对出生地的考察
Jātidesavicāraṇā
1在这里,那位法喜说:“说佛音出生在菩提道场附近(菩提迦耶),这是不对的。”为了证明这一点,他举出了四种相反的理由。是哪四种呢?
1. Tattha hi tena dhammānandena ‘‘buddhaghoso bodhimaṇḍasamīpe (buddhagayāyaṃ) jātoti na yuttameta’’nti vatvā taṃsādhanatthāya cattāri byatirekakāraṇāni dassitāni. Kathaṃ?
有人提出第一个理由说:在佛音所说明的那些当时发生的事迹里,连一件发生在摩揭陀的都没有。但这根本算不上理由。因为阿阇梨佛音长老编撰《摄义注》时,只是把古注浓缩了一下,又仅仅通过语言转换加以区别,并没有把自己亲眼所见、亲耳所闻的任何事情展示出来。阿阇梨确实这样说过:
(Ka) ‘‘buddhaghosena pakāsitesu taṃkālikavatthūsu ekampi taṃ natthi, yaṃ magadhesu uppanna’’nti paṭhamaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Tadakāraṇameva. Ācariyabuddhaghosatthero hi saṅgahaṭṭhakathāyo karonto porāṇaṭṭhakathāyoyeva saṃkhipitvā, bhāsāparivattanamattena ca visesetvā akāsi, na pana yaṃ vā taṃ vā attano diṭṭhasutaṃ dassetvā. Vuttañhetaṃ ācariyena –
当他开始撰写这部注释时,
以它为《大注》的主体;
依《大筏注》那样做,
在《库伦德》等著名著作中亦如是。
在注释书中已经作出的判定,
如果有人不放弃相应的义理,
此外,我将妥善起笔,
撰作含摄上座长老之说的注释。
既舍诸异语,
亦摄广途。
将一切决断彻底完成而无余,
不偏离任何圣典文句次第。
经藏语句的含义,
他们随顺经文而阐明;
因为这也将成为注释
因此,应当恭敬地修学。
‘‘Saṃvaṇṇanaṃ tañca samārabhanto, Tassā mahāaṭṭhakathaṃ sarīraṃ; Katvā mahāpaccariyaṃ tatheva, Kurundināmādisu vissutāsu. Vinicchayo aṭṭhakathāsu vutto, Yo yuttamatthaṃ apariccajanto; Athopi antogadhatheravādaṃ, Saṃvaṇṇanaṃ samma samārabhissa’’nti ca. ‘‘Tato ca bhāsantarameva hitvā, Vitthāramaggañca samāsayitvā; Vinicchayaṃ sabbamasesayitvā, Tantikkamaṃ kiñci avokkamitvā. Suttantikānaṃ vacanānamatthaṃ, Suttānurūpaṃ paridīpayantī; Yasmā ayaṃ hessati vaṇṇanāpi, Sakkacca tasmā anusikkhitabbā’’ti ca.
就像佛音阿阇梨在自己的注疏里没有说明当时的摩揭陀事迹一样,他同样也没有说明锡兰和南印度地区的事迹。因为在那些注疏里,除了摩诃舍那王的事迹之外,看不到瓦沙巴王时代(佛历609—653年)之后出现的事迹;而佛音阿阇梨是在那之后大约三百年、玛哈那玛王时代(佛历953—975年)才来到锡兰岛的。因此,不能仅仅因为注疏没有说明当时的摩揭陀事迹,就认定他不是摩揭陀人。
Yatheva ca ācariyabuddhaghosena attano aṭṭhakathāsu taṃkālikāni māgadhikāni vatthūni na pakāsitāni, tatheva sīhaḷikānipi dakkhiṇaindiyaraṭṭhikānipi. Na hi tattha vasabharājakālato (609-653 -buddhavassa) pacchā uppannavatthūni diṭṭhāni ṭhapetvā mahāsenarājavatthuṃ , ācariyo ca tato tisatamattavassehi pacchātare mahānāmarañño kāle (953-975-bu-va) sīhaḷadīpamupāgato. Tasmā aṭṭhakathāsu taṃkālikamāgadhikavatthūnaṃ appakāsanamattena na sakkā takkattā na māgadhikoti ñātunti.
