第二十三,慧修习利益解说的注释
23. Paññābhāvanānisaṃsaniddesavaṇṇanā
利益阐明之注释
Ānisaṃsapakāsanāvaṇṇanā
854具足数百种利益,因其能带来声闻菩提等广大、清净、殊胜的功德。所谓「详细地」——由于(利益)极其繁多,若不作理趣的显示,仅以「这也是慧修习的利益,这也是」这样逐条列举的方式,实难详细阐明。此中,「它的」即指慧修习的。「种种烦恼的摧破」:即以萨迦耶见、疑等种种烦恼法,通过彼分断等方式予以断除。「圣果味的体证」:即领受须陀洹果等果的乐味。
854.Anekasatānisaṃsā sāvakabodhiādivipulodātaguṇavisesāvahattā. Vitthāratoti nayadassanaṃ akatvā ‘‘ayampi paññābhāvanāya ānisaṃso, ayampī’’ti anupadadassanavasena vitthārato pakāsetuṃ na sukaraṃ atibahubhāvato. Assāti paññābhāvanāya. Nānākilesaviddhaṃsananti sakkāyadiṭṭhivicikicchādivasena nānāvidhānaṃ kilesadhammānaṃ tadaṅgādivasena pajahanaṃ. Ariyaphalarasānubhavananti sotāpattiphalādiphalasukhapaṭisaṃvedanaṃ.
种种烦恼摧破之论的注释
Nānākilesaviddhaṃsanakathāvaṇṇanā
855以“圣果味之体证”一语,即已表明烦恼的寂止断,因此“在圣道刹那”是特殊之说,或是因为彼(寂止断)依彼(正断)的存在而存在。既然正断成就,寂止断也就成就了。
855. ‘‘Ariyaphalarasānubhavana’’nti eteneva kilesānaṃ paṭippassaddhippahānaṃ dīpīyatīti ‘‘ariyamaggakkhaṇe’’ti visesavacanaṃ, tabbhāvabhāvato vā. Siddhe hi samucchedappahāne paṭippassaddhippahānaṃ siddhameva hotīti.
“以恐怖之速降临”:犹如摧破整个世界,以恐怖、可怕的迅猛之速突然降临。“石山”:即岩石大块之山。“具有光辉、炽燃之轮”:指秋季时节,以其自身光辉炽燃、令人难以直视之轮。能带来杀戮、捆绑等恶趣、随烦恼、生等一切不利之事。“现见的”:指现量所证的。“应知”:指应当了知。“在此”:指在此慧修习中。
Bhīmavegānupatitāti sakalaṃ lokaṃ bhindantena viya bhīmena bhayānakena vegena sahasā patitā. Siluccayeti pabbate selaputhule. Satejujjalamaṇḍaloti saradakālasamiddhena attano tejasā samujjaladuddikkhamaṇḍalo. Vadhabandhanādiduggatiparipakkilesādijātiādisabbānatthavidhāyakaṃ. Sandiṭṭhikanti paccakkhabhūtaṃ. Jaññāti jāneyya. Idhāti imissaṃ paññābhāvanāyaṃ.
果定之论的注释
Phalasamāpattikathāvaṇṇanā
856圣道之果即是圣果,又由于它是圣的且清净的,故也是果,因此称为圣果。其味是寂止解脱之乐,体证则是对以涅槃为所缘的此圣果的享用。“在那里”,指在这两种行相中。“它的”,指圣果的。
856. Ariyassa maggassa phalaṃ ariyaphalaṃ, ariyañca taṃ visuddhattā phalañcātipi ariyaphalaṃ, tassa raso, paṭippassaddhivimuttisukhaṃ, anubhavanaṃ nibbānārammaṇassa tassa paṭisevanaṃ. Tatrāti tesu dvīsu ākāresu. Assāti ariyaphalassa.
857当诸结断除时,一切烦恼亦随之断除,因此只提诸结。其意旨是:仅断除诸结本身即名为圣道之果,并非有任何异于彼的果报存在。因此说“并没有任何其他名为果的法”。持此说者为安达卡派等。他们误解了“贤友,所谓阿罗汉、阿罗汉……乃至……灭尽痴”等经文的意义,以不了义的方式主张“并没有名为阿罗汉的东西,只是断除烦恼才如此称呼”,并否定了其余诸果。此亦属经文,即《无碍解道》的圣典文。“加行”指殊胜、上等的努力,即圣道;以加行为因而生起的烦恼寂止,称为加行寂止。然而,由于圣道的修习而能获得、于果慧生起时即生的那种寂止,于应证得的寂止中,称为寂止慧。“正见从邪见中出起”,这是就正见直接观照对立面而言;为了显示也从其余烦恼出起,故说“从随从的烦恼中”,即从与彼邪见相应、依彼邪见为亲依止的随从烦恼中出起,以此说明同一刹那的断除。“从诸蕴中”是指从随从的蕴中,即与彼邪见相应的诸蕴,以及依彼为缘而于未来将生起的诸蕴。“从外部的一切行相中”是指从上述烦恼蕴以外的、作为观照境的一切诸行行相。
857. Saṃyojanesu pahīnesu sabbepi kilesā pahīnāyeva hontīti saṃyojanānaṃyeva gahaṇaṃ. Saṃyojanappahānamattameva ariyamaggassa phalaṃ nāma, na aññaṃ kiñci atthantaraṃ vipākabhūtanti adhippāyo. Tenāha ‘‘phalaṃ nāma na koci añño dhammo atthī’’ti. Ke panetaṃ vadantīti? Andhakādayo. Te hi ‘‘arahattaṃ arahattanti, āvuso, vuccati…pe… mohakkhayo’’ti (saṃ. ni. 4.315) suttapadassa atthaṃ aññathā gahetvā nippariyāyato ‘‘arahattaṃ nāma kiñci natthi, kilesappahānameva tathā voharīyatī’’ti vadantā sesaphalepi paṭikkhipanti. Idaṃ suttampīti paṭisambhidāmaggapāḷimāha. Pakaṭṭho ukkaṭṭho yogoti payogo, ariyamaggo, payoganimittaṃ jātakilesānaṃ paṭippassaddhi payogapaṭippassaddhi. Yā pana ariyamaggassa bhāvitattā labbhamānāpi yassā vipākapaññāya nippajjamānāya nippajjati, sā paṭippassaddhiyaṃ nipphādetabbāyaṃ paññāti paṭippassaddhipaññāti vuttā. Sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā vuṭṭhātīti sammādiṭṭhiyā ujuvipaccanīkadassanavasena vatvā tadaññatopi vuṭṭhānaṃ dassetuṃ ‘‘tadanuvattakakilesehī’’ti vuttaṃ, tassā micchādiṭṭhiyā sampayogato, upanissayato ca anuvattakakilesehi. Tena tadekaṭṭhappahānamāha. Khandhehīti tadanuvattakakkhandhehi, tāya micchādiṭṭhiyā sampayuttakkhandhehi ceva tappaccayā āyatiṃ uppajjanakkhandhehi cāti attho. Bahiddhā ca sabbanimittehīti yathāvuttakilesakkhandhehi bahiddhābhūtehi vipassanāya gocarabhūtehi sabbasaṅkhāranimittehi.
在如此显示了道的作用之后,现为依此道而显示果,故说“由于彼加行的寂止”等语。其中,“由于彼加行的寂止”是指,彼内在与外在的出起等加行得以寂止。因为道从行相和转起中出起而断烦恼,故于其自刹那中可说为作彼加行;而在果刹那,彼加行便寂止、平息了。因此说“由于彼加行的寂止”。“生起”是指在道之后生起两次或三次。而在果等至时则生起多次,从灭尽定出起者生起两次。所有这一切,因为是依如前所述的加行寂止为因而生起,故说“由于彼加行的寂止而生起”。“这是道的果”是指如前所述的异熟正见,应知这就是圣道的果。“应当详细说明”是指,应以“在入流道刹那,正思惟以安立之义从邪思惟出起”等方式,依思惟等及各其余道而详细了知。
Evaṃ maggakiccaṃ dassetvā idāni tassa vasena phalaṃ dassetuṃ ‘‘tampayogapaṭippassaddhattā’’tiādi vuttaṃ. Tattha tampayogapaṭippassaddhattāti tassa ajjhattabahiddhā vuṭṭhānādipayogassa paṭippassaddhattā. Maggo hi nimittato, pavattato ca vuṭṭhahanto kilese pajahatīti attano khaṇe taṃ payogaṃ karoti nāma, phalakkhaṇe panassa so payogo paṭippassaddho vūpasanto nāma hoti. Tena vuttaṃ ‘‘tampayogapaṭippassaddhattā’’ti. Uppajjatīti maggānantaraṃ dvikkhattuṃ vā tikkhattuṃ vā uppajjati. Phalasamāpattikāle pana bahukkhattuṃ, nirodhā vuṭṭhahantassa dvikkhattuṃ uppajjati. Sabbampi yathāvuttapayogapaṭippassaddhinimittaṃ uppajjanato ‘‘tampayogapaṭippassaddhattā uppajjatī’’ti vuttaṃ. Maggassetaṃ phalanti yathāvuttā vipākā sammādiṭṭhi nāma, etaṃ ariyamaggassa phalanti veditabbaṃ. Vitthāretabbanti ‘‘sotāpattimaggakkhaṇe abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo micchāsaṅkappā’’tiādinā (paṭi. ma. 1.63) saṅkappādivasena, sesamaggavasena ca vitthārato veditabbaṃ.
四种沙门果,这些法以无量为所缘,即以无量为所缘而与诸道无差别。同样,称为非想非非想处的大法,于从灭尽定出起时,以无间缘为缘而成为无量法的缘,此即说明圣果的无间缘性。诸如这些,亦是于此证明圣果以自性法而存在,并非唯有如上所引的《无碍解道》圣典文才是证明,此为其意旨所在。
Cattāri ca sāmaññaphalāni, ime dhammā appamāṇārammaṇāti appamāṇārammaṇatāya maggehi nibbisesatāya. Tathā nevasaññānāsaññāyatanasaṅkhāto mahaggato dhammo nirodhato vuṭṭhānavelāyaṃ appamāṇassa dhammassa anantarapaccayena paccayoti ariyaphalassa anantarapaccayatāya ca dīpanāti evamādīnipi ettha ariyaphalassa sabhāvadhammabhāvena atthitāya sādhakāni, na yathādassitapaṭisambhidāmaggapāḷiyevāti adhippāyo.
858“果等至”指称为果之转起的等至。“它的”指圣果的。此问论是依自性、作者、作用、安住、出起、无间的方式而作。
858.Phalasamāpattiyanti phalapavattisaṅkhātāya samāpattiyaṃ. Assāti ariyaphalassa. Sarūpakattukāraṇākāraṭṭhitivuṭṭhānānantaravasena idaṃ pañhākammaṃ.
859“圣果在灭尽中的安止”:即圣者的果禅那,于取涅槃为所缘时,以安止的方式转起。
859.Ariyaphalassa nirodhe appanāti ariyassa phalajhānassa nibbāne ārammaṇabhūte appanākārena pavatti.
