关于出生地的考察
Jātidesavicāraṇā
1在此,那位法喜(Dhammānanda)说道:“佛音(Buddhaghosa)出生于菩提道场附近(即菩提迦耶),这是不合理的。”为证明此点,他举出了四种相反的理由。是哪四种呢?
1. Tattha hi tena dhammānandena ‘‘buddhaghoso bodhimaṇḍasamīpe (buddhagayāyaṃ) jātoti na yuttameta’’nti vatvā taṃsādhanatthāya cattāri byatirekakāraṇāni dassitāni. Kathaṃ?
(一)首先举出理由:‘佛音所阐述的当时事迹中,没有一件是发生在摩揭陀地区的。’这根本不成其为理由。因为阿阇梨佛音长老在编纂摄义注疏时,只是将古注加以浓缩,并仅通过语言的转换作出区分,而没有展示任何他个人的见闻。阿阇梨确实说过:
(Ka) ‘‘buddhaghosena pakāsitesu taṃkālikavatthūsu ekampi taṃ natthi, yaṃ magadhesu uppanna’’nti paṭhamaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Tadakāraṇameva. Ācariyabuddhaghosatthero hi saṅgahaṭṭhakathāyo karonto porāṇaṭṭhakathāyoyeva saṃkhipitvā, bhāsāparivattanamattena ca visesetvā akāsi, na pana yaṃ vā taṃ vā attano diṭṭhasutaṃ dassetvā. Vuttañhetaṃ ācariyena –
当他着手撰述该注释时,
以《大注疏》作为主体;
同样以《大筏注》为依归,
以及名为《库伦迪》等著名注疏。’
‘诸注疏中所说之抉择,
即不舍弃真实义理而宣说者;
而且,我将如理地着手
那含摄上座部教义的注释。’
并且,舍弃了其他的语言,
并将广说摄为略说,
作出了彻底的抉择。
‘‘Saṃvaṇṇanaṃ tañca samārabhanto, Tassā mahāaṭṭhakathaṃ sarīraṃ; Katvā mahāpaccariyaṃ tatheva, Kurundināmādisu vissutāsu. Vinicchayo aṭṭhakathāsu vutto, Yo yuttamatthaṃ apariccajanto; Athopi antogadhatheravādaṃ, Saṃvaṇṇanaṃ samma samārabhissa’’nti ca. ‘‘Tato ca bhāsantarameva hitvā, Vitthāramaggañca samāsayitvā; Vinicchayaṃ sabbamasesayitvā, Tantikkamaṃ kiñci avokkamitvā. Suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ, Suttānurūpaṃ paridīpayantī; Yasmā ayaṃ hessati vaṇṇanāpi, Sakkacca tasmā anusikkhitabbā’’ti ca.
而且,恰如佛音阿阇梨在自己的注疏中未阐述当时的摩揭陀事迹一般,同样也未阐述锡兰及南印度地区的事迹。因为其中除摩诃舍那王事迹外,并未见到瓦沙巴王时代(佛历609-653年)之后出现的事迹;而佛音阿阇梨是约三百年后,于摩诃男王时代(佛历953-975年)抵达锡兰岛的。是故,不可仅因注疏未阐述当时的摩揭陀事迹,便推定‘他因此不是摩揭陀人’。
Yatheva ca ācariyabuddhaghosena attano aṭṭhakathāsu taṃkālikāni māgadhikāni vatthūni na pakāsitāni, tatheva sīhaḷikānipi dakkhiṇaindiyaraṭṭhikānipi. Na hi tattha vasabharājakālato (609-653 -buddhavassa) pacchā uppannavatthūni diṭṭhāni ṭhapetvā mahāsenarājavatthuṃ , ācariyo ca tato tisatamattavassehi pacchātare mahānāmarañño kāle (953-975-bu-va) sīhaḷadīpamupāgato. Tasmā aṭṭhakathāsu taṃkālikamāgadhikavatthūnaṃ appakāsanamattena na sakkā takkattā na māgadhikoti ñātunti.
