. Labbhantevāti. Tattha sabbatthāpīti sabbesupi cattālīsakammaṭṭhānesu. Yathārahanti taṃtaṃkammaṭṭhānānurūpaṃ. Pariyāyenāti idaṃ pana kassaci ārammaṇassa cakkhunā passantasseva avibhūtatarattā vuttaṃ. Yattha pana pathamaṃ sabhāvadhammaṃ gaṇhitvā pacchā tādise tadākāre taṃsaṇṭhāne paññattārammaṇe upacārovā appanāvā pavattati. Tattheva paṭibhāganimittaṃnāma labbhatīti vuttaṃ paṭibhāga nimittaṃpanātiādi. Vuttamevatthaṃ daḷhaṃ karonto tatthahītiādimāha. Evaṃ samathakamme pathamaṃ uggahakosallaṃ dassetvā idāni ādito paṭṭhāya bhāvanāvidhānaṃ dassento kathantiādi māha. Nimittaṃ uggaṇhantassāti ārammaṇassa yathā saṇṭhitaṃ ākāraṃ citte uparupari vibhūtaṃ katvā gaṇhantassa samanupassantassa. Sācabhāvanāti uggahaṇākārena pavatta javanavīthiparaṃparasaṅkhātā sā cittabhāvanā parikammabhāvanā nāma. Punappunaṃ karaṇavasena vaḍḍhanākārasaṇṭhitattā. Samuggahitaṃ hotīti vatvā yathā suṭṭhu uggahitaṃ samuggahitaṃnāma hoti taṃ dassetuṃ cakkhunāpassantassevamanodvārassa āpātamāgatanti vuttaṃ. Tattha manodvārassaāpātamāgatanti cakkhūni nimmilitvāvā aññasmiṃ ṭhāne ṭhatvāvā āvajjantassa cakkhunā diṭṭhasadisaṃ manodvāre paccupaṭṭhitaṃ hoti. Uggahanimittaṃnāma. Suṭṭhu avinassamānaṃ katvā gahitattā. Sāca bhāvanā samādhiyati. Na tāva bhāvanantarabhāvaṃ pāpuṇātīti adhippāyo. Tathā samāhitassāti tena matthakapattena parikammasamādhinā samāhitassa etassa yogino. Tatoparanti uggahanimittuppatti to paraṃ. Bhāvanamanuyuñjantassa citte sannisinnanti sambandho. Tattha anuyuñjanthassāti nirantaraṃ padahantassa. Tappaṭibhāganti sabhāva dhammabhūtena tena uggahanimittena sadisaṃ. Vatthudhammavimuccitanti meghavalāhakantaratovā rāhumukhatovā nikkhantacandamaṇḍalaṃ viya sabhāvadhammabhūtā uggahanimittato vimuccitvā visuṃ upaṭṭhitaṃ. Tatoyeva paññattisaṅkhātaṃ nimittapaññattiiti kathitaṃ. Bhāvanā mayanti kevalaṃ bhāvanācittabalena pasiddhaṃ. Ālambaṇanti tadeva samuggahitaṃ nimittālambaṇaṃ cittesannisannaṃsamappitaṃhotīti manodvārikacittasantāne sannisinnaṃ niccalabhāvena saṇṭhitaṃ hutvā suṭṭhu appitaṃ pavesitaṃ hoti. Tanti nimittālambaṇaṃ pavuccatīti sambandho. Yasmā candamaṇḍalādikassa viya tassa nimittālambaṇassa parisuddhapariyodātabhāvena upaṭṭhitatānāma kilesamalavikkhambhanena parisuddhapariyodātabhāvaṃ patvā obhāsajātassa cittassa vaseneva hoti. Na tassa ālambaṇassa vasena. Nahi paññatti dhamme tādiso guṇonāma upalabbhatīti. Tasmā paṭibhāga nimitte samuppanne nīvaraṇasaṅkhātānaṃ paṭibandhakadhammānaṃ vikkhambhitatā siddhā hotīti vuttaṃ tatopaṭṭhāyātiādi. Paṭibandhanti nīvārenti nissaraṇapakkhikaṃ cittaṃ pātentīti paṭibandhā. Nīvaraṇa dhammā. Visesena pahīnā paṭibandhā etāyāti paṭibandhavippahīnā. Samāsevantassāti suṭṭhu āsevantassa. Sattavidhaṃ nimitta rakkhaṇavidhānaṃ sampādetvā cakkavattigabbhaṃ viya suṭṭhu rakkhitvā punappunaṃ bhāvanāvasena sevantassāti attho.
住处、行境、言论、人、食物、时节,
威仪路——这七种不适合的,应当回避。
适合的七种则应奉行,能如此修习者,
如所说:“经过不久,某人便得安止。”
Āvāso gocaro bhassaṃ, puggalo bhojanaṃ utu; Iriyāpathoti satte te, asappāye vivajjaye. Sappāye satta sevetha, evañhi paṭipajjato; Nacireneva kālena, hoti kassaci appanāti hi vuttaṃ.
“证得色界初禅”的意思是:超越了欲爱的所缘境,达到更为殊胜、微细柔和的状态,比近行禅百倍、千倍更为稳固,与禅支相应,称为色界的初禅,仿佛进入那个似相而安住。接着,使这个初禅得自在。在五种自在之中,从初禅出定后,先转向寻,再转向伺,再转向喜,再转向乐,再转向定,然后又转向寻,再转向伺。当这样反复转向诸禅支时,那些各别以禅支为所缘的心路,被若干个有分间断后,变得犹如无间地生起,此时转向自在与省察自在便称为成就自在。然而,这些自在在一切知佛处达到顶点。因为世尊示现双神变等时,希望轻快地生起,那些各别以禅支为所缘的心路也只以四五个速行心生起;中间的有分也仅生起两个,成为最后心路的近行,这称为有分波动。在那里,下一个禅支的所缘便呈现出来。因为若所缘尚未呈现,有分不会波动;若无有分波动,则不会有转向心生起,这是不变的定律。除了诸一切知佛之外,其他成就自在者中间的有分流转次数不可计数,这在《无碍解道注》中有解释。而在《清净道论》中说:“然而,这种到达顶峰的自在,在世尊示现双神变时可得,或在其他类似的……”
Rūpāvacarapathamajjhānaṃappetīti kāmataṇhāya visayabhāvaṃ atikkamitvā sātisayaṃ saṇhasukhumabhāvappattaṃ upacārajjhānato sataguṇenavā sahassaguṇenavā thiratarajjhānaṅgayuttaṃ rūpāvacara saṅkhātaṃ pathamajjhānaṃ tasmiṃ nimitte anupavisitvā viya vattatīti attho. Tameva pathamajjhānaṃ vasībhūtaṃ katvāti sambandho. Pañcasu vasītāsu pana pathamajjhānato vuṭṭhāya pathamaṃ vitakkaṃ āvajjati. Tato vicāraṃ. Tato pītiṃ. Tato sukhaṃ. Tato samādhiṃ. Tato puna vitakkaṃ. Tato vicāranti evaṃ punappunaṃ jhānaṅgāni āvajjantassa yadā taṃtaṃjhānaṅgālambaṇā cittavārā antarantarā katipayabhavaṅgehi antaritā hutvā nirantarabhūtā viya pavattanti. Tadā āvajjana paccavekkhana vasitāyo vasībhūtānāma honti. Etā pana sabbaññubuddhānaṃ matthakappattā honti. Tesañhi yamakapāṭi hāriyādikālesu lahukapavattiṃ icchantānaṃ taṃtaṃjhānaṅgā rammaṇācittavārāpi catupañcajavanikāeva pavattanti. Antarabhavaṅgānipi pacchimavārassa upacāra bhūtāni bhavaṅga calana saṅkhātāni dveeva pavattanti. Yattha aparaṃ jhānaṅgaṃ āpāta māgacchati. Nahi ārammaṇe āpātaṃ anāgate bhavaṅgaṃ calati. Naca vinā bhavaṅgacalanena āvajjanuppattināma atthīti. Thapetvā sabbaññubuddhe aññesaṃ vasibhāvapattānaṃpi antarantarā bhavaṅgacāre gaṇanānāma natthīti paṭisambhidāmaggaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Visuddhimagge pana ayaṃ pana matthakappattāvasī bhagavato yamakapāṭihāriyakāle labbhati. Aññesaṃvā evarūpe kāleti vuttaṃ. Jhānassa sīghataraṃ samāpajjanasamatthatā samāpajjanavasīnāma. Teneva hi pāḷiyaṃ samāpajjane dandhāyitattaṃ natthīti vuttaṃ. Esanayo sesāsupīti. Tathā samāpajjitaṃ jhānaṃ accharāmattādivasena atiparittakaṃpi khaṇaṃ thapetuṃ samatthatā adhiṭṭhānavasīnāma. Samāpajjitajjhānato sīghataraṃ vuṭṭhātuṃ samatthatā vuṭṭhānavasīnāma. Paccavekkhanavasī pana āvajjanavasiyā siddhāya siddhāeva hotīti.
然而,《振威论》
Vibhāvaniyaṃ pana
另有一说:能将禅定安住于所期望的任意长时间的能力,称为决意自在;同样地,在限定的时间内不出定,而能恰好于所限定的时间出定的能力,则称为出定自在。此说亦属合理。
Yattakaṃ kālaṃ icchati. Tattakaṃ cirataraṃ jhānaṃ thapetuṃ samatthatā adhiṭṭhānavasitānāmātipi vuttaṃ. Tathā paricchinna kālato anto avuṭṭhahitvā yathāparicchinnakālavaseneva vuṭṭhānasamatthatā vuṭṭhānavasitānāmāti. Taṃpi yujjatiyeva.
在巴利语中,他随己所愿、随其所欲、随其所求地决意初禅。由于“决意时无迟缓”等语,他可以更快或更久。他希望将禅定维持多久,或希望在何时从该定起立,他就能做到决意或起立的时间不多不少,这便显示了其决意与起立的能力。如此,若决意自在成就,则起立自在也随之成就;因此,这两者的差别设定便无实际意义,应作此理解。Vasanaṃ(自在住)即vasī(自在者),其意为samatthatā(堪能性)。即说为“主宰性”。Vasīeva(即自在)即是vasitā(自在),犹如devoeva(即天神)即是devatā(天神)。“作已精进”是此处的关联。关于“为舍断寻等粗支”一句,在此,先使初禅自在而安住者,寻显得粗重。此时他心生此意:“愿此禅定为无寻之禅”。当他再次于彼似相修习准备时,该修习即名为“离欲寻修习”。只要对寻的贪爱尚未完全断除,该修习就仍名为“遍作修习”。当对寻的贪爱被完全断除后,即名为“近行修习”。其余诸禅与近行的理法亦然。如此,为了断除寻等粗重禅支,借由修习舍离各个禅支之力;为了获得伺等细微禅支——即为了在没有寻等粗重支的情况下,生起伺等其余四、三、二或二个细微禅支。“舍断”即指精进者,意为作名为精进的发勤勇猛者。“第二禅等”即指剩余的色界禅。“如理”是指在此二十二种业处中,依与第二禅等相应的遍处与入出息而说。而在其余十八种业处中,由于无色界禅仅以超越所缘之方式转起,且为了超越该所缘而有名为“解开遍处”之法,因此,在能解开遍处之处,为了显示那些遍处,故说“除虚空遍外”。因为虚空遍即使被解开,也仍是虚空,故于彼处无超越所缘之可能。“解开”是指:于所见遍相不取遍相之想,而转起“虚空无边、虚空无边”之虚空想时,于其心中该遍相即消失,其范围唯显现虚空。如此,以此破除遍想及转起虚空想,即“解开任何遍处而脱离”之义。“缘所获虚空”依余处之文而关联。此理法亦适用于“初静虑识”等之中。“以无边之方式”即以“无边虚空”如此作意之方式。“此是寂静、此是殊胜”于修习准备者——此处是说,即使如此修习准备者,因已超越所缘,必定证得上位禅那,故说“证得第四无色定”。“作准备已”即以“彼世尊亦是阿拉汉”等随念而作准备。“于此”即于此佛德等所缘。此为处格义,是地格。于“相”即于彼所缘之行相名为相。此为相义,是地格。“善取”即依所缘极清晰之方式,或依心极倾注于彼之方式而善取。“近行乃生起于圣弟子所见之谛”是其旨意。或于其余人之死想确定中。在此,应知由镇伏诸盖与禅支显现而成就近行。如此,于四十业处中如理显示奢摩他(止)禅之转起后,为了显示作为这些奢摩他禅之因的神通转起,故说“依神通转起”等。其中,已办其事者,或于近行及安止奢摩他禅已作努力者,或已圆满菩提资粮之大士,当其在八种或九种奢摩他禅中成功时,神通亦必成就。亦有人说,即使仅色界禅成就,亦必成就。是故在《八颂释》与《清净道论》中亦说,即使未依无色禅为缘,虚空遍禅亦有作为神通基础之可能。然于《长部注》中说:“若未于八等至中以十四行相修习自在,则无上位之神通证得。”然而,除特殊补特伽罗外,对于其余多数初作善男子而言,此说是依共通而说,是适当的。是故在《清净道论》中说:“若心未以此十四行相调御,未修习之初作瑜伽者,将能成办神变,此无是处。”因此,对于此类于八等至修习自在者,于神通业处之初心善男子,依“遍顺、遍逆”等十四行相,调御自己之色界第五禅心,令其锐利、勇健、堪忍决定后,作“今将行神变”而发起时,依神通转起之色界第五禅,于色等六所缘如理证得,应作此理趣。从神通基础之第五禅出定后——即为了作为神通基础,而先入作为一切神通之本的色界第五禅,后依有分转起之方式出定。“应决意”即决意。有依处者,即具有百色等千色等所造色之化身。决意他们,以及决意无依处者,即显现、隐没等业,这些名为“应决意等”。于“省察而作准备者”——在神变中,无论希望产生何种化身或显现等神变业,省察彼、观察彼,作“我为一百、我为一千”或“愿为一百、愿为一千”,或“有此有彼、如是如是”而作准备者。于天耳等中,无论希望听闻、看见、了知或随念何种所缘,观察彼,作“我闻某人之声”等而作准备者。然于注释中,作准备后,再入基础禅乃为已定之法。如说:“入神通基础禅出定已,若愿为一百,作‘我为一百’之准备后,再入神通基础禅出定已而决意。与决意心俱,即成一百。”其中,最初入基础禅是为了摄受准备心,而后入则是为了给神通作强力资助。如是,依基础禅之力,极善安立名为准备心之心,于自境界中随顺神通心之转起。于随念宿住时,以该心于彼有知过去之法直至结生。是故于注释中说:“与彼相应之智名准备定智。”亦名为“宿住智”。其余神通亦应如理说为该智之所缘差别。然由长老说,名为后入基础禅者并非一切人皆有。谓于神通已得自在者,更无再入基础禅之工作,故应知此未包含于此中。于“色等所缘如理证得”中,神变智先于六种所缘中之现在所缘转起。彼于色等六所缘法中,随其所成办,即缘彼而转起。基础禅心以心随转身决意已,于空中行时,依过去基础禅心而转起。以身随转心决意已,于隐没身行时,缘现在色身而转起。如是转起之智,或以某种唯所缘为缘,或以某种前生所缘为缘,或以某种依处所缘前生为缘,应作此知。于未来“将有此色”等决意之时,缘未来彼色法而转起。现在之声为天耳之所缘。于过去七日、未来七日之间,于此时段内之过去、未来、现在之他心,为心差别智之所缘。即知心者,若欲知相应法亦必能知。如是于处中,善巧诸蕴为心差别智及如业生智之所缘,以所缘缘为缘,此乃合二智而说。在此,注释中先依相续或依时分来解释他心之现在所缘。若依刹那解,省察现在一刹那心已,速行亦取彼随省察心同灭之过去心,则他们由时与省察异所缘。然除道果路外,于余处仅由时分亦无他们与之异所缘,此非诸注释师所许。是故于此类处,现在应依相续及时分而取。然于根本复注中唯依刹那现在而解释。谓于阿毗达摩中,不可能说“以时分说过去所缘之相续”。否则,应说“现在法以无间缘、重复缘为现在法之缘”,然未作此说。唯说“过去法以无间缘、重复缘为现在法之缘”,是故省察等一切心各各依刹那自取他心,非于法上异所缘。以取之方式不异故。省察亦唯省察心,速行亦唯于心速行。故这些一切唯是心。从过去无间死心起,过去诸蕴、随属之名、姓、遍相之施设及涅槃,为宿住智之所缘。现在色所缘为天眼之所缘。如是于色等六所缘如理证得。今为显示将依神通所说之第五禅之作用差别,而说“神变”等偈颂。其中,随其所决意、如其所决意,彼彼如是如是成就,名为神变。此有三种:决意神变、变化神变、意所成神变。其中,不舍自本性,而令其成百千等众多,或行于空中,或于外显现种种神变,名为决意神变。舍自本性,变自身为童子色、龙色等而显现,名为变化神变。于自身内创造另一完全与己相同之身,引出而显现,名为意所成神变。Dive(于天)为dibba(天),义为生于天界。天与耳,为天耳。诸天由殊胜业所生,于远及隐蔽处亦能取所缘之净耳。因与天耳相似,此神通智亦名天耳。或依遍处禅之天住而得,且属于彼天住,故天与耳,为天耳。以此了知他心,为心差别。即以此分析而知,亦名心差别智。宿住者,谓于过去生中,于自己六门所现极善知之法。谓于过去生中,以行境居住之方式,自己六门心曾居住于此。然一切知佛之他人六门所摄法,亦唯是宿住,随念宿住为宿住随念。此处则指其相应智。如前所说,天与眼,为天眼。因与彼相似,此神通智亦名天眼。依天住而得,且依止天住,故天与眼,为天眼。如业生智与未来分智,此二智名为此(天眼)之附属智。非为证得他们而有别之调心或准备。得天眼智时即得他们。其中,以天眼见地狱受苦或诸天受乐之有情,作“我当知他们过去之业”而修准备者,缘彼业之如业生智转起。从彼死后当生何处,作“我当见他们未来之转起”而修准备者,缘他们未来蕴之未来分智转起。如宿住随念智,一切未来生法亦为此智之所缘。于注释中说,此于自境随顺一切知智之转起。
