阿阇梨佛音长老的缘起事
Ācariyabuddhaghosattherassa aṭṭhuppatti
阿阇梨佛音在佛灭后第十个百年(佛灭901–1000年)出生在南印度摩兰达村的一个婆罗门家庭。他精通三吠陀以及一切学问、技艺之书后,听说了佛陀的教法,也想学习它,就在南印度一座上座部寺院里,跟随以雷瓦达长老为首的大寺派比丘们出家并受达上,学习三藏巴利圣典。他这样学习三藏巴利圣典时,就明白了:“这是唯一的道路,能带来见的清净,能证得涅槃。”他的亲教师和戒师知道他具备殊胜智慧的威力,预见到“此人在佛陀的教法中,名声会像佛陀那样传扬开来”,就给他取名叫“佛音”。因此说:“佛音,是师长们取的名字。”
Ācariyabuddhaghoso dasame buddhavassasatake (901-1000-bu-va) dakkhiṇaindiyaraṭṭhe moraṇḍagāme brāhmaṇakule jāto, so tīsu vedesu ceva sabbavijjāsippaganthesu ca pāraṅgato hutvā buddhasāsanadhammaṃ sutvā tampi uggaṇhitukāmo tasmiṃyeva dakkhiṇaindiyaraṭṭhe ekasmiṃ theravādikavihāre mahāvihāravāsīnaṃ revatattherappamukhānaṃ bhikkhūnaṃ santike pabbajjañceva upasampadañca gaṇhitvā piṭakattayapāḷimuggaṇhi. So evaṃ piṭakattayapāḷimuggaṇhantoyeva aññāsi ‘‘ayamekāyanamaggo dassanavisuddhiyā nibbānasacchikiriyāyā’’ti. Ācariyupajjhāyā ca tassa visiṭṭhañāṇappabhāvasampannabhāvaṃ ñatvā ‘‘imassa buddhasāsane kittighoso buddhassa viya pavattissatī’’ti sampassamānā ‘‘buddhaghoso’’ti nāmamakaṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyenā’’ti.
他这样掌握了三藏巴利圣典之后,住在马德拉斯城附近的孔雀使港以及甘吉城等地,熟悉了安达罗注疏。但他对此心里还不满足,又想熟悉锡兰注疏,并且想把那些注疏改写为巴利语、重新写定,于是前往锡兰岛。那时,锡兰岛上有一位名叫玛哈那玛的国王正在治国。这位国王信奉无畏山寺的住众,尤其特别护持的,正是那些人。
So evaṃ piṭakattayapāḷimuggaṇhitvā madarasa nagarasamīpaṭṭhānabhūte mayūradūtapaṭṭanamhi ca kañcipurādīsu ca vasanto andhakaṭṭhakathāya paricayaṃ katvā tāya asantuṭṭhacitto sīhaḷaṭṭhakathāsupi paricayaṃ kātukāmo tā ca pāḷibhāsamāropetvā abhinavīkātumāsīsanto sīhaḷadīpamagamāsi. Tasmiñca kāle sīhaḷadīpe mahānāmo nāma rājā rajjaṃ kāreti, so ca rājā abhayagirivāsīsu pasanno teyeva visesato paggaṇhāti.
不过,有些现代有见识的人这样说:“阿阇梨佛音来到锡兰岛,应该早于斯利美卡旺纳王在位时期(佛灭846年)。”他们提出的理由是:那位国王在位的第九年(佛灭855年),佛牙舍利从羯陵伽国被迎请到锡兰岛,从那时起,锡兰的国王们每年都举行盛大的舍利供养庆典。如果阿阇梨佛音是在那之后才来到锡兰岛,那么他见到那场庄严的大庆典,应该会在自己的著作里提到,就像那位名叫帕希亚的中国比丘在玛哈那玛王时期(佛灭953—975年)见到之后,在自己的行程记里提到那样;可是在阿阇梨的著作里看不到这样的记载,因此可以推知:“阿阇梨佛音是在佛牙舍利到来(佛灭855年)之前就来到锡兰岛,撰写了注疏。”但这个理由并不牢固。因为对三藏巴利圣典作义解时,并不是凡自己亲眼见到的东西都非得写出来,而且义解也不等同于行程记。更何况,在《普端严》这部律藏注疏中,还从《岛史》里引用了一些内容加以说明,而《岛史》所叙述的事迹一直讲到摩诃舍那王时期(佛灭819—845年),所以《岛史》不可能是在斯利美卡旺纳王时期(佛灭845—873年)之前写成的。如果注疏是在那之前就已经完成,又怎么能在其中引用《岛史》呢?
