清净道论因缘序
Visuddhimagga nidānakathā
此论名曰《清净道论》,乃三藏之精髓,于一切世间阐明修行之诸书中,最为第一,最上、最胜、最尊、最首、最高、最妙,为智者所共赞叹。于此论中,将三次结集所载之三藏佛语义理,加以撮要,完整而极明了地开示了含摄三学之梵行。
Visuddhimaggo nāmāyaṃ gantho piṭakattayasārabhūto sakalaloke paṭipattidīpakaganthānaṃ aggo hoti seṭṭho pamukho pāmokkho uttamo pavaro cāti viññūhi pasattho. Tattha hi saṅgītittayārūḷhassa tepiṭakabuddhavacanassa atthaṃ saṃkhipitvā sikkhattayasaṅgahitaṃ brahmacariyaṃ paripuṇṇaṃ pakāsitaṃ suvisadañca. Evaṃ pasatthassetassa visuddhimaggassa nidānakathāyapi bhavitabbameva. Tasmādāni tampakāsanatthamidaṃ pañhakammaṃ vuccati –
“然而,此《清净道论》为谁所作?何时所作?何处所作?为何所作?为达何义而作?依何而作?以何方式所作?又为何于一切世间传布广远?”
‘‘So panesa visuddhimaggo kena kato, kadā kato, kattha kato, kasmā kato, kimatthaṃ kato, kiṃ nissāya kato, kena pakārena kato, kissa sakalaloke patthaṭo’’ti.
其中,“为谁所作”者:乃由阿阇梨佛音长老——此三藏摄持者、义疏作者之硕德所作。
Tattha kena katoti ācariyabuddhaghosattheravarena tepiṭakasaṅgahaṭṭhakathākārena kato.
关于“何时所作”:是在我们的世尊、正自觉者、一切世间之怙主般涅槃后第十个百年(佛历973年)所作。
Kadā katoti amhākaṃ bhagavato sammāsambuddhassa sakalalokanāthassa parinibbutikālato pacchā dasame vassasatake (973 -buddhavasse) kato.
关于“何处所作”:是在锡兰岛阿努拉德普勒的大寺所作。
Kattha katoti sīhaḷadīpe anurādhapure mahāvihāre kato.
关于“为何所作”:是出于他自身欲阐明诸希求清净的善士证得清净的方便与正行道,这一意乐所策励,并由僧护长老劝请而作。
Kasmā katoti visuddhikāmānaṃ sādhujanānaṃ tadadhigamupāyaṃ sammāpaṭipattinayaṃ ñāpetukāmatāsaṅkhātena attano ajjhāsayena sañcoditattā, saṅghapālattherena ca ajjhesitattā kato.
然而,在此应叙述阿阇黎佛音长老的生平事迹。此事在《大史》(亦称为《小史》的第二部分)第三十七章中,自第二百一十五偈起,已用三十二偈予以阐明。如何阐明的呢?
Ettha pana ṭhatvā ācariyabuddhaghosattherassa uppatti kathetabbā, sā ca mahāvaṃse (cūḷavaṃsotipi voharite dutiyabhāge) sattatiṃsamaparicchede pannarasādhikadvisatagāthāto (37, 215) paṭṭhāya bāttiṃsāya gāthāhi pakāsitāyeva. Kathaṃ? –
大史佛音事
Mahāvaṃsa-buddhaghosakathā
「于菩提道场附近,生为婆罗门童子;」
通达明、工巧、技艺,于三吠陀达至彼岸。
Bodhimaṇḍasamīpamhi, jāto brāhmaṇamāṇavo; Vijjā-sippa-kalā-vedī, tīsu vedesu pāragū.
于宗义正行了知,善通达一切论说;
意欲论诤,于赡部洲洲四处游行,为论诤者。
Sammā viññātasamayo, sabbavādavisārado; Vādatthī jambudīpamhi, āhiṇḍanto pavādiko.
于夜间来到一座精舍,合掌作礼;
他转起圆满具足、极为圆融的文句。
Vihārameka’māgamma, rattiṃ pātañjalīmataṃ; Parivatteti sampuṇṇa-padaṃ suparimaṇḍalaṃ.
