阿毗达摩注疏的撰写
Abhidhammaṭṭhakathākaraṇaṃ
至于三部阿毗达摩注疏——《殊胜义论》《迷惑冰消》,以及《界论》等五部论书的注疏——则是应一位论师的请求而完成的。这位论师与他同名,名叫佛音,是《福乐论》的撰著者。关于这一点,在这些注疏中就有这样的说法:
Aṭṭhasāliniṃ pana sammohavinodaniñca dhātukathādipañcapakaraṇassa aṭṭhakathañcāti tisso abhidhammaṭṭhakathāyo attanā sadisanāmena sotatthakīganthakārakena buddhaghosabhikkhunā āyācito akāsi. Vuttañhetaṃ tāsu –
具有清净戒行与戒德,拥有微细无瑕的智慧;
被比丘佛音恭敬地祈请,如此。
由名为佛音的长老所造,这个名号是诸位师长给他取的。
这就是名为《殊胜义论》的《法集论》注疏。
为了阐明义理,我受到那位具足安住功德者的恳请——
那位不迟钝、善慧的修行者佛音。
我着手撰写的那部关于极为精妙义理的注疏
因为能破除迷惑,所以名叫《断惑释》。
由名为“佛音”——诸位师长赐予此名的长老所造。
这就是名为《断惑释》的《分别论》注疏。
‘‘Visuddhācārasīlena, nipuṇāmalabuddhinā; Bhikkhunā buddhaghosena, sakkaccaṃ abhiyācito’’ti ca. ‘‘Buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā Ayaṃ aṭṭhasālinī nāma dhammasaṅgahaṭṭhakathā’’ti ca. ‘‘Atthappakāsanatthaṃ, tassāhaṃ yācito ṭhitaguṇena; Yatinā adandhagatinā, subuddhinā buddhaghosena. Yaṃ ārabhiṃ racayituṃ, aṭṭhakathaṃ sunipuṇesu atthesu; Sammohavinodanato, sammohavinodaniṃ nāmā’’ti ca. ‘‘Buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā Ayaṃ sammohavinodanī nāma vibhaṅgaṭṭhakathā’’ti ca.
不过,在这三部注疏当中,《五论注疏》没有特别的名称,也没有说明请求者是谁,看起来只是佛音阿阇梨凭着自己的信心推动而写成的。因为在它的结语里就是这样说的——
Imāsu pana tīsu pañcapakaraṇaṭṭhakathāya nāmaviseso natthi āyācako ca na pakāsito, kevalaṃ attano saddhāya eva sañcoditena ācariyabuddhaghosena sā katā viya dissati. Vuttañhetaṃ tassā nigamane –
依靠善等诸法的分类,用各种方法和种种计数方式,
导师详细讲解了第七部阿毗达摩论。
善安立其决定者,宣说了名为《发趣》的论;
我以信心,为此义注执笔,如是。
‘‘Kusalādidhammabhedaṃ, nissāya nayehi vividhagaṇanehi; Vitthārento sattama-mabhidhammappakaraṇaṃ satthā. Suvihitasanniṭṭhāno, paṭṭhānaṃ nāma yaṃ pakāsesi; Saddhāya samāraddhā, yā aṭṭhakathā mayā tassāti ca.
导师宣说了阿毗达摩七论;
天中天昔于天界为诸天宣说的,就是它;
这就是对它的义注,整部也已经完成。
由诸师长授名“佛音”的长老所作,
此乃整部阿毗达摩藏之义注。
Sattappakaraṇaṃ nātho, abhidhammamadesayi; Devātidevo devānaṃ, devalokamhi yaṃ pure; Tassa aṭṭhakathā esā, sakalassāpi niṭṭhitā’’ti ca. ‘‘Buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā Ayaṃ sakalassapi abhidhammapiṭakassa aṭṭhakathā’’ti ca.