860“一切凡夫”:即使是已得禅那等至的凡夫,也不能入果等至,何况其余凡夫。一切圣者皆能入果等至——这虽是共通的表述,然而是受到限定修饰的。而“因为已证得”则是原因的陈述。为了否定“上位圣者能入下位果等至,如同入世间等至”这种想法,论师说“然而上位的……”等。其中,“上位的”指斯陀含等,“下位的”指须陀洹果等。即使已经证得,他们也不入下位果等至。为什么呢?论师说出原因:“因为由进入其他补特伽罗的状态而止息了”。由此说明,以“自己证得故,如世间等至”为理由,认为上位的圣者能入下位的果等至,是不成立的。因为在世间禅那中,并无所谓进入其他补特伽罗状态的情况,因为不存在那样的差别。然而在此,由于未断尽的业与烦恼之灭尽,如同凡夫与须陀洹之间,以及须陀洹等与斯陀含等之间,确实存在着进入其他补特伽罗状态的情况。因此,下下之果法被上上之道法所遮止,犹如被敌对法所镇伏,达到了不再生起的法性,故说“因为止息了”。
860.Sabbepi puthujjanāti jhānasamāpattilābhinopi puthujjanā na samāpajjanti, pageva itare. Ariyā sabbepi phalasamāpattiṃ samāpajjantīti kāmaṃ sāmaññajotanā, sā pana visesaniviṭṭhāyeva hoti. Adhigatattāti pana hetukittanaṃ. Uparimānampi heṭṭhimāya lokiyasamāpattiyā viya samāpajjanaṃ sādhentaṃ viya ṭhitanti taṃ nivattento ‘‘uparimā panā’’tiādimāha. Tattha uparimāti sakadāgāmiādayo. Heṭṭhimanti sotāpattiphalādiṃ. Na samāpajjanti satipi adhigatatte. Kasmāti ce? Kāraṇamāha ‘‘puggalantarabhāvūpagamanena paṭippassaddhattā’’ti. Etena uparimo ariyo heṭṭhimaṃ phalasamāpattiṃ samāpajjati attanā adhigatattā, yathā taṃ lokiyasamāpattinti, evaṃ pavattaṃ hetuṃ byabhicāreti. Na hi lokiyajjhānesu puggalantarabhāvūpagamanaṃ nāma atthi visesābhāvato. Idha pana asamugghāṭitakammakilesanirodhanena puthujjanehi viya sotāpannassa, sotāpannādīhi sakadāgāmiādīnaṃ puggalantarabhāvūpagamanaṃ atthi. Yato heṭṭhimā heṭṭhimā phaladhammā uparūpari maggadhammehi nivattitā paṭipakkhehi viya abhibhūtā appavattidhammataṃyeva āpannā. Tenāha ‘‘paṭippassaddhattā’’ti.
此外,善与唯作的运作方式是一种,异熟的运作方式则是另一种。由于出世间善心(道心)的无间果报性,上位的道相对下位的道,就犹如进入了不同的存在状态。圣者们正是依各自相应的果而获得须陀洹等名称。如果他们同时具备其他果,那么须陀洹等名称对他们来说便不稳固,就像以不同禅那结生的人那样。因此,对圣者而言,各自相应的果就如同有分心,所以上位圣者连一丝一毫拥有下位果的可能都没有,更遑论入他们至。应当这样理解。“下位与上位”,是说下位的须陀洹等圣者不入上位的斯陀含果等,这便是经句的关联。其中,论师说明了原因:“由于未证得”。因为确实不可能进入未证得的等至。
Apica kusalakiriyapavatti nāma aññādisī, vipākapavatti ca aññādisī, anantaraphalattā ca lokuttarakusalānaṃ heṭṭhimato uparimo bhavantaragato viya hoti. Taṃtaṃphalavaseneva hi ariyānaṃ sotāpannādināmalābho. Te sace aññaphalasamaṅginopi honti, sotāpannādināmampi tesaṃ avaṭṭhitaṃ siyā, tena tena jhānena gahitapaṭisandhiko viyāti tassa tassa ariyassa taṃ taṃ phalaṃ bhavaṅgasadisanti na uparimassa heṭṭhimaphalasamaṅgitāya lesopi sambhavati, kuto tassa samāpajjananti daṭṭhabbaṃ. Heṭṭhimā ca uparimanti heṭṭhimā ca sotāpannādayo ariyā uparimaṃ sakadāgāmiphalādiṃ na samāpajjantīti sambandho. Tattha kāraṇamāha ‘‘anadhigatattā’’ti. Na hi anadhigatasamāpattiṃ samāpajjituṃ sakkā.
“然而,他们只入自己各自的果”,这句话的意思是所有圣者都只入自己各自的果等至。为了显示对此有某些人的见解分歧,论师说“然而某些人……”等。这些人认为“定中圆满者”,由于被称为“上位的两种”——不还者与阿罗汉——是在定中圆满的,而其他圣者则是在戒上圆满的,所以只有这两种人能入果等至。其意图是:没有定的圆满,等至的转起便不可能。然而他们所说的“定中圆满者”这一理由,实际上并非正因,并不合理。为什么呢?论师说:“因为即使凡夫也……”。意思是:即使一切烦恼未断的凡夫,也能入自己证得的世间等至,更何况已断除部分烦恼的下位圣者呢?因此,“定不圆满”并不能成为不入自己果等至的理由。所谓“依理思考”,适用于未载于圣典的意义,但此义是载于圣典的。为了不倚重他们的理由陈述而显示圣典,论师说“在此,什么……呢?”等。“为了证得入流道”,是指为了获得入流道;“为了须陀洹果等至”,是指为了入须陀洹果等至。对其余道果也是如此。
‘‘Attano attanoyeva pana phalaṃ samāpajjantī’’ti iminā sabbepi ariyā attano attano phalasamāpattiṃ samāpajjantīti atthe āpanne tattha kesañci matibhedaṃ dassetuṃ ‘‘keci panā’’tiādi vuttaṃ. Ete hi samādhismiṃ paripūrakārinoti yasmā hi te ‘‘uparimā dve’’ti vuttā anāgāmino, arahanto ca samādhismiṃ paripūrakārino, itare pana sīlesu paripūrakārino, tasmā dve eva phalasamāpattiṃ samāpajjantīti. Na hi samādhipāripūriyā vinā samāpattivaḷañjanaṃ sambhavatīti adhippāyo. Tanti ‘‘samādhismiṃ paripūrakārino’’ti tehi vuttakāraṇaṃ. Akāraṇamevāti ayuttiyeva. Kasmāti ce? Āha ‘‘puthujjanassāpī’’tiādi. Tassattho – sabbaso asamucchinnakilesassa puthujjanassāpi attanā paṭiladdhalokiyasamāpattisamāpajjanaṃ labbhati, kimaṅgaṃ pana samucchinnekaccakilesānaṃ heṭṭhimānaṃ ariyānaṃ, tasmā tesaṃ samādhismiṃ aparipūrakāritā attano phalasamāpattiṃ asamāpajjanassa akāraṇanti. Yutticintā nāma pāḷianāruḷhe atthe yuttā, ayaṃ panattho pāḷiāruḷhoti kāraṇāpadese anādarakaraṇamukhena pāḷiṃ dassento ‘‘kiñcetthā’’tiādimāha. Sotāpattimaggapaṭilābhatthāyāti sotāpattimaggassa samadhigamāya. Sotāpattiphalasamāpattatthāyāti sotāpattiphalasamāpattiyā samāpajjanatthaṃ. Esa nayo sesesupi.
在此,由于“为了空住等至、为了无相住等至”等是以其自性举出的,因此在此之前所说的道与果段落,应理解为是以无愿等至的角度而说的。其中,应当了知:以无我随观门与无常随观门而生起的果等至,其前行种姓法是以九种或十种方式被说的。然而,通过“为了须陀洹果等至”等说法,由于在四种果中都同样以教说出现,可知须陀洹与斯陀含也能入自己的果。不可说“道无间果”就是依此而说的,因为教说以观智为基础,显示了十种种姓法,而其目的仅由道句便已成就。再者,道无间果并不被称为“果等至”,因为没有单独的遍作。因此,仅凭“果等至”一词,须陀洹等圣者入果等至即已成立。所以论师说“所以……”等。
Ettha ca ‘‘suññatavihārasamāpattatthāya animittavihārasamāpattatthāyā’’tiādinā sarūpato uddhaṭattā tato pubbe āgatā maggaphalavārā appaṇihitavasena vuttā. Tattha anattānupassanāmukhena, aniccānupassanāmukhena ca pavattānaṃ phalasamāpattīnaṃ purecarā gotrabhudhammā navadasabhāvena vuttāti veditabbā. ‘‘Sotāpattiphalasamāpattatthāyā’’tiādinā pana catūsupi phalesu ekasadisaṃ desanāya āgatattā sotāpannasakadāgāminopi attano phalaṃ samāpajjantīti viññāyati. Maggānantaraphalavasena taṃ vuttanti ca na sakkā vattuṃ vipassanāvasena dasannaṃ gotrabhudhammānaṃ dassanavasena desanāya āraddhattā, maggavāreneva ca tadatthasiddhito. Na ca maggānantaraṃ phalaṃ ‘‘phalasamāpattī’’ti vuccati visuṃ parikammābhāvato. Tasmā phalasamāpattivacaneneva sotāpannādīnampi phalasamāpattisamāpajjanaṃ siddhaṃ. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi.
861目的也是修行的原因,因为修行正是以彼为目的而进行。因此,在问“为何入等至?”这一原因之后,回答目的为“为现法乐住”。“为何”于此是与格,意思是“为了什么”。“现法乐住”是指:就在现法之中,止息烦恼的躁动与热恼,安住于寂静的乐住。虽然果等至法属于异熟,但因为没有遍作就不会生起,所以它们只是随诸圣者的意乐而转起,因此是以欲为增上。所以论师说:“他们长时间……入等至”。
861. Payojanampi tadatthāya paṭipattiyā kāraṇaṃ hoti tannimittaṃ paṭipajjanatoti ‘‘kasmā samāpajjantī’’ti kāraṇaṃ pucchitvā ‘‘diṭṭhadhammasukhavihārattha’’nti payojanaṃ vissajjitaṃ. Kasmāti vā sampadāne nissakkavacanaṃ, kissāti vuttaṃ hoti. Diṭṭhadhammasukhavihāratthanti diṭṭheva dhamme kilesadarathapariḷāhavūpasamena santena sukhavihārena viharaṇatthaṃ. Satipi vipākabhāve parikammena vinā anuppajjanato phalasamāpattidhammānaṃ tassa tassa ariyassa rucivaseneva pavatti, yato nesaṃ sādhipatitāti āha ‘‘addhāna…pe… samāpajjantī’’ti.
862“以二行相”:即依二因。正如世间禅定的证得,虽由相应具足而成就,却以超越所断支分这一门前来说明;同样,果等至虽由作意涅槃而成就,却以作意其他所缘这一门前来说明,因为它是由从一切行退转之心而成就的。因此说“从涅槃……”等。依生灭智等智的次第,一切果心对于从诸行全然厌离、离欲的心,生起以由此出离的涅槃为所缘。当它如此生起时,即被称为“由于不作意涅槃以外的其他所缘,及由于作意涅槃而生起”。
862.Dvīhi ākārehīti dvīhi kāraṇehi. Yathā hi lokiyajjhānānaṃ samadhigamo sampayogasamaṅgibhāvena sijjhamāno pahānaṅgasamatikkamamukhena vuccati tathā samadhigantabbattā, evaṃ phalasamāpattipi nibbānamanasikārena sijjhamānā tadaññārammaṇāmanasikāramukhena vuccati sabbasaṅkhārato vinivaṭṭitamānasatāvasena samijjhanato. Tenāha ‘‘nibbānato’’tiādi. Udayabbayañāṇādiñāṇaparamparavasena hi sabbaphalacittaṃ saṅkhārato sabbaso nibbinnavirattacittassa tato vinissaṭanibbānārammaṇaṃ pavattati. Evaṃ pavattamānañca taṃ nibbānato aññassa ārammaṇassa amanasikārā, nibbānassa ca manasikārā pavattatīti vuccati.
“无相心解脱”:指二种无相解脱的果等至,或指以无常随观为门而应入的果等至。“等至”:为入定。“一切相”:即色等一切行相。“不作意”:因见过患而舍弃之故,不转向、不专念。“作意无相界”:因为无一切行相故为无相,又因不被某些缘所造作故,得“无为”之名——即无为界,以与果等至俱生的作意而作意彼界;或者,作意该界即是果等至心所称作的“作意”。
Animittāyacetovimuttiyāti animittavimokkhadvayāya phalasamāpattiyā, aniccānupassanāmukhena vā samāpajjitabbāya phalasamāpattiyā. Samāpattiyāti samāpajjanatthāya. Sabbanimittānanti rūpādisabbasaṅkhāranimittānaṃ. Amanasikāroti ādīnavato disvā vissaṭṭhatāya anāvajjanaṃ asamannāhāro. Animittāya ca dhātuyā manasikāroti sabbasaṅkhāranimittābhāvato animittāya. Kehici paccayehi na saṅkhatattā ca asaṅkhatāti laddhanāmāya asaṅkhatāya dhātuyā phalasamāpattisahajātena manasikārena manasikaraṇaṃ, tassā vā dhātuyā phalasamāpatticittasaṅkhāte manasikaraṇaṃ.