Ekacce pana ādhunikā vicakkhaṇā evaṃ vadanti ‘‘ācariyabuddhaghosassa sīhaḷadīpāgamanena sirimeghavaṇṇarājakālato (846-bu-va) puretaraṃyeva bhavitabba’’nti. Idañca nesaṃ kāraṇaṃ, tassa rañño navavassakāle (855-bu-va) buddhassa dāṭhādhātukaliṅgaraṭṭhato sīhaḷadīpamānītā, tato paṭṭhāya sīhaḷarājāno anusaṃvaccharaṃ mahantaṃ dhātupūjāussavaṃ karonti. Yadi ca ācariyabuddhaghoso tato pacchā sīhaḷadīpamāgaccheyya, tampi pāsādikaṃ mahussavaṃ disvā attano ganthesu pakāseyya yathā phāhiyaṃ nāma cinabhikkhu mahānāmarājakāle (953-975-bu-va) taṃ disvā attano addhānakkamakathāyaṃ pakāsesi, na pana ācariyassa ganthesu taṃpakāsanā dissati, tenetaṃ ñāyati ‘‘ācariyabuddhaghoso dāṭhādhātusampattakālato (855-bu-va) puretaraṃyeva sīhaḷadīpamāgantvā aṭṭhakathāyo akāsī’’ti. Taṃ pana na daḷhakāraṇaṃ hoti, tipiṭakapāḷiyā hi atthasaṃvaṇṇanāya yaṃ vā taṃ vā attano paccakkhadiṭṭhaṃ pakāsetabbaṃ na hoti, na ca atthasaṃvaṇṇanā addhānakkamakathāsadisā. Kiñca bhiyyo, samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāyaṃ dīpavaṃsatopi kiñci ānetvā pakāsitaṃ, dīpavaṃse ca yāva mahāsenarājakālā (819-845-bu-va) pavatti pakāsitāti sirimeghavaṇṇarājakālato (845-873-bu-va) pubbe dīpavaṃsoyeva likhito na bhaveyya. Yadi ca aṭṭhakathāyo tato pubbeyeva katā bhaveyyuṃ, kathaṃ tattha dīpavaṃso sakkā pakāsetunti.
不过,阿阇梨佛音在到达锡兰岛的时候(佛灭965年),就直接去了大寺,在那里于锡兰大长老们跟前听闻锡兰注疏。因为《普端严》中确实这样说:
Ācariyabuddhaghoso pana sīhaḷadīpaṃ pattakāle (965-bu-va) mahāvihārameva gantvā tattha sīhaḷamahātherānaṃ santike sīhaḷaṭṭhakathāyo suṇi. Vuttañhi samantapāsādikāyaṃ –
“《大义注》和《大筏注》,
《库伦德注》以及这三部,都是僧伽罗语的注疏。
在名为佛友、声名远扬、
通晓律藏、智慧坚深的长老面前听闻。”
‘‘Mahāaṭṭhakathañceva, mahāpaccarimeva ca; Kurundiñcāti tissopi, sīhaḷaṭṭhakathā imā. Buddhamittoti nāmena, vissutassa yasassino; Vinayaññussa dhīrassa, sutvā therassa santike’’ti .
不过,通过这段注疏的文字,只是说明了大注疏等三种注疏是听闻过的。《普端严》里其实也展示了简略注疏和安达罗注疏的判定。那为什么阿阇梨没有在锡兰长老们面前听闻它们呢?其中,安达罗注疏是由于它出自安达罗地方、且已被熟习,所以没有听闻,这个道理很明显。简略注疏则应当理解为:它只是大详注的简略版本,所以没有单独听闻。正如《金刚慧复注》在著作开头的注释中说,用“等”字也把小声注和安达罗注疏包含进去了;《要义灯》和《除疑悦》复注则说包含了安达罗和简略注疏。而在《普端严》里,根本看不到“小声注”这个名字,只看到大注疏、大详注、库伦德、安达罗、简略注疏这些名称;而且在很多地方,用“简略注疏中以及大详注中说”这样的方式,显示两者的判定是一样的。因此,《金刚慧》里所说的“小声注”,应该是从大详注中摘录出来、简略编成的注疏,因为它简略,所以就叫简略注疏。这样一来,听闻大详注的时候,它也就随之被听闻了;因此应当知道,它并非阿阇梨所未曾听闻的。
