22. 智见清净详解的注释
22. Ñāṇadassanavisuddhiniddesavaṇṇanā
第一道智论注释
Paṭhamamaggañāṇakathāvaṇṇanā
806现在讲到智见清净的解说时,为了先说明智见清净紧接在其后生起的那种智,就说“从此之后,有种姓智”。“从此之后”是指从随顺智之后往上。“那”是指种姓智。它不算行道智见清净,因为它不是以无常等方式去把握诸行。它也不算智见清净,因为即使以涅槃为所缘,它也没有断除烦恼。正因如此,这个指示诸识界所缘的、执行“看”的作用的智,就像唯作意界一样,被称为处在道的转向位置。“中间”是指在第六和第七清净之间。它实际上是不可记说的,因为不具备这两种清净的特相。尽管如此,由于它是趣向出起的终点,所以属于观的一部分。因此说它“落入随观之流”。所以原文说“随观流……被称为……”,这是显示它属于行道智见清净。“流”是指圣者最初进入,也就是入流;那本身就是道;或者,最初进入、证得圣流,所以叫入流,也就是第一道。它的道就是入流道。就结生而言,只再来这人世一次,所以叫一来者;他的道就是一来道。就结生而言,不再来欲界,所以叫不来者;他的道就是不来道。以断除烦恼等而称为阿拉汉,是最上道位。其状态就是阿拉汉性,那本身就是道,所以叫阿拉汉道。把四道中的智合在一起,就称为智见清净。
806. Idāni ñāṇadassanavisuddhiyā niddese anuppatte sā yassa ñāṇassa anantaraṃ uppajjati, taṃ tāva dassento ‘‘ito paraṃ gotrabhuñāṇaṃ hotī’’ti āha. Ito paranti ito anulomañāṇato upari. Tanti gotrabhuñāṇaṃ. Neva paṭipadāñāṇadassanavisuddhiṃ bhajati aniccādivasena saṅkhārānaṃ aggahaṇato. Na ñāṇadassanavisuddhiṃ bhajati satipi nibbānārammaṇatte kilesānaṃ akhepanato. Tato evetaṃ viññāṇadhātūnaṃ visayaṃ uddesantaṃ dassanakiccaṃ karontaṃ kiriyamanodhātu viya maggassa āvajjanaṭṭhāniyaṃ vuccati. Antarāti chaṭṭhasattamavisuddhīnaṃ vemajjhe. Abbohārikameva hoti ubhayavisuddhilakkhaṇatābhāvato. Tathāpi vuṭṭhānagāminiyā pariyosānatāya vipassanāpakkhikaṃ. Tenevassa taṃsotapatitatā. Tenāha ‘‘vipassanāsote…pe… saṅkhaṃ gacchatī’’ti. Etenassa paṭipadāñāṇadassanavisuddhibhajanaṃ dasseti. Sotassa ariyassaādito pajjanaṃ sotāpatti, so eva maggo, sotaṃ vā ariyaṃ ādito pajjati adhigacchatīti sotāpatti, paṭhamako. Tassa maggo sotāpattimaggo. Paṭisandhivasena sakideva imaṃ manussalokaṃ āgacchatīti sakadāgāmī, tassa maggo sakadāgāmimaggo. Paṭisandhivasena kāmabhavaṃ na āgacchatīti anāgāmī, tassa maggo anāgāmimaggo. Kilesādīnaṃ hananādinā arahaṃ, aggamaggaṭṭho. Tassa bhāvo arahattaṃ, so eva maggoti arahattamaggo. Catūsu maggesu ñāṇaṃ ekajjhaṃ gahetvā ñāṇadassanavisuddhi nāma.
“以这三者”这句话,是因为前面已经说了三种随顺智,或者说,因为两种已经包含在三种之中。“以三”里的“pi”这个词,也有把其他选项合并在一起的意思,所以这就表达了“以三,也以二”。“依各自的力量”是指随顺各自自己的威力。因为第一种随顺智让极粗重的黑暗消失,第二种让不那么粗重的黑暗消失,第三种让更不那么粗重的黑暗消失。或者,“依各自的力量”是指依先前在行舍智中积聚的力量。因为由于先前的造作,随顺智也和道智一样,对于信解脱者和见至者,确实有软、利的差别,这是由行相成就所决定的。障碍现起,是因为遮蔽障碍状态的黑暗已经消失。“在修习的终点”这句话表明:在第二种或第三种随顺智之后,无间生起种姓智,而不是在第一种之后,因为它还没有被修习。因为没有得到修习,种姓智就不能生起。由于没有相状等,以及与此相反,所以用“无相”等来区分涅槃。“凡夫种姓”是指不与圣者混杂的凡夫共称。因为“种姓”就是同一族系的人共同拥有的名称,这里也是这样。“凡夫数”是它的同义词,“凡夫地”是凡夫的状态。由于是决定性的,而且只生起一次,所以是不还转。
Tehi tīhipīti heṭṭhā tiṇṇaṃ anulomañāṇānaṃ vuttattā vuttaṃ, tīsu vā dvinnaṃ antogadhattā. Tīhipīti vā vikappantarasampiṇḍanattho pi-saddo, tena tīhipi dvīhipīti vuttaṃ hoti. Attano balānurūpenāti attano attano ānubhāvānukūlaṃ. Paṭhamañhi anulomañāṇaṃ sabboḷārikaṃ, dutiyaṃ tato nātioḷārikaṃ, tatiyaṃ tato nātioḷārikaṃ tamaṃ antaradhāpeti. Atha vā balānurūpenāti heṭṭhā saṅkhārupekkhāya āhitabalānurūpena . Pubbābhisaṅkhāravasena hi anulomañāṇassāpi maggañāṇassa viya saddhāvimuttadiṭṭhippattānaṃ pavattiākārasiddho attheva mudutikkhatāviseso. Palibodhato upaṭṭhāti palibodhabhāvapaṭicchādakassa tamassa antaradhāpitattā. ‘‘Āsevanante’’ti iminā dutiyassa vā tatiyassa vā anulomañāṇassa anantaraṃ gotrabhuñāṇuppatti, na paṭhamassāti dasseti tassa anāsevanattā. Na hi aladdhāsevanaṃ gotrabhuñāṇaṃ uppādetuṃ sakkoti. Nimittādivirahato, tabbidhurato ca ‘‘animitta’’ntiādinā nibbānaṃ visesitaṃ. Puthujjanagottanti ariyehi asammissaṃ puthujjanasamaññaṃ. Gottanti hi ekavaṃsajānaṃ samānā samaññā, evaṃ idhāpīti. Puthujjanasaṅkhanti tasseva vevacanaṃ, puthujjanabhūminti puthujjanavatthuṃ. Ekantikatāya ekavārameva ca uppajjanato apunarāvaṭṭakaṃ.
在外、在出起与回转时:由于在无为界之外,所以称为在外;当行所摄的、作为出起之地的回转正在生起时,生起的慧。征服就是制伏。跳入就是进入。在这里,以“征服生”等说法,说的是征服凡夫种姓,也就是超越它。以“跳入无生”等说法,说的是修习圣种姓,因为由二者之性故。
Bahiddhā vuṭṭhānavivaṭṭaneti asaṅkhatadhātuyā bahibhāvato bahiddhāsaññitā saṅkhāragatā vuṭṭhānabhūte vivaṭṭane nipphajjamāne paññā. Abhibhuyyatīti abhibhavati. Pakkhandatīti anupavisati. Ettha ca ‘‘uppādaṃ abhibhuyyatī’’tiādinā puthujjanagottābhibhavanaṃ tadatikkamanamāha. ‘‘Anuppādaṃ pakkhandatī’’tiādinā ariyagottabhāvanaṃ tadubhayabhāvato.
807同一转向的心并没有不同的路,所以取“一路”并不是为了否定它,而是为了说明:即使所缘不同,同一转向的心也没有不同的路。应当这样理解。“大母”是指大的引水渠。“跨越”是指不进入就过去。“跳越”是指从上方跳过去。“低斜倾向”是指越来越殊胜的下斜状态。
807. Ekāvajjanānaṃ nānāvīthitā natthīti na taṃnisedhanāya ekavīthiggahaṇaṃ, atha kho nānārammaṇānampi ekāvajjanānaṃ nānāvīthitā natthīti dassanatthanti daṭṭhabbaṃ. Mahāmātikanti mahantaṃ udakavāhakaṃ. Laṅghitvāti anotaranto eva atikkamitvā. Ullaṅghitvāti uparibhāgeneva laṅghitvā. Ninnapoṇapabbhāratā uttaruttaravisiṭṭhā ninnatāva.
以八种智依次成就了殊胜的随顺智,能够成为以涅槃为所缘的智的缘,所以说“以生灭随观等快速奔驰之后”。色因为与多种相续相连,就像多股编成的绳子,所以说“色绳”。因为自身被说成处于树的位置,与它相连的受等则只有一种处于杖的位置,而不是受等的整体,所以说“受等中的某一根杖”。“以随顺转向”是指以随顺的转向。由这种转向生起随顺智,那个智就以它为所缘。“以第一随顺心跨越”是就跨越有身之岸的开始而说的。“以第二心倾向、斜向、趋向涅槃”是就它从一切行中毫不执着、而依附于无为而说的。瑜伽行者以作所缘的方式落入涅槃。“同一所缘”是指在仅仅一次所缘取的所缘上。因此说“由于未得重复”。以此表明:在同一所缘上,重复是有助益的,在不同所缘上则不是这样。
Aṭṭhahi ñāṇehi anukkamena āhitavisesaṃ anulomañāṇaṃ nibbānārammaṇassa ñāṇassa paccayo bhavituṃ samatthaṃ jātanti āha ‘‘udayabbayānupassanādinā vegena dhāvitvā’’ti. Rūpaṃ anekasantatisambandhatāya anekavaṭṭaracitā rajju viya hotīti vuttaṃ ‘‘rūparajjuṃ vā’’ti. Attabhāvassa rukkhaṭṭhāniyatāya vuttattā taṃsambandhadaṇḍaṭṭhāniyatā vedanādīsu ekasseva yuttā, na vedanādisamudāyassāti vuttaṃ ‘‘vedanādīsu aññataradaṇḍaṃ vā’’ti. Anulomāvajjanenāti anulomassa āvajjanena. Yena āvajjanena anulomañāṇaṃ uppajjati, tena taṃ ārammaṇaṃ. ‘‘Paṭhamena anulomacittena ullaṅghitvā’’ti idaṃ sakkāyatīrassa tassa atikkamanārambhatāya vuttaṃ. ‘‘Dutiyena nibbānaninnapoṇapabbhāramānaso’’ti idaṃ tassa sabbasaṅkhārato sātisayaṃ alaggaṃ hutvā visaṅkhāre allīnabhāvato vuttaṃ. Nibbāne ārammaṇakaraṇavasena patati yogāvacaro. Ekārammaṇeti ekavāraṃyeva ālambite ārammaṇe. Tenāha ‘‘aladdhāsevanatāyā’’ti. Tena ekārammaṇe āsevanā upakāravatī, na tathā nānārammaṇeti dasseti.
808这里说的是在随顺智和种姓智不执行彼此作用的时候。星宿合是指星宿和月亮的会合,或者是指显示这种会合的时间,也就是日的意思。
808.Tatrāti anulomagotrabhūnaṃ itarītarakiccākaraṇe. Nakkhattayoganti nakkhattena candassa yogaṃ, nakkhattayogavibhāvaniyaṃ vā kālaṃ, divasanti attho.
其中,“于此”等说法,是用来配合譬喻的。
Tatthātiādi upamāsaṃsandanaṃ.
所谓“这样生起”,指的是种姓智把想交给道时,不舍弃“像随顺智那样不取诸行、像我在涅槃所缘上运作那样”这样的想;同时也是指让道继续以涅槃为所缘。
Evaṃ nibbattāhīti anulomañāṇāni viya saṅkhāre anālambitvā ahaṃ viya nibbānārammaṇe vattāhīti maggassa gotrabhunā dinnasaññāmuñcanaṃ, anubandhanañca nibbānārammaṇakaraṇameva sandhāya vuttaṃ.
809这里说的是:那时,仿佛未舍弃由种姓智所给之想,而是仍然依着由它所执取的所缘继续运作,对于道智穿透贪蕴等来说。箭很快,所以叫箭手,也就是持弓的人。所谓箭的射程范围,说是八乌萨巴那么远。这是按中等身材的人远射来算的:用四肘长的杖,二十杖等于一乌萨巴,所以八乌萨巴的地方,按肘算就是六百四十肘。百板,就是用阿萨那木的心材做成的百块板,装在像陶轮那样的轮械上。旋转,就是令它旋转。由棍棒击打所应产生的声音之想,叫棍棒想。就像作为穿透百板之因的棍棒想一样,种姓智是穿透贪蕴等的道智之因。就像箭手一样,道智能穿透所应穿透的。
809.Tatrāti tasmiṃ gotrabhunā dinnasaññaṃ amuñcitvā viya tena gahitārammaṇeyeva vattitvā maggassa lobhakkhandhādinibbijjhane. Usuṃ asati khippatīti issāso, dhanuggaho. Saragocaraṭṭhānaṃ nāma aṭṭhausabhamattaṃ. Tañca kho dūre pātino majjhimapurisassa vasena catuhatthāya yaṭṭhiyā vīsatiyaṭṭhi usabhaṃ, tena aṭṭhausabhamatte padese hatthavasena cattārīsādhikachasatahatthe padese. Phalakasatanti asanasāramayaṃ phalakasataṃ. Kumbhakāracakkasadise cakkayante. Āvijjhitvāti bhametvā. Daṇḍakaghaṭṭanāya uppādetabbasaddo daṇḍakasaññā. Phalakasatavinivijjhanassa paccayabhūtā daṇḍakasaññā viya gotrabhuñāṇaṃ lobhakkhandhādinibbijjhanassa maggañāṇassa paccayabhāvato. Issāso viya maggañāṇaṃ nibbijjhitabbanivijjhanato.
810从第八有开始所生者,令无始轮回转起的苦海干涸。信财、戒财、惭财、愧财、闻财、舍财、慧财,这七种圣财。现前,即现量成就。杀生等五种怨仇以及二十五种大怖畏,即一切怨仇与怖畏。以及其他安住于三宝中具有信心等者。在集合体中生起的入流道一词,也在其一部分中生起,所以说“与入流道相应的智”。
810. Aṭṭhamabhavato paṭṭhāya nibbattanakaṃ anamataggasaṃsāravaṭṭadukkhasamuddaṃ soseti. Saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiridhanaṃ ottappadhanaṃ sutadhanaṃ cāgadhanaṃ paññādhananti imesaṃ sattannaṃ ariyadhanānaṃ. Sammukhībhāvanti paccakkhasiddhiṃ. Pāṇātipātādipañcaverāni ceva pañcavīsatimahābhayāni cāti sabbaverabhayāni. Aññesañca ratanattaye niviṭṭhasaddhādīnaṃ. Samudāye pavatto sotāpattimaggasaddo tadekadesepi pavattatīti āha ‘‘sotāpattimaggena sampayuttaṃ ñāṇa’’nti.
入流者人论注释
Sotāpannapuggalakathāvaṇṇanā
811对于那个入流道心本身,虽然在这里智慧不太锐利的人有两个果心,智慧锐利的人有三个果心,但按照不分别而总体把握的道来说,就说成“两个或三个”。所谓“称为定之无间”,意思是:因为它在自己生起之后,必定会给予果,所以称为无间定。无间就是紧接着生起的果,与它相应,或者以它为作用,就是无间,也就是道。
811.Tasseva sotāpattimaggacittassa. Kāmañcettha nātitikkhapaññassa dve, tikkhapaññassa tīṇi phalacittāni honti, avisesato pana gahitassa maggassa vasena ‘‘dve, tīṇi vā’’ti vuttaṃ. Samādhimānantarikaññamāhūti yaṃ attano pavattisamanantaraṃ niyameneva phalappadānato ānantarikasamādhīti āhūti attho. Anantarameva pavattanakaṃ phalaṃ anantaraṃ, tattha niyutto, taṃ vā payojanaṃ etassāti ānantariko, maggo.
“以习行为终”这句话的意思是:从习行的角度说,是在习行的终点,也就是已得习行者的随顺智之后,紧接着无间。已得习行的随顺本身,就令种姓心生起。但在其之后,还会转起六或七个速行心,因此可以说有四果心,所以说“最多七心,且为一转向路”。
Āsevananteti āsevanato ante, āsevanalābhino anulomañāṇassa anantaranti attho. Laddhāsevanameva anulomaṃ gotrabhuṃ uppādeti. Upari pana cha, satta vā javanāni pavattanti, tasmā cattāri phalacittāni hontīti vadeyyāti āha ‘‘sattacittaparamā ca ekāvajjanavīthī’’ti.
不过,不应该把它执为坚实,这就是句子的连接方式。至于这里应当说明的内容,前面已经讲过了。
Taṃ pana na sārato paccetabbanti yojanā. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva.
