这里所说的“以何种方式而造”,其造法恰如前一问所述。因为论师从《相应部》……
Kena pakārena katoti ettha anantarapañhe vuttappakāreneva kato. Tathā hi ācariyo saṃyuttanikāyato
“一个人站稳在戒的基础上,有智慧,修习心与慧;
热诚又有智慧的比丘,就能解开这个缠结。”
‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ; Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa’’nti –
他先展示了这首偈颂,然后针对其中以精勤为核心所说的戒、定、慧,逐一分别详细地分析解说。在这样做的时候,他还从五部尼柯耶中摘取与戒、定、慧相关的经文,以锡兰注释书进行语言转换的方式来说明它们的含义,并阐明了其中所述的锡兰故事和决择。特别是,他在当时还在许多地方揭示并如理驳斥了那些明显与自宗相违者以及其他宗派。是怎样的呢?
Imaṃ gāthaṃ paṭhamaṃ dassetvā tattha padhānavasena vuttā sīlasamādhipaññāyo visuṃ visuṃ vitthārato vibhajitvā akāsi. Evaṃ kurumāno ca pañcahipi nikāyehi sīlasamādhipaññāpaṭisaṃyuttāni suttapadāni uddharitvā tesaṃ atthañca sīhaḷaṭṭhakathāhi bhāsāparivattanavasena dassetvā tāsu vuttāni sīhaḷikavatthūni ca vinicchaye ca pakāsesi. Visesato pana tasmiṃ kāle pākaṭā sakasamayaviruddhā samayantarā ca bahūsu ṭhānesu dassetvā sahetukaṃ paṭikkhittā. Kathaṃ?
在这部《行道注》里,先列出某一些人的主张:“关于这三种行道,有些人说:它们以过去世的习惯为因,也以界和过患为因。据说,过去世多作合意的努力和善业的人,是贪行者,或者从生天死后投生到这里。过去世多作砍杀、杀害、捆绑、结怨等业的人,是嗔行者,或者从地狱、龙趣死后投生到这里。过去世多饮酒、缺少听闻和提问的人,是痴行者,或者从畜生趣死后投生到这里。”他们这样说,是主张“以过去世的习惯为因”。他们还主张“以界和过患为因”:“由于地界和水界这两种界增盛,这个人就是痴行者;由于其余两种界增盛,就是嗔行者;由于一切界均等,就是贪行者。在过患方面,痰多的人是贪行者,风多的人是痴行者;或者痰多的人是痴行者,风多的人是贪行者。”展示了这一类人的主张之后,论主对此破斥说:“在这里,因为过去世虽然多作合意的努力和善业、或者从生天死后投生到这里,也并非全都是贪行者,其余的人也不是全都成为嗔行者或痴行者。同样,对于诸界,也没有像上面所说的那样决定哪一种增盛。而且在过患的决定中,只说了贪和痴两者,这本身也前后矛盾。所以,这一切都是不决定之说。”这段话在名为《第一义宝函》的《清净道大注》中,被注释为:“‘某些人’是指伍巴帝萨长老,因为他在《解脱道论》中就是这样说的”等等。
Tattha hi cariyāvaṇṇanāyaṃ ‘‘tatra purimā tāva tisso cariyā pubbāciṇṇanidānā dhātudosanidānā cāti ekacce vadanti. Pubbe kira iṭṭhappayogasubhakammabahulo rāgacarito hoti, saggā vā cavitvā idhūpapanno. Pubbe chedanavadhabandhanaverakammabahulo dosacarito hoti, nirayanāgayonīhi vā cavitvā idhūpapanno. Pubbe majjapānabahulo sutaparipucchāvihīno ca mohacarito hoti, tiracchānayoniyā vā cavitvā idhūpapannoti evaṃ pubbāciṇṇanidānāti vadanti. Dvinnaṃ pana dhātūnaṃ ussannattā puggalo mohacarito hoti pathavīdhātuyā ca āpodhātuyā ca. Itarāsaṃ dvinnaṃ ussannattā dosacarito. Sabbāsaṃ samattā pana rāgacaritoti. Dosesu ca semhādhiko rāgacarito hoti. Vātādhiko mohacarito. Semhādhiko vā mohacarito. Vātādhiko rāgacaritoti evaṃ dhātudosanidānāti vadantī’’ti ekaccevādaṃ dassetvā so ‘‘tattha yasmā pubbe iṭṭhappayogasubhakammabahulāpi saggā cavitvā idhūpapannāpi ca na sabbe rāgacaritāneva honti, na itare vā dosamohacaritā. Evaṃ dhātūnañca yathāvutteneva nayena ussadaniyamo nāma natthi. Dosaniyame ca rāgamohadvayameva vuttaṃ, tampi ca pubbāparaviruddhameva. Tasmā sabbametaṃ aparicchinnavacana’’nti paṭikkhitto. Taṃ paramatthamañjūsāya nāma visuddhimaggamahāṭīkāyaṃ ‘‘ekacceti upatissattheraṃ sandhāyāha, tena hi vimuttimagge tathā vutta’’ntiādinā vaṇṇitaṃ .