律藏的注释书著作
Vinayaṭṭhakathākaraṇaṃ
然而,导师在以上述方式完成了《清净道论》这部著作之后,又依次撰写了其他的三藏注疏。是如何撰写呢?名为《普端严》的律藏注疏,是应佛须长老之请,居住在大寺南侧精勤堂偏殿、名为“大聚落主”的楼阁时所造。这部注疏系于名为室利波罗(即大名王)的在位第二十年开始,于第二十一年完成。在造此注疏时,他以玛欣德大长老携来的锡兰语所编《大注疏》为主体,撷取《大波咤厘》、《古伦底》及《安达卡注疏》中(可采纳的内容),并将直至锡兰岛瓦萨跋王时期仍为诸通晓古代律藏的大长老们所依的决断——即上座部(学说)——一并编入其中而造就。这在《普端严》中有所陈述:
Ācariyo pana imaṃ visuddhimaggapakaraṇaṃ yathāvuttappakārena katvā aññāpi tipiṭakaṭṭhakathāyo anukkamena akāsi. Kathaṃ? Samantapāsādikaṃ nāma vinayaṭṭhakathaṃ buddhasirittherena ajjhesito mahāvihārassa dakkhiṇabhāge padhānagharapariveṇe mahānigamassāmino pāsāde vasanto akāsi. Sā panesā siripāloti nāmantarassa mahānāmarañño vīsatimavasse (973-bu-va) āraddhā ekavīsatimavasse (974-bu-va) niṭṭhānappattā ahosi. Tañca pana karonto mahāmahindattherenābhataṃ sīhaḷabhāsāya saṅkhataṃ mahāaṭṭhakathaṃ tassā sarīraṃ katvā mahāpaccarīkurundīsaṅkhepaandhakaṭṭhakathāhi ca gahetabbaṃ gahetvā sīhaḷadīpe yāva vasabharājakālā pākaṭānaṃ porāṇa vinayadharamahātherānaṃ vinicchayabhūtaṃ theravādampi pakkhipitvā akāsi. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ –
造此注释时,以《大注疏》为根本;
亦采录《大波咤厘》等,及著名的《古伦底》等注疏。
不舍弃诸注疏中合于义理的决断;
并妥善注释其中所包含的上座部教说。
坐落于大云林苑之中的那片地基上,
那是世尊的大寺,为大菩提树所庄严。
寺院南侧,有殊胜的精勤堂;
为戒行清净的比丘僧团所依止。
名为大聚落主的人,在那里建造了
那座汇聚精美墙垣、令人心旷神怡的楼阁。
浓荫密布之树环绕,湖水丰盈;
有大聚落主,居住于此楼阁时,
向清净戒行、名为佛须的长老,
此律藏注释,是应请问而开启并得以圆满的。
护持整个楞伽岛而无过患;
即室利尼婆沙王与室利波罗护王。
此[著作]于胜年的第二十年开始,
于第二十一年开始,并于该年完成。
在灾难频仍的世间,此无灾者[的著作],
仅一年,便告完成。
‘‘Saṃvaṇṇanaṃ tañca samārabhanto, tassā mahāaṭṭhakathaṃ sarīraṃ; Katvā mahāpaccariyaṃ tatheva, kurundināmādisu vissutāsu. Vinicchayo aṭṭhakathāsu vutto, yo yuttamatthaṃ apariccajanto; Tatopi antogadhatheravādaṃ, saṃvaṇṇanaṃ samma samārabhissa’’nti ca. ‘‘Mahāmeghavanuyyāne, bhūmibhāge patiṭṭhito; Mahāvihāro yo satthu, mahābodhivibhūsito. Yaṃ tassa dakkhiṇe bhāge, padhānagharamuttamaṃ; Sucicārittasīlena, bhikkhusaṅghena sevitaṃ. Uḷārakulasambhūto, saṅghupaṭṭhāyako sadā; Anākulāya saddhāya, pasanno ratanattaye. Mahānigamasāmīti, vissuto tattha kārayi; Cārupākārasañcitaṃ, yaṃ pāsādaṃ manoramaṃ. Sandacchāyatarūpetaṃ, sampannasalilāsayaṃ; Vasatā tatra pāsāde, mahānigamasāmino. Sucisīlasamācāraṃ, theraṃ buddhasirivhayaṃ; Yā uddisitvā āraddhā, iddhā vinayavaṇṇanā. Pālayantassa sakalaṃ, laṅkādīpaṃ nirabbudaṃ; Rañño sirinivāsassa, siripālayasassino. Samavīsatime vasse, jayasaṃvacchare ayaṃ; Āraddhā ekavīsamhi, sampatte pariniṭṭhitā. Upaddavākule loke, nirupaddavato ayaṃ; Ekasaṃvacchareneva, yathā niṭṭhaṃ upāgatā’’ti ca.