Pāḷiyañhi pathamajjhānaṃ yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ adhiṭṭhāti. Adhiṭṭhānāya dandhāyitattaṃ natthītiādinā sīghataraṃvā hotu. Cirataraṃvā. Yattakaṃ kālaṃ jhānaṃ thapetuṃvā yattake kāle tato uṭṭhātuṃvā icchati. Tattakaṃ kālaṃ anūnaṃvā anadhikaṃvā katvā adhiṭṭhātuṃvā vuṭṭhātuṃvā samatthatāpi dassitāyeva hotīti. Evañcasati vuṭṭhānavasitāpi adhiṭṭhānavasitāya siddhāya siddhāevāti tāsaṃ dvinnaṃ visesakappanāpi nippayojanā hotīti daṭṭhabbā. Vasanaṃ vasī. Samatthatāti attho. Issara bhāvoti vuttaṃ hoti. Vasīeva vasitā. Yathā devoeva devatāti. Katvā padahatoti sambandho. Vitakkādikaṃ oḷārikaṅgaṃ pahānāyāti ettha pathamajjhānaṃ tāva vasībhūtaṃ katvā ṭhitassa vitakko oḷārikato upaṭṭhāti. Tadā ahovatame avitakkaṃ jhānaṃ assāti evamassa ajjhāsayo saṇṭhāti. Tadā avitakkaṃ jhānaṃ samāpajjissāmīti puna tasmiṃ paṭibhāganimitte parikammaṃ karontassa sā bhāvanā vitakkavirāgabhāvanānāma hoti. Sāpi yāva vitakke nikanti na pariyādiyati, tāva parikammabhāvanānāma. Pariyādinnāya pana vitakkanikantiyā upacāra bhāvanānāma hoti. Esanayo sesajjhānupacāresupi. Evaṃ taṃtaṃjhānaṅgavirāgabhāvanābalena vitakkādikassa oḷārikassa tassa tassa jhānaṅgassa pajahanatthāya. Vicārādisukhumaṅguppattiyāti vicārādīnaṃ sukhumānaṃ catunnaṃ tiṇṇaṃ dvinnaṃ puna dvinnaṃvā jhānaṅgānaṃ tena tena vitakkādinā oḷārikena aṅgena vinā puna uppattiyā. Pāhatoti padahantassa. Padhānanāmakaṃ ātāpavīriyaṃ karontassāti attho. Dutīyajjhānādayoti dutīyajjhānādīni sesarūpāvacarajjhānāni. Yathārahanti idaṃ dvāvīsakammaṭṭhānesu dutīyajjhānādīnaṃ anurūpāni kasiṇaānāpāṇāni sandhāya vuttaṃ. Avasesesu pana aṭṭhārasakammaṭṭhānesu yasmā arūpajjhānāni nāma ārammaṇātikkamanavaseneva pavattanti. Tadatikkamanatthañca kasiṇugghāṭanaṃnāma hoti. Tasmā yesu tadugghāṭanaṃ sambhavati. Tāniyeva kasiṇāni dassetuṃ ākāsavajjitakasiṇesūti vuttaṃ. Ākāsakasiṇañhi ugghāṭīyamānaṃpi ākāsa meva hotīti natthi tattha tadatikkamanasambhavoti. Ugghāṭetvāti yathādiṭṭhe kasiṇanimitte kasiṇanimittasaññaṃ akatvā tattha ākāsaṃ anantaṃ ākāsaṃ anantanti ākāsasaññaṃ pavattentassa citte taṃkasiṇanimittaṃ antaradhāyati. Tappamāṇaṃ ākāsameva upaṭṭhāti. Evaṃ kasiṇasaññāvidhamanena ākāsasaññāpavattanenaca yaṃkiñci kasiṇaṃ ugghāṭetvā viyojetvāti attho. Laddhaṃ ākāsaṃ ārabbhāti pāṭṭhasesena sambandho. Esanayo pathamā ruppaviññāṇantiādīsupi. Anantavasenāti anantaṃ ākāsanti evaṃ pavattamanasikāravasena. Santametaṃ paṇītametanti parikammaṃ karontassāti ettha tathā sambhāvetvā parikammaṃ karontassapi ārammaṇassa samatikkantattā upari jhānaṃ hotiyevāti vuttaṃ catutthāruppamappetīti. Parikammaṃkatvāti so bhagavā itipi arahantiādinā samanussaraṇaparikammaṃ katvā. Tasminti tasmiṃ buddhaguṇādike ālambaṇe. Bhūmatthe cetaṃ bhummavacanaṃ. Nimitteti tassa ārammaṇassa ākārasaṅkhāte nimitte. Bhāvalakkhaṇe cetaṃ bhummavacanaṃ. Sādhukamuggahiteti ārammaṇassa vibhūtatara vasenavā cittassa tasmiṃ ninnapoṇapabbhāravasenavā suṭṭhu uggahite. Upacāroca sampajjati ariyasāvakānaṃ diṭṭhasaccānanti adhippāyo. Itaresaṃpi vā maraṇasaññāvavatthānesūti. Etthaca nīvaraṇavikkhambhanena jhānaṅgapātubhāvenacaupacārasampadā veditabbā. Evaṃ cattālīsakammaṭṭhānesuyathārahaṃsamathajjhānānaṃ pavattiṃ dassetvāidānitesusamathajjhānesukasiṇajjhānānaṃ nisandabhūtaṃabhiññā pavattiṃ dassetuṃ abhiññāvasenapavattamānantiādi vuttaṃ. Tattha yo katādhikāro hoti. Āsannabhave samathajjhānesu katābhiyogovā hoti, pūritabodhisambhāro mahāpurisa jātikovā. Tassa aṭṭhavidhesu navavidhesuvā samathajjhānesusijjha mānesu abhiññāpi sijjhatiyeva. Rūpajjhānamattesupi sijjhantesu sijjhati yevātipi vadanti. Teneva hi aṭṭhasāliniyaṃ visuddhimaggeca āruppajjhānānaṃpaccayabhāvaṃanupagatassapiākāsakasiṇajjhānassa abhiññāpādakatāsambhavo vuttoti. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana nahi aṭṭhasu samāpattīsu cuddasahākārehi ciṇṇavasībhāvaṃ vinā upari abhiññādhigamo hotīti vuttaṃ. Taṃ pana thapetvā purisa visese avasesānaṃ bahūnaṃ ādikammikakulaputtānaṃ sādhāraṇavasena vuttanti yuttaṃ. Teneva hi visuddhimagge imehi pana cuddasahi ākārehi cittaṃ aparidametvā pubbe abhāvitabhāvano ādikammiko yogāvacaro iddhivikubbanaṃ sampādessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti vuttaṃ. Tasmā tādisānaṃ aṭṭhasu samāpattīsu ciṇṇavasībhāvānaṃ abhiññākamme ādikammikakulaputtānaṃ kasiṇā nulomato kasiṇapaṭilomatotiādinā nayena vuttehi cuddasahi ākārehi attano rūpapañcamajjhānacittaṃ paridametvā tikkhaṃ sūraṃ abhinīhārakkhamaṃ katvā idāni iddhivikubbanaṃ karissā mīti ārabhantānaṃ abhiññāvasena pavattamānaṃ pana rūpāvacarapañca majjhānaṃ rūpādīsu chasu ālambaṇesu yathārahaṃ appetīti yojanā veditabbā. Abhiññāpādakapañcamajjhānā vuṭṭhahitvāti abhiññāya pādakatthāya yaṃabhiññājātikaṃ rūpāvacarapañcamajjhānaṃ sabbapathamaṃ samāpajjiyati. Tato bhavaṅgapavattivasena vuṭṭhahitvā. Adhiṭṭhātabbanti adhiṭṭheyyaṃ. Savatthukaṃ satarūpasahassarūpādikaṃ nimmitarūpaṃ. Taṃ adhiṭṭheyyaṃ ādi yassa avatthukassa āvibhāvatirobhāvādikassa kammassāti adhiṭṭheyyādikaṃ. Āvajjitvā parikammaṃkarontassāti ettha iddhividhe tāva yaṃyaṃsatādikaṃ nimmitarūpaṃvā āvibhāvādikaṃ nimmitakammaṃvā nipphādetuṃ icchati. Taṃ taṃ avajjitvā sallakkhetvā sataṃ homi sahassaṃ homītivā sataṃ hotu sahassaṃ hotūtivā idañcidañca hotu evañcevañca hotūtivā parikammaṃ karontassa. Dibbasotādīsu pana yaṃ yaṃ ārammaṇaṃ sotuṃvā passituṃvā jānituṃvā anussarituṃvā icchati. Taṃ taṃ sallakkhetvā asukassa asukānaṃvā saddaṃ suṇomītiādinā parikammaṃ karontassa. Aṭṭhakathāyaṃ pana parikammaṃ katvā puna pādakajjhānasamāpajjanaṃ āgatameva. Yathāha abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya sace sataṃ icchati. Sataṃ homīti parikammaṃ katvā puna abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhāti. Adhiṭṭhānacittena saheva sataṃ hotīti. Tatthaca ādito pādakajjhānasamāpajjanaṃ parikamma cittassa samādānatthāya hoti. Pacchimaṃ pana abhiññāya anu balappadānatthāyāti. Tathā hi pādakajjhānabalena suṭṭhu samāhitaṃ parikammacittaṃnāma attano visaye abhiññācittagatikaṃ hoti. Pubbenivāsānussaraṇakāle teneva cittena tasmiṃ bhave atītaṃ dhammajātaṃ yāva paṭisandhiyā jānāti. Teneva hi aṭṭhakathāyaṃ taṃsampayuttaṃ ñāṇaṃ parikammasamādhiñāṇanti vuttaṃ. Atītaṃsañāṇantipi vuccatīti. Sesābhiññāsupi tassa ñāṇassa visayaviseso yathārahaṃ vattabboti. Therena pana pacchimaṃ pādakajjhānasamāpajjanaṃnāma na sabbesaṃ hoti. Na hi abhiññāsu vasībhāvapattānaṃ puna pādakajjhānena kiccaṃ atthīti katvā taṃ idha nagahitanti daṭṭhabbaṃ. Rūpādīsuālambaṇesuyathārahamappetīti ettha iddhividhañāṇaṃ tāva tekālikabhūtesu chasu ārammaṇesu pavattati. Tañhi rūpādīsu chasu ārammaṇadhammesu yaṃ yaṃ nipphādeti. Taṃ taṃ ārammaṇaṃ katvā pavattati. Pādakajjhānacittaṃ pana kāyagatikaṃ adhiṭṭhahitvā dissamānenakāyena ākāsegamanakāle atītaṃ pādakajjhānacittaṃ ārabbha pavattati. Kāyaṃ cittagatikaṃ adhiṭṭhahitvā adissamānena kāyena gamanakāle paccuppannaṃ rūpakāyaṃ ārabbha pavattati. Tathāpavattamānassa pana tassa ñāṇassa kiñcirūpaṃ ārammaṇa mattaṃ hoti. Kiñci ārammaṇapurejātaṃ. Kiñci vatthārammaṇa purejātaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Anāgate idaṃnāma hotūti adhiṭṭhāna kāle anāgataṃ taṃtaṃrūpadhammaṃ ārabbha pavattatīti. Paccuppanno saddo dibbasotassa ārammaṇaṃ hoti. Atīte sattadivasāni anāgate sattadivasānīti etthantare kāle atītā nāgatapaccuppannabhūtaṃ parassacittaṃ cattārovā khandhā cetopariya ñāṇassa. Cittañhi jānanto taṃ sampayuttadhammaṃpi icchanto jānissatiyeva. Evañca katvā paṭṭhāne kusalā khandhā ceto pariyañāṇassa yathākammupagañāṇassa ārammaṇapaccayena paccayoti ñāṇadvayaṃ ekato katvā vuttaṃ. Etthaca aṭṭhakathāyaṃ tāva paracittassa paccuppannālambaṇatānāma santativasenavā addhā vasenavā yojitā. Yadi hi khaṇikavasena yojeyya. Āvajjane paccuppannaṃ yaṃkiñci ekaṃ cittaṃ āvajjetvā niruddhe javanānipi tadeva āvajjanena saddhiṃ niruddhaṃ atītaṃ gaṇhantīti tāni kālato āvajjanena saha bhinnālambaṇāni nāma honti. Naca aniṭṭhe maggaphalavīthito aññasmiṃ ṭhāne kālamattenāpi tesaṃ tena saha bhinnālambaṇatā aṭṭhakathācariyehi anu matāti. Tasmā īdisesu ṭhānesu paccuppannaṃnāma santativasena addhāvasenaca gahetuṃ yuttanti. Mūlaṭīkāyaṃ pana khaṇikapaccuppanna vaseneva yojitaṃ. Nahi abhidhamme atītārammaṇattikaṃ santati addhānavaseneva vuttanti sakkā vattuṃ. Itarathā paccuppanno dhammo paccuppannassa dhammassa anantarapaccayena paccayo āsevanapaccayena paccayoti vattabbo siyā. Na tu vutto. Atīto dhammo paccuppannassa dhammassa anantarapaccayena paccayo āsevanapaccayena paccayoticceva pana vutto, tasmā āvajjanādīni sabbāni cittāni paccekaṃ attanā khaṇavasena sahuppannāni parassa cittānigaṇhantīti yuttaṃ, naca tāni dhammato bhinnā lambaṇānināma honti. Gahaṇā kārassa abhinnattā. Āvajjanaṃpi hi cittanteva āvajjati. Javanānica cittaṃ cittanteva javanti. Tānica sabbāni cittānieva hontīti. Atītānantara cutito pana paṭṭhāya atītā khandhā khandhupani bandhā nāma gottakasiṇa nimittādikā paññattiyo nibbānañca pubbenivāsañāṇassa ārammaṇaṃ hoti. Paccuppannaṃ rūpārammaṇaṃ dibbacakkhussāti evaṃ rūpādīsu chasu ālambaṇesu yathāraha mappetīti. Idāni abhiññāvasena pavakkhassa tassa pañcamajjhānassa kiccabhedena pabhedaṃ dassetuṃ iddhividhantiādigātha māha. Tattha yaṃ yaṃ adhiṭṭhāti. Yathā yathāca adhiṭṭhāti. Tassa tassa tathā tathāvā ijjhana saṅkhāto vidho koṭṭhāso pakārovā etassāti iddhividhaṃ. Taṃ pana tividhaṃ adhiṭṭhā niddhi vikubbaniddhi manomayiddhi vasena. Tattha attano pakativaṇṇaṃ avijahitvā tasseva sata sahassādi bahubhāva karaṇa vasenavā ākāsagamanādivasena vā bahiddhā nānāvaṇṇa pāṭihāriya dassana vasenavā pavattitā iddhi adhiṭṭhāniddhināma. Pakativaṇṇaṃ pana vijahitvā attānameva kumāravaṇṇanāgavaṇṇādikaṃ katvā dassanavasena pavattitā iddhi vikubbaniddhināma. Attano sarīrabbhantare aññaṃ sabbaso attanā sadisaṃ sarīraṃ nimminitvā nīharitvā dassanavasena pavattitā iddhi manomayiddhināma. Dive bhavaṃ dibbaṃ. Devaloke jātanti attho. Dibbañca taṃ sotañcāti dibbasotaṃ. Devānaṃ uḷārakammanibbattā dūrepi paṭicchannepi ārammaṇasampaṭicchanasamatthaṃ pasādasotaṃ. Dibbasotasadisattā pana idaṃ abhiññāñāṇaṃpi dibbasotanti vuccati. Kasiṇajjhāna saṅkhātenavā dibbavihārena paṭiladdhattā sayañca tasmiṃ dibbavihāre pariyāpannattā dibbañca taṃ sotañcāti dibbasotaṃ. Parassa cittaṃ vijānanti etenāti paracittavijānanaṃ. Tadeva cetopariyāyanti paricchijja jānanti etenāti katvā cetopariyañāṇantipi vuccati. Pubbe nivāso vuccati atītabhavesu attano chasu dvāresu āpātaṃ āgatā suṭṭhu viditā dhammā. Pubbe atītajātīsu gocara nivāsavasena nivasiṃsu attano chadvārikāni cittāni etthāti katvā. Sabbaññubuddhānaṃ pana paresaṃ chadvāragahitāpi dhammā pubbe nivāso hotiyeva, pubbe nivāsassa anussaraṇaṃ pubbenivāsānussati. Idha pana taṃ sampayuttañāṇaṃ adhippetaṃ. Pubbe vuttanayena dibbañca taṃ cakkhucāti dibbacakkhu. Taṃ sadisattā idaṃ abhiññāñāṇaṃpi dibbacakkhūti vuccati. Dibbavihāra vasena paṭiladdhattā sayañca dibbavihārasannissitattā dibbañca taṃ cakkhucāti dibbacakkhu. Yathākammupagañāṇaṃ anāgataṃsañāṇanti imāni dve ñāṇāni imasseva paribhaṇḍañāṇānināma. Nahi tesaṃ paṭilābhatthāya visuṃ cittaparidamanaparikammaṃnāma atthi. Dibbacakkhuñāṇe paṭiladdhe tesaṃpi paṭiladdhattāti. Tattha dibbacakkhunā nirayesu dukkhaṃ devesuvā sukhaṃ anubhavante satte disvā tesaṃ atītaṃ kammaṃ jānissāmīti parikammaṃ karontassa taṃ kammārammaṇaṃ yathākammupagañāṇaṃ pavattati. Tato cavitvā kattha bhavissantīti tesaṃ anāgate pavattiṃ passissāmīti parikammaṃ karontassa tesaṃ anāgatakhandhārammaṇaṃ anāgataṃsañāṇaṃ pavattati. Pubbe nivāsānussati ñāṇaṃ viyaca sabbaṃpi anāgatadhammajātaṃ etassa ārammaṇaṃ hotiyeva. Etañhi attano visaye sabbaññutañāṇagatikanti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
而在《清净道论释》中,
Vibhāvaniyaṃ pana
其意旨为:从未来的第七天起的心与心所法,或从第二天起的任何所缘,都是它的境界。这看来也是合理的。
Anāgate sattadivasato paṭṭhāya cittacetasikadhammā dutīyadivasato paṭṭhāya yaṃkiñci ārammaṇaṃ etassa visayoti adhippetaṃ. Tampi yuttaṃviya dissati.