863“依生灭等”:是指依生灭、坏灭、怖畏现起等门而转起的九种智的作用。因此说“次第现起的观智”。“在行所缘的种姓智之后”:即在以行为所缘、得名为“清净”的种姓智之后。然而,为何此处的种姓智不像道智的前行那样以涅槃为所缘呢?因为果法并非出离性。唯有圣道法才是出离的。正如所说:“哪些法是出离的?四出世间道。”(《法集论》1295, 1609)因此,对于绝对出离自性、以双出起方式生起的道智,作为其无间缘的智必然是从相中出起的,故其以涅槃为所缘是合理的;然而,对于由修习圣道而生、作为其异熟而现起的果智,由于不断烦恼、非出离、非出起自性,其前行智任何时候都不可能以涅槃为所缘,因为两处的随顺智性质不同。在圣道路中,随顺智通过强力破开先前未通达的粗重贪蕴等,在世间的智中达到最胜极致,生起为随顺道智。而在果等至路中,由于彼彼道已断除彼彼烦恼,那些随顺智对于镇伏烦恼已无功用,仅仅作为圣者成就果等至乐的加行而生起,因此它们不可能从何处出起,由此,它们的最终智不可能因从行相出起而以涅槃为所缘。
863.Udayabbayādivasenāti udayabbayabhaṅgabhayatupaṭṭhānādivasena pavattanakānaṃ navannampi ñāṇānaṃ byāpāraṃ vadati. Tenāha ‘‘pavattānupubbavipassanassā’’ti. Saṅkhārārammaṇagotrabhuñāṇānantaranti saṅkhārārammaṇassa ‘‘vodāna’’nti laddhanāmassa gotrabhuñāṇassa anantaraṃ. Kasmā panettha gotrabhuñāṇaṃ maggañāṇapurecārikaṃ viya nibbānārammaṇaṃ na hotīti? Phaladhammānaṃ aniyyānikabhāvato. Ariyamaggadhammā eva hi niyyānikā. Vuttañhetaṃ ‘‘katame dhammā niyyānikā? Cattāro maggā apariyāpannā’’ti (dha. sa. 1295, 1609). Tasmā ekantena niyyānikasabhāvassa ubhatovuṭṭhānabhāvena pavattamānassa maggañāṇassa anantarapaccayabhūtena ñāṇena nimittato vuṭṭhiteneva bhavitabbanti tassa nibbānārammaṇatā yuttā, na pana ariyamaggassa bhāvitattā tassa vipākabhāvena pavattamānānaṃ kilesānaṃ asamucchindanato aniyyānikattā avuṭṭhānasabhāvānaṃ phalañāṇānaṃ purecārikañāṇassa kadācipi nibbānārammaṇatā ubhayattha anulomañāṇānaṃ atulyākārato. Ariyamaggavīthiyañhi anulomañāṇāni anibbiddhapubbānaṃ thūlathūlalobhakkhandhādīnaṃ sātisayaṃ padālanena lokiyañāṇesu ukkaṃsapāramippattāni maggañāṇānuguṇāni uppajjanti. Phalasamāpattivīthiyaṃ pana tāni tena tena maggena tesaṃ tesaṃ kilesānaṃ samucchinnattā tattha kilesavikkhambhane nirussukkāni kevalaṃ ariyānaṃ phalasamāpattisukhasamaṅgibhāvassa parikammamattāni hutvā uppajjantīti na tesaṃ kutoci vuṭṭhānasambhavo, yato nesaṃ pariyosānañāṇaṃ saṅkhāranimittavuṭṭhānato nibbānārammaṇaṃ siyā.
如此成立已,则“有学为了自己现证果等至,依生灭等观察诸行,依观智次第唯生起果,而非道”这一注释文句便得以确立。因此说“有学亦唯生起果,而非道”。在以涅槃为所缘的安止禅那中,依所限定的时间,无间地唯果心生起,此入定名为果等至,故说“以果等至的方式将心投入灭尽”。若依次第观而入果等至,依此理趣,有学亦应有上道,针对此诘问而说“由于倾向果等至”等。由此显示:一种观行导向圣道,另一种导向果等至,此观的差别已如前说。所谓“有些人”,是指无畏山寺住者。他们混淆道、果与观而说。因此说“若如此……”等。其意趣是:若其他观亦能为此目的而转起,则阿罗汉将成为独觉佛。而“依圣典本身即被破斥”,不应理解为“十种姓法依观而生起”这一分别道与果的观而现起的圣典本身破斥了他们的说法,否则“十种姓法”之说将成矛盾。应取此义,即前述意义的归结。“其果……”等,是显示出世间异熟如同广大异熟与善相似。应知,此处仅以与禅那相似而显示,即已显示了以觉支、道支而言亦相似。
Evañca katvā ‘‘sekkhassa attano phalasamāpattivaḷañjanatthāya udayabbayādivasena saṅkhāre sammasantassa vipassanāñāṇānupubbiyā phalameva uppajjati, na maggo’’ti idañca aṭṭhakathāvacanaṃ samatthitaṃ hoti. Tenāha ‘‘sekkhassāpi phalameva uppajjati, na maggo’’ti. Nibbānārammaṇe appanajjhānavasena yathāparicchinnakālaṃ nirantaraṃ phalacittasseva pavattanaṃ samāpajjanaṃ phalasamāpattīti āha ‘‘phalasamāpattivasena nirodhe cittaṃ appetī’’ti. Yadi anupubbavipassanānaṃ vasena phalasamāpattisamāpajjanaṃ, tena nīhārena sekkhassa uparimaggenāpi bhavitabbanti anuyogaṃ sandhāyāha ‘‘phalasamāpattininnatāyā’’tiādi. Tena aññoyeva vipassanācāro ariyamaggāvaho, añño phalasamāpattiāvahoti dasseti, svāyaṃ vipassanāya vibhāgo vutto eva. Ye panāti abhayagirivāsino sandhāyāha. Te hi maggaphalavipassanāya āloḷetvā vadanti. Teneva hi ‘‘evaṃ satī’’tiādi vuttaṃ. Arahā paccekabuddho bhavissati yadi itaratthāpi vipassanā tadatthāya saṃvatteyyāti adhippāyo. Pāḷivaseneva ca paṭikkhittanti ‘‘dasa gotrabhudhammā vipassanāvasena uppajjantī’’ti maggatthā phalatthā vipassanā visuṃ katvā pavattapāḷivaseneva tesaṃ vacanaṃ paṭikkhittantipi na gahetabbaṃ, aññathā ‘‘dasa gotrabhudhammā’’ti vacanaṃ virujjheyyāti. Idameva pana gahetabbanti vuttassevatthassa nigamanaṃ. Phalañcassātiādi mahaggatavipākānaṃ viya lokuttaravipākānañca kusalasarikkhatādassanaṃ. Jhānato sarikkhatādassaneneva cettha bojjhaṅgamaggaṅgavasenāpi sarikkhatā dassitāyevāti veditabbaṃ.
864“住”:指相续而住。此处,依等至的相续而安住于所限定的时间,即称为“住”。“以月或日运行至某处时,我将出定”——如此执持时限而入定,是心的构造,即构造。
864.Ṭhitiyāti pabandhaṭṭhitiyā. Yathāparicchinnakālañhi samāpattiyā pabandhavasenāvaṭṭhānaṃ idha ṭhitīti. ‘‘Cande vā sūriye vā ettakaṃ ṭhānaṃ gate vuṭṭhahissāmī’’ti kālāvadhiggahaṇavasena samāpajjanaṃ cittassa abhisaṅkharaṇaṃ abhisaṅkhāro.
865此中“所有这一切”,是指色相等一切相。虽以总括而言未作意,然同时作意一切相实不可能。“以总括方式”,即是以无余遍尽的方式。因为总称之词亦可应用于部分,离开了部分便无总集可得,故是以总集的方式来说明部分所含的作用。因此,由于并无一切行相同时作意的情况,当有分心生起时,即称为从果等至出定,故说“有分……”等。有分的所缘,即名为业等。“作意”:即与有分俱行的作意而作意,或作意彼所缘,这便是所谓的有分作意。
865.Sabbānevetānīti rūpanimittādisabbāneva etāni ekato kāmaṃ na manasi karoti asambhavato. Sabbasaṅgāhikavasenāti anavasesapariyādānavasena. Samudāyasaddā hi avayavesupi pavattanti , avayavabyatirekena ca samudāyo na labbhatīti avayavagatampi kiccaṃ samudāyavasena vuttaṃ. Tasmāti sabbesaṃ saṅkhāranimittānaṃ ekato manasikārābhāvato. Yasmā bhavaṅgacitte uppanne phalasamāpattito vuṭṭhito nāma hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘yaṃ bhavaṅgassā’’tiādi. Bhavaṅgassa ārammaṇaṃ nāma kammādi. Manasi karototi bhavaṅgasahagatena manasikārena manasi karoto, taṃ vā ārammaṇaṃ bhavaṅgamanasi karoto.
866果(心)之后,或是前果之后紧接后果,或是后果紧接前果。有分心则紧随最后之果。在道心路与果等至中,果心是相续无间的。所谓“由某果而从灭尽出定”,是就依该果生起而出灭尽定的情况而言。此处“彼”,即指此从灭尽出定者,亦即阿那含果或阿拉汉果。所谓“紧接非想非非想处之后”,是指紧接非想非非想处的善心或无记心之后;即使中间经过七日,由于种类相异,亦为有间隔。
866.Phalassa phalameva vā anantaraṃ hoti purimassa purimassa pacchimaṃ pacchimaṃ. Bhavaṅgaṃvā sabbapacchimassa. Phalānantaraṃ maggavīthiyaṃ, phalasamāpattiyañca. ‘‘Yena phalena nirodhā vuṭṭhānaṃ hotī’’ti idaṃ phaluppattiyā nirodhā vuṭṭhānabhāvato vuttaṃ. Tanti nirodhāvuṭṭhānabhāvena vuttaṃ anāgāmiphalaṃ vā aggaphalaṃ vā. Nevasaññānāsaññāyatanānantaranti nevasaññānāsaññāyatanassa kusalassa, kiriyassa vā anantaraṃ satipi sattāhātikkame vijātiyena antarikattā.
“已止息不安”:指完全止息了烦恼的不安。“以不死为所缘”:指以涅槃为所缘。“善美”:因无丑陋性、无烦恼而善美。“已舍弃世间利养”:因已吐出、丢弃了名为渴爱的世间利养。“寂静”:因烦恼已止息、极善止息而寂静。与彼法相应而被称为沙门,此即名为圣道的沙门性之果,故为沙门果。
Paṭippassaddhadarathanti sabbaso passaddhakilesadarathaṃ. Amatārammaṇanti nibbānārammaṇaṃ. Subhanti asobhanatāya kilesassāpi abhāvato sobhanaṃ. Taṇhāsaṅkhātaṃ lokāmisaṃ vantaṃ chaḍḍitaṃ etenāti vantalokāmisaṃ. Vūpasantakilesatāya, susantatāya ca santaṃ. Yena dhammena yogato samaṇo nāma hoti, tassa ariyamaggasaṅkhātassa sāmaññassa phalanti sāmaññaphalaṃ.
“具威力者”,是指具足自性者。“清净者”,是指因远离烦恼不净而极清净者。“乐者”,是指具足无上乐者。“灌注”,是说因完全去除了粗涩而变得滋润。“极甜美”,是说因广大乐及出世间善乐而极为甜美。果乐确实比道乐更寂静、更殊胜。以不死而喜悦,“如蜜”正是说明其极为甜美。
Ojavantenāti sabhāvasampannena. Sucināti kilesāsucivirahato parisuddhena. Sukhenāti anuttarasukhena. Abhisanditanti sabbaso lūkhabhāvāpagamanena sinehitaṃ. Sātātisātenāti mahaggatasātato, lokuttarakusalasātato ca ativiya sātena madhurena. Maggasukhatopi hi phalasukhaṃ santataratāya paṇītataraṃ. Amatena sammoditaṃ. ‘‘Madhuṃ viyā’’ti iminā sātātisātataṃyeva vibhāveti.
