23. 慧修习利益解说的注释
23. Paññābhāvanānisaṃsaniddesavaṇṇanā
利益说明的注释
Ānisaṃsapakāsanāvaṇṇanā
854有数百种利益,因为它能带来声闻菩提等广大而清净的殊胜功德。说到“详细地”,由于利益极多,如果不先作理趣上的展示,只用“这也是修慧的利益,这也是”这样逐条列举的方式,是很难详细说明的。这里的“它的”,指的是修慧的。“摧破种种烦恼”,就是按有身见、疑等种种方式,以彼分断等方式断除烦恼法。“体证圣果之味”,就是领受入流果等果位的快乐。
854.Anekasatānisaṃsā sāvakabodhiādivipulodātaguṇavisesāvahattā. Vitthāratoti nayadassanaṃ akatvā ‘‘ayampi paññābhāvanāya ānisaṃso, ayampī’’ti anupadadassanavasena vitthārato pakāsetuṃ na sukaraṃ atibahubhāvato. Assāti paññābhāvanāya. Nānākilesaviddhaṃsananti sakkāyadiṭṭhivicikicchādivasena nānāvidhānaṃ kilesadhammānaṃ tadaṅgādivasena pajahanaṃ. Ariyaphalarasānubhavananti sotāpattiphalādiphalasukhapaṭisaṃvedanaṃ.
种种烦恼摧破之论的注释
Nānākilesaviddhaṃsanakathāvaṇṇanā
855“圣果之味的体验”这一说法本身,就已经表明了烦恼的寂止断;因此说“在圣道刹那”,是一种特别的说明,或者是因为寂止断依正断而存在。正断既然成立,寂止断也就自然成立。
855. ‘‘Ariyaphalarasānubhavana’’nti eteneva kilesānaṃ paṭippassaddhippahānaṃ dīpīyatīti ‘‘ariyamaggakkhaṇe’’ti visesavacanaṃ, tabbhāvabhāvato vā. Siddhe hi samucchedappahāne paṭippassaddhippahānaṃ siddhameva hotīti.
被可怕的速度袭击:就是以如同要摧毁整个世界的、可怕而恐怖的速度,猛然扑袭。石山:就是大块岩石所成的山。具有光辉、炽燃的轮:秋季时节,它的自身光辉旺盛具足,圆轮炽燃耀眼,令人难以直视。能造成杀戮、捆绑、恶趣、遍烦恼、投生等一切不利之事。现见的:就是现前存在的。应知:应当知道。在此:就是在这智慧修习中。
Bhīmavegānupatitāti sakalaṃ lokaṃ bhindantena viya bhīmena bhayānakena vegena sahasā patitā. Siluccayeti pabbate selaputhule. Satejujjalamaṇḍaloti saradakālasamiddhena attano tejasā samujjaladuddikkhamaṇḍalo. Vadhabandhanādiduggatiparipakkilesādijātiādisabbānatthavidhāyakaṃ. Sandiṭṭhikanti paccakkhabhūtaṃ. Jaññāti jāneyya. Idhāti imissaṃ paññābhāvanāyaṃ.
果定论的注释
Phalasamāpattikathāvaṇṇanā
856856. 圣道的果就是圣果;又因为它清净,是圣的,又是果,所以也称圣果。它的味是寂止解脱之乐,体验就是对以涅槃为所缘的这个圣果的享用。“在那里”指在这两种行相当中。“它的”指圣果的。
856. Ariyassa maggassa phalaṃ ariyaphalaṃ, ariyañca taṃ visuddhattā phalañcātipi ariyaphalaṃ, tassa raso, paṭippassaddhivimuttisukhaṃ, anubhavanaṃ nibbānārammaṇassa tassa paṭisevanaṃ. Tatrāti tesu dvīsu ākāresu. Assāti ariyaphalassa.
857857. 当诸结已被断除时,一切烦恼也就同样被断除了,所以这里只取“诸结”来说。其意思是:仅仅断除诸结本身就叫做圣道的果,并不是另外还有什么别的异熟法存在。因此说“并没有任何其他叫做果的法”。那么是谁在主张这个说法呢?是安达罗派等人。他们误解了“贤友,人们所说的阿拉汉、阿拉汉……乃至……灭尽痴”这段经文,从字面义上主张“并没有任何叫做阿拉汉的东西,只是断除烦恼才这样称呼”,于是连其余诸果也一并否定了。这里说“这段经文也是”,指的是《无碍解道》的圣典文。“加行”是指殊胜、上等的努力,也就是圣道;以加行为因而生起的烦恼止息,叫做加行止息。然而,由于圣道已被修习而能够获得、并且在果智生起时随之生起的那种慧,在应当证得的止息当中,就叫做止息慧。“正见从邪见中出起”,这是就正见以直接对立的方式观见而言;为了显示也能从其他方面出起,所以又说“从随从的烦恼中”,也就是从与那邪见相应、并以那邪见为亲依止的随从烦恼中出起。以此说明同一刹那的断除。“从诸蕴中”,是指从随从的蕴中,即从与那邪见相应的诸蕴,以及以那邪见为缘而将来会生起的诸蕴中。“从外部的一切行相中”,是指从上述烦恼蕴以外的、作为观照对象的一切诸行行相中。
857. Saṃyojanesu pahīnesu sabbepi kilesā pahīnāyeva hontīti saṃyojanānaṃyeva gahaṇaṃ. Saṃyojanappahānamattameva ariyamaggassa phalaṃ nāma, na aññaṃ kiñci atthantaraṃ vipākabhūtanti adhippāyo. Tenāha ‘‘phalaṃ nāma na koci añño dhammo atthī’’ti. Ke panetaṃ vadantīti? Andhakādayo. Te hi ‘‘arahattaṃ arahattanti, āvuso, vuccati…pe… mohakkhayo’’ti (saṃ. ni. 4.315) suttapadassa atthaṃ aññathā gahetvā nippariyāyato ‘‘arahattaṃ nāma kiñci natthi, kilesappahānameva tathā voharīyatī’’ti vadantā sesaphalepi paṭikkhipanti. Idaṃ suttampīti paṭisambhidāmaggapāḷimāha. Pakaṭṭho ukkaṭṭho yogoti payogo, ariyamaggo, payoganimittaṃ jātakilesānaṃ paṭippassaddhi payogapaṭippassaddhi. Yā pana ariyamaggassa bhāvitattā labbhamānāpi yassā vipākapaññāya nippajjamānāya nippajjati, sā paṭippassaddhiyaṃ nipphādetabbāyaṃ paññāti paṭippassaddhipaññāti vuttā. Sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā vuṭṭhātīti sammādiṭṭhiyā ujuvipaccanīkadassanavasena vatvā tadaññatopi vuṭṭhānaṃ dassetuṃ ‘‘tadanuvattakakilesehī’’ti vuttaṃ, tassā micchādiṭṭhiyā sampayogato, upanissayato ca anuvattakakilesehi. Tena tadekaṭṭhappahānamāha. Khandhehīti tadanuvattakakkhandhehi, tāya micchādiṭṭhiyā sampayuttakkhandhehi ceva tappaccayā āyatiṃ uppajjanakkhandhehi cāti attho. Bahiddhā ca sabbanimittehīti yathāvuttakilesakkhandhehi bahiddhābhūtehi vipassanāya gocarabhūtehi sabbasaṅkhāranimittehi.
这样显示了道的作用之后,现在要依它来显示果,所以说“由于那加行的寂止”等话。其中,“由于那加行的寂止”是指:那内在与外在的出起等加行已经寂止。因为道从行相和转起两方面出起而断除烦恼,所以在它自己的那一刹那,可以说是在做那加行;但在果的那一刹那,那加行就已经寂止、平息了。因此说“由于那加行的寂止”。“生起”是指在道之后生起两次或三次。而在果等至的时候则生起很多次,从灭尽定出起的人生起两次。这一切都是因为以如前所说的加行寂止为因而生起,所以说“由于那加行的寂止而生起”。“这是道的果”是指如前所说的果报正见,应当知道这就是圣道的果。“应当详细说明”是指:应当以“在入流道刹那,正思惟以安立之义从邪思惟出起”等方式,按思惟等以及其余诸道来详细了知。
Evaṃ maggakiccaṃ dassetvā idāni tassa vasena phalaṃ dassetuṃ ‘‘tampayogapaṭippassaddhattā’’tiādi vuttaṃ. Tattha tampayogapaṭippassaddhattāti tassa ajjhattabahiddhā vuṭṭhānādipayogassa paṭippassaddhattā. Maggo hi nimittato, pavattato ca vuṭṭhahanto kilese pajahatīti attano khaṇe taṃ payogaṃ karoti nāma, phalakkhaṇe panassa so payogo paṭippassaddho vūpasanto nāma hoti. Tena vuttaṃ ‘‘tampayogapaṭippassaddhattā’’ti. Uppajjatīti maggānantaraṃ dvikkhattuṃ vā tikkhattuṃ vā uppajjati. Phalasamāpattikāle pana bahukkhattuṃ, nirodhā vuṭṭhahantassa dvikkhattuṃ uppajjati. Sabbampi yathāvuttapayogapaṭippassaddhinimittaṃ uppajjanato ‘‘tampayogapaṭippassaddhattā uppajjatī’’ti vuttaṃ. Maggassetaṃ phalanti yathāvuttā vipākā sammādiṭṭhi nāma, etaṃ ariyamaggassa phalanti veditabbaṃ. Vitthāretabbanti ‘‘sotāpattimaggakkhaṇe abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo micchāsaṅkappā’’tiādinā (paṭi. ma. 1.63) saṅkappādivasena, sesamaggavasena ca vitthārato veditabbaṃ.
四种沙门果,这些法被称为“以无量为所缘”,是由于具无量所缘性以及与诸道无差别之故。同样,称为非想非非想处的那种广大法,在从灭尽定出起的时刻,以无间缘为缘而成为无量法的缘,这也是在说明圣果具有无间缘性。像这一类说法,在这里都是用来证明圣果以自性法的状态而存在,并不是只有上面所引的《无碍解道》圣典文才能证明——这就是这段的意思。
Cattāri ca sāmaññaphalāni, ime dhammā appamāṇārammaṇāti appamāṇārammaṇatāya maggehi nibbisesatāya. Tathā nevasaññānāsaññāyatanasaṅkhāto mahaggato dhammo nirodhato vuṭṭhānavelāyaṃ appamāṇassa dhammassa anantarapaccayena paccayoti ariyaphalassa anantarapaccayatāya ca dīpanāti evamādīnipi ettha ariyaphalassa sabhāvadhammabhāvena atthitāya sādhakāni, na yathādassitapaṭisambhidāmaggapāḷiyevāti adhippāyo.
858“果等至”是指在被称为果的生起的等至中。“它的”是指圣果的。这个问题的论究,是依照自性、作者、原因、行相、安住、出起、无间的方式而作的。
858.Phalasamāpattiyanti phalapavattisaṅkhātāya samāpattiyaṃ. Assāti ariyaphalassa. Sarūpakattukāraṇākāraṭṭhitivuṭṭhānānantaravasena idaṃ pañhākammaṃ.
859圣果在灭尽中的安止:说的是圣者的果禅那,当它以涅槃为所缘时,以安止的方式生起。
859.Ariyaphalassa nirodhe appanāti ariyassa phalajhānassa nibbāne ārammaṇabhūte appanākārena pavatti.