不过,有些现代长老说:“《阿毗达摩》的诸注疏,是阿阇梨佛音请求之后,由桑卡·巴拉、佛友、光护等人中的某一位长老写成的。”他们这样考察:在《殊胜义论》和《断惑注》里,作者说的是“这些是应佛音的请求而写成”。由此可知:“写的人另有其人,而阿阇梨佛音只是这些注疏里的祈请者。”而在阿含诸注中,阿阇梨佛音——
Ekacce pana ādhunikā therā ‘‘abhidhammaṭṭhakathāyo ācariyabuddhaghosena yācito saṅghapālabuddhamittajotipālādīnaṃ aññataro thero akāsī’’ti vadanti. Ayañca nesaṃ vicāraṇā, aṭṭhasālinīsammohavinodanīsu ‘‘tā buddhaghosena yācito akāsī’’ti ganthakārena vuttaṃ. Tena ñāyati ‘‘takkārako añño, ācariyabuddhaghoso pana tāsu yācakapuggaloyevā’’ti. Āgamaṭṭhakathāsu ca ācariyabuddhaghosena –
“戒论、头陀法,以及一切业处……
所以,这一切既然我已经在《清净道论》中讲得非常清楚了,
因此,已经说得更多了,我不在这里讨论它——”
‘‘Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni…pe… Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ; Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmī’’ti –
“我”这个词已经说明:戒论等内容,是作者自己在《清净道论》里讲过的。而在《殊胜义论》里——
Evaṃ sīlakathādīnaṃ attanā eva visuddhimagge vuttabhāvo mayātipadena pakāsito. Aṭṭhasāliniyaṃ pana –
“一切业处、行性、神通与观法;
不过,这个在《清净道论》里,因为一切都已经讲清楚了——”
‘‘Kammaṭṭhānāni sabbāni, cariyābhiññā vipassanā; Visuddhimagge panidaṃ, yasmā sabbaṃ pakāsita’’nti –
“如此”这一句,是在没有用“我”这个作者自称的情况下说出来的。从这一点也能看出:“《清净道论》的作者是另一个人,阿毗达摩注疏的作者又是另一个人。”虽然在阿毗达摩注疏里,请求者佛音只是被“比丘”“修行者”这类普通的功德称呼所称说,而没有被“长老”这种带敬意的功德称呼所称说,但既然他又被“具足清净戒行、智慧微细无垢”以及“不迟缓、具足善慧”这些更殊胜的功德称呼所赞叹,那么就可以认定:“《清净道论》等书的作者,正是阿阇梨佛音。”因为他在刚受具足戒的时候,就已经精通著作、具足通达教理的功德,而当时他可能还不到十腊,所以没有称他为“长老”,这也是说得通的。
Evaṃ mayāti kattupadena vinā vuttaṃ. Tenāpi ñāyati ‘‘visuddhimaggakārako añño, abhidhammaṭṭhakathākārako añño’’ti. Kiñcāpi abhidhammaṭṭhakathāsu abhiyācako buddhaghoso bhikkhunāti ca yatināti ca imeheva sāmaññaguṇapadehi vutto na therenāti sagāravaguṇapadena, tathāpi so ‘‘visuddhācārasīlena nipuṇāmalabuddhinā’’ti ca, ‘‘adandhagatinā subuddhinā’’ti ca imehi adhikaguṇapadehi thomitattā ‘‘visuddhimaggādikārako ācariyabuddhaghosoyevā’’ti sakkā gahetuṃ. So hi upasampannakālatoyeva paṭṭhāya ganthakovido pariyattivisāradaguṇasampanno, tasmiñca kāle ūnadasavasso bhaveyya, tasmā therenāti na vuttoti sakkā gahetunti.