再者,他又举出第二个理由:“在佛音的所有著作中,都没有像亲眼所见那样阐述北印度地区的情况。”这同样不能成为理由,依照前面所说的就可以明白。另外,在名为《显扬真义》的《相应部注》和名为《吉祥悦意》的《长部注》中,也有相关的解释,应当从中了解。其中确实这样说:
[Kha) punapi tena ‘‘sabbesupi buddhaghosaganthesu uttaraindiyadesāyattaṃ paccakkhato diṭṭhassa viya pakāsanaṃ natthī’’ti dutiyaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Tassapi akāraṇabhāvo purimavacaneneva veditabbo. Apica sāratthappakāsiniyā nāma saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ, sumaṅgalavilāsiniyā nāma dīghanikāyaṭṭhakathāyañca vuttasaṃvaṇṇanāyapi veditabbo. Tattha hi –
就像从迦兰巴河这边的岸上,要经过王母寺的门才能到塔园一样;同样,从名叫金河的那条河的对岸,也要到娑罗林园。就像阿努拉德普勒城有塔园那样,拘尸那罗也有那个园子。从塔园经南门进入城里的路,是先朝东走,然后折向北;同样,从园林起的沙罗树行,是先朝东走,然后折向北。因此,那处地方就叫作“回转”。
‘‘Yatheva hi kalambanadītīrato rājamātuvihāradvārena thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti, evaṃ hiraññavatikāya nāma nadiyā pārimatīrato sālavanaṃ uyyānaṃ. Yathā anurādhapurassa thūpārāmo, evaṃ taṃ kusinārāya hoti. Thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo pācīnamukho gantvā uttarena nivattati, evaṃ uyyānato sālapanti pācīnamukhā gantvā uttarena nivattā. Tasmā taṃ upavattananti vuccatī’’ti –
就像亲眼所见一样,这种阐述本身也是看得见的。不过,这也应当理解为只是把古代义注转换成另一种语言而已,因为这样的义理解释,必定从大马欣德长老的时代起就已经在讲述了。
Paccakkhato diṭṭhassa viya pakāsanampi dissateva. Tampi pana porāṇaṭṭhakathāhi bhāsāparivattanamattamevāti gahetabbaṃ, tādisāya atthasaṃvaṇṇanāya mahāmahindattherakālatoyeva pabhuti vuttāya eva bhavitabbattāti.
再者,他先引述《清净道论》(第1册第30页)中的解释——“所谓‘热’,是指火的热,应当知道它产生于森林火灾等情形”,然后讥笑说:“不过,它的可笑之处本来就明摆着。”接着又以更强烈的语气举出第三个理由:“可是在印度北部地区,夏天时,没有衣物遮蔽的人体皮肤会被太阳的热完全灼伤,而南印度人却不知道这回事。”这里,如果“被太阳的热完全灼伤”这句话是直接指被太阳光线的热所灼伤,那么这样一来,它就和“虻、蚊、风、热、爬虫类接触”这一句里的“热”字意思相同,所以并不恰当。但如果是指被太阳的热所引发的暑热灼伤,那么这样一来,在印度北部以及其他类似的极热地方,人们为了抵挡太阳的热所引发的暑热而使用衣服和住处,这个意思就没有什么不妥。正如《律注》(第3册第58页)中所说:
[Ga) punapi tena ‘‘uṇhassāti aggisantāpassa, tassa vanadāhādīsu sambhavo veditabbo’’ti visuddhimagge (1, 30-piṭṭhe) vuttasaṃvaṇṇanaṃ pakāsetvā ‘‘tassā panassa avahasanīyabhāvo pākaṭoyevā’’ti ca hīḷetvā ‘‘indiyaraṭṭhe pana uttaradesesu gimhakāle vatthacchādanarahitā mānusakāyacchavi sūriyasantāpena ekaṃsato dayhati, taṃ na jānanti dakkhiṇaindiyadesikā’’ti tatiyaṃ kāraṇaṃ daḷhatarabhāvena dassitaṃ. Tattha pana yadi ‘‘sūriyasantāpena ekaṃsato dayhatī’’ti etaṃ ujukato sūriyarasmisantāpeneva daḍḍhabhāvaṃ sandhāya vucceyya, evaṃ sati ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānanti pade ātapasaddena samānatthattā na yuttameva. Yadi pana sūriyasantāpasañjātena uṇhautunā daḍḍhabhāvaṃ sandhāya vucceyya, evaṃ sati uttaraindiyadesesu, aññattha ca tādisesu atiuṇhaṭṭhānesu sūriyasantāpasañjātassa uṇhautuno paṭighātāya cīvaraṃ senāsanañca paṭisevīyatīti ayamattho na na yutto. Tathā hi vuttaṃ vinayaṭṭhakathāyaṃ (3, 58)
冷和热是就季节差异来说的。
‘‘Sītaṃ uṇhanti utuvisabhāgavasena vutta’’nti.