860一切凡夫:即使是证得禅那等至的凡夫,也不会入果等至,更何况其他凡夫。一切圣者都能入果等至——这虽然是就共通层面来说的,但它其实是就差别层面而说的。“因为已证得”则是举出原因。为了否定“上位圣者也能像入世间等至那样入下位果等至”这种说法,论师说“然而上位的……”等。其中,“上位的”指一来等,“下位的”指入流果等。即使已经证得,他们也不入下位果等至。为什么呢?论师说出原因:“因为已进入其他补特伽罗的状态而止息了。”以此说明:认为“因为自己已证得,所以上位圣者能入下位果等至,就像世间等至那样”的这个理由是不成立的。因为在世间禅那中,根本不存在所谓进入其他补特伽罗状态这回事,因为没有那样的差别。但在这里,由于未断尽的业与烦恼已被灭尽,凡夫与入流者之间,以及入流者等与一来等之间,确实存在进入其他补特伽罗状态的情况。因此,下下位的果法被上上位的道法所遮止,就像被敌对法所制伏一样,达到了不再生起的法性,所以说“因为止息了”。
860.Sabbepi puthujjanāti jhānasamāpattilābhinopi puthujjanā na samāpajjanti, pageva itare. Ariyā sabbepi phalasamāpattiṃ samāpajjantīti kāmaṃ sāmaññajotanā, sā pana visesaniviṭṭhāyeva hoti. Adhigatattāti pana hetukittanaṃ. Uparimānampi heṭṭhimāya lokiyasamāpattiyā viya samāpajjanaṃ sādhentaṃ viya ṭhitanti taṃ nivattento ‘‘uparimā panā’’tiādimāha. Tattha uparimāti sakadāgāmiādayo. Heṭṭhimanti sotāpattiphalādiṃ. Na samāpajjanti satipi adhigatatte. Kasmāti ce? Kāraṇamāha ‘‘puggalantarabhāvūpagamanena paṭippassaddhattā’’ti. Etena uparimo ariyo heṭṭhimaṃ phalasamāpattiṃ samāpajjati attanā adhigatattā, yathā taṃ lokiyasamāpattinti, evaṃ pavattaṃ hetuṃ byabhicāreti. Na hi lokiyajjhānesu puggalantarabhāvūpagamanaṃ nāma atthi visesābhāvato. Idha pana asamugghāṭitakammakilesanirodhanena puthujjanehi viya sotāpannassa, sotāpannādīhi sakadāgāmiādīnaṃ puggalantarabhāvūpagamanaṃ atthi. Yato heṭṭhimā heṭṭhimā phaladhammā uparūpari maggadhammehi nivattitā paṭipakkhehi viya abhibhūtā appavattidhammataṃyeva āpannā. Tenāha ‘‘paṭippassaddhattā’’ti.
不过,善与唯作的运作方式和异熟的运作方式并不一样;而且,因为出世间善法(道心)的果报是无间的,所以上位的道相对于下位的道来说,就像进入另一种存在状态一样。圣者们正是因为各自证得相应的果,才得到入流者等名称。假如他们同时也具有别的果,那么入流者等名称对他们来说就不固定了,就像以某种禅那结生的人那样。因此,对每位圣者来说,各自相应的果就如同有分心一样,所以上位圣者连一丝一毫具有下位果的可能都没有,更不用说入下位果的等至了。应当这样理解。“下位与上位”,意思是下位的入流者等圣者不入上位的一来果等,这就是这句话的关联。其中,论师说出原因:“因为未证得。”因为确实不可能进入尚未证得的等至。
Apica kusalakiriyapavatti nāma aññādisī, vipākapavatti ca aññādisī, anantaraphalattā ca lokuttarakusalānaṃ heṭṭhimato uparimo bhavantaragato viya hoti. Taṃtaṃphalavaseneva hi ariyānaṃ sotāpannādināmalābho. Te sace aññaphalasamaṅginopi honti, sotāpannādināmampi tesaṃ avaṭṭhitaṃ siyā, tena tena jhānena gahitapaṭisandhiko viyāti tassa tassa ariyassa taṃ taṃ phalaṃ bhavaṅgasadisanti na uparimassa heṭṭhimaphalasamaṅgitāya lesopi sambhavati, kuto tassa samāpajjananti daṭṭhabbaṃ. Heṭṭhimā ca uparimanti heṭṭhimā ca sotāpannādayo ariyā uparimaṃ sakadāgāmiphalādiṃ na samāpajjantīti sambandho. Tattha kāraṇamāha ‘‘anadhigatattā’’ti. Na hi anadhigatasamāpattiṃ samāpajjituṃ sakkā.
“只入自己的果”这句话的意思是:所有圣者都只入各自的果等至。为了说明有些人对此有不同看法,论师说了“然而有些人……”等话。因为这些人认为,被称为“上位的两种”的不来者和阿拉汉才是定圆满者,而其他圣者只是戒圆满者,所以只有这两种人能入果等至。他的意思是:没有定的圆满,就不可能入等至。然而他们所说的“定圆满者”这个理由,其实根本不是正确的理由,完全说不通。为什么呢?论师说“因为即使凡夫也……”等。这段话的意思是:即使是一切烦恼都还没断尽的凡夫,也能入自己所得的世间等至,更何况已经断除部分烦恼的下位圣者呢?所以,“定不圆满”并不能成为不入自己果等至的理由。所谓“依理思考”,只适用于圣典中没有记载的内容,但这里的意思是圣典中已经记载的。因此,论师为了不倚重他们提出的理由,而直接显示圣典,说了“在这里,什么……”等。“为了证得入流道”,是为了获得入流道;“为了入入流果等至”,是为了入入流果等至。其余的道和果也是同样的道理。
‘‘Attano attanoyeva pana phalaṃ samāpajjantī’’ti iminā sabbepi ariyā attano attano phalasamāpattiṃ samāpajjantīti atthe āpanne tattha kesañci matibhedaṃ dassetuṃ ‘‘keci panā’’tiādi vuttaṃ. Ete hi samādhismiṃ paripūrakārinoti yasmā hi te ‘‘uparimā dve’’ti vuttā anāgāmino, arahanto ca samādhismiṃ paripūrakārino, itare pana sīlesu paripūrakārino, tasmā dve eva phalasamāpattiṃ samāpajjantīti. Na hi samādhipāripūriyā vinā samāpattivaḷañjanaṃ sambhavatīti adhippāyo. Tanti ‘‘samādhismiṃ paripūrakārino’’ti tehi vuttakāraṇaṃ. Akāraṇamevāti ayuttiyeva. Kasmāti ce? Āha ‘‘puthujjanassāpī’’tiādi. Tassattho – sabbaso asamucchinnakilesassa puthujjanassāpi attanā paṭiladdhalokiyasamāpattisamāpajjanaṃ labbhati, kimaṅgaṃ pana samucchinnekaccakilesānaṃ heṭṭhimānaṃ ariyānaṃ, tasmā tesaṃ samādhismiṃ aparipūrakāritā attano phalasamāpattiṃ asamāpajjanassa akāraṇanti. Yutticintā nāma pāḷianāruḷhe atthe yuttā, ayaṃ panattho pāḷiāruḷhoti kāraṇāpadese anādarakaraṇamukhena pāḷiṃ dassento ‘‘kiñcetthā’’tiādimāha. Sotāpattimaggapaṭilābhatthāyāti sotāpattimaggassa samadhigamāya. Sotāpattiphalasamāpattatthāyāti sotāpattiphalasamāpattiyā samāpajjanatthaṃ. Esa nayo sesesupi.
在这里,“为了空住等至、为了无相住等至”等说法,已经把空住等至和无相住等至从自体的角度单独举了出来,所以在此之前讲到的道与果那些段落,应当理解为是从无愿等至的角度来说的。其中应当知道:以无我随观为门、以无常随观为门而生起的那些果等至,它们的前行种姓法是以九种或十种方式宣说的。不过,通过“为了入流果等至”等说法,因为教说在四种果上都以同样的方式出现,可以知道入流者和一来者也会入自己的果等至。但不能说那是就“道无间果”而说的,因为教说是以观智为基础、为了显示十种种姓法而开始的,而且那个目的仅凭道句就已经成立。再者,道无间果并不称为“果等至”,因为它没有单独的遍作。因此,仅凭“果等至”这个词,入流者等圣者入果等至这一点就已经成立。所以论师说“因此……”等。
Ettha ca ‘‘suññatavihārasamāpattatthāya animittavihārasamāpattatthāyā’’tiādinā sarūpato uddhaṭattā tato pubbe āgatā maggaphalavārā appaṇihitavasena vuttā. Tattha anattānupassanāmukhena, aniccānupassanāmukhena ca pavattānaṃ phalasamāpattīnaṃ purecarā gotrabhudhammā navadasabhāvena vuttāti veditabbā. ‘‘Sotāpattiphalasamāpattatthāyā’’tiādinā pana catūsupi phalesu ekasadisaṃ desanāya āgatattā sotāpannasakadāgāminopi attano phalaṃ samāpajjantīti viññāyati. Maggānantaraphalavasena taṃ vuttanti ca na sakkā vattuṃ vipassanāvasena dasannaṃ gotrabhudhammānaṃ dassanavasena desanāya āraddhattā, maggavāreneva ca tadatthasiddhito. Na ca maggānantaraṃ phalaṃ ‘‘phalasamāpattī’’ti vuccati visuṃ parikammābhāvato. Tasmā phalasamāpattivacaneneva sotāpannādīnampi phalasamāpattisamāpajjanaṃ siddhaṃ. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi.
861861. 目的也是修行的原因,因为修行就是为了这个目的而进行的,所以问“他们为什么入定”时,先问原因,再回答目的是“为了现法乐住”。“为什么”在这里是目的格,意思是“为了什么”。“为了现法乐住”是指在当下这一生中,通过止息烦恼的躁动和热恼,以寂静的安乐方式安住。虽然果等至法属于异熟果,但因为没有预先的加行就不会生起,所以它们只是随着各位圣者的意乐而出现,因此说它们以欲为增上。所以论师说:“他们长时间……入等至。”
861. Payojanampi tadatthāya paṭipattiyā kāraṇaṃ hoti tannimittaṃ paṭipajjanatoti ‘‘kasmā samāpajjantī’’ti kāraṇaṃ pucchitvā ‘‘diṭṭhadhammasukhavihārattha’’nti payojanaṃ vissajjitaṃ. Kasmāti vā sampadāne nissakkavacanaṃ, kissāti vuttaṃ hoti. Diṭṭhadhammasukhavihāratthanti diṭṭheva dhamme kilesadarathapariḷāhavūpasamena santena sukhavihārena viharaṇatthaṃ. Satipi vipākabhāve parikammena vinā anuppajjanato phalasamāpattidhammānaṃ tassa tassa ariyassa rucivaseneva pavatti, yato nesaṃ sādhipatitāti āha ‘‘addhāna…pe… samāpajjantī’’ti.
862“以两种行相”:就是以两种原因。就像世间禅那的证得,虽然是靠相应具足而成就,却是从超越所断支分这个角度来说的;同样,果等至虽然是靠作意涅槃而成就,却是从不作意其他所缘这个角度来说的,因为它是依从一切行退转的心而成就的。因此说“从涅槃……”等。因为依生灭智等诸智的次第,对于从诸行完全厌离、离欲的心来说,一切果心都以由诸行出离的涅槃为所缘而生起。它这样生起时,便说:这是以不作意涅槃以外的其他所缘、以及作意涅槃而生起的。
862.Dvīhi ākārehīti dvīhi kāraṇehi. Yathā hi lokiyajjhānānaṃ samadhigamo sampayogasamaṅgibhāvena sijjhamāno pahānaṅgasamatikkamamukhena vuccati tathā samadhigantabbattā, evaṃ phalasamāpattipi nibbānamanasikārena sijjhamānā tadaññārammaṇāmanasikāramukhena vuccati sabbasaṅkhārato vinivaṭṭitamānasatāvasena samijjhanato. Tenāha ‘‘nibbānato’’tiādi. Udayabbayañāṇādiñāṇaparamparavasena hi sabbaphalacittaṃ saṅkhārato sabbaso nibbinnavirattacittassa tato vinissaṭanibbānārammaṇaṃ pavattati. Evaṃ pavattamānañca taṃ nibbānato aññassa ārammaṇassa amanasikārā, nibbānassa ca manasikārā pavattatīti vuccati.
“无相心解脱”是指两种无相解脱的果等至,或者是指应该以无常随观为门而进入的果等至。“等至”的意思是入定。“一切相”是指色等一切行的相。“不作意”是指因为以过患的角度看见而舍弃,所以不转向、不专注。“作意无相界”:因为一切行相都不存在,所以是无相;又因为不被某些缘所造作,所以得到“无为”的名称——也就是无为界,以与果等至同时生起的作意来作意那个界;或者,作意那个界就是指果等至心所说的作意。
Animittāyacetovimuttiyāti animittavimokkhadvayāya phalasamāpattiyā, aniccānupassanāmukhena vā samāpajjitabbāya phalasamāpattiyā. Samāpattiyāti samāpajjanatthāya. Sabbanimittānanti rūpādisabbasaṅkhāranimittānaṃ. Amanasikāroti ādīnavato disvā vissaṭṭhatāya anāvajjanaṃ asamannāhāro. Animittāya ca dhātuyā manasikāroti sabbasaṅkhāranimittābhāvato animittāya. Kehici paccayehi na saṅkhatattā ca asaṅkhatāti laddhanāmāya asaṅkhatāya dhātuyā phalasamāpattisahajātena manasikārena manasikaraṇaṃ, tassā vā dhātuyā phalasamāpatticittasaṅkhāte manasikaraṇaṃ.