智者修习了那圣果的味与精髓——也就是那种乐与慧之后,因此而能知、能得,这便是其中的连属关系。
Tassa ariyassa phalassa rasabhūtaṃ sārabhūtaṃ taṃ sukhaṃ paññaṃ bhāvetvā yasmā paṇḍito vindati paṭilabhatīti yojanā.
灭尽定之论的注释
Nirodhasamāpattikathāvaṇṇanā
867“此处”,是指“能入灭尽定”这一略说。这是就自性等而作的提问。“何处”,是指在何有中。
867.Tatrāti tasmiṃ ‘‘nirodhasamāpattiyā samāpajjanasamatthatā’’ti saṃkhittavacane. Idaṃ sarūpādivasena pañhākammaṃ. Katthāti kasmiṃ bhave.
868“依渐次灭”意为:在修习伴随内观的八种等至时,以渐次断除对立面的方式,次第灭尽三种行。在已确定的时间内,心与心所全然不生起,这便是灭尽定。问“谁能入、谁不能入”时,虽然能入者因更为重要而理应先被问及,但为了在后面显示其重要性,先阐明不能入者,因此说“一切……不入”,犹如“放下左手,再取右手”的次第。其中,“一切”是凡夫等三种人的定语。这些人即使证得八等至,也因于定中尚未圆满而如同未证得者,不能入灭尽定。于定中的圆满,是藉由断除欲贪等而成就,并非仅证得禅那即可。在阿那含与阿罗汉中,“纯观阿那含”与“纯观阿罗汉”的“纯观”一词应各自与“阿那含”、“阿罗汉”相连。此二者虽具内观力,但无定力,故不能入灭尽定。应知此处定力唯依渐次住而发起。前三者虽有定力,但因无内观力或未圆满,故不能入。未圆满,即是未能善巧调伏诸行。在说明“以八等至……入”之后,为了以圣典方式指出其原因,而说“依二力”等。所谓“三种行”中,“三”是属格义的主格词,即“三种”之义。“智行”指智的转起。“灭尽定”指入灭尽之智。“此成就”指具足二力等如前所说能引生灭尽定的成就。“阿那含与漏尽者”指阿那含及漏尽者。
868.Anupubbanirodhavasenāti vipassanānugatā aṭṭha samāpattiyo ārohantena taṃtaṃpaṭipakkhanirodhamukhena tiṇṇaṃ saṅkhārānaṃ anupubbato nirodhavasena. Yathāparicchinnakālaṃ yā cittacetasikānaṃ appavatti, ayaṃ nirodhasamāpattīti attho. Ke samāpajjanti, ke na samāpajjantīti kāmaṃ samāpajjanasamatthā padhānatāya paṭhamaṃ pucchitā, tabbissajjanaṃ pana garubhāvato pacchā vissajjetuṃ asamāpajjanake tāva dassento ‘‘sabbepi…pe… na samāpajjantī’’ti āha yathā ‘‘vāmaṃ muñca, dakkhiṇaṃ gaṇhā’’ti. Tattha ‘‘sabbepī’’ti idaṃ puthujjanādīnaṃ tiṇṇaṃ visesanaṃ. Te hi aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ lābhinopi alābhino viya samādhismiṃ aparipūrakāritāya nirodhaṃ samāpajjituṃ na sakkonti. Kāmacchandādisamucchindanena hi samādhismiṃ paripūrakāritā, na jhānādhigamamattena. Anāgāmino, arahantoti ettha sukkhavipassakā ca anāgāmino, sukkhavipassakā ca arahantoti sukkhavipassakasaddo paccekaṃ yojetabbo. Ubhayepi cete satipi vipassanābale samādhibalassa abhāvato nirodhaṃ na samāpajjanti. Anupubbavihārasambhavataññevettha samādhibalaṃ icchitabbaṃ. Purimakā pana tayo satipi samādhibale vipassanābalassa abhāvato, aparipuṇṇattā ca samāpajjituṃ na sakkonti. Aparipuṇṇatā cassa saṅkhārānaṃ na sammā parimadditattā. Aṭṭha samāpatti…pe… samāpajjantī’’ti vatvā tattha kāraṇaṃ pāḷivaseneva dassetuṃ ‘‘dvīhi balehī’’tiādi vuttaṃ. Tayo ca saṅkhārānanti ettha tayoti sāmiatthe paccattavacanaṃ, tiṇṇanti attho. Ñāṇacariyāhīti ñāṇappavattīhi. Nirodhasamāpattiyāti nirodhasamāpajjanāya ñāṇaṃ. Ayañca sampadāti ayaṃ baladvayasamannāgamādikā yathāvuttanirodhasamāpattiāvahā sampatti. Anāgāmikhīṇāsaveti anāgāmino ceva khīṇāsave ca.
869“止力”:止,因令欲贪等敌对法止息,故称为止;此法自身不被对立法所动摇,故称为力。“观力”:观,因以无常等种种行相观察,故称为观;依前述之理,此法自身亦称为力。“依出离”等句中:依镇伏欲贪的出离思惟,或以无贪为主而如是转起的善心生起,有名为心一境性的无散乱,这就是止力。依镇伏嗔恚的无嗔思惟,或以无嗔为主而如是转起的善心生起。依令昏沉睡眠镇伏而作光明想,现起光明相。依镇伏掉举的无散乱、等持。依镇伏一切邪思惟而成就究竟入出息念的、对入出息的舍随观,有名为心一境性的无散乱,这就是止力——如此即是义理上的连接。
869.Samathabalanti kāmacchandādike paccanīkadhamme sametīti samatho, so eva paṭipakkhehi akampiyaṭṭhena balaṃ. Aniccādivasena vividhehi ākārehi passatīti vipassanā, sā eva vuttanayena balanti vipassanābalaṃ. Nekkhammavasenātiādīsu kāmacchandavikkhambhanassa nekkhammasaṅkappassa, alobhapadhānassa vā tathāpavattakusalacittuppādassa vasena cittassa ekaggatāsaṅkhāto yo avikkhepo, taṃ samathabalaṃ. Byāpādavikkhambhanassa abyāpādavitakkassa, adosapadhānassa vā tathāpavattakusalacittuppādassa vaseneva. Thinamiddhavikkhambhikāya vibhūtaṃ katvā manasikaraṇena upaṭṭhitaālokasaññāya vasena. Uddhaccavikkhambhanassa avikkhepassa samādhānassa vasena. Sakalamicchāvitakkavikkhambhanassa sikhāpattaānāpānassatisiddhapaṭinissaggānupassiassāsapassāsānaṃ vasena cittassa ekaggatāsaṅkhāto yo avikkhepo, taṃ samathabalanti atthayojanā.
如此依近行定与安止定说明了止力之后,现在为了显示八种等至不被对立品所征服而获得力量的方式,而说“以初禅……”等。其中,“于诸盖”指盖的相状、盖的缘。入禅者或与禅相应的定,于此不动摇。因为在此处,它特指“止的力量”。正如所问:“以何义为止的力量?”即力量之义。“于掉举”指掉举的相状。“于掉举俱行之烦恼”指与掉举相应的痴、无惭等烦恼因。“于诸蕴”指与掉举相应的四蕴之相状。“不动摇”、“不移动”、“不震动”彼此为同义词。或可区分:动摇是从一处离去,移动是旋转,震动是流动。应如此连接:于掉举不动摇,于掉举俱行之烦恼不移动,于掉举俱行之蕴不震动。此处取掉举,是为了显示止作为掉举的直接对立品,依征服它而获得力量。由此应知,这是显示八种等至共通的殊胜功用。这就是止力:即由出离等而获得的心一境性,不被诸盖等所动摇,并征服它们而安住,这就是止的力量。
Evaṃ upacārassa jhānassa vasena samathabalaṃ dassetvā idāni taṃ aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ vasena paṭipakkhehi anabhibhavanīyatāya ca balappattivasena dassetuṃ ‘‘paṭhamajjhānenā’’tiādi vuttaṃ. Tattha nīvaraṇeti nīvaraṇanimittaṃ nīvaraṇapaccayā. Na kampati jhānasamaṅgipuggalo, jhānasampayuttasamādhi vā. So hi visesato idha ‘‘samathabala’’nti adhippeto. Tathā hi kenaṭṭhena samathabalanti balaṭṭho pucchito. Uddhacceti uddhaccanimittaṃ. Uddhaccasahagatakileseti uddhaccena sampayuttamohaahirikādikilesahetu. Khandheti uddhaccasampayuttacatukkhandhanimittaṃ. Na kampatītiādīni aññamaññavevacanāni. Kampanaṃ vā ṭhānāpagamo. Calanaṃ paribbhamanaṃ. Vedhanaṃ sandhāvanaṃ. Uddhacce na kampati, uddhaccasahagatakilese na calati, uddhaccasahagatakkhandhe na vedhatīti vā yojetabbaṃ. Uddhaccaggahaṇañcettha samathassa ujupaṭipakkhatāya tadabhibhavena balappattidassanatthaṃ. Tenetaṃ aṭṭhannampi samāpattīnaṃ sādhāraṇato kiccātisayadassanaṃ daṭṭhabbaṃ. Idaṃ samathabalanti yāyaṃ nekkhammādivasena laddhāya cittekaggatāya nīvaraṇādīhi akampanīyatā, tāni ca abhibhavitvā avaṭṭhānaṃ, idaṃ samathabalaṃ.
现在说明观的力量。由于观略摄为七种随观,因此从种种等至出定后,应依这些随观而作随观,唯此便能圆满随观的作用。所以,先以自性显示:“无常随观是观的力量……乃至……舍遣随观是观的力量”,又依前说以所缘差别显示,说“于色修习无常随观……”等。此中,为显“不被对立品所征服即是力义”,而始说“以何义为观的力量?”等。其中,“于无明”指十二种不善心生起中的无明相。“于无明俱行烦恼”指与无明相应的贪、嗔等烦恼事相。余者如前,容易了知。这里选取无明,为显观是无明的直接对立品,因征服无明而得力量。由此,当知这是显示七种随观共通的殊胜作用。此是观的力量:即由无常随观等所得的观智,不被常想等相所动摇,能征服他们而安住,此为观的力量。
Idāni vipassanābalaṃ niddisanto yasmā vipassanā saṅkhepato sattahi anupassanāhi saṅgahitā, tasmā tato tato samāpattito vuṭṭhāya tāsaṃ vasena anupassanā kātabbā, tattakeneva cettha anupassanākiccaṃ paripuṇṇaṃ hotīti ‘‘aniccānupassanā vipassanābalaṃ…pe… paṭinissaggānupassanā vipassanābala’’nti sarūpato dassetvā puna tā heṭṭhā vuttanayena visayavibhāgena dassetuṃ ‘‘rūpe aniccānupassanā’’tiādi vuttaṃ. Idhāpi paṭipakkhehi anabhibhavanīyatāva balaṭṭhoti dassetuṃ ‘‘kenaṭṭhena vipassanābala’’ntiādi āraddhaṃ. Tattha avijjāyāti dvādasasu akusalacittuppādesu avijjānimittaṃ. Avijjāsahagatakileseti avijjāya sampayuttalobhadosādikilesavatthunimittaṃ. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyameva. Avijjaggahaṇañcettha vipassanāya ujupaṭipakkhatāya tadabhibhavena balappattidassanatthaṃ. Tenetaṃ sattannampi anupassanānaṃ sādhāraṇato kiccātisayadassanaṃ daṭṭhabbaṃ. Idaṃ vipassanābalanti yāyaṃ aniccānupassanādivasena laddhassa vipassanāñāṇassa niccasaññādinimittaṃ akampanīyatā, tā ca abhibhavitvā avaṭṭhānaṃ, idaṃ vipassanābalaṃ.