因为,即使在其他生中,此智也不能了知尚未到来的法,故不能说它不了知此生的未来法。正如这一种智,宿住随念智也是如此——它了知的是此生中属于其他相续的过去法。然而,在巴利圣典及诸注释书中,此二智确是与属于其他生的法相联结。但那仅是为了通过不共时来彰显其威德力之殊胜而作的联结,这应是合理的。所谓'行境差别',意指在十遍等行境中,止禅诸禅那的转起差别。
Nahi bhavantarepi anāvatadhamme jānituṃ samatthaṃ etaṃ imasmiṃ bhave anāgatadhamme najānātīti sakkā bhavituṃ. Yathā cetaṃ, tathā pubbenivāsañāṇaṃpi imasmiṃ bhave parasantānagate atītadhammeti. Pāḷiyaṃ pana aṭṭhakathāsuca bhavantaragatadhammehi eva ñāṇadvayaṃ yojitaṃ. Taṃ pana asādhāraṇakālavasena ānubhāvavisesapākaṭatthaṃ yojitanti yuttaṃ siyāti. Gocarabhedoti dasakasiṇādīsu gocaresu samathajjhānānaṃ pavattibhedo.
171171. 超越一切世间大众依其所见的“人、众生、女人、男人”等常、恒、乐、我、相,而以殊胜之见观照,故名“毗婆舍那”(观)。行为即业。修习的加行。观之业即“观业”。或者,观本身就是业,故称“观业”。观业所依之处、所住之处、地基,即“观业处”。指蕴等诸法之生起。或者,观业本身就是渐次增上的修习殊胜或功德殊胜之处、近因,故称“观业处”。于此观业处中,以七种清净、三相等摄持,如这些关联。恒常之戒本身,因从恶戒垢中清净,并由此净化身与语,故称“戒清净”。善修习之心相续本身,因从盖障垢中清净,并由此净化具彼之人,故称“心清净”。此处以“心”为首,意指“定”。名为“法住智”之见本身,因净化具彼之人远离萨迦耶见垢,故称“见清净”。超越、度脱十六种、八种疑惑,故名“度疑”。即缘摄受智。彼本身因净化具彼之人远离无因见、不平等因见以及如前所述的两种疑惑,故称“度疑清净”。道与非道,即“道非道”。其中,作为智见清净证得之方便的心之作意方式,或圣道本身,称为“道”。非其方便的心之作意,或增上慢所依,称为“非道”。了知道为道、非道为非道之智见,即“道非道智见”。彼本身因净化具彼之人远离于非道起道想,故称“道非道智见清净”。依此而趣向更上之殊胜,故称“行道”。即观之次第,名为“前分道”。作为行道之智见,即“行道智见”。彼本身因从常想等中清净,故称“行道智见清净”。名为圣道智之智见本身,因从痴垢中清净,故称“智见清净”。此处应知:由闻所成等方式成就的比量智也是智,但为遮止彼而唯取义现量智,故于一切处说“见”字。诸法依此而被标记、被善标记为“这些无常”,依此而决定,故称“相”。无常性本身就是相,故称“无常相”。前分句中省略了性词缀。无常是一事,无常性是另一事。其中,如以行走动作相应,说“人行走”,但行走动作不是人,人也不是行走动作;动作是一事,人是另一事。同样,以无常性相应,说一切有为法无常,但无常性不是彼法,彼法也不是无常性;无常性是一事,彼法是另一事。那么,什么是无常性呢?即变异的行相、老坏的行相、破坏的行相。见到彼行相时,于具有彼行相之诸法生起智:“此法无常”。因此,彼无常性本身于此亦称为“相”。其余二者亦同此理。其中,屡屡逼迫之行相,名为“苦性”;不得自主之行相,名为“无我性”。与如上所述的无常性一起,随观无常之法,或与无常法一起随观无常性,即“无常随观”。其余二者亦同此理。只要身体中诸法具有三相之理,依自智而了知,于此期间,为显了他们三相而再三触摩、触对、审察,即“思惟”。以思惟行相而转起之智,即“思惟智”。生起,谓随顺彼彼刹那、随顺彼彼缘,新新生起之诸法显现及辗转增上。灭去,谓于某处得缘而新新生起、增上之诸法,于彼处未得缘之旧法隐没。以聚、相续之方式,随观生起分或随观灭去分之智,即“生灭智”。于彼二分中,生起分辗转明显而现前;灭去分则不显了。而彼灭去分正是无常性之最极边际,故更善巧地随观彼之智,即“坏灭智”。见坏灭时,了知具有如此破坏自性之诸法,成为无量千万忧苦之依处,随观应如是怖畏之相的智,名为“怖畏智”。世间中,见任何怖畏事时,若近处有其他皈依处,则人不怖畏;若无,则怖畏。如是,了知彼应怖畏之诸法全无其他皈依处,即“过患智”。由全无皈依处,对他们生起厌离行相之观智,名为“厌离智”。于所厌离之那些诸法,欲令自己解脱之志欲相应之观智,名为“欲解脱智”。于善欲解脱者,为速得解脱,以四十行相审察那些诸法为无量过患蕴聚,以此而更广大转起之观智,名为“审察智”。善见诸行为无量过患蕴聚时,对诸行之爱着已被耗尽,今已得解脱方便,故不加策励,以平等精进而把握诸行者,于诸行把握中生起中舍行相,舍离对诸行之怖畏与欢喜,具足舍离之观智,名为“行舍智”。堪能承载上方圣道生起,具足随顺道生起之力量之观智,名为“随顺智”。或于下下诸智,因善显了三相而随顺;或于上上圣道,因是彼之遍作、足处而随顺,故亦名“随顺智”。以见无我、无命者之力,从诸蕴之烦恼系缚中解脱之道,名为“空解脱”。诸行之相,为烦恼之所依;摧破他们,以见诸法全无依怙之力而解脱之道,名为“无相解脱”。以见诸行全无可期望之力而解脱之道,名为“无愿解脱”。空随观即无我随观。彼因破除诸法之聚密集、相续密集、作用密集、所缘密集而转起,随观无有任何可执为“我”之坚实,故称“空随观”。无相随观即无常随观。彼因断除相续而转起,摧破所执为“我”之相,故称“无相随观”。无愿随观即苦随观。彼因显了为大过患蕴聚而转起,随观无有任何可执为“此是我所、此属我”之可愿功德,故称“无愿随观”。巴帝摩卡律仪戒,即律藏所制之戒。彼于一切世间戒中为最上,故为“别别”;为四地善法之根本起源,故为“口(面)”。如是,以“别别解脱”之义,称为“巴帝摩卡”。彼本身因防护、遮止恶行之道,故称“律仪”。为防护诸法生起之因,眼等诸根躁动、散乱,随彼而生起不善法;为防护他们生起之道而转起之念,名为“根律仪”。彼本身就是戒,故称“根律仪戒”。依此而活命、营生,故称“活命”。即寻求资具之精勤。彼本身因远离佛陀所呵责的施花等邪命、三种诡诈事而清净,故称“活命遍净”。彼本身就是戒,故为复合词。为断除以如是清净的乞食等加行所得资具,于受用、享用时的痴、贪、骄、放逸,而以观察彼彼用途、界限,或厌恶相,或界差别相,把握而省察所转起之智,名为“资具依止戒”。清净,即“清净”。清净本身即“遍净”。彼本身就是戒,故为复合词。四种遍净戒,即“四遍净戒”。心清净:此处以“心”之词指示“定”,故说二种定名为“心清净”。以相、味、现起、足处而言:此处,诸法之自性,名为“相”,如火之热性。依彼自性所应成就之作用,或由成就之缘所得之功德,名为“味”,如火之燃烧、照明。彼功德本身或称为果之作用,名为“现起”,如火之烟。自己生起之不共缘,名为“足处”。依这些而把握名与色,以智决断而执持,即“名色分别”,名为“见清净”。此处,把握有二种:略把握与广把握。其中,将内法分为二类:“此唯是名,非色;此唯是色,非名。名是一事,色是另一事。于此二者之外,别无其他我、命者、众生、人、人趣、天、梵。”如是现量善见而把握,名为“略把握”。以智为上者,仅以此量,亦能镇伏萨迦耶见,并连同想、心颠倒。颠倒有三种,如所说:“于无我起我想,为想颠倒、心颠倒、见颠倒。”其中,于师教法中善安住者,仅以信亦能镇伏见颠倒。其余二者,则唯于名色把握成就时方得镇伏。只要此二者未被镇伏,名色把握即不清净,彼为根本之烦恼法亦未被镇伏。又,以四食而分四类,以五蕴而分五类,以六界而分六类等,如此把握名色,即彼本身。其中,六界者:地界、水界、火界、风界、空界、识界。据说,有善男子把握此六界,证得不还果,般涅槃于净居天。凡所把握之法,能镇伏转起“此是我”之想、心、见颠倒者,即应把握他们。于此《摄论》中,前已说心心所之分别及色之分别,依彼一切而把握名色,名为“广把握”。然此非初学者之境,唯通达四谛之阿毗达摩长老之境,应如是知。把握名色者,由见唯名色之外别无其他,故舍断“身内有名为命者之我,彼造作、彼领受、轮回、流转”等转起之见。由见唯名、唯色中,全无称为“人、众生、作用”之努力功用,及见他们唯依此二者结合而得,故舍断执此二者或其中之一为“我”之见。于“我、命者、众生、人、人趣、天、梵”等名言中,不唯住于名言,而舍断“我决定有、命者决定有”等执取彼义之邪执与过度驰逐,应如是观。执取彼义者,即“我有、命者有”等坚固执取。过度驰逐者,即执“名色是我”等。缘把握:此处亦有二种缘把握:略与广。其中,依所依、所缘而把握名之缘,依心、时节、食而把握色之缘,依无明、爱、取、业而把握此二者之缘,名为“略把握”。依前于缘摄中分别的缘起法与发趣法而把握,名为“广把握”。此处,以发趣法把握亦非初学者之境。把握缘者,由见一切如所安立之名色,全为缘所支配而转起,故舍断无因见。由见若无与自己相应的缘之聚合,则无别异转起,故舍断自在天化作、时化作等不平等因见。由见从业之转起与果之转起中,别无其他造业者、受果者、作者,故舍断作者、受者见。由见于无始轮回中,于三世唯名色之相续流转,故超越“我于过去世曾存在吗”等以人、众生为所缘的十六种疑惑。由善见自性法之转起,见教法之善法性,见佛之善觉性,故舍断“于师疑、于法疑”等转起的八种疑惑。出世间法虽是有为,然非所应思惟,故说“于三地诸行”。为断随眠而思惟,故说“于三地诸行”,即于他们法中有欲贪等随眠随逐,他们法即是所应思惟。此句与“思惟三相者”相关联。于过去等差别而分者:即于过去、未来、现在、内、外等十一种差别而分。依蕴等理趣:即依《无碍解道》所分别的五蕴、六门、六所缘、六识、六触、六受、六想等思惟地基分别之理趣,随顺彼理趣而行。其中,于二十三种法聚中,何种聚明显,即取彼而开始思惟。若能者,则取一切而开始。以聚而略摄:即依五蕴,将色虽分为过去、未来、现在等差别,然总为一色聚而略摄;受等亦同此理。其理趣如下:“凡任何色,过去、未来、现在、内、外、粗、细、劣、胜、远、近,一切色以坏灭义为无常,以怖畏义为苦,以无坚实义为无我。凡任何受……凡任何想……凡任何行……凡任何识……一切识以坏灭义为无常,以怖畏义为苦,以无坚实义为无我。”此处,“一切色……一切识”之取,即是“以聚而略摄”,应如是观。“以坏灭义为无常”等:此处,色以坏灭义为无常,受无常,想无常,行无常,识以坏灭义为无常,应以此理趣,与所应思惟之法把握一起而作思惟。否则,思惟不成立。然因其义明显,故此处长老唯取“以坏灭义为无常”等思惟句,应如是观。其中,“色以坏灭义为无常”者,应以智坚固执取彼彼色,而作思惟:“此地界以坏灭义为无常,此水界以坏灭义为无常”等。其中,于此身中,一切坚硬作用唯是地。彼作用或因冷热变化而变化,或因种种食物变化而变化,或因种种心变化而变化,或因种种威仪变化而变化,或因种种身业变化而变化,成为种种相续转起。其中,新新作用相续显现时,前前作用相续即灭。因相续于法上无别实体,故新新相续显现,即新新作用生起;前前相续灭,即前前作用破坏。如是,见自身中种种坚硬作用变化者,即见地界之坏灭;见彼时,亦见与彼俱生之色坏灭。水,唯是凝聚作用;火,唯是冷作用与热作用;风,唯是支持作用。这些作用刹那刹那变化。见他们各别相续变化者,即见水等及与彼俱生之色坏灭。相续变化,于外以眼见而知,于身内以身触而知。然作为相续体之界之坏灭,唯以智见。故于自身内,知彼彼相续变化,或如是作意,以智善见色界之无常性,而再三思惟。于其余蕴,亦知彼彼相续之差别,善见受等之坏灭,而作思惟。以怖畏义:即应怖畏之义。凡是无常、刹那变坏之法,彼决定应怖畏。何以故?若人不怖畏彼而信赖,执为“此是我所”,作为自己之一分而护持,彼则被无量千万的造作苦或变坏苦屡屡逼迫、恼害。如是,因有被种种苦法屡屡逼迫之自性,故以决定应怖畏之义,名为“苦”。与我对立,故为“无我”。凡被执为“于此之上,无有比我更内在者”,以最内在性而被把握者,彼称为“我”。那么,何为应如是把握者?即完全自在而转者。如不由前述造作作用,唯以自己之意欲、自在、志欲、命令,恒常无碍而转者,彼应如是把握。如是之法,方于常欲乐、厌苦之众生,作“我”之作用。若于常欲乐之他们,破坏、摧毁如其转起之乐;于厌苦之他们,生起、增长以造作等为根本之种种苦,彼即与我对立。此色正是如此。如是,因不作我之作用,而作与我对立之作用,故色名为“无我”。何以故?此不自在而转,不作我之作用,而作与我对立之作用,故说“以无坚实义”。其中,“坚实”者,谓不由缘之聚合,唯以志欲即能生起,或生起后不由缘之支持,能随意安住之堪能性,即力与力之殊胜。然色自身既无如是坚实,亦不具如是坚实。因彼无有不由缘之聚合而生起,或生起后不由缘之支持,能安住刹那之力或力。凡不由自力、力,唯由缘之聚合之力而生起,唯由缘之支持而安住者,彼生起无量千万缘造作之苦,决定恒常作与我对立之作用,逼迫、恼害。受等亦同此理。如是,思惟三相者,为关联。以时分:即依一一有分限之转起时间。因于他有生起之五蕴,不往其他有,于彼彼有中即无余灭尽。又,于一有中,亦可以三时之幼等、十种十期、年、季、月、半月、朔日、昼夜、时、分等,配合时分差别。以相续:即依同类一相续而转起之色相续或非色相续。以刹那:即依色、非色法之寿量所限之刹那。此处,以刹那思惟,唯是一切知佛之境,非声闻之境。因他们于如是微细刹那,不能达至生或灭。故应知,此处唯以时分、相续思惟为所意趣。思惟三相者:即于他们三地诸行法,安立三相,再三触摩、擦拭那些诸法,于智中善令那些诸法之无常性、苦性、无我性明显。特于此智中,以见无常相为主。唯见彼时,其余二者次第得见;不见彼时,则不见。故最初以无常相之善明显为所意趣。即于他们:即于三地诸行。以缘:于色蕴,依无明、爱、取、业、食等缘。于受、想、行蕴,于食之处应说触;于识,则名色。其理趣如下:于过去无间有中,无明、爱、取、业未断而集起时,于此有中,从结生始,色相续与受、想、行、识相续集起。直至死时,刹那刹那以种种聚而生生、繁殖。于彼有中,他们断而灭时,他们色、非色相续即灭。于他有,更达至不生之灭。此处,如有水则有鱼,无水则无;如是,有业生名色时,有余名色;无时则无。故应知,摄其余一切于业生中,以业而说生灭之差别。如是,依无明、爱、取、业之缘,而有五蕴生灭之转起。以业:虽于此有中集起,然从结生始,刹那刹那得抟食支持,随逐如所转起之色相续,新新色相续方集起;不得则灭。他们于相续中,更达至不生之一有灭,或如所转起之相续断、坏、隐没。
171. Sabbalokiyamahājanehi yathādiṭṭhaṃ puggalasattaitthi purisādikaṃ nicca dhuva sukha atta nimittañca atikkamitvā visesena passanti etāyāti vipassanā. Kiriyā kammaṃ. Bhāvanāpayogo. Vipassanāya kammaṃ vipassanākammaṃ. Vipassanā eva vā kammanti vipassanā kammaṃ. Vipassanākammassa ṭhānaṃ adhiṭṭhānaṃ bhumīti vipassanākammaṭṭhānaṃ. Khandhādidhammajātaṃ. Vipassanā kammameva vā uttaruttarassa bhāvanā visesassa ānisaṃsavisesassavā ṭhānaṃ āsannakāraṇanti vipassanākammaṭṭhānaṃ. Tasmiṃ vipassanākammaṭṭhāne sattavidhena visuddhi saṅgaho tīṇi lakkhaṇānītiādinā sambandho. Niccasīlameva sayañca dussilyamalato visuddhattā kāyaṃ vācañca tato visodhanato visuddhīti sīlavisuddhi. Subhāvita cittasantānameva sayañca nīvaraṇamalato visuddhattā taṃsamaṅgipuggalañca tato visodhanato visuddhīti cittavisuddhi. Cittasīsena cettha samādhi adhippeto. Dhammavavatthānañāṇasaṅkhātā diṭṭhieva taṃ samaṅgipuggalaṃ sakkāyadiṭṭhimalato visodhanato visuddhīti diṭṭhivisuddhi. Soḷasavidhaṃ aṭṭhavidhaṃ kaṅkhaṃ vitaranti atikkamanti etāyāti kaṅkhāvitaraṇā. Paccayapariggahañāṇaṃ. Sā eva taṃsamaṅgipuggalaṃ ahetu diṭṭhi visamahetudiṭṭhīhi saddhiṃ yathāvuttāhi duvidhāhi kaṅkhāhi visodhanato visuddhīti kaṅkhāvitaraṇavisuddhi. Maggoca amaggoca maggāmaggā. Tattha ñāṇadassanavisuddhādhigamanassa upāyabhūto manasikāravidhivā ariyamaggovā maggonāma. Tassa anupāyabhūto manasikārovā adhimānavatthūnivā amaggonāma. Maggassa maggato amaggassaca amaggato jānanaṃ dassanañca maggāmaggañāṇadassanaṃ. Tameva taṃsamaṅgīpuggalaṃ amagge maggasaññāya visodhanato visuddhīti maggāmaggañāṇadassanavisuddhi nāma. Upari visesaṃ paṭipajjanti etāyāti paṭipadā. Vipassanāparaṃparasaṅkhāto pubbabhāgamaggo. Paṭipadābhūtaṃ ñāṇadassananti paṭipadāñāṇadassanaṃ. Tameva niccasaññādito visuddhattā visuddhīti paṭipadāñāṇadassanavisuddhināma, ariyamaggañāṇasaṅkhāta ñāṇadassanameva sammohamalato visuddhattā visuddhīti ñāṇadassanavisuddhināma. Etthaca sutamayādivasena siddhaṃ anumāna ñāṇaṃpi ñāṇamevāti taṃ paṭikkhipitvā atthapaccakkhañāṇameva gahetuṃ sabbattha dassanagahaṇaṃ katanti veditabbaṃ. Lakkhīyanti sallakkhīyanti ime aniccāevāti ekantena vinicchīyanti dhammā etenāti lakkhaṇaṃ aniccatā eva lakkhaṇanti aniccalakkhaṇaṃ. Pubbapade bhāvapaccayalopo. Aññohi anicco, aññā aniccatāti. Tattha yathāgamanakriyāyogena puriso gatoti vuccati. Na pana gamana kriyā puriso. Naca