812到这一步,是指以初道之后紧接着生起的果心为界限。即使是非常放逸的人,也就是依靠天王之位、转轮王之位等放逸的依处而变得非常放逸的人,为他们生起如上所说的转向心和速行心时,这位入流者就称为“观察”,这是这里的意旨。
812.Ettāvatāti paṭhamamaggānantaraṃ phalassa uppattimakkena. Bhusaṃ pamattopīti devarajjacakkavattirajjādipamādaṭṭhānaṃ āgamma bhusaṃ pamattopi. Yesaṃ yathāvuttaāvajjanajavanacittānaṃ uppattiyā esa sotāpanno paccavekkhati nāmāti adhippāyo.
正是借着这个因缘,为了说明其余诸圣者的省察,才说了“正如……”等这些话。
Eteneva pasaṅgena sesānaṃ ariyānaṃ paccavekkhaṇāni dassetuṃ ‘‘yathā cā’’tiādi vuttaṃ.
这里说的最高限定,意思就是显示五种和四种省察。通过“由于不存在”这句话,说明对已断除之后残余烦恼的省察能力,有些人具备,有些人则不具备。贪本身就是贪法。
Ukkaṭṭhaparicchedoyevaceso, yadidaṃ pañcannaṃ, catunnañca paccavekkhaṇānaṃ dassananti attho. ‘‘Abhāvenevā’’ti etena pahīnāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇasamatthatā kassaci hoti, kassaci na hotīti dasseti. Lobho eva lobhadhammo.
第二道智论注释
Dutiyamaggañāṇakathāvaṇṇanā
813为了让欲贪和嗔恚变得薄弱——就是为了让这些烦恼达到薄弱的状态。其中,薄弱有两种原因:一是偶尔才生起,二是缠缚的力量微弱。因为一来者的烦恼不像随轮回流转的凡夫大众那样频繁生起,而是偶尔、稀疏地生起。即使生起,也不会像压倒一切、覆盖一切、制造黑暗那样生起,而是因为已被两道断除,所以变得极其微弱、稀疏地生起。不过有些人说:“一来者的烦恼也要很久才生起,即使生起也是浓厚地生起,因为能看到他有子女。”这种说法没有道理,因为即使不从事男女之事,也仍然可能有胎藏。所以,应当按前面所说的方式,由这两种原因来理解他们烦恼的薄弱。第二——从数目上说也是第二,从生起上说也是第二地。为了证得——就是为了获得沙门果。因为它是相应法的依止处,这些法在这里存在,所以叫“地”。或者说,即使在出世间法中,它自身也存在、也生起,不像涅槃那样不显现,因此也叫“地”。作瑜伽——就是修观瑜伽。按照“以九种方式,诸根变得锋利”等所说的方式,尽其使诸根锋利之量,相应地使力与觉支达到敏锐状态,把根、力、觉支统合起来之后,以观察三相的智慧去遍观磨炼。在这当中,让智慧前后不断地运行、转动。因此说“进入观路”。就是按所说的方式——即按生灭智等生起时所说的方式。种姓无间——这里,犹如种姓。因为初道的前行智能超越凡夫种姓、生起圣者种姓,所以从直接意义上说,它被称为“种姓”。而这里这个因为与它相似,只是从引申意义上说才叫“种姓”。又因为它净除了一部分杂染,并且以究竟清净为所缘,所以称为“净”。因此《发趣论》中说:“随顺以无间缘为净的缘。”然而,因为在《无碍解道》中,为了说明超越生起等义,在“八种种姓法以定之力生起,十种种姓法以观之力生起”等文句里,都是以“种姓”这个名称来说的,所以这里也应当理解为说的是“种姓无间”。
813.Kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvāyāti etesaṃ kilesānaṃ tanubhāvatthaṃ. Tattha dvīhi kāraṇehi tanubhāvo adhiccuppattiyā, pariyuṭṭhānamandatāya ca. Sakadāgāmissa hi vaṭṭānusārimahājanassa viya kilesā abhiṇhaṃ na uppajjanti, kadāci kadāci viraḷākārā hutvā uppajjanti. Tathā uppajjantāpi maddantā chādentā andhakāraṃ karontā na uppajjanti, dvīhi pana maggehi pahīnattā mandamandā tanukākārā hutvā uppajjanti. Keci pana ‘‘sakadāgāmissāpi kilesā cirena uppajjanti, uppajjantāpi bahalāva uppajjanti. Tathā hissa puttadhītaro dissantī’’ti, taṃ akāraṇaṃ vatthupaṭisevanena vināpi gabbhaggahaṇasabbhāvato. Tasmā vuttanayeneva dvīhi kāraṇehi tesaṃ tanubhāvo veditabbo. Dutiyāyāti gaṇanavasenapi dutiyāya, uppattivasenapi dutiyāya bhūmiyā. Pattiyāti sāmaññaphalassa paṭilābhāya. Tañhi sampayuttānaṃ nissayabhāvato te dhammā bhavanti etthāti bhūmi. Yasmā vā samānepi lokuttarabhāve sayampi bhavati uppajjati, na nibbānaṃ viya apātubhūtaṃ, tasmāpi ‘‘bhūmī’’ti vuccati. Yogaṃ karotīti vipassanābhiyogaṃ karoti. ‘‘Navahākārehi indriyāni tikkhāni bhavantī’’tiādinā (visuddhi. 2.699) vuttanayeneva yadaggena indriyānaṃ tikkhataṃ sampādeti, tadaggena balāni, bojjhaṅgāni ca paṭutarabhāvaṃ āpādento indriyabalabojjhaṅgāni samodhānetvā lakkhaṇattayatīraṇavasena ñāṇena parimaddati. Tattha aparāparaṃ ñāṇaṃ cārento parivatteti. Tenāha ‘‘vipassanāvīthiṃ ogāhatī’’ti. Vuttanayenevāti udayabbayañāṇādīnaṃ uppādane vuttanayena. Gotrabhuanantaranti ettha gotrabhu viya gotrabhu. Paṭhamamaggapurecārikañāṇañhi puthujjanagottābhibhavanato, ariyagottabhavanato ca nippariyāyato gotrabhūti vuccati, idaṃ pana taṃsadisatāya pariyāyato gotrabhu. Ekaccasaṃkilesavisuddhiyā , pana accantavisuddhiyā ārammaṇakaraṇato ca vodānanti vuccati. Tenāha paṭṭhāne ‘‘anulomaṃ vodānassa anantarapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā 1.1.417). Yasmā pana paṭisambhidāmagge uppādādiabhibhavanatthaṃ upādāya ‘‘aṭṭha gotrabhudhammā samādhivasena uppajjanti, dasa gotrabhudhammā vipassanāvasena uppajjantī’’tiādīsu (paṭi. ma. 1.60) gotrabhunāmenevetaṃ āgataṃ, tasmā idhāpi ‘‘gotrabhuanantara’’nti vuttanti daṭṭhabbaṃ.
第三道智的论注释
Tatiyamaggañāṇakathāvaṇṇanā
814“只一次”就是仅一回。用“来此世间”这句话,是在五种一来者里排除四种,只取一种。有些人在这里证得一来果后,就在这个世间般涅槃;有些人在这里证得后,在天界般涅槃;有些人在天界证得后,就在那里般涅槃;有些人在天界证得后,再投生到这里才般涅槃。这四种在这里都没有被采用。但是,如果有人在这里证得后,在天界住满寿命,再投生到这里才般涅槃,应当知道,只有这一种才是这里所采用的。
814.Sakidevāti ekavāraṃyeva. ‘‘Imaṃ lokaṃ āgantvā’’ti iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco idha sakadāgāmiphalaṃ patvā idheva loke parinibbāti, ekacco idha patvā devaloke parinibbāti, ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāti, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāti. Ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṃ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāti, ayaṃ ekova idha gahitoti veditabbo.
为了彻底断除欲贪和嗔恚,也就是要以不来道,把那些已经被一来道削弱的结缚彻底断尽。因为不再以结生的方式投生到欲界,所以叫不来者。
Kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānāyāti tesaṃyeva sakadāgāmimaggena tanukatānaṃ saṃyojanānaṃ niravasesappahānāya. Paṭisandhivasena kāmabhavassa anāgamanato anāgāmī.
第四道智论的注释
Catutthamaggañāṇakathāvaṇṇanā
815化生者,就是化生的众生。这样说,是为了排除他是胎生的。在那里般涅槃,就是在净居天那里般涅槃。“不再从那个世间回来之法性”:这是从结生的执取来说的——他的本性就是不再从那个世间回到这里;不过,为了见佛、闻法,他还是会来的。
815.Opapātikoti upapātayoniko. Imināssa gabbhaseyyā paṭikkhittā. Tattha parinibbāyīti tattha suddhāvāse parinibbāyitā. Anāvattidhammo tasmā lokāti paṭisandhiggahaṇavasena tasmā lokā idha anāvattanasabhāvo, buddhadassanadhammassavanānaṃ panatthāya āgamanaṃ hotiyeva.
为了彻底断除色贪、无色贪、慢、掉举和无明,也就是为了把这五种上分结毫无剩余地彻底断掉。其中,对色界生命的欲贪就是色贪;对无色界生命的欲贪就是无色贪。慢,是只有阿拉汉道才能断的。掉举和无明也是这样。
Rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjānaṃ anavasesappahānāyāti etesaṃ pañcannaṃ uddhambhāgiyasaṃyojanānaṃ nissesappajahanatthāya. Tattha rūpabhave chandarāgo rūparāgo. Arūpabhave chandarāgo arūparāgo. Māno arahattamaggavajjhamāno. Tathā uddhaccāvijjā.
阿拉汉补特伽罗论的注释
Arahantapuggalakathāvaṇṇanā
816“大漏尽者”是表达大威德力的尊称,不是像“大目犍连”那样依对待而安立的称呼,因为并不存在所谓的“小漏尽者”。持最后身者,就是持最后身。因为已经放下、卸下蕴、烦恼、行这些负担,所以是已舍重担者。已证得自利者,就是已证得自利。这里的“自利”应当理解为阿拉汉果。因为它以与自身相连的意义、不舍弃自身的意义、以及自身最上之义的意义,而被称为自身之义利,即自利。他的十种有结都已完全灭尽,所以是已灭尽有结者。因为正确了知蕴等之义而解脱,所以是正确了知而解脱者。他既是最上者,又是应供者,或者应受最上供养,所以是最上应供者。
816.Mahākhīṇāsavoti mahānubhāvatānibandhanaṃ pūjāvacanametaṃ, na upādāyavacanaṃ yathā ‘‘mahāmoggallāno’’ti. Na hi cūḷakhīṇāsavo nāma atthi. Antimadehaṃ dhāretīti antimadehadhārī. Khandhakilesābhisaṅkhārabhārānaṃ ohitattā oropitattā ohitabhāro. Anuppatto sadatthaṃ sakatthanti anuppattasadattho. Sadatthoti ca arahattaṃ veditabbaṃ. Tañhi attupanibandhanaṭṭhena, attānaṃ avijahanaṭṭhena, attano paramatthaṭṭhena ca attano atthattā sakatthoti vuccati. Parikkhīṇāni dasapi bhavasaṃyojanāni etassāti parikkhīṇabhavasaṃyojano. Khandhādiatthaṃ sammā aññāya vimuttoti sammadaññāvimutto. Aggo ca so dakkhiṇeyyo ca, aggadakkhiṇaṃ vā arahatīti aggadakkhiṇeyyo.
菩提分论注释
Bodhipakkhiyakathāvaṇṇanā
817以四种道智为根据,所以有四种智。为了让人了知威力,也就是为了让人觉悟念处圆满等威力。
817. Catunnaṃ maggañāṇānaṃ vasena catuñāṇāya. Ānubhāvavijānanatthanti satipaṭṭhānapāripūriādikassa ānubhāvassa bodhanatthaṃ.
这道具足了圆满的菩提分法,所以叫“圆满菩提分法”,也就是道。它那种具足的状态,就是圆满菩提分法的状态。与出起力相应,就是与出起力结合。那些结缚等等,是要由初道等来断除的。
Paripuṇṇā bodhipakkhiyā etassāti paripuṇṇabodhipakkhiyo, maggo. Tassa bhāvo paripuṇṇabodhipakkhiyabhāvo. Vuṭṭhānabalehi sampayuttatāva vuṭṭhānabalasamāyogo, ye saṃyojanādayo yena paṭhamamaggādinā pahātabbā.
818从“觉悟”这个意义来说,“觉”就是道心的生起。诸法因为随顺于那种觉悟的作用,所以处于它的分中,因此称为菩提分。
818. Bujjhanaṭṭhena vā bodho, maggacittuppādo. Tassa bujjhanakiriyāya anuguṇabhāvato pakkhe bhavāti bodhipakkhiyā.
819在这些菩提分当中。“于所缘中”:就是在身等所缘中。“跳入”:就是进入。“跃入”:是同一个意思的另一种说法。“从安住而言”:就是通过执取不净相等方式,靠近而安住。应当知道,在身等当中执取不净相等,依前分念处,成就能舍断净想等的作用;依道念处。因为在那里,同一念是以成就四种作用的方式而生起的。
819.Tesu bodhipakkhiyesu. Ārammaṇesūti kāyādiārammaṇesu. Okkhanditvāti anupavisitvā. Pakkhanditvāti tasseva vevacanaṃ. Upaṭṭhānatoti asubhākārādiggahaṇavasena upagantvā avaṭṭhānato. Kāyādīsu asubhākārādiggahaṇaṃ pubbabhāgasatipaṭṭhānavasena subhasaññādipahānakiccasādhanaṃ maggasatipaṭṭhānavasena veditabbaṃ. Tattha hi ekāva sati catukiccasādhanavasena pavattati.
820勤,就是努力,或者策励身和心。通过舍弃非善之因的杂染法,以及修习善之因的清净法,而变得美善,就是美好、善妙的意思。因为能带来最殊胜的状态,所以就是成就可赞叹的状态。因为它是殊胜状态的因,所以就是最上状态的因。
820.Padahantīti vāyamanti, kāyacittāni paggaṇhanti vā. Asobhāhetūnaṃ saṃkilesadhammānaṃ pajahanena, sobhāhetūnañca vodānadhammānaṃ bhāvanena sobhanaṃ, sundaranti attho. Seṭṭhabhāvāvahanatoti pāsaṃsatamabhāvasādhanato. Padhānabhāvakāraṇatoti uttamabhāvahetuto.
821“如前所说”,是指在《清净道论》讲神通智的地方(visuddhi. 2.369)所说的内容。成就的含义就是完成,或者说是获得的圆满;又或者,通过它而成就、增长、达到殊胜,那就是成就。以定、勤、心行为首的道法,在这里被称为“神通”。前导的含义就是增上缘的状态。因此,入流道成就,所以叫神通;所以与它相应的欲等,以前导的含义而成为“足”。对于那以果的形式存在的、导向出起的(道),欲等则以前分因的含义而成为“足”。那就是神足。这些是出世间的——也就是说,上面所说的欲等,应当依照《小分别论》中所说的方法理解为出世间。以欲等作为增上力而获得的法,如触等,也成为神足,这是意思。虽然在这里,并不是说存在“是神足而不是增上”,或者“是增上而不是神足”的情况;但就像在一个国家里,四位有资格做国王的王子中,在某一时候只有一位统治国家,而不是全部——同样,在每一个心识生起中,只有一位是增上,同时也是神足,应当这样理解。
821.Pubbe vuttenāti iddhividhañāṇaniddese (visuddhi. 2.369) vuttena. Ijjhanaṭṭho nipphajjanaṭṭho, paṭilābhasampadā vā, yena vā ijjhanti iddhā vuddhā ukkaṃsagatā honti, taṃ ijjhanaṃ. Samādhipadhānasaṅkhārapamukhā maggadhammā idha ‘‘iddhī’’ti adhippetā. Pubbaṅgamaṭṭho adhipatipaccayabhāvo. Tasmā sotāpattimaggo ijjhatīti iddhi, tasmā sampayuttā chandādayo pubbaṅgamaṭṭhena pādo. Tassā eva phalabhūtāya vuṭṭhānagāminiyā chandādayo pubbabhāgakāraṇaṭṭhena pādo. Soti iddhipādo. Ime lokuttarāvāti ime yathāvuttā chandādayo uttaracūḷabhājanīye āgatanayena lokuttarā veditabbā. Chandādiadhipativasena paṭiladdhadhammāpi phassādayo iddhipādā hontīti attho. Kāmañcettha iddhipādo no adhipati, adhipati vā no iddhipādo nāma natthi, yathā pana ekasmiṃ rajje rajjārahesu catūsu rājakumāresu ekasmiṃ kāle ekova rajjamanusāsati, na sabbe, evaṃ ekamekasmiṃ cittuppāde ekova adhipati, iddhipādo ca hotīti veditabbo.
