对巴坦迦离学说的考察
Patañjalivādavicāraṇā
3其时,对于“他扭转了巴坦迦离的主张”这一说法,也作了这样的考察。
3. Atha tena ‘‘pātañjalīmataṃ parivattetī’’ti vacanampi evaṃ vicāritaṃ.
佛音对巴坦迦离或其他北印度国土之人的学说所知极少。因为在巴坦迦离的学说里,他只提到“微小”和“轻妙”这两项,并不知道除此之外的《瑜伽经》;而且对巴坦迦离学说权衡比较后的阐发,在他的著作里也看不到;连巴坦迦离所造的论书,以及“巴坦迦离”这个名字本身,在那里也都没有提到。可是在《清净道论》讲“慧地”的部分,他提到了“如自性论者的自性”这样一个自性论(数论)的单纯名称;也就在同一处,还引用了“在世间,像‘主张’‘因’等,语句的一部分被称为因”这个例子。由此可知:“佛音对于阐明印度逻辑推理方法的正理著作,只了解其中一部分根本内容,并不完整。”
(Ka) ‘‘buddhaghoso patañjalissa vā aññesaṃ vā uttaraindiyaraṭṭhikānaṃ vādaṃ appakameva aññāsi. Patañjalivādesu hi aṇimā laghimāti idameva dvayaṃ dassesi tatuttari yogasuttaṃ ajānanto, patañjalivādassa ca tuletvā dīpanā tassa ganthesu na dissati, patañjalinā katapakaraṇañca patañjalīti nāmamattampi ca tattha dīpitaṃ natthi. Visuddhimagge pana paññābhūminiddese ‘pakativādīnaṃ pakati viyā’ti pakativāda (saṃkhyāvāda) nāmamattaṃ pakāsitaṃ, tattheva ca ‘paṭiññā hetūtiādīsu hi loke vacanāvayavo hetūti vuccatī’ti udāharitaṃ, tena ñāyati ‘buddhaghoso indiyatakkanayadīpake ñāyaganthasmiṃ kiñci mūlabhāgamattaṃ aparipuṇṇaṃ jānātī’ti’’.
不过,这一切都只是对那位论师的纯粹诽谤罢了。因为,当一个人要为极其深奥、极其值得尊重、又极为清净的三藏作义理注释时,本来就应当阐明这样一些内容:极为清净的圣典理路、注疏理路,以及古代上座长老的主张;还有那些对义理注释有帮助的、与词语辨析相关的世俗著作中的说法,也应当根据需要加以阐明。但不应该把那些没有帮助的各家著作、作者的名字,以及他们所说的大量言论都塞进去。也不能因为论师没有广泛展示这些内容,就说“这位注疏论师不懂”。因为,如果凡是自己知道的世俗著作,即使毫无帮助,也全都搬进自己的注释里加以阐明,那这部注释就会变得过于冗长,而且不清净,也不会被教内智者所尊重。所以应当知道,论师没有详细展示巴坦迦离学说等,正是因为这个道理。反过来说,论师从哪些世俗著作中引用了某些内容加以阐明,那些著作以及其他同类著作,智者就应当知道论师确实是了解的,就像看见大海的一处,就能知道整个大海都是这样。再者,凡是出现与吠陀相关语句的地方,论师也确实从吠陀文献中引用了一些内容来加以阐明。正如论师在名为《吉祥悦意》的《长部注》中……
Taṃ pana sabbampi kevalaṃ ācariyassa abbhācikkhaṇamattameva. Atigambhīrassa hi atigarukātabbassa suparisuddhassa piṭakattayassa atthasaṃvaṇṇanaṃ karontena suparisuddhoyeva pāḷinayo ca aṭṭhakathānayo ca porāṇatheravādā cāti īdisāyeva atthā pakāsetabbā, yaṃ vā pana atthasaṃvaṇṇanāya upakārakaṃ saddavinicchayapaṭisaṃyuttaṃ lokiyaganthavacanaṃ, tadeva ca yathārahaṃ pakāsetabbaṃ, na pana anupakārānipi taṃtaṃganthatakkattunāmāni ca, tehi vuttavacanāni ca bahūni, na ca tesaṃ appakāsanena ‘‘na te aṭṭhakathācariyo jānātī’’ti vattabbo. Yadi hi yaṃ yaṃ lokiyaganthaṃ attanā jānāti, taṃ sabbaṃ anupakārampi attano aṭṭhakathāyamānetvā pakāseyya, ativitthārā ca sā bhaveyya aparisuddhā ca asammānitā ca sāsanikaviññūhīti ācariyena patañjalivādādayo na vitthārena pakāsitāti ñātabbaṃ, aññadatthu yehi yehi lokiyaganthehi kiñci kiñci ācariyena ānetvā pakāsitaṃ, te te ca ganthā, aññepi ca tādisā ācariyena ñātātveva jānitabbā viññūhi, yathā samuddassa ekadesaṃ disvā sabbopi samuddo edisoti ñāyati. Ācariyo pana yattha yattha vedapaṭisaṃyuttavacanāni āgatāni, tattha tattha vedaganthehipi kiñci kiñci ānetvā pakāsesiyeva. Tathā hi ācariyena sumaṅgalavilāsiniyaṃ nāma dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ –
“三吠陀”,就是梨俱吠陀、夜柔吠陀和娑摩吠陀;
‘‘Tiṇṇaṃ vedānanti iruvedayajuvedasāmavedāna’’nti ca,
所谓“以古传为第五”,就是把阿闼婆吠陀当作第四,再把与“曾如此发生,曾如此发生”这类说法相关联、被称为古代传说的古传当作第五。这些就是以古传为第五的吠陀,也就是那些以古传为第五的诸吠陀。
‘‘Itihāsapañcamānanti athabbaṇavedaṃ catutthaṃ katvā itiha āsa itiha āsāti īdisavacanapaṭisaṃyutto purāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tesaṃ itihāsapañcamānaṃ vedāna’’nti ca,
所谓“祭祀”,说的就是大供养,
‘‘Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo’’ti ca,
所谓“火供”,就是用这样的木柴、这样地供奉,就会产生这样的结果,这就叫火供。勺供等也属于火供,不过按照“用这样的勺子、用这样的谷物等来供奉,就会产生这样的结果”这种进行方式,才把它们分别另说。
‘‘Aggihomanti evarūpena dārunā evaṃ hute idaṃ nāma hotīti aggijuhanaṃ. Dabbihomādīnipi aggihomāneva, evarūpāya dabbiyā īdisehi kaṇādīhi hute idaṃ nāma hotīti evaṃ pavattivasena pana visuṃ vuttānī’’ti ca,
另外,把芥子等东西用嘴含住投进火里,或者念诵明咒之后献供,这就叫口火供。
‘‘Sāsapādīni pana mukhena gahetvā aggimhi pakkhipanaṃ, vijjaṃ parijappitvā juhanaṃ vā mukhahoma’’nti ca –
像这样一类与吠陀相关的说法,是随顺吠陀典籍来解释的。这些内容也可能是从古代注疏转译过来的。不过,对不熟悉吠陀文献的人来说,要如实转译绝非易事,因此这位论师精通吠陀文献这一点也就显而易见了。应当这样理解,他对吠陀文献以及其他世俗典籍都极为精通,却没有详细展开说明,原因正是上面所说的那些。
Evamādinā vedapaṭisaṃyuttavacanāni vedaganthānurūpato vaṇṇitāni. Tāni ca porāṇaṭṭhakathāto bhāsāparivattanavasena vuttānipi bhaveyyuṃ, vedaganthesu pana akovidena yāthāvato bhāsāparivattanaṃ kātumpi na sukarameva, tasmā ācariyassa vedaganthesu kovidabhāvopi pākaṭoyeva. Evaṃ vedaganthesu ca tadaññalokiyaganthesu ca sukovidasseva samānassa tesaṃ vitthārato appakāsanaṃ yathāvuttakāraṇenevāti veditabbaṃ.
另外,阿阇梨在自己著作的开头就说——
Api ca ācariyo attano ganthārambheyeva –
此后,又舍弃了别的方言,
把广说的道也一并略说之后;
毫无遗漏地作出一切抉择……
因为此亦将成为一部注释,且……
我把悦耳的僧伽罗语从那里去掉之后,
把它调整为符合论典理路的表达,并除去其中的过失。
我不违背长老们所认可的宗义而行——那些长老是长老传承的明灯,
具足极善巧的抉择;我也不违背居于大寺的诸长老所认可的宗义。
我已舍弃反复出现之义,接下来要说明其义——
‘‘Tato ca bhāsantarameva hitvā, Vitthāramaggañca samāsayitvā; Vinicchayaṃ sabbamasesayitvā…pe… Yasmā ayaṃ hessati vaṇṇanāpī’’ti ca. ‘‘Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ; Tantinayānucchavikaṃ, āropetvā vigatadosaṃ. Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsapadīpānaṃ; Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsinaṃ; Hitvā punappunāgata-matthaṃ atthaṃ pakāsayissāmī’’ti ca–
应当知道:觉音论师只是依照古注的语言转换和简要概括来作区分,立下“我要撰写新注疏”的承诺后,就完全按照承诺去做,并不是靠自己的智慧之力来作区分。因此,注疏中对巴坦迦离学说等内容没有详细阐明,就说“佛音并不完全了解巴坦迦离学说等”,这种话纯粹是对这位论师的诽谤而已。
Evaṃ porāṇaṭṭhakathānaṃ bhāsāparivattanasaṃkhipanavaseneva visesetvā abhinavaṭṭhakathāyo karissāmīti paṭiññaṃ katvā yathāpaṭiññātameva akāsi, na attano ñāṇappabhāvena visesetvātipi veditabbaṃ. Tasmā aṭṭhakathāsu patañjalivādādīnaṃ vitthārato appakāsanamārabbha ‘‘buddhaghoso patañjalivādādīni paripuṇṇaṃ na jānātī’’ti vacanaṃ kevalaṃ ācariyassa abbhācikkhaṇamattamevāti.