方等说第二次破斥
4 段
对韦都喇论的第二破斥
Vetullavādassa dutiyaniggaho
然而,果达波王在五座寺院中召集大比丘僧团,询问了那件事,了知韦都喇论并非佛说之后,将持此论的六十名恶比丘打上烙印,驱出国境,并焚毁韦都喇论典籍,光显佛法。
Goṭhābhayo pana rājā pañcasu vihāresu mahābhikkhusaṅghaṃ ekato sannipātetvā taṃ pavattiṃ pucchitvā vetullavādassa abuddhabhāsitabhāvaṃ ñatvā taṃvādino saṭṭhi pāpabhikkhū lakkhaṇāhate katvā raṭṭhato pabbājesi, vetullapotthakāni ca jhāpetvā buddhasāsanaṃ jotesi .
当时,在被驱出国境的比丘之中,有一部分前往迦毗罗港,并住于该处。那时,有一外道青年从异乡来到迦毗罗,目睹港口村民对比丘们的供养,为了利养恭敬,便在那些比丘座下出家,以“僧伽蜜多”之名广为人知。他通过大寺住众对法的审定,得知这些比丘是因韦都喇论而遭果达波王驱出国境,便对大寺住众生起嗔怒,心想:“我要么让他们接受韦都喇论,要么连根拔除、摧毁他们的寺院。”于是,他前往锡兰岛,令国王生起净信,并开始教导国王的两位王子学艺。然而,他舍弃了能理解自己论说的长子提沙,只拉拢将来能使自己言教得以推行的幼子摩诃舍那王子,专意教导他。父亲去世后,长子提沙王子继位,僧伽蜜多因畏惧那位国王,便返回了迦毗罗港。
Tadā raṭṭhato pabbājitesu tesu bhikkhūsu keci kāvīrapaṭṭanaṃ gantvā tattha vasanti. Tasmiñca samaye eko aññatitthiyamāṇavako desantarato kāvīramāgantvā paṭṭanagāmikehi tesaṃ bhikkhūnaṃ katūpahāraṃ disvā lābhasakkāraṃ nissāya tesaṃ santike pabbajitvā saṅghamittoti nāmena pākaṭo ahosi. So mahāvihāravāsīnaṃ dhammavinicchayaṃ nissāya goṭhābhayaraññā vetullavādahetu tesaṃ bhikkhūnaṃ raṭṭhā pabbājitabhāvaṃ ñatvā mahāvihāravāsīnaṃ kuddho hutvā ‘‘vetullavādaṃ vā ne gāhāpessāmi, vihāre vā nesaṃ ummūletvā vināsessāmī’’ti sīhaḷadīpaṃ gantvā rājānaṃ pasādetvā tassa dve putte sippaṃ sikkhāpessāmīti ārabhi. Tathāpi attano vādassa jānanasamatthaṃ jeṭṭhatissaṃ ohāya anāgate attano vacanaṃ kārāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ kaniṭṭhaṃ mahāsenakumārameva saṅgaṇhitvā sippaṃ sikkhāpesi. Vituno accayena jeṭṭhatissakumāre rajjaṃ patte (810-819-bu-va) so tassa rañño bhīto kāvīrapaṭṭanameva gato .
到了摩诃舍那王时期,他再次来到锡兰岛,住在无畏山寺,以种种方式努力想让大寺住众接受韦都喇论。尽管多方设法,却仍无法令他们接受。于是,他前往国王处,以种种理由说服国王,并依王令在城中令人击鼓宣告:“凡有施食与任何一位大寺住众比丘者,罚金一百。”那时,大寺住众在城中托钵乞食,连续三日未获饮食,便聚集于大殿中商议:“若我们因饥饿而将非法执为法,则将有多人因此堕入恶趣,而我们自己也同样有过失。因此,即使是为了活命,我们也绝不接受韦都喇论。”商议既毕,他们舍弃大寺等一切寺院,前往罗诃那地区与摩罗耶地区。
Mahāsenarañño pana kāle (819-845-bu-va) so puna sīhaḷadīpamāgantvā abhayagirivihāre vasanto mahāvihāravāsīhi vetullavādaṃ gāhāpetuṃ nānāpakārehi vāyāmamakāsi. Tathāpi tehi taṃ gāhāpetuṃ asakkonto rājānaṃ upasaṅkamitvā nānākāraṇehi saññāpetvā ‘‘yo koci ekassapi bhikkhussa mahāvihāravāsino āhāraṃ dadeyya, tassa sataṃ daṇḍo’’ti rañño āṇāya nagare bheriṃ carāpesi. Tadā mahāvihāravāsino nagare piṇḍāya carantā tayo divase bhikkhamaladdhā mahāpāsāde sannipatitvā ‘‘sace mayaṃ khudāhetu adhammaṃ dhammoti gaṇheyyāma, bahū janā taṃ gahetvā apāyagāmino bhavissanti, mayañca sabbe sāvajjā bhavissāma, tasmā na mayaṃ jīvitahetupi vetullavādaṃ paṭiggaṇhissāmā’’ti sammantayitvā mahāvihārādike sabbavihāre chaḍḍetvā rohaṇajanapadañca malayapadesañca agamiṃsu .