863“依生灭等”:这是说依生灭、坏灭、怖畏现起等门而转起的九种智的作用。因此说“次第现起的观智”。“在行所缘的种姓智之后”:即在以行为所缘、得名为“清净”的种姓智之后。然而,为什么这里的种姓智不像道智的前行那样以涅槃为所缘呢?因为果法并非出离性。唯有圣道法才是出离的。正如所说:“哪些法是出离的?四出世间道。”(《法集论》1295, 1609)道智具绝对出离的自性,以双出起的方式生起,而作为其无间缘的智必然从相中出起,所以它应以涅槃为所缘,这是合理的。果智则不同:它由修习圣道而生,作为其异熟而现起,因为不断烦恼、非出离、非出起自性,其前行智任何时候都不可能以涅槃为所缘——两处的随顺智性质不同。在圣道路中,随顺智以强力破开先前未通达的粗重贪蕴等,在世间的智中达到最胜极致,生起为随顺道智。而在果等至路中,因为彼彼道已断除彼彼烦恼,那些随顺智对于镇伏烦恼已无功用,仅仅作为圣者成就果等至乐的加行而生起;因此它们无从出起,其最终智也就不可能因从行相出起而以涅槃为所缘。
863.Udayabbayādivasenāti udayabbayabhaṅgabhayatupaṭṭhānādivasena pavattanakānaṃ navannampi ñāṇānaṃ byāpāraṃ vadati. Tenāha ‘‘pavattānupubbavipassanassā’’ti. Saṅkhārārammaṇagotrabhuñāṇānantaranti saṅkhārārammaṇassa ‘‘vodāna’’nti laddhanāmassa gotrabhuñāṇassa anantaraṃ. Kasmā panettha gotrabhuñāṇaṃ maggañāṇapurecārikaṃ viya nibbānārammaṇaṃ na hotīti? Phaladhammānaṃ aniyyānikabhāvato. Ariyamaggadhammā eva hi niyyānikā. Vuttañhetaṃ ‘‘katame dhammā niyyānikā? Cattāro maggā apariyāpannā’’ti (dha. sa. 1295, 1609). Tasmā ekantena niyyānikasabhāvassa ubhatovuṭṭhānabhāvena pavattamānassa maggañāṇassa anantarapaccayabhūtena ñāṇena nimittato vuṭṭhiteneva bhavitabbanti tassa nibbānārammaṇatā yuttā, na pana ariyamaggassa bhāvitattā tassa vipākabhāvena pavattamānānaṃ kilesānaṃ asamucchindanato aniyyānikattā avuṭṭhānasabhāvānaṃ phalañāṇānaṃ purecārikañāṇassa kadācipi nibbānārammaṇatā ubhayattha anulomañāṇānaṃ atulyākārato. Ariyamaggavīthiyañhi anulomañāṇāni anibbiddhapubbānaṃ thūlathūlalobhakkhandhādīnaṃ sātisayaṃ padālanena lokiyañāṇesu ukkaṃsapāramippattāni maggañāṇānuguṇāni uppajjanti. Phalasamāpattivīthiyaṃ pana tāni tena tena maggena tesaṃ tesaṃ kilesānaṃ samucchinnattā tattha kilesavikkhambhane nirussukkāni kevalaṃ ariyānaṃ phalasamāpattisukhasamaṅgibhāvassa parikammamattāni hutvā uppajjantīti na tesaṃ kutoci vuṭṭhānasambhavo, yato nesaṃ pariyosānañāṇaṃ saṅkhāranimittavuṭṭhānato nibbānārammaṇaṃ siyā.
这样成立之后,“有学为了自己享用果等至,依生灭等方式观察诸行,随着观智的次第,只生起果,而不是道”这句注释文句也就得到了证明。因此说“有学也只生起果,而不是道”。在以涅槃为所缘的安止禅那中,按照所限定的时间,无间断地只有果心生起,这种入定就叫果等至,所以说“以果等至的方式将心投入灭尽”。如果依照次第观而进入果等至,按这个道理,有学也应该有更高的道,针对这个诘问,所以说“由于倾向于果等至”等。由此表明:一种观行导向圣道,另一种观行导向果等至,这种观的区分前面已经说过了。所谓“有些人”,是指无畏山寺的住者。他们把道、果和观混在一起说。因此才说“如果这样……”等。其意思是:如果为其他目的的观也能为此目的而转起,那阿拉汉就会成为独觉佛。而“依圣典本身即被破斥”,不应理解为“十种姓法依观而生起”这一将道与果分开而说的圣典本身破斥了他们的说法,否则“十种姓法”之说就会矛盾。应当取这个意思,即前面所说意义的总结。“其果……”等,是显示出出世间异熟也如同广大异熟一样与善相似。应当知道,这里仅以与禅那相似来显示,就已经显示了以觉支、道支来说也相似。
Evañca katvā ‘‘sekkhassa attano phalasamāpattivaḷañjanatthāya udayabbayādivasena saṅkhāre sammasantassa vipassanāñāṇānupubbiyā phalameva uppajjati, na maggo’’ti idañca aṭṭhakathāvacanaṃ samatthitaṃ hoti. Tenāha ‘‘sekkhassāpi phalameva uppajjati, na maggo’’ti. Nibbānārammaṇe appanajjhānavasena yathāparicchinnakālaṃ nirantaraṃ phalacittasseva pavattanaṃ samāpajjanaṃ phalasamāpattīti āha ‘‘phalasamāpattivasena nirodhe cittaṃ appetī’’ti. Yadi anupubbavipassanānaṃ vasena phalasamāpattisamāpajjanaṃ, tena nīhārena sekkhassa uparimaggenāpi bhavitabbanti anuyogaṃ sandhāyāha ‘‘phalasamāpattininnatāyā’’tiādi. Tena aññoyeva vipassanācāro ariyamaggāvaho, añño phalasamāpattiāvahoti dasseti, svāyaṃ vipassanāya vibhāgo vutto eva. Ye panāti abhayagirivāsino sandhāyāha. Te hi maggaphalavipassanāya āloḷetvā vadanti. Teneva hi ‘‘evaṃ satī’’tiādi vuttaṃ. Arahā paccekabuddho bhavissati yadi itaratthāpi vipassanā tadatthāya saṃvatteyyāti adhippāyo. Pāḷivaseneva ca paṭikkhittanti ‘‘dasa gotrabhudhammā vipassanāvasena uppajjantī’’ti maggatthā phalatthā vipassanā visuṃ katvā pavattapāḷivaseneva tesaṃ vacanaṃ paṭikkhittantipi na gahetabbaṃ, aññathā ‘‘dasa gotrabhudhammā’’ti vacanaṃ virujjheyyāti. Idameva pana gahetabbanti vuttassevatthassa nigamanaṃ. Phalañcassātiādi mahaggatavipākānaṃ viya lokuttaravipākānañca kusalasarikkhatādassanaṃ. Jhānato sarikkhatādassaneneva cettha bojjhaṅgamaggaṅgavasenāpi sarikkhatā dassitāyevāti veditabbaṃ.
864“住”是指持续不断地住。这里说的是,等至以相续的方式安住在所限定的时间内,就叫作“住”。心里想“等到月亮或太阳走到某个位置时,我就出定”,这样执取时限而入定,就是心所作的造作,也就是“造作”。
864.Ṭhitiyāti pabandhaṭṭhitiyā. Yathāparicchinnakālañhi samāpattiyā pabandhavasenāvaṭṭhānaṃ idha ṭhitīti. ‘‘Cande vā sūriye vā ettakaṃ ṭhānaṃ gate vuṭṭhahissāmī’’ti kālāvadhiggahaṇavasena samāpajjanaṃ cittassa abhisaṅkharaṇaṃ abhisaṅkhāro.
865“所有这一切”是指色相等一切相。他并不把这一切相作为一个整体来作意,因为不可能。“以总括的方式”,就是以无余穷尽的方式。因为“总集”这个词也可以用在各个部分上,而离开了部分就得不到总集,所以部分所具有的作用也是以总集的方式来说的。“因此”,是因为不可能对一切行相同时作意。由于有分心生起时,就称为从果等至出定,所以说“有分……”等。有分的所缘,就是业等。“作意”:就是以与有分俱行的作意来作意,或者作意那个所缘,这就是有分作意。
865.Sabbānevetānīti rūpanimittādisabbāneva etāni ekato kāmaṃ na manasi karoti asambhavato. Sabbasaṅgāhikavasenāti anavasesapariyādānavasena. Samudāyasaddā hi avayavesupi pavattanti , avayavabyatirekena ca samudāyo na labbhatīti avayavagatampi kiccaṃ samudāyavasena vuttaṃ. Tasmāti sabbesaṃ saṅkhāranimittānaṃ ekato manasikārābhāvato. Yasmā bhavaṅgacitte uppanne phalasamāpattito vuṭṭhito nāma hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘yaṃ bhavaṅgassā’’tiādi. Bhavaṅgassa ārammaṇaṃ nāma kammādi. Manasi karototi bhavaṅgasahagatena manasikārena manasi karoto, taṃ vā ārammaṇaṃ bhavaṅgamanasi karoto.
866果之后紧接着的仍然是果本身,也就是说,每一个后起的果都紧跟在它前面那个果之后,如此前后相续。有分心则紧跟在最后一个果之后。在道的心路过程中和果等至中,果是紧接着(前一个果)无间生起的。所谓“由某个果而从灭尽定出定”,这是就该果生起而能从灭尽定出定的情形来说的。这里说的“彼”,是指以从灭尽定出定的方式所说的不来果或阿拉汉果。所谓“紧接非想非非想处之后”,是指紧接非想非非想处的善心或唯作心之后;即使中间超过了七天,由于种类不同,仍然算是有间隔。
866.Phalassa phalameva vā anantaraṃ hoti purimassa purimassa pacchimaṃ pacchimaṃ. Bhavaṅgaṃvā sabbapacchimassa. Phalānantaraṃ maggavīthiyaṃ, phalasamāpattiyañca. ‘‘Yena phalena nirodhā vuṭṭhānaṃ hotī’’ti idaṃ phaluppattiyā nirodhā vuṭṭhānabhāvato vuttaṃ. Tanti nirodhāvuṭṭhānabhāvena vuttaṃ anāgāmiphalaṃ vā aggaphalaṃ vā. Nevasaññānāsaññāyatanānantaranti nevasaññānāsaññāyatanassa kusalassa, kiriyassa vā anantaraṃ satipi sattāhātikkame vijātiyena antarikattā.
已经止息了不安:指完全止息了烦恼的不安。以不死为所缘:指以涅槃为所缘。善美:因为连具有不美性的烦恼也不存在,所以善美。已经吐掉了世间利养:以渴爱为实质的世间利养已经被他吐出、丢弃了,所以叫已经吐掉世间利养。因为烦恼已经止息、完全寂静,所以是寂静的。依靠那种法而相应,才被称为沙门,那种被称为圣道的沙门性的果,就是沙门果。
Paṭippassaddhadarathanti sabbaso passaddhakilesadarathaṃ. Amatārammaṇanti nibbānārammaṇaṃ. Subhanti asobhanatāya kilesassāpi abhāvato sobhanaṃ. Taṇhāsaṅkhātaṃ lokāmisaṃ vantaṃ chaḍḍitaṃ etenāti vantalokāmisaṃ. Vūpasantakilesatāya, susantatāya ca santaṃ. Yena dhammena yogato samaṇo nāma hoti, tassa ariyamaggasaṅkhātassa sāmaññassa phalanti sāmaññaphalaṃ.
具足精华,是指自性圆满。清净,是指远离烦恼的不净而彻底清净。乐,是指无上的乐。灌注,是指完全去除了粗涩而变得滋润。极甜美,是指比起广大境的乐和出世间善的乐,还要极其甜美、悦意。因为果乐比道乐更寂静,所以也更殊胜。以不死而喜悦。用“如蜜”这个说法,正是在说明它极其甜美。
Ojavantenāti sabhāvasampannena. Sucināti kilesāsucivirahato parisuddhena. Sukhenāti anuttarasukhena. Abhisanditanti sabbaso lūkhabhāvāpagamanena sinehitaṃ. Sātātisātenāti mahaggatasātato, lokuttarakusalasātato ca ativiya sātena madhurena. Maggasukhatopi hi phalasukhaṃ santataratāya paṇītataraṃ. Amatena sammoditaṃ. ‘‘Madhuṃ viyā’’ti iminā sātātisātataṃyeva vibhāveti.