不过,那只是他们过度推究罢了。因为,我们并不能把佛音阿阇梨长老理解为“当时受具足戒还不满十年”。在《清净道论》的结语中也说:“由那位名为‘佛音’——即诸位师长所赋予名号的长老……”;而且,仅仅用“具足清净戒行、智慧微细无垢”,或者“不迟缓、具足善慧”这样各两个功德词来称赞,并不算充分的赞叹,反倒像是在赞叹“使萤火虫黯然失色的太阳升起来了”一样。难道阿阇梨会在自己著作的结语中——
Taṃ pana tesaṃ ativicāraṇamattameva. Na hi ācariyabuddhaghosatthero ‘‘tasmiṃ kāle ūnadasavasso’’ti sakkā gahetuṃ, visuddhimagganigamanepi ‘‘buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therenā’’ti vacanato, na ca ‘‘visuddhācārasīlena, nipuṇāmalabuddhinā’’ti vā, ‘‘adandhagatinā subuddhinā’’ti vā ettakeheva dvīhi dvīhi guṇapadehi thomanena suthomito hoti, aññadatthu ‘‘nippabhīkatakhajjoto samudeti divākaro’’ti thomanaṃ viya hoti. Nanu ācariyena attano ganthanigamanesu –
他信、慧、精进最为清净,以此庄严自身;具足戒行、正直、柔和等种种功德;能深入自宗与他宗教法的幽深之处;具备智慧与辩才;在三藏教理及其注释所构成的导师教法中,智慧光明无碍——他就是这样一位大注释家……如此等等。
‘‘Paramavisuddhasaddhābaddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattibhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇenā’’tiādinā –
他阐明了自己相应的功德语句,正是他浓缩了古锡兰注释书,成为新汇编注释书的开创者和先驱;其他新注释书的作者则追随他,完成了一部或两部注释书。在阿毗达摩注释书中,凡是《清净道论》中已说过的义理,都从该书出现之处取来,原样复述。尤其在缘起分别、蕴分别、处分别、界分别、谛分别的注释以及禅那论释中,这一点极为明显。即使在那里看到少许、零星的与《清净道论》不同的注释差异,也应理解为:那是依照阿毗达摩论师的主张,正如古注释中所说的那样而说。正如在《殊胜义论》中可以看到对律注《普悦善显》的指涉,同样,在《普悦善显》中也确实可以看到对《殊胜义论》的指涉。如果《殊胜义论》是别人写的,怎么可能在两者之间互相指涉呢?因此,在阿毗达摩注释书中,那位请求者佛音,与导师同名,被历代师承至今称为“小佛音”,是《闻义记》的作者,是另一个人,并不是导师大佛音长老。正因如此,那里才提到“由比丘”和“由修行者”。
Attano anucchavikāni guṇapadāni pakāsitāni, soyeva ca porāṇasīhaḷaṭṭhakathāyo saṅkhipitvā abhinavasaṅgahaṭṭhakathānaṃ ādikattā pubbaṅgamo, aññe pana abhinavaṭṭhakathākārā tasseva anuvattitvā avasesamekaṃ vā dve vā aṭṭhakathāyo akaṃsu. Abhidhammaṭṭhakathāsu ca yo yo attho visuddhimagge vutto, so so yathānuppattaṭṭhāne tato gahetvā tatheva vutto. Visesato pana paṭiccasamuppādavibhaṅgakhandhāyatanadhātusaccavibhaṅgavaṇṇanāsu jhānakathāvaṇṇanāsu ca ayamattho ativiya pākaṭo, yopi ca tattha appako katipayamatto visuddhimaggena visadiso saṃvaṇṇanābhedo dissati, sopi ābhidhammikānaṃ matānusārena yathā porāṇaṭṭhakathāyaṃ vutto, tatheva vuttoti veditabbo. Yathā ca aṭṭhasāliniyaṃ samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya atideso dissati , tatheva samantapāsādikāyampi aṭṭhasāliniyā atideso dissateva . Yadi ca aṭṭhasālinī aññena katā bhaveyya, kathaṃ tāsu aññamaññātideso sakkā kātuṃ. Tasmā abhidhammaṭṭhakathāsu abhiyācako buddhaghoso ācariyena samānanāmo cūḷabuddhaghosoti yāvajjatanā ācariyaparamparāya gahito sotatthakīganthakārako aññoyeva, na ācariyamahābuddhaghosatthero. Teneva tattha vuttaṃ ‘‘bhikkhunā’’ti ca ‘‘yatinā’’ti ca.
