其所依据
14 段
以彼为依止
Tannissayo
“依止什么而作?”这个问题的含义,阿阇梨本人也已经说明了。因为在这部论著的开头就说过——
Kiṃ nissāya katoti etassapi pañhassa attho ācariyeneva pakāsito. Vuttañhi ettha ganthārambhe –
依止大寺住者之说法轨则的
‘‘Mahāvihāravāsīnaṃ, desanānayanissita’’nti .
同样,在结语部分也是这样。
Tathā nigamanepi –
“戒等诸义之差别,所有判定善分别;
五种尼柯耶亦然,悉依义注轨则说。
把这一切都汇集起来之后,大多数已经作出了判定;
因为远离了一切混杂的过失,所以被阐明。”
‘‘Tesaṃ sīlādibhedānaṃ, atthānaṃ yo vinicchayo; Pañcannampi nikāyānaṃ, vutto aṭṭhakathānaye. Samāharitvā taṃ sabbaṃ, yebhuyyena sanicchayo; Sabbasaṅkaradosehi, mutto yasmā pakāsito’’ti .
这段话清楚地说明了这个意思:撰写《清净道论》的论师,是依据大寺住众的教说传统——也就是五部尼柯耶的古注——把其中所说应当采纳的一切判定汇集起来而完成的。因此,这里所展示的每一处词义解释、判定或佐证事例,都应当知道是从古锡兰注疏中引来的;那部注疏是各部巴利经典各自的注释,只是通过语言转换的方式呈现出来。因为这部《清净道论》并不只是靠他自己的智慧之光写成的,也不只是一部独立的论著,而是作为四部阿含注疏的一个组成部分而写成的。在其结语中确实这样说过:
Iminā pana vacanena ayamattho pākaṭo hoti – ‘‘visuddhimaggaṃ kurumāno ācariyo mahāvihāravāsīnaṃ desanānayasaṅkhātā pañcannampi nikāyānaṃ porāṇaṭṭhakathāyo nissāya tāsu vuttaṃ gahetabbaṃ sabbaṃ vinicchayaṃ samāharitvā akāsī’’ti. Tasmā yā yā ettha padavaṇṇanā vā vinicchayo vā sādhakavatthu vā dassīyati, taṃ sabbaṃ tassa tassa niddhāritapāḷipadassanikāyasaṃvaṇṇanābhūtāya porāṇasīhaḷaṭṭhakathāto ānetvā bhāsāparivattanavaseneva dassitanti veditabbaṃ. Ayampi hi visuddhimaggo na kevalaṃ attano ñāṇappabhāvena kato, visuṃ pakaraṇabhāvena ca, atha kho catunnampi āgamaṭṭhakathānaṃ avayavabhāveneva kato. Vuttañhi tāsaṃ nigamane –
《清净道论》约五十九诵分,
因为是为阐明诸阿含经义而作。
因此,此义注以之为伴,依诵分计数,
善加限定、善加划分,共一百四十诵分等等。
‘‘Ekūnasaṭṭhimatto, visuddhimaggopi bhāṇavārehi; Atthappakāsanatthāya, āgamānaṃ kato yasmā. Tasmā tena sahāyaṃ, aṭṭhakathā bhāṇavāragaṇanāya; Suparimitaparicchinnaṃ, cattālīsasataṃ hotī’’tiādi .
在《清净道论》的“道非道智见清净”解说里,以“这是清净论说中的方式。但在圣种论说中……”等说法所讲的两种论说,也应知道它们都包含在大寺住者的说法方式中,正是这部《清净道论》的所依。
Yā pana visuddhimagge maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddese ‘‘ayaṃ tāva visuddhikathāyaṃ nayo. Ariyavaṃsakathāyaṃ panā’’tiādinā dve kathā vuttā, tāpi mahāvihāravāsīnaṃ desanānaye antogadhā imassa visuddhimaggassa nissayāyevāti veditabbāti.