因为智者修习了那作为圣果滋味与精华的、也就是那种乐与慧之后,能获得、得到它,所以这就是它们的关联方式。
Tassa ariyassa phalassa rasabhūtaṃ sārabhūtaṃ taṃ sukhaṃ paññaṃ bhāvetvā yasmā paṇḍito vindati paṭilabhatīti yojanā.
5. 灭尽定论注释
Nirodhasamāpattikathāvaṇṇanā
867这里,“此处”是指在“能入灭尽定”这个简略说法里。这是按自性等来提问。“何处”,是指在哪一种有之中。
867.Tatrāti tasmiṃ ‘‘nirodhasamāpattiyā samāpajjanasamatthatā’’ti saṃkhittavacane. Idaṃ sarūpādivasena pañhākammaṃ. Katthāti kasmiṃ bhave.
868“依渐次灭”的意思是:修行者依止观相应的八种等至逐步上升,以次第断除各自对立面的方式,渐次灭尽三种行。在特定时间内,心与心所完全不生起,这就是灭尽定。有人问:谁能入灭尽定,谁不能入?虽然能入者更为重要,本应先问,但因为答复沉重,所以先说明不能入者,而说“一切……不能入”,就像说“放下左手,再拿右手”那样。这里“一切”是凡夫等三种人的修饰语。这三种人即使获得了八种等至,也像没获得一样,因为他们在定方面还不圆满。因为只有断除欲贪等烦恼,才是在定方面圆满,而不是仅以证得禅那为满足。不来、阿拉汉当中,干观不来和干观阿拉汉应分别将“干观”一词与二者各自结合。这两种人虽然有观力,但因缺乏定力,所以不能入灭尽定。这里应理解,所谓定力是指能生起渐次住处的定力。前三种人虽然有定力,但因缺乏观力,且不圆满,所以不能入。其不圆满是因为未能正确揉搓诸行。说了“八种等至……入”之后,为了依巴利文本身说明其中理由,而说“以二力”等。在“三种行”一句中,“三”是依属格义而用的主格语尾,意思是“三种的”。“智行”指智的转起。“灭尽定”指入灭尽之智。“此成就”指具足二力等如前所说能引生灭尽定的成就。“不来与漏尽者”指不来及漏尽者。
868.Anupubbanirodhavasenāti vipassanānugatā aṭṭha samāpattiyo ārohantena taṃtaṃpaṭipakkhanirodhamukhena tiṇṇaṃ saṅkhārānaṃ anupubbato nirodhavasena. Yathāparicchinnakālaṃ yā cittacetasikānaṃ appavatti, ayaṃ nirodhasamāpattīti attho. Ke samāpajjanti, ke na samāpajjantīti kāmaṃ samāpajjanasamatthā padhānatāya paṭhamaṃ pucchitā, tabbissajjanaṃ pana garubhāvato pacchā vissajjetuṃ asamāpajjanake tāva dassento ‘‘sabbepi…pe… na samāpajjantī’’ti āha yathā ‘‘vāmaṃ muñca, dakkhiṇaṃ gaṇhā’’ti. Tattha ‘‘sabbepī’’ti idaṃ puthujjanādīnaṃ tiṇṇaṃ visesanaṃ. Te hi aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ lābhinopi alābhino viya samādhismiṃ aparipūrakāritāya nirodhaṃ samāpajjituṃ na sakkonti. Kāmacchandādisamucchindanena hi samādhismiṃ paripūrakāritā, na jhānādhigamamattena. Anāgāmino, arahantoti ettha sukkhavipassakā ca anāgāmino, sukkhavipassakā ca arahantoti sukkhavipassakasaddo paccekaṃ yojetabbo. Ubhayepi cete satipi vipassanābale samādhibalassa abhāvato nirodhaṃ na samāpajjanti. Anupubbavihārasambhavataññevettha samādhibalaṃ icchitabbaṃ. Purimakā pana tayo satipi samādhibale vipassanābalassa abhāvato, aparipuṇṇattā ca samāpajjituṃ na sakkonti. Aparipuṇṇatā cassa saṅkhārānaṃ na sammā parimadditattā. Aṭṭha samāpatti…pe… samāpajjantī’’ti vatvā tattha kāraṇaṃ pāḷivaseneva dassetuṃ ‘‘dvīhi balehī’’tiādi vuttaṃ. Tayo ca saṅkhārānanti ettha tayoti sāmiatthe paccattavacanaṃ, tiṇṇanti attho. Ñāṇacariyāhīti ñāṇappavattīhi. Nirodhasamāpattiyāti nirodhasamāpajjanāya ñāṇaṃ. Ayañca sampadāti ayaṃ baladvayasamannāgamādikā yathāvuttanirodhasamāpattiāvahā sampatti. Anāgāmikhīṇāsaveti anāgāmino ceva khīṇāsave ca.
869止力:能令欲贪等敌对法止息,所以叫“止”;这个止本身不被对立法动摇,所以叫“力”。观力:以无常等种种方式去观察,所以叫“观”;这个观同样按上面说的道理,也叫“力”。在“依出离”等说法里:依靠镇伏欲贪的出离思惟,或者以无贪为主导而如是转起的善心生起,其中名为心一境性的不散乱,就是止力。依靠镇伏嗔恚的无嗔思惟,或者以无嗔为主导而如是转起的善心生起,也是同样。依靠作意而使光明想明显现起,以此镇伏昏沉睡眠。依靠能镇伏掉举的不散乱、等持。依靠能镇伏一切邪思惟、由已达顶点的入出息念所成就、随观弃舍的入出息,其中名为心一境性的不散乱,就是止力——这就是义理上的贯通。
869.Samathabalanti kāmacchandādike paccanīkadhamme sametīti samatho, so eva paṭipakkhehi akampiyaṭṭhena balaṃ. Aniccādivasena vividhehi ākārehi passatīti vipassanā, sā eva vuttanayena balanti vipassanābalaṃ. Nekkhammavasenātiādīsu kāmacchandavikkhambhanassa nekkhammasaṅkappassa, alobhapadhānassa vā tathāpavattakusalacittuppādassa vasena cittassa ekaggatāsaṅkhāto yo avikkhepo, taṃ samathabalaṃ. Byāpādavikkhambhanassa abyāpādavitakkassa, adosapadhānassa vā tathāpavattakusalacittuppādassa vaseneva. Thinamiddhavikkhambhikāya vibhūtaṃ katvā manasikaraṇena upaṭṭhitaālokasaññāya vasena. Uddhaccavikkhambhanassa avikkhepassa samādhānassa vasena. Sakalamicchāvitakkavikkhambhanassa sikhāpattaānāpānassatisiddhapaṭinissaggānupassiassāsapassāsānaṃ vasena cittassa ekaggatāsaṅkhāto yo avikkhepo, taṃ samathabalanti atthayojanā.
像这样,先依据近行定和安止定说明了止的力量,现在为了说明这八种等至不被对立法所压倒、从而获得力量的方式,就说了“以初禅……”等话。其中,“于诸盖”指盖的相状、盖的因缘。入禅的人或与禅相应的定不会动摇。因为在这里,它特别指的就是“止的力量”。所以有人问:以什么含义称为止的力量?回答是:以力量的含义。“于掉举”指掉举的相状。“于掉举俱行的烦恼”指与掉举相应的痴、无惭等烦恼的因。“于诸蕴”指与掉举相应的四蕴的相状。“不动摇”等几个词是彼此的同义词。或者可以区分:动摇是从原处离开,移动是旋转,震动是流动。应当这样搭配理解:于掉举不动摇,于掉举俱行的烦恼不移动,于掉举俱行的诸蕴不震动。这里举出掉举,是为了显示止是掉举的直接对立面,通过克服掉举而获得力量。由此应当知道,这是在显示八种等至共同具有的殊胜作用。这就是止的力量:也就是通过出离等而获得的心一境性,不被诸盖等所动摇,并且能克服它们而安住,这就是止的力量。
Evaṃ upacārassa jhānassa vasena samathabalaṃ dassetvā idāni taṃ aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ vasena paṭipakkhehi anabhibhavanīyatāya ca balappattivasena dassetuṃ ‘‘paṭhamajjhānenā’’tiādi vuttaṃ. Tattha nīvaraṇeti nīvaraṇanimittaṃ nīvaraṇapaccayā. Na kampati jhānasamaṅgipuggalo, jhānasampayuttasamādhi vā. So hi visesato idha ‘‘samathabala’’nti adhippeto. Tathā hi kenaṭṭhena samathabalanti balaṭṭho pucchito. Uddhacceti uddhaccanimittaṃ. Uddhaccasahagatakileseti uddhaccena sampayuttamohaahirikādikilesahetu. Khandheti uddhaccasampayuttacatukkhandhanimittaṃ. Na kampatītiādīni aññamaññavevacanāni. Kampanaṃ vā ṭhānāpagamo. Calanaṃ paribbhamanaṃ. Vedhanaṃ sandhāvanaṃ. Uddhacce na kampati, uddhaccasahagatakilese na calati, uddhaccasahagatakkhandhe na vedhatīti vā yojetabbaṃ. Uddhaccaggahaṇañcettha samathassa ujupaṭipakkhatāya tadabhibhavena balappattidassanatthaṃ. Tenetaṃ aṭṭhannampi samāpattīnaṃ sādhāraṇato kiccātisayadassanaṃ daṭṭhabbaṃ. Idaṃ samathabalanti yāyaṃ nekkhammādivasena laddhāya cittekaggatāya nīvaraṇādīhi akampanīyatā, tāni ca abhibhavitvā avaṭṭhānaṃ, idaṃ samathabalaṃ.
现在要说明观的力量。因为观简要来说可以归为七种随观,所以从各种等至出定之后,应当依照这些随观来修随观,仅凭这些就能圆满随观的作用。因此,先按自性来显示:无常随观是观的力量……乃至……弃舍随观是观的力量。接着又按照前面所说的方式,以所缘的差别来显示,所以说于诸色修无常随观等。在这里,为了显示不被对立面所压倒就是力的含义,便开始说以什么含义为观的力量等。其中,于无明指十二种不善心生起中的无明相。于无明俱行烦恼指与无明相应的贪、嗔等烦恼事相。其余部分因为和前面所说的一样,很容易理解。这里举出无明,是为了显示观是无明的直接对立面,通过克服它而获得力量。由此应当知道,这是显示七种随观共通的殊胜作用。这就是观的力量:由无常随观等所获得的观智,不被常想等相所动摇,并能克服它们而安住,这就是观的力量。
Idāni vipassanābalaṃ niddisanto yasmā vipassanā saṅkhepato sattahi anupassanāhi saṅgahitā, tasmā tato tato samāpattito vuṭṭhāya tāsaṃ vasena anupassanā kātabbā, tattakeneva cettha anupassanākiccaṃ paripuṇṇaṃ hotīti ‘‘aniccānupassanā vipassanābalaṃ…pe… paṭinissaggānupassanā vipassanābala’’nti sarūpato dassetvā puna tā heṭṭhā vuttanayena visayavibhāgena dassetuṃ ‘‘rūpe aniccānupassanā’’tiādi vuttaṃ. Idhāpi paṭipakkhehi anabhibhavanīyatāva balaṭṭhoti dassetuṃ ‘‘kenaṭṭhena vipassanābala’’ntiādi āraddhaṃ. Tattha avijjāyāti dvādasasu akusalacittuppādesu avijjānimittaṃ. Avijjāsahagatakileseti avijjāya sampayuttalobhadosādikilesavatthunimittaṃ. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyameva. Avijjaggahaṇañcettha vipassanāya ujupaṭipakkhatāya tadabhibhavena balappattidassanatthaṃ. Tenetaṃ sattannampi anupassanānaṃ sādhāraṇato kiccātisayadassanaṃ daṭṭhabbaṃ. Idaṃ vipassanābalanti yāyaṃ aniccānupassanādivasena laddhassa vipassanāñāṇassa niccasaññādinimittaṃ akampanīyatā, tā ca abhibhavitvā avaṭṭhānaṃ, idaṃ vipassanābalaṃ.