其次,他又举出第二个理由:"在佛音所有的著作中,都没有如同亲眼所见一般阐述北印度地区的情形。" 这同样不成其为理由,依前文所述即可明了。此外,在名为《显扬真义》的《相应部注疏》和名为《吉祥悦美》的《长部注疏》中,也有说明,如下:
[Kha) punapi tena ‘‘sabbesupi buddhaghosaganthesu uttaraindiyadesāyattaṃ paccakkhato diṭṭhassa viya pakāsanaṃ natthī’’ti dutiyaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Tassapi akāraṇabhāvo purimavacaneneva veditabbo. Apica sāratthappakāsiniyā nāma saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ, sumaṅgalavilāsiniyā nāma dīghanikāyaṭṭhakathāyañca vuttasaṃvaṇṇanāyapi veditabbo. Tattha hi –
正如应从迦兰巴河岸经由王母寺门前往塔园,同样也应从名为金河的对岸前往沙罗林园。正如阿努罗陀城有塔园,拘尸那罗也是如此。从塔园经南门入城的道路先向东行,再折向北;同样,从沙罗林园也是先向东行,再折向北。因此,那被称为"回转"。
‘‘Yatheva hi kalambanadītīrato rājamātuvihāradvārena thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti, evaṃ hiraññavatikāya nāma nadiyā pārimatīrato sālavanaṃ uyyānaṃ. Yathā anurādhapurassa thūpārāmo, evaṃ taṃ kusinārāya hoti. Thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo pācīnamukho gantvā uttarena nivattati, evaṃ uyyānato sālapanti pācīnamukhā gantvā uttarena nivattā. Tasmā taṃ upavattananti vuccatī’’ti –
确实可以见到如同亲见般的阐述。然而,这也应当理解为仅仅是将古注转换成另一种语言而已,因为这样的义理解释,必定是从大玛欣德长老的时代起便已有讲述。
Paccakkhato diṭṭhassa viya pakāsanampi dissateva. Tampi pana porāṇaṭṭhakathāhi bhāsāparivattanamattamevāti gahetabbaṃ, tādisāya atthasaṃvaṇṇanāya mahāmahindattherakālatoyeva pabhuti vuttāya eva bhavitabbattāti.
(三)再者,他引用了《清净道论》(第1册第30页)中的解释——“所谓‘热’,即火的热,应知它发生于森林火灾等之中”,然后加以嘲笑说:“然而,它的可笑之处是显而易见的。”又以更强烈的语气举出第三个理由:“但在印度北部地区,夏季时,无衣物遮蔽的人体皮肤会被太阳热完全灼伤,而南印度人却不知道这一点。”然而,若“被太阳热完全灼伤”这句话,直接指被太阳光线之热所灼伤,则因它与“虻、蚊、风、热、爬虫类接触”一句中的“热”字同义,便不恰当;但若指被由太阳热所生的暑热所灼伤,那么,在印度北部及其他类似的极热地方,为了防护由太阳热所生的暑热而使用衣服和住所,这个意义并无不当。正如《律注》(第3册第58页)所说:
[Ga) punapi tena ‘‘uṇhassāti aggisantāpassa, tassa vanadāhādīsu sambhavo veditabbo’’ti visuddhimagge (1, 30-piṭṭhe) vuttasaṃvaṇṇanaṃ pakāsetvā ‘‘tassā panassa avahasanīyabhāvo pākaṭoyevā’’ti ca hīḷetvā ‘‘indiyaraṭṭhe pana uttaradesesu gimhakāle vatthacchādanarahitā mānusakāyacchavi sūriyasantāpena ekaṃsato dayhati, taṃ na jānanti dakkhiṇaindiyadesikā’’ti tatiyaṃ kāraṇaṃ daḷhatarabhāvena dassitaṃ. Tattha pana yadi ‘‘sūriyasantāpena ekaṃsato dayhatī’’ti etaṃ ujukato sūriyarasmisantāpeneva daḍḍhabhāvaṃ sandhāya vucceyya, evaṃ sati ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānanti pade ātapasaddena samānatthattā na yuttameva. Yadi pana sūriyasantāpasañjātena uṇhautunā daḍḍhabhāvaṃ sandhāya vucceyya, evaṃ sati uttaraindiyadesesu, aññattha ca tādisesu atiuṇhaṭṭhānesu sūriyasantāpasañjātassa uṇhautuno paṭighātāya cīvaraṃ senāsanañca paṭisevīyatīti ayamattho na na yutto. Tathā hi vuttaṃ vinayaṭṭhakathāyaṃ (3, 58)
“冷”与“热”是依季节的不同而说的。
‘‘Sītaṃ uṇhanti utuvisabhāgavasena vutta’’nti.