彼处有一位大长老,名为雷瓦达,他遍知此事之后,
“此众生有大智慧,堪可调伏。”他如此思惟。
Tattheko revato nāma, mahāthero vijāniya; ‘‘Mahāpañño ayaṃ satto, dametuṃ vaṭṭatī’’ti, so.
有人对他说:“驴子的叫声有何意义,你又懂得什么呢?”
‘‘Ko nu gadrabharāvena, viravanto’’ti abravi; ‘‘Gadrabhānaṃ rave atthaṃ, kiṃ jānāsī’’ti āha taṃ.
他说:“我知道。”听闻此言,他便放下了自己的见解。
‘‘Ahaṃ jāne’’ti vutto so, otāresi sakaṃ mataṃ; Puṭṭhaṃ puṭṭhaṃ viyākāsi, viraddhampi ca dassayi.
在“既然这样,你就放弃自己的主张吧”的呵责下;
他说:“这是巴利圣典,是阿毗达摩的法义,他并未通达其义。”
‘‘Tena hi tvaṃ sakaṃ vāda-motārehī’’ti codito; Pāḷi’māhā’bhidhammassa, attha’massa na so’dhigā.
他问:“这是谁的偈颂?”他回答说:“是佛陀的偈颂。”
当他说“把这个给我吧”时,对方回答:“你出家,便得此颂。”
Āha‘‘kasse’sa manto’’ti,‘‘buddhamanto’’ti so’bravi; ‘‘Dehi metaṃ’’ti vutte hi, ‘‘gaṇha pabbajja taṃ’’iti.
Mantatthī pabbajitvā so, uggaṇhi piṭakattayaṃ; Ekāyano ayaṃ maggo, iti pacchā ta’maggahi.
Buddhassa viya gambhīra-ghosattā naṃ viyākaruṃ; Buddhaghosoti ghoso hi, buddho viya mahītale.
当时,他撰写了一部名为《智慧生起》的论著;
他为《法集论》撰写了注释书《殊胜义》。
Tattha ñāṇodayaṃ nāma, katvā pakaraṇaṃ tadā; Dhammasaṅgaṇiyākāsi, kacchaṃ so aṭṭhasāliniṃ.
Parittaṭṭhakathañceva , kātuṃ ārabhi buddhimā; Taṃ disvā revato thero, idaṃ vacanamabravi.
“此处仅带来了巴利原文,并无注释书;
同样,诸师种种异说,今已不复存在。
‘‘Pāḷimattaṃ idhānītaṃ, natthi aṭṭhakathā idha ; Tathācariyavādā ca, bhinnarūpā na vijjare.
具慧玛欣德所传,僧伽罗义注纯净无杂,
经三次结集所确立,乃正自觉者所宣说。
Sīhaḷaṭṭhakathā suddhā, mahindena matīmatā; Saṅgītittayamārūḷhaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ.
观察了舍利弗等所唱诵的,及论道的次第;
以僧伽罗语撰成,在僧伽罗人中流传。
Sāriputtādigītañca, kathāmaggaṃ samekkhiya; Katā sīhaḷabhāsāya, sīhaḷesu pavattati.
你到那里听闻之后,应以摩揭陀语的表达方式,
转译它吧,它将带来一切世间利益。
Taṃ tattha gantvā sutvā tvaṃ, māgadhānaṃ niruttiyā; Parivattehi, sā hoti, sabbalokahitāvahā’’.
如此说罢,他便生起净信,从那里出来后,
在这位国王的时代,大智者来到了此岛。
Evaṃ vutte pasanno so, nikkhamitvā tato imaṃ; Dīpaṃ āgā imasseva , rañño kāle mahāmati.
抵达大寺,那座诸善者所住的寺院;
前往大精勤堂,来到僧护尊者的身边。
Mahāvihāraṃ sampatto, vihāraṃ sabbasādhunaṃ; Mahāpadhānagharaṃ gantvā, saṅghapālassa santikā.
听闻了锡兰注疏及全部上座部教义后,
断定:‘这正是法主的意趣。’
Sīhaḷaṭṭhakathaṃ sutvā, theravādañca sabbaso; ‘‘Dhammassāmissa esova, adhippāyo’’ti nicchiya.