寻与伺为语行,因其造作、发动语言。因此说:“贤友维沙卡,先寻而后伺,随后说出语言,因此寻与伺是语行。”(中部·1·463;相应部·4·348)而此二者在第二禅中寂止,故说“第二禅……已寂止”。由身所造作者为身行,即入出息。正如所说:“贤友维沙卡,入出息是身体性的、系属于身的法,因此入出息是身行。”(中部·1·463;相应部·4·348)而此在第四禅中寂止,故说“第四禅……已寂止”。由心所造作者为心行,即想与受。正如所说:“想与受是心所法、系属于心的法,因此想与受是心行。”(相应部·1·463;相应部·4·348)而此在入灭尽定时寂止,故说“想受灭定……已寂止”。
Vitakkavicārā vacīsaṅkhārā vācaṃ saṅkharonti pavattentīti katvā. Tenāha ‘‘pubbe kho, āvuso visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro’’ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348). Te pana dutiyajjhāne vūpasantā hontīti āha ‘‘dutiyajjhānaṃ…pe… paṭippassaddhā hontī’’ti. Kāyena saṅkharīyantīti kāyasaṅkhārā, assāsapassāsā. Tathā hi vuttaṃ ‘‘assāsapassāsā kho, āvuso visākha, kāyikā ete dhammā kāyappaṭibaddhā, tasmā assāsapassāsā kāyasaṅkhāro’’ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348). Te pana yasmā catutthajjhāne vūpasantā honti, tasmā āha ‘‘catutthajjhānaṃ…pe… paṭippassaddhā hontī’’ti. Cittena saṅkharīyantīti cittasaṅkhārā, saññā vedanā. Tathā hi vuttaṃ ‘‘saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittappaṭibaddhā, tasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro’’ti (saṃ. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348). Te pana yasmā nirodhaṃ samāpannassa vūpasamanti, tasmā vuttaṃ ‘‘saññāvedayita…pe… paṭippassaddhā hontī’’ti.
在智行中,由于取了转起随观,其前导的其余随观亦因不离彼而被包含。道是智行,果等至是智行——说道与果等至为智行,是因为道果诸法以智为最胜,或因为以智作殊胜的缘(如根、增上、因、道、缘等),其余道果诸法方得运行转起,故如此说。于定行中亦然。以此十六种:即八种随观与八种道果智,此十六种智的转起。
Ñāṇacariyāsu vivaṭṭānupassanāggahaṇeneva tassa ādibhūtā sesānupassanāpi gahitāva honti tadavinābhāvato. Maggo ñāṇacariyā, phalasamāpatti ñāṇacariyāti maggaphalasamāpattīnaṃ ñāṇacariyābhāvavacanaṃ maggaphaladhammānaṃ ñāṇapadhānattā, ñāṇena vā indriyādhipatihetumaggapaccayādivasena sātisayapaccayabhūtena sesā maggaphaladhammā caritā pavattitāti katvā tathā vuttaṃ. Samādhicariyāsupi eseva nayo . Imāhi soḷasahīti aṭṭhannaṃ anupassanānaṃ, aṭṭhannañca maggaphalañāṇānaṃ vasena imāhi soḷasahi ñāṇapavattīhi.
九种定行:八种等至为八种定行,而它们的近行定,由于与近行定修习共通的缘故,合为一种定行,如是共有九种定行。因此说“初禅是定行”等。应当了知,“为获得初禅的寻”等,是依种种转向的近行而说;同样,上等至的近行亦如此说。因为在一次转向中,第四禅等的近行不可能有喜等。在此,以“为获得初禅”等语,显示近行定的圆满也应被期许。然而,在此,止的力量与定行有何差别?观的力量与世间智行又有何差别?正如在止的力量中,以“以出离的方式”等,与近行定一起,只说了八种等至中的安止定,在定行中也是如此;在观的力量与世间智行中,也只说了观。虽然如此说,但转起随观在观的力量中未曾提到,而在智行中则说了先前智等。再者,不被对立品所动摇,是力量之义;依五种自在而善加修习,是行之义。由此,应知止的力量与定行的差别也已得到解释。
Navahi samādhicariyāhīti aṭṭha samāpattiyo aṭṭha samādhicariyā, tāsaṃ upacārasamādhi upacārasamādhibhāvanāsāmaññena ekā samādhicariyāti evaṃ navahi samādhicariyāhi. Tenāha ‘‘paṭhamajjhānaṃ samādhicariyā’’tiādi. Paṭhamajjhānapaṭilābhatthāya vitakko cātiādi nānāvajjanupacāravasena vuttanti daṭṭhabbaṃ, uparisamāpattīnampi upacārassa tatheva vuttattā. Na hi ekāvajjane catutthajjhānādiupacāre pītiādayo sambhavanti. Ettha ca ‘‘paṭhamajjhānapaṭilābhatthāyā’’tiādivacanena upacārasamādhissāpi pāripūrī icchitabbāti dasseti. Kiṃ panettha samathabalasamādhicariyānaṃ nānattaṃ, kiṃ vā vipassanābalalokiyañāṇacariyānaṃ? Yathā samathabalepi ‘‘nekkhammavasenā’’tiādinā upacārasamādhinā saddhiṃ aṭṭhasu samāpattīsu appanāsamādhiyeva vutto, tathā samādhicariyāsu, vipassanābalalokiyañāṇacariyāsu ca vipassanāva vuttāti? Kiñcāpi vuttā, vivaṭṭānupassanā pana purecarañāṇādivipassanābale avuttā eva ñāṇacariyāsu vuttā. Apica paṭipakkhehi akampiyaṭṭho balaṭṭho, pañcannaṃ vasībhāvānaṃ vasena suciṇṇatā cariyaṭṭho, eteneva samathabalasamādhicariyānampi nānattaṃ saṃvaṇṇitanti daṭṭhabbaṃ.
关于“自在”,此处“自在”指拥有此能力者,其状态即是自在状态,此即自在性。而巴利文中以阴性词“vasiyo”表述,为显示这些自在,故说“自在即五种自在”等。其中,对于入禅者,能于禅支中无间断地令心持续运转的能力,是转向自在;对于欲入定者,能迅速进入禅那的能力,是入定自在;能令禅那仅住一刹那或数刹那的能力,是决意自在;同样,能迅速出定的能力,是出定自在。而省察自在,实由转向自在成就,因为省察的速行心紧接于转向之后。此处是略说,广说已见于前文。此自在状态是就定的修行而说。至于智的修行,出世间智的修行并无成就自在状态的作用,因为其敌对法已被彻底断除,其自在状态是自性成就的;而世间智的修行,则通过令其熟练有力,确实可获得自在状态。
Vasībhāvatā paññāti ettha vaso etassa atthīti vasī, tassa bhāvo vasībhāvo, sā eva vasībhāvatā. ‘‘Vasiyo’’ti pana pāḷiyaṃ itthiliṅgavasena vuttattā tāyo dassetuṃ ‘‘vasīti pañca vasiyo’’tiādi vuttaṃ. Tattha jhānaṃ āvajjantassa nirantaraṃ jhānaṅgesu cittappavattanasamatthatā āvajjanavasī. Samāpajjitukāmassa sīghaṃ jhānaṃ samāpajjanasamatthatā samāpajjanavasī. Accharāmattaṃ vā katipayaccharāmattaṃ vā khaṇaṃ jhānaṃ ṭhapetuṃ samatthatā adhiṭṭhānavasī. Tatheva lahuṃ vuṭṭhātuṃ samatthatā vuṭṭhānavasī. Paccavekkhaṇavasī pana āvajjanavasiyā eva sijjhati. Paccavekkhaṇajavanāneva hi tattha āvajjanānantarānīti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana heṭṭhā āgato eva. Ayañca vasībhāvo samādhicariyānaṃ vasena vutto. Ñāṇacariyāsu pana lokuttarānaṃ ñāṇacariyānaṃ vasībhāvāpādanakiccaṃ nāma natthi. Paṭipakkhassa suvihatattā sabhāvasiddho tattha vasībhāvo, lokiyānaṃ pana paguṇabalavabhāvāpādanena vasībhāvo labbhateva.
870“上等解说”即无余解说。因为以十四种智行,尚未证得最高的道果。若如此,即若依上等解说而说“以十六种智行”,则依下等解说也应被认可,如此,为何不能入灭尽定?这是其意趣。五欲功德为其事者,即五欲功德者,是指欲贪。因未断除、未根绝。仅凭镇伏欲贪,不能成为灭尽定的基础;因此,必须彻底断除定之障碍——欲贪。由此显示:虽然道果智行与世间智定行不同,在入灭尽定时并不以其自身形态起作用,因为其时它们并不现行;然而,通过断除各自的敌对法,它们作为强力行的殊胜缘,成为灭尽定的基础。此即阿那含。因为“从灭尽定出定者”等语,是就阿那含从灭尽定出定而说,依据“非想非非想处善心”一语;否则,应说“非想非非想处唯作心”。
870.Ukkaṭṭhaniddesoti anavasesaniddeso. Cuddasahi ñāṇacariyāhi hoti aggamaggaphalānaṃ anadhigatattāti. Yadi evanti yadi ukkaṭṭhaniddesavasena ‘‘soḷasahi ñāṇacariyāhī’’ti vuttaṃ, tato avakaṃsavasenapi icchitabbaṃ, evaṃ sante kiṃ na hoti nirodhasamāpajjananti adhippāyo. Pañca kāmaguṇā vatthubhūtā etassa santīti pañcakāmaguṇiko, kāmarāgo. Appahīnattā asamucchinnattā. Na hi kāmarāgassa vikkhambhanappahānamattaṃ nirodhassa adhiṭṭhānaṃ bhavituṃ sakkoti. Tasmāti samādhipāripanthikassa kāmarāgassa supahīnattā. Etena kāmaṃ maggaphalañāṇacariyā lokiyañāṇasamādhicariyā viya nirodhasamāpajjane sarūpena na viniyujjanti tadā appavattanato, tassa tassa pana paṭipakkhassa samucchindanena balacariyānaṃ visesapaccayatāya nirodhasamāpattiyā adhiṭṭhānaṃ hotīti dasseti. Esāti anāgāmī. Idañhi ‘‘nirodhā vuṭṭhahantassā’’tiādivacanaṃ anāgāminova nirodhā vuṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘nevasaññānāsaññāyatanakusala’’nti (paṭṭhā. 1.1.417) vacanato, aññathā ‘‘nevasaññānāsaññāyatanakiriyā’’ti (paṭṭhā. 1.1.417) vucceyya.
871为何说“于五蕴有”呢?难道在四蕴有中,依无色禅也可随宜证得次第定吗?诚然可得,但那并不称为“次第定”,因为它仅是部分而已。为了显示唯依八等至而称为“次第定”,故说“初禅等不生起”。所谓“依处不存在”,是指心所依处不存在,实际指的是称为业生身的依处不存在。若在无色界入灭尽定,由于心、心所及其他任何法都不存在,便成为不可施设者,犹如在无余依涅槃界般涅槃者一般。再者,这又如何能称为“依某法而入灭尽定”呢?又何必作此依处的思虑?正因支分欠缺,所以在无色界不能入灭尽定。
871.‘‘Pañcavokārabhave’’ti kasmā vuttaṃ, nanu catuvokārabhavepi arūpajjhānavasena yathārahaṃ anupubbasamāpatti labbhatīti? Kāmaṃ labbhati, sā pana ‘‘anupubbasamāpattī’’ti na vuccati ekadesabhāvato. Aṭṭhasamāpattivaseneva ca ‘‘anupubbasamāpattī’’ti vuccatīti dassento āha ‘‘paṭhamajjhānādīnaṃ uppatti natthī’’ti. Vatthussa abhāvāti hadayavatthuno abhāvāti vadanti, karajakāyasaṅkhātassa pana vatthuno abhāvāti attho. Yadi hi āruppe nirodhaṃ samāpajjeyya, cittacetasikānaṃ, aññassa ca kassaci abhāvato apaññattikova bhaveyya anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutasadiso. Kiñcāyaṃ upādāya nirodhaṃ samāpannoti vucceyya, kiṃ vā etāya vatthucintāya. Aṅgavekallatova natthi āruppe nirodhasamāpattisamāpajjanaṃ.