822不信是信的对立面,属于不善法;或者指没有依据、看起来像净信的错误胜解。懈怠是以昏沉和睡眠为主的恶心生起。放逸是失念,以及这样生起的不善诸蕴。以称为征服的增上之义来说,即由于征服不信等,胜解、策励、安住、不散乱、了知这单一特相,在相应诸法中就具有增上的意义。而“并且”这个词是集合义,用在不成立的地方,即“由于不信等”;因此,应以不动摇之义和在相应诸法中的坚固状态来理解为力。这里的意趣应当这样理解。
822.Assaddhiyaṃ saddhāpaṭipakkhā akusalā dhammā, avatthugato pasādapatirūpako micchādhimokkho vā. Kosajjaṃ thinamiddhapadhāno akusalacittuppādo. Pamādo satisammoso tathāpavattā akusalā khandhā. Abhibhavanasaṅkhātena adhipatiyaṭṭhenāti assaddhiyādīnaṃ abhibhavanato abhibhavananti vattabbena adhimokkhapaggahaupaṭṭhānaavikkhepapajānanassa ekalakkhaṇena sampayuttadhammesu adhipatiyaṭṭhena. Assaddhiyādīhi cāti ca-saddo samuccayattho aṭṭhānappayutto, tasmā akampiyaṭṭhena ca sampayuttadhammesu thirabhāvena ca balanti evamettha adhippāyo veditabbo.
823对于正在觉悟的众生,就是指要通达四圣谛的众生。因为这位圣弟子在出世间道生起的那一刹那,以正在生起的正念等法和合作为手段而觉悟,从烦恼相续的沉睡中醒来,或者通达四圣谛,或者现证涅槃,所以被称为“觉”。他的觉的支分,就是觉支。以导出的意义,也就是从轮回中出离的意义。
823.Bujjhanakasattassāti catunnaṃ ariyasaccānaṃ paṭivijjhanakasattassa. Yo heso lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya satiādidhammasāmaggiyā karaṇabhūtāya bujjhati kilesasantānaniddāya uṭṭhahati, cattāri vā ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikarotīti bodhīti vuccati ariyasāvako, tassa bodhissa bujjhanakasattassa aṅgāti bojjhaṅgā. Niyyānikaṭṭhenāti vaṭṭato nissaraṇaṭṭhena.
824在前分阶段,这些法能在不同种类的心中获得,这是它们之间的关联。以十四种方式,是指入出息、威仪、四正知、厌恶作意、界作意这几类,再加上九种坟场观,这样一共十四种。观察身体时,得到的是身随观念处;不是观察受等的时候得到的。其余几种念处也是同样的道理。或者按“乐受”等说法,或者按“有染污”等说法,或者按“无染污”等说法,这样共有九种方式。按有贪、有嗔、有痴,简略、广大,得定、解脱、有上这些项目,连同它们各自的对治法,共有十六种方式。按盖、取蕴、处、觉支、谛这些类别,共有五种方式。“在此自体”是指现在的这个生命体。“以前从未生起过”是指自己过去从未有过。看到别人生起的不善,以及由它引发的相状,还有那些应得杀害、捆绑等者,这就是这里的意思。“彼”就是指那样的。对类似的情况也可以用同样的称呼,就像说“那些同样的药”一样。“为了断除彼”,这里也是同样的道理。禅那和观可能在别的生命体中也曾生起过,所以说“在此自体以前从未生起过”,这里只取了欲神足和正语。说了这些之后,其余的神足和其余的戒离在意义上也已经被说到了,应当按特相理趣来了知这个道理。这样,在前分阶段,这些念处、正勤、神足能在不同种类的心中获得。四种智,是指四种圣道智。虽然一切菩提分法都包含在道心生起之中,但正勤的作用在道刹那中更为突出,所以说“在果刹那中除去四正勤”。其余三十三种都能获得,不过那是按间接方式说的,不是按直接方式说的,这就是这里的意图。
824. Pubbabhāge nānācittesu labbhantīti sambandho. Cuddasavidhenāti ānāpānairiyāpathacatusampajaññapaṭikkūlamanasikāradhātumanasikārapabbāni, nava sivathikapabbāni cāti evaṃ cuddasavidhena. Kāyaṃ pariggaṇhato ca kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ labbhati, na vedanādayo pariggaṇhato. Esa nayo sesesupi. ‘‘Sukhaṃ vedana’’ntiādināti vā ‘‘sāmisa’’ntiādināti vā ‘‘nirāmisa’’ntiādināti vā evaṃ navavidhena. Sarāgadosamohasaṃkhittamahaggatasamāhitasauttaravimuttapadānaṃ sapaṭipakkhānaṃ vasena soḷasavidhena. Nīvaraṇupādānakkhandhāyatanabojjhaṅgasaccapabbānaṃ vasena pañcavidhena. Imasmiṃ attabhāveti paccuppanne attabhāve. Anuppannapubbanti attano abhūtapubbaṃ. Parassa uppannaṃ akusalaṃ disvā tannimittañca vadhabandhārahādīnīti adhippāyo. Tassāti tādisassa. Bhavati hi taṃsadisepi tabbohāro yathā ‘‘tāniyeva osadhānī’’ti. Tassa pahānāyāti etthāpi eseva nayo. Jhānavipassanā ito aññasmiṃ attabhāve uppannapubbāpi siyunti vuttaṃ ‘‘imasmiṃ attabhāve anuppannapubba’’nti, chandiddhipādasammāvācānaṃyeva gahaṇaṃ. Tesu vuttesu sesiddhipādasesaviratiyo atthato vuttāva hontīti lakkhaṇahāravasena ayamattho veditabbo. Evaṃ nānācittesu labbhanti pubbabhāge ete satipaṭṭhānasammappadhānaiddhipādā. Catunnaṃ ñāṇānanti catunnaṃ ariyamaggañāṇānaṃ. Kāmaṃ sabbepi bodhipakkhiyadhammā maggacittuppādapariyāpannāva, tathāpi sātisayo sammappadhānabyāpāro maggakkhaṇeti vuttaṃ ‘‘phalakkhaṇe ṭhapetvā cattāro sammappadhāne’’ti. Avasesā tettiṃsa labbhanti, te ca kho pariyāyato, na nippariyāyatoti adhippāyo.
825至于“其余的部分”,是指在神足等这五类当中。就像在念和精进里,有按“念处”“正勤”这样简略概括而做的缩减,也有按“身随观”等分类展示而做的扩展;而在这些部分里,并没有这样的缩减和扩展,这就是这句话的意思。
825.Sesesu panāti iddhipādādīsu pañcasu koṭṭhāsesu. Yathā sativīriyesu ‘‘satipaṭṭhānaṃ sammappadhāna’’nti saṅkhipanavasena hāpanaṃ, ‘‘kāyānupassanā’’tiādivibhāgadassanavasena vaḍḍhanaṃ atthi, īdisaṃ hāpanavaḍḍhanaṃ natthīti attho.
826现在,为了说明在一切法中各自按其所应而得的分类,接着开始“复次”等文。其中,“在这些法中”指的是在三十七菩提分法里。“六种方式”就是:一种、两种、四种、五种、八种、九种——它们就是这样以六种方式存在的。
826. Idāni sabbesu eva yathārahaṃ labbhamānavibhāgadassanatthaṃ ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha tesūti sattatiṃsāya bodhipakkhiyadhammesu. Chaddhāti ekadhā dvedhā catudhā pañcadhā aṭṭhadhā navadhāti evaṃ chappakārena te bhavanti.
按欲神足等来区分:欲只按欲神足这一类,心只按心神足这一类,喜、轻安、舍只按觉支这一类,思惟等只按道支这一类。这样一来,这九种法就都各自成为一类。
Chandiddhipādādivasenāti chando chandiddhipādavaseneva, cittaṃ cittiddhipādavaseneva, pītipassaddhiupekkhā bojjhaṅgavaseneva, saṅkappādayo maggavasenevāti evaṃ nava ekavidhāva honti.
只有十四种不相混杂:念、精进、欲、心、慧、信、定、喜、轻安、舍、正思惟、正语、正业、正命。这些法各住自性,互不混杂;取用时,也不夹杂其他词句而取,不与别的种类相混,所以正好是十四种自性法。说“十四”,是就最高限度而言。而且这是依初禅道心生起的情况而说;到第二禅,由于没有正思惟,所以是十三种;在第三、第四、第五禅,由于没有喜觉支,所以是十二种。说“从三十七种分类”也是就最高限度而言;若就最低限度,按前面所说的道理,在某一时刻有三十六种、三十五种;四种增上法不会同时生起,某一时刻只可能有一种神足,所以也有三十二种,应当这样理解。
Cuddaseva asambhinnāti sati vīriyaṃ chando cittaṃ paññā saddhā samādhi pīti passaddhi upekkhā sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvoti ime asambhinnā padantarasambhedena vinā aggahitaggahaṇena gayhamānā cuddaseva ca sabhāvadhammā. Cuddasāti ca ukkaṃsaparicchedena vuttaṃ. Tañca kho paṭhamajjhānikamaggacittuppādavasena, dutiyajjhānike pana sammāsaṅkappābhāvato terasa, tatiyacatutthapañcamajjhānikesu pītisambojjhaṅgābhāvato dvādasa honti. ‘‘Sattatiṃsappabhedato’’ti idampi ukkaṃsavaseneva vuttaṃ, avakaṃsato pana vuttanayena ekasmiṃ khaṇe chattiṃsa, pañcatiṃsa honti, catunnaṃ adhipatīnaṃ ekajjhaṃ anuppajjanato ekasmiṃ khaṇe ekasseva iddhipādassa sambhavoti dvattiṃsa ca hontīti veditabbaṃ.
问:怎么按三十七种分类来说呢?回答说“由成就各自的作用”等等。意思是:某一法依它自己的本性,即使只有一法,也能随着与自身威力相应的情形,完成身随观等各自的作用。再者,从自性来说其运作,是因为无差别的心如意足等,正是以它们自己的自性而生起。
Sattatiṃsapabhedato kathanti āha ‘‘sakiccanipphādanato’’tiādi, ekaccassa sabhāvato ekassāpi attano ānubhāvānurūpakāyānupassanāditaṃtaṃkiccasādhanatoti attho. Sarūpena ca vuttitoti abhedassa cittiddhipādādikassa sarūpeneva pavattanato ca.
这里说的“在此”,是指在智见清净中。那为什么在菩提分里没有单独列出禅那这一类呢?难道没有禅那就没有圣道吗?确实,没有禅那就没有圣道,但不能因此就认为“菩提分里没有包含禅那”,因为以特相审察为特征的禅那,已经通过道支的摄取而被包含了。正是针对这一点,才说“当修习出世间禅那”等等。至于以所缘审察为特征的禅那,在这里根本不存在。
另一种说法:为什么在菩提分里没有单独列出禅那这一类呢?难道没有禅那就没有圣道吗?而且它不像行道那样纯粹属于前分,也不像某些无碍解那样是道的等流,而是属于道心生起的一部分,所以说“修习出世间禅那”,而道以及随道的法就是菩提分。回答是:首先,所谓“没有禅那就没有圣道”,在这里并不是仅仅因为与圣道相应,禅那就获得了菩提分的身份,因为那样推下去太过头了。否则,食物等也应该成为菩提分了。这样就说明了:属于道心生起的一部分,并不能成为它是菩提分的理由。
Etthāti ñāṇadassanavisuddhiyaṃ. Kasmā pana bodhipakkhiyesu jhānakoṭṭhāso na gahito, nanu jhānarahito ariyamaggo natthīti? Saccaṃ natthi, tato eva na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ ‘‘bodhipakkhiyesu jhānaṃ na gahita’’nti lakkhaṇūpanijjhānalakkhaṇassa jhānassa maggaggahaṇeneva gahitattā. Tañhi sandhāya ‘‘yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāvetī’’tiādi (dha. sa. 277, 343 ādayo) vuttaṃ. Ārammaṇūpanijjhānalakkhaṇassa panettha sambhavo eva natthi. Aparo nayo – kasmā pana bodhipakkhiyesu jhānakoṭṭhāso na gahito, nanu jhānarahito ariyamaggo natthi, na ca taṃ paṭipadā viya ekantapubbabhāgiyaṃ, nāpi ekaccapaṭisambhidā viya magganissando, atha kho maggacittuppādapariyāpanno, yato ‘‘lokuttaraṃ jhānaṃ bhāvetī’’ti (dha. sa. 277, 343 ādayo) vuttaṃ, maggamaggaparivāradhammā ca bodhipakkhiyadhammāti? Vuccate – yaṃ tāva vuttaṃ jhānarahito ariyamaggo natthī’’ti, tattha na ariyamaggasampayogamattena jhānassa bodhipakkhiyatā labbhati atippasaṅgato. Āhārādīnampi hi bodhipakkhiyatā āpajjeyyāti. Etena maggacittuppādapariyāpannatā bodhipakkhiyabhāvassa akāraṇanti dassitaṃ hoti.
那么,前面所说的“道与道的随顺法以及菩提分法”这句话里,“随顺”的意思是指同时生起,还是指资助呢?如果是前一种主张,前面已经详细辨析过了。如果是后一种,那就需要进一步考察:正在生起的禅那,怎么成为道的资助呢?如果是以俱生等缘的方式,那触等法也应该成为道的资助了。如果是以破除对立面的方式,那并不是所有禅那的法都能破除对立面。因为伺察和受,并不是对任何杂染法以直接对立的方式生起的。至于经论里说的“乐是掉举和恶作的对治,伺察是疑的对治”,那是权宜的说法。因为乐本身并不是掉举恶作的直接对治,而是通过作为对治之定(即乐所助成的定)的缘,才说它是对治。伺察也不是像慧或胜解那样是疑的直接对治,而是因为与对治相似,才说它是对治。同样,喜也不是像无嗔那样是嗔恚的直接对治,而是因为与无嗔相应,才说它是对治。所以说“那是权宜的说法”。然而,在禅那的诸法中,只有寻和定能直接破除对立面,由于不具备能圆满破除对立面的完整禅那分,所以没有把禅那部分纳入菩提分法。但因为正思惟和正定是属于道所摄的禅那法,所以针对它们,或者通过与之相应而兼取其余,经文中才权宜地说:“当修习出世间禅那、出离……”等等。
Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘maggamaggaparivāradhammā ca bodhipakkhiyā’’ti, tattha parivāraṭṭho kiṃ sahapavattiattho, udāhu parikkhāraṭṭhoti? Yadi purimo pakkho, so pageva nillocito. Atha dutiyo, idaṃ vicāretabbaṃ. Kathaṃ pavattamānaṃ jhānaṃ maggassa parikkhāro? Yadi sahajātādipaccayabhāvena, evaṃ sati phassādīnampi maggaparikkhāratā āpajjati. Atha paṭipakkhavidhaṃsanena, na sabbe jhānadhammā paṭipakkhavidhaṃsanasamatthā. Na hi vicāro, vedanā ca kassaci saṃkilesadhammassa ujupaṭipakkhabhāvena pavattanti. Yaṃ pana peṭake ‘‘sukhaṃ uddhaccakukkuccassa, vicāro vicikicchāya paṭipakkho’’ti vuttaṃ, taṃ pariyāyena vuttaṃ. Na hi sukhaṃ sayaṃ uddhaccakukkuccassa paṭipakkho, paṭipakkhassa pana samādhissa paccayatāya paṭipakkho. Na ca vicāro paññā viya, adhimokkho viya vā vicikicchāya paṭipakkho, paṭipakkhassa paṭirūpatāya pana paṭipakkho vutto. Tathā pītipi na byāpādassa adoso viya ujupaṭipakkho, adosasampayogato pana paṭipakkho vutto. Tena vuttaṃ ‘‘taṃ pariyāyena vutta’’nti. Vitakkasamādhayo eva pana jhānadhammesu ujukaṃ paṭipakkhavidhaṃsanasamatthāti paṭipakkhaviddhaṃsanasamatthassa paripuṇṇassa jhānakoṭṭhāsassa abhāvato na cassa bodhipakkhiyesu saṅgaho kato. Yasmā pana sammāsaṅkappo, sammāsamādhi ca maggapariyāpannā jhānadhammā, tasmā te sandhāya taṃsampayuttatāya vā itarepi gahetvā pariyāyena vuttaṃ pāḷiyaṃ ‘‘yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānika’’ntiādi (dha. sa. 277).
