礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
《清净道论》的序论
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. · Visuddhimagga nidānakathā
《大史》觉音传
107 段
这部论书名叫《清净道论》,它是三藏的精髓,在一切世间开示修行方法的论书中,属于第一流、最上等、最顶尖、最首要、最高、最殊胜的,因此被有智慧的人共同称赞。在这部论里,三次结集所收的三藏佛语,其义理被归纳浓缩,含摄三学的梵行被完整而极其清晰地开示出来。对于如此备受称赞的这部《清净道论》,也应当有它的因缘序。所以,现在为了说明这一点,就提出以下的问题:
Visuddhimaggo nāmāyaṃ gantho piṭakattayasārabhūto sakalaloke paṭipattidīpakaganthānaṃ aggo hoti seṭṭho pamukho pāmokkho uttamo pavaro cāti viññūhi pasattho. Tattha hi saṅgītittayārūḷhassa tepiṭakabuddhavacanassa atthaṃ saṃkhipitvā sikkhattayasaṅgahitaṃ brahmacariyaṃ paripuṇṇaṃ pakāsitaṃ suvisadañca. Evaṃ pasatthassetassa visuddhimaggassa nidānakathāyapi bhavitabbameva. Tasmādāni tampakāsanatthamidaṃ pañhakammaṃ vuccati –
那么,这部《清净道论》是谁写的?什么时候写的?在哪里写的?为什么写?为了什么目的写?依据什么写?用什么方式写?为什么能在整个世间流传得这么广?
‘‘So panesa visuddhimaggo kena kato, kadā kato, kattha kato, kasmā kato, kimatthaṃ kato, kiṃ nissāya kato, kena pakārena kato, kissa sakalaloke patthaṭo’’ti.
在这其中,所谓“由谁所作”,是指由阿阇梨佛音长老——那位编纂三藏摄要义疏的大德——所作。
Tattha kena katoti ācariyabuddhaghosattheravarena tepiṭakasaṅgahaṭṭhakathākārena kato.
“何时所作”:是在我们的世尊、正自觉者、一切世间的救护者般涅槃之后,第十个百年(佛历973年)所作的。
Kadā katoti amhākaṃ bhagavato sammāsambuddhassa sakalalokanāthassa parinibbutikālato pacchā dasame vassasatake (973 -buddhavasse) kato.
问“在哪里所作”:是在锡兰岛阿努拉德普勒的大寺里所作的。
Kattha katoti sīhaḷadīpe anurādhapure mahāvihāre kato.
为什么造这部论?因为作者自己有一种意愿,想要让那些追求清净的善士们了解证得清净的方便即正行之道,正是这种意愿促使他动笔,同时也是应桑卡·巴拉长老的请求而作。
Kasmā katoti visuddhikāmānaṃ sādhujanānaṃ tadadhigamupāyaṃ sammāpaṭipattinayaṃ ñāpetukāmatāsaṅkhātena attano ajjhāsayena sañcoditattā, saṅghapālattherena ca ajjhesitattā kato.
不过在这里暂停一下,应该讲一讲阿阇黎佛音长老的生平。这件事在《大史》里(亦称为《小史》的第二部分)第三十七章,从第215偈开始,已经用三十二首偈颂讲明了。是怎么讲的呢?
Ettha pana ṭhatvā ācariyabuddhaghosattherassa uppatti kathetabbā, sā ca mahāvaṃse (cūḷavaṃsotipi voharite dutiyabhāge) sattatiṃsamaparicchede pannarasādhikadvisatagāthāto (37, 215) paṭṭhāya bāttiṃsāya gāthāhi pakāsitāyeva. Kathaṃ? –
《大史》中关于佛音(觉音)的记载
Mahāvaṃsa-buddhaghosakathā
在菩提道场附近,出生为婆罗门童子;
他通晓明、技艺和工巧,在三吠陀上达到究竟。
Bodhimaṇḍasamīpamhi, jāto brāhmaṇamāṇavo; Vijjā-sippa-kalā-vedī, tīsu vedesu pāragū.
他真正明白了教理,对一切论说都无所畏惧。
为了辩论到处游走于赡部洲,是个好辩之徒。
Sammā viññātasamayo, sabbavādavisārado; Vādatthī jambudīpamhi, āhiṇḍanto pavādiko.