872“于诸行的转起差别”中,指诸有为法刹那刹那间生起与坏灭,或指在它们善等差别各异的转起分类中,随其所应地被三种苦所逼恼。即使在色法中,当心与心所灭去时行苦虽可得,其行苦也成为不计执。厌离即厌倦。证得涅槃,即犹如在无余依涅槃界般涅槃者一般。乐即无苦。
872.Saṅkhārānaṃpavattibhedeti saṅkhatadhammānaṃ khaṇe khaṇe uppajjane, bhijjane ca, tesaṃ vā kusalādibhedabhinne yathārahaṃ tīhi dukkhatāhi upaddute pavattivibhāge. Cittacetasikavigamehi rūpadhammesu labbhamānāpi saṅkhāradukkhatā abbohārikataṃ āpajjati. Ukkaṇṭhitvāti nibbinditvā. Nibbānaṃ patvāti anupādisesanibbānaṃ patvā viya. Sukhanti niddukkhaṃ.
873“依止观之力”:如双运一般,以互相资助、结合之力。“上进”即达到顶点,升至非想非非想处,也升至随顺智。“令灭”:即入非想非非想处定后,令彼灭尽。因再无其他心生起,他如此入灭尽定。“因为若……”等,是以遮遣的方式开显“依止观之力”所述之义。达到非想非非想处定而止住,因为在其上再无纯粹的止或观。如果仅依观力上进,若是圣者而希望证得果等至,则达到自己的果等至而止住。若是凡夫,或者有学而希求道者,若依彼观力证得道而住于果,他也被称为达到果等至而止住。彼即依两者而行者。彼即灭尽定。
873.Samathavipassanāvasenāti yuganaddhānaṃ viya aññamaññūpakāritāya sahitānaṃ vasena. Ussakkitvāti ukkaṃsaṃ patvā yāva nevasaññānāsaññāyatanā, yāva ca anulomañāṇā āruhitvā. Nirodhayatoti nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjitvā taṃ nirodhentassa. Aññassa kassacipi cittassa anuppajjanena evamassā nirodhasamāpattiyā samāpajjanaṃ hoti. ‘‘Yo hī’’tiādinā ‘‘samathavipassanāvasenā’’ti vuttamevatthaṃ byatirekamukhena vivarati. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ patvā tiṭṭhati taduddhaṃ suddhasamathavipassanāya abhāvato. Yo vipassanāvaseneva ussakkati sace ariyo phalasamāpattatthiko, so attano phalasamāpattiṃ patvā tiṭṭhati. Atha puthujjano, sekho vā maggatthiko tāya ce vipassanāya maggaṃ patvā phale ṭhito, sopi phalasamāpattiṃ patvā tiṭṭhaticceva vuccati. Soti ubhayavasena paṭipanno. Tanti nirodhasamāpattiṃ.
874由于具足二果等而能入灭尽定,其方法已在前文阐明,故为显示入定方式,而说「已办食事者」等。这实为一切修行共通之前行。其中,「于彼诸行」指于彼初禅,或于初禅心生起中之诸行。
874. Yena phaladvayasamannāgamādinā nirodhaṃ samāpajjituṃ samattho hoti, so vidhi pageva vibhāvitoti samāpajjanākārameva dassento ‘‘katabhattakicco’’tiādimāha. Tañhi sabbāsampi bhāvanānaṃ sādhāraṇaṃ pubbakiccaṃ. Tattha saṅkhāreti tasmiṃ paṭhamajjhāne, paṭhamajjhānacittuppāde vā saṅkhāre.
已说「他观」。但此处应取怎样的观呢?为确定此义,以「此观又」等开头,将彼观分为三种来显示。若观弱,则成就迟通达之道;若观利,则成就速通达——这是依弱与利的差别。而达到行相的观,必定是道的缘。为显示此义,说「诸行……必定是」。只有利的观才适合,因为即使以诸行为所缘,也仅以从一切行转离的方式转起,并且犹如道一样,是转向无为的果的缘,故说「与道修习相似」。由于极弱的止等不能灭诸行,以止为终点;极利的智等过度于诸行中见过患,以果等至为终点,所以说「不太弱、不太利才适合」。这就是能入灭尽定者。「那些诸行」指那些初禅的诸行。
‘‘Vipassatī’’ti vuttaṃ, kīdisī panettha vipassanā icchitabbāti taṃ niddhāraṇatthaṃ ‘‘vipassanā panesā’’tiādinā tameva vipassanaṃ tidhā bhinditvā dasseti. Mandā ce vipassanā, dandhābhiññaṃ maggaṃ sādheti. Tikkhā ce, khippābhiññanti ayaṃ mandatikkhatāya viseso. Lakkhaṇappattā pana vipassanā maggassa paccayo hotiyevāti imamatthaṃ dassento āha ‘‘saṅkhāra…pe… hotiyevā’’ti. Tikkhāva vaṭṭati saṅkhārārammaṇepi sati sabbasaṅkhārehi vivaṭṭanākāreneva pavattanato, maggo viya visaṅkhāragatassa phalassa paccayabhāvato ca. Tenāha ‘‘maggabhāvanāsadisā’’ti. Yasmā atimandā samathādikā saṅkhārānaṃ nirodhane asamatthā samathaniṭṭhā hoti, atitikkhā ñāṇādikā sātisayaṃ saṅkhāresu dosadassane phalasamāpattiniṭṭhā hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘nātimandanātitikkhā vaṭṭatī’’ti. Esa nirodhasamāpajjanako. Te saṅkhāreti te paṭhamajjhānasaṅkhāre.
以「同样地」一语,引出「不太弱、不太利」这一含义。此法也适用于其余诸处。有人主张应说「入了无所有处之后出定,在那里同样地观诸行」,但因前文已述之理,故不说彼,而只说「作四种预备工作」,这只是他们自己的见解。实际上,由于观的行处之后是定的行处,故从等至出定后应作预备工作。同样,后面也将说「入了无所有处之后出定,作了这预备工作」等(《清净道论》2.879),而不是说「在那里同样地观了诸行」。「不破坏与己无关之物」是指不毁坏与自己无关的资具。如此决意令其不毁坏。「僧团期待」是指转向僧团的期待。「导师召唤」是指转向导师的召唤。「寿限」是指寿命的期限——与「作预备工作」相连。
‘‘Tathevā’’ti iminā ‘‘nātimandāya nātitikkhāyā’’ti imamatthaṃ ākaḍḍhati. Esa nayo sesesupi. ‘‘Ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha saṅkhāre tatheva vipassatī’’ti vattabbaṃ, heṭṭhā vuttanayattā pana taṃ avatvā ‘‘catubbidhaṃ pubbakiccaṃ karoti’’cceva vuttanti keci, taṃ tesaṃ matimattaṃ. Vipassanācārato hi samādhicāro, tasmā samāpattito vuṭṭhāya pubbakiccaṃ kātabbaṃ. Tathā hi paratopi ‘‘ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya imaṃ pubbakiccaṃ katvā’’tiādiṃ (visuddhi. 2.879) vakkhati, na pana ‘‘tattha saṅkhāre tatheva vipassitvā’’ti. Nānābaddhaavikopananti attanā asambaddhassa parikkhārassa avināsanaṃ. Yathā taṃ na vinassati, tathā adhiṭṭhānaṃ. Saṅghapaṭimānananti saṅghassa paṭimānanāvajjanaṃ. Satthupakkosananti satthu pakkosanāvajjanaṃ. Addhānaparicchedanti jīvitaddhānaparicchedaṃ pubbakiccaṃ karotīti sambandho.
875“应决意”,即应当使心生起。而此处,心之生起本身就叫做决意。
875.Adhiṭṭhātabbanti cittaṃ uppādetabbaṃ. Tathā cittuppādanameva hettha adhiṭṭhānaṃ.
由于心生色等不再生起,也由于后生缘等支持力的缺失,身体只能如此维持七天,此后便衰竭。因此,他们限定七天而入灭尽定。
Cittajarūpādīnaṃ anuppajjanato, pacchājātapaccayādiupatthambhābhāvato ca sattāhameva tathā sarīraṃ pavattati, tato paraṃ kilamatīti sattāhameva paricchinditvā nirodhaṃ samāpajjantīti vadanti.
“仅依等至之力”,即唯依灭尽等至之力。意思是:入定者借由决意之力保护(身体)免遭火等障碍。关于具寿散季婆等应予说明的内容,前文在“神通论”(《清净道论》2.374)中已有阐述。
Samāpattivasenevāti nirodhasamāpattivaseneva. Naṃ aggiādiantarāyaṃ rakkhati samāpannako adhiṭṭhānavasenāti adhippāyo. Āyasmato sañjīvassātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā iddhikathāyaṃ (visuddhi. 2.374) vuttameva.
876“对此”是指入灭尽定者,或正在入灭尽定者。“在那时”是指在那位比丘前来接近的时刻,他必定出定。这类似于时间上的限定。
876.Etassāti nirodhaṃ samāpajjantassa, nirodhasamāpajjanassa vā. Tasmiṃ samayeti tasmiṃ tassa bhikkhuno upasaṅkamanasamaye vuṭṭhātiyeva. Kālaparicchedasadisañhetaṃ.
如此,僧团的命令极为沉重,它能使已入灭尽定、连火等也无法侵害的人从等至中出定。因此,意思是:希望自己得到利益与安乐的人,即使为了活命,也不应违越僧团的命令。
Evaṃ garukāti aggiādīhipi anabhibhavanīyaṃ nirodhaṃ samāpannaṃ samāpattito vuṭṭhāpanato evaṃ garukā hi saṅghassa āṇā nāma, tasmā attano hitasukhaṃ ākaṅkhantena jīvitahetupi saṅghassa āṇā na atikkamitabbāti adhippāyo.
877“不召唤”是指不说:“贤友,导师召请你。”“应作意‘我将出定’”——这是句子之间的连接。
877.Na pakkosati ‘‘satthā taṃ, āvuso, āmantetī’’ti. ‘‘Vuṭṭhahissāmī’’ti āvajjitabbanti sambandho.
878“寿限”是指自己生命期间的生命延续。寿本身就是寿行。也称作“寿、暖、识”,这些即是入定者本有心的所缘。在灭尽定中不会出现死亡,因为是以最后的有分心而死。应当如此转向之后再入定,心中想“莫令突然死亡”。因为一旦突然死亡,便会失去授记、教诫比丘、显示教法威力等能力,或者不来者可能无法证得最上道。所谓“其余”,即指不破坏与己无关之物等的各种预备工作,这在注释中已作说明。
878.Jīvitaddhānassāti attano jīvitakālassa jīvitappavattiyā. Āyu eva āyusaṅkhārā. ‘‘Āyuusmāviññāṇānī’’ti ca vadanti, te cassa pakaticittasseva ārammaṇaṃ honti. Antonirodhe maraṇaṃ natthi carimabhavaṅgena mīyanato. Āvajjitvāva samāpajjitabbaṃ ‘‘sahasā maraṇaṃ mā ahosī’’ti. Sahasā hi maraṇe aññabyākaraṇabhikkhuovādadānasāsanānubhāvadīpanānaṃ anissaro siyā, anāgāmino vā aggamaggānadhigamo siyā. Avasesanti nānābaddhaavikopanāditividhampi pubbakiccaṃ. Vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ.