puriso gamanakriyā. Aññā hi kriyā, añño puriso. Tathā aniccatāyogena sabbo saṅkhatadhammo aniccoti vuccati. Na pana aniccatā so dhammo, naca so dhammo aniccatā. Aññā hi aniccatā, añño so dhammoti. Katamā pana sā aniccatāti. Vipariṇāmā kāro. Jīraṇākāro bhijjanākāroti vuttaṃ hoti. Taṃ pana ākāraṃ disvā tadākāravante dhamme ñāṇaṃ pavattati ayaṃ dhammo aniccoti. Tasmā sā aniccatāyeva idha lakkhaṇantipi vuccatīti. Esanayo sesesupi dvīsu. Tattha pana abhiṇhasaṃpaṭipīḷanākāro dukkhatānāma. Avasavattanākāro anattatānāmāti. Yathāvuttāya pana aniccatāya saha aniccassa dhammassa aniccena vā dhammena saha aniccatāya anuanupassanā aniccānupassanā. Esa nayo sesāsupi dvīsu. Yāva sarīre dhammānaṃ tividhalakkhaṇayuttatā attano ñāṇena paññāyati. Tāva tesu tividhalakkhaṇavibhāvanavasena punappunaṃ masanaṃ āmasanaṃ sammasanaṃ. Sammasanākārena pavattaṃ ñāṇaṃ sammasanañāṇaṃ. Udayo vuccati taṃtaṃ khaṇānurūpaṃ taṃtaṃ paccayānurūpañca navanavānaṃ dhammānaṃ pātu bhāvo ceva uparupari vaḍḍhanañca. Vayo vuccati yattha yattha laddhapaccayā navanavā dhammā pātubhavanti ceva vaḍḍhantica. Tattha tattha aladdhapaccayānaṃ purāṇadhammānaṃ antaradhānaṃ. Samūha santativasena pana udayapakkhassavā vayapakkhassavā samanupassanañāṇaṃ udayabbayañāṇaṃ. Tesu pana dvīsu pakkhesu udayakoṭṭhāsonāma uparupari pākaṭo hutvā āgacchati. Vayakoṭṭhāso pana apākaṭo. So eva ca aniccatāya paramā koṭīti tasseva suṭṭhutaraṃ samanupassanañāṇaṃ bhaṅgañāṇaṃ. Bhaṅge diṭṭhe evaṃ bhijjanasabhāvānaṃ dhammānaṃ anekasahassasoka dukkhavatthubhāvena tathā tathā bhāyitabbapakārasamanupassanañāṇaṃ bhayañāṇaṃ nāma. Loke pana kiñci bhayavatthuṃ passantāpi āsanne aññasmiṃ paṭisaraṇe sati na bhāyanti. Asati eva bhāyanti. Evaṃ bhāyitabbānaṃ tesaṃ sabbaso aññapaṭisaraṇābhāvadassanaṃ ādīnavañāṇaṃ nāma. Kutoci paṭisaraṇābhāvena tehi ukkaṇṭhatākāra sahitaṃ vipassanāñāṇaṃ nibbidāñāṇaṃnāma. Nibbindīyamānehi tehi attānaṃ vimuccituṃ ajjhāsayasahitaṃ vipassanāñāṇaṃ muccitukamyatāñāṇaṃ nāma. Suṭṭhu muccituṃ icchantassa sīghaṃ muccanatthaṃ tesaṃ dhammānaṃ cattālīsāya ākārehi anekādīnavarāsi bhāva paṭisaṅkhānavasena suṭṭhuvipphārataraṃ pavattamānaṃ vipassanā ñāṇaṃ paṭisaṅkhāñāṇaṃ nāma. Tesaṃ pana anekādīnavarāsibhāve suṭṭhu diṭṭhe saṅkhāresu nikantiyā pariyādinnāya idāni muccanupāyo laddhoti adhimattabyāpāraṃ akatvā samena vāyāmena saṅkhāre pariggaṇhantassa saṅkhārapariggahe majjhattākārasahitaṃ saṅkhāresuvā bhayañca nandiñca pahāya udāsinabhāvasahitaṃ vipassanāñāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃnāma. Upari maggappavattiṃ vahituṃ samatthabhāvena magguppattiyā anulomehi thāmabalehi sampannaṃ vipassanāñāṇaṃ anulomañāṇaṃ nāma. Heṭṭhimānaṃvā ñāṇānaṃtaṃ anulomaṃ hoti lakkhaṇattayassa suṭṭhutaraṃ vibhāvanato. Uparimaggassavā anulomaṃ hoti tassa parikammabhāvato, padaṭṭhānattācātipi anulomañāṇaṃ nāmāti. Atta jīvasuññatādassana balena khandhesu kilesabandhanato vimuccamāno maggo suññatāvimokkho nāma. Saṅkhārānaṃ yāni nimittāni kilesānaṃ avassayo hoti. Tāni vidhamitvā sabbaso dhammānaṃ anātha bhāva dassana balena vimuccamāno maggo animittovimokkho nāma. Saṅkhāresu sabbaso assāsābhāva dassanabalena vimuccamāno maggo appaṇihitovimokkhonāma. Suññatānupassanāti anattānupassanā. Sā hi dhammānaṃ samūhaghana santatighana kiccaghana ārammaṇaghanesu taṃtaṃghana vinibbhujjana vasena pavattattā attā iti gahetabbassa kassaci sārassa abhāvānupassanato suññatānupassanāti vuccati. Animittā nupassanāti aniccānupassanā. Sāpi hi santati vicchedana vasena pavattattā ahanti gahitassa nimittassa vidhamanato animittānupassanāti vuccati. Apaṇihitānupassanāti dukkhā nupassanā. Sāpi hi mahāādīnavarāsi bhāva vibhāvanavasena pavattattā idaṃ mama etaṃ mamāti gahetabbassa kassaci paṇihita guṇassa abhāvānupassanato appaṇihitānupassanāti vuccatīti. Pātimokkhasaṃvarasīlanti vinayapaññattisīlaṃ. Tañhi sabbalo kiyasīlānaṃ jeṭṭhakattā patica hoti. Catubhūmakakusalānaṃ ādipabhavabhūtattā mukhañca. Iti patimukhaṭṭhena pātimokkhanti vuccati. Tamevaca dussilyamaggassa saṃvaraṇato pidahanato saṃvaroti vuccatīti. Yesaṃ dhammānaṃ uppattiyā cakkhādīni indriyāni viphanditāni honti. Lolāni honti. Tadanubandhāca akusaladhammā uppajjanti. Tesaṃ uppatti maggassa saṃvaraṇavasena pavattamānā sati indriya saṃvaronāma. So eva sīlanti indriyasaṃvarasīlaṃ. Ājīvanti jīvitaṃ kappenti etenāti ājīvo. Paccayapariyesanavāyāmo. Soyeva buddhapaṭikuṭṭhehi pupphadānādīhi micchāpayogehi tividhakuhanavatthuhica parisuddhattā ājīvapārisuddhināma. Sā eva sīlanti samāso. Tathārūpena parisuddhena bhikkhācārādinā payogena paṭiladdhānaṃ paccayānaṃ paṭiggahaṇa paribhuñjanakālesu sammohassa gedhassa madassa pamādassaca pahānatthaṃ taṃtaṃpayojanamariyādaṃvā paṭikūlalakkhaṇaṃvā dhātumattalakkhaṇaṃvā pariggahaṇa paccavekkhanavasena pavattaṃ paccayasevane paṭisaṅkhāñāṇaṃ paccaya sannissitasīlaṃnāma. Parisujjhatīti parisuddhi. Parisuddhieva pārisuddhi. Sā eva sīlanti samāso. Cattāri pārisuddhisīlānīti catupāri suddhisīlaṃ. Cittavisuddhīti ettha cittasaddena samādhi niddiṭṭhoti vuttaṃ duvidhopisamādhi cittavisuddhināmāti. Lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhāna vasenāti ettha dhammānaṃ paccattasabhāvo lakkhaṇaṃnāma. Aggissa uṇhattaṃ viya. Tena sabhāvena sādhetabbaṃ kiccaṃvā sādhanapaccayā paṭiladdhaguṇasaṅkhātā sampattivā rasonāma. Aggissa parivācana jotanāni viya. Sā eva sampattivā kāriyasaṅkhātaṃ phalaṃvā paccupaṭṭhānaṃnāma. Aggissa dhūmo viya. Attano uppattiyā asādhāraṇapaccayasaṅkhātaṃ āsannakāraṇaṃ padaṭṭhānaṃnāma. Tesaṃ vasena nāmassaca rūpassaca pariggaho ñāṇena paricchinditvā gahaṇaṃ nāmarūpavavatthānaṃ diṭṭhivisuddhināma. Etthaca pariggaho duvidho saṅkhepa pariggaho vitthārapariggahoti. Tattha ajjhattadhamme dvidhā katvā idaṃ nāmameva, na rūpaṃ. Idaṃ rūpameva, na nāmaṃ. Aññaṃ nāmaṃ aññaṃ rūpaṃ. Tadubhayatoca añño attāvā jīvovā sattovā puggalovā manussovā devovā brahmāvā natthīti evaṃ paccakkhato sudiṭṭhaṃ katvā pariggaṇhanaṃ saṅkhepapariggahonāma. Ñāṇuttarikohi puggalo ettakamattenapi sakkāyadiṭṭhiṃ vikkhambhetuṃ sakkoti saddhiṃ saññā cittavipallāsehīti. Tayo hi vipallāsā. Yathāha-anattani attāti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāsoti. Tattha satthusāsanadhamme suṭṭhu patiṭṭhitena saddhāmattenapi diṭṭhi vipallāso vikkhambhito hoti. Itare pana nāmarūpapariggahe kateyeva vikkhambhitā honti. Yāvaca ete dve avikkhambhitā honti. Tāva nāmarūpapariggahoca aparisuddhoyeva hoti. Taṃmūlikāca kilesadhammā avikkhambhitā eva hontīti apica. Catunnaṃ āhārānaṃ vasena catudhā, pañcannaṃ khandhānaṃ vasena pañcadhā, channaṃ dhātūnaṃ vasena chadhātiādinā nayena nāmarūpaṃ pariggahe tabbameva. Tattha cha dhātuyonāma pathavidhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu ākāsadhātu viññāṇadhātuyo. Pakkusāti kulaputto hi imā cha dhātuyo pariggaṇhitvā anāgāmiphalaṃ patvā capitvā suddhāvāsesu nibbattoti. Yattake vā pana dhamme pariggaṇhanto attā meti pavattamāne saññācittadiṭṭhi vipallāse vikkhambhetuṃ sakkoti. Tattakāpi pariggahetabbā yevāti. Imasmiṃ pana saṅgahapakaraṇe yo yo cittacetasika vibhāgo rūpavibhāgoca heṭṭhā vutto. Tassa sabbassa vasena nāmarūpassa pariggaṇhanaṃ vitthārapariggahonāma. Ayaṃpana ādikammikānaṃ avisayo. Paṭividdhacatusaccānaṃ pana ābhidhammikattherānaṃ eva visayoti veditabbo. Nāmarūpaṃ pariggaṇhantassa pana nāmarūpa mattato uddhaṃ aññassa kassaci abhāvadassanatoca sarīrabbhantare jīvasaññito attā atthi. So karoti, so paṭisaṃvedeti, saṃsarati, sandhāvatīti evaṃ pavattā diṭṭhi pahīyati. Suddhe nāme evavārūpe evavā puggalasattakriyasaññitānaṃ īhābyāpārānaṃ sabbaso abhāvadassanato tadubhayasaṃyogeeva tesaṃ labbhamānatā dassanatoca tadubhayaṃvā ekamekaṃvā uddissa attāti pavattā diṭṭhi pahīyati. Attā jīvo satto puggalo manusso devo brahmāti evamādīsu vohāresuca vohāra matte aṭṭhatvā attānāma ekantato atthi jīvonāma ekantato atthītiādinā tadatthābhinivesavasena atidhāvanañca pahīyatīti daṭṭhabbaṃ. Tadatthābhinivesotica attānāma atthi jīvonāma atthītiādinā daḷhataraṃ abhiniveso. Atidhāvananti nāmarūpaṃ attātiādinā gahaṇaṃ. Paccayapariggahoti etthapi duvidho paccayapariggaho saṅkhepato vitthārato cāti. Tattha vatthārammaṇavasena nāmassa cittotukāhāravasena rūpassa avijjātaṇhupādānakammavasena tadubhayassaca paccayaṃ pariggaṇhanto saṅkhepato pariggaṇhātināma. Heṭṭhā paccayasaṅgahe vibhattehi paṭiccasamuppādanaya paṭṭhānanayehi pariggaṇhanto vitthārato pariggaṇhātināma. Etthapi paṭṭhānanayena pariggaho ādikammikānaṃ avisayoeva. Paccayaṃ pariggaṇhantassapana yathāvavatthitassa sabbassa nāmarūpassa sabbaso paccayāyattavuttikatādassanato ahetukadiṭṭhi pahīyati. Attano anurūpapaccayasāmaggiyā vinā aññathā pavattiyā adassanato