出起力结合的注释
Vuṭṭhānabalasamāyogakathāvaṇṇanā
827出起有两种:从相出起和从转起出起。力的结合,是指与止力和观力相应。以遍知、现观等方式,对苦等法具有殊胜之见的缘故,道慧也称为观,所以特别区分,称之为“世间观”。因此才说“以出起之义修习止观双运”。因为以行相为所缘,所以不从相出起;因为转起的因未断,所以不从转起出起——这样连接理解。其中,从相出起,就是舍弃诸行相,以涅槃为所缘。从转起出起,就是通过断因,使未来的果报转起不再生起。因此说“因为未断除集,所以不从转起出起”。
827.Vuṭṭhānaṃ nimittato, pavattato ca vuṭṭhānaṃ. Balasamāyogo samathavipassanābalehi sampayuttatā. Pariññābhisamayādivasena dukkhādīsu visesadassanaṭṭhena maggapaññāpi vipassanāti vuccatīti ‘‘lokiyavipassanā’’ti visesetvā vuttaṃ. Tenevāha ‘‘vuṭṭhānaṭṭhena samathavipassanaṃ yuganaddhaṃ bhāvetī’’ti (paṭi. ma. 2.5). Nimittārammaṇattā nevanimittā vuṭṭhāti, pavatti…pe… chindanato na pavattā vuṭṭhātīti yojanā. Tattha nimittato vuṭṭhānaṃ saṅkhāranimittaṃ nissajjitvā nibbānārammaṇakaraṇaṃ. Pavattato vuṭṭhānaṃ hetunirodhena āyatiṃ vipākappavattassa anuppavattidhammatāpādanaṃ. Tenāha ‘‘samudayassa asamucchindanato pavattā na vuṭṭhātī’’ti.
“Dubhato”就是“ubhato”(从两边),加上da这个字母插入后,才这样说的。或者,“dubhā”是另一个词,和“ubhaya”这个词意思相同。“以见之义”,是指以遍知、现观等为特征,以照见四谛为义。“从邪见”,是指从六十二种邪见。“从随顺它的烦恼”,是指从那些由于会堕入恶道而随顺该邪见的疑等烦恼。“从蕴”,这里也要把“随顺它的”这个词带进来连接。要知道,那些蕴是因邪见等为缘而可能生起的。“从邪思惟”等句中,也是从随顺它的烦恼和蕴而出起。“也从外一切相出起”,这是圣典的简略说法。就像邪见、邪思惟一样,邪语等也应知道是堕入恶道的。邪语、邪业、邪命以思为自性。邪念是同样生起的四蕴。在上三道中,正见从各道所应断的慢而出起,因为这种慢以“我是”而生起,是见的立足处。但这里并没有举出从邪道出起,只举出了从各道所应断的结和随眠而出起。
Dubhatoti ubhato, da-kārāgamaṃ katvā evaṃ vuttaṃ. Dubhāti vā padantaramevetaṃ ubhayasaddena samānatthaṃ. Dassanaṭṭhenāti pariññābhisamayādilakkhaṇena catusaccadassanaṭṭhena. Micchādiṭṭhiyāti dvāsaṭṭhippabhedāyapi micchādiṭṭhiyā. Tadanuvattakakilesehīti apāyagamanīyatāya tassā micchādiṭṭhiyā anuvattakehi vicikicchādikilesehi. Khandhehīti etthāpi tadanuvattakasaddo ānetvā sambandhitabbo. Te ca micchādiṭṭhiādipaccayā uppajjanārahā veditabbā. Micchāsaṅkappātiādīsupi tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti. Bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhātīti pāḷi saṃkhittā. Yathā micchādiṭṭhimicchāsaṅkappā, evaṃ micchāvācādayopi apāyagamanīyā eva veditabbā. Micchāvācākammantājīvā cetanāsabhāvā. Micchāsati tathāpavattā cattāro khandhā. Uparimaggattaye sammādiṭṭhi taṃtaṃmaggavajjhā mānato vuṭṭhāti. So hi ‘‘ahamasmī’’ti pavattiyā diṭṭhiṭṭhāniyo, micchāmaggato panettha vuṭṭhānaṃ anuddharitvā taṃtaṃmaggavajjhasaṃyojanānusayeheva vuṭṭhānaṃ uddhaṭaṃ.
“随细”是指已经达到细的状态、已经到达,也就是变得微细的意思。
Aṇusahagatāti aṇubhāvaṃ gatā pattā, tanubhūtāti attho.
828这样显示了出起之后,现在为了显示诸力的结合,便说了“世间的……”等话。止力之所以更强,是因为有修习定的缘故;观力之所以更强,是因为观的修习以智为最上的缘故。以平等的方式,二者就像被套在同一副轭上、绑在一起一样,所以叫“双运”。因此说“以互相不超越之义”,意思是在作用上没有不足也没有超出。正因如此,才叫“结合”,意思是按平等的界限而结合。
828. Evaṃ vuṭṭhānaṃ dassetvā idāni balasamāyogaṃ dassetuṃ ‘‘lokiyānañcā’’tiādi vuttaṃ. Samathabalaṃ adhikaṃ hoti samādhibhāvanābhāvato. Vipassanābalaṃ adhikaṃ hoti ñāṇuttarattā vipassanābhāvanāya. Samānabhāvena yuge naddhā baddhā viya hontīti yuganaddhā. Tenāha ‘‘aññamaññaṃ anativattanaṭṭhenā’’ti, kiccato anūnādhikabhāvenāti attho. Tato eva samāyogoti samaparicchedayogoti attho.
为了显示定的对立面,才说“与掉举俱行的烦恼”,意思是指以掉举为主的那些烦恼。无散乱就是定,这是通过断除散乱而成为散乱直接对治的定。以灭尽为行境,就是以涅槃为所缘。以出起之义,是指以出起的特性,从相出起、从转起出起的方式。一味,就是作用相同。
Samādhipaṭipakkhadassanatthaṃ ‘‘uddhaccasahagatakilesehī’’ti vuttaṃ, uddhaccapadhānehi kilesehīti adhippāyo. Avikkhepo samādhīti samucchindanena vikkhepassa ujupaṭipakkhabhūto samādhi. Nirodhagocaroti nibbānārammaṇo. Vuṭṭhānaṭṭhenāti vuṭṭhānakabhāvena nimittato, pavattato ca vuṭṭhahamānavasena. Ekarasāti samānakiccā.
应断法的断除注释
Pahātabbadhammapahānakathāvaṇṇanā
829凡是那些法,就是有杂染性质的法。在结等当中:以结缚的含义、以系缚的含义,称为结;以逼恼的含义,或以热恼的含义,称为烦恼;以邪谬的自性,称为邪性;世间之法、属于世间之法,称为世间法;悭吝的状态,或业,称为悭;以颠倒的含义,称为颠倒;以系着的含义,称为系着;不合理的趣向,称为非理趣;流转的,称为漏;淹没的,称为瀑流;以轭系之义,称为轭;障碍的,称为盖;超越法的自性而执取其他,称为执取;强烈执取,称为取;以未断除的状态在相续中不断随卧,称为随眠;以造成染污的含义,称为垢。那些不善业,是通往善趣与恶趣、以及在那里所生起的乐与苦的道路,所以称为不善业道。心在这里生起,称为心生起,也就是心与心所的聚集;它是不善的心生起,所以称为不善心生起。应当引入“不善”这个词来连接。
829.Yedhammāti ye saṃkilesadhammā. Saṃyojanādīsu saṃyojanaṭṭhena bandhanaṭṭhena saṃyojanāni, vibādhanaṭṭhena, upatāpanaṭṭhena vā kilesā, micchāsabhāvāti micchattā, loke dhammā lokapariyāpannā dhammāti lokadhammā, maccherassa bhāvo, kammaṃ vāti macchariyaṃ, viparītaṭṭhena vipallāsā, ganthanaṭṭhena ganthā, ayuttā gatīti agati, āsavantīti āsavā, ohanantīti oghā, yojanaṭṭhena yogā, nīvarantīti nīvaraṇāni, dhammasabhāvaṃ atikkamma parato āmasantīti parāmāsā, bhusaṃ ādiyantīti upādānāni, appahīnabhāvena santāne anu anu sentīti anusayā, malīnabhāvakaraṇaṭṭhena malā, akusalakammāni ca tāni sugatiduggatīnaṃ, tattha nibbattanakasukhadukkhānañca pathā cāti akusalakammapathā, cittaṃ uppajjati etthāti cittuppādo, cittacetasikarāsi , akusalo ca so cittuppādo cāti akusalacittuppādoti akusalasaddaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ.
以蕴来说蕴,是指以此世的蕴,作为他世蕴的缘。只要那些色贪等烦恼还在持续生起、尚未被断除,这些蕴果之苦就没有止息、没有间断。由此说明它们具有结缚的意义。上,是指在色界与无色界有中,或者指第三道生起之上。向上而趣向的,就是上分,也就是色界与无色界有;由于它们成为(那些烦恼)无间断的因,所以是有益的,称为上分结。
Khandhehi khandhānanti idhalokakkhandhehi paralokakkhandhānaṃ. Yāvañhi teti te rūparāgādayo yāva pavattanti na samucchijjanti, tāva etesaṃ khandhaphaladukkhānaṃ anuparamo avicchedoti. Etena tesaṃ saṃyojanatthaṃ vibhāveti. Uddhanti rūpārūpabhavesu, tatiyamagguppattiyā vā uddhaṃ. Uddhaṃ bhajantīti uddhaṃbhāgā, rūpārūpabhavā, tesaṃ avicchedahetutāya hitāni uddhaṃbhāgiyāni.
为了说明“自己染污”和“令他人染污”这两种含义,就说了“因为自己已被染污”等话。
Kilissanti, kilesenti cāti duvidhampi atthaṃ dassento ‘‘sayaṃ saṃkiliṭṭhattā’’tiādimāha.
邪解脱,就是认为“在世间塔庙等地方能得到解脱”这种想法转起的邪解脱。因为以执著等方式颠倒错乱地生起,而不是正确地生起,所以邪智就是痴。
Micchāvimutti ‘‘lokathūpikādīsu mokkho’’ti pavattamicchāvimokkho. Abhinivisanādivasena micchā viparītaṃ na sammā pavattanato micchāñāṇaṃ mohova.
“世间转起”是指在诸蕴转起的时候。“无平息法的造作者”是指由于福德与非福德而一生又一生相续、不曾间断。“以利为因之利”等说法,是依照以因说果的借代方式来说的。
Lokappavattiyāti khandhappavattiyaṃ sati. Anuparamadhammakattāti puññapāpavasena aparāparaṃ avicchijjanato. ‘‘Lābhahetuko lābho’’tiādinā kāraṇopacārena.
对住处的悭吝,或者由住处引起的悭吝,就是住处悭吝。
Āvāse macchariyaṃ, āvāsahetukaṃ vā macchariyaṃ āvāsamacchariyaṃ.
“三”是没有区分所依处而说的;如果区分开来说,就成了十二种。
Tayoti vatthuṃ abhinditvā vuttaṃ, bhinditvā pana vuccamāne dvādasa honti.
结的造作,以它为因、被系缚而造成,称为结缚之行。这结缚之行在色身上也能找到,因此说“既对名身,也对色身”。其中,嗔恚也是以恼怒和怨恨的方式生起的,所以应当知道它也有结的含义,因为已说它是嗔结。
Ganthakaraṇaṃ kāraṇabhāvena paṭibaddhatākaraṇaṃ ganthananti taṃ rūpakāyepi labbhatīti āha ‘‘nāmakāyassa ceva rūpakāyassa cā’’ti. Tattha byāpādassāpi abhisajjanupanayhavasena pavattanato ganthanaṭṭho veditabbo, yato tassa paṭighasaṃyojanabhāvo vutto.
以欲、嗔、痴、怖为因,就是由欲、嗔、痴、怖而引发。那是指做了不该做的事,以及没做该做的事。
Chandadosamohabhayehīti chandadosamohabhayahetu. Tañhīti akattabbakaraṇaṃ, kattabbākaraṇañca.
流:因为持续转起,所以叫流。流:因为以烦恼不净的状态流漏,所以叫流。再者,流:因为流泻,所以叫流。
Savanāti pavattanato. Savanatoti kilesāsucibhāvena vissandanato. Puna savanatoti pasavanato.
从“牵引”和“难以越过”这两个含义,说明了“瀑流”就像洪水一样。从“所缘”和“苦”的角度,以对与所缘和苦分离的不施与所计为的连结之义,说明“轭”,也就是杂染造作的意思。所谓“那些正是”,指的就是欲贪等本身。因为它们以流的方式运作时,就像洪流一样,把落入流中的有情带入恶趣之海,不让它们从轮回大海中抬起头来,也不让它们舍弃所执取的所缘;而且,在造作恶业而遭受痛苦之后,又用同样的方式把它们连结起来。
Ākaḍḍhanaṭṭhena, duruttaraṇaṭṭhena cāti etena oghā viya oghāti dasseti. Ārammaṇena, dukkhena ca viyogassa appadānasaṅkhātena yojanaṭṭhena yogāti dasseti, saṃkilesakaraṇaṭṭhenāti attho. Tesaññevāti kāmarāgādīnaṃyeva. Te hi sotavasena vattamānā soto viya sotapatite satte apāyasamuddaṃ pāpenti, saṃsārasamuddato ca sīsaṃ ukkhipituṃ na denti, yathāgahitañca ārammaṇaṃ vissajjituṃ na denti, yādisañca pāpaṃ katvā dukkhappatte punapi tādisena yojenti.
“心”是指善心,特别是禅定心。从一开始就构成障碍,所以叫“障”;带着烦恼的习气来障碍,所以叫“盖”。就像门闩、门扇等一样,起到关闭和遮盖的作用。应当从它不让摄取善法等、不让遍知、不让了知的角度来理解它。
Cittassāti kusalacittassa, visesato jhānacittassa. Ādito varaṇaṃ āvaraṇaṃ. Kilesavāsanaṃ netvā varaṇaṃ nīvaraṇaṃ. Kuṭṭakavāṭādīhi viya pidahanaṃ paṭicchādanaṃ, taṃ pana kusalādīni saṅgaṇhituṃ, pariññātuṃ, ñātuñca appadānavasena daṭṭhabbaṃ.
种种法各自的本性,是指身体等每一种法各自不净等的本性。非真实的本性,是指净等的本性。
Tassa tassa dhammassa sabhāvanti kāyādikassa tassa tassa dhammassa asubhādisabhāvaṃ. Abhūtaṃ sabhāvanti subhādisabhāvaṃ.
“具有强力”的意思,就是处于具有强力的状态。而“具有强力”应当理解为欲贪等烦恼不与其他法共有的自性。世尊正是因为这一点,才把它们称为“随眠”。随眠,就是由于还没有被道断除,所以在因缘和合时能够生起。因此说:“因为一再成为欲贪等生起的原因,所以它们就是随眠。”
Thāmagataṭṭhenāti thāmagatabhāvena. Thāmagatanti ca anaññasādhāraṇo kāmarāgādīnaṃ sabhāvo daṭṭhabbo. Yena te eva bhagavatā ‘‘anusayā’’ti vuttā. Anusayanañca maggena appahīnabhāvena paccayasamavāye uppajjanārahatā. Tenāha ‘‘punappunaṃ kāmarāgādīnaṃ uppattihetubhāvena anusentiyevā’’ti.
就难以脱离之性而说其转起,说“像油、膏、泥一样”。
Dummocanīyabhāvena pavattiṃ sandhāyāha ‘‘telañjanakalalaṃ viyā’’ti.
830“其余的”是指那些不会堕入恶趣的。微细的贪欲与嗔恚,是与此相关联的。以“唯为第四智所断”这一限定,排除了为初智等所断的可能。为了说明这种决定方式在其他地方也适用,所以说“于后”等语。其中,“我们不作决定”这句话的意思是:如果不作决定,那么连为下分道所断也是被认可的了。
830.Sesāti anapāyagamanīyā. Sukhumā kāmarāgapaṭighāti sambandho. Catutthañāṇavajjhā evāti avadhāraṇena paṭhamañāṇādivajjhatā nivattīyati. Tayidaṃ niyamadassanaṃ aññatthāpi netabbanti dassento ‘‘parato’’tiādimāha. Tattha ‘‘niyamaṃ na karissāmā’’ti etena niyame akate heṭṭhimamaggavajjhatāpi anuññātā eva hotīti.
在“贪……乃至第四智所断”等说法中,应当理解为:它们已被初智等断除了会导致堕入恶趣等的状态。而“等”这个字,则涵盖了粗重与微细两种情况。
Lobha…pe… catutthañāṇavajjhānītiādīsu paṭhamañāṇādīhi hatāpāyagamanīyādibhāvānīti adhippāyo veditabbo. Ādisaddena oḷārikasukhumatā gahitā.
“随从”指的是眷属。
Yaseti parivāre.
对于四种邪行,欲等(心所)虽然要到上道才被断除,但因为以它们为根源的不该做之行和该做而不做之行,会使人堕入恶趣,所以是初道所断。
Agatīsu chandādayo kiñcāpi uparimaggavajjhā, tathāpi taṃmūlakassa akattabbakaraṇassa, kattabbākaraṇassa ca apāyagamanīyatāya paṭhamamaggavajjhā.
