二十二、智见清净义释注释
22. Ñāṇadassanavisuddhiniddesavaṇṇanā
第一道智论注释
Paṭhamamaggañāṇakathāvaṇṇanā
806现在,在解说智见清净时,为了先说明在那种智之后无间生起的智,他说:‘从此以后,有种姓智。’‘从此以后’是指从此随顺智之后、之上。‘那’是指种姓智。它不属于行道智见清净,因为不以无常等把握诸行;也不属于智见清净,因为即使以涅槃为所缘,也不断除烦恼。因此,它被称为如同唯作意界一样,展示识界之范围、执行看的作用,处于道的转向位置。‘中间’是指在第六与第七清净之间。它实际上是无记的,因为不具备两种清净的特相。尽管如此,由于是出起行的终点,它属于观的一部分,因此被称为‘随观流’。所以他说:‘随观流……被称为……’,以此显示它属于行道智见清净。‘流’是圣者最初进入,即入流;那本身就是道;或者,最初进入、证得圣流,故为入流,即第一道。其道为入流道。以结生而言,只一次回到此人界,故为一来;其道为一来道。以结生而言,不再回到欲有,故为不来;其道为不来道。以断除烦恼等故为阿罗汉,是最上道义。其状态为阿罗汉性,那本身就是道,故为阿罗汉道。将四道中的智总括起来,就称为智见清净。
806. Idāni ñāṇadassanavisuddhiyā niddese anuppatte sā yassa ñāṇassa anantaraṃ uppajjati, taṃ tāva dassento ‘‘ito paraṃ gotrabhuñāṇaṃ hotī’’ti āha. Ito paranti ito anulomañāṇato upari. Tanti gotrabhuñāṇaṃ. Neva paṭipadāñāṇadassanavisuddhiṃ bhajati aniccādivasena saṅkhārānaṃ aggahaṇato. Na ñāṇadassanavisuddhiṃ bhajati satipi nibbānārammaṇatte kilesānaṃ akhepanato. Tato evetaṃ viññāṇadhātūnaṃ visayaṃ uddesantaṃ dassanakiccaṃ karontaṃ kiriyamanodhātu viya maggassa āvajjanaṭṭhāniyaṃ vuccati. Antarāti chaṭṭhasattamavisuddhīnaṃ vemajjhe. Abbohārikameva hoti ubhayavisuddhilakkhaṇatābhāvato. Tathāpi vuṭṭhānagāminiyā pariyosānatāya vipassanāpakkhikaṃ. Tenevassa taṃsotapatitatā. Tenāha ‘‘vipassanāsote…pe… saṅkhaṃ gacchatī’’ti. Etenassa paṭipadāñāṇadassanavisuddhibhajanaṃ dasseti. Sotassa ariyassaādito pajjanaṃ sotāpatti, so eva maggo, sotaṃ vā ariyaṃ ādito pajjati adhigacchatīti sotāpatti, paṭhamako. Tassa maggo sotāpattimaggo. Paṭisandhivasena sakideva imaṃ manussalokaṃ āgacchatīti sakadāgāmī, tassa maggo sakadāgāmimaggo. Paṭisandhivasena kāmabhavaṃ na āgacchatīti anāgāmī, tassa maggo anāgāmimaggo. Kilesādīnaṃ hananādinā arahaṃ, aggamaggaṭṭho. Tassa bhāvo arahattaṃ, so eva maggoti arahattamaggo. Catūsu maggesu ñāṇaṃ ekajjhaṃ gahetvā ñāṇadassanavisuddhi nāma.
‘以此三’,是因为前面说了三种随顺智,或者因为两种已包含在三者之中。‘以三’中的‘pi’字也有涵盖其他选项的意思,因此也表达了‘以三或以二’。‘依各自之力’是指随顺各自自己的威力。因为第一随顺智使极粗的黑暗消失,第二使不太粗的黑暗消失,第三使更不太粗的黑暗消失。或者,‘依各自之力’是指依先前在行舍智中建立的力。因为依先前的修行,随顺智也如同道智一样,确实有信解脱者和见至者行相成就的软、利差别。障碍现起,是因为遮蔽障碍状态的黑暗已消失。‘在习行终’这句显示:在第二或第三随顺智之后无间生起种姓智,而不是在第一之后,因为它未被习行。因为未得习行,便不能生起种姓智。由于无相状等,以及与之相反,故以‘无相’等来区别涅槃。‘凡夫种姓’是指不与圣者混杂的凡夫名称。因为‘种姓’是同一族系者的共同名称,这里也是如此。‘凡夫数’是其同义词,‘凡夫地’是凡夫的状态。由于是决定性的,且只生起一次,故为不还转。
Tehi tīhipīti heṭṭhā tiṇṇaṃ anulomañāṇānaṃ vuttattā vuttaṃ, tīsu vā dvinnaṃ antogadhattā. Tīhipīti vā vikappantarasampiṇḍanattho pi-saddo, tena tīhipi dvīhipīti vuttaṃ hoti. Attano balānurūpenāti attano attano ānubhāvānukūlaṃ. Paṭhamañhi anulomañāṇaṃ sabboḷārikaṃ, dutiyaṃ tato nātioḷārikaṃ, tatiyaṃ tato nātioḷārikaṃ tamaṃ antaradhāpeti. Atha vā balānurūpenāti heṭṭhā saṅkhārupekkhāya āhitabalānurūpena . Pubbābhisaṅkhāravasena hi anulomañāṇassāpi maggañāṇassa viya saddhāvimuttadiṭṭhippattānaṃ pavattiākārasiddho attheva mudutikkhatāviseso. Palibodhato upaṭṭhāti palibodhabhāvapaṭicchādakassa tamassa antaradhāpitattā. ‘‘Āsevanante’’ti iminā dutiyassa vā tatiyassa vā anulomañāṇassa anantaraṃ gotrabhuñāṇuppatti, na paṭhamassāti dasseti tassa anāsevanattā. Na hi aladdhāsevanaṃ gotrabhuñāṇaṃ uppādetuṃ sakkoti. Nimittādivirahato, tabbidhurato ca ‘‘animitta’’ntiādinā nibbānaṃ visesitaṃ. Puthujjanagottanti ariyehi asammissaṃ puthujjanasamaññaṃ. Gottanti hi ekavaṃsajānaṃ samānā samaññā, evaṃ idhāpīti. Puthujjanasaṅkhanti tasseva vevacanaṃ, puthujjanabhūminti puthujjanavatthuṃ. Ekantikatāya ekavārameva ca uppajjanato apunarāvaṭṭakaṃ.
“于外、在出起与回转时”是指:由于在无为界之外,故称为“外”;当从诸行生起出起与回转时,所生起的慧。“被征服”即被制伏。“跳入”即进入。此处,“征服生”等,是说征服凡夫种姓——即超越它。“跳入无生”等,是说修习圣种姓,由彼二者故。
Bahiddhā vuṭṭhānavivaṭṭaneti asaṅkhatadhātuyā bahibhāvato bahiddhāsaññitā saṅkhāragatā vuṭṭhānabhūte vivaṭṭane nipphajjamāne paññā. Abhibhuyyatīti abhibhavati. Pakkhandatīti anupavisati. Ettha ca ‘‘uppādaṃ abhibhuyyatī’’tiādinā puthujjanagottābhibhavanaṃ tadatikkamanamāha. ‘‘Anuppādaṃ pakkhandatī’’tiādinā ariyagottabhāvanaṃ tadubhayabhāvato.
807807. “同一转向者没有不同路”:取一路并非为了否定它,而是为了显示:即使所缘不同,同一转向者也没有不同路。应当这样理解。“大母”是指大的运水渠。“跨越”是指不进入而越过。“跳越”是指从上方跳过。“低斜倾向”是指渐趋殊胜的下斜性。
807. Ekāvajjanānaṃ nānāvīthitā natthīti na taṃnisedhanāya ekavīthiggahaṇaṃ, atha kho nānārammaṇānampi ekāvajjanānaṃ nānāvīthitā natthīti dassanatthanti daṭṭhabbaṃ. Mahāmātikanti mahantaṃ udakavāhakaṃ. Laṅghitvāti anotaranto eva atikkamitvā. Ullaṅghitvāti uparibhāgeneva laṅghitvā. Ninnapoṇapabbhāratā uttaruttaravisiṭṭhā ninnatāva.
随顺智通过八种智次第建立的殊胜,已能成为以涅槃为所缘之智的缘,故说“以生灭随观等快速奔驰后”。色由于与多种相续相连,如同多匝编成的绳,故说“色绳”。由于有身被置于树的位置,故与之相连的受等中,只有一种被置于杖的位置,而非受等的集合,故说“受等中的某一杖”。“以随顺转向”是指以随顺的转向。以此转向生起随顺智,此智即以转向为所缘。“以第一随顺心跳越”是就有身岸的超越开始而说。“以第二心倾向、斜向、趋向涅槃”是就它从一切行中不执着,而依附于无为而说。瑜伽行者以作所缘的方式落入涅槃。“同一所缘”是指仅一次缘取的所缘。因此他说“未得习行”。以此显示:在同一所缘上,习行是助益,在不同所缘上则不然。
Aṭṭhahi ñāṇehi anukkamena āhitavisesaṃ anulomañāṇaṃ nibbānārammaṇassa ñāṇassa paccayo bhavituṃ samatthaṃ jātanti āha ‘‘udayabbayānupassanādinā vegena dhāvitvā’’ti. Rūpaṃ anekasantatisambandhatāya anekavaṭṭaracitā rajju viya hotīti vuttaṃ ‘‘rūparajjuṃ vā’’ti. Attabhāvassa rukkhaṭṭhāniyatāya vuttattā taṃsambandhadaṇḍaṭṭhāniyatā vedanādīsu ekasseva yuttā, na vedanādisamudāyassāti vuttaṃ ‘‘vedanādīsu aññataradaṇḍaṃ vā’’ti. Anulomāvajjanenāti anulomassa āvajjanena. Yena āvajjanena anulomañāṇaṃ uppajjati, tena taṃ ārammaṇaṃ. ‘‘Paṭhamena anulomacittena ullaṅghitvā’’ti idaṃ sakkāyatīrassa tassa atikkamanārambhatāya vuttaṃ. ‘‘Dutiyena nibbānaninnapoṇapabbhāramānaso’’ti idaṃ tassa sabbasaṅkhārato sātisayaṃ alaggaṃ hutvā visaṅkhāre allīnabhāvato vuttaṃ. Nibbāne ārammaṇakaraṇavasena patati yogāvacaro. Ekārammaṇeti ekavāraṃyeva ālambite ārammaṇe. Tenāha ‘‘aladdhāsevanatāyā’’ti. Tena ekārammaṇe āsevanā upakāravatī, na tathā nānārammaṇeti dasseti.
808于此,是指在随顺与种姓各起作用之时。“星宿合”是指星宿与月的会合,或者指显示此会合的时间,也就是“日”的意思。
808.Tatrāti anulomagotrabhūnaṃ itarītarakiccākaraṇe. Nakkhattayoganti nakkhattena candassa yogaṃ, nakkhattayogavibhāvaniyaṃ vā kālaṃ, divasanti attho.
“于此”等,是对譬喻的呼应。
Tatthātiādi upamāsaṃsandanaṃ.
所谓“如是生起”,是说如同随顺智不取诸行,而“我”转起于涅槃所缘,这是就种姓将所缘释放给道,以及使道接续取涅槃为所缘而说的。
Evaṃ nibbattāhīti anulomañāṇāni viya saṅkhāre anālambitvā ahaṃ viya nibbānārammaṇe vattāhīti maggassa gotrabhunā dinnasaññāmuñcanaṃ, anubandhanañca nibbānārammaṇakaraṇameva sandhāya vuttaṃ.
809其中:即当尚未舍离种姓心所给予的想时,唯依该心所执取的所缘而转起后,对道穿透贪蕴等来说。如箭迅速,故名箭手,即是持弓者。所谓箭的所行境,约计八乌萨巴的范围。而且,那是就中等身材的远射者而言:以四肘长的杖,二十杖为一乌萨巴,故八乌萨巴的区域,若按肘计算,则是六百四十肘。百板:即由阿萨那木心材所制成的百板,安放在犹如陶轮的轮械上。令穿透后:即令其旋转后。由棍棒击打所应产生的音声之想,称为棍棒想。正如作为穿透百板之缘的棍棒想一般,种姓智是穿透贪蕴等的道智之缘。正如箭手,道智令所应穿透者穿透。
809.Tatrāti tasmiṃ gotrabhunā dinnasaññaṃ amuñcitvā viya tena gahitārammaṇeyeva vattitvā maggassa lobhakkhandhādinibbijjhane. Usuṃ asati khippatīti issāso, dhanuggaho. Saragocaraṭṭhānaṃ nāma aṭṭhausabhamattaṃ. Tañca kho dūre pātino majjhimapurisassa vasena catuhatthāya yaṭṭhiyā vīsatiyaṭṭhi usabhaṃ, tena aṭṭhausabhamatte padese hatthavasena cattārīsādhikachasatahatthe padese. Phalakasatanti asanasāramayaṃ phalakasataṃ. Kumbhakāracakkasadise cakkayante. Āvijjhitvāti bhametvā. Daṇḍakaghaṭṭanāya uppādetabbasaddo daṇḍakasaññā. Phalakasatavinivijjhanassa paccayabhūtā daṇḍakasaññā viya gotrabhuñāṇaṃ lobhakkhandhādinibbijjhanassa maggañāṇassa paccayabhāvato. Issāso viya maggañāṇaṃ nibbijjhitabbanivijjhanato.
810从第八有开始,令所生的无始轮回苦海干涸。信财、戒财、惭财、愧财、闻财、舍财、慧财,这便是七种圣财。现前:即现量成就。杀生等五怨及二十五种大怖畏,也就是一切怨与怖畏。以及于三宝中安住信心等其他诸法。于集合中生起的预流道之声,亦在其一分中生起,故说“与预流道相应之智”。
810. Aṭṭhamabhavato paṭṭhāya nibbattanakaṃ anamataggasaṃsāravaṭṭadukkhasamuddaṃ soseti. Saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhananti imesaṃ sattannaṃ ariyadhanānaṃ. Sammukhībhāvanti paccakkhasiddhiṃ. Pāṇātipātādipañcaverāni ceva pañcavīsatimahābhayāni cāti sabbaverabhayāni. Aññesañca ratanattaye niviṭṭhasaddhādīnaṃ. Samudāye pavatto sotāpattimaggasaddo tadekadesepi pavattatīti āha ‘‘sotāpattimaggena sampayuttaṃ ñāṇa’’nti.
入流者之人论注释
Sotāpannapuggalakathāvaṇṇanā
811即彼预流道心。在此,虽有慧非极利者生起二果心、慧利者生起三果心的差别,但依不别而总取的道来说,则说为“二或三”。所谓称为定之无间:即由于在自身转起之后,必定给予果,故称无间定,这便是它的含义。无间即转起的果,与此相应者,或以此为用者,为无间,也就是道。
811.Tasseva sotāpattimaggacittassa. Kāmañcettha nātitikkhapaññassa dve, tikkhapaññassa tīṇi phalacittāni honti, avisesato pana gahitassa maggassa vasena ‘‘dve, tīṇi vā’’ti vuttaṃ. Samādhimānantarikaññamāhūti yaṃ attano pavattisamanantaraṃ niyameneva phalappadānato ānantarikasamādhīti āhūti attho. Anantarameva pavattanakaṃ phalaṃ anantaraṃ, tattha niyutto, taṃ vā payojanaṃ etassāti ānantariko, maggo.
“以习行为终”者:即于习行之终,获得习行的随顺智之无间,此为义。已得习行的随顺即令种姓生起。然而,在其上又有六或七个速行转起,因此可能说有四果心,故说“七心为最,且为一转向路”。
Āsevananteti āsevanato ante, āsevanalābhino anulomañāṇassa anantaranti attho. Laddhāsevanameva anulomaṃ gotrabhuṃ uppādeti. Upari pana cha, satta vā javanāni pavattanti, tasmā cattāri phalacittāni hontīti vadeyyāti āha ‘‘sattacittaparamā ca ekāvajjanavīthī’’ti.