Iminā pana aṭṭhakathāvacanena mahāaṭṭhakathādīnaṃ tissannaṃyeva aṭṭhakathānaṃ sutabhāvo dassito. Samantapāsādikāyaṃ pana saṅkhepaandhakaṭṭhakathānampi vinicchayo dassitoyeva, kasmā pana tā ācariyena sīhaḷattherānaṃ santike na sutāti? Tāsu hi andhakaṭṭhakathā tāva andhakaraṭṭhikabhāvato, kataparicayabhāvato ca na sutāti pākaṭoyevāyamattho. Saṅkhepaṭṭhakathā pana mahāpaccariṭṭhakathāya saṃkhittamattabhāvato na sutāti veditabbā. Tathā hi vajirabuddhiṭīkāyaṃ ganthārambhasaṃvaṇṇanāyaṃ cūḷapaccariṭṭhakathāandhakaṭṭhakathānampi ādi-saddena saṅgahitabhāvo vutto, sāratthadīpanī-vimativinodanīṭīkāsu pana andhakasaṅkhepaṭṭhakathānaṃ saṅgahitabhāvo vutto, samantapāsādikāyañca cūḷapaccarīti nāmaṃ kuhiñcipi na dissati, mahāṭṭhakathā mahāpaccarī kurundī andhakasaṅkhepaṭṭhakathāti imāniyeva nāmāni dissanti, bahūsu ca ṭhānesu ‘‘saṅkhepaṭṭhakathāyaṃ pana mahāpaccariyañca vutta’’ntiādinā dvinnampi samānavinicchayo dassito. Tasmā vajirabuddhiyaṃ cūḷapaccarīti vuttaṭṭhakathā mahāpaccarito uddharitvā saṅkhepena kataṭṭhakathā bhaveyya, sā ca saṅkhepena katattā saṅkhepaṭṭhakathā nāma jātā bhaveyya. Evañca sati mahāpaccariyā sutāya sāpi sutāyeva hotīti na sā ācariyena sutāti veditabbā.
桑卡·巴拉等长老在听受锡兰注疏的当下,就已看出阿阇梨佛音具足锐利、深邃、迅捷的智慧威力,殊胜非凡;又具足极清净的信、智、精进所庄严的戒行、正直、柔和等种种功德,为功德聚所成就;且有能力深入自宗与他宗义理的幽深之处,智慧明辨、辩才超群;还精通诸多其他论典中所述的各种注释方法,善巧无比。其时,听毕注疏、此事圆满之时,桑卡·巴拉等长老便各自请求他撰写《清净道论》等著作。在这里,阿阇梨具足上述种种功德,从他自己的话里就能清楚看出来。正如他在自己著作的结语中所说:
Evaṃ sīhaḷaṭṭhakathāyo suṇantasseva ācariyabuddhaghosassa tikkhagambhīrajavanañāṇappabhāvavisesasampannabhāvañca paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitasīlācārajjavamaddavādiguṇasamudaya- samuditabhāvañca sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthapaññāveyyatti- yasamannāgatabhāvañca anekasatthantarocitasaṃvaṇṇanānayasukovidabhāvañca ñatvā taṃsavanakiccapariniṭṭhitakāle saṅghapālādayo therā taṃ visuddhimaggādiganthānaṃ karaṇatthāya visuṃ visuṃ āyāciṃsu. Ettha ca ācariyassa yathāvuttaguṇehi sampannabhāvo attano vacaneneva pākaṭo. Vuttañhi attano ganthanigamanesu –
以极为清净的信、慧与精进而为庄严,聚集了戒行、行仪、正直、柔和等种种功德,有能力深入自宗与他宗义理中幽深难解之处,并具足智慧的明辨力,等等。
‘‘Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatenā’’tiādi.
在这里,“能以深入自他宗义之深处”这句话,说明阿阇梨佛音长老精通行家:既通自宗,也就是大寺派清净上座部所传的教说体系;也通他宗,也就是属于其他部派者,从大众部一直到后世大乘各派的典籍论说体系;同样也通当时其他外道沙门、婆罗门的三吠陀等说法。对于这些自宗他宗中难以进入、难以理解的深奥之处,他也有能力深入通达。而“具足智慧明辨”这句话,应当知道是在说明阿阇梨佛音长老有能力对古注进行删略和整理。
Tattha sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthenāti padena ācariyabuddhaghosatthero mahāvihāravāsīnaṃ visuddhattheravādīnaṃ desanānayasaṅkhāte sakasamaye ca mahāsaṅghikādimahāyānikapariyosānānaṃ nikāyantarabhūtānaṃ paresaṃ piṭakaganthantaravādanayasaṅkhāte parasamaye ca tathā taṃkālikaaññatitthiyasamaṇabrāhmaṇānaṃ vedattayādisaṅkhāte parasamaye ca kovido, tesaṃ sakasamayaparasamayānaṃ durogāhadubbodhatthasaṅkhāte gahanaṭṭhānepi ca ogāhituṃ samatthoti dīpeti. Paññāveyyattiyasamannāgatoti padena ācariyabuddhaghosatthero porāṇaṭṭhakathāyo saṅkhipituñca paṭisaṅkharituñca samatthoti dīpetīti veditabbo.