issaranimmāna kālanimmānādikā visamahetudiṭṭhica pahīyati. Hetusambhārapaccayehi kammappavattiyā vipākappavattiyāca aññassa kammakārakassavā vipāka vedakassavā kattuno abhāvadassanato kāraka vedaka diṭṭhi pahīyati. Anamataggeca saṃsāre tīsu addhāsu hetuphala paraṃparāvasena kevalassa nāmarūpamattasseva pavattidassanato ahosiṃ nukho ahamatītamaddhānanti evamādikāya puggalasatta visayāya soḷasavidhāya kaṅkhāyaca atikkamo hoti. Sabhāvadhammapavattiyāca suṭṭhu diṭṭhāya desanādhammassa sudhammatā dassanato buddhasubuddhatañca disvā satthari kaṅkhati dhamme kaṅkhatītiādinayapavattā aṭṭhavidhāpi kaṅkhā pahīyatīti. Lokuttaradhammānaṃ saṅkhatānaṃpi sataṃ asammasanupagattā tebhūmakasaṅkhāresūti vuttaṃ. Anusayasamūhanatthañca sammasananti katvā yattha kāmarāgādayo anusayā anusenti. Teyeva dhammā sammasanārahā hontīti vuttaṃ tebhūmakasaṅkhāresūti. Imassa ca padassa lakkhaṇattayaṃ sammasantassāti iminā sambandho. Atītādibhedabhinnesūti atītānāgatapaccuppannajjhattabahiddhādīhi ekādasahi bhedehi bhinnesu. Khandhādinayaṃārabbhāti paṭisambhidāmagge vibhattaṃ khandhapañcakaṃ dvārachakkaṃ ārammaṇachakkaṃ viññāṇachakkaṃ phassachakkaṃ vedanāchakkaṃ saññāchakkanti evamādikaṃ sammasanabhūmivibhāganayaṃ ārabbha anugantvā taṃnayānusārenāti attho. Tattha pana tevīsatiyā dhammakoṭṭhāsesu yassa yo koṭṭhāso pākaṭo hoti. Tena taṃ gahetvā sammasanaṃ ārabhitabbaṃ. Sakkontena pana sabbampi gahetvā ārabhitabbameva. Kalāpavasenasaṃkhipitvāti khandhapañcakena ye rūpaṃ tāva atītānāgatapaccuppannādibhedabhinnaṃpi samānaṃ sabbaṃ ekarūpapiṇḍabhāvena saṃkhipitvā esa nayo vedanā dīsupīti. Tatrāyaṃ nayo. Yaṃkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃvā bahiddhāvā oḷāritaṃvā sukhumaṃvā hīnaṃvā paṇītaṃvā yaṃ dūre santikevā. Sabbaṃ rūpaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena dukkhaṃ bhayaṭṭhena anattā asārakaṭṭhena. Yākāci vedanā.La. Yākāci saññā.La. Yekeci saṅkhārā.La. Yaṃkiñci viññāṇaṃ.La. Sabbaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena. Dukkhaṃ bhayaṭṭhena anattā asārakaṭṭhenāti. Etthaca sabbaṃ rūpaṃ.La. Sabbaṃ viññāṇanti gahaṇameva kalāpavasena saṅkhipananti daṭṭhabbaṃ. Aniccaṃkhayaṭṭhenāti ettha rūpaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena. Vedanā aniccā. Saññā aniccā. Saṅkhārā aniccā. Viññāṇaṃ aniccaṃ khayaṭṭhenātiādinā nayena sammasitabbadhammapariggahena saheva sammasanaṃ kātabbaṃ. Itarathā sammasanaṃ na ruhati. Tadatthassa pana pākaṭattā idha aniccaṃ khayaṭṭhenātiādinā sammasanapadameva therena gahitanti daṭṭhabbaṃ. Tattha rūpaṃ aniccaṃ khayaṭṭhenāti taṃtaṃrūpaṃ ñāṇena daḷhaṃ gahetvā ayaṃ pathavidhātu aniccā khayaṭṭhena. Ayaṃ āpodhātu aniccā khayaṭṭhenātiādinā sammasanaṃ kātabbaṃ. Tattha imasmiṃ kāye sabbaṃ thaddhakriyāmattaṃ pathavīnāma. Sāca kriyā sītuṇhaparivattiyāvā parivattati. Nānāhāraparivattiyā vā nānācittaparivattiyāvā nāniriyāpathaparivattiyāvā nānā kāyikakriyā parivattiyāvā parivattati. Nānāsantati saṅkanti hotīti attho. Tattha navanavāsu kriyāsantatīsu pātubhontīsu pubbapubbakriyāsantatiyo nassanti. Yasmāca santati nāma dhammato visuṃ natthi, tasmā navanavasantatīnaṃ pātubhāvonāma navanavakriyānaṃ uppattieva. Pubbapubbasantatīnaṃ nassanaṃnāma pubbapubba kriyānaṃ bhijjanamevāti. Evaṃ attano kāye nānāthaddhakriyānaṃ parivattiṃ passanto pathavidhātuyā khayavayaṃ passati. Tañca passanto taṃsahajātānaṃ rūpānaṃ khayavayaṃ passatiyeva. Āpo nāma ābandhanakriyāmattaṃ. Tejonāma sītakriyāmattaṃ uṇha kriyāmattañca. Vāyonāma vitthambhanakriyāmattaṃ. Imāca kriyā khaṇe khaṇe parivattantiyeva. Imāsañca, visuṃ visuṃ santatiparivattiṃ passanto āpādīnaṃ taṃsahajātarūpānañca khayavayaṃ passati. Santatiparivattiṃ pana bahiddhā cakkhunā disvā jānāti, sarīrabbhantare pana kāyasaṃphassena jānāti. Santatisarīrabhūtānaṃ pana dhātūnaṃ khayavayaṃ ñāṇenaeva passati. Tasmā attano sarīrabbhantare taṃtaṃsantati parivattiṃ ñatvāvā tathā tathā kappetvā vā rūpadhātūnaṃ aniccattaṃ ñāṇena sudiṭṭhaṃ katvā punappunaṃ sammasitabbaṃ. Sesakhandhesupi taṃtaṃsantatinānāttaṃ ñatvā vedanādīnaṃ khayavayaṃ sudiṭṭhaṃ katvā sammasanaṃ kātabbanti. Bhayaṭṭhenāti bhāyitabbaṭṭhena. Yañhi aniccaṃ hoti. Khaṇamattepi vipariṇāmadhammaṃ. Taṃ ekantena bhāyitabbameva. Kasmā, tañhi yo abhāyitvā vissāsaṃ karoti. Etaṃ meti attano aṅgaṃ katvā pariharati. Taṃ apariyantehi anekasahassehi abhisaṅkharaṇadukkhehivā vipariṇāmadukkhehivā abhiṇhaṃ pīḷeti. Bādhati. Iti nānādukkhadhammehi abhiṇhaṃ sampaṭipīḷanasabhāvattā ekantena bhāyitabbaṭṭhena dukkhaṃnāmāti. Attapaṭipakkhattā anattā. Yo hi ito uddhaṃ mayhaṃ abbhantarimataronāma natthīti evaṃ paramajjhattabhāvena pariggahito hoti. So attāti vuccati. Katamo pana tathāpariggahi tabboti. Yo attano vase sabbaso vattati. Yathā vuttehi abhisaṅkharaṇakiccehi vinā kevalaṃ attano chandenavā vasenavā ajjhāsayenavā āṇāvidhānenavā niccaṃ avirajjhamāno pavattati. So tathā pariggahetabboti. Tathārūpo eva hi dhammo niccaṃ sukhakāmānaṃ dukkhapaṭikūlānaṃ sattānaṃ attakiccaṃ karoti nāmāti. Yo pana niccaṃ sukhakāmānaṃ tesaṃ yathāpavattaṃ sukhaṃ viddhaṃseti vikireti. Dukkhapaṭikūlānaṃ tesaṃ abhisaṅkharaṇādi mūlakaṃ nānādukkhaṃ janeti vaḍḍheti. So attapaṭipakkhoeva hoti. Idañca rūpaṃ edisameva hoti. Iti attakiccassa akaraṇato attapaṭipakkhakiccassa karaṇatoca rūpaṃ anattānāmāti. Kasmā panetaṃ attano vase navattati attakiccaṃ na karoti attapaṭipakkhakiccaṃ karotīti āha asārakaṭṭhenāti. Tattha sāronāma paccayasāmaggiyā vinā kevalaṃ ajjhāsayamattena uppajjituṃvā uppajjitvāca paccayupatthambhena vinā yadicchakaṃ patiṭṭhātuṃ vā samatthabhāvasaṅkhāto thāmabalaviseso vuccati. Rūpaṃ pana sayaṃpi evarūpo sāronāma na hoti. Naca evarūpena sārena yuttanti. Nahi tassa paccayasāmaggiyā vinā uppajjituṃvā uppajjitvāpi paccayupatthambhena vinā khaṇamattaṃpi patiṭṭhātuṃvā thāmovā balaṃvā atthi. Yañca attano thāmena balena vinā kevalaṃ paccayasāmaggi baleneva uppajjati. Paccayupatthambheneva patiṭṭhāti. Taṃ aneka sahassāni paccayābhisaṅkharaṇadukkhāni janetvā ekantena niccaṃ attapaṭipakkhakiccaṃ karoti, pīḷeti, bādhatiyevāti. Esanayo vedanā aniccā khayaṭṭhenātiādīsu. Iti lakkhaṇattayaṃ samma santassāti sambandho. Addhānavasenāti ekekabhavaparicchinnassa pavattakālassa vasena. Nahi bhavantare uppannaṃ khandhapañcakaṃ aññaṃ bhavantaraṃ gacchati. Tasmiṃ tasmiṃ bhaveeva asesaṃ nirujjhatīti. Apica, ekasmiṃ bhavepi tiṇṇaṃ vayānaṃ mandādīnaṃ dasannaṃ dasakānaṃ saṃvaccharautu māsa pakkhatithi ahoratti yāma pahārādīnañca vasena addhānabhedo yojetabbo. Santativasenāti sabhāgekasantānavasena pavattamānāya rūpasantatiyāvā arūpa santatiyāvā vasena. Khaṇavasenāti rūpārūpadhammānaṃ āyu parimāṇasaṅkhātassa khaṇassa vasena. Etthaca khaṇavasena sammasanaṃnāma sabbaññubuddhānaṃ eva visayo siyā, na sāvakānaṃ. Nahi te evaṃ parittake khaṇe uppādaṃvā nirodhaṃvā sampāpuṇituṃ sakkontīti. Tasmā addhāsantativasena sammasanameva idhā dhippetanti daṭṭhabbaṃ. Lakkhaṇattayaṃsammasantassāti tesu tebhūmaka saṅkhāresu dhammesu tilakkhaṇāni āropetvā te dhamme punappunaṃ āmasantassa parimajjantassa. Tesaṃ dhammānaṃ anicca jātikataṃvā dukkhajātikataṃvā anattajātikataṃvā ñāṇe suṭṭhu pākaṭaṃ karontassāti attho. Visesato pana imasmiṃ ñāṇe aniccalakkhaṇadassanameva padhānaṃ. Tasmiṃ diṭṭheyeva itarāni kamena diṭṭhāni honti. Adiṭṭheca adiṭṭhānīti. Tasmā ādito aniccalakkhaṇasseva suṭṭhu pākaṭabhāvo adhippetoti. Tesvevāti tebhūmakasaṅkhāresu eva. Paccayavasenāti rūpakkhandhe tāva avijjātaṇhupādānakammāhārasaṅkhātānaṃ paccayānaṃ vasena. Vedanāsaññāsaṅkhāresu pana āhāraṭṭhāne phasso vattabbo. Viññāṇeca nāmarūpaṃ. Tatrāyaṃ nayo. Atītānantarabhave avijjātaṇhupādāna kammesu appahīnavasena samuditesu imasmiṃ bhave paṭisandhito paṭṭhāya rūpasantatiyo vedanāsaññāsaṅkhāra viññāṇasantatiyoca samudenti. Yāva maraṇakālā khaṇe khaṇe nānākalāpavasena udenti pasavanti. Tesu pana tasmiṃ bhave eva pahīnavasena niruddhesu tā rūpārūpasantatiyo nirujjhanti. Bhavantare puna anuppādasaṅkhātaṃ nirodhaṃ pāpuṇanti. Ettha pana yathā udake sati macchānāma honti, asati na honti. Evaṃ kammajesu nāmarūpesu sati itarāni nāmarūpāni honti. Asati na hontīti itarāni sabbāni kammajesu saṅgahetvā kammavasena udayabbayavidhānaṃ gahitanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ avijjātaṇhupādānakammapaccayānaṃ vasena pañcakkhandhassa udayabbayapavatti hotīti. Kammavasena pana imasmiṃ bhave samudentānipi paṭisandhito paṭṭhāya khaṇe khaṇe kabaḷīkārāhārūpatthambhanaṃ laddhā eva yathā pavattarūpasantatiyo anubandha mānā navanavā rūpasantatiyo samudenti. Aladdhā pana nirujjhanti. Taṃ santatiyaṃ puna anuppādasaṅkhātaṃ ekabhavanirodhaṃ pāpuṇanti, yathā pavattasantatiyo vā chijjanti bhijjanti antaradhāyantīti.