然而,不应将其执为坚实,此为连结。至于在此应说者,即如前已说。
Taṃ pana na sārato paccetabbanti yojanā. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva.
812至此,是以初道无间之后果心生起为界限。即使是极放逸者,也就是由于达到天王位、转轮王位等放逸之处而极其放逸的人,对于他们,当如上所说的转向与速行心生起时,这位预流者便称为“观察”,这是此处的意旨。
812.Ettāvatāti paṭhamamaggānantaraṃ phalassa uppattimakkena. Bhusaṃ pamattopīti devarajjacakkavattirajjādipamādaṭṭhānaṃ āgamma bhusaṃ pamattopi. Yesaṃ yathāvuttaāvajjanajavanacittānaṃ uppattiyā esa sotāpanno paccavekkhati nāmāti adhippāyo.
借此机会,为显示其余诸圣者的省察,而说“正如”等语。
Eteneva pasaṅgena sesānaṃ ariyānaṃ paccavekkhaṇāni dassetuṃ ‘‘yathā cā’’tiādi vuttaṃ.
这是最高的限定,即显示五种及四种省察,这就是它的义。以“即由无有”一语,显示对已断除之余烦恼的省察能力,于某些人有,于某些人无。贪即是贪法。
Ukkaṭṭhaparicchedoyevaceso, yadidaṃ pañcannaṃ, catunnañca paccavekkhaṇānaṃ dassananti attho. ‘‘Abhāvenevā’’ti etena pahīnāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇasamatthatā kassaci hoti, kassaci na hotīti dasseti. Lobho eva lobhadhammo.
第二道智论注释
Dutiyamaggañāṇakathāvaṇṇanā
813“为了欲贪与嗔恚的薄弱状态”——即为了这些烦恼变得薄弱。其中,薄弱由二因造成:由偶然生起,及由缠缚的微弱。因为一来者的烦恼不似随转轮回之大众那样频频生起,而是偶尔、稀疏地生起。即使生起时,也不像会压倒、覆盖、制造黑暗那般生起,而是因被二道所断,变得极微弱、稀疏地生起。然而,有人说:“一来者的烦恼也要长久才生起,即使生起也是浓厚地生起,因为可见其有子女。”这是没有理由的,因为即使不从事事务,也有胎藏的存在。因此,应知如前所述,由二因,他们的烦恼为薄弱。第二:即依数目为第二,依生起亦是第二地。为了证得:即为了获得沙门果。因为它是相应法的依止,这些法于此存在,故称为地。或者,即使在出世间性中,它自身也是存在、生起的,不像涅槃那样不显现,因此也称为“地”。作瑜伽:即修观瑜伽。如“以九种方式,根变得锋利”等所说,从令根锋利之时起,令力与觉支达到敏锐状态,将根、力、觉支统合之后,以观察三相的智而予以摧破。于其中,令智前后运转,即回转。因此说“进入观路”。即如所说:即如生灭智等的生起所说。种姓无间:此处,种姓如同种姓,因为是初道的前行。
813.Kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvāyāti etesaṃ kilesānaṃ tanubhāvatthaṃ. Tattha dvīhi kāraṇehi tanubhāvo adhiccuppattiyā, pariyuṭṭhānamandatāya ca. Sakadāgāmissa hi vaṭṭānusārimahājanassa viya kilesā abhiṇhaṃ na uppajjanti, kadāci kadāci viraḷākārā hutvā uppajjanti. Tathā uppajjantāpi maddantā chādentā andhakāraṃ karontā na uppajjanti, dvīhi pana maggehi pahīnattā mandamandā tanukākārā hutvā uppajjanti. Keci pana ‘‘sakadāgāmissāpi kilesā cirena uppajjanti, uppajjantāpi bahalāva uppajjanti. Tathā hissa puttadhītaro dissantī’’ti, taṃ akāraṇaṃ vatthupaṭisevanena vināpi gabbhaggahaṇasabbhāvato. Tasmā vuttanayeneva dvīhi kāraṇehi tesaṃ tanubhāvo veditabbo. Dutiyāyāti gaṇanavasenapi dutiyāya, uppattivasenapi dutiyāya bhūmiyā. Pattiyāti sāmaññaphalassa paṭilābhāya. Tañhi sampayuttānaṃ nissayabhāvato te dhammā bhavanti etthāti bhūmi. Yasmā vā samānepi lokuttarabhāve sayampi bhavati uppajjati, na nibbānaṃ viya apātubhūtaṃ, tasmāpi ‘‘bhūmī’’ti vuccati. Yogaṃ karotīti vipassanābhiyogaṃ karoti. ‘‘Navahākārehi indriyāni tikkhāni bhavantī’’tiādinā (visuddhi. 2.699) vuttanayeneva yadaggena indriyānaṃ tikkhataṃ sampādeti, tadaggena balāni, bojjhaṅgāni ca paṭutarabhāvaṃ āpādento indriyabalabojjhaṅgāni samodhānetvā lakkhaṇattayatīraṇavasena ñāṇena parimaddati. Tattha aparāparaṃ ñāṇaṃ cārento parivatteti. Tenāha ‘‘vipassanāvīthiṃ ogāhatī’’ti. Vuttanayenevāti udayabbayañāṇādīnaṃ uppādane vuttanayena. Gotrabhuanantaranti ettha gotrabhu viya gotrabhu. Paṭhamamaggapurecārikañāṇañhi puthujjanagottābhibhavanato, ariyagottabhavanato ca nippariyāyato gotrabhūti vuccati, idaṃ pana taṃsadisatāya pariyāyato gotrabhu. Ekaccasaṃkilesavisuddhiyā , pana accantavisuddhiyā ārammaṇakaraṇato ca vodānanti vuccati. Tenāha paṭṭhāne ‘‘anulomaṃ vodānassa anantarapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā 1.1.417). Yasmā pana paṭisambhidāmagge uppādādiabhibhavanatthaṃ upādāya ‘‘aṭṭha gotrabhudhammā samādhivasena uppajjanti, dasa gotrabhudhammā vipassanāvasena uppajjantī’’tiādīsu (paṭi. ma. 1.60) gotrabhunāmenevetaṃ āgataṃ, tasmā idhāpi ‘‘gotrabhuanantara’’nti vuttanti daṭṭhabbaṃ.
第三道智论释
Tatiyamaggañāṇakathāvaṇṇanā
814“只一次”,即仅一回。“来此世间”,是指五种一来者中,排除四种,只取一种。有人于此世证得一来果后,即于此世间般涅槃;有人于此世证得后,于天界般涅槃;有人于天界证得后,即于彼处般涅槃;有人于天界证得后,再生于此世间而般涅槃。这四种,在此未被采用。然而,有一种人于此世证得后,在天界住满寿量,再再生于此世间才般涅槃——须知,唯此一种,此处被采用。
814.Sakidevāti ekavāraṃyeva. ‘‘Imaṃ lokaṃ āgantvā’’ti iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco idha sakadāgāmiphalaṃ patvā idheva loke parinibbāti, ekacco idha patvā devaloke parinibbāti, ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāti, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāti. Ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṃ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāti, ayaṃ ekova idha gahitoti veditabbo.
为彻底断除欲贪与嗔恚,即是为了以那一来道本身已令其变薄的诸结缚的无余断除。由于不再以结生的方式回到欲有,故为不还者。
Kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānāyāti tesaṃyeva sakadāgāmimaggena tanukatānaṃ saṃyojanānaṃ niravasesappahānāya. Paṭisandhivasena kāmabhavassa anāgamanato anāgāmī.
第四道智论释
Catutthamaggañāṇakathāvaṇṇanā
815“化生者”,即化生之生类。以此排除其胎生。“于彼处般涅槃”,即于彼净居天处般涅槃。其“法性为不从彼世间还来者”,是从结生执取的意义上,不从彼世间还来此处的自性,但为了见佛、闻法等目的,确实会有而来。
815.Opapātikoti upapātayoniko. Imināssa gabbhaseyyā paṭikkhittā. Tattha parinibbāyīti tattha suddhāvāse parinibbāyitā. Anāvattidhammo tasmā lokāti paṭisandhiggahaṇavasena tasmā lokā idha anāvattanasabhāvo, buddhadassanadhammassavanānaṃ panatthāya āgamanaṃ hotiyeva.
为彻底断除色贪、无色贪、慢、掉举与无明,即为无余断除这五种上分结。其中,对色界有的欲贪是色贪;对无色界有的欲贪是无色贪。慢,唯阿罗汉道所断。掉举与无明也是如此。
Rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjānaṃ anavasesappahānāyāti etesaṃ pañcannaṃ uddhambhāgiyasaṃyojanānaṃ nissesappajahanatthāya. Tattha rūpabhave chandarāgo rūparāgo. Arūpabhave chandarāgo arūparāgo. Māno arahattamaggavajjhamāno. Tathā uddhaccāvijjā.
阿拉汉补特伽罗论释
Arahantapuggalakathāvaṇṇanā
816“大漏尽者”,是表大威德力的尊称,并非如“大目犍连”那样的依用称呼,因为并不存在所谓“小漏尽者”。持最后身,即持最后身。由于已放下、已卸下蕴、烦恼、行诸负担,故为已卸下负担者。已证得自利者,即已证得自利。此中,“自利”应知为阿罗汉果。因为那是以与己相连之义、不舍己之义及己之最上义而称为己之义利,故为自利。他的十种有结已完全灭尽,故为已灭尽有结者。由于正确地了知蕴等之义而解脱,故为正确了知而解脱者。他是最上的应供者,或应受最上供养,故为最上应供者。
816.Mahākhīṇāsavoti mahānubhāvatānibandhanaṃ pūjāvacanametaṃ, na upādāyavacanaṃ yathā ‘‘mahāmoggallāno’’ti. Na hi cūḷakhīṇāsavo nāma atthi. Antimadehaṃ dhāretīti antimadehadhārī. Khandhakilesābhisaṅkhārabhārānaṃ ohitattā oropitattā ohitabhāro. Anuppatto sadatthaṃ sakatthanti anuppattasadattho. Sadatthoti ca arahattaṃ veditabbaṃ. Tañhi attupanibandhanaṭṭhena, attānaṃ avijahanaṭṭhena, attano paramatthaṭṭhena ca attano atthattā sakatthoti vuccati. Parikkhīṇāni dasapi bhavasaṃyojanāni etassāti parikkhīṇabhavasaṃyojano. Khandhādiatthaṃ sammā aññāya vimuttoti sammadaññāvimutto. Aggo ca so dakkhiṇeyyo ca, aggadakkhiṇaṃ vā arahatīti aggadakkhiṇeyyo.
菩提分论释
Bodhipakkhiyakathāvaṇṇanā
817由四种道智之力而有四智。为令悟知威力,即为了觉悟如念处圆满等之威力。
817. Catunnaṃ maggañāṇānaṃ vasena catuñāṇāya. Ānubhāvavijānanatthanti satipaṭṭhānapāripūriādikassa ānubhāvassa bodhanatthaṃ.
此道具足圆满的菩提分,故称“圆满菩提分者”,也就是道。这种具足的状态,即是圆满菩提分状态。与出起力相应,便是出起力的结合。那些结缚等,是由初道等所应断除的。
Paripuṇṇā bodhipakkhiyā etassāti paripuṇṇabodhipakkhiyo, maggo. Tassa bhāvo paripuṇṇabodhipakkhiyabhāvo. Vuṭṭhānabalehi sampayuttatāva vuṭṭhānabalasamāyogo, ye saṃyojanādayo yena paṭhamamaggādinā pahātabbā.
818或者,就觉悟的意义而言,“觉”即是道心的生起。由于对那觉悟作用具有随顺的性质,因此属于“分”,故称“菩提分”。
818. Bujjhanaṭṭhena vā bodho, maggacittuppādo. Tassa bujjhanakiriyāya anuguṇabhāvato pakkhe bhavāti bodhipakkhiyā.
819在这些菩提分中。“于所缘中”:即于身等所缘中。“跳入”:即进入。“跃入”:是其同义词。“从安住而言”:即通过执取不净相等,靠近而安住。应知于身等中执取不净相等,依前分念处之力成就舍断净想等的作用,依道念处之力成就(其究竟)。因为那时,同一念是以成就四种作用的方式而转起的。
819.Tesu bodhipakkhiyesu. Ārammaṇesūti kāyādiārammaṇesu. Okkhanditvāti anupavisitvā. Pakkhanditvāti tasseva vevacanaṃ. Upaṭṭhānatoti asubhākārādiggahaṇavasena upagantvā avaṭṭhānato. Kāyādīsu asubhākārādiggahaṇaṃ pubbabhāgasatipaṭṭhānavasena subhasaññādipahānakiccasādhanaṃ maggasatipaṭṭhānavasena veditabbaṃ. Tattha hi ekāva sati catukiccasādhanavasena pavattati.
820“勤”即精勤,亦即策励身心。通过舍断非美之因的杂染法,与修习美之因的清净法,而成为美,即是善妙之义。由带来最胜状态故,即成就可爱状态。由为勤之状态因故,即最胜状态之因。
820.Padahantīti vāyamanti, kāyacittāni paggaṇhanti vā. Asobhāhetūnaṃ saṃkilesadhammānaṃ pajahanena, sobhāhetūnañca vodānadhammānaṃ bhāvanena sobhanaṃ, sundaranti attho. Seṭṭhabhāvāvahanatoti pāsaṃsatamabhāvasādhanato. Padhānabhāvakāraṇatoti uttamabhāvahetuto.
821“如前所说”,即指在神通智解说中所述。成就之义是完成之义,或是获得成就,或藉由它而成办、增长、达至殊胜,那便是成就。以定、勤、心行为首的道法,在此处被意指为“神通”。前导之义即增上缘的状态。因此,入流道成就,故为神通,所以相应的欲等以前导之义而为足。对于那果的、出起导向的,欲等则以前分因之义而为足。那即是神足。这些是出世间的,即如所说的欲等,应知依前小品中所说的方法而为出世间。以欲等增上之力而获得的法,如触等,也成为神足,这是其义。虽然在此处,并没有所谓是神足而非增上,或是增上而非神足的情况,但正如一国中四位堪任王位的王子,一时唯有其一统治王国,而非全部,同样,在每一种心中,唯有其一为增上,同时也是神足,应如此理解。
821.Pubbe vuttenāti iddhividhañāṇaniddese (visuddhi. 2.369) vuttena. Ijjhanaṭṭho nipphajjanaṭṭho, paṭilābhasampadā vā, yena vā ijjhanti iddhā vuddhā ukkaṃsagatā honti, taṃ ijjhanaṃ. Samādhipadhānasaṅkhārapamukhā maggadhammā idha ‘‘iddhī’’ti adhippetā. Pubbaṅgamaṭṭho adhipatipaccayabhāvo. Tasmā sotāpattimaggo ijjhatīti iddhi, tasmā sampayuttā chandādayo pubbaṅgamaṭṭhena pādo. Tassā eva phalabhūtāya vuṭṭhānagāminiyā chandādayo pubbabhāgakāraṇaṭṭhena pādo. Soti iddhipādo. Ime lokuttarāvāti ime yathāvuttā chandādayo uttaracūḷabhājanīye āgatanayena lokuttarā veditabbā. Chandādiadhipativasena paṭiladdhadhammāpi phassādayo iddhipādā hontīti attho. Kāmañcettha iddhipādo no adhipati, adhipati vā no iddhipādo nāma natthi, yathā pana ekasmiṃ rajje rajjārahesu catūsu rājakumāresu ekasmiṃ kāle ekova rajjamanusāsati, na sabbe, evaṃ ekamekasmiṃ cittuppāde ekova adhipati, iddhipādo ca hotīti veditabbo.