如果仅凭这些还不能得出结论,那就应该这样再考察一下:桑卡·巴拉等长老为了请导师佛音长老撰写《清净道论》等著作而提出请求时,到底是相信他比自己更有能力才请求,还是因为不相信才请求?显然,他们是出于相信才请求的。既然这样,导师佛音长老自己就比其他人更有能力,为什么还要去请别人呢?因为对一个具足信心、具足力量、正值盛年的长老来说,要写出一部更优美的阿毗达摩注释,并不是什么难事。而且,阿毗达摩注释里所说的内容,和《清净道论》、圣典注释里所说的释文,形式完全一致。如果阿毗达摩注释是别人写的,那么语句形式无论如何都会跟那些有所不同。再者,这些注释在结语中明确说“由名为佛音、被诸位尊者取此名的长老所作”,这就清楚表明是“由导师佛音所作”,而不是别人。那些说“是别人所作”的人,也无法确切断定“是由这位名叫某某的长老所作”,而且连一点点能证明这一点的文句都找不到。因此,对阿毗达摩注释也应该得出结论:它正是由现在诸位导师称为“小佛音”、名为佛音的比丘所请求,而由《清净道论》、律藏注释、圣典注释的作者——导师大佛音长老所作。
Yadi pana ettakena niṭṭhaṃ na gaccheyya, evampi vicāretabbaṃ – kinnu kho saṅghapālādayo therā visuddhimaggādīnaṃ karaṇatthāya ācariyabuddhaghosattheraṃ āyācamānā attanā samatthataroti saddahantā āyācanti udāhu asaddahantāti? Saddahantāyeva āyācantīti pākaṭoyevāyamattho. Tathā ca sati ācariyabuddhaghosatthero sayaṃ aññehi samatthatarova samāno kasmā aññaṃ āyāceyya. Na hi saddhāsampannassa thāmasampannassa yobbanasampannassa ācariyassa sundarataraṃ abhidhammaṭṭhakathaṃ kātuṃ bhāriyaṃ bhavissati. Abhidhammaṭṭhakathāsu ca vuttavacanāni visuddhimaggaāgamaṭṭhakathāsu vuttasaṃvaṇṇanāvacanehi ekākārāneva honti. Yadi ca abhidhammaṭṭhakathaṃ añño kareyya, kathamapi tāhi vacanākārassa visadisatā bhaveyya eva. Etāsaṃ nigamane ca dassitena ‘‘buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā’’ti vacanena ‘‘ācariyabuddhaghosena katā’’tveva pākaṭā honti, na aññenāti. Yepi ‘‘aññena katā’’ti vadanti, tepi ‘‘iminā nāma therenā’’ti ekaṃsato dassetuṃ na sakkonti, tathā dassetuñca lesamattampi sādhakavacanaṃ na dissati. Tasmā abhidhammaṭṭhakathāyopi idāni ācariyehi cūḷabuddhaghosoti voharitena buddhaghosena nāma bhikkhunāyācito visuddhimaggavinayāgamaṭṭhakathānaṃ kārako ācariyamahābuddhaghosattheroyeva akāsīti niṭṭhamettha gantabbanti.
不过,如果按照《大史》的说法,其意思是“导师佛音在来到锡兰岛之前,还住在赡部洲的时候,就已经写了《殊胜义论》”——
Yaṃ pana mahāvaṃse ‘‘ācariyabuddhaghoso sīhaḷadīpāgamanato pubbe jambudīpe vasanakāleyeva aṭṭhasāliniṃ akāsī’’ti adhippāyena –
225他为《法集论》写了注释,也就是《殊胜义论》——
225. ‘‘Dhammasaṅgaṇiyākāsi, kacchaṃ so aṭṭhasālini’’nti –
刚才那句话说,它跟现在看到的《殊胜义论》对不上。因为在那部论书里,一开头就已经引用了《清净道论》,后面也多次引用《清净道论》和《一切善见》。所以很明显,那位导师是先到了锡兰岛,写完《清净道论》和《一切善见》之后,才写出那部《殊胜义论》的。
Vuttaṃ, taṃ idāni dissamānāya aṭṭhasāliniyā na sameti. Tattha hi ganthārambheyeva visuddhimaggaṃ atidisitvā pacchāpi so ca, samantapāsādikā ca bahūsu ṭhānesu atidisīyanti. Tasmā tassā ācariyena sīhaḷadīpaṃ patvā visuddhimaggañceva samantapāsādikañca katvā pacchāyeva katabhāvo ativiya pākaṭoti.