不过,《清净道论》中的这段词义解释应该来自古经注。正如名为《破除迷执》的《中部注》在《一切漏经》的注释(1, 58)中说:“这里说的‘热’,应理解为正是火的热,但这段事是依太阳的热来说的。”如果这个意思真是阿阇梨按自己的想法说的,那他就应该说明:这件事在古注中已有解说,而对这个意思的解释属于他自己的见解,并且是合理的。因为阿阇梨凡是在古注没有说、而他特别提出来说明的地方,都会作出这样的提示。比如在《吉祥悦意》(1, 72)中说:“在这里,与命令、尼萨耆亚、不动产等相关的做法也说得通,但因为注疏中没有提到,所以应当审察之后再采纳。”又如在《破除迷执》(1, 30)中说:“这是古师没有审察的,而这是我的看法。”但在这里,他并没有作出任何这样的提示。因此应当知道:“所谓‘热就是火的热’,以及‘这里说的热,应理解为正是火的热’这些话,都是古经注的话。”
Sā pana visuddhimagge padatthasaṃvaṇṇanā porāṇasuttantaṭṭhakathāhi āgatā bhaveyya. Tathā hi vuttaṃ papañcasūdaniyā nāma majjhimanikāyaṭṭhakathāya sabbāsavasuttavaṇṇanāyaṃ (1, 58) ‘‘uṇhanti cettha aggisantāpova veditabbo, sūriyasantāpavasena panetaṃ vatthu vutta’’nti. Ettha ca sacāyamattho ācariyena attano mativasena vutto assa, tassa vatthussa porāṇaṭṭhakathāyaṃ vuttabhāvañca tassā atthasaṃvaṇṇanāya attano matibhāvañca yuttabhāvañca pakāseyya. Ācariyo hi yattha yattha porāṇaṭṭhakathāsu avuttatthaṃ visesetvā dasseti, tattha tattha tādisaṃ ñāpakavacanampi pakāsetiyeva, yathā sumaṅgalavilāsiniyaṃ (1, 72) ‘‘ettha āṇattiyanissaggiyathāvarāpi payogā yujjanti, aṭṭhakathāsu pana anāgatattā vīmaṃsitvā gahetabbā’’ti vacanaṃ, yathā ca papañcasūdaniyaṃ (1, 30) ‘‘avicāritametaṃ porāṇehi, ayaṃ pana attano matī’’ti vacanaṃ. Na cettha kiñcipi ñāpakavacanaṃ pakāsitaṃ. Tasmā ‘‘yadetaṃ ‘uṇhassāti aggisantāpassā’ti ca, ‘uṇhanti cettha aggisantāpova veditabbo’ti ca vacanaṃ, etaṃ porāṇasuttantaṭṭhakathāvacana’’nti veditabbanti.
再者,有人又提出第四个理由:觉音在名为《破除迷执》的《中部注》中注释《牧牛者经》时,似乎相信“摩揭陀国与毗提诃国之间的恒河中央有沙洲岛屿”这种说法。然而觉音所见的恒河,只是锡兰岛上的大威利河,并不是印度人尊崇的那条大河,这一点本来就明明白白。不过,这种说法只是由于现在没看到恒河中央那个地方有那样的岛屿,就一口咬定“过去也应当是这样”,才这么说的罢了。可是河流并不总是保持同一个样子,所以不能这样断定,这一点同样明明白白。因此应当这样理解:正如从前那位牧牛者的时代,恒河中央确实有那样的岛屿,古注就是这样解释的,而阿阇梨只是把那句话作了语言转换之后加以阐明。所以,那也算不上一个理由。
(Gha) punapi tena ‘‘papañcasūdaniyā nāma majjhimanikāyaṭṭhakathāyaṃ gopālakasuttaṃ saṃvaṇṇento buddhaghoso ‘magadhavideharaṭṭhānaṃ antare gaṅgāya nadiyā majjhe vālukatthaladīpakā atthī’ti saddahati maññe. Buddhaghosena pana diṭṭhagaṅgā sīhaḷadīpe mahāveligaṅgāyeva, na pana indiyaraṭṭhikānaṃ seṭṭhasammatā mahāgaṅgāti pākaṭoyevāyamattho’’ti catutthaṃ kāraṇaṃ dassitaṃ. Taṃ pana idāni mahāgaṅgāya majjhe tasmiṃ ṭhāne tādisaṃ dīpakaṃ adisvā ‘‘pubbepi evameva bhaveyyā’’ti ekaṃsato gahetvā vuttavacanamattameva. Nadiyo pana sabbadāpi tenevākārena tiṭṭhantīti na sakkā gahetunti pākaṭoyevāyamattho. Tasmā yathā pubbe tassa gopālassa kāle tasmiṃ ṭhāne majjhe gaṅgāya tādisā dīpakā saṃvijjamānā ahesuṃ, tatheva porāṇaṭṭhakathāsu esa attho saṃvaṇṇito, tadeva ca vacanaṃ ācariyena bhāsāparivattanaṃ katvā pakāsitanti evameva gahetabbaṃ. Tasmā tampi akāraṇamevāti.