方等说第二次破斥
4 段
对韦都喇论的第二次呵责
Vetullavādassa dutiyaniggaho
不过,果塔跋亚王把居于五座寺院的大比丘僧团召集到一处,问清这件事的经过,知道韦都喇论不是佛所说的法之后,就给那六十名持这种论调的恶比丘打上烙印,把他们驱逐出国境,还烧掉了韦都喇论的典籍,让佛法光大起来。
Goṭhābhayo pana rājā pañcasu vihāresu mahābhikkhusaṅghaṃ ekato sannipātetvā taṃ pavattiṃ pucchitvā vetullavādassa abuddhabhāsitabhāvaṃ ñatvā taṃvādino saṭṭhi pāpabhikkhū lakkhaṇāhate katvā raṭṭhato pabbājesi, vetullapotthakāni ca jhāpetvā buddhasāsanaṃ jotesi .
那时,在被驱逐出国境的那些比丘当中,有些人去了迦毗罗港,就住在那里。就在那个时候,有一个外道青年从别的地方来到迦毗罗,看到港口村民对那群比丘的供养,为了得到利养和恭敬,就在他们门下出家,以“僧伽蜜多”这个名字为人所知。他依据大寺住众对法的判定,得知那些比丘是由戈塔巴耶王因韦都喇论之故被驱逐出国境的,就对大寺住众发怒,心想:“我要么让他们接受韦都喇论,要么把他们的精舍连根拔起、彻底摧毁。”于是他去了锡兰岛,取得国王的信任,便开始打算教国王的两个王子学技艺。但他撇下了能够理解自己主张的长子帝萨,只拉拢将来能让自己推行主张的幼子摩诃舍那王子,教他学技艺。父亲去世后,当长子帝萨王子继承了王位时,僧伽蜜多害怕那位国王,就又回到了迦毗罗港。
Tadā raṭṭhato pabbājitesu tesu bhikkhūsu keci kāvīrapaṭṭanaṃ gantvā tattha vasanti. Tasmiñca samaye eko aññatitthiyamāṇavako desantarato kāvīramāgantvā paṭṭanagāmikehi tesaṃ bhikkhūnaṃ katūpahāraṃ disvā lābhasakkāraṃ nissāya tesaṃ santike pabbajitvā saṅghamittoti nāmena pākaṭo ahosi. So mahāvihāravāsīnaṃ dhammavinicchayaṃ nissāya goṭhābhayaraññā vetullavādahetu tesaṃ bhikkhūnaṃ raṭṭhā pabbājitabhāvaṃ ñatvā mahāvihāravāsīnaṃ kuddho hutvā ‘‘vetullavādaṃ vā ne gāhāpessāmi, vihāre vā nesaṃ ummūletvā vināsessāmī’’ti sīhaḷadīpaṃ gantvā rājānaṃ pasādetvā tassa dve putte sippaṃ sikkhāpessāmīti ārabhi. Tathāpi attano vādassa jānanasamatthaṃ jeṭṭhatissaṃ ohāya anāgate attano vacanaṃ kārāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ kaniṭṭhaṃ mahāsenakumārameva saṅgaṇhitvā sippaṃ sikkhāpesi. Vituno accayena jeṭṭhatissakumāre rajjaṃ patte (810-819-bu-va) so tassa rañño bhīto kāvīrapaṭṭanameva gato .
到了摩诃舍那王时期(819-845年佛灭后),他又一次来到锡兰岛,住在无畏山寺,用各种办法想让大寺的住众接受韦都喇论。但即便如此,他还是没法让他们接受。于是他去找国王,用种种理由说服国王,然后依王命在城中击鼓宣告:“不管是谁,只要给大寺住众中任何一位比丘施食,就罚一百。”那时,大寺的住众在城里托钵乞食,连续三天都没得到食物,就聚集在大殿里商量:“如果我们因为饥饿,把非法当成法来接受,会有很多人跟着接受而堕入恶趣,我们自己也都犯下过失。所以,就算是为了活命,我们也绝不接受韦都喇论。”商量完后,他们舍弃了大寺等所有寺院,前往罗诃那地区和摩罗耶地区。
Mahāsenarañño pana kāle (819-845-bu-va) so puna sīhaḷadīpamāgantvā abhayagirivihāre vasanto mahāvihāravāsīhi vetullavādaṃ gāhāpetuṃ nānāpakārehi vāyāmamakāsi. Tathāpi tehi taṃ gāhāpetuṃ asakkonto rājānaṃ upasaṅkamitvā nānākāraṇehi saññāpetvā ‘‘yo koci ekassapi bhikkhussa mahāvihāravāsino āhāraṃ dadeyya, tassa sataṃ daṇḍo’’ti rañño āṇāya nagare bheriṃ carāpesi. Tadā mahāvihāravāsino nagare piṇḍāya carantā tayo divase bhikkhamaladdhā mahāpāsāde sannipatitvā ‘‘sace mayaṃ khudāhetu adhammaṃ dhammoti gaṇheyyāma, bahū janā taṃ gahetvā apāyagāmino bhavissanti, mayañca sabbe sāvajjā bhavissāma, tasmā na mayaṃ jīvitahetupi vetullavādaṃ paṭiggaṇhissāmā’’ti sammantayitvā mahāvihārādike sabbavihāre chaḍḍetvā rohaṇajanapadañca malayapadesañca agamiṃsu .