879虽似未加限定而说“一个或两个”,但诸师决定说仅有二个刹那。“心刹那”是指非想非非想处心刹那。“触证灭”即是指无心的状态。由于是灭的加行,意思是:为了令心灭的加行,也就是止观双力资粮等的加行令心息灭。在此,止观二力的具备、智与定的自在转起,应知彼此不相逾越,因此说“将止观二法结合而行”。次第灭的加行,是指对初禅等及其随观次第灭的加行。这是依所说的方法次第进入八等至者,而非正入非想非非想处等至者。因此,结论是:在二个心之后,更上的心便不再转起。
879. Kiñcāpi ‘‘ekaṃ vā dve vā’’ti aniyametvā viya vuttaṃ, dve vāre eva pana niyamato vadanti. Cittavāreti nevasaññānāsaññāyatanacittavāre. Nirodhaṃ phusatīti acittakabhāvamevāha. Nirodhassa payogattāti cittanirodhāya payogabhāvato, baladvayasambharaṇādipayogassa cittanirodhattāti attho. Samathavipassanābalasamannāgamo, ñāṇasamādhicariyāvasībhāvo cettha aññamaññānativattanavaseneva icchitabboti āha ‘‘dve samathavipassanādhamme yuganaddhe katvā’’ti. Anupubbanirodhassa payogoti paṭhamajjhānādīnaṃ, tadanupassanānañca anupubbato nirodhanassāyaṃ payogo. Idaṃ vuttanayena aṭṭhasamāpattiārohanaṃ na nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā samāpajjanassa. Tasmā dvinnaṃ cittānaṃ upari cittāni na pavattantīti yojanā.
因为不能成为无心的状态,指的是不能在所限定的整个时段内处于无心。而这确实是由于未作僧团尊重、导师召唤、行程限定和转向等准备,并非因为种种不同的违犯。若不作这些准备,有时可能只是令那种资具不致毁坏,而并非成为灭尽定的障碍。此义已由大那伽长老的本生故事阐明。由此,便会令灭尽定以三种方式出定,因此不应将此视为定论。“回转之后,再住于无所有处”——这是显示在定出现障碍时会有这种情况;若无障碍,则在所限定的时间过后,由果心生起而出定。有些人说,这样解释之后,堕入深谷、踏上热石之人的比喻也能成立。另一些则说:“由于未作前行准备,才刚证入非想非非想处,便回转住于无所有处”,意思是:若未作僧团尊重等某些前行准备,由于支分不全,灭尽定的证入便无法成功。这前行准备对于灭尽定,犹如戒律一般。因此,其中若未作较重要的准备,便会障碍证入。应审察之后择取可信之说。而“住于无所有处”这句话,是就应当再证入无所有处而说的,因为出定后应当作前行准备。
Paratoacittako bhavituṃ na sakkotīti sakalaṃ yathāparicchinnakālaṃ acittako bhavituṃ na sakkoti. Tañca kho saṅghapaṭimānanasatthupakkosanaaddhānaparicchedāvajjanānaṃ akaraṇena, na nānābaddhaavikopanassa. Tassa hi akaraṇena kadāci kevalaṃ tādisassa parikkhārassa avināso na siyā, na nirodhasamāpattivibandho. Ayañca attho mahānāgattheravatthunā vibhāvito eva. Evaṃ sante tīhi ākārehi nirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaṃ hotīti āpajjati, tasmā taṃ na sārato paccetabbaṃ. Paṭinivattitvā puna ākiñcaññāyataneyeva patiṭṭhātīti iminā samāpattiyā vibandhe jāte evaṃ hotīti dasseti, avibandheneva pana yathāparicchinnakālavītikkamane phalacittuppattiyā vuṭṭhānaṃ hoti. Evañca katvā gambhīrakandaroruḷhatattapāsāṇakkantapurisanidassanampi samatthitaṃ hotīti keci vadanti. Apare pana ‘‘pubbakiccassa akatattā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannamattova ‘paṭinivattitvā ākiñcaññāyatane patiṭṭhātī’ti vuttattā saṅghapaṭimānanādiekaccapubbakiccākaraṇe aṅgavekallato nirodhasamāpattisamāpajjanaṃ na ijjhatevā’’ti vadanti. Vattasadisañhetaṃ nirodhasamāpattiyā, yadidaṃ pubbakiccakaraṇaṃ. Tasmā tattha yaṃ garutaraṃ, tassa akaraṇaṃ samāpajjanaṃ vibandhatīti apare. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. ‘‘Ākiñcaññāyatane patiṭṭhātī’’ti ca idaṃ puna ākiñcaññāyatanassa samāpajjitabbattā vuttaṃ. Samāpajjitvā hi vuṭṭhāya pubbakiccassa kātabbattā.
“如同……”等,是以事先已作准备之事的共通性来结合譬喻。
Yathā panātiādi katapubbakiccatāsāmaññena upamāsaṃsandanaṃ.
880“它的”指灭尽定。“以时间限定等”——通过四种方式说明了灭尽定的安住。
880.Assāti nirodhasamāpattiyā. ‘‘Kālaparicchedavasenā’’tiādinā catūhi ākārehi nirodhasamāpattiyā ṭhānaṃ dasseti.
882“倾向远离”意为倾向于出离的远离,更由于对诸行的厌离与果心的生起,应如此理解。
882.Vivekaninnanti nissaraṇavivekaninnaṃ, pageva saṅkhāravimukhatāya, phalacittuppattiyā cāti veditabbaṃ.
883以三行止息、其余心识灭尽、唯余色法之状态,就死者与入灭尽定者的无差别而问:“死者与入定者有何差别?”虽然他们在三行止息等方面无差别,但为了显示由于唯余色法,寿与根有离去与不离去的差别,故说“那个……”等。
883. Ūsaṅkhārattayapaṭippassaddhiyā, avasesacetasikaviññāṇābhāvena rūpadhammamattāvasesatāya ca matanirodhasamāpannānaṃ avisesaṃ gahetvā pucchā ‘‘matassa ca samāpannassa ca ko viseso’’ti. Kāmaṃ nesaṃ saṅkhārattayapaṭippassaddhiādīhi aviseso, rūpadhammamattāvasesatāya pana āyuusmāindriyānaṃ apagamānapagamanaṃ visesoti dassetuṃ ‘‘yvāya’’ntiādi vuttaṃ.
884“自性”指自性法,即胜义谛的意思。因为在胜义谛上存在的法,可以说为有为等,而非不存在者。“依入定者”:因入定的圣者将止观二法结合而行,次第登上八等至,由诸行次第止息的修习而生起灭尽定,故称为“所成”;因此,依此修习而生起,可以说为“所成”。
884.Sabhāvatoti sabhāvadhammato, paramatthatoti attho. Paramatthato hi vijjamānānaṃ saṅkhatādibhāvena vattabbataṃ labhati, na avijjamānaṃ. Samāpajjantassa vasenāti yasmā samāpajjantassa ariyapuggalassa samathavipassanādhamme yuganaddhe katvā aṭṭha samāpattiyo ārohantassa anukkamena saṅkhārānaṃ paṭippassambhanapayoganibbattiyā nirodhasamāpatti nipphannā nāma hoti, tasmā taṃ payoganibbattiṃ upādāya ‘‘nipphannā’’ti vattuṃ vaṭṭati.
由于诸行寂止、与寂静法随顺,故为寂静。唯应为圣者所亲近,故为圣者所亲近。由于三种苦的寂灭,故称为涅槃。圣慧即极清净的道果慧。“对此也”指对灭尽定。“等至能力”即证入的能力。
Saṅkhāravūpasamato, santadhammasamanvayato ca santaṃ. Ariyehi eva nisevitabbattā ariyanisevitaṃ. Tissannampi dukkhatānaṃ nibbutabhāvato nibbānamiti saṅkhaṃ upāgataṃ. Ariyaṃ paññanti suvisuddhaṃ maggaphalapaññaṃ. Imissāpīti nirodhasamāpattiyā. Samāpattisamatthatāti samāpajjanasamatthatā.
应受供养性等成就之论的注释
Āhuneyyabhāvādisiddhikathāvaṇṇanā
885“应受供养性等成就”:即应受供养、应受款待、应受布施、应受合掌、无上福田等性德的成就。“无差别地”:指不以道见慧等差别,即就此出世间慧而言。所谓“供物”,是从远方带来而应施与之物,能受此供者,名为应受供养者。“客供”指施予来客之物,能受此物者,名为应受款待者。能受布施者,名为应受布施者。合掌之业名为合掌,堪受合掌者,名为应受合掌者。无上、最上的众生植福之处,故为世间无上福田——此是略说,广说如前已述。
885.Āhuneyyabhāvādisiddhīti āhuneyyapāhuneyyadakkhiṇeyyaañjalikaraṇīyaanuttarapuññakkhettabhāvasiddhi. Avisesenāti dassanamaggapaññādivisesena vinā, etissā lokuttarapaññāya. Ānetvā hunitabbanti āhunaṃ, dūratopi ānetvā dātabbadānaṃ, taṃ paṭiggahetuṃ yuttoti āhuneyyo. Pāhunaṃ vuccati āgantukadānaṃ, taṃ paṭiggahetuṃ yuttoti pāhuneyyo. Dakkhiṇaṃ arahatīti dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇaṃ añjalikammaṃ, taṃ arahatīti añjalikaraṇīyo. Anuttaraṃ uttamaṃ sattānaṃ puññaviruhanaṭṭhānanti anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana heṭṭhā vuttoyeva.
886“由弱观而来”:即相对于利观,以弱观修习初道慧,证得须陀洹位。虽因信等诸根柔软而为钝根者。“七次最上”:即最多七次投生、执取有身,此后不取第八有,故名七次最上。“流转后”:指以结生相续而流转。“作苦之边际”:即作轮回苦的边际、尽头。此人有时生天界、有时生人界,依于杂有,故说“于七善趣有中流转”。“从家到家”为家家。因为从证须陀洹果以来,不会生于低贱之家,唯生于大富之家。“二或三家”:依天与人而有二有或三有,他也是以杂有而说。“二或三”仅是方便说,即使流转至第六有,仍名为家家。“唯有一蕴种子的取有身”者,名为一种子。“人界之有”也仅是方便说,说“生天界有”亦可。是谁区分了他们的这种差别?即三道观。若上三道观为强,则名一种子;较彼为弱,则名家家;更为弱者,则名七次最上。
886.Mandāyavipassanāya āgatoti atikkhāya vipassanāya vasena paṭhamamaggapaññaṃ bhāvetvā sotāpannabhāvaṃ āgato. Saddhādīnaṃ mudūnaṃ indriyānaṃ vasena mudindriyopi samāno. Sattakkhattuparamoti sattakkhattuṃ paramā bhavūpapatti attabhāvaggahaṇaṃ, tato paraṃ aṭṭhamaṃ bhavaṃ nādiyatīti sattakkhattuparamo. Saṃsaritvāti paṭisandhiggahaṇavasena aparāparaṃ gantvā. Dukkhassantaṃ karotīti vaṭṭadukkhassa pariyantaṃ pariyosānaṃ karoti. Ayaṃ kālena devalokassa, kālena manussalokassāti missakassa bhavassa vasena ‘‘sattasugatibhave saṃsaritvā’’ti vutto. Kulato kulaṃ gacchatīti kolaṃkolo. Sotāpattiphalasacchikiriyato paṭṭhāya hi nīcakule upapatti nāma natthi, mahābhogakulesuyeva nibbattatīti attho. Dve vā tīṇi vā kulānīti devamanussavasena dve vā tayo vā bhave. Iti ayampi missakabhaveneva kathito. Desanāmattameva cetaṃ ‘‘dve vā tīṇi vā’’ti. Yāva chaṭṭhabhavā saṃsarantopi kolaṃkolova hoti. Attabhāvaggahaṇasaṅkhātaṃ ekaṃyeva khandhabījaṃ etassa atthīti ekabījī. ‘‘Mānusakaṃ bhava’’nti idampi desanāmattaṃ. ‘‘Devabhavaṃ nibbattetī’’tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Ko panetesaṃ imaṃ pabhedaṃ niyametīti? Tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā. Sace hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā balavatī hoti, ekabījī nāma hoti. Tato mandāya kolaṃkolo, tato mandatarāya sattakkhattuparamo.
887由结生力唯来一次,故称斯陀含(一来)。“只一次”即唯一次。“来至此世”:此语在五种斯陀含中,除却四种,唯取一种。因有一种人于现世证得斯陀含果后,即于现世般涅槃;有一种人于现世证得后,生于天界般涅槃;有一种人于天界证得后,即于彼处般涅槃;有一种人于天界证得后,再生于此世般涅槃。这四种人此处皆未取。然而,有一种人于现世证得后,在天界住满寿量,再还此世般涅槃,此处所取即此人。
887. Paṭisandhivasena sakiṃ āgacchatīti sakadāgāmī. Sakidevāti ekavāraṃyeva. ‘‘Imaṃ lokaṃ āgantvā’’ti iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi idha sakadāgāmiphalaṃ patvā idheva parinibbāti, ekacco idha patvā devaloke parinibbāti, ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāti, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāti. Ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṃ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāti, ayaṃ idha gahito.