822不信是信的对立面,是不善法,或是无有根据、貌似净信的邪胜解。懈怠是以惛沉睡眠为主的恶心生起。放逸是失念,如此转起的不善蕴。以称为征服的增上之义,即由征服不信等,故胜解、策励、安住、无散乱、了知这单一相,在相应法中即为增上之义。并且,由于不信等,“且”字在此是合集义,用于非处,因此应以不动摇之义与在相应法中的坚固状态而为力,应如此理解此处的意趣。
822.Assaddhiyaṃ saddhāpaṭipakkhā akusalā dhammā, avatthugato pasādapatirūpako micchādhimokkho vā. Kosajjaṃ thinamiddhapadhāno akusalacittuppādo. Pamādo satisammoso tathāpavattā akusalā khandhā. Abhibhavanasaṅkhātena adhipatiyaṭṭhenāti assaddhiyādīnaṃ abhibhavanato abhibhavananti vattabbena adhimokkhapaggahaupaṭṭhānaavikkhepapajānanassa ekalakkhaṇena sampayuttadhammesu adhipatiyaṭṭhena. Assaddhiyādīhi cāti ca-saddo samuccayattho aṭṭhānappayutto, tasmā akampiyaṭṭhena ca sampayuttadhammesu thirabhāvena ca balanti evamettha adhippāyo veditabbo.
823觉者,即通达四圣谛的有情。于出世间道刹那生起之际,以正念等法的集合为因,从烦恼相续的沉睡中觉醒,或通达四圣谛,或现证涅槃,因此,这位圣弟子被称为“觉”,其觉者的支分即是觉支。其义为导引出离,也就是从轮回中出离。
823.Bujjhanakasattassāti catunnaṃ ariyasaccānaṃ paṭivijjhanakasattassa. Yo heso lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya satiādidhammasāmaggiyā karaṇabhūtāya bujjhati kilesasantānaniddāya uṭṭhahati, cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikarotīti bodhīti vuccati ariyasāvako, tassa bodhissa bujjhanakasattassa aṅgāti bojjhaṅgā. Niyyānikaṭṭhenāti vaṭṭato nissaraṇaṭṭhena.
824在前分阶段,这些法可在不同的心中获得——这是句子的连接。以十四种方式:即入出息、威仪、四正知、厌恶作意、界作意诸品,以及九种冢墓品,如此共为十四种。当观察身时,获得身随观念处,而非观察受等时获得。其余随观念处亦同此理。或以“乐受”等、或以“有食”等、或以“无食”等,如此有九种方式。依有贪、离贪,有瞋、离瞋,有痴、离痴,简略、广大,有上、无上,定、解脱等句及其对治,有十六种方式。依盖、取蕴、处、觉支、谛诸品,有五种方式。“在此自体”,即现在的自体。“未曾生起”,即自己过去未曾有。见他人已生起的不善,及其因缘如杀害、捆绑、应当被捕捉等,这是其用意。“彼”,指那样的。对于相似者,也有如此称呼,如“那些同样的药”。为断除彼,此处也是同样的道理。禅那与观可能在从此以外的其他自体曾生起,故说“在此自体未曾生起”,这里只取欲神足与正语。当这些被宣说时,其余的神足、其余的远离在意义上也已被宣说,应依特征摄持之理来了知此义。如此,在前分阶段,这些念处、正勤、神足可在不同的心中获得。四种智,即四种圣道智。虽然一切菩提分法都包含在道心生起中,但正勤的……
824. Pubbabhāge nānācittesu labbhantīti sambandho. Cuddasavidhenāti ānāpānairiyāpathacatusampajaññapaṭikkūlamanasikāradhātumanasikārapabbāni, nava sivathikapabbāni cāti evaṃ cuddasavidhena. Kāyaṃ pariggaṇhato ca kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ labbhati, na vedanādayo pariggaṇhato. Esa nayo sesesupi. ‘‘Sukhaṃ vedana’’ntiādināti vā ‘‘sāmisa’’ntiādināti vā ‘‘nirāmisa’’ntiādināti vā evaṃ navavidhena. Sarāgadosamohasaṃkhittamahaggatasamāhitasauttaravimuttapadānaṃ sapaṭipakkhānaṃ vasena soḷasavidhena. Nīvaraṇupādānakkhandhāyatanabojjhaṅgasaccapabbānaṃ vasena pañcavidhena. Imasmiṃ attabhāveti paccuppanne attabhāve. Anuppannapubbanti attano abhūtapubbaṃ. Parassa uppannaṃ akusalaṃ disvā tannimittañca vadhabandhārahādīnīti adhippāyo. Tassāti tādisassa. Bhavati hi taṃsadisepi tabbohāro yathā ‘‘tāniyeva osadhānī’’ti. Tassa pahānāyāti etthāpi eseva nayo. Jhānavipassanā ito aññasmiṃ attabhāve uppannapubbāpi siyunti vuttaṃ ‘‘imasmiṃ attabhāve anuppannapubba’’nti, chandiddhipādasammāvācānaṃyeva gahaṇaṃ. Tesu vuttesu sesiddhipādasesaviratiyo atthato vuttāva hontīti lakkhaṇahāravasena ayamattho veditabbo. Evaṃ nānācittesu labbhanti pubbabhāge ete satipaṭṭhānasammappadhānaiddhipādā. Catunnaṃ ñāṇānanti catunnaṃ ariyamaggañāṇānaṃ. Kāmaṃ sabbepi bodhipakkhiyadhammā maggacittuppādapariyāpannāva, tathāpi sātisayo sammappadhānabyāpāro maggakkhaṇeti vuttaṃ ‘‘phalakkhaṇe ṭhapetvā cattāro sammappadhāne’’ti. Avasesā tettiṃsa labbhanti, te ca kho pariyāyato, na nippariyāyatoti adhippāyo.
825其余的部分,即神足等五类。正如在念与精进中,以“念处”“正勤”的简略方式而有缩减,以“身随观”等的分别开示方式而有增广,而在这些部分中并没有这样的缩减与增广,这是其含义。
825.Sesesu panāti iddhipādādīsu pañcasu koṭṭhāsesu. Yathā sativīriyesu ‘‘satipaṭṭhānaṃ sammappadhāna’’nti saṅkhipanavasena hāpanaṃ, ‘‘kāyānupassanā’’tiādivibhāgadassanavasena vaḍḍhanaṃ atthi, īdisaṃ hāpanavaḍḍhanaṃ natthīti attho.
826826. 现在,为了显示一切法中随其所应而得之分别,开始“复次”等文。其中,“在这些法中”是指在三十七菩提分法之中。六种方式:即一种、二种、四种、五种、八种、九种,如此,它们以这六种方式呈现。
826. Idāni sabbesu eva yathārahaṃ labbhamānavibhāgadassanatthaṃ ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha tesūti sattatiṃsāya bodhipakkhiyadhammesu. Chaddhāti ekadhā dvedhā catudhā pañcadhā aṭṭhadhā navadhāti evaṃ chappakārena te bhavanti.
以欲神足等为方式:欲唯依欲神足,心唯依心神足,喜、轻安、舍唯依觉支,思惟等唯依道支,如此,此九种法唯各成一类。
Chandiddhipādādivasenāti chando chandiddhipādavaseneva, cittaṃ cittiddhipādavaseneva, pītipassaddhiupekkhā bojjhaṅgavaseneva, saṅkappādayo maggavasenevāti evaṃ nava ekavidhāva honti.
唯十四种不相混杂:即念、精进、欲、心、慧、信、定、喜、轻安、舍、正思惟、正语、正业、正命,这些是不相混杂的自性法,有十四种。它们不以插入其他词句的方式混杂而取,唯当未曾取用时方可执持。所谓“十四”,是就最胜限定而言。而且,这是依初禅道心生起而说;在第二禅中,因无正思惟故,有十三种;在第三、第四、第五禅中,因无喜觉支故,有十二种。“从三十七种(分类)”,这也是就最胜而言;若就最劣而言,依所说之理,于一时有三十六、三十五;因四增上法不同时生起,于一时唯有一种神足可能,故有三十二,应如此了知。
Cuddaseva asambhinnāti sati vīriyaṃ chando cittaṃ paññā saddhā samādhi pīti passaddhi upekkhā sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvoti ime asambhinnā padantarasambhedena vinā aggahitaggahaṇena gayhamānā cuddaseva ca sabhāvadhammā. Cuddasāti ca ukkaṃsaparicchedena vuttaṃ. Tañca kho paṭhamajjhānikamaggacittuppādavasena, dutiyajjhānike pana sammāsaṅkappābhāvato terasa, tatiyacatutthapañcamajjhānikesu pītisambojjhaṅgābhāvato dvādasa honti. ‘‘Sattatiṃsappabhedato’’ti idampi ukkaṃsavaseneva vuttaṃ, avakaṃsato pana vuttanayena ekasmiṃ khaṇe chattiṃsa, pañcatiṃsa honti, catunnaṃ adhipatīnaṃ ekajjhaṃ anuppajjanato ekasmiṃ khaṇe ekasseva iddhipādassa sambhavoti dvattiṃsa ca hontīti veditabbaṃ.
如何从三十七菩提分分类?答:“由成就各自作用”等。意谓:某一法依其自性,即便唯有一法,亦能随其威力相应而成就身随观等种种作用。又依自性而说,即如心如意足等无差别者,唯依其自性而转起。
Sattatiṃsapabhedato kathanti āha ‘‘sakiccanipphādanato’’tiādi, ekaccassa sabhāvato ekassāpi attano ānubhāvānurūpakāyānupassanāditaṃtaṃkiccasādhanatoti attho. Sarūpena ca vuttitoti abhedassa cittiddhipādādikassa sarūpeneva pavattanato ca.
在此,即在智见清净中。然而,为何在菩提分中未摄入禅那部分?难道无禅那便无圣道吗?诚然,无禅那则无圣道,但不应因此认为“菩提分中未摄禅那”,因为具有特相审察相的禅那,已由道支的摄取而摄入。正是对此而说“于何时修习出世间禅那”等。至于具有所缘审察相的禅那,在此则全然无有。另一种理趣:为何在菩提分中未摄入禅那部分?难道无禅那便无圣道吗?而它既不像行道那样是纯粹的前分,也不像某些无碍解那样成为道的等流,而是包摄于道心生起之中,因此说“修习出世间禅那”,而道与随道的法即是菩提分。答曰:首先,所谓“无禅那即无圣道”,于此并非仅因与圣道相应,禅那便获得菩提分性,因为有过失。否则,食等亦应成为菩提分。由此显示:包摄于道心生起中,并非成为菩提分的因。
Etthāti ñāṇadassanavisuddhiyaṃ. Kasmā pana bodhipakkhiyesu jhānakoṭṭhāso na gahito, nanu jhānarahito ariyamaggo natthīti? Saccaṃ natthi, tato eva na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ ‘‘bodhipakkhiyesu jhānaṃ na gahita’’nti lakkhaṇūpanijjhānalakkhaṇassa jhānassa maggaggahaṇeneva gahitattā. Tañhi sandhāya ‘‘yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāvetī’’tiādi (dha. sa. 277, 343 ādayo) vuttaṃ. Ārammaṇūpanijjhānalakkhaṇassa panettha sambhavo eva natthi. Aparo nayo – kasmā pana bodhipakkhiyesu jhānakoṭṭhāso na gahito, nanu jhānarahito ariyamaggo natthi, na ca taṃ paṭipadā viya ekantapubbabhāgiyaṃ, nāpi ekaccapaṭisambhidā viya magganissando, atha kho maggacittuppādapariyāpanno, yato ‘‘lokuttaraṃ jhānaṃ bhāvetī’’ti (dha. sa. 277, 343 ādayo) vuttaṃ, maggamaggaparivāradhammā ca bodhipakkhiyadhammāti? Vuccate – yaṃ tāva vuttaṃ jhānarahito ariyamaggo natthī’’ti, tattha na ariyamaggasampayogamattena jhānassa bodhipakkhiyatā labbhati atippasaṅgato. Āhārādīnampi hi bodhipakkhiyatā āpajjeyyāti. Etena maggacittuppādapariyāpannatā bodhipakkhiyabhāvassa akāraṇanti dassitaṃ hoti.
然而,所谓“道与非道之随顺法亦为觉支”者,其中“随顺”之义,是指同时生起之义,还是指资具之义?若是前一种主张,前文已予驳斥。若是后一种,则应如此审察:正在生起的禅那,如何成为道的资具?若以俱生等缘的方式,那么触等也会成为道的资具。若以破除对立面的方式,则并非所有禅那法都能破除对立面。因为伺与受,并非对任何杂染法以正对治的方式生起。至于《无碍解道》中所说“乐是掉举恶作的对治,伺是疑的对治”,那是权宜之说。因为乐本身并非掉举恶作的直接对治,而是作为对治之定的缘,故说为对治。伺也并非像慧或胜解那样是疑的直接对治,而是由于与对治相似,故说为对治。同样,喜也并非像无嗔那样是嗔恚的直接对治,而是由于与无嗔相应,故说为对治。因此说“那是权宜之说”。然而,在禅那法中,只有寻与定能直接破除对立面,由于不具备能圆满破除对立面的完整禅那分,故未将其纳入觉支。然而,因为正思惟与正定是道所摄的禅那法,所以针对它们,或通过与之相应而兼取其余,在圣典中权宜地说:“于何时修习出世间禅那,为出离……”等。
Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘maggamaggaparivāradhammā ca bodhipakkhiyā’’ti, tattha parivāraṭṭho kiṃ sahapavattiattho, udāhu parikkhāraṭṭhoti? Yadi purimo pakkho, so pageva nillocito. Atha dutiyo, idaṃ vicāretabbaṃ. Kathaṃ pavattamānaṃ jhānaṃ maggassa parikkhāro? Yadi sahajātādipaccayabhāvena, evaṃ sati phassādīnampi maggaparikkhāratā āpajjati. Atha paṭipakkhavidhaṃsanena, na sabbe jhānadhammā paṭipakkhavidhaṃsanasamatthā. Na hi vicāro, vedanā ca kassaci saṃkilesadhammassa ujupaṭipakkhabhāvena pavattanti. Yaṃ pana peṭake ‘‘sukhaṃ uddhaccakukkuccassa, vicāro vicikicchāya paṭipakkho’’ti vuttaṃ, taṃ pariyāyena vuttaṃ. Na hi sukhaṃ sayaṃ uddhaccakukkuccassa paṭipakkho, paṭipakkhassa pana samādhissa paccayatāya paṭipakkho. Na ca vicāro paññā viya, adhimokkho viya vā vicikicchāya paṭipakkho, paṭipakkhassa paṭirūpatāya pana paṭipakkho vutto. Tathā pītipi na byāpādassa adoso viya ujupaṭipakkho, adosasampayogato pana paṭipakkho vutto. Tena vuttaṃ ‘‘taṃ pariyāyena vutta’’nti. Vitakkasamādhayo eva pana jhānadhammesu ujukaṃ paṭipakkhavidhaṃsanasamatthāti paṭipakkhaviddhaṃsanasamatthassa paripuṇṇassa jhānakoṭṭhāsassa abhāvato na cassa bodhipakkhiyesu saṅgaho kato. Yasmā pana sammāsaṅkappo, sammāsamādhi ca maggapariyāpannā jhānadhammā, tasmā te sandhāya taṃsampayuttatāya vā itarepi gahetvā pariyāyena vuttaṃ pāḷiyaṃ ‘‘yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānika’’ntiādi (dha. sa. 277).
出起力结合之解说
Vuṭṭhānabalasamāyogakathāvaṇṇanā
827“出起”有从相出起与从转起出起两种。力的结合,是指与止、观二力相应。以遍知、现观等方式,对苦等诸法具有殊胜见的缘故,道慧也称为观,因此特加简别,称作“世间观”。正因如此,才说“以出起之义而修习止观双运”。由于缘取行相为所缘,故不从相出起;由于转起的因未断除,故不从转起出起,如此结合。其中,从相出起,即舍弃行相而以涅槃为所缘。从转起出起,则是由因的灭尽,令未来的果报转起不再生起。所以又说:“由于未断除集,故不从转起出起”。
827.Vuṭṭhānaṃ nimittato, pavattato ca vuṭṭhānaṃ. Balasamāyogo samathavipassanābalehi sampayuttatā. Pariññābhisamayādivasena dukkhādīsu visesadassanaṭṭhena maggapaññāpi vipassanāti vuccatīti ‘‘lokiyavipassanā’’ti visesetvā vuttaṃ. Tenevāha ‘‘vuṭṭhānaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganaddhaṃ bhāvetī’’ti (paṭi. ma. 2.5). Nimittārammaṇattā nevanimittā vuṭṭhāti, pavatti…pe… chindanato na pavattā vuṭṭhātīti yojanā. Tattha nimittato vuṭṭhānaṃ saṅkhāranimittaṃ nissajjitvā nibbānārammaṇakaraṇaṃ. Pavattato vuṭṭhānaṃ hetunirodhena āyatiṃ vipākappavattassa anuppavattidhammatāpādanaṃ. Tenāha ‘‘samudayassa asamucchindanato pavattā na vuṭṭhātī’’ti.