寻与伺是语行,因为它们造作、发动语言。因此说:“贤友毗舍佉,先寻、先伺,然后才说出语言,所以寻与伺是语行。”(中部1.463;相应部4.348)而它们在第二禅中已止息,所以说“第二禅……已止息”。由身所造作的是身行,即入出息。正如所说:“贤友毗舍佉,入出息是身体性的、系属于身的法,所以入出息是身行。”(中部1.463;相应部4.348)而它们因为在第四禅中已止息,所以说“第四禅……已止息”。由心所造作的是心行,即想与受。正如所说:“想与受是心所法、系属于心的法,所以想与受是心行。”(相应部1.463;相应部4.348)而它们因为在灭尽定中止息,所以说“想受灭……已止息”。
Vitakkavicārā vacīsaṅkhārā vācaṃ saṅkharonti pavattentīti katvā. Tenāha ‘‘pubbe kho, āvuso visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro’’ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348). Te pana dutiyajjhāne vūpasantā hontīti āha ‘‘dutiyajjhānaṃ…pe… paṭippassaddhā hontī’’ti. Kāyena saṅkharīyantīti kāyasaṅkhārā, assāsapassāsā. Tathā hi vuttaṃ ‘‘assāsapassāsā kho, āvuso visākha, kāyikā ete dhammā kāyappaṭibaddhā, tasmā assāsapassāsā kāyasaṅkhāro’’ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348). Te pana yasmā catutthajjhāne vūpasantā honti, tasmā āha ‘‘catutthajjhānaṃ…pe… paṭippassaddhā hontī’’ti. Cittena saṅkharīyantīti cittasaṅkhārā, saññā vedanā. Tathā hi vuttaṃ ‘‘saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittappaṭibaddhā, tasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro’’ti (saṃ. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348). Te pana yasmā nirodhaṃ samāpannassa vūpasamanti, tasmā vuttaṃ ‘‘saññāvedayita…pe… paṭippassaddhā hontī’’ti.
在智行里,只要取了离转随观,那么以它为起点的其余随观也就一并被取到了,因为它们离不开它。道是智行,果等至也是智行。之所以说道和果等至是智行,是因为道果诸法以智为最胜;或者说,是因为智是殊胜的缘——诸如根、增上、因、道、缘等——其余的道果诸法都依它而运行、转起,所以才那样说。在定行里也是同样的道理。“以这十六种”一语,是就八种随观和八种道果智而言,也就是依这十六种智的转起来说的。
Ñāṇacariyāsu vivaṭṭānupassanāggahaṇeneva tassa ādibhūtā sesānupassanāpi gahitāva honti tadavinābhāvato. Maggo ñāṇacariyā, phalasamāpatti ñāṇacariyāti maggaphalasamāpattīnaṃ ñāṇacariyābhāvavacanaṃ maggaphaladhammānaṃ ñāṇapadhānattā, ñāṇena vā indriyādhipatihetumaggapaccayādivasena sātisayapaccayabhūtena sesā maggaphaladhammā caritā pavattitāti katvā tathā vuttaṃ. Samādhicariyāsupi eseva nayo . Imāhi soḷasahīti aṭṭhannaṃ anupassanānaṃ, aṭṭhannañca maggaphalañāṇānaṃ vasena imāhi soḷasahi ñāṇapavattīhi.
“以九种定行”这句话中,八种等至就是八种定行;而它们的近行定,因为与近行定的修习共通,所以合为一种定行,这样一共就是九种定行。因此说“初禅是定行”等等。应当知道,“为了获得初禅的寻”等说法,是依据种种转向的近行定而说的;因为上等至的近行定也是同样说的。因为在一次转向中,第四禅等的近行定里不可能有喜等。这里通过“为了获得初禅”等话,表明近行定也应当被修到圆满。那么,这里的止力与定行有什么差别?观力与世间智行又有什么差别?正如在止力中,以“以出离的方式”等说法,连同近行定一起,只说了八种等至中的安止定;在定行中也是如此,在观力和世间智行中也只说了观吗?虽然这样说,但离转随观在先前智等观力中未说,而在智行中则说了。再者,不被敌对法所动摇,是力的含义;依五种自在而善加修习,是行的含义。由此应当知道,止力与定行的差别也已经得到说明。
Navahi samādhicariyāhīti aṭṭha samāpattiyo aṭṭha samādhicariyā, tāsaṃ upacārasamādhi upacārasamādhibhāvanāsāmaññena ekā samādhicariyāti evaṃ navahi samādhicariyāhi. Tenāha ‘‘paṭhamajjhānaṃ samādhicariyā’’tiādi. Paṭhamajjhānapaṭilābhatthāya vitakko cātiādi nānāvajjanupacāravasena vuttanti daṭṭhabbaṃ, uparisamāpattīnampi upacārassa tatheva vuttattā. Na hi ekāvajjane catutthajjhānādiupacāre pītiādayo sambhavanti. Ettha ca ‘‘paṭhamajjhānapaṭilābhatthāyā’’tiādivacanena upacārasamādhissāpi pāripūrī icchitabbāti dasseti. Kiṃ panettha samathabalasamādhicariyānaṃ nānattaṃ, kiṃ vā vipassanābalalokiyañāṇacariyānaṃ? Yathā samathabalepi ‘‘nekkhammavasenā’’tiādinā upacārasamādhinā saddhiṃ aṭṭhasu samāpattīsu appanāsamādhiyeva vutto, tathā samādhicariyāsu, vipassanābalalokiyañāṇacariyāsu ca vipassanāva vuttāti? Kiñcāpi vuttā, vivaṭṭānupassanā pana purecarañāṇādivipassanābale avuttā eva ñāṇacariyāsu vuttā. Apica paṭipakkhehi akampiyaṭṭho balaṭṭho, pañcannaṃ vasībhāvānaṃ vasena suciṇṇatā cariyaṭṭho, eteneva samathabalasamādhicariyānampi nānattaṃ saṃvaṇṇitanti daṭṭhabbaṃ.
关于“自在性”:这里,“自在”是指拥有这种能力,它的状态就是自在的状态,这本身就是自在性。不过,巴利文里用的是阴性词“vasiyo”,为了说明这些自在,才说“自在就是五种自在”等等。其中,对于转向禅那的人,能在禅支中不间断地让心持续运转的能力,就是转向自在;对于想要入定的人,能迅速进入禅那的能力,就是入定自在;能令禅那只停留一刹那或几刹那的能力,就是决意自在;同样,能迅速出定的能力,就是出定自在。而省察自在,其实是通过转向自在成就的,因为省察的速行心紧跟在转向之后。这里是简略说明,详细解释前面已经讲过了。这种自在状态是就定的修行来说的。至于智的修行,出世间智的修行并没有成就自在状态的作用,因为它的敌对法已经被彻底断除,它的自在状态是自性成就的;而世间智的修行,则通过让它变得熟练有力,确实可以获得自在状态。
Vasībhāvatā paññāti ettha vaso etassa atthīti vasī, tassa bhāvo vasībhāvo, sā eva vasībhāvatā. ‘‘Vasiyo’’ti pana pāḷiyaṃ itthiliṅgavasena vuttattā tāyo dassetuṃ ‘‘vasīti pañca vasiyo’’tiādi vuttaṃ. Tattha jhānaṃ āvajjantassa nirantaraṃ jhānaṅgesu cittappavattanasamatthatā āvajjanavasī. Samāpajjitukāmassa sīghaṃ jhānaṃ samāpajjanasamatthatā samāpajjanavasī. Accharāmattaṃ vā katipayaccharāmattaṃ vā khaṇaṃ jhānaṃ ṭhapetuṃ samatthatā adhiṭṭhānavasī. Tatheva lahuṃ vuṭṭhātuṃ samatthatā vuṭṭhānavasī. Paccavekkhaṇavasī pana āvajjanavasiyā eva sijjhati. Paccavekkhaṇajavanāneva hi tattha āvajjanānantarānīti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana heṭṭhā āgato eva. Ayañca vasībhāvo samādhicariyānaṃ vasena vutto. Ñāṇacariyāsu pana lokuttarānaṃ ñāṇacariyānaṃ vasībhāvāpādanakiccaṃ nāma natthi. Paṭipakkhassa suvihatattā sabhāvasiddho tattha vasībhāvo, lokiyānaṃ pana paguṇabalavabhāvāpādanena vasībhāvo labbhateva.
870“上等解说”就是毫无保留的解说。因为以十四种智行还不能证得最高的道与果。如果真是这样,那么如果按上等解说的方式说了“以十六种智行”,那按低一等的方式也应该成立,这样一来,为什么不能入灭尽定呢?这就是这里的意趣。五种欲乐是它的所依,所以叫五种欲乐者,也就是欲贪。因为还没有断除、还没有根绝。仅仅把欲贪镇伏下去,并不能成为灭尽定的依止。因此,因为彻底断除了作为定障碍的欲贪。由此说明:道果智行和世间智定行一样,在入灭尽定时并不是以自身的形式起作用,因为那时它们不活动;但是通过断除各自对应的敌对法,它们作为强而有力的行的殊胜缘,成为灭尽定的依止。这里说的就是不来者。因为“从灭尽定出定者”等话,是就不来者从灭尽定出定而说的,依据是“非想非非想处善心”这句话;否则就该说“非想非非想处唯作心”了。
870.Ukkaṭṭhaniddesoti anavasesaniddeso. Cuddasahi ñāṇacariyāhi hoti aggamaggaphalānaṃ anadhigatattāti. Yadi evanti yadi ukkaṭṭhaniddesavasena ‘‘soḷasahi ñāṇacariyāhī’’ti vuttaṃ, tato avakaṃsavasenapi icchitabbaṃ, evaṃ sante kiṃ na hoti nirodhasamāpajjananti adhippāyo. Pañca kāmaguṇā vatthubhūtā etassa santīti pañcakāmaguṇiko, kāmarāgo. Appahīnattā asamucchinnattā. Na hi kāmarāgassa vikkhambhanappahānamattaṃ nirodhassa adhiṭṭhānaṃ bhavituṃ sakkoti. Tasmāti samādhipāripanthikassa kāmarāgassa supahīnattā. Etena kāmaṃ maggaphalañāṇacariyā lokiyañāṇasamādhicariyā viya nirodhasamāpajjane sarūpena na viniyujjanti tadā appavattanato, tassa tassa pana paṭipakkhassa samucchindanena balacariyānaṃ visesapaccayatāya nirodhasamāpattiyā adhiṭṭhānaṃ hotīti dasseti. Esāti anāgāmī. Idañhi ‘‘nirodhā vuṭṭhahantassā’’tiādivacanaṃ anāgāminova nirodhā vuṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘nevasaññānāsaññāyatanakusala’’nti (paṭṭhā. 1.1.417) vacanato, aññathā ‘‘nevasaññānāsaññāyatanakiriyā’’ti (paṭṭhā. 1.1.417) vucceyya.
871为什么这里说“在五蕴有中”呢?难道在四蕴有中,依照无色禅的修行,不也能随其相应而证得次第定吗?确实可以证得,但那不叫“次第定”,因为它只是局部的一部分。为了说明只有依八等至才叫“次第定”,所以接着说“初禅等不生起”。他们说“依处不存在”,是指心所依处不存在,实际意思是说,被称为业生身的依处不存在。如果在无色界入灭尽定,由于心、心所以及其他任何法都不存在,那就会成为无法施设的状态,就像在无余依涅槃界般涅槃的人一样。而且,这又怎么能说“依某个依处而入灭尽定”呢?又何必去考虑这个依处的问题呢?正因为支分不具足,所以在无色界不能入灭尽定。
871.‘‘Pañcavokārabhave’’ti kasmā vuttaṃ, nanu catuvokārabhavepi arūpajjhānavasena yathārahaṃ anupubbasamāpatti labbhatīti? Kāmaṃ labbhati, sā pana ‘‘anupubbasamāpattī’’ti na vuccati ekadesabhāvato. Aṭṭhasamāpattivaseneva ca ‘‘anupubbasamāpattī’’ti vuccatīti dassento āha ‘‘paṭhamajjhānādīnaṃ uppatti natthī’’ti. Vatthussa abhāvāti hadayavatthuno abhāvāti vadanti, karajakāyasaṅkhātassa pana vatthuno abhāvāti attho. Yadi hi āruppe nirodhaṃ samāpajjeyya, cittacetasikānaṃ, aññassa ca kassaci abhāvato apaññattikova bhaveyya anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutasadiso. Kiñcāyaṃ upādāya nirodhaṃ samāpannoti vucceyya, kiṃ vā etāya vatthucintāya. Aṅgavekallatova natthi āruppe nirodhasamāpattisamāpajjanaṃ.