于是集合僧团,说道:“请为我作注疏;”
他说:“将所有的经本都给我。”这话是为了试探他。
Tattha saṅghaṃ samānetvā, ‘‘kātuṃ aṭṭhakathaṃ mama; Potthake detha sabbe’’ti, āha, vīmaṃsituṃ sa taṃ.
僧团给了他两首偈颂:“展现你的能力吧;
在此展示它,见到之后,我们便把一切典籍交付予你。”
Saṅgho gāthādvayaṃ tassā’dāsi ‘‘sāmatthiyaṃ tava; Ettha dassehi, taṃ disvā, sabbe demāti potthake’’ .
他便在此,依三藏与注疏,撮其要义,简要汇编,命名为《清净道论》
故此《清净道论》,乃撮要集成
Piṭakattaya’mettheva, saddhiṃ aṭṭhakathāya so; Visuddhimaggaṃ nāmā’kā, saṅgahetvā samāsato.
于是召集僧团,向精通正自觉者教法的人说:
在大菩提树旁,他令魔宣读此经。
Tato saṅghaṃ samūhetvā, sambuddhamatakovidaṃ; Mahābodhisamīpamhi, so taṃ vācetu mārabhi.
为向大众显示那位天神的智慧,
他们遮住经本,他也两三次未能读出。
Devatā tassa nepuññaṃ, pakāsetuṃ mahājane; Chādesuṃ potthakaṃ sopi, dvattikkhattumpi taṃ akā .
作第三次宣读时,经本展开之际;
魔众更于彼处安放了另外两本经本。
Vācetuṃ tatiye vāre, potthake samudāhaṭe; Potthakadvaya’maññampi, saṇṭhapesuṃ tahiṃ marū.
那时,比丘们将三藏结集为一,共同诵出;
或是依文句、依义理,或是依前后次第。
Vācayiṃsu tadā bhikkhū, potthakattaya’mekato; Ganthato atthato vāpi, pubbāparavasena vā.
依上座部所传的巴利语,无论是词还是句;
于三部圣典之中,亦绝无任何差异。
Theravādehi pāḷīhi, padehi byañjanehi vā; Aññathattamahū neva, potthakesupi tīsupi.
那时,僧团发出宣告,欢喜踊跃,尤为殊胜;
“这无疑就是弥勒”,他如是再三地说道。
Atha ugghosayī saṅgho, tuṭṭhahaṭṭho visesato; Nissaṃsayaṃ’sa metteyyo, iti vatvā punappunaṃ.
Saddhiṃ aṭṭhakathāyā’dā, potthake piṭakattaye; Ganthākare vasanto so, vihāre dūrasaṅkare.
当时,所有锡兰语的注疏皆被转译;
以一切众生的根本语言——摩揭陀语的语法。
Parivattesi sabbāpi, sīhaḷaṭṭhakathā tadā; Sabbesaṃ mūlabhāsāya, māgadhāya niruttiyā.
它为一切众生、一切语言带来了利益;
一切上座长老执持此注疏,如同执持巴利圣典。
Sattānaṃ sabbabhāsānaṃ, sā ahosi hitāvahā; Theriyācariyā sabbe, pāḷiṃ viya ta’maggahuṃ.
当应作之事达到究竟圆满时,
他为了礼敬大菩提树,来到赡部洲洲。
Atha kattabbakiccesu, gatesu pariniṭṭhitiṃ; Vandituṃ so mahābodhiṃ, jambudīpaṃ upāgamī’’ti .
此外,这部《大史》所述,在1950年基督纪元、由哈巴德大学以罗马字母印刷的《清净道论》序言中,有一位名为法喜·憍赏弥的智者,指出“此处有多处有待审察”,并作了审察。我们将在辨析其中适当与不适当之后,予以展示并进一步审察。
Ayañca pana mahāvaṃsakathā 1950 - kharistavasse hābadamahāvijjālayamuddaṇayante romakkharena mudditassa visuddhimaggapotthakassa purecārikakathāyaṃ ‘‘anekānettha atthi vicāretabbānī’’ti vatvā dhammānandakosambīnāmakena vicakkhaṇena vicāritā. Tamettha yuttāyuttavicinanāya dassetvā anuvicāraṇampissa karissāma.