“Dubhato”是“ubhato”(从两者),插入da字母而如此表述。或者,“dubhā”是另一个词,与“ubhaya”同义。“以见之义”,即依遍知、现观等特征,以照见四谛为义。“从邪见”,即从六十二种邪见。“从随顺彼的烦恼”,即从那些因堕恶道而随顺该邪见的疑等烦恼。“从蕴”,这里也应引入“随顺彼”一词来连接。应知那些蕴是因邪见等缘而应生起的。“从邪思惟”等,也是从随顺彼的烦恼和蕴而出起。“亦从外一切相出起”,这是圣典的略说。正如邪见、邪思惟,邪语等也应知是堕恶道的。邪语、邪业、邪命以思为自性。邪念是同样转起的四蕴。在上三道中,正见从彼彼道所应断的慢而出起,因为这种慢以“我是”而转起,是见的立足处。然而,此处并未举出从邪道出起,只举出了从彼彼道所应断的结、随眠而出起。
Dubhatoti ubhato, da-kārāgamaṃ katvā evaṃ vuttaṃ. Dubhāti vā padantaramevetaṃ ubhayasaddena samānatthaṃ. Dassanaṭṭhenāti pariññābhisamayādilakkhaṇena catusaccadassanaṭṭhena. Micchādiṭṭhiyāti dvāsaṭṭhippabhedāyapi micchādiṭṭhiyā. Tadanuvattakakilesehīti apāyagamanīyatāya tassā micchādiṭṭhiyā anuvattakehi vicikicchādikilesehi. Khandhehīti etthāpi tadanuvattakasaddo ānetvā sambandhitabbo. Te ca micchādiṭṭhiādipaccayā uppajjanārahā veditabbā. Micchāsaṅkappātiādīsupi tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti. Bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhātīti pāḷi saṃkhittā. Yathā micchādiṭṭhimicchāsaṅkappā, evaṃ micchāvācādayopi apāyagamanīyā eva veditabbā. Micchāvācākammantājīvā cetanāsabhāvā. Micchāsati tathāpavattā cattāro khandhā. Uparimaggattaye sammādiṭṭhi taṃtaṃmaggavajjhā mānato vuṭṭhāti. So hi ‘‘ahamasmī’’ti pavattiyā diṭṭhiṭṭhāniyo, micchāmaggato panettha vuṭṭhānaṃ anuddharitvā taṃtaṃmaggavajjhasaṃyojanānusayeheva vuṭṭhānaṃ uddhaṭaṃ.
“随细”者,指已达到细的状态,即变得微细之义。
Aṇusahagatāti aṇubhāvaṃ gatā pattā, tanubhūtāti attho.
828如此显示了出起之后,现在为了显示力的结合,便说“世间……”等。由于未修习定,止力更强;由于观修习以智为最胜,观力更强。以平等的方式,如同被系于同一轭中,故称“双运”。因此说“以互不超越之义”,即作用上无不足、无超胜之义。正因如此,称为“结合”,即等分结合之义。
828. Evaṃ vuṭṭhānaṃ dassetvā idāni balasamāyogaṃ dassetuṃ ‘‘lokiyānañcā’’tiādi vuttaṃ. Samathabalaṃ adhikaṃ hoti samādhibhāvanābhāvato. Vipassanābalaṃ adhikaṃ hoti ñāṇuttarattā vipassanābhāvanāya. Samānabhāvena yuge naddhā baddhā viya hontīti yuganaddhā. Tenāha ‘‘aññamaññaṃ anativattanaṭṭhenā’’ti, kiccato anūnādhikabhāvenāti attho. Tato eva samāyogoti samaparicchedayogoti attho.
为了显示定的对立面,便说“与掉举俱行的烦恼”,意指以掉举为主的烦恼。无散乱即是定,是通过断除而成为散乱的直接对治的定。“以灭尽为行境”,即以涅槃为所缘。“以出起之义”,即指出起的特性,表现为从相出起和从转起出起的方式。“一味”,即作用相同。
Samādhipaṭipakkhadassanatthaṃ ‘‘uddhaccasahagatakilesehī’’ti vuttaṃ, uddhaccapadhānehi kilesehīti adhippāyo. Avikkhepo samādhīti samucchindanena vikkhepassa ujupaṭipakkhabhūto samādhi. Nirodhagocaroti nibbānārammaṇo. Vuṭṭhānaṭṭhenāti vuṭṭhānakabhāvena nimittato, pavattato ca vuṭṭhahamānavasena. Ekarasāti samānakiccā.
应断法断之解说
Pahātabbadhammapahānakathāvaṇṇanā
829“那些法”,即杂染法。在结等当中:以结缚之义、以系缚之义而为结;以逼恼之义或以热恼之义而为烦恼;以邪的自性为邪性;世间之法、属于世间之法为世间法;悭吝的状态或业为悭;以颠倒之义为颠倒;以系着之义为系着;不合理的趣向为非理趣;流转者为漏;淹没者为暴流;以轭系之义为轭;障碍者为盖;超越法的自性而执取其它为执取;强烈执取者为取;以未断除的状态而在相续中随卧为随眠;以作染污之义为垢。那些不善业是通往善趣与恶趣及于彼处所生乐与苦的道路,故为不善业道。心在此生起为心生起,即心与心所的聚集;而它是不善的心生起,故为不善心生起。——应引入“不善”一词来连接。
829.Yedhammāti ye saṃkilesadhammā. Saṃyojanādīsu saṃyojanaṭṭhena bandhanaṭṭhena saṃyojanāni, vibādhanaṭṭhena, upatāpanaṭṭhena vā kilesā, micchāsabhāvāti micchattā, loke dhammā lokapariyāpannā dhammāti lokadhammā, maccherassa bhāvo, kammaṃ vāti macchariyaṃ, viparītaṭṭhena vipallāsā, ganthanaṭṭhena ganthā, ayuttā gatīti agati, āsavantīti āsavā, ohanantīti oghā, yojanaṭṭhena yogā, nīvarantīti nīvaraṇāni, dhammasabhāvaṃ atikkamma parato āmasantīti parāmāsā, bhusaṃ ādiyantīti upādānāni, appahīnabhāvena santāne anu anu sentīti anusayā, malīnabhāvakaraṇaṭṭhena malā, akusalakammāni ca tāni sugatiduggatīnaṃ, tattha nibbattanakasukhadukkhānañca pathā cāti akusalakammapathā, cittaṃ uppajjati etthāti cittuppādo, cittacetasikarāsi , akusalo ca so cittuppādo cāti akusalacittuppādoti akusalasaddaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ.
“以蕴对蕴”,即以此世的蕴为缘而生起他世的蕴。只要那些色贪等尚未断尽、仍在转起,这些蕴果之苦便无平息、无间断,由此阐明它们的结缚之义。“上”指色界与无色界有,或指证得第三道之上的界趣。向上而趣者,名为“上分”,即色界与无色界有;由于它们是此苦无间断之因,故为结缚,名为“上分结”。
Khandhehi khandhānanti idhalokakkhandhehi paralokakkhandhānaṃ. Yāvañhi teti te rūparāgādayo yāva pavattanti na samucchijjanti, tāva etesaṃ khandhaphaladukkhānaṃ anuparamo avicchedoti. Etena tesaṃ saṃyojanatthaṃ vibhāveti. Uddhanti rūpārūpabhavesu, tatiyamagguppattiyā vā uddhaṃ. Uddhaṃ bhajantīti uddhaṃbhāgā, rūpārūpabhavā, tesaṃ avicchedahetutāya hitāni uddhaṃbhāgiyāni.
为了显示“自染”与“令他染”这二种含义,而说“因自己已受染污”等语。
Kilissanti, kilesenti cāti duvidhampi atthaṃ dassento ‘‘sayaṃ saṃkiliṭṭhattā’’tiādimāha.
邪解脱,即“于世间塔庙等处有解脱”这样的邪见解与邪解脱。由于以执著等方式邪谬、颠倒,而非正确地转起,故邪智即是痴。
Micchāvimutti ‘‘lokathūpikādīsu mokkho’’ti pavattamicchāvimokkho. Abhinivisanādivasena micchā viparītaṃ na sammā pavattanato micchāñāṇaṃ mohova.
“世间转起”是指诸蕴的转起存在。“无平息之法性”是指因福德与非福德而辗转相续、无有断绝。“以利为因之利”等,是依因的转喻而说。
Lokappavattiyāti khandhappavattiyaṃ sati. Anuparamadhammakattāti puññapāpavasena aparāparaṃ avicchijjanato. ‘‘Lābhahetuko lābho’’tiādinā kāraṇopacārena.
对住所的悭吝,或因住所而起的悭吝,称为住所悭吝。
Āvāse macchariyaṃ, āvāsahetukaṃ vā macchariyaṃ āvāsamacchariyaṃ.
“三”是未加分别事而说的,若加以分别而说,则有十二种。
Tayoti vatthuṃ abhinditvā vuttaṃ, bhinditvā pana vuccamāne dvādasa honti.
结缚的造作,即是以因为缘而被系属的造作,故称为结缚。此义在色身上亦可得见,因此说“既对名身,亦对色身”。其中,嗔恚亦以执取、怨恨的方式转起,故应知其结缚之义,由此而说它为恚结。
Ganthakaraṇaṃ kāraṇabhāvena paṭibaddhatākaraṇaṃ ganthananti taṃ rūpakāyepi labbhatīti āha ‘‘nāmakāyassa ceva rūpakāyassa cā’’ti. Tattha byāpādassāpi abhisajjanupanayhavasena pavattanato ganthanaṭṭho veditabbo, yato tassa paṭighasaṃyojanabhāvo vutto.
“因欲、嗔、痴、怖”意为以欲、嗔、痴、怖为因。那即是指做不应做之事,以及不做应做之事。
Chandadosamohabhayehīti chandadosamohabhayahetu. Tañhīti akattabbakaraṇaṃ, kattabbākaraṇañca.
“流”:由转起而名。“流出”:由以烦恼不净之状态流漏而名。再者,“流”:由流出而名。
Savanāti pavattanato. Savanatoti kilesāsucibhāvena vissandanato. Puna savanatoti pasavanato.
以“牵引”和“难以度越”之义,说明了“暴流”的含义。以与所缘和苦分离、名为“不施与”的连结之义,说明了“轭”,即杂染造作之义。那些正是欲贪等本身。当它们以流的方式运作时,便如同洪流,将落入流中的有情卷入恶趣之海,不从轮回大海中抬头,也不令其舍弃所执取的所缘;而且,在造作恶业而受苦之后,又以同样的方式将他们连结起来。
Ākaḍḍhanaṭṭhena, duruttaraṇaṭṭhena cāti etena oghā viya oghāti dasseti. Ārammaṇena, dukkhena ca viyogassa appadānasaṅkhātena yojanaṭṭhena yogāti dasseti, saṃkilesakaraṇaṭṭhenāti attho. Tesaññevāti kāmarāgādīnaṃyeva. Te hi sotavasena vattamānā soto viya sotapatite satte apāyasamuddaṃ pāpenti, saṃsārasamuddato ca sīsaṃ ukkhipituṃ na denti, yathāgahitañca ārammaṇaṃ vissajjituṃ na denti, yādisañca pāpaṃ katvā dukkhappatte punapi tādisena yojenti.
“心”指善心,特指禅定心。从最初即障碍,故称为“障”;带着烦恼的习气而障碍,故称为“盖”。它们如门闩、门扇等那样关闭、覆盖,应从“不给予善法、不给予遍知、不给予了知”的角度来理解。
Cittassāti kusalacittassa, visesato jhānacittassa. Ādito varaṇaṃ āvaraṇaṃ. Kilesavāsanaṃ netvā varaṇaṃ nīvaraṇaṃ. Kuṭṭakavāṭādīhi viya pidahanaṃ paṭicchādanaṃ, taṃ pana kusalādīni saṅgaṇhituṃ, pariññātuṃ, ñātuñca appadānavasena daṭṭhabbaṃ.
“诸法的自性”,是指身等诸法的不净等自性。“非真实的自性”,则是指执为净等的自性。
Tassa tassa dhammassa sabhāvanti kāyādikassa tassa tassa dhammassa asubhādisabhāvaṃ. Abhūtaṃ sabhāvanti subhādisabhāvaṃ.
“具有强力”之义,即是具有强力的状态。而“具有强力”应理解为欲贪等不共于其他的自性,世尊据此称它们为“随眠”。随眠即因尚未被道断除,而在因缘和合时具有生起的可能。因此说:“由于一再成为欲贪等生起之因,故为随眠。”
Thāmagataṭṭhenāti thāmagatabhāvena. Thāmagatanti ca anaññasādhāraṇo kāmarāgādīnaṃ sabhāvo daṭṭhabbo. Yena te eva bhagavatā ‘‘anusayā’’ti vuttā. Anusayanañca maggena appahīnabhāvena paccayasamavāye uppajjanārahatā. Tenāha ‘‘punappunaṃ kāmarāgādīnaṃ uppattihetubhāvena anusentiyevā’’ti.
就其难以脱离的转起而说,故说“如油、膏、泥泞一般”。
Dummocanīyabhāvena pavattiṃ sandhāyāha ‘‘telañjanakalalaṃ viyā’’ti.
830“其余”是指不堕恶趣者。微细的欲贪与嗔恚,与此相连。唯为第四智所断——以此简别,排除了为初智等所断的可能。为了显示这一决定也可适用于他处,而说“于后”等语。其中,“我们不作决定”一语,意味着若不作决定,则连为下分道所断也被允许了。
830.Sesāti anapāyagamanīyā. Sukhumā kāmarāgapaṭighāti sambandho. Catutthañāṇavajjhā evāti avadhāraṇena paṭhamañāṇādivajjhatā nivattīyati. Tayidaṃ niyamadassanaṃ aññatthāpi netabbanti dassento ‘‘parato’’tiādimāha. Tattha ‘‘niyamaṃ na karissāmā’’ti etena niyame akate heṭṭhimamaggavajjhatāpi anuññātā eva hotīti.
在「贪……乃至为第四智所断」等句中,应知意指:初智等已断除了它们导致堕恶趣等的状态。而「等」字则包含了粗性与细性。
Lobha…pe… catutthañāṇavajjhānītiādīsu paṭhamañāṇādīhi hatāpāyagamanīyādibhāvānīti adhippāyo veditabbo. Ādisaddena oḷārikasukhumatā gahitā.
「随从」即眷属。
Yaseti parivāre.
于诸不应行处,欲等虽为上道所断,然因以彼为根的应作与不应作可导致堕恶趣,故为初道所断。
Agatīsu chandādayo kiñcāpi uparimaggavajjhā, tathāpi taṃmūlakassa akattabbakaraṇassa, kattabbākaraṇassa ca apāyagamanīyatāya paṭhamamaggavajjhā.