以已作、未作、善、不善为对象的追悔,在此被称为第三智所断。至于“因为追悔的习性而犯戒”这句话里所说的追悔,《殊胜义论》中“追悔与疑由入流道所断”的说法,便是针对它而说的。因此,应当理解这两种说法的用意。在其他类似的地方,也应当探寻其用意,不应把它们看成互相矛盾。也可以这样理解:这是就断除粗重部分与残余部分而言,追悔为第一智与第三智所断。“世尊禁止之后,仍然一再受用住处之食”以及“因为追悔而不接受”中所说的追悔,并不是盖,因为阿拉汉也会生起它;那是类似盖的律之追悔,以“允许还是不允许”为审察内容,仅仅是这样的一种心生起而已。
Katākatākusalākusalavisayaṃ yaṃ vippaṭisārabhūtaṃ kukkuccaṃ, taṃ idha tatiyañāṇavajjhaṃ vuttaṃ. Yaṃ pana ‘‘kukkuccapakatatāya āpattimāpajjatī’’ti (pāci. aṭṭha. 438; kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttaṃ kukkuccaṃ, taṃ sandhāya ‘‘kukkuccavicikicchā sotāpattimaggena pahīyantī’’ti (dha. sa. aṭṭha. 1176) aṭṭhasāliniyaṃ vuttaṃ. Tasmā dvinnaṃ vacanānaṃ adhippāyo veditabbo. Aññesupi edisesu ṭhānesu adhippāyo maggitabbo, na virodhato paccetabbo. Oḷārikānavasesappahānaṃ vā sandhāya kukkuccassa paṭhamatatiyañāṇavajjhatā vuttāti veditabbaṃ. ‘‘Bhagavatā paṭikkhittaṃ anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ bhuñjitu’’nti, ‘‘kukkuccāyanto na paṭiggahesī’’ti (pāci. 204) pana āgataṃ kukkuccaṃ, na nīvaraṇaṃ arahato uppajjanato, nīvaraṇapaṭirūpakaṃ pana ‘‘kappati na kappatī’’ti vīmaṃsanabhūtaṃ vinayakukkuccaṃ nāma, taṃ tathāpavattacittuppādova.
欲贪和嗔恚的随眠属于微细层次,是第三智所断除的。至于粗显的部分,则是第二智所断除的,方法和前面所说的一样。
Kāmarāgapaṭighānusayā aṇusahagatā tatiyañāṇavajjhā. Oḷārikānaṃ pana dutiyañāṇavajjhatā heṭṭhā vuttanayāva.
应当知道,这里用“心生起”这个说法,已经把覆、恼、诳、谄、放逸、慢、嗔怒等全都包括进去了。
Cittuppādaggahaṇena cettha makkhapaḷāsamāyāsāṭheyyapamādathambhasārambhādīnaṃ saṅgaho katoti daṭṭhabbaṃ.
831“无果的努力”在这里:对过去的烦恼来说,努力在断除它们这件事上可以算是无果的,因为它们已经灭尽了。但对未来的烦恼,为什么这么说呢?对方没有理解下面将要说明的正确含义,只抓住“不存在”这一点就来责难。即便如此,说“无果”是针对先前应当断除的烦恼已不存在而提出的责难,现在则是针对断除本身。如果断除存在,那怎么还会有应当断除的烦恼?如果应当断除的烦恼存在,那怎么会有断除?应当断除的烦恼存在,同时又有断除,这是自相矛盾的。为什么?因为应当断除的烦恼存在时,断除就不可能发生,与它相应的努力也就无果,就像光明和黑暗共处一处时,光明就失去意义一样。或者,如果以某种方式承认有断除,那就会变成有杂染的道修行,因为应当断除的烦恼和能断除的道共处一处。或者,对方的意思是:烦恼与心不相应,就像主张“心不相应行”的人所说的那些不相应行法一样。但为了说明那只是他们论者自己的臆想,这里也说:“并没有所谓与心不相应的现在烦恼。”因为非色法依同一所依等而存在,只属于三个刹那,才是现在,它们怎么能与心不相应呢?所以,烦恼的不相应性根本不存在。“独特的”:就是不共的,意思是自己生起的、未载入圣典的。也就是说,正是在圣典中已被否定。这个“人”。“如果”:就是假如。
831.Aphalo vāyāmoti ettha atītānaṃ tāva pajahane aphalo hotu vāyāmo niruddhattā, anāgatānaṃ pana kathanti tesampi vakkhamānaṃ aviparītamatthaṃ ajānanto natthitāmattaṃ gahetvā codeti, tathāpi ‘‘aphalo’’ti pubbe pahātabbānaṃ natthitāya codanā katā, idāni pahānassa. Yadi hi pahānaṃ atthi, kathaṃ pahātabbā santi? Atha pahātabbā santi, kathaṃ pahānaṃ hoti? Pahātabbā ca santi, pahānañca hotīti vippaṭisiddhametaṃ. Kasmā? Pahātabbesu santesu pahānassa asambhavato tadupago vāyāmo aphalo ālokatamānaṃ sahāvaṭṭhāne sati ālokassa aphalatā viya. Athāpi kathañci pahānaṃ siyā? Saṃkilesikā ca maggabhāvanā āpajjati pahātabbapahāyakānaṃ sahāvaṭṭhānato . Vippayuttatā vā kilesānaṃ cittavippayuttasaṅkhāravādīnaṃ vippayuttasaṅkhārānaṃ viyāti adhippāyo. Taṃ pana nesaṃ vādīnaṃ yathā matimattaṃ, evamidhāpīti dassento āha ‘‘na ca paccuppannakileso cittavippayutto nāma atthī’’ti. Arūpadhammā hi ekavatthukādibhāvena vattamānā khaṇattayapariyāpannā paccuppannā, te kathaṃ cittena vippayuttā nāma siyuṃ, tasmā nattheva vippayuttatā kilesānaṃ. Āveṇikāti asādhāraṇā, sayameva uppāditā pāḷi anāruḷhāti adhippāyo. Pāḷiyaṃyeva hi paṭikkhittanti sambandho. Svāyaṃ puggalo. Hañcīti yadi.
被系缚:指心被慢所僵固。被执取:指陷于邪执。有力:指烦恼达到有力状态,也就是随眠已达到坚固状态。因此,没有道的修行:因为在过去、未来、现在三时中,断除烦恼都不成立,而烦恼又通于三时,所以说没有道的修行,通过那道修行所应成办的事也不存在——这就是这段话的意思。以“并非没有道的修行”等语句,是对已经说了四次的否定再做一次否定。这里所说的内容,应当联系“因为正是在圣典中……”等文来理解。
Vinibaddhoti mānena patthaddhacitto. Parāmaṭṭhoti micchābhiniviṭṭho. Thāmagatoti thāmagatakileso thirabhāvagatānusayo. Tena hi natthi maggabhāvanāti yasmā tīsupi kālesu kilesānaṃ pahānaṃ na yujjati, tikālikā ca kilesā, tasmā natthi maggabhāvanā, tāya sādhetabbaṃ kiccaṃ natthīti attho. ‘‘Na hi natthi maggabhāvanā’’tiādinā catukkhattuṃ vuttassa paṭikkhepassa paṭikkhepo. Idaṃ vuttaṃ ‘‘pāḷiyaṃyeva hī’’tiādiṃ ānetvā sambandhitabbaṃ.
就像这样:比方说,一棵还没结果的幼树,如果根被砍断了,虽然没有直接砍掉果实,但将来本该长出来的果实,因为根被砍断这个条件,就不再生长,这就叫毁坏了。同样地,若无修道,本该生起的烦恼,因无修道而不产生,这就被称为已断除。应当知道这是譬喻和所喻之间的对应关系。以生起为首来说,具有生起的诸蕴被称为生起。不生起是指涅槃。未生的确实不生,因此被称为已断除。外道论师所提出的无有烦恼断除这一否定,被“并非如此”所否定。然而,他们既不是生起之后才消失,也不是将会存在,也不是已经生起,这就显示不应说断除过去的烦恼等话。由因灭,是指苦的因——烦恼——的灭。苦灭,是指将来会生起的苦的灭。生起、转起、相、累积,都是就现在这一存在状态而说的。
Evamevāti yathā ajātaphale taruṇarukkhe mūle chinne asati chedane āyatiṃ uppajjanārahāni chedanapaccayā anuppajjamānāni vinaṭṭhāni nāma honti, evameva maggabhāvanāya asati uppajjanārahā kilesā maggabhāvanāya anuppajjamānā ‘‘pahīnā’’ti vuccantīti upamāsaṃsandanaṃ veditabbaṃ. Uppādoti uppādasīsena uppādavanto khandhā vuttā. Anuppādeti nibbāne. Ajātāyeva na jāyanti, tasmā pahīnā nāma hontīti ‘‘natthi kilesappahāna’’nti paravādinā kato paṭikkhepo ‘‘na hī’’ti paṭikkhitto. Te pana neva uppajjitvā vigatā, nāpi bhavissanti, na ca uppannāti ‘‘atīte kilese pajahatī’’tiādi na vattabbanti dasseti. Hetunirodhāti dukkhahetūnaṃ kilesānaṃ nirodhā. Dukkhanirodhoti āyatiṃ uppajjanakadukkhassa nirodho. Uppādapavattanimittāyūhanā paccuppannabhavavasena gahitā.
832“以此”是指“未生的确实不生”等这样的话。那些已经获得观禅所缘——也就是被称为五取蕴、作为地之活动处所——的人,就是“得地者”,就像说“已取火者”一样,意思是已经得到了地。由于他们不同于正在生起等已生起的状态,所以被称为“得地已生者”。
832.Etenāti ‘‘ajātāyeva na jāyantī’’tiādivacanena. Vipassanāya ārammaṇabhūtaṃ upādānakkhandhapañcakasaṅkhātaṃ bhūmipavattiṭṭhānaṃ laddhavanto bhūmiladdhā yathā ‘‘aggiāhito’’ti, laddhabhūmikāti attho . Vattamānādiuppannavidhuratāya bhūmiladdhuppannā eva nāma teti vuttaṃ.
833833. 经历之后、存在之后而离去,就是“已存在而离去”。因为已经历的存在,就存在性的共通性来说,是用“存在”这个词来表达的。这种共通性正是通过前缀而被区分出来。“经历”这个词,因为没有被动表达的含义,应当看作是指能经历者。以分别执取的方式,贪等以及它们的对立面——不善和善——品尝着所缘的味道;这不是异熟,因为是被业力抛出去的;也不是唯作,因为无因的心太弱,而有因的心对于已尽烦恼的人来说,生起时如同六支舍,过于寂静。在这里,按前一种方法,依意图只取善和不善,而说“已存在而离去”。在“为断除已生起的不善法,为安住已生起的善法”中,取了“已生起”,而说与它们相似者的断除和增长。在后一种方法中,以“而”字也把善和不善纳入进来,依“已存在而离去”之说的意图,说一切有为法。为了成熟而提供机会,由此生起的过去业,以及由此开始生起的未来异熟,被称为“已作机会而生起”,依“以此作机会”和“对此已作机会”两种含义,对于即使没有“已生起”一词也能理解的已生起者,说“诸比丘,我不说思业……”等。
833. Anubhavitvā, bhavitvā ca apagataṃ bhūtāpagataṃ. Anubhūtabhūtā hi bhūtatāsāmaññena bhūtasaddena vuttā. Sāmaññameva hi upasaggena visesīyatīti. Anubhūtasaddo ca kammavacanicchāya abhāvato anubhāvakavācako daṭṭhabbo. Vikappagāhavasena rāgādīhi, tabbipakkhehi ca akusalaṃ, kusalañca ārammaṇarasaṃ anubhavati, na vipāko kammavegakkhittattā, nāpi kiriyā ahetukānaṃ atidubbalatāya, sahetukānañca khīṇakilesassa chaḷaṅgupekkhāvato uppajjamānānaṃ atisantavuttittā. Ettha ca purimanaye kusalākusalameva vattuṃ adhippāyavasena ‘‘bhūtāpagata’’nti vuttaṃ. Yaṃ ‘‘uppannānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā’’ti (saṃ. ni. 5.651-662; vibha. 390-391) ettha ‘‘uppanna’’nti gahetvā taṃsadisānaṃ pahānaṃ, vuddhi ca vuttā. Pacchimanaye ca-saddena kusalākusalañca ākaḍḍhitvā sabbaṃ saṅkhataṃ vuttaṃ bhutvāpagatabhāvābhidhānādhippāyena. Vipaccituṃ okāsakaraṇavasena uppattitaṃ atītaṃ kammañca tato uppajjituṃ āraddho vipāko ca anāgato okāsakatuppannoti vutto okāso kato etena, okāso kato etassāti ca atthadvayavasena, yaṃ uppannasaddena vināpi viññāyamānaṃ uppannaṃ sandhāya ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammāna’’ntiādi (a. ni. 10.217, 219) vuttaṃ.
在那些各地之中,是指被称为人、天等有身的诸取蕴。由于在那各各相续中,尚未达到不再生起的法性,所以还没有被根除。正因为它没有被根除,才不能说它不存在,因此就有“已生起”这个说法。
Tāsu tāsu bhūmīsūti manussadevādiattabhāvasaṅkhātesu upādānakkhandhesu. Tasmiṃ tasmiṃ santāne anuppattidhammataṃ anāpāditatāya asamūhataṃ. Asamūhatattāyeva hissa natthīti navattabbatāya uppannavohāro.
834为了消除“什么是地?谁是得地者?”这个疑问,就开始了“在此……”等一段话。这里说“作为观智所缘的”,是在显示诸蕴还没有被遍知,并不是说仅仅作为所缘就够了,因为只要执取三地,所缘性就已经成立。所谓“未被遍知的诸蕴是烦恼的地”,这才是这里的意思。在作为基础的诸蕴中,依所缘之力,也就是依作所缘的方式。这是指过去和未来的蕴,更何况现在。那是指属于其他相续的烦恼。如果仅仅因为在其他相续中作所缘,就可以称为得地,那就有这样的关联。对于那烦恼,由于它不可断除——因为它落在其他相续中,所以没有人能断除存在的根本。得地者就是被称为随眠的,这是这里的意思。依基础之力,就是依生起之处。无论在哪一有中,或在相续中。因为已被遍知的不能成为地,所以说“未被遍知”。从生起开始,就是从那些蕴生起的时候起。除了烦恼未断这个状态之外,没有别的原因,所以在那些蕴中,烦恼就随眠。因此,那随眠的烦恼,就应当以随眠这一未断之义,理解为得地。
834. ‘‘Kā bhūmi, ko vā bhūmiladdho’’ti āsaṅkaṃ nivattetuṃ ‘‘ettha cā’’tiādi āraddhaṃ. ‘‘Vipassanāya ārammaṇabhūtā’’ti etena khandhānaṃ apariññātataṃ dasseti, na ārammaṇabhāvamattaṃ tebhūmakaggahaṇeneva tassa siddhattā. Apariññātā hi khandhā kilesānaṃ bhūmīti adhippetā. Khandhesu vatthubhūtesu. Ārammaṇavasenāti ārammaṇakaraṇavasena. Atītānāgate, pageva paccuppanneti adhippāyo. Tanti taṃ aññasantānagataṃ kilesajātaṃ. Tato aññasmiṃ santāne ārammaṇakaraṇamattena bhūmiladdhaṃ nāma yadi siyāti sambandho. Tassāti kilesajātassa. Appaheyyato parasantatipatitattā na koci bhavamūlaṃ pajaheyya. Bhūmiladdhañhi anusayitaṃ nāma hotīti adhippāyo. Vatthuvasenāti uppattiṭṭhānavasena. Yattha yattha bhave, santāne vā. Pariññātānaṃ abhūmibhāvato ‘‘apariññātā’’ti vuttaṃ. Uppādato pabhutīti tesaṃ khandhānaṃ uppajjanato paṭṭhāya. Kilesānaṃ appahīnabhāvaṃ ṭhapetvā aññassa kāraṇassa abhāvato tesu khandhesu kilesajātaṃ anuseti, tasmā taṃ anusayitaṃ kilesajātaṃ, teneva anusayanasaṅkhātena appahīnaṭṭhena bhūmiladdhanti veditabbaṃ.