872“诸行的转起差别”,指有为法每一刹那的生起与坏灭;或者,指它们依善等类别之差而分殊,并随其所应地被三种苦所逼迫的那些转起——这就是转起上的分类。心与心所离去时,纵使色法中也可见到行苦,这行苦同样变得无足轻重。厌离就是厌倦。证得涅槃,犹如证入无余涅槃。乐就是无苦。
872.Saṅkhārānaṃpavattibhedeti saṅkhatadhammānaṃ khaṇe khaṇe uppajjane, bhijjane ca, tesaṃ vā kusalādibhedabhinne yathārahaṃ tīhi dukkhatāhi upaddute pavattivibhāge. Cittacetasikavigamehi rūpadhammesu labbhamānāpi saṅkhāradukkhatā abbohārikataṃ āpajjati. Ukkaṇṭhitvāti nibbinditvā. Nibbānaṃ patvāti anupādisesanibbānaṃ patvā viya. Sukhanti niddukkhaṃ.
873依止观之力:就像双运那样,以彼此互相资助、结合在一起的力量。上进:就是达到顶点,一直升到非想非非想处,也升到随顺智。令灭:就是进入非想非非想处定之后,令它灭尽。因为再没有其他心生起,他就是这样进入灭尽定。“因为若……”等以下,是以遮遣的方式说明前面所说的“依止观之力”这个意思。达到非想非非想处定之后就停在那里,因为在它之上没有纯粹的止观。如果只依观的力量上进,若是圣者而想证得果等至,他就达到自己的果等至而停住。如果是凡夫,或者是有学而希求道的人,若依那种观的力量证得道而住于果,他也被称为达到果等至而停住。他就是依止和观两方面修行的人。那就是灭尽定。
873.Samathavipassanāvasenāti yuganaddhānaṃ viya aññamaññūpakāritāya sahitānaṃ vasena. Ussakkitvāti ukkaṃsaṃ patvā yāva nevasaññānāsaññāyatanā, yāva ca anulomañāṇā āruhitvā. Nirodhayatoti nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjitvā taṃ nirodhentassa. Aññassa kassacipi cittassa anuppajjanena evamassā nirodhasamāpattiyā samāpajjanaṃ hoti. ‘‘Yo hī’’tiādinā ‘‘samathavipassanāvasenā’’ti vuttamevatthaṃ byatirekamukhena vivarati. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ patvā tiṭṭhati taduddhaṃ suddhasamathavipassanāya abhāvato. Yo vipassanāvaseneva ussakkati sace ariyo phalasamāpattatthiko, so attano phalasamāpattiṃ patvā tiṭṭhati. Atha puthujjano, sekho vā maggatthiko tāya ce vipassanāya maggaṃ patvā phale ṭhito, sopi phalasamāpattiṃ patvā tiṭṭhaticceva vuccati. Soti ubhayavasena paṭipanno. Tanti nirodhasamāpattiṃ.
874凭借具足两种果等而能进入灭尽定的那种方法,前面已经讲清楚了。为了仅说明入定的具体方式,所以说了“已办食事者”等话。因为这确实是所有修行的共同前行。其中,“诸行”指的是那初禅里的诸行,或者初禅心生起时的诸行。
874. Yena phaladvayasamannāgamādinā nirodhaṃ samāpajjituṃ samattho hoti, so vidhi pageva vibhāvitoti samāpajjanākārameva dassento ‘‘katabhattakicco’’tiādimāha. Tañhi sabbāsampi bhāvanānaṃ sādhāraṇaṃ pubbakiccaṃ. Tattha saṅkhāreti tasmiṃ paṭhamajjhāne, paṭhamajjhānacittuppāde vā saṅkhāre.
已经说了“他观察”,那么这里应当取哪一种观呢?为了辨明此义,用“这观又……”等语,把观分成三种来显示。观若软弱,就成就迟通达的道;观若锐利,就成就速通达的道——软弱与锐利的差别就在这里。而达到相的观,则必定是道的缘。为了显示此义,说“诸行……必定是”。只有锐利的观才适合:因为它即使以诸行为所缘,也只是以从一切行转离的方式生起;又像道一样,它是已至无为的果的缘——所以说“与道的修习相似”。因为极软弱的止等不能灭诸行,而以止为终;极锐利的智等则过度地在诸行中见过患,而以果等至为终,所以说“不太软弱、不太锐利才适合”。这就是能入灭尽定的人。“那些诸行”指那些初禅的诸行。
‘‘Vipassatī’’ti vuttaṃ, kīdisī panettha vipassanā icchitabbāti taṃ niddhāraṇatthaṃ ‘‘vipassanā panesā’’tiādinā tameva vipassanaṃ tidhā bhinditvā dasseti. Mandā ce vipassanā, dandhābhiññaṃ maggaṃ sādheti. Tikkhā ce, khippābhiññanti ayaṃ mandatikkhatāya viseso. Lakkhaṇappattā pana vipassanā maggassa paccayo hotiyevāti imamatthaṃ dassento āha ‘‘saṅkhāra…pe… hotiyevā’’ti. Tikkhāva vaṭṭati saṅkhārārammaṇepi sati sabbasaṅkhārehi vivaṭṭanākāreneva pavattanato, maggo viya visaṅkhāragatassa phalassa paccayabhāvato ca. Tenāha ‘‘maggabhāvanāsadisā’’ti. Yasmā atimandā samathādikā saṅkhārānaṃ nirodhane asamatthā samathaniṭṭhā hoti, atitikkhā ñāṇādikā sātisayaṃ saṅkhāresu dosadassane phalasamāpattiniṭṭhā hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘nātimandanātitikkhā vaṭṭatī’’ti. Esa nirodhasamāpajjanako. Te saṅkhāreti te paṭhamajjhānasaṅkhāre.
“同样地”这句话,是用来说明“不太弱、不太利”这个意思。这个道理在其余各处也一样适用。有人主张应该说“进入无所有处定之后出定,在那里同样地观诸行”,但因为前面已经说过理由,所以就不这样说,而只说“作四种预备工作”——这只是他们自己的看法。因为观的行处是依定的行处而来的,所以从等至出定之后,应当先作预备工作。后面也将这样说:“进入无所有处定之后出定,作了这预备工作”(《清净道论》2.879),而不是说“在那里同样地观了诸行”。“不破坏与己无关之物”,是指不毁坏与自己无关的资具。要如此决意,使它不被毁坏。“僧团期待”是指转向僧团的期待。“导师召唤”是指转向导师的召唤。“寿限”是指寿命的期限——与“作预备工作”相连。
‘‘Tathevā’’ti iminā ‘‘nātimandāya nātitikkhāyā’’ti imamatthaṃ ākaḍḍhati. Esa nayo sesesupi. ‘‘Ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha saṅkhāre tatheva vipassatī’’ti vattabbaṃ, heṭṭhā vuttanayattā pana taṃ avatvā ‘‘catubbidhaṃ pubbakiccaṃ karoti’’cceva vuttanti keci, taṃ tesaṃ matimattaṃ. Vipassanācārato hi samādhicāro, tasmā samāpattito vuṭṭhāya pubbakiccaṃ kātabbaṃ. Tathā hi paratopi ‘‘ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya imaṃ pubbakiccaṃ katvā’’tiādiṃ (visuddhi. 2.879) vakkhati, na pana ‘‘tattha saṅkhāre tatheva vipassitvā’’ti. Nānābaddhaavikopananti attanā asambaddhassa parikkhārassa avināsanaṃ. Yathā taṃ na vinassati, tathā adhiṭṭhānaṃ. Saṅghapaṭimānananti saṅghassa paṭimānanāvajjanaṃ. Satthupakkosananti satthu pakkosanāvajjanaṃ. Addhānaparicchedanti jīvitaddhānaparicchedaṃ pubbakiccaṃ karotīti sambandho.
875应当决意,意思是应当让心生起。同样地,这里所说的决意,就是让心生起本身。
875.Adhiṭṭhātabbanti cittaṃ uppādetabbaṃ. Tathā cittuppādanameva hettha adhiṭṭhānaṃ.
因为心生色等不再生起,而且后生缘等支持条件也不存在了,所以身体只能这样维持七天,过了七天之后就衰败了。因此他们说,只以七天为限,然后进入灭尽定。
Cittajarūpādīnaṃ anuppajjanato, pacchājātapaccayādiupatthambhābhāvato ca sattāhameva tathā sarīraṃ pavattati, tato paraṃ kilamatīti sattāhameva paricchinditvā nirodhaṃ samāpajjantīti vadanti.
仅以等至之力,就是只靠灭尽等至的力量。意思是:入定的人靠决意之力,保护彼不被火等障碍所害。至于具寿散季婆等人那里应当说明的内容,前文在讲神通的部分(《清净道论》2.374)已经说过了。
Samāpattivasenevāti nirodhasamāpattivaseneva. Naṃ aggiādiantarāyaṃ rakkhati samāpannako adhiṭṭhānavasenāti adhippāyo. Āyasmato sañjīvassātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā iddhikathāyaṃ (visuddhi. 2.374) vuttameva.
876“对此”指的是正在入灭尽定的人,或者正在进入灭尽定的过程。“在那时”是指在那个比丘前来接近的那一刻,他一定会出定。因为这看起来就像是时间上的限定。
876.Etassāti nirodhaṃ samāpajjantassa, nirodhasamāpajjanassa vā. Tasmiṃ samayeti tasmiṃ tassa bhikkhuno upasaṅkamanasamaye vuṭṭhātiyeva. Kālaparicchedasadisañhetaṃ.
就像这样,僧团的命令是很重的,它甚至能让已经进入灭尽定、连火等都无法伤害的人从定中出来。所以说,僧团的命令确实就是这样有分量。因此,想要得到自己的利益和安乐的人,就算是为了保命,也不应该违背僧团的命令。这就是这段话的意思。
Evaṃ garukāti aggiādīhipi anabhibhavanīyaṃ nirodhaṃ samāpannaṃ samāpattito vuṭṭhāpanato evaṃ garukā hi saṅghassa āṇā nāma, tasmā attano hitasukhaṃ ākaṅkhantena jīvitahetupi saṅghassa āṇā na atikkamitabbāti adhippāyo.
877不召唤,是指不说“贤友,导师叫你”。应当作意“我要出定”——这就是前后文的连接关系。
877.Na pakkosati ‘‘satthā taṃ, āvuso, āmantetī’’ti. ‘‘Vuṭṭhahissāmī’’ti āvajjitabbanti sambandho.
878“寿限”是指自己生命期间生命的延续。寿本身就是寿行。人们也说“寿、暖、识”,这些就是入定者本有心的所缘。在灭尽定中不会有死亡,因为是以最后的有分心而死。应当先作意“不要突然死亡”,然后再入定。因为如果突然死亡,就可能无法授记、教诫比丘、显示教法威力等,或者不来者可能无法证得最上道。“其余”是指不破坏与己无关之物等的三种预备工作。这在注释中已经说过。
878.Jīvitaddhānassāti attano jīvitakālassa jīvitappavattiyā. Āyu eva āyusaṅkhārā. ‘‘Āyuusmāviññāṇānī’’ti ca vadanti, te cassa pakaticittasseva ārammaṇaṃ honti. Antonirodhe maraṇaṃ natthi carimabhavaṅgena mīyanato. Āvajjitvāva samāpajjitabbaṃ ‘‘sahasā maraṇaṃ mā ahosī’’ti. Sahasā hi maraṇe aññabyākaraṇabhikkhuovādadānasāsanānubhāvadīpanānaṃ anissaro siyā, anāgāmino vā aggamaggānadhigamo siyā. Avasesanti nānābaddhaavikopanāditividhampi pubbakiccaṃ. Vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ.
879879. 虽然这里像是没有限定地说“一个或两个”,但论师们确定地说只有两个心刹那。所谓“心刹那”,是指非想非非想处的心刹那。所谓“触证灭”,说的就是无心的状态。所谓“因为是灭的加行”,意思是:为了令心灭而作的加行,也就是止观双力的资粮等加行能令心息灭。在这里,止观二力的具足、智与定的自在运用,应当理解为彼此不超越,因此说“将止观二法结合而行”。所谓“次第灭的加行”,是指对初禅等以及随观它们的次第灭的加行。这是依照所说的方法次第进入八等至,而不是正入非想非非想处等至。因此应当这样理解:在两个心之后,更上面的心便不再生起。
879. Kiñcāpi ‘‘ekaṃ vā dve vā’’ti aniyametvā viya vuttaṃ, dve vāre eva pana niyamato vadanti. Cittavāreti nevasaññānāsaññāyatanacittavāre. Nirodhaṃ phusatīti acittakabhāvamevāha. Nirodhassa payogattāti cittanirodhāya payogabhāvato, baladvayasambharaṇādipayogassa cittanirodhattāti attho. Samathavipassanābalasamannāgamo, ñāṇasamādhicariyāvasībhāvo cettha aññamaññānativattanavaseneva icchitabboti āha ‘‘dve samathavipassanādhamme yuganaddhe katvā’’ti. Anupubbanirodhassa payogoti paṭhamajjhānādīnaṃ, tadanupassanānañca anupubbato nirodhanassāyaṃ payogo. Idaṃ vuttanayena aṭṭhasamāpattiārohanaṃ na nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā samāpajjanassa. Tasmā dvinnaṃ cittānaṃ upari cittāni na pavattantīti yojanā.