以所作、未作、善、不善为对境的追悔,在此处说为第三智所断。然而,《善见律》中所说的“因追悔习性而犯戒”之追悔,以及“追悔与疑由入流道所断”,是就那种追悔而言。因此,应了知两种说法的义趣。在其他类似之处,也应当寻求义趣,不应视为相违。或者说,就粗分与残余的断除而言,追悔由初智与第三智所断,应如此了知。至于“世尊遮止后仍一再受用住处之食”与“因追悔而不接受”中所说的追悔,并非盖,因为阿罗汉也会生起;那是类似盖的、以“开许与否”作审察的律之追悔,仅仅只是如是转起的心生起而已。
Katākatākusalākusalavisayaṃ yaṃ vippaṭisārabhūtaṃ kukkuccaṃ, taṃ idha tatiyañāṇavajjhaṃ vuttaṃ. Yaṃ pana ‘‘kukkuccapakatatāya āpattimāpajjatī’’ti (pāci. aṭṭha. 438; kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttaṃ kukkuccaṃ, taṃ sandhāya ‘‘kukkuccavicikicchā sotāpattimaggena pahīyantī’’ti (dha. sa. aṭṭha. 1176) aṭṭhasāliniyaṃ vuttaṃ. Tasmā dvinnaṃ vacanānaṃ adhippāyo veditabbo. Aññesupi edisesu ṭhānesu adhippāyo maggitabbo, na virodhato paccetabbo. Oḷārikānavasesappahānaṃ vā sandhāya kukkuccassa paṭhamatatiyañāṇavajjhatā vuttāti veditabbaṃ. ‘‘Bhagavatā paṭikkhittaṃ anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ bhuñjitu’’nti, ‘‘kukkuccāyanto na paṭiggahesī’’ti (pāci. 204) pana āgataṃ kukkuccaṃ, na nīvaraṇaṃ arahato uppajjanato, nīvaraṇapaṭirūpakaṃ pana ‘‘kappati na kappatī’’ti vīmaṃsanabhūtaṃ vinayakukkuccaṃ nāma, taṃ tathāpavattacittuppādova.
欲贪与嗔恚的随眠微细俱行,为第三智所断;其粗分则为第二智所断,如前文所说的方法。
Kāmarāgapaṭighānusayā aṇusahagatā tatiyañāṇavajjhā. Oḷārikānaṃ pana dutiyañāṇavajjhatā heṭṭhā vuttanayāva.
应当了知,此处以“心生起”一词,摄尽了覆、恼、谄、诳、放逸、慢、嗔怒等。
Cittuppādaggahaṇena cettha makkhapaḷāsamāyāsāṭheyyapamādathambhasārambhādīnaṃ saṅgaho katoti daṭṭhabbaṃ.
831此处“无果的努力”谓:于过去诸烦恼,于断除时,努力可名无果,以他们已灭尽故;然于未来诸烦恼,何故说努力无果?彼(论敌)未解下文所明之正义,唯执“不存在”之一端而兴难。虽如此,说“无果”者,乃基于先所应断者已不存在而作此难,今则正对断除本身。若断除有,何故更有所应断?若所应断有,何故有断除?所应断与断除并存,是则相违。何以故?所应断存在时,断除即不可能,与彼相应之努力便为无果,犹如光明与黑暗共住一处,光明无果。复次,或以某种方式容许断除,亦成有染污之道修行,因所应断与能断者共住一处故。或复论敌之意趣:烦恼与心不相应,如持“心不相应行”论者所言之不相应行法。然为显此唯是他们论者随意所见,此处亦然,彼言:“并无所谓与心不相应之现在烦恼”。盖非色法依同一所依等而存在,唯摄于三刹那者方为现在,他们如何能与心不相应?是故,烦恼之不相应性本不存在。“独特”
831.Aphalo vāyāmoti ettha atītānaṃ tāva pajahane aphalo hotu vāyāmo niruddhattā, anāgatānaṃ pana kathanti tesampi vakkhamānaṃ aviparītamatthaṃ ajānanto natthitāmattaṃ gahetvā codeti, tathāpi ‘‘aphalo’’ti pubbe pahātabbānaṃ natthitāya codanā katā, idāni pahānassa. Yadi hi pahānaṃ atthi, kathaṃ pahātabbā santi? Atha pahātabbā santi, kathaṃ pahānaṃ hoti? Pahātabbā ca santi, pahānañca hotīti vippaṭisiddhametaṃ. Kasmā? Pahātabbesu santesu pahānassa asambhavato tadupago vāyāmo aphalo ālokatamānaṃ sahāvaṭṭhāne sati ālokassa aphalatā viya. Athāpi kathañci pahānaṃ siyā? Saṃkilesikā ca maggabhāvanā āpajjati pahātabbapahāyakānaṃ sahāvaṭṭhānato . Vippayuttatā vā kilesānaṃ cittavippayuttasaṅkhāravādīnaṃ vippayuttasaṅkhārānaṃ viyāti adhippāyo. Taṃ pana nesaṃ vādīnaṃ yathā matimattaṃ, evamidhāpīti dassento āha ‘‘na ca paccuppannakileso cittavippayutto nāma atthī’’ti. Arūpadhammā hi ekavatthukādibhāvena vattamānā khaṇattayapariyāpannā paccuppannā, te kathaṃ cittena vippayuttā nāma siyuṃ, tasmā nattheva vippayuttatā kilesānaṃ. Āveṇikāti asādhāraṇā, sayameva uppāditā pāḷi anāruḷhāti adhippāyo. Pāḷiyaṃyeva hi paṭikkhittanti sambandho. Svāyaṃ puggalo. Hañcīti yadi.
“被系缚者”:指心为慢所僵固。“被执取者”:指陷于邪执。“有力者”:指有力之烦恼,即已达坚固状态之随眠。因此,无有道的修行:因于过去、未来、现在三时中,烦恼之断除皆不合理,且烦恼通于三时,故无有价值的修行,由彼道修行所应成办之事亦不存在——此为彼义。以“非无道之修行”等语句,对已说四次的否定进行再否定。此处所说,应联系“因正是在圣典中……”等文来理解。
Vinibaddhoti mānena patthaddhacitto. Parāmaṭṭhoti micchābhiniviṭṭho. Thāmagatoti thāmagatakileso thirabhāvagatānusayo. Tena hi natthi maggabhāvanāti yasmā tīsupi kālesu kilesānaṃ pahānaṃ na yujjati, tikālikā ca kilesā, tasmā natthi maggabhāvanā, tāya sādhetabbaṃ kiccaṃ natthīti attho. ‘‘Na hi natthi maggabhāvanā’’tiādinā catukkhattuṃ vuttassa paṭikkhepassa paṭikkhepo. Idaṃ vuttaṃ ‘‘pāḷiyaṃyeva hī’’tiādiṃ ānetvā sambandhitabbaṃ.
“同样地”:如未结果实之幼树,根部被砍断时,虽未直接砍断果实,然未来应生之果实因砍断之缘而不生,即名为毁坏;如是,虽无道之修行,应生之烦恼因道修行而不生,即被称为“已断除”——当知此为譬喻之对应。“以生起”者,指以生起为首而具有生起的诸蕴。“于不生”者,指于涅槃。未生者确实不生,故说为已断除。论敌所作“无有烦恼之断除”的否定,复被“非”所否定。然而,他们非生起后又离去,亦非存在,亦非已生起,是故显示不应说“断除过去的烦恼”等。“由因灭”者,谓由苦因之烦恼灭。“苦灭”者,谓未来应生之苦灭。生起、转起、相、累积,皆是依现在有而执取。
Evamevāti yathā ajātaphale taruṇarukkhe mūle chinne asati chedane āyatiṃ uppajjanārahāni chedanapaccayā anuppajjamānāni vinaṭṭhāni nāma honti, evameva maggabhāvanāya asati uppajjanārahā kilesā maggabhāvanāya anuppajjamānā ‘‘pahīnā’’ti vuccantīti upamāsaṃsandanaṃ veditabbaṃ. Uppādoti uppādasīsena uppādavanto khandhā vuttā. Anuppādeti nibbāne. Ajātāyeva na jāyanti, tasmā pahīnā nāma hontīti ‘‘natthi kilesappahāna’’nti paravādinā kato paṭikkhepo ‘‘na hī’’ti paṭikkhitto. Te pana neva uppajjitvā vigatā, nāpi bhavissanti, na ca uppannāti ‘‘atīte kilese pajahatī’’tiādi na vattabbanti dasseti. Hetunirodhāti dukkhahetūnaṃ kilesānaṃ nirodhā. Dukkhanirodhoti āyatiṃ uppajjanakadukkhassa nirodho. Uppādapavattanimittāyūhanā paccuppannabhavavasena gahitā.
832“以此”指“未生的确实不生”等语句。那些证得观禅所缘——即名为五取蕴、具有地之转起处——的人,称为“得地者”,就如“已取火者”一般,意思是已得地者。由于他们不同于正在转起等已生者,故被称为“得地已生者”。
832.Etenāti ‘‘ajātāyeva na jāyantī’’tiādivacanena. Vipassanāya ārammaṇabhūtaṃ upādānakkhandhapañcakasaṅkhātaṃ bhūmipavattiṭṭhānaṃ laddhavanto bhūmiladdhā yathā ‘‘aggiāhito’’ti, laddhabhūmikāti attho . Vattamānādiuppannavidhuratāya bhūmiladdhuppannā eva nāma teti vuttaṃ.
833经历之后、存在之后而又离去,称为“已存在而离去”。因为已经历的存在者,就其存在性的共通而言,是以“存在”一词来表述的。共通性正是通过前缀来加以区别。而“经历”一词,由于没有动作的意愿,应看作对能经历者的表述。以分别执取的方式,贪等及其对立面,即不善与善,能品尝所缘之味;这不是异熟,因为是被业力抛出的;也不是唯作,因为无因的心太弱,有因的心对于已尽烦恼者而言,生起时如同六支舍,过于寂静。在此,前一种方法中,依意图只取善与不善,而说“已存在而离去”。在“为断除已生起的不善法,为安住已生起的善法”中,取了“已生起”,而说与他们相似者的断除与增长。在后一种方法中,以“而”字也将善与不善纳入,依“已存在而离去”之说的意图,说一切有为法。为了成熟而作机会,由此生起的过去业,以及由此开始生起的未来异熟,被称为“已作机会而生起”,依“以此作机会”和“对此已作机会”两种含义,对于即使没有“已生起”一词也能理解的已生起者,说“诸比丘,我不说思业……”等。
833. Anubhavitvā, bhavitvā ca apagataṃ bhūtāpagataṃ. Anubhūtabhūtā hi bhūtatāsāmaññena bhūtasaddena vuttā. Sāmaññameva hi upasaggena visesīyatīti. Anubhūtasaddo ca kammavacanicchāya abhāvato anubhāvakavācako daṭṭhabbo. Vikappagāhavasena rāgādīhi, tabbipakkhehi ca akusalaṃ, kusalañca ārammaṇarasaṃ anubhavati, na vipāko kammavegakkhittattā, nāpi kiriyā ahetukānaṃ atidubbalatāya, sahetukānañca khīṇakilesassa chaḷaṅgupekkhāvato uppajjamānānaṃ atisantavuttittā. Ettha ca purimanaye kusalākusalameva vattuṃ adhippāyavasena ‘‘bhūtāpagata’’nti vuttaṃ. Yaṃ ‘‘uppannānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā’’ti (saṃ. ni. 5.651-662; vibha. 390-391) ettha ‘‘uppanna’’nti gahetvā taṃsadisānaṃ pahānaṃ, vuddhi ca vuttā. Pacchimanaye ca-saddena kusalākusalañca ākaḍḍhitvā sabbaṃ saṅkhataṃ vuttaṃ bhutvāpagatabhāvābhidhānādhippāyena. Vipaccituṃ okāsakaraṇavasena uppattitaṃ atītaṃ kammañca tato uppajjituṃ āraddho vipāko ca anāgato okāsakatuppannoti vutto okāso kato etena, okāso kato etassāti ca atthadvayavasena, yaṃ uppannasaddena vināpi viññāyamānaṃ uppannaṃ sandhāya ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammāna’’ntiādi (a. ni. 10.217, 219) vuttaṃ.
“于诸地”是指名为人、天等有身的诸取蕴。由于未达成在那各各相续中不再生起的法性,故未被根除。正因为未被根除,它并非不存在,所以不可说为“无”,而有“已生起”的称谓。
Tāsu tāsu bhūmīsūti manussadevādiattabhāvasaṅkhātesu upādānakkhandhesu. Tasmiṃ tasmiṃ santāne anuppattidhammataṃ anāpāditatāya asamūhataṃ. Asamūhatattāyeva hissa natthīti navattabbatāya uppannavohāro.
834为消除“何为地?何为得地者?”的疑惑,便开始了“在此……”等文。所说“作为观所缘的”,是指诸蕴未被遍知的状态,并非仅指所缘性,因为仅凭对三地的执取,所缘性便已成就。未被遍知的诸蕴即是烦恼之地,这是此处所言之意。在作为事(基础)的诸蕴中,依所缘之力,也就是依作所缘之力。这是指过去与未来的诸蕴,更不用说现在。那即属于其他相续的烦恼种类。若在其他相续中,仅凭作所缘就可称为得地,则有此关联。对于那个烦恼种类,由于不可断除——因为它落在其他相续中,所以没有人能断除有之根。得地者即名为随眠,这是所指之义。依事之力,即依生起处之力。在任何有中,或在相续中。由于已遍知者不成其为地,所以说“未被遍知”。从生起开始,即从那些蕴生起开始。除了烦恼未断的状态之外,别无其他原因,因此在那些蕴中,烦恼种类得以随眠。所以,那随眠的烦恼种类,正应以随眠这一未断之义,被知解为得地。
834. ‘‘Kā bhūmi, ko vā bhūmiladdho’’ti āsaṅkaṃ nivattetuṃ ‘‘ettha cā’’tiādi āraddhaṃ. ‘‘Vipassanāya ārammaṇabhūtā’’ti etena khandhānaṃ apariññātataṃ dasseti, na ārammaṇabhāvamattaṃ tebhūmakaggahaṇeneva tassa siddhattā. Apariññātā hi khandhā kilesānaṃ bhūmīti adhippetā. Khandhesu vatthubhūtesu. Ārammaṇavasenāti ārammaṇakaraṇavasena. Atītānāgate, pageva paccuppanneti adhippāyo. Tanti taṃ aññasantānagataṃ kilesajātaṃ. Tato aññasmiṃ santāne ārammaṇakaraṇamattena bhūmiladdhaṃ nāma yadi siyāti sambandho. Tassāti kilesajātassa. Appaheyyato parasantatipatitattā na koci bhavamūlaṃ pajaheyya. Bhūmiladdhañhi anusayitaṃ nāma hotīti adhippāyo. Vatthuvasenāti uppattiṭṭhānavasena. Yattha yattha bhave, santāne vā. Pariññātānaṃ abhūmibhāvato ‘‘apariññātā’’ti vuttaṃ. Uppādato pabhutīti tesaṃ khandhānaṃ uppajjanato paṭṭhāya. Kilesānaṃ appahīnabhāvaṃ ṭhapetvā aññassa kāraṇassa abhāvato tesu khandhesu kilesajātaṃ anuseti, tasmā taṃ anusayitaṃ kilesajātaṃ, teneva anusayanasaṅkhātena appahīnaṭṭhena bhūmiladdhanti veditabbaṃ.
835而且在作为地的诸蕴中,并非所有蕴都是所有烦恼的事(基础),而是有所差别,为了显示这一点,故说“某人……在那些……”等。其中,“某人”指某个人。“在那些”指即使同有内在状态的共性,但在那些被过去等、欲界等类别所区分的蕴中。那些正是随眠所依的蕴。然而,这些烦恼是否像取所缘那样,一一分别而随眠呢?因为那些蕴被称为那些烦恼的事(基础),但并非随眠的事(基础)会分别地活动。不过,依过去等、欲界等类别,在如此被区分的事(基础)中,烦恼的未断状态,就如同会分别活动一般,因此说“在过去蕴中……”等。由此显示,依事之力而得地者,可能因事的差别而有差别。正是由于这种确定的状态,例如“某个贪欲者用手指尝了那块地味”等语,显示了在欲界蕴中随眠的味贪等,超越了色界、无色界蕴之后,又以欲界蕴为事(基础)。因此说“同样,在欲界蕴中……”等。而且,如同此处有超越色界、无色界蕴而活动的情况,同样也有超越欲界蕴而活动的情况,因此说“此理适用于色界、无色界”。
835. Tattha ca bhūmibhūtesu khandhesu na sabbe sabbesaṃ vatthū honti, atha kho viseso atthīti taṃ dassento āha ‘‘yassa yesū’’tiādi. Tattha yassāti yassa puggalassa. Yesūti satipi ajjhattabhāvasāmaññe yesu atītādikāmāvacarādibhedabhinnesu khandhesu. Te eva yathānusayitā khandhā. Kiṃ panete kilesā ārammaṇaṃ karontā viya paricchijja paricchijja anusentīti? Yato te eva khandhā tesaṃ kilesānaṃ vatthūti vuttā, na heva kho anusayānaṃ vatthuṃ paricchijja pavatti atthi. Atītādikāmāvacarādivasena pana yathāparicchinne vatthusmiṃ yo kilesānaṃ appahīnaṭṭho, so paricchijja pavatto viya hotīti ‘‘atītakkhandhesū’’tiādi vuttaṃ. Tena vatthuvasena bhūmiladdhaṃ hotīti vatthubhedena siyā tassa bhedoti dasseti. Tathāvavatthitabhāvato eva hi ‘‘aññataro lolajātiko taṃ rasapathaviṃ aṅguliyā sāyī’’tiādivacanaṃ (dī. ni. 3.120) kāmāvacarakkhandhesu anusayitānaṃ rasataṇhādīnaṃ rūpārūpāvacarakkhandhe atikkamitvā puna kāmāvacarakkhandhavatthukataṃ vibhāveti. Tenāha ‘‘tathā kāmāvacarakkhandhesū’’tiādi . Yathā cettha rūpārūpāvacarakkhandhe atikkamitvā pavatti, evaṃ kāmāvacarakkhandhe atikkamitvā pavatti hotīti āha ‘‘esa nayo rūpārūpāvacaresū’’ti.