来到一座精舍,夜里诵习帕塔伽利(Pātañjali)所主张的(学说);
他反复诵转,使文句圆满具足、极为周圆。
Vihārameka’māgamma, rattiṃ pātañjalīmataṃ; Parivatteti sampuṇṇa-padaṃ suparimaṇḍalaṃ.
Tattheko revato nāma, mahāthero vijāniya; ‘‘Mahāpañño ayaṃ satto, dametuṃ vaṭṭatī’’ti, so.
‘‘Ko nu gadrabharāvena, viravanto’’ti abravi; ‘‘Gadrabhānaṃ rave atthaṃ, kiṃ jānāsī’’ti āha taṃ.
当被说“我知道”时,他就把自己的见解讲了出来;
每被问到就回答,还指出了其中的错误。
‘‘Ahaṃ jāne’’ti vutto so, otāresi sakaṃ mataṃ; Puṭṭhaṃ puṭṭhaṃ viyākāsi, viraddhampi ca dassayi.
既然如此,你便阐明自己的主张吧——受此责问,
他诵出阿毗达摩的巴利文句,却未能通达其义。
‘‘Tena hi tvaṃ sakaṃ vāda-motārehī’’ti codito; Pāḷi’māhā’bhidhammassa, attha’massa na so’dhigā.
他说:“这是谁的咒语?”那人回答:“是佛陀的咒语。”
当有人对他说“把这个给我吧”,对方就说:“你出家,我就把它给你。”
Āha‘‘kasse’sa manto’’ti,‘‘buddhamanto’’ti so’bravi; ‘‘Dehi metaṃ’’ti vutte hi, ‘‘gaṇha pabbajja taṃ’’iti.
他为了咒语出家,也学完了三藏。
这是一条唯一的道路,后来他接受了此(道路)。
Mantatthī pabbajitvā so, uggaṇhi piṭakattayaṃ; Ekāyano ayaṃ maggo, iti pacchā ta’maggahi.
他们称呼他为有像佛陀一样的甚深声音者,因为他的声音甚深。
人们称他为佛音,因为他的声音确实像佛陀在大地上一样。
Buddhassa viya gambhīra-ghosattā naṃ viyākaruṃ; Buddhaghosoti ghoso hi, buddho viya mahītale.
于彼处,那时,他写了一部论著,名为《智慧生起》;
他为《法集论》造作了《殊胜义》注。
Tattha ñāṇodayaṃ nāma, katvā pakaraṇaṃ tadā; Dhammasaṅgaṇiyākāsi, kacchaṃ so aṭṭhasāliniṃ.
有智慧的人就开始动手撰写《护卫经注》了。
雷瓦达长老看到这个情景,就说了下面这番话。
Parittaṭṭhakathañceva , kātuṃ ārabhi buddhimā; Taṃ disvā revato thero, idaṃ vacanamabravi.
“这里只带来了巴利原文,并没有义注。
同样,那些形态各异的宗师之说也不存在。
‘‘Pāḷimattaṃ idhānītaṃ, natthi aṭṭhakathā idha ; Tathācariyavādā ca, bhinnarūpā na vijjare.
锡兰的义注是纯净的,由具慧的玛欣德传来。
被三次结集所收录,由正自觉者所宣说。
Sīhaḷaṭṭhakathā suddhā, mahindena matīmatā; Saṅgītittayamārūḷhaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ.
仔细看过舍利弗等人所唱的,以及论道的次第;
已用僧伽罗语写成,在僧伽罗人中流传。
Sāriputtādigītañca, kathāmaggaṃ samekkhiya; Katā sīhaḷabhāsāya, sīhaḷesu pavattati.
你到那里听了那个之后,要以摩揭陀人的语言表达方式,
把它转述出来,它就会带来一切世间的利益。”
Taṃ tattha gantvā sutvā tvaṃ, māgadhānaṃ niruttiyā; Parivattehi, sā hoti, sabbalokahitāvahā’’.
听了这话,他生起净信,就从那里出来,来到这座岛。
这位大智者正是在这位国王的时代来到这座岛的。
Evaṃ vutte pasanno so, nikkhamitvā tato imaṃ; Dīpaṃ āgā imasseva , rañño kāle mahāmati.
已抵大寺,众善所居之精舍;
既至大精勤堂,来诣桑卡·巴拉尊前。
Mahāvihāraṃ sampatto, vihāraṃ sabbasādhunaṃ; Mahāpadhānagharaṃ gantvā, saṅghapālassa santikā.