“不能成为无心”,指的是在整个限定的时间里都无法保持无心。而这确实是因为没有做僧团尊重、导师召唤、寿命期限限定和转向这些准备工作,并不是因为没做“不损动他人所属物”这一前行义务。因为就算不做那一项,有时至多也不过是那种资具免不了毁坏,并不会成为灭尽定的障碍。这个道理,大那伽长老的故事已经阐明过了。照这样说来,从灭尽定出定就有三种方式,所以不应把这当作定论。“回转之后,再住于无所有处”——这是说明,当定出现障碍时就会这样;如果没有障碍,那么在限定的时间过去之后,就会由果心生起而出定。有人说,这样解释之后,堕入深谷、踏上热石之人的比喻也能成立。另一些人则说:“由于没有做前行准备,才刚证入非想非非想处,就回转住于无所有处”,意思是:如果没有做僧团尊重等某些前行准备,由于支分不全,灭尽定的证入就无法成功。这前行准备对于灭尽定来说,就像作持义务一样。因此,其中如果没有做较重要的准备,就会障碍证入。应当审察之后,择取可信之说。而“住于无所有处”这句话,是就应当再证入无所有处而说的,因为证入之后还要出定,所以应当做前行准备。
Paratoacittako bhavituṃ na sakkotīti sakalaṃ yathāparicchinnakālaṃ acittako bhavituṃ na sakkoti. Tañca kho saṅghapaṭimānanasatthupakkosanaaddhānaparicchedāvajjanānaṃ akaraṇena, na nānābaddhaavikopanassa. Tassa hi akaraṇena kadāci kevalaṃ tādisassa parikkhārassa avināso na siyā, na nirodhasamāpattivibandho. Ayañca attho mahānāgattheravatthunā vibhāvito eva. Evaṃ sante tīhi ākārehi nirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaṃ hotīti āpajjati, tasmā taṃ na sārato paccetabbaṃ. Paṭinivattitvā puna ākiñcaññāyataneyeva patiṭṭhātīti iminā samāpattiyā vibandhe jāte evaṃ hotīti dasseti, avibandheneva pana yathāparicchinnakālavītikkamane phalacittuppattiyā vuṭṭhānaṃ hoti. Evañca katvā gambhīrakandaroruḷhatattapāsāṇakkantapurisanidassanampi samatthitaṃ hotīti keci vadanti. Apare pana ‘‘pubbakiccassa akatattā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannamattova ‘paṭinivattitvā ākiñcaññāyatane patiṭṭhātī’ti vuttattā saṅghapaṭimānanādiekaccapubbakiccākaraṇe aṅgavekallato nirodhasamāpattisamāpajjanaṃ na ijjhatevā’’ti vadanti. Vattasadisañhetaṃ nirodhasamāpattiyā, yadidaṃ pubbakiccakaraṇaṃ. Tasmā tattha yaṃ garutaraṃ, tassa akaraṇaṃ samāpajjanaṃ vibandhatīti apare. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. ‘‘Ākiñcaññāyatane patiṭṭhātī’’ti ca idaṃ puna ākiñcaññāyatanassa samāpajjitabbattā vuttaṃ. Samāpajjitvā hi vuṭṭhāya pubbakiccassa kātabbattā.
“如同……”等,是用先前已经做过准备这件事的共同点来作譬喻结合。
Yathā panātiādi katapubbakiccatāsāmaññena upamāsaṃsandanaṃ.
880“它的”指的是灭尽定。通过“以时间限定”等四种方式,说明了灭尽定的安住之处。
880.Assāti nirodhasamāpattiyā. ‘‘Kālaparicchedavasenā’’tiādinā catūhi ākārehi nirodhasamāpattiyā ṭhānaṃ dasseti.
882应当这样理解:“倾向远离”,是指倾向于出离性的远离;更何况,由于对诸行的厌离,以及由于果心的生起。
882.Vivekaninnanti nissaraṇavivekaninnaṃ, pageva saṅkhāravimukhatāya, phalacittuppattiyā cāti veditabbaṃ.
883有人问:死者和入灭尽定的人有什么区别?这是不区分(死者和入灭尽定者)而提问的——因为他们都止息了三种行,都没有其余的心所和识,都只剩下色法。确实,他们在止息三种行等方面没有差别;但为了说明差别在于:由于只剩下色法,寿、暖、诸根的离去与不离去,所以说了“那个……”等话。
883. Ūsaṅkhārattayapaṭippassaddhiyā, avasesacetasikaviññāṇābhāvena rūpadhammamattāvasesatāya ca matanirodhasamāpannānaṃ avisesaṃ gahetvā pucchā ‘‘matassa ca samāpannassa ca ko viseso’’ti. Kāmaṃ nesaṃ saṅkhārattayapaṭippassaddhiādīhi aviseso, rūpadhammamattāvasesatāya pana āyuusmāindriyānaṃ apagamānapagamanaṃ visesoti dassetuṃ ‘‘yvāya’’ntiādi vuttaṃ.
884“自性”是指自性法,也就是胜义的意思。因为在胜义上,只有真实存在的法才能以有为等状态被说,不存在的法不能这样说。所谓“依入定者”,是因为入定的圣者把止和观两种法结合起来,依次登上八种等至,随着诸行逐渐止息,通过这种修习而生起灭尽定,这就叫作“所成”。所以,依据这种修习所生起,就可以说它是“所成”。
884.Sabhāvatoti sabhāvadhammato, paramatthatoti attho. Paramatthato hi vijjamānānaṃ saṅkhatādibhāvena vattabbataṃ labhati, na avijjamānaṃ. Samāpajjantassa vasenāti yasmā samāpajjantassa ariyapuggalassa samathavipassanādhamme yuganaddhe katvā aṭṭha samāpattiyo ārohantassa anukkamena saṅkhārānaṃ paṭippassambhanapayoganibbattiyā nirodhasamāpatti nipphannā nāma hoti, tasmā taṃ payoganibbattiṃ upādāya ‘‘nipphannā’’ti vattuṃ vaṭṭati.
因为诸行寂止,并且与寂静的法相应,所以是寂静的。只有圣者才应当修习它,所以它是圣者所修习的。因为三种苦都已止息,所以被称为涅槃。圣慧就是极为清净的道果之慧。“对此也”说的是对灭尽定。“等至能力”就是入定的能力。
Saṅkhāravūpasamato, santadhammasamanvayato ca santaṃ. Ariyehi eva nisevitabbattā ariyanisevitaṃ. Tissannampi dukkhatānaṃ nibbutabhāvato nibbānamiti saṅkhaṃ upāgataṃ. Ariyaṃ paññanti suvisuddhaṃ maggaphalapaññaṃ. Imissāpīti nirodhasamāpattiyā. Samāpattisamatthatāti samāpajjanasamatthatā.
关于“应受供养性等成就论说”的注释
Āhuneyyabhāvādisiddhikathāvaṇṇanā
885“应受供养性等的成立”:就是成立应受供养、应受款待、应受布施、应受合掌、无上福田这些性质。所谓“无差别地”,是指不按见道之慧等来区分,而是就这种出世间慧来说的。带来之后应当献供的东西叫“供物”,也就是即使从远处也要带来布施的赠品;能接受这种东西的人,就叫“应受供养者”。所谓“客供”,是指施给来客的赠品;能接受这种赠品的人,就叫“应受款待者”。值得接受布施的人,叫“应受布施者”。合掌的行为叫“合掌”;值得别人对他合掌的人,就叫“应受合掌者”。这是众生培植福德的最高、最殊胜之处,所以是世间的无上福田。这里只是简略说明,详细解释前面已经说过了。
885.Āhuneyyabhāvādisiddhīti āhuneyyapāhuneyyadakkhiṇeyyaañjalikaraṇīyaanuttarapuññakkhettabhāvasiddhi. Avisesenāti dassanamaggapaññādivisesena vinā, etissā lokuttarapaññāya. Ānetvā hunitabbanti āhunaṃ, dūratopi ānetvā dātabbadānaṃ, taṃ paṭiggahetuṃ yuttoti āhuneyyo. Pāhunaṃ vuccati āgantukadānaṃ, taṃ paṭiggahetuṃ yuttoti pāhuneyyo. Dakkhiṇaṃ arahatīti dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇaṃ añjalikammaṃ, taṃ arahatīti añjalikaraṇīyo. Anuttaraṃ uttamaṃ sattānaṃ puññaviruhanaṭṭhānanti anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana heṭṭhā vuttoyeva.
886“由弱观而来”:意思是,相对于锐利的观,以弱观修习初道智,证得入流果位而到来。虽然因为信等诸根软弱而成为钝根者,也是如此。“七次最上”:最多七次投生、执取生命,此后不再取第八次投生,所以叫七次最上。“流转后”:指以结生相续的方式一次又一次地流转。“作苦的尽头”:即作轮回苦的边际、终点。这个人有时投生天界,有时投生人界,因为是依据混合的投生方式,所以说“在七善趣的投生中流转”。“从家到家”是家家。因为从证得入流果开始,就不会投生到低贱的家庭,只会投生到大富之家。“二或三家”:依据天界和人间,有二或三次投生。他也是以混合投生的方式来说的。“二或三”只是说法上的方便。即使流转到第六次投生,仍然叫家家。称为执取生命的一蕴种子,他只有这一个,所以叫一种子。“人间的投生”也只是说法上的方便,说“投生天界”也完全可以。那么,是谁决定了他们之间的这种差别呢?是三种道的观。如果对上三道(后三道)的观强,就叫一种子;比那弱一些,就叫家家;更弱的,就叫七次最上。
886.Mandāyavipassanāya āgatoti atikkhāya vipassanāya vasena paṭhamamaggapaññaṃ bhāvetvā sotāpannabhāvaṃ āgato. Saddhādīnaṃ mudūnaṃ indriyānaṃ vasena mudindriyopi samāno. Sattakkhattuparamoti sattakkhattuṃ paramā bhavūpapatti attabhāvaggahaṇaṃ, tato paraṃ aṭṭhamaṃ bhavaṃ nādiyatīti sattakkhattuparamo. Saṃsaritvāti paṭisandhiggahaṇavasena aparāparaṃ gantvā. Dukkhassantaṃ karotīti vaṭṭadukkhassa pariyantaṃ pariyosānaṃ karoti. Ayaṃ kālena devalokassa, kālena manussalokassāti missakassa bhavassa vasena ‘‘sattasugatibhave saṃsaritvā’’ti vutto. Kulato kulaṃ gacchatīti kolaṃkolo. Sotāpattiphalasacchikiriyato paṭṭhāya hi nīcakule upapatti nāma natthi, mahābhogakulesuyeva nibbattatīti attho. Dve vā tīṇi vā kulānīti devamanussavasena dve vā tayo vā bhave. Iti ayampi missakabhaveneva kathito. Desanāmattameva cetaṃ ‘‘dve vā tīṇi vā’’ti. Yāva chaṭṭhabhavā saṃsarantopi kolaṃkolova hoti. Attabhāvaggahaṇasaṅkhātaṃ ekaṃyeva khandhabījaṃ etassa atthīti ekabījī. ‘‘Mānusakaṃ bhava’’nti idampi desanāmattaṃ. ‘‘Devabhavaṃ nibbattetī’’tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Ko panetesaṃ imaṃ pabhedaṃ niyametīti? Tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā. Sace hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā balavatī hoti, ekabījī nāma hoti. Tato mandāya kolaṃkolo, tato mandatarāya sattakkhattuparamo.
887以结生而言,只来一次,所以叫一来者。只一次,就是仅仅一次。“来至此世”这句话,是在五种一来者里排除四种,只取其中一种。因为有的人在这一世证得一来果后,就在这一世般涅槃;有的人在这一世证得后,生到天界般涅槃;有的人在天界证得后,就在那里般涅槃;有的人在天界证得后,再投生到这里般涅槃。这四种在这里都没有取。而有的人在这一世证得后,在天界住满寿命,再投生到这里般涅槃,这里取的就是这种人。
887. Paṭisandhivasena sakiṃ āgacchatīti sakadāgāmī. Sakidevāti ekavāraṃyeva. ‘‘Imaṃ lokaṃ āgantvā’’ti iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi idha sakadāgāmiphalaṃ patvā idheva parinibbāti, ekacco idha patvā devaloke parinibbāti, ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāti, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāti. Ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṃ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāti, ayaṃ idha gahito.