而烦恼的随眠义,是依缠缚的压倒性力量推知的,因为若无随眠,缠缚便不会生起。为了显示:对于某人,哪些随眠已被断除,那些事(基础)即已被超越——因为已被遍知,它们又如何能得“地”的名称呢?因此说“然而,在须陀洹等中……”。此处,轮回之根本烦恼是指随眠,而非无明与有爱。不论是思与心所的类别,还是身等的类别。“如是”即指如此未断随眠之义。“对于他”即指凡夫。然而,这些随眠,即使依过去等、欲界等类别,在如此被区分的各处事(基础)中随眠,也以那些五取蕴无差别地作为事(基础)而随眠,为了显示这一点,故说“这是他的轮回根本……”等。
Pariyuṭṭhānābhibhavanavasena ca kilesānaṃ anusayanaṭṭho anumīyati tadabhāve abhāvato. Yassa ye anusayā pahīnā, tesaṃ vatthu tena samatikkantaṃ pariññātattāti kuto nesaṃ bhūmisamaññāti dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sotāpannādīsu panā’’tiādi. Idha vaṭṭamūlakilesāti anusayā adhippetā, na avijjā, bhavataṇhā ca. Yaṃ kiñci cetanācetasikabhedaṃ, kāyikādibhedaṃ vā. Itīti evaṃ, appahīnānusayattāti adhippāyo. Assāti puthujjanassa. Te panete anusayā atītādikāmāvacarādivasena yathāparicchinne tattha tattha vatthusmiṃ anusayantāpi te te pañcupādānakkhandhe avibhāgeneva vatthuṃ katvā anusentīti dassento ‘‘tassetaṃ vaṭṭamūla’’ntiādimāha.
836现在,为了以顺逆二法借助譬喻阐明其义,而说“如地味等……”。地味,即具足诸组成部分的大地之味,是树木、灌木、藤蔓等的生长之缘。水味也是如此。所谓“枝”,即小枝;“粗枝”即分枝。“树脉”,指树的连续相续;“在相续中运载”,即持续不断地延续。
836. Idāni tamatthaṃ anvayabyatirekavasena upamāya vibhāvetuṃ ‘‘pathavīrasādi viyā’’tiādi vuttaṃ. Rukkhagacchalatādīnaṃ paccayabhūto sasambhārapathaviyā raso pathavīraso. Āporasepi eseva nayo. Sākhā nāma khuddakasākhā. Pasākho viṭapo. Rukkhapaveṇinti rukkhaparāparaṃ. Santānayamāneti aparāparaṃ anuppabandhante.
“蛙刺”,有人说是一种鱼刺。“无执”:指已断除四取者,或于色等诸法无所执取者。
Maṇḍūkakaṇṭakoti eko macchakaṇṭakoti vadanti. Anupādānoti pahīnacaturupādāno, rūpādīsu vā kiñcipi agaṇhanto.
837这里,所谓“现行”,即已得、已获,是具足三刹那的现行生起,故说“唯现在已生起者,即现行已生起”。“于前分位未生起者”:指在那所缘呈现时,于最初转起的速行诸心中未生起者。“已执取”:指由于不如理作意而攀升、执取,即坚固执取的意思。“于后时”:指之后的时分,即时间上靠后的意思。“决定生起”:当诸缘和合时,因不如理作意已在那里生起,故必定生起。例如,有一个村庄名叫善女;据说在罗诃那地区,因为是美丽女子的出生地,该村庄便得此称呼。“未登上心相续”:即遮止了现在性。“因为没有阻止生起的原因”,由此显示:当缘存在、缘和合时,那种值得生起的状态,与未被镇伏者的已生起状态是同义语。难道不是虽未被完全断除,当缘存在时也值得生起吗?确实如此,然而由于断除的差别状态,它们是有区别的。正如未被镇伏且未被完全断除的得地已生起者,在缘和合时值得生起一样,对于所缘已执取的已生起者也是如此,因此这三种情况都被得地所统摄而说。
837. Idha samudācāro nāma laddhattalābhatāti khaṇattayasamaṅgisamudācāruppannanti āha ‘‘vattamānuppannameva samudācāruppanna’’nti. Pubbabhāge anuppajjamānampīti tasmiṃ āpāthagate ārammaṇe ādito pavattajavanavāresu anuppajjamānampi. Adhiggahitattāti ayonisomanasikārena abhiruyha gahitattā, daḷhaṃ gahitattāti attho. Aparabhāgeti aparasmiṃ kālabhāge, kālantareti attho. Ekantena uppattitoti paccayasamavāye sati tathā ayonisomanasikārassa tattha nibbattattā niyamena uppajjanato. Kalyāṇigāmeti evaṃnāmake gāme. Rohaṇe kira abhirūpānaṃ itthīnaṃ uppattiṭṭhānatāya so gāmo tathā vuccati. Cittasantatimanāruḷhanti paccuppannataṃ paṭisedheti. ‘‘Uppattinivārakassa hetuno abhāvā’’ti etena paccaye sati paccayasamavāye uppajjanārahatāya avikkhambhitassa uppannatāpariyāyoti dasseti. Nanu ca asamūhatuppannampi paccaye sati uppajjanārahameva? Saccametaṃ, pahānavisesabhāvakato pana nesaṃ bhedo. Yathā avikkhambhitāsamūhatabhūmiladdhuppannaṃ sati paccayasamavāye uppajjanārahaṃ, evaṃ ārammaṇādhiggahituppannampīti tividhassāpi bhūmiladdhena ekasaṅgahatā vuttā.
838不善法即使已生、已去、当生,由于属于过去,故不应断除;同样,部分依处所生起的,另一部分也不应断除;其余两种则具足三刹那,因此称为‘非道所断’。‘由某一道’,是指在四种道智中由某一种道智。‘它的’,指如前所说的四种已生之法。‘正在摧毁那已生起的状态’,即是通过令其成为不再生的法性,而摧毁其应生之性。首先以世间智随力所断除的,出世间智予以断除,故说‘世间’一词。
838. Akusalampi bhūtāpagatuppannaṃ atītattā na pahātabbaṃ, tathā ekaccaṃ okāsakatuppannaṃ itaraṃ appahātabbato, sesadvayaṃ khaṇattayasamaṅgibhāvatoti āha ‘‘amaggavajjhattā’’ti. Kenacīti catūsu maggañāṇesu kenaci. Tassāti yathāvuttassa catubbidhassapi uppannassa. Taṃ uppannabhāvaṃ vināsayamānanti anuppattidhammatāpādanena uppajjanārahataṃ vināsentaṃ. Paṭhamaṃ lokiyañāṇena yathābalaṃ pahīnameva lokuttarañāṇaṃ pajahatīti lokiyaggahaṇaṃ kataṃ.
遍知等作用之说明
Pariññādikiccakathāvaṇṇanā
839于谛现观时,即通达四圣谛的刹那。‘所说的’,即如‘应遍知苦’等(《相应部》5.1099),以及‘诸比丘,若见苦者’等(《相应部》5.1100)所说。‘以如实之性’,即不颠倒之性。说明‘应了知’之后,为了以譬喻显示其了知方法,先依注释书所说,而说‘此已说’等。
839.Saccābhisamayakālasminti catunnaṃ ariyasaccānaṃ paṭivijjhanakkhaṇe. Vuttānīti ‘‘dukkhaṃ pariññeyya’’ntiādinā (saṃ. ni. 5.1099), ‘‘yo, bhikkhave, dukkhaṃ passatī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1100) ca vuttāni. Yathāsabhāvenāti aviparītasabhāvena. ‘‘Jānitabbānī’’ti vatvā tesaṃ jānanavidhiṃ upamāvasena aṭṭhakathāyaṃ tāva vuttanayena dassetuṃ ‘‘vuttaṃ heta’’ntiādi vuttaṃ.
其中,譬如灯火等,一个智于一刹那如何能完成四种作用?世间未见如是事物,亦无经教可依,考虑到这一内在的质疑,而说‘以遍知现观’等。以无余、决定地了知为相的通达而现观,即不痴而通达。以断现观,即以正断为相的通达,不痴而现观。以修习现观而现观道,即依正思惟等其余道支,藉由俱生等缘之力,以修习现观而现观道智。现观,即以前分修习所生、名为圣道修习的通达,不痴而通达八支圣道。因为道智在摧毁相应法中的痴时,也摧毁自身的痴。灭,即涅槃。以作证现观,即以现前为相的通达。到达,即证得。此证得即是见通达,故说‘见、通达’。
Tattha yathā padīpotiādi ekassa ñāṇassa ekakkhaṇe cattāri kiccāni kathaṃ sambhavanti. Na hi tādisaṃ kiñci loke diṭṭhaṃ atthi, na ca vacanaṃ labbhatīti antolīnacodanaṃ manasi katvā vuttaṃ ‘‘pariññābhisamayenā’’ti. Anavasesato paricchijja jānanasaṅkhātena paṭivijjhanena abhisameti asammohavasena paṭivijjhati. Pahānābhisamayenāti samucchedappahānasaṅkhātena paṭivijjhanena asammohato abhisameti. Maggaṃ bhāvanābhisamayenāti maggañāṇaṃ sammāsaṅkappādisesamaggaṃ sahajātādipaccayatāvasena bhāvanābhisamayena. Abhisameti pubbabhāgabhāvanāsambhūtena ariyamaggabhāvanāsaṅkhātena paṭivijjhanena abhisameti aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ asammohato paṭivijjhati. Maggañāṇañhi sampayuttadhammesu sammohaṃ viddhaṃsentaṃ attanipi sammohaṃ viddhaṃsetiyeva. Nirodhanti nibbānaṃ. Sacchikiriyābhisamayenāti paccakkhakaraṇasaṅkhātena paṭivijjhanena. Pāpuṇātīti adhigacchati. Svāyaṃ adhigamo dassanapaṭivedhoti āha ‘‘passati paṭivijjhatī’’ti.
「灭……通达」等,以此说明:道智以灭谛为所缘通达一谛,而以不痴通达四谛,如此依理阐明了单一通达。为以教证成立,而说「此亦已说」等。依「一切应了知」一句,包含了如「若见苦集者,彼亦见苦」等(《相应部》5.1100)经中所说、以集谛等为根本的关联。
‘‘Nirodhaṃ…pe… paṭivijjhatī’’ti etena nirodhasaccamekaṃ ārammaṇapaṭivedhena cattāripi saccāni asammohapaṭivedhena maggañāṇaṃ paṭivijjhatīti evaṃ yuttivasena vibhāvitaṃ ekapaṭivedhaṃ āgamenapi sādhetuṃ ‘‘vuttampi ceta’’ntiādi vuttaṃ. ‘‘Sabbaṃ veditabba’’nti iminā ‘‘yo dukkhasamudayaṃ passati, so dukkhampi passatī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1100) āgataṃ samudayaṃ saccādimūlakaṃ yojanaṃ saṅgaṇhāti.
而且,这并非就异时而见而说,乃是就单一通达而说。为显明此义,引用了另一经句:「具道者之智,即苦中之智」等(《分别论》794;《无碍解道》1.109)。同样,「友!若见苦者,亦见苦集……亦见行道」(《相应部》5.1100),在探讨见一谛者是否见余谛时,为确立此义,由具寿牛主长老所说,并分别关联了见余三谛。否则,若是次第现观,则先前已见的,后来不再见;于见集等时,便不应再说见苦等;若言说,则一切见应成为见后最上,即见无间。
Na cetaṃ kālantaradassanaṃ sandhāya vuttaṃ, atha kho ekapaṭivedhamevāti dassentena ‘‘maggasamaṅgissa ñāṇaṃ, dukkhepetaṃ ñāṇa’’ntiādinā (vibha. 794; paṭi. ma. 1.109) aparaṃ suttapadaṃ ānītaṃ. Tathā hi ‘‘yo nu kho, āvuso, dukkhaṃ passati, dukkhasamudayampi so passati…pe… paṭipadampi so passatī’’ti (saṃ. ni. 5.1100) ekasaccadassanasamaṅgino aññasaccadassanasamaṅgibhāvavicāraṇāya tamatthaṃ sādhetuṃ āyasmatā gavampatittherena vuttaṃ, paccekañca saccattayadassanayojanā katā. Aññathā kamābhisamaye purimadiṭṭhassa puna adassanato samudayādiṃ passato dukkhādidassanaṃ puna avattabbaṃ siyā, vuccamāne ca sabbadassanaṃ dassanantaraparamanti dassanānuparamo eva siyāti.
由于依止为因,苦遍知有似燃灯耗尽轮回之喻;由于摧破敌对,集断有似破除黑暗之喻;由于增长智光,道修习有似破除光明之喻;随着各各道依次证得灭,烦恼爱尽也随之发生,因此灭作证有似爱尽之喻。这是以因喻而说。
Nissayabhāvahetutāya dukkhapariññāya vaṭṭijhāpanasadisatā, paṭipakkhaviddhaṃsanatāya samudayappahānassa andhakāravidhamanasadisatā, ñāṇālokaparibrūhanatāya maggabhāvanāya ālokaviddhaṃsanasadisatā, tena tena maggena yathā yathā nirodhassa sacchikiriyā, tathā tathā kilesasnehapariyādānaṃ hotīti nirodhasacchikiriyāya snehapariyādānasadisatā kāraṇūpacārena vuttā.
840‘照亮’的意思是‘使明瞭’。‘烦恼寂止’:由于一切烦恼的不安与热恼悉皆止息,由此而成为烦恼的寂止。
840.Obhāsetīti pakāseti. Kilesapaṭippassaddhinti sabbakilesadarathapariḷāhavūpasamabhāvato kilesānaṃ paṭippassaddhibhūtaṃ.
841‘到达’即‘获得’。苦遍知是超越有身见之岸的状态,因此有舍弃此岸的譬喻;道修习能成就三十七菩提分法,因此有运载货物的譬喻。
841.Appetīti pappoti. Dukkhapariññāya sakkāyatīrasamatikkamabhāvato orimatīrappahānasadisatā, maggabhāvanāya sattattiṃsabodhipakkhiyadhammāvahanatāya bhaṇḍavahanasadisatā.
842‘有转起之智’:即具有转起之智的,这是指道。此道的……
842. Pavattaṃ ñāṇaṃ assāti pavattañāṇo, maggo. Assa maggassa.
“以真实义”,即是依真实之自性,也就是逼迫等不颠倒之自性,这是它的意思。“单一通达”,是指应于一处通达的诸行相。
Tathaṭṭhenāti tathasabhāvena, pīḷanādiaviparītasabhāvenāti attho. Ekapaṭivedhānīti ekajjhaṃ paṭivijjhitabbākārāni.