然而,《清净道论》中那句词义解释应出自古经注。正如名为《破除迷执》的《中部注》在《一切漏经》的解释(第1册第58页)中所说:“在此,热应知为火的热,但此事例是依太阳热而说的。”若此义是阿阇梨依自见而说,他便会说明此例在古注中被说的情况,以及该义理解释中自见的合理性。因为阿阇梨凡于古注未说而特别指出之义处,皆会表示那样的说明语。例如在《吉祥悦美》(第1册第72页)中说:“于此,与教令、舍堕、常法等相关的作法亦为合理,但由于注疏中未提及,故应审察后采纳。”又如《破除迷执》(第1册第30页)中说:“此乃古师未审察之事,然此是我之自见。”而在此处,他并未加任何说明语。故应知:“所谓‘热即火的热’,以及‘在此,热应知为火的热’这些话,都是古经注的话。”
Sā pana visuddhimagge padatthasaṃvaṇṇanā porāṇasuttantaṭṭhakathāhi āgatā bhaveyya. Tathā hi vuttaṃ papañcasūdaniyā nāma majjhimanikāyaṭṭhakathāya sabbāsavasuttavaṇṇanāyaṃ (1, 58) ‘‘uṇhanti cettha aggisantāpova veditabbo, sūriyasantāpavasena panetaṃ vatthu vutta’’nti. Ettha ca sacāyamattho ācariyena attano mativasena vutto assa, tassa vatthussa porāṇaṭṭhakathāyaṃ vuttabhāvañca tassā atthasaṃvaṇṇanāya attano matibhāvañca yuttabhāvañca pakāseyya. Ācariyo hi yattha yattha porāṇaṭṭhakathāsu avuttatthaṃ visesetvā dasseti, tattha tattha tādisaṃ ñāpakavacanampi pakāsetiyeva, yathā sumaṅgalavilāsiniyaṃ (1, 72) ‘‘ettha āṇattiyanissaggiyathāvarāpi payogā yujjanti, aṭṭhakathāsu pana anāgatattā vīmaṃsitvā gahetabbā’’ti vacanaṃ, yathā ca papañcasūdaniyaṃ (1, 30) ‘‘avicāritametaṃ porāṇehi, ayaṃ pana attano matī’’ti vacanaṃ. Na cettha kiñcipi ñāpakavacanaṃ pakāsitaṃ. Tasmā ‘‘yadetaṃ ‘uṇhassāti aggisantāpassā’ti ca, ‘uṇhanti cettha aggisantāpova veditabbo’ti ca vacanaṃ, etaṃ porāṇasuttantaṭṭhakathāvacana’’nti veditabbanti.
再者,觉音在《中部注·破惑》中注释《牧牛者经》时,似乎相信‘摩揭陀国与毗提诃国之间的恒河中央有沙洲岛屿’之说。然而,觉音所见的恒河,不过是锡兰岛上的大威利河,并非印度人尊崇的那条圣河,这一点显而易见。这是第四个理由。但这只是因现今恒河中央未见那样的岛屿,便贸然断定‘过去也应如此’的言论罢了。然而,河流并非恒常保持同一形态,这是无法断定的,同样显而易见。因此应如是理解:正如昔日牧牛者所在的时代,那恒河中央确有这样的岛屿,古注正是如此解释,而阿阇梨只是将那文字作了语言转换后阐明出来。所以,那也算不得理由。
(Gha) punapi tena ‘‘papañcasūdaniyā nāma majjhimanikāyaṭṭhakathāyaṃ gopālakasuttaṃ saṃvaṇṇento buddhaghoso ‘magadhavideharaṭṭhānaṃ antare gaṅgāya nadiyā majjhe vālukatthaladīpakā atthī’ti saddahati maññe. Buddhaghosena pana diṭṭhagaṅgā sīhaḷadīpe mahāveligaṅgāyeva, na pana indiyaraṭṭhikānaṃ seṭṭhasammatā mahāgaṅgāti pākaṭoyevāyamattho’’ti catutthaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Taṃ pana idāni mahāgaṅgāya majjhe tasmiṃ ṭhāne tādisaṃ dīpakaṃ adisvā ‘‘pubbepi evameva bhaveyyā’’ti ekaṃsato gahetvā vuttavacanamattameva. Nadiyo pana sabbadāpi tenevākārena tiṭṭhantīti na sakkā gahetunti pākaṭoyevāyamattho. Tasmā yathā pubbe tassa gopālassa kāle tasmiṃ ṭhāne majjhe gaṅgāya tādisā dīpakā saṃvijjamānā ahesuṃ, tatheva porāṇaṭṭhakathāsu esa attho saṃvaṇṇito, tadeva ca vacanaṃ ācariyena bhāsāparivattanaṃ katvā pakāsitanti evameva gahetabbaṃ. Tasmā tampi akāraṇamevāti.