888由结生力不再来此,故名阿那含。‘根之差别’:指信等能令解脱成熟之根,有上中下差别。‘于此舍离后而有五种终结’:即彼阿那含,以中般涅槃等五种方式,舍此世间而般涅槃。在寿量中间,即依烦恼般涅槃而般涅槃,故名中般涅槃者。‘近至’指接近命终。‘少功用’:无需强力功用,因根猛利而少劳苦、轻松。‘有功用’:应知与此相反之义。‘向上流’:即向上之渴爱流,或向上之轮回流;或向上而行、所应证得之向上道流,故为向上流。由结生力而往色究竟天,故为往色究竟天者。
888. Paṭisandhivasena idha anāgamanato anāgāmī. Indriyavemattatāvasenāti saddhādīnaṃ vimuttiparipācakaindriyānaṃ paropariyattena. Pañcadhā idha vihāya niṭṭho hotīti so anāgāmī antarāparinibbāyiādibhāvena pañcapakārena imaṃ lokaṃ pajahitvā parinibbāyanako hoti. Āyuvemajjhassa antarāyeva kilesaparinibbānena parinibbāyanato antarāparinibbāyī. Upahaccāti vā upagantvā kālakiriyaṃ. Appayogenāti adhimattapayogena vinā appakasireneva tikkhindriyatāya sukheneva. Sappayogenāti ettha vuttavipariyāyena attho veditabbo. Uddhaṃ vā hi bhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ, vaṭṭasotaṃ vāti uddhaṃsoto. Uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhamassa maggasotanti uddhaṃsoto. Paṭisandhivasena akaniṭṭhabhavaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī.
‘随所生处’:即于无热天等处,随其所生之处。为知这些阿那含之差别,当知向上流、往色究竟天等四类:若从无热天开始,净化四个天界后,至色究竟天而入般涅槃,彼名为‘向上流、往色究竟天者’。若净化下三天界后,住于善见天而入般涅槃,彼名为‘向上流、非往色究竟天者’。若从此直接往色究竟天而入般涅槃,彼名为‘非向上流、往色究竟天者’。若于下四天界中,随所生处而般涅槃,彼名为‘非向上流、非往色究竟天者’。复次,于无热天受生后,依未达寿量中、已达寿量中而般涅槃等,有三种中般涅槃者,一种近至般涅槃者,一种向上流者,合为五种。这些依无行、有行般涅槃而分为十种。同样,于无烦天、善见天、善现天,各有四类各成十种,共四十种。于色究竟天则无向上流,有三种中般涅槃者,一种近至般涅槃者,共四种;他们依无行、有行般涅槃,分为八种。如此,阿那含总为四十八种。
Yatthupapannoti avihādīsu yattha yattha upapanno. Imesaṃ pana anāgāmīnaṃ pabhedajānanatthaṃ uddhaṃsotaakaniṭṭhagāmicatukkaṃ veditabbaṃ – yo hi avihato paṭṭhāya cattāro devaloke sodhetvā akaniṭṭhaṃ gantvā parinibbāti, ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana heṭṭhā tayo devaloke sodhetvā sudassīdevaloke ṭhatvā parinibbāti, ayaṃ uddhaṃsoto naakaniṭṭhagāmī nāma. Yo ito akaniṭṭhameva gantvā parinibbāti, ayaṃ nauddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana heṭṭhā catūsu devalokesu tattha tattheva parinibbāti, ayaṃ nauddhaṃsoto naakaniṭṭhagāmī nāma. Ete pana avihesu upapannasamanantarā āyuvemajjhaṃ appatvā, patvā ca parinibbāyanavasena tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī, eko uddhaṃsototi pañca. Te asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyivibhāgena dasa honti. Tathā atappasudassasudassīsūti cattāro dasakā cattālīsaṃ. Akaniṭṭhe pana uddhaṃsoto natthi. Tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyīti cattāro. Te asaṅkhārasasaṅkhāraparinibbāyivibhāgena aṭṭhāti aṭṭhacattālīsaṃ anāgāmino.
须陀洹依行道差别,有四种七返有者、四种家家者、四种一种子者。依信行而行的有十二种,同样依慧行而行的有十二种,共二十四种。
Sotāpannā pana paṭipadābhedena cattāro sattakkhattuparamā, cattāro kolaṃkolā, cattāro ekabījinoti saddhādhurena paṭipannā dvādasa, tathā paññādhurenāti catuvīsati.
斯陀含中,以空解脱而解脱者,依行道有四种;同样,以无相解脱、以无愿解脱而解脱者,也各有四种,合共十二种。
Sakadāgāmino suññatavimokkhena vimuttā paṭipadāvasena cattāro, tathā animittaappaṇihitavimokkhehīti dvādasa.
889889. 同理,阿罗汉有十二种慧解脱者、十二种俱分解脱者、十二种三明者、十二种六通者、十二种得无碍解者,共六十种。如是,这些圣者与独觉佛、正自觉者合计,共一百四十六位圣者。由于他们圣者性的成就,是依圣慧的修习,故说‘阿罗汉等成就,亦是此出世间慧修习之功德’。即使没有世间明与神通,也可能成为俱分解脱者,因此俱分解脱者另立一类。‘依彼所说’:即依第四道慧修习,如前面略说偈颂的注释中所述。为了以结语的方式说明其所说之义,故说‘于道刹那’等。诚然,在四道刹那,那些结缚得以断除;在果刹那,结缚也已相应断除;但唯有在最上的果刹那,结缚才完全断尽,此后更无可断之结缚。因此,此处因前面已说了前三道慧修习之功德,故现在依第四道慧修习而说明其义。
889. Tathā arahanto. Te pana dvādasa paññāvimuttā, dvādasa ubhatobhāgavimuttā, dvādasa tevijjā, dvādasa chaḷabhiññā, dvādasa paṭisambhidāppattāti samasaṭṭhi honti. Evamete saddhiṃ paccekasambuddhasammāsambuddhehi chacattālīsādhikasataṃ ariyā. Yasmā tesaṃ ariyabhāvasiddhi ariyāya paññābhāvanāya, tena vuttaṃ ‘‘āhuneyyabhāvādisiddhipi imissā lokuttarapaññābhāvanāya ānisaṃso’’ti. Lokiyavijjābhiññāhi vināpi ubhatobhāgavimuttatā hotīti ubhatobhāgavimutto visuṃ gahito. Yaṃ sandhāya vuttanti yaṃ catutthamaggapaññābhāvanaṃ sandhāya heṭṭhā saṅkhepato gāthāvaṇṇanāyaṃ vuttaṃ, taṃ pana vuttākāraṃ nigamanavasena dassetuṃ ‘‘maggakkhaṇe’’tiādi vuttaṃ. Kāmaṃ catūsupi maggakkhaṇesu taṃ jaṭaṃ vijaṭeti nāma, phalakkhaṇesupi yathārahaṃ vijaṭitajaṭo, aggaphalakkhaṇeyeva pana sabbaso vijaṭitajaṭo, tato paraṃ vijaṭetabbāya jaṭāya abhāvato. Tenettha heṭṭhā heṭṭhimamaggapaññābhāvanānisaṃsassa vuttattāva catutthamaggapaññābhāvanāvasena attho vutto.
‘乐’指欣乐,‘喜’指欢喜,此为义。‘于此’,即于圣慧的修习。
Ratinti abhiratiṃ, abhirucinti attho. Tatthāti ariyāya paññābhāvanāya.
890“于此偈”:即于此偈中。因为此偈是作为自义清净道之所依而说,或这是属格,表示义与彼相关联。
890.Imissā gāthāyāti imissaṃ gāthāyaṃ. Gāthā hi attano atthabhūtassa visuddhimaggassa ādhārabhāvena vuttā, sāmivacanaṃ vā etaṃ atthassa taṃsambandhibhāvato.
结语论的注释
Nigamanakathāvaṇṇanā
891“今于这些偈”等诸偈的意义,前文已经说明。而“我将说清净道”这样所承诺的清净道,至此已全部宣说,这就是其中的关联。
891.Imissādāni gāthāyātiādīnaṃ gāthānaṃ attho heṭṭhā vutto eva. Svāyaṃ ‘‘visuddhimaggaṃ bhāsissa’’nti evaṃ paṭiññāto visuddhimaggo ettāvatā bhāsito hotīti sambandho.
892“于此”等句中,依句的关联略释义理:即“依戒而住”等偈中所说的戒等种种分别义,在五大部派的注释传统及注释典籍里各处所说的抉择,大多加以收摄汇集,远离了部派之间与部派所出的过失与混杂;这些抉择既已阐明,因此,希求清净的瑜伽行者,对此《清净道论》应生殷重之心。
892.Tatthātiādīsu ayaṃ padasambandhena saddhiṃ saṅkhepattho – tesaṃ ‘‘sīle patiṭṭhāyā’’tigāthāyaṃ vuttānaṃ sīlādippabhedānaṃ atthānaṃ pañcannampi mahānikāyānaṃ aṭṭhakathānaye aṭṭhakathātantiyaṃ tattha tattha vutto yo vinicchayo, yebhuyyena taṃ sabbaṃ samāharitvā samānetvā nikāyantarassa nikāyagatavādadosasaṅkarehi mutto so nicchayo yasmā pakāsito, tasmā visuddhikāmehi yogīhi etasmiṃ visuddhimagge ādaro karaṇīyoyevāti.
正行极善清净,以清净理趣而为庄严;
为世间究竟清净故,说此《清净道论》。
大仙悲悯激荡,策励其心而说;
大仙具足广大、洁白、清净之智,敏锐善巧。
为显了彼义,依循古昔教说之道;
我所造作之释义,乃依彼而始;
应住于成就村精舍的比丘所请;
由净行具足、具智慧的长老达他纳迦所作。
此即胜义之论,于各处随宜而释;
由摄持诸义故,名为《胜义宝箧》。
已达究竟,决断无有紊乱;
依诵者之量,巴利圣典计有八十八诵分。
如是我造此论时,所证得之功德;
愿以此福德威力,于世间主(佛陀)的教法中……
深入清净的戒等行道之后,
愿一切有情,皆成为解脱味的分享者。
愿天适时普降甘霖,愿人主——世间君王——
乐住于正法,以法护世间。
Suvisuddhasamācāro, visuddhanayamaṇḍitaṃ; Visuddhimaggaṃ lokassa, yadaccantavisuddhiyā. Abhāsi karuṇāvega-samussāhitamānaso; Mahesi vipulodāta-visuddhimatipāṭavo. Tassa atthaṃ pakāsetuṃ, kathāmaggaṃ purātanaṃ; Nissāya yā samāraddhā, atthasaṃvaṇṇanā mayā. Āyācito siddhagāma-pariveṇanivāsinā; Therena dāṭhanāgena, suddhācārena dhīmatā. Sā esā paramatthānaṃ, tattha tattha yathārahaṃ; Nidhānato paramattha-mañjūsā nāma nāmato. Sampattā pariniṭṭhānaṃ, anākulavinicchayā; Aṭṭhāsītippamāṇāya, pāḷiyā bhāṇavārato. Iti taṃ saṅkharontena, yaṃ taṃ adhigataṃ mayā; Puññaṃ tassānubhāvena, lokanāthassa sāsane. Ogāhetvā visuddhāya, sīlādipaṭipattiyā; Sabbepi dehino hontu, vimuttirasabhāgino. Ciraṃ tiṭṭhatu lokasmiṃ, sammāsambuddhasāsanaṃ; Tasmiṃ sagāravā niccaṃ, hontu sabbepi pāṇino. Sammā vassatu kālena, devo rājā mahīpati; Saddhammanirato lokaṃ, dhammeneva pasāsatūti.