关于苦的逼迫义等所应说的内容,已于先前的佛随念注释(《清净道论大复注》1.144)中说过。“以一摄”,即是由一者所摄。以何者摄?即以真实义、谛义而摄。所谓“以一摄”等,是显示智的单一通达。因为道智虽唯以灭为所缘,但当它破除那覆蔽着苦等中真实、无颠倒之谛义的愚痴时,便如实通达、现前,如此而转起。由此,在之后,逼迫等十六种谛义,对于圣者而言,犹如掌中之果,如实显现。
Dukkhassa pīḷanaṭṭhotiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā buddhānussativaṇṇanāyaṃ (visuddhi. mahāṭī. 1.144) vuttameva. Ekasaṅgahitānīti ekeneva saṅgahitāni. Kena? Tathaṭṭhena, saccaṭṭhenāti attho. Yaṃ ekasaṅgahitantiādi ñāṇassa ekapaṭivedhadassanaṃ. Maggañāṇañhi nirodhameva ārammaṇaṃ karontampi yo so dukkhādīsu tacchāvipallāsabhūtabhāvasaṅkhāto saccaṭṭho, tappaṭicchādakasammohaviddhaṃsanena taṃ yāthāvato paṭivijjhantaṃ paccakkhaṃ karontameva pavattati. Yato aparabhāge pīḷanādayo soḷasapi saccaṭṭhā ariyassa hatthāmalakaṃ viya yāthāvato upaṭṭhahanti.
843“义”(atthā),即因应以智亲近(araṇīyato)而得“义”之名的诸行相。所谓“以见其他谛故”,即由见集谛等其他谛的缘故。所谓“显现”,即就其显现的体性而言。这意思是:那些于苦等之中,依自性以及依见其他谛而显现的行相,正是逼迫等四种,因此只说十六种,而非其他。这便是此处所指的义理。为了说明“如何了知此义”,故说“其中,什么是关于苦的智”等。由此指出:因为在圣典中,既依各别所缘宣说谛智,也依作用成就而说,所以能了知:诸谛的行相,是从自性以及从见其他谛而显现的。
843.Atthāti ñāṇena araṇīyato atthāti laddhasamaññā ākārā. Aññasaccadassanavasenāti samudayādisaccantaradassanavasena. Āvibhāvatoti pakāsabhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – ye ākārā dukkhādīsu sabhāvavasena, saccantaradassanavasena ca āvibhavanti, te pīḷanādayo cattāroyevāti soḷaseva vuttā, na aññeti. Ayamattho idhādhippetoti kathamidaṃ viññāyatīti āha ‘‘tattha katamaṃ dukkhe ñāṇa’’ntiādi. Tenetaṃ dasseti – yasmā pāḷiyaṃ visuṃ visuṃ ārammaṇakaraṇavasenapi saccañāṇaṃ vuttaṃ kiccanibbattivasenapi, tasmā viññāyati ‘‘sabhāvato, saccantaradassanato ca saccānaṃ ākārā āvibhavantī’’ti.
由作用成就而见,因其为显现,故与见相似;为不取那一者而仅显示另一者,故说“其中”(tattha)等。“其中”:在这两种见之中。“已聚集”(āyūhitaṃ):由集聚之义而生成。凡是缘生之法,一切皆是聚合而生。“已造作”(saṅkhataṃ):由诸缘共同和合而造。“已堆聚”(rāsikataṃ):即造成堆聚。因为众多缘生法一同生起时,对于各自的诸缘,犹如被堆积起来一般。因此,彼由集起所聚集。对于它(苦谛):在哪个相续中生起,便带走那个相续的烦恼热恼;它自身也因无烦恼之燃烧而极为清凉。为了显示:依广大的见,热恼之义得以显现,恰如其他非广大者成为非广大一般,而说“尊者”等。对于无变异、恒常自性之法,则无可言说,因为从对立面显现的行相中,乐已成立故。
Kiccanibbattivasena dassanaṃ āvibhāvato dassanasadisanti taṃ anāmasitvā itarameva dassento ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tatthāti tesu dvīsu dassanesu. Āyūhitanti piṇḍavasena nibbattitaṃ. Yañhi kiñci paccayuppannaṃ nāma, sabbaṃ taṃ samuditameva nibbattatīti. Saṅkhatanti paccayantarehi samecca sambhūya kataṃ. Rāsikatanti puñjakataṃ. Anekameva hi paccayuppannaṃ ekajjhaṃ nibbattamānaṃ attano paccayehi rāsikataṃ viya hotīti. Tasmāti samudayena āyūhitattā. Assāti dukkhasaccassa. Yasmiṃ santāne uppanno , tassa kilesasantāpaharo. Sayampi kilesapariḷāhābhāvato susītalo. Santāpaṭṭho āvibhavati uḷāradassanena tadaññassa anuḷārabhāvo viyāti dassento āha ‘‘āyasmato’’tiādi. Avipariṇāmadhammassa niccasabhāvassa vattabbameva natthi paṭipakkhato āvibhavanākārassa sukhasiddhito.
“因缘义”(nidānaṭṭho)显现,意即“它给与此”。为了显示结合与障碍之义是从对立面而显现的行相,故说“成为离结合者”等。以烦恼之苦结缚,是结合义;在轮回牢狱中被障碍,是障碍义。
Nidānaṭṭho āvibhavati idamassa nidadātīti. Saṃyogapalibodhaṭṭhā paṭipakkhavasena āvibhavanākārāti dassento āha ‘‘visaṃyogabhūtassā’’tiādi. Kilesadukkhehi saṃyojanaṭṭho saṃyogaṭṭho. Saṃsāracārake palibuddhanaṭṭho palibodhaṭṭho.
由烦恼杂处等而成为无远离者。远离之义,即依止的远离。远离一切诸行,即无为的状态。如此,即使具足奇妙希有自性的圣道,也是有为的;唯有此一者是无为,因此灭谛的无为性极为明显。苦是毒,因为有死法;对治彼毒之药即不死——涅槃。
Kilesasaṅgaṇikādivasena avivekabhūtassa. Vivekaṭṭho upadhivivekatā. Sabbasaṅkhāravivittatā asaṅkhatabhāvoti evaṃ acchariyabbhutasabhāvopi ariyamaggo saṅkhato eva, ayameva ca eko asaṅkhatoti nirodhassa asaṅkhatabhāvo supākaṭo hoti. Dukkhaṃ visaṃ maraṇadhammato tassa agadabhūtaṃ amataṃ nibbānaṃ.
“道”者,已达到应被崇敬的状态,以微细寂静之体性而现前;虽似爱欲,却并非集,不是证得涅槃的因。此圣道即是因,依“道非道智见”中所说的方法,“道”的因义得以显现。所谓“以见灭故”,即依见到极为微细、最极甚深的灭谛。因此说“极微细”等。所谓“以见苦故”,即依见到过患极为重大、更具过患的苦谛。从其对立面,有增上义。因此说“如多病所恼……犹如广大的状态一般”。如此,这些行相已依适当的方式,从随顺与遮遣两方面,在诸谛中显现并得到了阐明。
‘‘Maggo’’ti sambhāvetabbataṃ patto sukhumasantabhāvena upaṭṭhito nikantibhūtopi nāyaṃ samudayo hetu nibbānassa pattiyā. Ayaṃ ariyamaggo hetūti maggāmaggañāṇadassane vuttanayena maggassa hetuṭṭho āvibhavati. Nirodhadassanenāti ativiya nipuṇassa paramagambhīrassa nirodhasaccassa dassanena. Tenāha ‘‘paramasukhumānī’’tiādi. Dukkhadassanenāti ativiya ādīnavappattiyā vipulatarādīnavassa dukkhasaccassa dassanena. Tappaṭipakkhato ādhipateyyaṭṭho. Tenāha ‘‘anekarogātura…pe… uḷārabhāvo viyā’’ti. Evamete yathārahaṃ anvayato, byatirekato ca saccesu āvibhavanākārā vibhāvitā.
“各各”意指各各之义,即逼迫、聚集、出离、导出之义。“三三”则指于有为等义。然而,那些论者所主张的“种种现观”,即是以种种智作现观,意谓于不同刹那、以种种智通达四谛。如果是这样,若道智对四谛有种种现观,那么依“见苦”等、依初道等所应断的三结等,就会变成只是部分断除。那样,便会招致“部分入流道”等过失。而且,在每种见之后都应有每种果,于是作为他们应断烦恼之止息的果,便会如同道一样有四重;那样,又会有“部分入流”等过失。再者,如果道智有种种现观,那么便以一种智见苦,以另一种见集,以另一种见灭,以另一种见道;如是,道的作用便不圆满。因为依见道,有两种趣向可能:即依彼智而见彼道,或依他智而见之。其中,第一种主张不合理,因为不能在同一事物上自我作用;就像不能用同一个指尖去碰触那个指尖本身。若是依他智,则有过失无穷:“以彼见道,彼也是道;又以彼见彼,彼也是道。”因此,只有依“一现观”,如所说的“不痴通达”才是合理的。又,对于应遍知和应断的二谛,正在转起的道智,
Ekekassāti ekekassa atthassa, pīḷanāyūhananissaraṇaniyyānaṭṭhe sandhāyāha. Tiṇṇaṃ tiṇṇanti saṅkhatādiatthe. Ye pana vādino. Nānābhisamayanti nānāñāṇena abhisamayaṃ, catunnaṃ saccānaṃ nānākkhaṇe nānāñāṇena paṭivijjhananti attho. Yadi hi maggañāṇassa catūsu saccesu nānābhisamayo siyā, dukkhadassanādīhi paṭhamamaggādīhi pahātabbānaṃ saṃyojanattayādīnaṃ ekadesappahānaṃ āpajjati. Tathā ca sati ekadesasotāpattimaggaṭṭhatādippasaṅgo. Taṃtaṃdassanānantarañca taṃtaṃphalena bhavitabbanti taṃtaṃpaheyyakilesapaṭippassaddhibhūtānaṃ phalānaṃ maggānaṃ viya catukkatā siyā. Tathā ca sati ekadesasotāpannatādippasaṅgo. Kiñca bhiyyo – yadi maggañāṇassa nānābhisamayo siyā, aññena ñāṇena dukkhaṃ passati. Aññena samudayaṃ, aññena nirodhaṃ, aññena maggaṃ, evaṃ sati maggakiccaṃ aparipuṇṇameva siyā. Maggadassanena hi dvayagati, teneva vā tassa dassanaṃ, aññena vāti. Tattha paṭhamo tāva pakkho na yujjati attani pavattiyā asambhavato. Na hi teneva aṅgulaggena tameva parāmasituṃ sakkā. Atha aññena anavaṭṭhānappasaṅgo ‘‘yena maggaṃ passati, sopi maggo. Tampi yena passati, sopi maggo’’ti. Tasmā ekābhisamayato yathāvutto asammohapaṭivedhova yutto. Apica paricchinditabbaṃ, samucchinditabbañca saccadvayaṃ ārabbha pavattamānassa maggañāṇassa paricchindanasamucchindanāni na sambhavanti tato anissaraṇato. Na hi dukkhapariññāsamudayappahānāni dukkhasamudayasaccārammaṇena ñāṇena kātuṃ sakkuṇeyyāni. Nibbānārammaṇena pana tattha, itaradvaye ca sammohaṃ viddhaṃsentena sakkā kātunti ekābhisamayo eva yutto. Ayaṃ pana attho pāḷiyaṃ āgato evāti ‘‘tesaṃ uttaraṃ abhidhamme kathāvatthusmiṃ vuttamevā’’ti.
遍知等分别之说明
Pariññādippabhedakathāvaṇṇanā
845“abhiññāpaññā”等的义理,前文已说明。又,依闻所成、思所成及一分修所成的殊胜慧而了知,即称为“abhiññātā”。各别之地,因为不在遍知等的范围之内。因为依名色分别、把握诸缘,并不存在审察遍知等的转起。
845.Abhiññāpaññātiādīnaṃ attho heṭṭhā vuttoyeva. Apica sutamayāya, cintāmayāya, ekaccabhāvanāmayāya ca abhivisiṭṭhāya paññāya ñātā abhiññātā. Āveṇikā bhūmi pariññantarānaṃ avisayabhāvato. Na hi nāmarūpaparicchedapaccayapariggahaṇavasena tīraṇapariññādīnaṃ pavatti atthi.
846随顺智同样是以无常等相缘诸行而生起的,何况复照观等,因此说“乃至随顺智为不共地”。在此度知遍知地中,虽已知遍知与断遍知亦有其位,然于此中,度知遍知尤为其用,余者则非,故称“不共”。
846. Anulomañāṇampi aniccādivaseneva saṅkhāre ārabbha pavattati, pageva paṭisaṅkhānupassanādayoti āha ‘‘yāva anulomā āveṇikā bhūmī’’ti. Kāmañcettha tīraṇapariññābhūmiyaṃ ñātappahānapariññāyopi laddhāvasarā, tattha pana yathā tīraṇapariññā sātisayaṃ kiccakārī, na tathā itarāti āveṇikaggahaṇaṃ.
847究竟而言,断遍知即是道智,故说“乃至道智之地”。此处所指,乃于现观之际,在作用分别中,此断遍知正为所说,因为其余遍知皆为此而设。故有“或者因为……”等言。
847. Nippariyāyena pahānapariññā nāma maggañāṇanti ‘‘yāva maggañāṇā bhūmī’’ti vuttaṃ . Ayaṃ idha adhippetāti idha abhisamayakāle kiccavicāre ayaṃ pahānapariññā adhippetā tadatthattā sesapariññānaṃ. Tenāha ‘‘yasmā vā’’tiādi.
“为其目的”者,即为了断遍知的目的。或说“为其目的”,即为了断除的目的。或说“为其目的”,即为了道的目的。盖已知遍知与度知遍知,确实唯为证得道而生起。必然地,它们是被了知与被度量的;若离了知与已度之状,则无断除;而断除的成就,亦依于了知与已度之状的成就。道智于苦中以遍知现观生起时,既通达其自相,亦通达共相,以其摧破覆蔽于彼之痴故。是故说“三种遍知……乃至……应知”。
Tadatthāyevāti pahānapariññatthā eva. Atha vā tadatthāyevāti pahānatthā eva. Atha vā tadatthāyevāti maggatthā eva. Ñātatīraṇapariññā hi yāvadeva maggādhigamatthāya pavattā. Niyamato ñātā ceva tīritā ca honti ñātatīritabhāvehi vinā pahānābhāvato, pahānasiddhiyañca ñātatīritabhāvasiddhito. Maggañāṇañhi dukkhe pariññābhisamayavasena pavattamānaṃ tassa sabhāvalakkhaṇaṃ viya sāmaññalakkhaṇampi paṭivijjhatīti vuccati tappaṭicchādakasammohaviddhaṃsanato. Tenāha ‘‘pariññattayampi…pe… veditabba’’nti.
848“如同遍知”,显示的是三种遍知的共通性,而非遍知所应断的共通性,因为镇伏断是圣智的作用。欲贪等烦恼,若不使其如先前般缠缚于心而住,如此制止缠缚、令不现行,即是镇伏;镇伏本身就是断除,即镇伏断。由于其明显性,如“此心无嗔、离昏沉睡眠”等所说,对他人也是显然的。“不突然地压伏心”,这是就刚获得的禅那而说;然而在善修习、熟练的禅那中,连最后的心也不会被压伏。或者,这指的是在禅那的前行阶段——即为了证得禅那而作的前行修行中;以及在获得禅那后的后行阶段——即从事其他事务时。寻等,指寻、伺、喜、乐、色想等。它们作为第二禅等的对立面,只在第二禅等安止中被镇伏;然而从那些禅那出定后,它们便生起,因为是以微弱的心出定。
848.Pariññā viyāti tividhatāsāmaññaṃ nidasseti, na pariññāpahātabbatāsāmaññaṃ vikkhambhanappahānassa aripaññākiccabhāvato. Kāmacchandādayo yathā na cittaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhanti, evaṃ pariyuṭṭhānassa nisedhanaṃ appavattikaraṇaṃ vikkhambhanaṃ, vikkhambhanameva pahānaṃ vikkhambhanappahānaṃ. Pākaṭattāti ‘‘ayaṃ abyāpannacitto vigatathinamiddho’’tiādinā (a. ni. 4.198) paresampi pākaṭattā. ‘‘Na sahasā cittaṃ ajjhottharantī’’ti idaṃ paṭiladdhamattassa jhānassa vasena vuttaṃ, subhāvite pana paguṇajjhāne yāva carimakacittampi na ajjhottharanteva. Atha vā jhānassa pubbabhāgepīti jhānādhigamatthāya pubbabhāgapaṭipattiyā. Pacchābhāgepīti jhānaṃ labhitvā aññakiccappasutassapi. Vitakkādayoti vitakkavicārapītisukharūpasaññādayo. Dutiyajjhānādīnaṃ paṭipakkhā dutiyādīsu appitesuyeva vikkhambhanti, tato tato vuṭṭhitamattassa pana pavattanti parittacittavaseneva vuṭṭhahanato.