然而,受、想、行诸法,当外境现前、获得境触后,便依六门生起,成为善、不善、异熟、唯作。新的相续不断显现;若未得境触,它们便灭去,不相续连接。识与俱生名法及所依色,转起时即转起,停息时即停息。所谓“依刹那”,即不待前述之缘,纯粹依名色的转起刹那。此处“刹那”一词,亦应包含思惟智中所说的色相续与名相续,因为声闻之智无法依刹那而通达名色的生灭。然而,譬如在黑夜中,大洞窟内生起浓郁黑暗。当点燃灯火时,灯光在一刹那遍照整个洞窟而生起,黑暗即消失:这是光明的生起,黑暗的灭去。当灯被熄灭时,黑暗复生,光明灭去。同样地,在身体中,依种种时节、或依种种食物、或依种种心、或依种种威仪、或依种种加行,对于生起分与灭去分的种种相续,观生起为生起,观灭去为灭去,如此善见而随观,这是其义。然而,对于如此随观且已达勤修观行者,当生灭智锐利、强有力地运行时,便会生起称为十种观随染的障碍法。为说明它们,而说“光明”等偈颂。其中,“光明”是由观心等生起的身光,“喜”是与观心相应的五种喜,“轻安”是二种轻安,“胜解”是信胜解
Vedanāsaññāsaṅkhārā pana bahiddhā ārammaṇesu āpātāgatesu ārammaṇasamphassaṃ laddhāeva chadvārikā kusalākusalavipāka kriyabhūtā samudenti. Navanavā santatiyo pātubhavanti. Aladdhā pana nirujjhanti. Santatiṃ na ghaṭenti. Viññāṇaṃca sahajāta nāmeca vatthurūpeca pavattamāneeva pavattati. Nivattamāne nivattatīti. Khaṇavasenāti vuttappakāre paccaye anapekkhitvā kevalaṃ nāmarūpānaṃ pavattikkhaṇavasena. Khaṇasaddena cettha sammasanañāṇe vuttarūpasantati nāmasantatiyopi gahetabbā. Nahi sāvakānaṃ ñāṇaṃ khaṇavasena nāmarūpānaṃ udayaṃvā vayaṃ vā sampāpuṇituṃ sakkotīti. Yathā pana rattandhakāre anto leṇe mahanto tamokhandho jāyati. Dīpaṃ jālentassa pana dīpobhāso ekakkhaṇe eva sakalaṃ antoleṇaṃ pharamāno udeti. Tamokhandho veti. Ālokassa udayo hoti. Tamokhandhassa vayo. Puna dīpe nibbāpīyamāne tamokhandhassa udayo hoti. Ālokassa vayo. Eva mevaṃ sarīre nānāutuvasenavā nānāhāravasenavā nānācitta vasenavā nāniriyāpathavasenavā nānāpayogavasenavā udayapakkhānaṃ vayapakkhānañca nānāsantatīnaṃ udayañca udayato vayañca vayato sudiṭṭhaṃ katvā samanupassantassāti attho. Evaṃ samanupassantassa pana āraddhavipassakabhāvaṃ pattassa udayabbaya ñāṇe tikkhe sūre vahante dasavidhā vipassanupakkilesasaṅkhātā pāripanthakadhammā uppajjanti. Te dassetuṃ obhāsotiādigātha māha. Tattha obhāsoti vipassanā cittasamuṭṭhito sarīrobhāso. Pītīti vipassanācittasampayuttā pañcavidhā pīti. Passaddhīti duvidhāpassaddhi. Adhimokkhoti saddhādhimokkho. Paggahoti vīriyaṃ. Sukhanti somanassaṃ. Ñāṇanti vipassanā ñāṇaṃ. Upaṭṭhānanti sati. Upekkhāti tatramajjhattupekkhā ceva āvajjanupekkhā ca. Nikantīti obhāsādīhi saha vipassanāya ālayaṃ kurumānā sukhumā taṇhā. Ayameva pana ekantato vipassanupakkileso hoti. Obhāsādayo pana tassā vatthubhūtattā upakkilesāti vuttā. Tesu hi uppajjamānesu na vata me ito pubbe evarūpo obhāso uppannapubbo. Evarūpā pīti.La. Upekkhā uppannapubbā addhā maggaṃ pattosmi. Phalaṃ pattosmīti evaṃ assādasahitā amagge maggasaññā aphale phalasaññā uppajjati. Tadā koci abyatto yogāvacaro kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā adhimānavasena vikkhipanto vicaratīti. Byatto pana tāvadeva sabhiṃ paṭilabhitvā idāni mama etesu obhāsādīsu etaṃ mama eso ha masmi eso me attāti cittassa nikāmanākāro paññāyati. Naca lokuttaradhammonāma īdisassa nikāmanassa vatthu. Addhā mama saṃkilesadhammo uppanno. So vaḍḍhamāno maṃ niyyānamukhato pātetvā vaṭṭamukhe yojessati. Handa tesveva lakkhaṇattayaṃ āropetvā nikantiṃ sodhetvā yathāpavattaṃ vipassanāvīthiṃ paṭipādessāmīti te obhāsādayo eva tāva pariggaṇhāti. Ayaṃ me obhāso anicco khayaṭṭhena dukkho bhayaṭṭhena anattā asārakaṭṭhenātiādinā sammasatīti attho. Evaṃ te obhāsādike vipassanāya upakkilesabhūte paripantha dhamme pariggaṇhitvā tappariggahavasena tesu nikantiṃ pariyādi yitvā ṭhitassa uppannaṃ maggāmaggalakkhaṇavavatthānañāṇaṃ maggāmaggañāṇa dassanavisuddhināma. Amaggesu obhāsādīsu maggasaññāmalato yathā vuttanikantimalatoca visuddhattā. Tañhi ñāṇaṃ tesu nikantiyāpi vikkhambhitāya eva obhāsādipaṭibandhato suṭṭhu parisuddhaṃnāma hotīti.
[245] 然而,应予以阐明的是:
[245] Vibhāvaniyaṃ pana
未单独说明以无常等来把握光明等障碍,仅以了知道与非道便说为“道非道智见清净”,这与注释书不符。
Aniccādivasena obhāsādi paṭibandhapariggahaṃ visuṃ avatvā maggāmaggajānanamatteneva maggāmaggañāṇadassanavisuddhināma vuttā. Sā aṭṭhakathāya na sameti.
如此,从障碍中解脱:即如此把握之后,从彼毗婆舍那随烦恼的障碍中解脱,直至随顺——即直至随顺智。将三相(无常、苦、无我)加于其上——这是句子的连接。由于毗婆舍那的成熟:即达到行舍的状态,并由于三种解脱门的成就,以及七种圣者分类的缘成就,依靠、缘于毗婆舍那智的成熟。现在,安止将生起——这是应说的时刻——这是句子的连接。安止:这里指入流道安止。二或三个毗婆舍那心:利根者有两个毗婆舍那心,钝根者有三个毗婆舍那心。任何一种:即于三相中的任何一种。那到达顶点、与随顺智相伴的行舍:即到达顶点、与随顺智相伴的、存在的行舍。它被称为‘出起随行的毗婆舍那’——这是连接。行舍智与随顺智:这两种智被称为‘出起随行的毗婆舍那’——这是所说的意思。然而,这是对已成熟的毗婆舍那的说明。在此处,‘出起’指的是道。因为道从作为毗婆舍那智所缘的行相中出起,或从自身作为结缚之基的状态中出起。或者,它使具足者从凡夫状态、以断除集谛的方式、从轮回流转中出起。因此,被称为‘出起’。必定由此而去向出起,故为‘出起随行’——应如此了知这两种智的出起随行性。此后:即在两个或三个毗婆舍那心流转之后,以涅槃为所缘——即成为道的转向之处,作为其前导,唯以涅槃为所缘。而且,从此之后,它不再获得‘毗婆舍那’之名。征服凡夫种姓:以此表明‘种姓’是存在、征服,故为‘种姓’。此处,‘种姓’指由于具足烦恼的结合,称为非圣状态的凡夫出生——这是显示此义。并且,成就圣种姓:以此表明‘种姓’是存在、到达,故为‘种姓’。‘种姓’指彼彼烦恼清净的状态,称为圣出生——这是显示此义。道安止进入路心——这是连接。遍知苦谛:即决断地了知三界诸法的纯苦性。此处,遍知应视为破除覆蔽其苦性的愚痴。断除集谛:即断除在自己心相续中以随眠状态存在的、称为渴爱的集谛,或部分地、或无余地使其不再回转。证悟灭谛:如同有眼者(看见)在虚空中闪耀的月轮,在自己的相续中,或部分、或全部的烦恼轮转,或未来将生的异熟轮转,以使其在自己的相续中不再生起的法性,而现证称为灭的涅槃。以修习道谛的方式:即以此前无始轮回中未曾生起的八支圣道的生起之修习的方式。然而,由于道思具有无间果性,在那一刻,如同在被移除火的地方再次浇水以熄灭(余烬)一般,以随顺道而转起的方式,遍知苦等四种作用被随顺执行,此后,两个或三个果心转起。此后,便是有分心——为了显示此,而说‘此后’等。然而,如同以净色眼或天眼看见某种色法时,那些眼在现证那色法之后,随后使那色法对于那个人也显现为现量后而灭去。在它们生起的刹那,那色法对于他并非‘我见此名为某某’那样明显。但随后,在省察的时分转起时,那色法及其随附的种种行相才对他显现。同样地,在此处,也是在省察的时分转起时,涅槃及其随附的道、果等才显现——这是所说的意思。再次有分……转起。现在,为了显示省察智的范围,而说出‘道、果与涅槃’等偈颂。其中,‘贤者’:即具足圣慧的果位者。‘已断的’:即已断除的。‘剩余的’:即未断除的、上道所应断的。然而,这两种‘已断烦恼’与‘剩余烦恼’的省察,对于某些寿等者及不精通烦恼分类者,是不可得的——这是所说的‘或省察或不省察’。在此处,《清净道论》中,最先说道的省察,其次果的省察,其次已断烦恼的省察,其次剩余烦恼的省察,最后说涅槃的省察。但在《无碍解道注释》中,最先以烦恼的省察为意趣。因为在那里说:‘在省察中,首先有烦恼的省察,然后有道、果、涅槃的省察。’然而,那是由于在圣典中,省察智的解说之前,首先以‘于已断的观察中,慧解脱智’这样,单独提到了解脱智的缘故而说的。在那里,‘已断’:即被彼彼道所断除的烦恼种类——这是意思。若随顺圣典而说,则应说:首先是对已断烦恼的省察,然后是对各别道支、觉支等的省察,然后是对作为它们所缘的涅槃的省察,然后是对果法的省察,然后是对作为它们所缘的涅槃的省察。因为在圣典的省察智解说中,涅槃在道节和果节中出现了两次。如此,所谓的涅槃省察,在其他省察的开头、或中间、或间杂、或末尾,在任何处所转起,这是成立的。同样,烦恼省察也在道果省察的开头或之后。若如此,则‘道、果与涅槃’这首偈颂也无矛盾。而且,如此作了之后,在《增上慢解说注释》中说:‘他由于对道、果、涅槃、已断烦恼、剩余烦恼的省察而生起喜悦,对圣德证悟无疑。’在此处,须陀洹有五种省察,斯陀含也有五种,阿那含也有五种。但阿罗汉没有所谓的‘剩余烦恼’,所以有四种。如此,共有十九种省察。这是就圆满可得的情况而说的。然而,也有不圆满的情况。正如在《小苦蕴经注释》中所说:‘然而,那并非对所有人都是圆满的。有人只省察已断烦恼,有人只省察剩余烦恼,有人只省察道,有人只省察果,有人只省察涅槃。但在这五种省察中,一种或两种是必定可得的。’如此,以六种清净的次第应修习的四道,被称为‘智见清净’——这是连接。此处,以‘道’这个词,应知是取了四种道智及以随顺其转起的方式而取的果智。在此处:即毗婆舍那业处。在那里:即于那些随观、道、果中。执著:即执取。如同在石地中埋下的须弥山柱一般,于内蕴中坚固地执取而转起——这是意思。执著为‘我’:即我执著。那是我执著。他们解脱:即由于对内法唯见其依缘而生灭的刹那坏灭性未见到,故那执著转起。因此,将这两者(依缘性与刹那灭)善加照见后,以‘色无我、受无我’等,通过一再地随观,而解脱那执著——这是意思。成为解脱门:因为它是进入称为空解脱的道与果的入口。颠倒相:即以颠倒的方式,接近、前往或转起,即是颠倒。以无常为常的接近或转起——这是意思。它本身由于是烦恼的极近原因,故为‘相’,即颠倒相。他们解脱:即由于对内法的刹那坏灭性未见到,故那相存在。因此,将它们的刹那坏灭善加照见后,以‘色无常、受无常’等,通过一再地随观,而解脱那相——这是意思。渴爱愿求:即渴爱本身,由于执著,将心安放、坚固地安置于所缘,故为‘愿求’,即渴爱愿求。那是渴爱愿求。他们解脱:即由于对内法的大过患积聚性未见到,故那愿求存在。因此,将它们的大过患积聚性善加照见后,以‘色是苦、受是苦’等,通过一再地随观,而解脱那愿求——这是意思。因此:因为这些作为解脱门的三种随观,如此有种种名称。因此。由于通过于诸行中见空的方式,义利的成就,唯是那与执取‘我’之邪见执著相对立的智的威力,因此,如此随观而解脱者的毗婆舍那与道,以俱生智的作用而得名称——这是所说的‘如果从出起……道名为空解脱’。由于通过见无常的方式,义利的成就,也是那与执取‘相’之慢执著相对立的信的威力。因此,如此随观而解脱者的毗婆舍那与道,以俱生信的作用而得名称——这是所说的‘如果从无常……名为无相解脱’。由于通过见苦的方式,义利的成就,也是那与称为愿求的渴爱执著相对立的定的威力。因此,如此随观而解脱者的毗婆舍那与道,以俱生定的作用而得名称——这是所说的‘如果从苦……名为无愿解脱’。这在《无碍解道》中说过:‘以无常作意者,信根增盛。以苦作意者,定根增盛。以无我作意者,慧根增盛。’然而,在道中,这三种法的特殊作用,唯依毗婆舍那的来行而成立——这是所说的‘道……获得名称’。在那里,以空解脱而解脱的圣弟子,在入流道刹那,名为‘法随行者’。在中间的六个道果刹那,名为‘见至者’。在阿罗汉果刹那,名为‘慧解脱者’。以无相解脱而解脱者,在入流道刹那,名为‘信随行者’。在以上的七个阶段,名为‘信解脱者’。然而,以无愿解脱而解脱者,在所有八个阶段,名为‘身证者’。他若以无色界定为基而解脱,住于阿罗汉果,则名为‘俱分解脱者’。至此,前面所说的:‘由于毗婆舍那的成熟:即达到行舍的状态,并由于三种解脱门的成就,以及七种圣者分类的缘成就,依靠、缘于毗婆舍那智的成熟。’这已依其自性被解说了。在道路心中,果也依道的来行方式,同样获得三种名称——这是连接。对于那些依所说方式而修观者:即对于那些以‘如果以无我而观’等所说方式而修观的四种果位者。各自的果:即须陀洹的须陀洹果,斯陀含的斯陀含果等,依这种方式,属于各自的果,唯依毗婆舍那的来行,而被称为空等解脱。并非依道的来行——这是意趣。在此处,依毗婆舍那的来行,道获得无相的名称,这是依经教的方式而说。但在阿毗达摩中,无相之名的道并未出现。因为严格来说,它并非无相。由于有值得以劣、胜等分类的行相存在。正因为如此,对于它,可见以苦行、迟通达等,或以波罗蜜法的微小、广大等,而有劣、胜、更胜、最胜的分类。然而,在注释中说:‘无常随观虽因破坏诸行中的常相而转起,故名为无相随观,但它自身却包含在行相中,因此不能绝对地将自己的名称赋予道。所以,依阿毗达摩的方式,道不获得无相之名。’但依经教的方式,如同以地遍为所缘的禅那被称为‘地遍’一样,以称为空等的涅槃为所缘而转起的道与果,也依所缘而获得空等名称。然而,以作所缘的方式,或以相应的方式,那些作为障碍、作相、作愿求的贪等烦恼法,在它们之中并不存在。因此,为了显示它们不待其他来行或所缘,依自性也获得空等名称,而说‘依所缘’等。在那里,‘依自性’:即依自己的本质。‘三名’:即空等三种名称。‘于一切处’:即在所有道路心与果等至路心中。‘对于所有’:即对于所有道与果。‘完全相同’:即完全相同,相似。然而,在这些如上所说的道果中:因为所有邪见及十六种疑,都是以我见为根本的。当我见灭时,它们便灭。而且,所有称为堕恶趣的业,都是在我见存在时才成熟,若不存在则不成熟。而对于见谛者,那邪见已完全断除。因此,说‘入流道……已断除堕恶趣者’。‘堕恶趣’:即由此而去恶趣。指与邪见、疑不相应的不善法,以及先前所作的恶行业。已断除这些堕恶趣之因者,为‘已断除堕恶趣者’。对于已证悟四谛、已断除我见者,菩提分法决定处于向上增长的方面,而烦恼法则处于衰减的方面。因此,它们次第衰减而尽,最终在七生之内完全灭尽——这是所说的‘名为极七返有者’。在那里,‘七返’这个词,是指七次结生的次数。‘极’:即最高限度。如此,他最多七次(轮回),故为‘极七返有者’。他又有在天上最多七次、在人间最多七次、在两处总共最多七次三种。如所说:
Tathā paripanthavimuttassāti tathā pariggahetvā tato vipassanupakkilesaparipanthato vimuttassa yāvānulomāti yāvaanulomañāṇā. Tilakkhaṇaṃ āropetvāti sambandho. Vipassanāparipākaṃāgammāti saṅkhārupekkhābhāvaṃ patvā tividha vimokkhamukhabhāvappattiyāceva sattaariyapuggalavibhāgassa paccaya bhāvappattiyāca vipassanāñāṇassa paripākaṃ āgamma paṭicca. Idāni appanā uppajjissatīti vattabbakkhaṇeti sambandho. Appanā tica sotāpattimaggaappanā. Dvetīṇivipassanācittānīti tikkhapaññassa dve vipassanācittāni. Mandapaññassa tīṇi vipassanācittāni. Yaṃkiñcīti tīsu lakkhaṇesu aññataraṃ yaṃkiñci. Yāsikhāpattāsānulomāsaṅkhārupekkhāti matthakapattā anulomañāṇasahitā yā saṅkhārupekkhā atthi. Sā vuṭṭhānagāminivipassanātica vuccatīti yojanā. Saṅkhārupekkhāñāṇaṃ anulomañāṇanti imāni dve ñāṇāni vuṭṭhānagāmini vipassanānāmāti vuccantīti vuttaṃ hoti. Idaṃ pana paripākagatavipassanā dassanavacanaṃ. Etthaca vuṭṭhānanti maggo vuccati. So hi vipassanāñāṇassa ārammaṇabhūta saṅkhāranimittatovā sayaṃ saṃyojanavatthubhāvatovā vuṭṭhāti. Taṃ samaṅgipuggalaṃvā puthujjanabhāvato samudayapahānavasena vaṭṭa pavattatoca vuṭṭhāpeti. Tasmā vuṭṭhānanti vuccati. Avassaṃ vuṭṭhānaṃ gacchanti etāyāti vuṭṭhānagāminīti evaṃ dvinnaṃ ñāṇānaṃ vuṭṭhāna gāminibhāvo veditabbo. Tatoparanti dvinnaṃvā tiṇṇaṃvā vipassanā cittānaṃ pavattiyā paraṃ nibbānaṃ ālambitvāti maggassa āvajjanaṭṭhāniyaṃ hutvā tassa purecarabhāvena nibbānameva ārammaṇaṃ katvā. Tato yevaca taṃ vipassanānāmaṃ nalabhatīti. Puthujjana gottamabhibhavantanti etena gottaṃ bhavati abhibhavatīti gotrabhu. Gottanti cettha paripuṇṇakilesa samāyogena anariyabhāvasaṅkhātā puthujjanajāti vuccatīti imamatthaṃ dasseti. Ariyagottamabhisambhontañcāti etena gottaṃ bhavati pāpuṇātīti gotrabhu. Gottantica taṃtaṃ kilesa visuddhabhāva saṅkhātā ariyajāti vuccatīti imamatthaṃ dasseti. Maggo appanā vīthiṃ otaratīti sambandho. Dukkhasaccaṃparijānantoti tebhūmaka dhammānaṃ ekantadukkhabhāvaṃ paricchijja jānanto. Parijānanañcettha tesaṃ dukkhabhāva paṭicchādakassa sammohassa pahānameva daṭṭhabbaṃ. Samudaya saccaṃpajahantoti attano cittasantāne anusayabhāvena pavattamānaṃ taṇhāsaṅkhātaṃ samudayasaccaṃ ekadesenavā anavasesenavā apacchāvattikaṃ katvā pajahanto. Nirodhasaccaṃsacchikarontoti cakkhumā viya nabhamajjhe virocamānaṃ candamaṇḍalaṃ attano santāne ekadesassavā sakalassavā kilesa