835在这里,对于作为地的诸蕴,并不是所有蕴都是所有烦恼的事,而是确实存在差别。为了说明这一点,论主说“某人……在那些……”等话。其中,“某人”指某个人。“在那些”指即使同属内在状态的共同范畴,但在那些被过去等、欲界等类别所区分的蕴中。那些正是随眠所依的蕴。那么,这些烦恼是不是像取所缘那样,一一分别地随眠呢?因为那些蕴被称为那些烦恼的事,但随眠并不是分别地以事为基础而活动的。不过,按过去等、欲界等类别,在如此被区分的事中,烦恼的未断状态就如同是分别活动一般,所以说“在过去蕴中……”等。由此显示,依事而获得地者,可能因事的差别而有差别。正是由于这种确定的状态,例如“某个贪欲者用手指尝了那块地味”等话,说明在欲界蕴中随眠的味贪等,超越了色界、无色界蕴之后,又以欲界蕴为事。因此说“同样,在欲界蕴中……”等。而且,就像这里有超越色界、无色界蕴而活动的情况,同样也有超越欲界蕴而活动的情况,所以说“此理适用于色界、无色界”。
835. Tattha ca bhūmibhūtesu khandhesu na sabbe sabbesaṃ vatthū honti, atha kho viseso atthīti taṃ dassento āha ‘‘yassa yesū’’tiādi. Tattha yassāti yassa puggalassa. Yesūti satipi ajjhattabhāvasāmaññe yesu atītādikāmāvacarādibhedabhinnesu khandhesu. Te eva yathānusayitā khandhā. Kiṃ panete kilesā ārammaṇaṃ karontā viya paricchijja paricchijja anusentīti? Yato te eva khandhā tesaṃ kilesānaṃ vatthūti vuttā, na heva kho anusayānaṃ vatthuṃ paricchijja pavatti atthi. Atītādikāmāvacarādivasena pana yathāparicchinne vatthusmiṃ yo kilesānaṃ appahīnaṭṭho, so paricchijja pavatto viya hotīti ‘‘atītakkhandhesū’’tiādi vuttaṃ. Tena vatthuvasena bhūmiladdhaṃ hotīti vatthubhedena siyā tassa bhedoti dasseti. Tathāvavatthitabhāvato eva hi ‘‘aññataro lolajātiko taṃ rasapathaviṃ aṅguliyā sāyī’’tiādivacanaṃ (dī. ni. 3.120) kāmāvacarakkhandhesu anusayitānaṃ rasataṇhādīnaṃ rūpārūpāvacarakkhandhe atikkamitvā puna kāmāvacarakkhandhavatthukataṃ vibhāveti. Tenāha ‘‘tathā kāmāvacarakkhandhesū’’tiādi . Yathā cettha rūpārūpāvacarakkhandhe atikkamitvā pavatti, evaṃ kāmāvacarakkhandhe atikkamitvā pavatti hotīti āha ‘‘esa nayo rūpārūpāvacaresū’’ti.
烦恼的随眠之义,是依据缠缚的压倒力量推知的,因为如果没有随眠,缠缚就不会生起。为了说明:对某人来说,哪些随眠已被断除,那些事(所依)就已经被超越——因为已被遍知,它们怎么还能得到“地”的名称呢?所以说“然而,在入流者等中……”等。这里,“轮回的根本烦恼”指的是随眠,而不是无明和有渴爱。无论是思与心所的类别,还是身等的类别。“如是”就是指如此未断随眠的意思。“对于他”就是指凡夫。然而,这些随眠,虽然依过去等、欲界等类别,在各自被区分的各处事(所依)中随眠,但它们是以那些五取蕴不加区分地作为事(所依)而随眠的,为了说明这一点,所以说“这是他的轮回根本……”等。
Pariyuṭṭhānābhibhavanavasena ca kilesānaṃ anusayanaṭṭho anumīyati tadabhāve abhāvato. Yassa ye anusayā pahīnā, tesaṃ vatthu tena samatikkantaṃ pariññātattāti kuto nesaṃ bhūmisamaññāti dassetuṃ vuttaṃ ‘‘sotāpannādīsu panā’’tiādi. Idha vaṭṭamūlakilesāti anusayā adhippetā, na avijjā, bhavataṇhā ca. Yaṃ kiñci cetanācetasikabhedaṃ, kāyikādibhedaṃ vā. Itīti evaṃ, appahīnānusayattāti adhippāyo. Assāti puthujjanassa. Te panete anusayā atītādikāmāvacarādivasena yathāparicchinne tattha tattha vatthusmiṃ anusayantāpi te te pañcupādānakkhandhe avibhāgeneva vatthuṃ katvā anusentīti dassento ‘‘tassetaṃ vaṭṭamūla’’ntiādimāha.
836现在,为了通过随顺和背离的方式,用譬喻把这件事说清楚,所以说了“像地味等那样”这一段话。作为树木、灌木、藤蔓等生长条件的地味,就是具有各种成分的大地的味道。水味也是同样的道理。所谓“枝”,就是小枝条;“粗枝”就是分叉出去的枝干。“树相续”,指的是一棵棵树前后相续;“使相续不断”,就是不断地一个接一个延续下去。
836. Idāni tamatthaṃ anvayabyatirekavasena upamāya vibhāvetuṃ ‘‘pathavīrasādi viyā’’tiādi vuttaṃ. Rukkhagacchalatādīnaṃ paccayabhūto sasambhārapathaviyā raso pathavīraso. Āporasepi eseva nayo. Sākhā nāma khuddakasākhā. Pasākho viṭapo. Rukkhapaveṇinti rukkhaparāparaṃ. Santānayamāneti aparāparaṃ anuppabandhante.
“蛙刺”,有人说是鱼刺。“无执取”,指已经断除了四种执取,或者对色等任何事物都不执取。
Maṇḍūkakaṇṭakoti eko macchakaṇṭakoti vadanti. Anupādānoti pahīnacaturupādāno, rūpādīsu vā kiñcipi agaṇhanto.
837837. 在这里,“现行”指的是已得、已获的状态,也就是具足三个刹那的现行生起,所以说“只有正在生起的,才是现行已生起”。所谓“在前分位即使没有生起”,是指在那个所缘呈现时,从最初转起的速行心诸刹那中即使没有生起。所谓“已被执取”,是指通过不如理作意而攀附、执取,也就是坚固执取的意思。所谓“在后分位”,是指之后的时段,也就是在另一个时间。所谓“决定会生起”,是指当诸缘和合时,因为不如理作意已经在那时生起,所以必定生起。所谓“迦罗尼村”,是指如此得名的村庄。据说在罗诃那,因为那是容貌美丽的女子出生之处,所以那个村庄如此得名。所谓“未登上心相续”,遮止了现在性。通过“因为没有能阻止生起的因”这一句,说明当缘存在、诸缘和合时,由于有资格生起,所以未被伏断的(烦恼)就是已生起的同义词。难道未遍断除而已生起的(烦恼),当缘存在时不是也有资格生起吗?确实如此,然而由于断除差别之故,它们之间有区别。正如未被伏断、未被遍断除而获得地位的已生起(烦恼),当缘和合时有资格生起,同样,被所缘执取的已生起(烦恼)也是如此,因此以三种共同的获得地性而说。
837. Idha samudācāro nāma laddhattalābhatāti khaṇattayasamaṅgisamudācāruppannanti āha ‘‘vattamānuppannameva samudācāruppanna’’nti. Pubbabhāge anuppajjamānampīti tasmiṃ āpāthagate ārammaṇe ādito pavattajavanavāresu anuppajjamānampi. Adhiggahitattāti ayonisomanasikārena abhiruyha gahitattā, daḷhaṃ gahitattāti attho. Aparabhāgeti aparasmiṃ kālabhāge, kālantareti attho. Ekantena uppattitoti paccayasamavāye sati tathā ayonisomanasikārassa tattha nibbattattā niyamena uppajjanato. Kalyāṇigāmeti evaṃnāmake gāme. Rohaṇe kira abhirūpānaṃ itthīnaṃ uppattiṭṭhānatāya so gāmo tathā vuccati. Cittasantatimanāruḷhanti paccuppannataṃ paṭisedheti. ‘‘Uppattinivārakassa hetuno abhāvā’’ti etena paccaye sati paccayasamavāye uppajjanārahatāya avikkhambhitassa uppannatāpariyāyoti dasseti. Nanu ca asamūhatuppannampi paccaye sati uppajjanārahameva? Saccametaṃ, pahānavisesabhāvakato pana nesaṃ bhedo. Yathā avikkhambhitāsamūhatabhūmiladdhuppannaṃ sati paccayasamavāye uppajjanārahaṃ, evaṃ ārammaṇādhiggahituppannampīti tividhassāpi bhūmiladdhena ekasaṅgahatā vuttā.
838不善法即使已生起、已离去、已产生,因为属于过去,所以不应断除;同样,某些依处所生起的,另一类也不应断除;其余两种则因为具足三刹那,所以说“非道所断”。所谓“由某一种”,是指在四种道智中由某一种道智。“它的”,是指如前所说的四种已生起之法。“正在摧毁那已生起的状态”,就是通过令其成为不再生起的法性,而摧毁其应生起的性质。首先以世间智随力所断除的,出世间智予以断除,因此说了“世间”一词。
838. Akusalampi bhūtāpagatuppannaṃ atītattā na pahātabbaṃ, tathā ekaccaṃ okāsakatuppannaṃ itaraṃ appahātabbato, sesadvayaṃ khaṇattayasamaṅgibhāvatoti āha ‘‘amaggavajjhattā’’ti. Kenacīti catūsu maggañāṇesu kenaci. Tassāti yathāvuttassa catubbidhassapi uppannassa. Taṃ uppannabhāvaṃ vināsayamānanti anuppattidhammatāpādanena uppajjanārahataṃ vināsentaṃ. Paṭhamaṃ lokiyañāṇena yathābalaṃ pahīnameva lokuttarañāṇaṃ pajahatīti lokiyaggahaṇaṃ kataṃ.
遍知等作用的注释
Pariññādikiccakathāvaṇṇanā
839在现观四圣谛的时候,也就是通达四圣谛的那一刹那。所谓“所说的”,是指像“苦应当被遍知”这类经文(《相应部》5.1099),以及“比丘们,看见苦的人”这类经文(《相应部》5.1100)中所说的。“以如实之性”,就是不以颠倒的方式,而是以不颠倒的实相。“应当了知”这样说了之后,为了用譬喻说明它们被了知的方式,先按照注释书里已经说过的方式来显示,所以说“此已说”等。
839.Saccābhisamayakālasminti catunnaṃ ariyasaccānaṃ paṭivijjhanakkhaṇe. Vuttānīti ‘‘dukkhaṃ pariññeyya’’ntiādinā (saṃ. ni. 5.1099), ‘‘yo, bhikkhave, dukkhaṃ passatī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1100) ca vuttāni. Yathāsabhāvenāti aviparītasabhāvena. ‘‘Jānitabbānī’’ti vatvā tesaṃ jānanavidhiṃ upamāvasena aṭṭhakathāyaṃ tāva vuttanayena dassetuṃ ‘‘vuttaṃ heta’’ntiādi vuttaṃ.
在这里,有人问:譬如灯火的比喻等,一个智慧在同一刹那怎么能完成四种作用呢?因为世间确实没见过这样的东西,也找不到经教依据。考虑到这种内心的质疑,才说了“以遍知现观”等话。以彻底无余地限定、以了知为本质的通达来现观,就是以不迷惑的方式通达。以断现观,就是以正断为本质的通达,以不迷惑的方式现观。以修习现观来现观道,就是道智以俱生等缘的力量,对正思惟等其余道支作修习现观。现观,就是以前分修习所生、名为圣道修习的通达,以不迷惑的方式通达八支圣道。因为道智在摧毁相应法中的迷惑时,也同时摧毁自身的迷惑。灭,就是涅槃。以作证现观,就是以现前证得为本质的通达。到达,就是证得。这个证得就是见通达,所以说“见、通达”。
Tattha yathā padīpotiādi ekassa ñāṇassa ekakkhaṇe cattāri kiccāni kathaṃ sambhavanti. Na hi tādisaṃ kiñci loke diṭṭhaṃ atthi, na ca vacanaṃ labbhatīti antolīnacodanaṃ manasi katvā vuttaṃ ‘‘pariññābhisamayenā’’ti. Anavasesato paricchijja jānanasaṅkhātena paṭivijjhanena abhisameti asammohavasena paṭivijjhati. Pahānābhisamayenāti samucchedappahānasaṅkhātena paṭivijjhanena asammohato abhisameti. Maggaṃ bhāvanābhisamayenāti maggañāṇaṃ sammāsaṅkappādisesamaggaṃ sahajātādipaccayatāvasena bhāvanābhisamayena. Abhisameti pubbabhāgabhāvanāsambhūtena ariyamaggabhāvanāsaṅkhātena paṭivijjhanena abhisameti aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ asammohato paṭivijjhati. Maggañāṇañhi sampayuttadhammesu sammohaṃ viddhaṃsentaṃ attanipi sammohaṃ viddhaṃsetiyeva. Nirodhanti nibbānaṃ. Sacchikiriyābhisamayenāti paccakkhakaraṇasaṅkhātena paṭivijjhanena. Pāpuṇātīti adhigacchati. Svāyaṃ adhigamo dassanapaṭivedhoti āha ‘‘passati paṭivijjhatī’’ti.
通过“灭……通达”这句话,从理路上说明了:道智以灭谛为所缘而通达一谛,又以不迷惑而通达四谛,这就是“一通达”。为了用教证来成立这一点,就说“此亦已说”等话。通过“一切应了知”这一句,收摄了经中“谁见苦集,谁也就见苦”等以集谛等为根本的关联说法。
‘‘Nirodhaṃ…pe… paṭivijjhatī’’ti etena nirodhasaccamekaṃ ārammaṇapaṭivedhena cattāripi saccāni asammohapaṭivedhena maggañāṇaṃ paṭivijjhatīti evaṃ yuttivasena vibhāvitaṃ ekapaṭivedhaṃ āgamenapi sādhetuṃ ‘‘vuttampi ceta’’ntiādi vuttaṃ. ‘‘Sabbaṃ veditabba’’nti iminā ‘‘yo dukkhasamudayaṃ passati, so dukkhampi passatī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1100) āgataṃ samudayaṃ saccādimūlakaṃ yojanaṃ saṅgaṇhāti.
这里说的并不是要等到不同时间才见,而是说就在同一次通达中见。为了说明这一点,又引了另一段经文:“具足道者的智,就是苦中的智”等等(《分别论》794;《无碍解道》1.109)。同样,“贤友,若见苦,他也见苦集……也见行道”(《相应部》5.1100),这是具寿嘎旺巴提长老为了论证见一谛者是否也见其余诸谛而说的,并且分别把见其余三谛的关联也配了上去。否则,如果是次第现观,那么先前已经见过的,后来就不再见了;在见集等谛时,就不该再说见苦等;如果还要这么说,那一切见就成了“见之后还有最上的见”,也就是见没有止境了。
Na cetaṃ kālantaradassanaṃ sandhāya vuttaṃ, atha kho ekapaṭivedhamevāti dassentena ‘‘maggasamaṅgissa ñāṇaṃ, dukkhepetaṃ ñāṇa’’ntiādinā (vibha. 794; paṭi. ma. 1.109) aparaṃ suttapadaṃ ānītaṃ. Tathā hi ‘‘yo nu kho, āvuso, dukkhaṃ passati, dukkhasamudayampi so passati…pe… paṭipadampi so passatī’’ti (saṃ. ni. 5.1100) ekasaccadassanasamaṅgino aññasaccadassanasamaṅgibhāvavicāraṇāya tamatthaṃ sādhetuṃ āyasmatā gavampatittherena vuttaṃ, paccekañca saccattayadassanayojanā katā. Aññathā kamābhisamaye purimadiṭṭhassa puna adassanato samudayādiṃ passato dukkhādidassanaṃ puna avattabbaṃ siyā, vuccamāne ca sabbadassanaṃ dassanantaraparamanti dassanānuparamo eva siyāti.
因为以依止为因,苦的遍知就像灯芯燃尽一样;因为摧破敌对者,断集就像驱除黑暗一样;因为增长智光,修习圣道就像以光明驱散黑暗一样;通过每一种道,灭如何被证悟,烦恼之爱也如此被耗尽,所以灭的证悟被说成类似于爱尽,这是以因来比喻。
Nissayabhāvahetutāya dukkhapariññāya vaṭṭijhāpanasadisatā, paṭipakkhaviddhaṃsanatāya samudayappahānassa andhakāravidhamanasadisatā, ñāṇālokaparibrūhanatāya maggabhāvanāya ālokaviddhaṃsanasadisatā, tena tena maggena yathā yathā nirodhassa sacchikiriyā, tathā tathā kilesasnehapariyādānaṃ hotīti nirodhasacchikiriyāya snehapariyādānasadisatā kāraṇūpacārena vuttā.
840“照亮”就是“让事物清楚显现”。“烦恼寂止”的意思是:因为一切烦恼带来的不安和灼热都彻底平息了,所以成为烦恼的寂止。
840.Obhāsetīti pakāseti. Kilesapaṭippassaddhinti sabbakilesadarathapariḷāhavūpasamabhāvato kilesānaṃ paṭippassaddhibhūtaṃ.
841“到达”就是“获得”。因为以苦的遍知而超越有身之岸,所以类似于舍弃此岸;因为修习圣道能带来三十七菩提分法,所以类似于运载货物。
841.Appetīti pappoti. Dukkhapariññāya sakkāyatīrasamatikkamabhāvato orimatīrappahānasadisatā, maggabhāvanāya sattattiṃsabodhipakkhiyadhammāvahanatāya bhaṇḍavahanasadisatā.
842具有转起之智的,就是道。这个道的……
842. Pavattaṃ ñāṇaṃ assāti pavattañāṇo, maggo. Assa maggassa.
“以真实义”,就是按它真实的本性,也就是以逼迫等不颠倒的本性,这就是它的意思。“单一通达”,是指应当整体通达的种种行相。
Tathaṭṭhenāti tathasabhāvena, pīḷanādiaviparītasabhāvenāti attho. Ekapaṭivedhānīti ekajjhaṃ paṭivijjhitabbākārāni.