849“如灯对黑暗”,这是为了显示以对立而断除的状态。因为灯是黑暗的对立者;而瓦罐打击苔藓,并非以对立的方式,只是纯粹地阻止其生起而已。因此,尽管第二禅等的寻等并非直接的对立者,但这个譬喻用于镇伏断更为恰当。“以观智为组成部分”,这是为了显示此处所说的彼分断。因为依戒清净等也有彼分断。以智支,即以称为智的因;以彼分断除彼分,即是彼分断。当有所谓五蕴聚的身存在时,或者于彼处有“这是我”之见,即是有身见,如“观色为我”等方式所说的我见。以十六事和八事而起的疑,即是疑垢。对总体执取的断除,即对“我、我所”如是生起的总体执取的断除,是通过以聚观将诸蕴置于十一种处所,分散地观察。对乐味想的断除,即对五蕴以乐味方式生起的邪想的断除。对不审虑的断除,即对与审虑相反的痴的断除。对不随观的断除,即对期望的断除。于诸行中执取常等,是谛违逆执,因为它与道谛的证得相违逆。于有过患中视为无过患,于无过患中视为有过患,也称为谛违逆执。
849.‘‘Padīpena andhakārassa viyā’’ti idaṃ paṭipakkhena pahīnabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Paṭipakkho hi padīpo andhakārassa, ghaṭappahāro pana sevālassa na paṭipakkho, kevalaṃ pavattinivāraṇamattameva karotīti. Tena asatipi ujuvipaccanīkatāya dutiyajjhānādīnaṃ vitakkādīnaṃ vikkhambhanassa taṃ nidassanaṃ suṭṭhutaraṃ yujjati. ‘‘Vipassanāya avayavabhūtenā’’ti idaṃ idhādhikatatadaṅgappahānassa dassanatthaṃ vuttaṃ. Sīlavisodhanādināpi hi tadaṅgappahānaṃ hotiyevāti. Ñāṇaṅgenāti ñāṇasaṅkhātena kāraṇena. Tadaṅgena tadaṅgassa pahānaṃ tadaṅgappahānaṃ. Sati vijjamāne khandhapañcakasaṅkhāte kāye, sayaṃ vā tattha sati diṭṭhi sakkāyadiṭṭhi, ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’tiādinā (saṃ. ni. 3.81; 4.345) nayena vuttā attānudiṭṭhi. Soḷasavatthukā, aṭṭhavatthukā ca kaṅkhāva malaṃ kaṅkhāmalaṃ. Samūhagāhassāti ‘‘attā attaniya’’nti evaṃ pavattasamūhagahaṇassa pahānaṃ kalāpasammasanena ekādasasu okāsesu pakkhipitvā vikiraṇavasena khandhānaṃ dassanato. Assādasaññāyāti pañcakkhandhe assādanavasena pavattamicchāsaññāya. Appaṭisaṅkhānassāti paṭisaṅkhānapaṭipakkhassa mohassa. Anupekkhanassāti apekkhāya. Saṅkhāresu niccādigāho saccapaṭilomagāho maggasaccādhigamassa vilomanato. Sādīnavesu anādīnavasaññitā, anādīnave ca sādīnavasaññitā saccapaṭilomagāhoti ca vadanti.
如此以清净次第显示彼分断后,现在再以十八大观的方式来显示它,故说“或者又……”等。其中,“或者又断除”是连接词。
Evaṃ visuddhikkamena tadaṅgappahānaṃ dassetvā idāni aṭṭhārasamahāvipassanāvasenapi taṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ vā panā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yaṃ vā pana pahānanti sambandho.
850850. 如前所述:“观察一切行无常”等语(《清净道论》第二册第742页)可证。
850.Vuttameva ‘‘sabbaṃ saṅkhāragataṃ aniccato anupassatī’’tiādinā (visuddhi. 2.742).
依于相续、聚合、作用及所缘而执取密集,即是密集想;对于那密集想,
Santatisamūhakiccārammaṇānaṃ vasena ghanaggahaṇaṃ ghanasaññā, tassā ghanasaññāya.
于灭中胜解:即见到三世诸行之灭后,以胜解于彼的方式而生起的慧,即以那慧。‘对造作’即是对行作。
Nirodhe adhimuttatā, tāyāti tiyaddhagatānaṃ saṅkhārānaṃ nirodhameva disvā tattha adhimuccanavasena pavattapaññā, tāya. Āyūhanassāti abhisaṅkharaṇassa.
所谓彼彼分际,即执取、舍离等种种分际。见异转,即见在上述分际之前、之后,以异相而转起,或见状态差别的转起。于恒常想,即对坚固性的执取。
Taṃ taṃ paricchedanti ādānanikkhepādikaṃ taṃ taṃ paricchedaṃ. Aññathāpavattidassananti vuttaparicchedato pubbe, pacchā ca aññākārappavattiyā dassanaṃ, avatthāvisesappavattidassanaṃ vā. Dhuvasaññāyāti thirabhāvaggahaṇassa.
于执取坚实之执著,即对无坚实者执取坚实的执著。
Sārādānābhinivesassāti asāresu sāragahaṇābhinivesassa.
依疑惑与邪智而迷乱,即是痴迷;此迷乱本身即是执著,故称痴迷执著。于诸行中执取为庇护所、皈依处,即是阿赖耶执著,从究竟义而言,即是有爱。
Saṃsayamicchāñāṇānaṃ vasena sammuyhanaṃ sammoho, so eva abhinivesoti sammohābhiniveso. Saṅkhāresu leṇatāṇabhāvaggahaṇaṃ ālayābhiniveso, atthato bhavanikanti.
如同心舍弃诸行、趋向离转的涅槃那样生起,是故行舍智与随顺智称为“离转观”。以安住、深入的状态而生起的结缚等烦恼,即是烦恼执著。顺决择分定,即是观定。
Yathā cittaṃ saṅkhāre muñcitvā vivaṭṭaṃ nibbānaṃ pakkhandati, tathā pavattanato saṅkhārupekkhā ca anulomañca ‘‘vivaṭṭānupassanā’’ti vuttaṃ. Niviṭṭhabhāvena ogāḷhabhāvena pavattasaṃyojanādikilesā eva kilesābhiniveso. Nibbedhabhāgiyaṃ samādhinti vipassanāsamādhimāha.
851851.“如雷轮”即雷电之圆轮。所言“如是断除”,指令其达至不再生起的法性。业烦恼,或一切诸行的灭尽、寂灭,称为“趣向灭尽”,此即圣道。“趣向灭尽”之义依出世间摄持已得成立,此处复说,是为称扬赞叹。说“唯是正断”之限定,是依了义而言。所谓“即彼义处”,即是正断之处,以此说明镇伏断与彼分断是道的资粮,若离此二者,则不能成就。或者,“即彼义处”即道的作用之处,由此显示:由彼义性故,那些(镇伏断等)亦具道的作用。因此说“所以”等。为以譬喻说明此同一义理,而说“如杀敌王”等。就像在得王位之前所做的那些事——如平定边境、摧毁险难等,亦被说成“这是国王所作”。同样地,由世间智所成就的镇伏断与彼分断,由于正断之道的作用、彼义性,以及落入彼相续的缘故,也被称为道的作用。应如此理解。
851.Asanivicakkaṃ asanimaṇḍalaṃ. Evaṃ pahānanti anuppattidhammatāpādanamāha. Kammakilesānaṃ, sabbesampi vā saṅkhārānaṃ khayaṃ nirodhaṃ gacchatīti khayagāmī, ariyamaggo. Lokuttaraggahaṇeneva siddhepi khayagāmiggahaṇaṃ vaṇṇabhaṇanatthaṃ. Samucchedappahānamevāti avadhāraṇaṃ nippariyāyataṃ upādāya. Tadatthānevāti samucchedappahānatthāneva. Tena vikkhambhanatadaṅgappahānānaṃ maggasambhāratamāha tehi vinā asijjhanato. Atha vā tadatthānevāti maggatthāneva. Tena tadatthatāya tesaṃ taṃkiccataṃ dasseti. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi. Tamevatthaṃ upamāya dassetuṃ ‘‘paṭirājānaṃ vadhitvā’’tiādi vuttaṃ. Yampi tato pubbe katanti yaṃ tatorajjappattito pubbe kataṃ paccantasādhanaduggaviddhaṃsanādi. Yathā idañcidañca raññā katantiyeva vuccati, evaṃ lokiyañāṇena sādhitānipi vikkhambhanatadaṅgappahānāni samucchedappahānavasena pavattassa maggassa kiccabhāvena vuccanti, tadatthatāya, tesaṃ taṃsantatipatitatāya ca maggassāti veditabbā.
852852.“世间证悟”:世间的证悟,或世间性的证悟。出世间证悟也应如此了知。“我得自在”:即“我是得自在者”;“我得熟练”亦然。“以现量的智触”:即通过现量的、称为“取所缘”的智触。此中“现量”一词,遮止了以推理取所缘;而“智触”意谓通过观察“此是这般”而现量了知。所言“被触”,即被智所触。
852. Lokiyassa, lokiyā vā sacchikiriyā lokiyasacchikiriyā. Evaṃ lokuttarasacchikiriyā veditabbā. Lābhīmhīti lābhī amhi. Tathā vasīmhīti etthāpi. Paccakkhato ñāṇaphassenāti paccakkhato ārammaṇakaraṇasaṅkhātena ñāṇaphassanena. ‘‘Paccakkhato’’ti ca iminā anumānato ārammaṇakaraṇaṃ nivatteti, ‘‘īdisamida’’nti paccavekkhaṇavasena paccakkhato jānanaṃ hettha ‘‘ñāṇaphasso’’ti adhippeto. Phassitāti ñāṇena phuṭṭhā.
如同禅那、道、果那样,即使未在自己的相续中生起,也能以消除覆盖它们的愚痴的方式,依此而现起破除的智,即是不依于他的智。
Jhānamaggaphalāni viya attano santāne anuppādetvāpi tappaṭicchādakasammohaviddhaṃsanavasena tathāviddhaṃsanapavattañāṇaṃ aparappaccayañāṇaṃ.
「见者」即现量了知者。「入于不死」意指属于不死,即称为不死。
Passanto paccakkhato jānanto. Amatogadhanti amatapariyāpannaṃ, amatasaṅkhātanti attho.
初果圣道由于最先见涅槃,故称为「见」;以此见而证悟,称为「见证悟」。虽然种姓智比它更先见涅槃,但由于只是取所缘,而未作见后应行之事,故不称为「见」。此证悟亦有二种,即依见与修而有二种证悟。「依见与修」即依见道与修道。由此排除了非依道而起的对涅槃的观察证悟。而「涅槃」一词,则排除了对道果的观察证悟。所谓「此智」,即指此已证得的出世间智。
Sotāpattimaggo paṭhamaṃ nibbānadassanato dassanaṃ, tena dassanena sacchikiriyā dassanasacchikiriyā. Kiñcāpi gotrabhuñāṇaṃ tato paṭhamataraṃ nibbānaṃ passati, ālambanakaraṇato disvā kattabbakiccākaraṇato pana na dassananti vuccati. Sā duvidhāpīti sā dassanabhāvanāvasena duvidhāpi sacchikiriyā. Dassanabhāvanāvasenāti dassanamaggabhāvanāmaggavasena. Tena amaggavasena pavattanibbānassa paccavekkhaṇasacchikiriyaṃ nivatteti. Nibbānassāti pana iminā maggaphalesu paccavekkhaṇasacchikiriyaṃ. Imassa ñāṇassāti imassa yathādhigatassa lokuttarañāṇassa.
853「所意」即所希求、所意欲者。所谓「修习」,即是令其生起与相续薰修。为显示此二义,故说「世间」等。因为从世间善法等被生起、增长之时开始,便成就了世间的戒修习、身修习、心修习、慧修习,并以此令相续得到薰修。在这世间与出世间的修习中,于智见清净的论里,所指的乃是出世间修习,而非其余,因为其余只是它的资粮。这四种圣道智,能令出世间的正语等戒等生起。如何生起?以俱生缘等方式。「戒等」中的「等」字,摄取了定,而非慧。因为不能以彼生彼,而是于道心生起时,它们方生起。正思惟已包含其中,故说它摄于五蕴之内。或者,「戒等」亦含摄果戒等,因此也含摄慧,这是合理的。「以俱生缘等」中的「等」字,也应视为包含无间缘等。通过这些以正断、寂止方式运作的出世间戒等,圣者薰修自己的相续。所谓「依此而回转」。正如以方便说,遍知三种、断除三种都是道智的作用,但此处并非如此。此处唯有出世间修习方是此道智的作用。因为在此修习中,并无方便之说,这是决定说。以此排除了世间修习。
853.Abhimatāti adhippetā. Bhāvanā nāma uppādanā, santānaparibhāvanā cāti tadubhayaṃ dassento ‘‘lokiyāna’’ntiādimāha. Yadaggena hi lokiyā kusalādayo uppāditā, vaḍḍhitā ca, tadaggenassa sīlabhāvanā, kāyabhāvanā, cittabhāvanā, paññābhāvanā ca lokiyā nipphāditā hoti, tāya ca santānopi paribhāvitoti. Tāsu lokiyalokuttarabhāvanāsu idha ñāṇadassanavisuddhikathāyaṃ lokuttarabhāvanā adhippetā, na itarā tassā sambhārabhāvato. Catubbidhampetaṃ ñāṇanti etaṃ catubbidhampi ariyamaggañāṇaṃ lokuttarāni sammāvācādibhedāni sīlādīni uppādeti. Kathaṃ? Sahajātādipaccayatāya. Sīlādīnīti ettha ādi-saddena samādhissa gahaṇaṃ, na paññāya. Na hi tadeva taṃ uppādeti, maggacittuppādo pana uppādeti. Tadantogadhabhāvā sammāsaṅkappo. So hi pañcakkhandhasaṅgahitoti vadanti. Sīlādīnīti vā phalasīlādīnampi gahaṇanti paññāyapi gahaṇaṃ yujjatiyeva. Sahajātapaccayāditāyāti ettha ādi-saddena anantarapaccayāditāyapi saṅgaho daṭṭhabbo. Tehi ca santānaṃ vāsetīti tehi samucchindanapaṭipassambhanavasena pavattehi lokuttarehi sīlādīhi ariyapuggalo attano santānaṃ paribhāveti. Yaṃ nissāya parāvuttīti vadanti. Yathā pariññattayampi pahānattayampi maggañāṇassa kiccanti vuttaṃ pariyāyena, na evamidha. Idha pana lokuttarabhāvanāva assa maggañāṇassa kiccaṃ. Na hettha bhāvanāya pariyāyo labbhatīti avadhāraṇaṃ. Tena lokiyabhāvanaṃ nivatteti.
「以其自性而来」——即不像「修习心」那样以心为首而宣说,而是如「修习慧」这般,依其自性而来的慧。这是就略说而言。至此,已将其详细展开。同时,此问题亦已解答完毕——这是文句的连结。
Evaṃ sarūpeneva āgatāyāti ‘‘cittaṃ bhāvaya’’nti samādhi viya cittasīsena anāgantvā ‘‘paññaṃ bhāvaya’’nti evaṃ sarūpeneva āgatāya paññāya. Yaṃ vuttaṃ uddesavasena. Ettāvatā taṃ vitthāritaṃ hoti. Ayañca pañho vissajjito hotīti sambandho.