vaṭṭassavā āyatiṃ bhāvino vipākavaṭṭassaṃvā attano santāne puna anuppādadhammabhāpattivasena nirodhasaṅkhātaṃ nibbānaṃ paccakkhaṃ karonto. Maggasaccaṃbhāvanāvasenāti ito pubbe anamatagge saṃsāre anuppannapubbassa aṭṭhaṅgikassa maggasaccassa uppādanasaṅkhātāya bhāvanāya vasena. Maggacetanāya pana ānantarikaphalattā taṅkhaṇe apanītaggike padese puna udakaṃ āsiñcitvā nibbāpento viya maggānukūlapavattivasena dukkhaparijānanādīni cattāri kiccāni anukubbantāni tatoparaṃ dvevā tīṇivā phalacittāni pavattanti. Tatoparaṃ bhavaṅgapāto hotīti dassetuṃ tatoparantiādimāha. Yathā pana pasādacakkhunāvā dibbacakkhunāvā kiñcirūpaṃ passantassa tāni cakkhūni taṃ rūpaṃ paccakkhaṃ katvā pacchā tassa puggalassapi paccakkhato pātubhūtaṃ katvā nirujjhanti. Na tāva tesaṃ uppattikkhaṇe taṃ rūpaṃ tassa ahaṃ idaṃnāma passāmīti pākaṭaṃ hoti. Pacchā pana paccavekkhana vāresu pavattamānesueva taṃrūpaṃ tadanubandhāca nānākārā tassa pātubhūtā honti. Evamevaṃ idhapi paccavekkhanavāresu pavattamānesueva nibbānañca tadanubandhāni maggaphalādīnica pātubhavantīti vuttaṃ punabhavaṅgaṃ.La. Pavattantīti. Idāni paccavekkhanañāṇassa bhūmiṃ dassetuṃ maggaṃphalañcanibbānantiādigātha māha. Tattha paṇḍitoti ariyāya paññāya samannāgato phalaṭṭho. Hīneti pahīne. Seseti apahīne uparimaggavajjhe. Imāni pana dve pahīnāvasiṭṭhakilesapaccavekkhanāni kesañci jīvitasamasīsipuggalānaṃ kilesa vibhāgesu akovidānañca nalabbhantīti vuttaṃ paccavekkhativānavāti. Etthaca visuddhimagge tāva sabbapathamaṃ maggapaccavekkhanaṃ vuttaṃ. Tato phalapaccavekkhanaṃ. Tato pahīnakilesapaccavekkhanaṃ. Tato avasiṭṭhakilesapaccavekkhanaṃ. Avasāne nibbānapaccavekkhanaṃ vuttaṃ. Paṭisambhidāmaggaṭṭhakathāyaṃ pana sabbapathamaṃ kilesapaccavekkhanaṃ adhippetaṃ. Vuttañhi tattha paccavekkhanesu pathamaṃ kilesapaccavekkhanaṃ hoti. Tato maggaphalanibbānapaccavekkhanānīti. Taṃ pana pāḷiyaṃ paccavekkhana ñāṇassa niddesato pubbe pathamaṃ chinnamanupassane paññāvimutti ñāṇanti evaṃ visuṃ vimuttiñāṇassa āgatattā vuttaṃ. Tattha chinnanti tena tena maggena samucchinnaṃ kilesajātanti attho. Pāḷi anu sārena vuccamāne pana pathamaṃ pahīnaṃ kilesānaṃ paccavekkhanaṃ. Tato paccekaṃ maggaṅgabojjhaṅgādīnaṃ paccavekkhanaṃ. Tato tesaṃ ārammaṇabhūtassa nibbānassa paccavekkhanaṃ. Tato phaladhammānaṃ paccavekkhanaṃ. Tato tesaṃ ārammaṇabhūtassa nibbānassa paccavekkhananti vattabbaṃ hoti. Pāḷiyañhi paccavekkhanañāṇaniddese nibbānaṃ maggavārepi phalavārepi dvikkhattuṃ āgatanti. Iti nibbānapaccavekkhanaṃ nāma itaresaṃ paccavekkhanānaṃ ādimhivā majjhe antarantarāvā avasānevā yatthakatthaci pavattatīti siddhaṃ hoti. Tathā kilesapaccavekkhanaṃpi maggaphalapaccavekkhanānaṃ ādimhivā pacchāvāti. Evañhi sati maggaṃ phalañca nibbānanti ayaṃ gāthāpi aviruddhā hotīti. Evañca katvā adhimānaniddesaṭṭhakathāsu so hi maggaphalanibbāna pahīna kilesā vasiṭṭhakilesa paccavekkhanena sañjātasomanasso ariyaguṇapaṭivedhe nikkaṅkhoti vuttaṃ. Etthaca sotāpannassa pañca paccavekkhanāni honti. Tathā sakadāgāmissa pañca. Anāgāmissa pañca. Arahato pana avasiṭṭhakilesonāma natthīti cattārīti ekūnavīsati paccavekkhanāni hontīti. Idañca paripuṇṇa vasena labbhamānaṃ sandhāya vuttaṃ. Aparipuṇṇaṃpi pana hotiyeva. Tathā hi cūḷadukkhakkhandhasuttaaṭṭhakathāyaṃ sā pana na sabbesaṃ paripuṇṇā hoti. Eko hi pahīnakilesameva paccavekkhati. Eko avasiṭṭhakilesameva. Eko maggameva. Eko phalameva. Ekonibbānameva. Imāsu pana pañcasupaccavekkhanāsu ekaṃvādvevā no laddhuṃ navaṭṭatīti vuttaṃ. Evaṃ chabbisuddhikamena bhāvetabbo catubbidho maggo ñāṇadassanavisuddhināma vuccatīti sambandho. Maggasaddena cettha catubbidhaṃ maggañāṇaṃ tadanukūlapavattivasena phalañāṇañca gahitanti daṭṭhabbaṃ. Etthāti vipassanākammaṭṭhāne. Tatthāti tesu anupassanā maggaphalesu. Abhinivisanaṃ abhiniveso. Heṭṭhā silāpathaviyaṃ nikhātasinerupādassa viya ajjhattakhandhesu daḷhaṃ gahetvā pavattīti attho. Attā iti abhiniveso attābhiniveso. Taṃ attābhinivesaṃ. Muñcantīti ajjhattadhammānaṃ kevalaṃ paccayāyatta vuttitāya khaṇabhaṅgassaca adiṭṭhattā so abhiniveso pavattati. Tasmā taṃ dvayaṃ sudiṭṭhaṃ katvā rūpaṃ anattā vedanā anattātiādinā punappunaṃ samanupassanāvasena taṃ abhinivesaṃ vimocayamānāti attho. Vimokkhamukhaṃ hoti, suññatavimokkha saṅkhātassa maggassa phalassaca pavesanadvārabhūtattā, vipallāsa nimittanti viparītavasena āsanaṃ upagamanaṃ pavattanaṃvā vipallāso. Anicce niccanti upagamanaṃ pavattanaṃvāti attho. So eva kile suppattiyā āsannakāraṇattā nimittanti vipallāsanimittaṃ. Muñcantīti ajjhattadhammānaṃ khaṇabhaṅgassa adiṭṭhattā taṃnimittaṃ hotīti tesaṃ khaṇabhaṅgaṃ sudiṭṭhaṃ katvā rūpaṃ aniccaṃ vedanā aniccātiādinā punappunaṃ samanupassanāvasena taṃnimittaṃ vimocayamānāti attho. Taṇhāpaṇidhinti taṇhāeva abhisaṅgavasena ārammaṇe cittassa paṇidahanato daḷhaṃ thapanato paṇidhīti taṇhāpaṇidhi. Taṃtaṇhā paṇidhiṃ. Muñcantīti ajjhattadhammānaṃ mahāādīnavarāsibhāvassa adiṭṭhattā sopaṇidhi hotīti tesaṃ mahāādīnavarāsibhāvaṃ sudiṭṭhaṃ katvā rūpaṃdukkhaṃ vedanādukkhātiādinā punappunaṃ samanupassanāvasena taṃpaṇidhiṃ vimocayamānāti attho. Tasmāti yasmā etā vimokkhamukhabhūtā tisso anupassanā evaṃ visesa nāmikā honti. Tasmā. Yasmā saṅkhāresu suññatadassanavasena atthasiddhināma kevalaṃ attākinivesabhūtassa diṭṭhigāhassa paṭipakkhabhūtassa ñāṇasseva ānubhāvo hoti, tasmā tathā samanupassitvā vimuñcantassa vipassanāpi maggopi sahajātañāṇa kiccena nāmaṃ labhatīti vuttaṃ yadivuṭṭhāna.La. Suññatovimokkho nāmahotimaggoti. Aniccadassanavasena atthasiddhināma nimittāti nivesabhūtassa mānagāhassa paṭipakkhabhūtāya saddhāyapi ānubhāvo. Tasmā tathā samanupassitvā vimuccantassa vipassanāpi maggopi sahajātasaddhā kiccena nāmaṃ labhatīti vuttaṃ yadianiccato.La. Animitto vimokkhonāmāti. Dukkhadassanavasena atthasiddhināma paṇidhisaṅkhāta taṇhāgāhapaṭipakkhabhūtassa samādhissapi ānubhāvo. Tasmā tathā samanupassitvā vimuccantassa vipassanāpi maggopi sahajātasamādhikiccena nāmaṃ labhatīti vuttaṃ. Yadi dukkhato. La. Appaṇihito vimokkhonāmāti. Vuttañhetaṃ paṭisambhidāmagge aniccato manasikaroto saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Dukkhato manasikaroto samādhindriyaṃ adhimattaṃ hoti. Anattato manasikaroto paññindriyaṃ adhimattaṃ hotīti. Magge pana tiṇṇaṃ dhammānaṃ kiccavisesonāma vipassanāgamanavaseneva siddhoti vuttaṃ maggo. La. Nāmāni labhatīti. Tattha suññatavimokkhena vimutto ariyasāvako sotāpattimaggakkhaṇe dhammānusārīnāma hoti. Majjhe chasu maggaphalakkhaṇesu diṭṭhippatto nāma. Arahattaphalakkhaṇe paññāvimuttonāma. Animittavimokkhena vimutto sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārīnāma. Upari sattasu ṭhānesu saddhāvimuttonāma. Apaṇihitavimokkhena vimutto pana aṭṭhasupi ṭhānesu kāyasakkhināma. Soyeva arūpajjhānaṃ pādakaṃ katvā vimutto arahattaphale ṭhito ubhatobhāgavimutto nāmāti ettāvatā yaṃ heṭṭhā vuttaṃ vipassanāparipākamāgammāti saṅkhārupekkhābhāvaṃ patvā tividhavimokkhamukhabhāvappattiyāceva sattaariyapuggalavibhāgassa paccayabhāvappattiyāca vipassanāñāṇassa paripākaṃ āgamma paṭiccāti. Taṃ sarūpato niddiṭṭhaṃ hotīti. Maggavīthiyaṃ phalañca maggāgamana vasena tathā tīṇi nāmāni labhatīti yojanā. Yathāvuttanayena vipassantānanti yadi anattato vipassatītiādinā vuttappakāranayena vipassantānaṃ catunnaṃ phalaṭṭhānaṃ puggalānaṃ. Yathāsakaṃphalanti sotāpannassa sotāpattiphalaṃ. Sakadāgāmissa sakadāgāmiphalantiādinā nayena attano attano santakabhūtaṃ yaṃ yaṃ phalaṃ vipassanāgamana vaseneva suññatādivimokkhotica vuccati. Namaggāgamanavasenāti adhippāyo. Etthaca vipassanāgamana vasena maggassa animitta nāmalābhonāma suttantikapariyāyena vutto. Abhidhamme pana animitto nāmamaggo naāgato. Nahi so nippariyāyato animittonāma hoti. Hīnapaṇītādivasena vibhāgārahassa saṅkhāranimittassa sabbhāvato. Teneva hissa dukkhapaṭipadā dandhā bhiññādivasenavā pāramidhammānaṃ parittamahantādivasenavā hīna paṇīta paṇītatara paṇītatama vibhāgo sandissatīti. Aṭṭhakathāyaṃ pana aniccānupassanā saṅkhāresu niccanimittaṃ vidhamanavasena pavattattā animittānupassanānāma samānāpi sayaṃ saṅkhāranimitte pariyāpannattā ekantena attanonāmaṃ maggassa dātuṃ nasakkoti. Tasmā maggo abhidhamma pariyāyena animittanāmaṃ nalabhatīti vuttaṃ. Suttantikapariyāyena pana yathā pathavikasiṇārammaṇaṃ jhānaṃ pathavikasiṇanti vuccati. Evaṃ suññatādināmaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattāni maggaphalānipi ārammaṇavasenapi suññatādināmaṃ labhanti. Ārammaṇakaraṇavasena pana sampayogavasenavā palibodhakarāca nimittakarāca paṇidhikarāca rāgādayo kilesadhammā tesu natthi. Tasmā tāni aññaṃ āgamanaṃvā ārammaṇaṃvā anapekkhitvā attano sabhāvenapi suññatādināmaṃ labhantīti dassetuṃ ārammaṇavasenātiādi vuttaṃ. Tattha sarasavasenāti attano sabhāvena. Nāmattayanti suññatādi nāmattikaṃ. Sabbatthāti sabbāsu maggavīthi phalasamāpattivīthīsu. Sabbesaṃpīti sabbesaṃpi maggaphalānaṃ. Samamevāti samānameva. Sadisameva. Etthapanāti etesu pana yathāvuttesu maggaphalesu. Yasmā sabbādiṭṭhiyoca soḷasavidhā vicikicchāca attadiṭṭhimūlikā eva honti. Attadiṭṭhiyā niruddhāya nirujjhanti sabbānica apāyagāmi kammānināma attadiṭṭhiyā satiyāeva vipaccanti. Asatiyā na vipaccanti. Diṭṭhasaccānañca sā diṭṭhi sabbaso pahīnā hoti. Tasmā sotāpattimaggaṃ.La. Pahīnāpāya gamanoti vuttaṃ. Apāyaṃ gacchanti etehīti apāyagamanāni. Diṭṭhivicikicchāvippayuttā akusaladhammāceva pubbekataduccaritakammānica. Pahīnāni apāyagamanāni etassāti pahīnāpāyagamano. Paṭividdhacatusaccānaṃ pahīnaattadiṭṭhīnaṃ bodhipakkhiyadhammā ekantena uparūpari vaḍḍhanapakkhe ṭhitā honti. Kilesadhammā pana hāyanapakkhe. Tasmā te anukkamena parihāyitvā gacchantā uparima koṭiyā sattahi bhavehi sabbaso parikkhayaṃ gacchantīti vuttaṃ sattakkhattuparamosotāpannonāma hotīti, tattha sattakkhattusaddena sattapaṭisandhigahaṇavārā vuccanti. Paramoti ukkaṃsaparicchedo. Iti sattakkhattuṃ paramo etassāti. Sattakkhattuparamo. So pana devesu sattakkhattu paramo, manussesu sattakkhattu paramo, ubhayattha sattakkhattu paramoti tividho hoti. Yathāha –
什么是‘极七返’的人呢?在此,有一类人,因断尽三结而成为须陀洹,不再堕于恶趣,决定趋向正觉。他于天界与人界中流转、轮回七次之后,便作苦的终结。这便称为‘极七返’的人。
Katamoca puggalo sattakkhattuparamo idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti, avinipātadhammo niyato, sambodhiparāyano, so sattakkhattuṃ deveca manusseca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti. Ayaṃ vuccati puggalo sattakkhattu paramoti.