而这部名为《普端严》的律藏注疏,依现今第六次结集印刷本计算,篇幅为一千三百五十八页。考虑到它是在一年内完成的,那么仅有七百二十四页的《清净道论》,甚至可在五、六个月内完成。因此,在《佛音传》中,依《大史》所说“《清净道论》乃佛音尊者于一夜之间书写三遍而完成”的赞辞,应视为造论者的赞誉之辞。
Ayañca samantapāsādikā vinayaṭṭhakathā adhunā mudditachaṭṭhasaṅgītipotthakavasena sahassato upari aṭṭhapaṇṇāsādhikatisatamattapiṭṭhaparimāṇā (1358) hoti, tassā ca ekasaṃvaccharena niṭṭhāpitattaṃ upanidhāya catuvīsādhikasattasatamattapiṭṭhaparimāṇo (724) visuddhimaggopi antamaso chappañcamāsehi niṭṭhāpito bhaveyyāti sakkā ñātuṃ. Tasmā yaṃ buddhaghosuppattiyaṃ mahāvaṃsavacanaṃ nissāya ‘‘visuddhimaggo ācariyabuddhaghosena ekaratteneva tikkhattuṃ likhitvā niṭṭhāpito’’ti abhitthutivacanaṃ vuttaṃ, taṃ takkārakassa abhitthutimattamevāti veditabbaṃ.
然而,在这部注疏中,确可看到以“《殊胜义》”等别称来指涉经藏注疏的情况,那么又如何理解这部注疏比那些更早完成呢?应当知道,此注疏被认为是最先完成的,原因如下:尊者的各部注疏之间存在互相指涉;律藏理应受到更多的尊重;大寺住众对其尤为重视;这符合结集次第;正是在此注疏中,才完整地显示了因缘序说;而且,在结尾部分,除了《清净道论》之外,首先宣说的是听闻锡兰注疏后进行编纂的情形。而在《清净道论》中,仅见以“律藏注疏”或“律藏注疏中”或“中部注疏中”等通称来指涉,并没有“善见律”等别称。因此,它是最先完成的,这一点显而易见。至于经藏注疏的指涉出现在此注疏中,而此注疏的指涉也见于彼处,这种互相指涉的情况,可以通过尊者内心预先设定,或者并非先完成一部再完成另一部的次第来解释。如何理解这一点呢?尊者在彻底完成《清净道论》后,在编纂《普端严》等每一部注疏时,凡是需要在其他注疏中详述的义理注释,便在心中预设:“我将在某处予以说明”,作此设定后加以指涉,等到了预定之处再详细阐述,这些注疏就是以这种方式完成的。或者,在每一部注疏即将完成之际,暂搁该部,而以同样的方式处理其他注疏,所有注疏都不是先完全造完后续篇章,而是交替完成的。应当知道,尊者的各部注疏之间存在的互相指涉,正是通过这两种方式来理解的。
Nanu ca imissaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sumaṅgalavilāsiniya’’ntiādinā visesanāmavasena āgamaṭṭhakathānaṃ atideso dissati , kathamimissā tāhi paṭhamataraṃ katabhāvo veditabboti? Ācariyassa aṭṭhakathāsu aññamaññātidesato, vinayapiṭakassa garukātabbatarabhāvato, mahāvihāravāsīhi visesena garukatabhāvato, saṅgītikkamānurūpabhāvato, idheva paripuṇṇanidānakathāpakāsanato, nigamane ca paṭhamaṃ sīhaḷaṭṭhakathāyo sutvā karaṇappakāsanato ṭhapetvā visuddhimaggaṃ ayameva paṭhamaṃ katāti veditabbā. Visuddhimagge pana vinayaṭṭhakathāyanti vā vinayaṭṭhakathāsūti vā majjhimaṭṭhakathāsūti vā evaṃ sāmaññanāmavaseneva atideso dissati, na samantapāsādikādivisesanāmavasena. Tasmāssa sabbapaṭhamaṃ katabhāvo pākaṭoyeva. Āgamaṭṭhakathānaṃ idhātideso imissāpi tatthāti evaṃ aññamaññātideso pana ācariyassa manasā suvavatthitavasena vā sakkā bhavituṃ, apubbācarimapariniṭṭhāpanena vā. Kathaṃ? Ācariyena hi visuddhimaggaṃ sabbaso niṭṭhāpetvā samantapāsādikādiṃ ekekamaṭṭhakathaṃ karonteneva yattha yattha atthavaṇṇanā vitthārato aññaṭṭhakathāsu pakāsetabbā hoti, tattha tattha ‘‘imasmiṃ nāma ṭhāne kathessāmī’’ti manasā suvavatthitaṃ vavatthapetvā tañca atidisitvā yathāvavatthitaṭhānappattakāle taṃ vitthārato kathentena tā katā vā bhaveyyuṃ. Ekekissāya vā niṭṭhānāsannappattakāle taṃ ṭhapetvā aññañca aññañca tathā katvā sabbāpi apubbācarimaṃ pariniṭṭhāpitā bhaveyyunti evaṃ dvinnaṃ pakārānamaññataravasena ācariyassāṭṭhakathāsu aññamaññātideso hotīti veditabbanti.