Sīhaḷaṭṭhakathaṃ sutvā, theravādañca sabbaso; ‘‘Dhammassāmissa esova, adhippāyo’’ti nicchiya.
于是召集僧众,说道:“为造我的注疏,
请诸位把书都给我。”这是为了试探他。
Tattha saṅghaṃ samānetvā, ‘‘kātuṃ aṭṭhakathaṃ mama; Potthake detha sabbe’’ti, āha, vīmaṃsituṃ sa taṃ.
僧团授他两首偈颂:“在此展现你的能力,
待我们见到后,便将全部典籍都交给你。”
Saṅgho gāthādvayaṃ tassā’dāsi ‘‘sāmatthiyaṃ tava; Ettha dassehi, taṃ disvā, sabbe demāti potthake’’ .
三藏连同诸注疏,
他简要地摄集起来,取名为《清净道论》。
Piṭakattaya’mettheva, saddhiṃ aṭṭhakathāya so; Visuddhimaggaṃ nāmā’kā, saṅgahetvā samāsato.
然后召集了僧团,他们通晓正觉者的教法。
在大菩提树旁边,他开始诵出它。
Tato saṅghaṃ samūhetvā, sambuddhamatakovidaṃ; Mahābodhisamīpamhi, so taṃ vācetu mārabhi.
天神为了向大众显示他的善巧,
他们藏起了经本,他也做了两三次。
Devatā tassa nepuññaṃ, pakāsetuṃ mahājane; Chādesuṃ potthakaṃ sopi, dvattikkhattumpi taṃ akā .
到了第三次宣读时,经本被拿上来;
魔众在那里又安放了另外两本经本。
Vācetuṃ tatiye vāre, potthake samudāhaṭe; Potthakadvaya’maññampi, saṇṭhapesuṃ tahiṃ marū.
那时,比丘们把三部书本合在一起诵出;
从经文上,或从义理上,或从前后次第上。
Vācayiṃsu tadā bhikkhū, potthakattaya’mekato; Ganthato atthato vāpi, pubbāparavasena vā.
以上座部的巴利圣典,或以词、或以字,
在三部圣典里,也根本不存在任何差异。
Theravādehi pāḷīhi, padehi byañjanehi vā; Aññathattamahū neva, potthakesupi tīsupi.
于是僧团高声宣布,满心欢喜,格外高兴;
再三说道:毫无疑问,这位就是弥勒。
Atha ugghosayī saṅgho, tuṭṭhahaṭṭho visesato; Nissaṃsayaṃ’sa metteyyo, iti vatvā punappunaṃ.
将三藏典籍连同义注一并施与;
他住在犍陀迦罗幽远精舍。
Saddhiṃ aṭṭhakathāyā’dā, potthake piṭakattaye; Ganthākare vasanto so, vihāre dūrasaṅkare.
那时,他把所有锡兰语的注疏都用一切众生的根本语言——摩揭陀语——转译了过来。
以摩揭陀语,那是众生的根本语言。
Parivattesi sabbāpi, sīhaḷaṭṭhakathā tadā; Sabbesaṃ mūlabhāsāya, māgadhāya niruttiyā.
她为种种语言的众生带来了利益;
一切上座阿阇梨都如执持巴利一样执持它。
Sattānaṃ sabbabhāsānaṃ, sā ahosi hitāvahā; Theriyācariyā sabbe, pāḷiṃ viya ta’maggahuṃ.
当应做的事都已经完成时,
他为了礼敬大菩提树,来到了赡部洲。
Atha kattabbakiccesu, gatesu pariniṭṭhitiṃ; Vandituṃ so mahābodhiṃ, jambudīpaṃ upāgamī’’ti .
这部《大史》的叙述,出自一位名叫法喜·憍赏弥的智者之手。他在1950年哈佛大学以罗马字体印刷的《清净道论》序言中说“此处有许多需要审察之处”,随后便着手审察。我们在这里先把适当与不适当的分辨展示出来,而后也对它作进一步审察。
Ayañca pana mahāvaṃsakathā 1950 - kharistavasse hābadamahāvijjālayamuddaṇayante romakkharena mudditassa visuddhimaggapotthakassa purecārikakathāyaṃ ‘‘anekānettha atthi vicāretabbānī’’ti vatvā dhammānandakosambīnāmakena vicakkhaṇena vicāritā. Tamettha yuttāyuttavicinanāya dassetvā anuvicāraṇampissa karissāma.