关于“苦的逼迫义”等,应当说明的内容,前面在佛随念的注释(《清净论大复注》1.144)里已经讲过了。“以一摄”,就是由一者所摄。由什么摄?由真实义、由谛义,就是这个意思。“以一摄”等话,是为了显示智的一次通达。因为道智虽然只以灭为所缘,但当它破除覆盖苦等真实、不颠倒的谛义的愚痴时,它就是在如实通达、现前了知的情况下生起的。因此后来,逼迫等十六种谛义,对圣者来说就像掌中的余甘子一样,如实地显现出来。
Dukkhassa pīḷanaṭṭhotiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā buddhānussativaṇṇanāyaṃ (visuddhi. mahāṭī. 1.144) vuttameva. Ekasaṅgahitānīti ekeneva saṅgahitāni. Kena? Tathaṭṭhena, saccaṭṭhenāti attho. Yaṃ ekasaṅgahitantiādi ñāṇassa ekapaṭivedhadassanaṃ. Maggañāṇañhi nirodhameva ārammaṇaṃ karontampi yo so dukkhādīsu tacchāvipallāsabhūtabhāvasaṅkhāto saccaṭṭho, tappaṭicchādakasammohaviddhaṃsanena taṃ yāthāvato paṭivijjhantaṃ paccakkhaṃ karontameva pavattati. Yato aparabhāge pīḷanādayo soḷasapi saccaṭṭhā ariyassa hatthāmalakaṃ viya yāthāvato upaṭṭhahanti.
843“义”是指以智亲近而获得“义”这个名称的诸行相。所谓“以见其他谛的方式”,是指以见集谛等其他谛的方式。所谓“显现”,是指从显露的体性来说。这里要表达的是:那些在苦等当中,依自性以及依见其他谛而显现的行相,正是逼迫等四种,所以只说十六种,不说其他。这就是此处所要说明的义理。那么,如何了知这一点呢?所以说“其中,什么是关于苦的智”等等。由此表明:因为在圣典中,谛智既按各别所缘的方式宣说,也按作用成就的方式宣说,所以能了知:诸谛的行相,是从自性以及从见其他谛而显现的。
843.Atthāti ñāṇena araṇīyato atthāti laddhasamaññā ākārā. Aññasaccadassanavasenāti samudayādisaccantaradassanavasena. Āvibhāvatoti pakāsabhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – ye ākārā dukkhādīsu sabhāvavasena, saccantaradassanavasena ca āvibhavanti, te pīḷanādayo cattāroyevāti soḷaseva vuttā, na aññeti. Ayamattho idhādhippetoti kathamidaṃ viññāyatīti āha ‘‘tattha katamaṃ dukkhe ñāṇa’’ntiādi. Tenetaṃ dasseti – yasmā pāḷiyaṃ visuṃ visuṃ ārammaṇakaraṇavasenapi saccañāṇaṃ vuttaṃ kiccanibbattivasenapi, tasmā viññāyati ‘‘sabhāvato, saccantaradassanato ca saccānaṃ ākārā āvibhavantī’’ti.
因为“见”是依作用成就而说的,从显现这一面来看,它和“见”相似,所以不取那一种,只显示另一种,于是说“其中”等话。“其中”,就是指那两种见当中。“已聚集”,是指以聚集成团的方式生成。因为凡是缘所生起的,一切都只是聚合起来才生起的。“已造作”,是指由其他诸缘和合、共同生起而造成的。“已堆聚”,是指堆成一堆。因为众多缘所生法一起生起时,由它们各自的诸缘,就像被堆成一堆一样。所以,“因此”是指由于集起而聚集。对于它,也就是苦谛,在哪个相续中生起,就能消除那个相续的烦恼热恼;它自身也因为没有烦恼的灼烧而极为清凉。为了显示“热恼”之义通过广大的见而显现,就像其他不广大的法相比之下成为不广大一样,所以说“尊者”等话。对于不变异、具有恒常自性的法,根本没有什么可说的,因为从对立面显现的方式来看,成立极为容易。
Kiccanibbattivasena dassanaṃ āvibhāvato dassanasadisanti taṃ anāmasitvā itarameva dassento ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tatthāti tesu dvīsu dassanesu. Āyūhitanti piṇḍavasena nibbattitaṃ. Yañhi kiñci paccayuppannaṃ nāma, sabbaṃ taṃ samuditameva nibbattatīti. Saṅkhatanti paccayantarehi samecca sambhūya kataṃ. Rāsikatanti puñjakataṃ. Anekameva hi paccayuppannaṃ ekajjhaṃ nibbattamānaṃ attano paccayehi rāsikataṃ viya hotīti. Tasmāti samudayena āyūhitattā. Assāti dukkhasaccassa. Yasmiṃ santāne uppanno , tassa kilesasantāpaharo. Sayampi kilesapariḷāhābhāvato susītalo. Santāpaṭṭho āvibhavati uḷāradassanena tadaññassa anuḷārabhāvo viyāti dassento āha ‘‘āyasmato’’tiādi. Avipariṇāmadhammassa niccasabhāvassa vattabbameva natthi paṭipakkhato āvibhavanākārassa sukhasiddhito.
因缘之义显现出来,意思是它给与这个。为了说明结合与障碍这两种含义是依对立面而显现的方式,所以他说“成为离结合者”等等。被烦恼和苦所结缚,就是结合之义;在轮回的牢狱中被困住,就是障碍之义。
Nidānaṭṭho āvibhavati idamassa nidadātīti. Saṃyogapalibodhaṭṭhā paṭipakkhavasena āvibhavanākārāti dassento āha ‘‘visaṃyogabhūtassā’’tiādi. Kilesadukkhehi saṃyojanaṭṭho saṃyogaṭṭho. Saṃsāracārake palibuddhanaṭṭho palibodhaṭṭho.
由于烦恼结交等而成为不远离的状态。远离之义就是依的远离。远离一切诸行就是无为的状态。如此,即使圣道具有奇妙稀有的本性,它仍然是有为的;而只有这一者是无为,因此灭的无为性就非常明显了。苦是毒,因为它有死亡的性质;对治它的药、不死,就是涅槃。
Kilesasaṅgaṇikādivasena avivekabhūtassa. Vivekaṭṭho upadhivivekatā. Sabbasaṅkhāravivittatā asaṅkhatabhāvoti evaṃ acchariyabbhutasabhāvopi ariyamaggo saṅkhato eva, ayameva ca eko asaṅkhatoti nirodhassa asaṅkhatabhāvo supākaṭo hoti. Dukkhaṃ visaṃ maraṇadhammato tassa agadabhūtaṃ amataṃ nibbānaṃ.
“道”是指已经达到应当被尊崇的地步,以微细寂静的体性而显现;它虽然看起来像是贪爱,却并不是集,不是证得涅槃的因。这圣道才是因,按照“道非道智见”中所说的方法,“道”作为因的意义就显现出来了。所谓“以见灭”,就是通过见到极为微细、最深奥的灭谛。因此说“极微细”等。所谓“以见苦”,就是通过见到过患极其严重、过患更广大的苦谛。从它的对立面来说,就是增上的意义。因此说“如多病所恼……犹如广大的状态一般”。这样,这些行相已按各自适当的方式,从随顺和遮遣两方面,在诸谛中显现并得到了阐明。
‘‘Maggo’’ti sambhāvetabbataṃ patto sukhumasantabhāvena upaṭṭhito nikantibhūtopi nāyaṃ samudayo hetu nibbānassa pattiyā. Ayaṃ ariyamaggo hetūti maggāmaggañāṇadassane vuttanayena maggassa hetuṭṭho āvibhavati. Nirodhadassanenāti ativiya nipuṇassa paramagambhīrassa nirodhasaccassa dassanena. Tenāha ‘‘paramasukhumānī’’tiādi. Dukkhadassanenāti ativiya ādīnavappattiyā vipulatarādīnavassa dukkhasaccassa dassanena. Tappaṭipakkhato ādhipateyyaṭṭho. Tenāha ‘‘anekarogātura…pe… uḷārabhāvo viyā’’ti. Evamete yathārahaṃ anvayato, byatirekato ca saccesu āvibhavanākārā vibhāvitā.
“一一”是指每一个意义,也就是针对逼迫、聚集、出离、导出的意义而说的。“三三”是指在有为等意义上的三类。那些主张不同现观的论师认为,是以不同的智慧来现观,意思是在四个真理的不同刹那,用不同的智慧去通达。如果道智对四谛有种种现观,那么依见苦等、依初道等所应断的三结等,就会变成只断除一部分。这样一来,就会有过失:成了“部分入流道”。而且,每一种见之后都应当有各自的果,于是那些以应断烦恼的止息为体性的果,就会像道一样有四种;这样一来,又会成为“部分入流”等过失。还有更进一步:如果道智有种种现观,那么就是以另一种智慧见苦,以另一种见集,以另一种见灭,以另一种见道;这样,道的作用就不圆满。因为依见道来说,只有两种可能:要么以那个智慧见那个道,要么以别的智慧见它。其中,第一种说法不合理,因为同一事物不能对自己起作用;就像不能用同一个指尖去碰触那个指尖本身。如果是用别的智慧,就会堕入无穷过失:“以那个见道,那个也是道;又以那个见那个,那个也是道。”所以,只有依“一现观”,如前面所说的“不痴通达”才是合理的。再者,对于应遍知和应断这两谛,正在生起的道智,不可能同时完成遍知和断除,因为它不能出离。因为以苦、集二谛为所缘的智慧,无法完成遍知苦和断除集。反之,以涅槃为所缘,并在那里以及其他二谛上破除愚痴,则能够完成,所以说只有“一现观”才合理。而这个义理在巴利经文中已经出现过,所以说“他们的进一步说法,在《论事》中已经说过”。
Ekekassāti ekekassa atthassa, pīḷanāyūhananissaraṇaniyyānaṭṭhe sandhāyāha. Tiṇṇaṃ tiṇṇanti saṅkhatādiatthe. Ye pana vādino. Nānābhisamayanti nānāñāṇena abhisamayaṃ, catunnaṃ saccānaṃ nānākkhaṇe nānāñāṇena paṭivijjhananti attho. Yadi hi maggañāṇassa catūsu saccesu nānābhisamayo siyā, dukkhadassanādīhi paṭhamamaggādīhi pahātabbānaṃ saṃyojanattayādīnaṃ ekadesappahānaṃ āpajjati. Tathā ca sati ekadesasotāpattimaggaṭṭhatādippasaṅgo. Taṃtaṃdassanānantarañca taṃtaṃphalena bhavitabbanti taṃtaṃpaheyyakilesapaṭippassaddhibhūtānaṃ phalānaṃ maggānaṃ viya catukkatā siyā. Tathā ca sati ekadesasotāpannatādippasaṅgo. Kiñca bhiyyo – yadi maggañāṇassa nānābhisamayo siyā, aññena ñāṇena dukkhaṃ passati. Aññena samudayaṃ, aññena nirodhaṃ, aññena maggaṃ, evaṃ sati maggakiccaṃ aparipuṇṇameva siyā. Maggadassanena hi dvayagati, teneva vā tassa dassanaṃ, aññena vāti. Tattha paṭhamo tāva pakkho na yujjati attani pavattiyā asambhavato. Na hi teneva aṅgulaggena tameva parāmasituṃ sakkā. Atha aññena anavaṭṭhānappasaṅgo ‘‘yena maggaṃ passati, sopi maggo. Tampi yena passati, sopi maggo’’ti. Tasmā ekābhisamayato yathāvutto asammohapaṭivedhova yutto. Apica paricchinditabbaṃ, samucchinditabbañca saccadvayaṃ ārabbha pavattamānassa maggañāṇassa paricchindanasamucchindanāni na sambhavanti tato anissaraṇato. Na hi dukkhapariññāsamudayappahānāni dukkhasamudayasaccārammaṇena ñāṇena kātuṃ sakkuṇeyyāni. Nibbānārammaṇena pana tattha, itaradvaye ca sammohaṃ viddhaṃsentena sakkā kātunti ekābhisamayo eva yutto. Ayaṃ pana attho pāḷiyaṃ āgato evāti ‘‘tesaṃ uttaraṃ abhidhamme kathāvatthusmiṃ vuttamevā’’ti.
遍知等分类的注释
Pariññādippabhedakathāvaṇṇanā
845“abhiññāpaññā”等的含义,前面已经说过了。另外,通过闻所成、思所成以及一部分修所成的殊胜慧而了知,就是“abhiññātā”(已了知)。之所以说“各别地”,是因为它们不是其余诸遍知(审察遍知、断遍知)的领域。因为依名色分别和把握诸缘,并不存在审察遍知等的生起。
845.Abhiññāpaññātiādīnaṃ attho heṭṭhā vuttoyeva. Apica sutamayāya, cintāmayāya, ekaccabhāvanāmayāya ca abhivisiṭṭhāya paññāya ñātā abhiññātā. Āveṇikā bhūmi pariññantarānaṃ avisayabhāvato. Na hi nāmarūpaparicchedapaccayapariggahaṇavasena tīraṇapariññādīnaṃ pavatti atthi.
846846. 随顺智也是仅以无常等行相缘取诸行而生起的,更何况是审察随观等呢?所以说“乃至随顺智为不共地”。在这里,审察遍知地中虽然已知遍知和断遍知也有其机会,但在那里,审察遍知特别能发挥作用,而其他的则不是这样,因此称为“不共”。
846. Anulomañāṇampi aniccādivaseneva saṅkhāre ārabbha pavattati, pageva paṭisaṅkhānupassanādayoti āha ‘‘yāva anulomā āveṇikā bhūmī’’ti. Kāmañcettha tīraṇapariññābhūmiyaṃ ñātappahānapariññāyopi laddhāvasarā, tattha pana yathā tīraṇapariññā sātisayaṃ kiccakārī, na tathā itarāti āveṇikaggahaṇaṃ.
847847. 从究竟意义上说,断遍知就是道智,所以说“乃至道智之地”。这里所指的就是这个断遍知,即在现观之时、在作用分别中,这个断遍知才是所说的,因为其余的遍知都是为了这个目的。因此说“或者因为……”等。
847. Nippariyāyena pahānapariññā nāma maggañāṇanti ‘‘yāva maggañāṇā bhūmī’’ti vuttaṃ . Ayaṃ idha adhippetāti idha abhisamayakāle kiccavicāre ayaṃ pahānapariññā adhippetā tadatthattā sesapariññānaṃ. Tenāha ‘‘yasmā vā’’tiādi.
“就是为了这个目的”是指为了断遍知的目的。或者说“就是为了这个目的”,是指为了断除的目的。或者说“就是为了这个目的”,是指为了道的目的。因为已知遍知和审察遍知,只是为了证得道。诸法必然既是已知的、也是已审察的,因为离开了已知和已审察的状态就不可能有断除,而断除的实现也依赖于已知和已审察状态的实现。道智在苦上以遍知现观的方式生起时,就像通达自相一样,也通达共相,因为它能摧毁覆盖彼法的愚痴。因此说“三种遍知……乃至……应当了知”。
Tadatthāyevāti pahānapariññatthā eva. Atha vā tadatthāyevāti pahānatthā eva. Atha vā tadatthāyevāti maggatthā eva. Ñātatīraṇapariññā hi yāvadeva maggādhigamatthāya pavattā. Niyamato ñātā ceva tīritā ca honti ñātatīritabhāvehi vinā pahānābhāvato, pahānasiddhiyañca ñātatīritabhāvasiddhito. Maggañāṇañhi dukkhe pariññābhisamayavasena pavattamānaṃ tassa sabhāvalakkhaṇaṃ viya sāmaññalakkhaṇampi paṭivijjhatīti vuccati tappaṭicchādakasammohaviddhaṃsanato. Tenāha ‘‘pariññattayampi…pe… veditabba’’nti.
848“如同遍知”这一说法,是在显示三种遍知之间的共通性,而不是在显示“遍知所断”的共通性,因为镇伏断并非圣道智的作用。欲贪等烦恼,只要不让它们像以前那样缠住心并停留在心中,这样阻止缠缚、令其不现行,就是镇伏;镇伏本身就是断,也就是镇伏断。由于它很明显,就像“此心无嗔、离昏沉睡眠”等说法那样,对别人来说也是显而易见的。“不突然压伏心”这句话,是就刚获得的禅那而说的;但在善修习、已熟练的禅那中,连最后的心也不会被压伏。或者,这是指禅那的前行阶段,也就是为了证得禅那而作的前行修行;以及后行阶段,也就是获得禅那之后,即使去做别的事情时。寻等,指寻、伺、喜、乐、色想等。它们作为第二禅等的对立面,只在第二禅等安止中被镇伏;但从那些禅那出定后,它们又会生起,因为是以微弱的心出定的。
848.Pariññā viyāti tividhatāsāmaññaṃ nidasseti, na pariññāpahātabbatāsāmaññaṃ vikkhambhanappahānassa aripaññākiccabhāvato. Kāmacchandādayo yathā na cittaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhanti, evaṃ pariyuṭṭhānassa nisedhanaṃ appavattikaraṇaṃ vikkhambhanaṃ, vikkhambhanameva pahānaṃ vikkhambhanappahānaṃ. Pākaṭattāti ‘‘ayaṃ abyāpannacitto vigatathinamiddho’’tiādinā (a. ni. 4.198) paresampi pākaṭattā. ‘‘Na sahasā cittaṃ ajjhottharantī’’ti idaṃ paṭiladdhamattassa jhānassa vasena vuttaṃ, subhāvite pana paguṇajjhāne yāva carimakacittampi na ajjhottharanteva. Atha vā jhānassa pubbabhāgepīti jhānādhigamatthāya pubbabhāgapaṭipattiyā. Pacchābhāgepīti jhānaṃ labhitvā aññakiccappasutassapi. Vitakkādayoti vitakkavicārapītisukharūpasaññādayo. Dutiyajjhānādīnaṃ paṭipakkhā dutiyādīsu appitesuyeva vikkhambhanti, tato tato vuṭṭhitamattassa pana pavattanti parittacittavaseneva vuṭṭhahanato.