888依结生的力量,不再来此世,所以叫不来者。所谓根的差别,是指信等能使解脱成熟的根有上下不同的层次。在此世舍离后以五种方式达到终结:这位不来者以中般涅槃等五种方式舍弃此世而般涅槃。在寿命中途就因烦恼灭尽而般涅槃,所以叫中般涅槃者。近至,是指接近命终。少功用,是指不需要极强的努力;因为根猛利,所以轻松不费力。有功用,应当理解为与此相反的意思。向上流:一是因他的渴爱之流或轮回之流向上而流,二是他向上而行、趣向那应当证得的向上之道流,所以叫向上流。依结生的力量前往色究竟天,所以叫往色究竟天者。
888. Paṭisandhivasena idha anāgamanato anāgāmī. Indriyavemattatāvasenāti saddhādīnaṃ vimuttiparipācakaindriyānaṃ paropariyattena. Pañcadhā idha vihāya niṭṭho hotīti so anāgāmī antarāparinibbāyiādibhāvena pañcapakārena imaṃ lokaṃ pajahitvā parinibbāyanako hoti. Āyuvemajjhassa antarāyeva kilesaparinibbānena parinibbāyanato antarāparinibbāyī. Upahaccāti vā upagantvā kālakiriyaṃ. Appayogenāti adhimattapayogena vinā appakasireneva tikkhindriyatāya sukheneva. Sappayogenāti ettha vuttavipariyāyena attho veditabbo. Uddhaṃ vā hi bhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ, vaṭṭasotaṃ vāti uddhaṃsoto. Uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhamassa maggasotanti uddhaṃsoto. Paṭisandhivasena akaniṭṭhabhavaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī.
“随所生处”是指:在无烦天等各处,随其所生之处受生。
不过,为了了解这些不来之间的差别,应当知道向上流、往色究竟天等四种情况:
如果有人从无烦天开始,依次净化四个天界后,再前往色究竟天而入般涅槃,这就叫作“向上流、往色究竟天者”。
如果有人净化下面三个天界后,住在善现天而入般涅槃,这就叫作“向上流、不往色究竟天者”。
如果有人从此处直接前往色究竟天而入般涅槃,这就叫作“非向上流、往色究竟天者”。
如果有人在下四天界中,随所生之处就在那里入般涅槃,这就叫作“非向上流、非往色究竟天者”。
这些在无烦天受生后立即、未到寿量中点、已到寿量中点而入般涅槃者,有三种中般涅槃者、一种近至般涅槃者、一种向上流者,共五种。再按无行般涅槃和有行般涅槃来分,就成为十种。
同样,在无热天、善见天、善现天中,也各成十种;连同无烦天共四组十种,合四十种。
但在色究竟天没有向上流者,只有三种中般涅槃者和一种近至般涅槃者,共四种。再按无行般涅槃和有行般涅槃来分,就成为八种。
这样,不来总共是四十八种。
Yatthupapannoti avihādīsu yattha yattha upapanno. Imesaṃ pana anāgāmīnaṃ pabhedajānanatthaṃ uddhaṃsotaakaniṭṭhagāmicatukkaṃ veditabbaṃ – yo hi avihato paṭṭhāya cattāro devaloke sodhetvā akaniṭṭhaṃ gantvā parinibbāti, ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana heṭṭhā tayo devaloke sodhetvā sudassīdevaloke ṭhatvā parinibbāti, ayaṃ uddhaṃsoto naakaniṭṭhagāmī nāma. Yo ito akaniṭṭhameva gantvā parinibbāti, ayaṃ nauddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana heṭṭhā catūsu devalokesu tattha tattheva parinibbāti, ayaṃ nauddhaṃsoto naakaniṭṭhagāmī nāma. Ete pana avihesu upapannasamanantarā āyuvemajjhaṃ appatvā, patvā ca parinibbāyanavasena tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī, eko uddhaṃsototi pañca. Te asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyivibhāgena dasa honti. Tathā atappasudassasudassīsūti cattāro dasakā cattālīsaṃ. Akaniṭṭhe pana uddhaṃsoto natthi. Tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyīti cattāro. Te asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyivibhāgena aṭṭhāti aṭṭhacattālīsaṃ anāgāmino.
入流者则依行道差别分为:四种七返有者、四种家家者、四种一种子者。依信行而行的有十二种,同样依慧行而行的也有十二种,共二十四种。
Sotāpannā pana paṭipadābhedena cattāro sattakkhattuparamā, cattāro kolaṃkolā, cattāro ekabījinoti saddhādhurena paṭipannā dvādasa, tathā paññādhurenāti catuvīsati.
一来以空解脱而解脱的,按修行方式分有四种;同样,以无相解脱、无愿解脱而解脱的,也各有四种,共十二种。
Sakadāgāmino suññatavimokkhena vimuttā paṭipadāvasena cattāro, tathā animittaappaṇihitavimokkhehīti dvādasa.
889阿拉汉们也是如此。他们当中,有十二位慧解脱者、十二位俱分解脱者、十二位三明者、十二位六通者、十二位得无碍解者,一共六十位。这样,这些圣者加上独觉佛和正自觉者,一共是一百四十六位圣者。因为他们的圣者境界是靠圣慧的修习才成就的,所以说“堪受供养等成就,也是这出世间慧修习的功德”。即使没有世间的明和神通,也可以成为俱分解脱者,所以俱分解脱者单独列为一类。所谓“依彼所说”,是指依第四道慧的修习,就像前面在略说偈颂注释时所说的那样。为了以总结的方式说明所说的内容,才说了“于道刹那”等。诚然,在四道的每一个刹那,那结缚都算是被解开了;在果的刹那,结缚也相应地解开了;但仅在最高果的刹那,结缚才完全解开,因为此后已没有需要再解开的结缚。因此,这里因为前面已经说了前几道慧修习的功德,所以就依第四道慧的修习来说明其义。
889. Tathā arahanto. Te pana dvādasa paññāvimuttā, dvādasa ubhatobhāgavimuttā, dvādasa tevijjā, dvādasa chaḷabhiññā, dvādasa paṭisambhidāppattāti samasaṭṭhi honti. Evamete saddhiṃ paccekasambuddhasammāsambuddhehi chacattālīsādhikasataṃ ariyā. Yasmā tesaṃ ariyabhāvasiddhi ariyāya paññābhāvanāya, tena vuttaṃ ‘‘āhuneyyabhāvādisiddhipi imissā lokuttarapaññābhāvanāya ānisaṃso’’ti. Lokiyavijjābhiññāhi vināpi ubhatobhāgavimuttatā hotīti ubhatobhāgavimutto visuṃ gahito. Yaṃ sandhāya vuttanti yaṃ catutthamaggapaññābhāvanaṃ sandhāya heṭṭhā saṅkhepato gāthāvaṇṇanāyaṃ vuttaṃ, taṃ pana vuttākāraṃ nigamanavasena dassetuṃ ‘‘maggakkhaṇe’’tiādi vuttaṃ. Kāmaṃ catūsupi maggakkhaṇesu taṃ jaṭaṃ vijaṭeti nāma, phalakkhaṇesupi yathārahaṃ vijaṭitajaṭo, aggaphalakkhaṇeyeva pana sabbaso vijaṭitajaṭo, tato paraṃ vijaṭetabbāya jaṭāya abhāvato. Tenettha heṭṭhā heṭṭhimamaggapaññābhāvanānisaṃsassa vuttattāva catutthamaggapaññābhāvanāvasena attho vutto.
“喜”指欢喜,“极喜”指爱乐,这就是它的意思。“于此”则是指在圣慧的修习之中。
Ratinti abhiratiṃ, abhirucinti attho. Tatthāti ariyāya paññābhāvanāya.
890“关于这个偈颂”,意思就是“在这个偈颂里”。因为偈颂是作为清净道本身所依靠的载体而说的;或者这是属格用法,因为义与它相关联。
890.Imissā gāthāyāti imissaṃ gāthāyaṃ. Gāthā hi attano atthabhūtassa visuddhimaggassa ādhārabhāvena vuttā, sāmivacanaṃ vā etaṃ atthassa taṃsambandhibhāvato.
结语部分的注释
Nigamanakathāvaṇṇanā
891关于“今于这些偈”等诸偈的含义,前面已经讲过了。而“我将宣说清净道”这样发愿要讲的清净道,到这里就已经全部讲完了,这就是它们之间的关联。
891.Imissādāni gāthāyātiādīnaṃ gāthānaṃ attho heṭṭhā vutto eva. Svāyaṃ ‘‘visuddhimaggaṃ bhāsissa’’nti evaṃ paṭiññāto visuddhimaggo ettāvatā bhāsito hotīti sambandho.
892在此,“于此”等句,结合词语关联,简略说明其义:对于那些在“依戒而住”等偈颂中所说的戒等种种分别之义,凡是五部尼迦耶的注释传统和注释典籍中在各处所说的判定,大多都已收摄汇集,远离了其他部派以及部派所出见解的过失与混杂;这样的判定既然已经阐明,因此,希求清净的瑜伽行者,对这部《清净道论》应当生起殷重之心。
892.Tatthātiādīsu ayaṃ padasambandhena saddhiṃ saṅkhepattho – tesaṃ ‘‘sīle patiṭṭhāyā’’tigāthāyaṃ vuttānaṃ sīlādippabhedānaṃ atthānaṃ pañcannampi mahānikāyānaṃ aṭṭhakathānaye aṭṭhakathātantiyaṃ tattha tattha vutto yo vinicchayo, yebhuyyena taṃ sabbaṃ samāharitvā samānetvā nikāyantarassa nikāyagatavādadosasaṅkarehi mutto so nicchayo yasmā pakāsito, tasmā visuddhikāmehi yogīhi etasmiṃ visuddhimagge ādaro karaṇīyoyevāti.
净行极清净,以清净理趣而为庄严;
斯乃世间清净之道,为究竟清净故。
大仙之心为悲悯所动,
智慧广大洁白、清净明利,于是开口宣说。
为显其义,我依古说次第,
始撰此义释。
应成就村精舍中住者的请求;
那位长老达他纳迦,行为清净,富有智慧。
此即诸胜义之宝箧,于各处随宜而辑;
以其保存胜义故,依名称为《胜义宝箧》。
已经达到圆满,抉择毫无混乱;
巴利圣典以八十八个诵分计量。
如是编撰诸法时,凡我所证得之福德;
愿以彼福之威力,在世间主之教法中。
深入清净的戒等修行之后,
愿一切有身体的众生,都能成为解脱味的分享者。
愿正自觉者的教法长久住于世间;
愿一切众生永远对彼教法怀有恭敬。
愿天按时降下好雨,愿国王——大地之主——
乐于正法的人,应当唯以正法来治理世间。
Suvisuddhasamācāro, visuddhanayamaṇḍitaṃ; Visuddhimaggaṃ lokassa, yadaccantavisuddhiyā. Abhāsi karuṇāvega-samussāhitamānaso; Mahesi vipulodāta-visuddhimatipāṭavo. Tassa atthaṃ pakāsetuṃ, kathāmaggaṃ purātanaṃ; Nissāya yā samāraddhā, atthasaṃvaṇṇanā mayā. Āyācito siddhagāma-pariveṇanivāsinā; Therena dāṭhanāgena, suddhācārena dhīmatā. Sā esā paramatthānaṃ, tattha tattha yathārahaṃ; Nidhānato paramattha-mañjūsā nāma nāmato. Sampattā pariniṭṭhānaṃ, anākulavinicchayā; Aṭṭhāsītippamāṇāya, pāḷiyā bhāṇavārato. Iti taṃ saṅkharontena, yaṃ taṃ adhigataṃ mayā; Puññaṃ tassānubhāvena, lokanāthassa sāsane. Ogāhetvā visuddhāya, sīlādipaṭipattiyā; Sabbepi dehino hontu, vimuttirasabhāgino. Ciraṃ tiṭṭhatu lokasmiṃ, sammāsambuddhasāsanaṃ; Tasmiṃ sagāravā niccaṃ, hontu sabbepi pāṇino. Sammā vassatu kālena, devo rājā mahīpati; Saddhammanirato lokaṃ, dhammeneva pasāsatūti.