在此处,‘ca’(和)一词表不确定义。由此显示:有的仅于天界轮回七次,有的仅于人界轮回七次,有的则以混合的生存方式于天界和人界轮回七次——这三种类型都被称为‘极七返’。然而在注释中,是以混合的生存方式来解释其含义的。在此,由于不依赖广大禅那与上道内观之力,而仅凭此道之力,故称其为‘极七返’。此义于圣典中‘哪五种’的范畴内得以圆满。因论及极七返者、家家者、一种子者、斯陀含者及现法阿拉汉者,故应了知,极七返者唯在欲界生存中,是无禅那的纯观者或退失禅那者。正因如此,在《无碍解道》的论说中,这三类须陀洹都是就欲界生存而言的。但于色界与无色界生存中,他们也会多次结生,此即《增支部注释》中所说:‘第八有’是指在欲界生存中的第八次结生。因此,那些仅在欲界生存中,于七次之内或在现法中便证得上道者,应知其殊胜的转起乃由上道内观之力所成就。正如注释中所说:‘上三道的内观能作决定(其转起)。’然而,那些如给孤独长者、维沙卡等,于现法中或在七有的任何一处中生起禅那而往生梵天界者,以及那些于梵天界证得须陀洹者……
Ettha hi ca saddo aniyamattho. Etena yoca deveeva sattakkhattuṃ saṃsarati. Yoca manusseeva sattakkhattuṃ saṃsarati. Yoca deveca manusseca missakabhava vasena sattakkhattuṃ saṃsarati. Tividho peso sattakkhattu paramonāmāti dasseti. Aṭṭhakathāyaṃ pana missakabhava vasenassa attho vutto. Etthaca yasmā mahaggatajjhānassaca uparimagga vipassanā yaca ānubhāvaṃ anapekkhitvā kevalaṃ imassa maggassa ānubhāvagatiyā eva sattakkhattuparamonāma vutto. Soca pāḷiyaṃ katamesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā. Sattakkhattuparamassa kolaṃ kolassa ekabījissa sakadāgāmissa yoca diṭṭhevadhamme arahāti vuttattā kāmabhaveeva jhānarahito sukkhavipassakovā parihīnajjhānovā daṭṭhabbo. Tenevaca paṭisambhidāmaggaṭṭha kathāyaṃ tayopi ime sotāpannā kāmabhavavasena vuttā. Rūpārūpabhave pana bahukāpi paṭisandhiyo gaṇhantīti vuttaṃ. Aṅguttaraṭṭhakathāyañca aṭṭhamaṃ bhavanti kāmabhave aṭṭhamaṃ paṭisandhinti vuttaṃ. Tasmā ye kāmabhaveyeva sattavārato oraṃvā diṭṭhadhamme yevavā uparimaggaṃ gaṇhanti. Tesaṃ tathārūpo pavattiviseso upari maggavipassanābalena siddhoti veditabbo. Tathā hi aṭṭhakathāsu upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā niyāmetīti vuttaṃ. Ye pana diṭṭhadhammevā sakkaanāthapiṇḍikavisākhādayo viya sattasu bhavesu yatthakatthaci bhavevā jhānaṃ uppādetvā brahmalokaṃ gacchanti. Yeca brahmalokeyeva sotāpattimaggaṃ labhitvā tattheva parinibbāyanti. Tesaṃ tathārūpo pavatti viseso mahaggatajjhānabalena siddhoti. Yasmāca pāḷiyaṃ sattakkhattuṃ devecāti etena kāmabhave satta opapātika paṭisandhiyo dasseti. Sattakkhattuṃ manussecāti etena satta gabbhaseyyakapaṭisandhiyo dassetīti ubhayena cuddasa paṭisandhiyo dassitā honti. Tasmā tena pariyāyena labbhamāne cuddasabhave sandhāya sakkapañhasutte –
经中说:“从此处七世,从彼处七世,轮回共有十四世。”同样地,在《增支部·三集》中说:“若优陀夷阿难尚未离欲便命终,以此净信心,将于天界七次受享天王位,于此瞻部洲七次受享大王位。然而,优陀夷阿难将于现法般涅槃。”有些论师依这些经文,主张极七返有的须陀洹在欲有中有十四次结生。在《大品·相应部注》中又说:“有些论师说,仅在欲有中投生七次,而非更多。”并说“此应审察”。然而,在《分别论》各处及《无有是处经》中说:“无有是处,无有容处,所谓具见者生第八有,无有是处。”在《增支部·六集》中说:“具见者不能生第八有。”在《大义释·阿耆多问》中说:“以预流道智,由行识的灭尽,除七有之外,于无终轮回中可能生起的名色,于此悉皆灭尽、寂止、消逝、安息。”因此,以如此坚固的方式宣说,那些经文的意义应知即是依上述方式理解。
Ito satta tato satta, saṃsarāni catuddasāti vuttaṃ. Tathā aṅguttareca tikanipāte sace udāyi ānando avitarāgo kālaṃ kareyya, tena cittapasādena sattakkhattuṃ devesu devarajjaṃ kareyya. Sattakkhattuṃ imasmiṃyeva jambudīpe mahārajjaṃ kareyya. Apica udāyi ānando diṭṭhevadhamme parinibbā yissatīti vuttaṃ. Keci pana imehi suttapadehi sattakkhattu paramassa sotāpannassa kāmabhave cuddasa paṭisandhiyo icchanti. Mahāvaggasaṃyuttaṭīkāyañca keci pana kāmabhave sattakkhattuṃeva uppajjati, na tato uddhanti vadanti. Taṃ vīmaṃsitabbanti vuttaṃ. Vibhaṅge pana tattha tattha aṭṭhānasuttesuca aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatītica, aṅguttare chakkanipāte abhabbo diṭṭhasampanno puggalo aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbattetunti ca, mahāniddese ajitapañhe sohāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa, nirodhena sattabhave thapetvā anama taggesaṃsāre ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca, etthete nirujjhanti. Vūpasamanti. Atthaṃ gacchanti. Paṭipassambhantītica, evaṃ daḷhaṃ katvā vuttattā yathāvuttanayeneva tesaṃ suttapadānaṃ attho veditabboti. Rāgadosamohānanti kāmarāgassa dosassa tadekaṭṭhamohassaca. Tanukarattāti yathā sotāpannasantāne uppajjantā dhammikesu kāmavatthūsu balavantā hutvā uppajjanti. Yato tesaṃ methunavatthusamāyogopi pavattati, tathā uppajjituṃ asamatthe katvā saṃlikhanavasena tanukaraṇato. Adhiccuppattivasenaca pariyuṭṭhānamandatāvasenaca tanukabhāvaṃ sādhanatoti attho. Tattha adhiccuppattivasenāti kadāci cirena uppattivasena. Pariyuṭṭhānamandatāyāti cirena uppajjantānaṃpi mandataraṃ pariyuṭṭhānavasena. Mahāsivattherena pana tesaṃpi methunavatthu samāyogo icchito. So mahāṭṭhakathāyaṃ paṭikkhitto. Yañca chakkanipāte migāsālavatthumhi abrahmacārinopi isidattassa brāhmaṇassa sakadāgāmittaṃ bhagavatā byākataṃ, taṃpi tassa āsannamaraṇakāle adhigamavasena byākatanti veditabbaṃ. Sakiṃdeva imaṃ lokaṃ āgantvā āgamanato sakadāgāmīnāma hotīti yojanā. Yamettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā pathamaparicchede vuttameva. Arahattaṃbhāvetvāti arahattamaggaṃ bhāvetvākhīṇā cattāro āsavā yassāti khīṇāsavo. Dakkhiṇā vuccati kammañca kammaphalañca saddahitvā āyatiṃ phalapaṭilābhatthāya dinnadānaṃ. Dakkhanti vaḍḍhanti sattā etāyāti katvā. Tāya pana dakkhiṇāya vipattikarānaṃ kilesānaṃ sabbaso abhāvato sampattikarānañca sīlakkhandhādiguṇānaṃ sabbaso paripuṇṇattā dakkhiṇeyyesu aggo jeṭṭhako hutvā taṃdakkhiṇaṃ paṭiggahituṃ arahatīti aggadakkhiṇeyyo. Puggalabhedoti catunnaṃ phalaṭṭhapuggalānaṃ saṅkhepabhedo. Vitthārabhedo pana evaṃ veditabbo, aṭṭhakathāsu tāva catuvīsati sotāpannā, dvādasa sakadāgāmino, aṭṭhacattālīsa anāgāmino, dvādasa arahantoti phalaṭṭhānaṃ channavutibhedo vutto. Tattha saddhādhimutto paññādhimuttoti dve sotāpannā honti. Te ekabījī kolaṃkolo sattakkhattuparamocāti tīhi guṇitā cha. Puna catūhi paṭipadāhi guṇitā catuvīsati honti. Tividha vimokkhacatupaṭipadānaṃ pana bhedena dvādasa sakadāgāmino dvādasa arahantoca honti. Anāgāmino pana avihesu tāva tayo antarāparinibbāyino, eko upahacca parinibbāyī, eko uddhaṃ soto akaniṭṭhagāmīti pañca. Teyeva sasaṅkhāraparinibbāyī asaṅkhāraparinibbāyīcāti dvīhi guṇitā dasa. Tathā atappasu dassasudassīsu ticattālīsa honti. Akaniṭṭhe pana uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīnāma natthīti cattāro sasaṅkhāraparinibbāyino cattāro asaṅkhāraparinibbāyinoti aṭṭhāti. Sabbe aṭṭhacattālīsa hontīti. Suttanipātaṭṭhakathāyaṃ pana dvādasa sotāpannā, dvādasa sakadāgāmino, catuvīsati anāgāmino, dve arahanto, cattāro maggaṭṭhāti catupaññāsa honti. Teyeva saddhādhura paññādhura vasena dvīhi guṇitā aṭṭhasataṃ puggalā hontīti āgato. Etthāti etasmiṃ puggalabhede. Sabbesaṃpīti catunnaṃ phalaṭṭhānaṃpi sādhāraṇāva. Na nirodhasamāpatti viya ekaccānaṃeva sādhāraṇāti adhippāyo. Ativiya mamāyitassa abhinindi tassa ajjhositassa attano cittasantānassa apavattikaraṇaṃ nāma bahalarāgavimuttānaṃeva sijjhatīti vuttaṃ, anāgāmīnañceva arahantānañcalabbhatīti. Tesaṃpi aṭṭhasamāpattilābhīnaṃ kāmarūpabhavagatānaññeva idha gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Kasmā, ādito paṭṭhāya anupubbanirodhabaleneva gantabbattā. Tenāha tatthātiādi. Tatrāyaṃ vidhi, pathamajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha gate saṅkhāre aniccato dukkhato anattato vipassati. Tato dutīyajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tatthagate saṅkhāre tatheva vipassati. Tato tatīyaṃ jhānaṃ. Tato catutthaṃ jhānaṃ. Tato pañcamaṃ jhānaṃ. Tato ākāsānañcāyatanaṃ. Tato viññāṇañcā yatanaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tatthagate saṅkhāre tatheva vipassati. Tato ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya nānābaddhaavikopanaṃ saṅghapatimānanaṃ satthupakkosanaṃ addhāna paricchedoti imaṃ catubbidhaṃ pubbakiccaṃ karoti. Tato nevasaññā nāsaññāyatanaṃ samāpajjati. Ekaṃvā dvevā cittavāre atikkamitvā acittako hoti nirodhaṃ phusatīti. Tatthatatthevāti tato tato jhānato tasmiṃ tasmiṃ vuṭṭhitakāleeva. Vipassantoti nirodhassa samatha vipassanā yuganandhabaleneva pattabbattā vipassanābalenapi cittasantānassa saṇhasukhumabhāvā pādanatthaṃ idaṃ pathamajjhānaṃ aniccantiādinā nayena vipassanto. Yāvaākiñcaññāyatanaṃgantvāti yāva ākiñcaññāyatanajjhānaṃ, tāva samāpajjanavuṭṭhānavipassanāvasena gantvā. Āvajjanādhiṭṭhāna paccavekkhanānipettha icchitabbāniyeva. Teneva hi paṭisambhidāmagge pañcavidhā vasiyo nirodhaparikammesu vuttāti. Tatoparanti ākiñcaññāyatanajjhānagate saṅkhārevipassanānantaraṃ, adhiṭṭhātabbanti adhiṭṭheyyaṃ. Attano sarīrābandhe parikkhāre thapetvā nānābandhāni civarādīni parikkhārāni aggiādinā parissayena māvinassantūtivā, ekasīmāyaṃ saṅghakamme karīyamāne saṅgho maṃ pabhimānessati, tadā vuṭṭhahāmītivā, satthā maṃ kenacikāraṇena pakkosā pessati, tadā vuṭṭhahāmītivā adhiṭṭhānakiccaṃ. Ādisaddena nirodhabbhantareeva maraṇaṃ nukho me bhavissatīti evaṃ pavatto addhāna paricchedo gahito. Dvinnaṃ.La. Vocchijjaticittasantati tadatthāya ādito paṭṭhāya tathārūpassa payogavisesassa suṭṭhu katattā. Tatoti tasmiṃ kāle. Anāgāmino anāgāmi phalacittaṃ nirāvajjanaṃpi nipparikammaṃpīti adhippāyo. Tathāhi ādito paṭṭhāya punappunaṃ pavattitaṃ vipassanāparikammameva tassa parikammaṭṭhāne tiṭṭhati. Na visuṃ āsannaparikammaṃ nāma atthīti. Paccavekkhananti phalapaccavekkhanaṃ. Evaṃ duvidhaṃ kammaṭṭhānanayaṃ niddisitvā idāni yadatthaṃ so niddisīyati, tadatthe sotujane niyojento bhāve tabbanti gāthamāha. Tattha paṭipajjitabbāti paṭipatti. Paṭipajjantivā etāya uparupari visesanti paṭipatti. Sīlādidhammo. Rasīyati nirāmisasukhānubhavanavasena anubhavīyatīti raso. Jhānamagga phalabhūto adhigamadhammo. Arahatta phalamevavā. Tadubhayaṃ paṭicca uppannapītisomanassamevavā. Paṭipattiyā raso paṭipatti raso. Soeva assāditabbaṭṭhena assādo cāti paṭipatti rasassādo. Sāsane paṭipattirasassādaṃ patthayantena bhikkhunā iccevaṃ mayā niddiṭṭhaṃ uttamaṃ bhāvanādvayaṃ bhāvetabbanti sambandho.