849“就像灯相对于黑暗一样”,这句话是为了说明通过对立面而被断除的状态。因为灯确实是黑暗的对立面,而用罐子去打苔藓,并不是苔藓的对立面,只是单纯阻止它继续生长而已。因此,虽然第二禅等的寻等并不是直接的对立面,但这个比喻用来说明镇伏断是更恰当的。“以观智为组成部分”,这是为了说明这里所说的彼分断。因为通过戒清净等,彼分断也确实会发生。以智支,就是以被称为智的因。以彼分断除彼分,就是彼分断。当有五蕴聚这个所谓的身存在时,或者在那里有“这是我”的见,也就是有身见,如“把色看作我”等方式所说的我见。以十六种事和八种事生起的疑,就是疑垢。对总体执取的断除,就是对“我、我所”这样生起的总体执取的断除,因为通过以聚观把诸蕴放入十一种处所,以分散的方式观察。对乐味想的断除,就是对五蕴以乐味方式生起的邪想的断除。对不审虑的断除,就是对与审虑相反的痴的断除。对不随观的断除,就是对期望的断除。在诸行中执取常等,是谛违逆执,因为它与道谛的证得相违逆。在有过患中视为无过患,在无过患中视为有过患,也称为谛违逆执。
849.‘‘Padīpena andhakārassa viyā’’ti idaṃ paṭipakkhena pahīnabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Paṭipakkho hi padīpo andhakārassa, ghaṭappahāro pana sevālassa na paṭipakkho, kevalaṃ pavattinivāraṇamattameva karotīti. Tena asatipi ujuvipaccanīkatāya dutiyajjhānādīnaṃ vitakkādīnaṃ vikkhambhanassa taṃ nidassanaṃ suṭṭhutaraṃ yujjati. ‘‘Vipassanāya avayavabhūtenā’’ti idaṃ idhādhikatatadaṅgappahānassa dassanatthaṃ vuttaṃ. Sīlavisodhanādināpi hi tadaṅgappahānaṃ hotiyevāti. Ñāṇaṅgenāti ñāṇasaṅkhātena kāraṇena. Tadaṅgena tadaṅgassa pahānaṃ tadaṅgappahānaṃ. Sati vijjamāne khandhapañcakasaṅkhāte kāye, sayaṃ vā tattha sati diṭṭhi sakkāyadiṭṭhi, ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’tiādinā (saṃ. ni. 3.81; 4.345) nayena vuttā attānudiṭṭhi. Soḷasavatthukā, aṭṭhavatthukā ca kaṅkhāva malaṃ kaṅkhāmalaṃ. Samūhagāhassāti ‘‘attā attaniya’’nti evaṃ pavattasamūhagahaṇassa pahānaṃ kalāpasammasanena ekādasasu okāsesu pakkhipitvā vikiraṇavasena khandhānaṃ dassanato. Assādasaññāyāti pañcakkhandhe assādanavasena pavattamicchāsaññāya. Appaṭisaṅkhānassāti paṭisaṅkhānapaṭipakkhassa mohassa. Anupekkhanassāti apekkhāya. Saṅkhāresu niccādigāho saccapaṭilomagāho maggasaccādhigamassa vilomanato. Sādīnavesu anādīnavasaññitā, anādīnave ca sādīnavasaññitā saccapaṭilomagāhoti ca vadanti.
像这样,通过清净的次第说明了彼分断之后,现在为了再以十八大观的方式来说明它,所以说了“或者又……”等话。其中,“或者又断除”是连接关系。
Evaṃ visuddhikkamena tadaṅgappahānaṃ dassetvā idāni aṭṭhārasamahāvipassanāvasenapi taṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ vā panā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yaṃ vā pana pahānanti sambandho.
850正如前面已经说过的“以无常观照一切行”等说法(《清净道论》第2册第742页)。
850.Vuttameva ‘‘sabbaṃ saṅkhāragataṃ aniccato anupassatī’’tiādinā (visuddhi. 2.742).
以相续、聚集、作用、所缘为根据而把(它们)执取为密集,这就是密集想;对于那密集想,
Santatisamūhakiccārammaṇānaṃ vasena ghanaggahaṇaṃ ghanasaññā, tassā ghanasaññāya.
在灭尽中,心的倾向是:见到了三世诸行的灭尽之后,以倾向于彼的方式生起的慧,就是以那慧。对于造作,就是行作。
Nirodhe adhimuttatā, tāyāti tiyaddhagatānaṃ saṅkhārānaṃ nirodhameva disvā tattha adhimuccanavasena pavattapaññā, tāya. Āyūhanassāti abhisaṅkharaṇassa.
那一种又一种的区分,就是执取、放下等的种种区分。见异转,是指在所说的区分之前和之后,见到以不同方式生起,或者见到在不同状态下的生起。恒常想,就是对坚固性的执取。
Taṃ taṃ paricchedanti ādānanikkhepādikaṃ taṃ taṃ paricchedaṃ. Aññathāpavattidassananti vuttaparicchedato pubbe, pacchā ca aññākārappavattiyā dassanaṃ, avatthāvisesappavattidassanaṃ vā. Dhuvasaññāyāti thirabhāvaggahaṇassa.
对“执取坚实”的执著,就是对没有坚实的东西执取为坚实的那种执著。
Sārādānābhinivesassāti asāresu sāragahaṇābhinivesassa.
以疑惑和邪智的作用而迷乱,就是痴迷;那迷乱本身就是执著,所以叫痴迷执著。在诸行中执取为庇护所、安全处,就是阿赖耶执著,从究竟意义上说,就是有爱。
Saṃsayamicchāñāṇānaṃ vasena sammuyhanaṃ sammoho, so eva abhinivesoti sammohābhiniveso. Saṅkhāresu leṇatāṇabhāvaggahaṇaṃ ālayābhiniveso, atthato bhavanikanti.
就像心舍弃诸行、跃入离转的涅槃那样,因为行舍智和随顺智是这样生起的,所以被称为“离转观”。以安住、深入的状态而生起的结缚等烦恼,就是烦恼执著。顺决择分定,说的是观定。
Yathā cittaṃ saṅkhāre muñcitvā vivaṭṭaṃ nibbānaṃ pakkhandati, tathā pavattanato saṅkhārupekkhā ca anulomañca ‘‘vivaṭṭānupassanā’’ti vuttaṃ. Niviṭṭhabhāvena ogāḷhabhāvena pavattasaṃyojanādikilesā eva kilesābhiniveso. Nibbedhabhāgiyaṃ samādhinti vipassanāsamādhimāha.
851雷电之轮,也就是雷电形成的圆环。所谓“这样断除”,说的是让它达到不再生起的法性。业和烦恼,或者一切诸行的灭尽、寂灭,称为“趣向灭尽”,也就是圣道。虽然通过“出世间”这个说法已经成立,但还要再说“趣向灭尽”,是为了赞叹宣扬。说“唯是正断”,这个限定是依据了义来说的。说“就在那些意义上”,就是指正断的那些意义上。以此说明镇伏断和彼分断是道的资粮,因为离开它们就无法成就。或者说,“就在那些意义上”就是指“即彼义处”,也就是道的作用之处;由此显示:因为具有那种意义,所以那些镇伏断等也具备道的作用。因此说“所以”等语。为了以譬喻说明这个道理,说了“杀敌王”等语。所谓“凡在那之前所作的”,就是指在获得那个王位之前所作的平定边境、摧毁敌堡等事。正如说“这是某某国王所作的”,同样,镇伏断和彼分断虽然是由世间智所成,也应当以正断之道的“作性”来说,因为它们具有那种意义,又落入了那(正断)的相续之中;应当知道,这是就道而言的。
851.Asanivicakkaṃ asanimaṇḍalaṃ. Evaṃ pahānanti anuppattidhammatāpādanamāha. Kammakilesānaṃ, sabbesampi vā saṅkhārānaṃ khayaṃ nirodhaṃ gacchatīti khayagāmī, ariyamaggo. Lokuttaraggahaṇeneva siddhepi khayagāmiggahaṇaṃ vaṇṇabhaṇanatthaṃ. Samucchedappahānamevāti avadhāraṇaṃ nippariyāyataṃ upādāya. Tadatthānevāti samucchedappahānatthāneva. Tena vikkhambhanatadaṅgappahānānaṃ maggasambhāratamāha tehi vinā asijjhanato. Atha vā tadatthānevāti maggatthāneva. Tena tadatthatāya tesaṃ taṃkiccataṃ dasseti. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi. Tamevatthaṃ upamāya dassetuṃ ‘‘paṭirājānaṃ vadhitvā’’tiādi vuttaṃ. Yampi tato pubbe katanti yaṃ tatorajjappattito pubbe kataṃ paccantasādhanaduggaviddhaṃsanādi. Yathā idañcidañca raññā katantiyeva vuccati, evaṃ lokiyañāṇena sādhitānipi vikkhambhanatadaṅgappahānāni samucchedappahānavasena pavattassa maggassa kiccabhāvena vuccanti, tadatthatāya, tesaṃ taṃsantatipatitatāya ca maggassāti veditabbā.
852852. 世间的证悟,或者属于世间的证悟,就是世间证悟。出世间的证悟也应当这样理解。“我是获得者”,就是“我得到了”;“我自在”在这里也是如此。“以现前的智触”,就是通过现前的、被称为取所缘的智触。“现前”这个词,排除了以推理来取所缘;而这里所说的“智触”,指的是以观察“这是如此这般”的方式现前了知。所谓“被触”,就是被智所触。
852. Lokiyassa, lokiyā vā sacchikiriyā lokiyasacchikiriyā. Evaṃ lokuttarasacchikiriyā veditabbā. Lābhīmhīti lābhī amhi. Tathā vasīmhīti etthāpi. Paccakkhato ñāṇaphassenāti paccakkhato ārammaṇakaraṇasaṅkhātena ñāṇaphassanena. ‘‘Paccakkhato’’ti ca iminā anumānato ārammaṇakaraṇaṃ nivatteti, ‘‘īdisamida’’nti paccavekkhaṇavasena paccakkhato jānanaṃ hettha ‘‘ñāṇaphasso’’ti adhippeto. Phassitāti ñāṇena phuṭṭhā.
如同禅那、道与果那样,即使没有在自己的心相续中生起,它也能破除遮蔽那些法的愚痴;以这种方式破除愚痴而生起的智,就是不依赖他人的智。
Jhānamaggaphalāni viya attano santāne anuppādetvāpi tappaṭicchādakasammohaviddhaṃsanavasena tathāviddhaṃsanapavattañāṇaṃ aparappaccayañāṇaṃ.
正在亲见、直接了知的人。入于不死,意思是属于不死,也就是被称为不死。
Passanto paccakkhato jānanto. Amatogadhanti amatapariyāpannaṃ, amatasaṅkhātanti attho.
入流道因为最先看见涅槃,所以叫“见”;通过这种见而证得,就叫“见证悟”。虽然种姓智比它更早看见涅槃,但因为它只是取涅槃为所缘,还没有做看见之后该做的事,所以不叫“见”。这种证悟也有两种,也就是依见和依修而有的两种证悟。依见和依修,就是依见道和修道。这样就排除了不是依道而生起的对涅槃的观察证悟。而“涅槃”这个词,则排除了对道和果的观察证悟。所谓“此智”,就是指这已经证得的出世间智。
Sotāpattimaggo paṭhamaṃ nibbānadassanato dassanaṃ, tena dassanena sacchikiriyā dassanasacchikiriyā. Kiñcāpi gotrabhuñāṇaṃ tato paṭhamataraṃ nibbānaṃ passati, ālambanakaraṇato disvā kattabbakiccākaraṇato pana na dassananti vuccati. Sā duvidhāpīti sā dassanabhāvanāvasena duvidhāpi sacchikiriyā. Dassanabhāvanāvasenāti dassanamaggabhāvanāmaggavasena. Tena amaggavasena pavattanibbānassa paccavekkhaṇasacchikiriyaṃ nivatteti. Nibbānassāti pana iminā maggaphalesu paccavekkhaṇasacchikiriyaṃ. Imassa ñāṇassāti imassa yathādhigatassa lokuttarañāṇassa.
853所意求的就是所希求的。所谓修习,就是令其生起,以及相续不断地熏修。为了说明这两者,所以说世间的等等。因为世间善法等被生起、增长到何种程度,他的世间戒修习、身修习、心修习、慧修习也就被完成到那种程度,并且以此熏修了相续。在这些世间与出世间的修习当中,这里在讨论智见清净时,指的是出世间修习,而不是另一种,因为另一种只是它的资粮。这四种智——这四种圣道智——能令出世间的正语等戒等生起。怎样生起呢?以俱生缘等方式。这里的戒等中,等字包含了定,但不包含慧。因为道智并不令慧自身生起,而是道心生起能令它们生起。正思惟因为包含在内,所以说它摄于五蕴之中。或者说,戒等也包含果戒等,因此也包含慧,这样说是合理的。以俱生缘等方式——这里的等字也应当理解为包含无间缘等方式。以这些出世间戒等,圣者熏修自己的相续——这些戒等以断除和止息的方式运作。他们说,依此而转起。正如以方便说,三种遍知和三种断除都是道智的作用,但这里不是这样。在这里,唯有出世间修习才是此道智的作用。因为在这里,修习并没有方便说可言,这是唯字的限定。以此排除了世间修习。
853.Abhimatāti adhippetā. Bhāvanā nāma uppādanā, santānaparibhāvanā cāti tadubhayaṃ dassento ‘‘lokiyāna’’ntiādimāha. Yadaggena hi lokiyā kusalādayo uppāditā, vaḍḍhitā ca, tadaggenassa sīlabhāvanā, kāyabhāvanā, cittabhāvanā, paññābhāvanā ca lokiyā nipphāditā hoti, tāya ca santānopi paribhāvitoti. Tāsu lokiyalokuttarabhāvanāsu idha ñāṇadassanavisuddhikathāyaṃ lokuttarabhāvanā adhippetā, na itarā tassā sambhārabhāvato. Catubbidhampetaṃ ñāṇanti etaṃ catubbidhampi ariyamaggañāṇaṃ lokuttarāni sammāvācādibhedāni sīlādīni uppādeti. Kathaṃ? Sahajātādipaccayatāya. Sīlādīnīti ettha ādi-saddena samādhissa gahaṇaṃ, na paññāya. Na hi tadeva taṃ uppādeti, maggacittuppādo pana uppādeti. Tadantogadhabhāvā sammāsaṅkappo. So hi pañcakkhandhasaṅgahitoti vadanti. Sīlādīnīti vā phalasīlādīnampi gahaṇanti paññāyapi gahaṇaṃ yujjatiyeva. Sahajātapaccayāditāyāti ettha ādi-saddena anantarapaccayāditāyapi saṅgaho daṭṭhabbo. Tehi ca santānaṃ vāsetīti tehi samucchindanapaṭipassambhanavasena pavattehi lokuttarehi sīlādīhi ariyapuggalo attano santānaṃ paribhāveti. Yaṃ nissāya parāvuttīti vadanti. Yathā pariññattayampi pahānattayampi maggañāṇassa kiccanti vuttaṃ pariyāyena, na evamidha. Idha pana lokuttarabhāvanāva assa maggañāṇassa kiccaṃ. Na hettha bhāvanāya pariyāyo labbhatīti avadhāraṇaṃ. Tena lokiyabhāvanaṃ nivatteti.
像这样以自身形态而来的,是指慧——它不是像“修习心”那样以心为标题而说,而是像“修习慧”这样,以自身形态而来的慧。这是就略说而言。到此为止,那内容已经被详细展开了。而这个问题也就解答完毕了——这是文句之间的关联。
Evaṃ sarūpeneva āgatāyāti ‘‘cittaṃ bhāvaya’’nti samādhi viya cittasīsena anāgantvā ‘‘paññaṃ bhāvaya’’nti evaṃ sarūpeneva āgatāya paññāya. Yaṃ vuttaṃ uddesavasena. Ettāvatā taṃ vitthāritaṃ hoti. Ayañca pañho vissajjito hotīti sambandho.