19. 度疑清净解说的注释
19. Kaṅkhāvitaraṇavisuddhiniddesavaṇṇanā
缘的把握论注释
Paccayapariggahakathāvaṇṇanā
678由于紧接着所说的见清净是作为所缘境而被显示的,所以说“正是为了这个”,并不是要从别的方面作区分,因为除此之外别无其他。其实,不论内观的专注是向内还是向外,当内在的成就得以成立时,一切名色都依其特相被毫无遗漏地完全把握了。以把握缘故:这里的具格表示原因。正是由于把握了缘,他才超越了对三世的疑惑;或者,这个具格表示工具,因为把握缘对于超越疑惑具有成就的作用。当他的缘之把握变得极其清净、无缠结、无荆棘而得以成就时,他便由此超越了疑惑。超越后:即越过之后、镇伏之后的意思。而那智,就像已如此证得、达到自在的禅那一样,在瑜伽行者的相续中持续不断地现起,因此说为“安住的智”。
678. Anantaraniddiṭṭhāya diṭṭhivisuddhiyā visayabhāvena dassitattā ‘‘etassevā’’ti vuttaṃ, na tadaññato visesanatthaṃ tadaññasseva abhāvato. Ajjhattaṃ vā hi vipassanābhiniveso hotu bahiddhā vā, ajjhattasiddhiyaṃ pana lakkhaṇato sabbampi nāmarūpaṃ anavasesato pariggahitameva hotīti. Paccayapariggahenāti hetumhi karaṇavacanaṃ. Paccayapariggahahetu hissa addhattayakaṅkhāvitaraṇaṃ hotīti, karaṇe vā etaṃ karaṇavacanaṃ paccayapariggahassa sādhakatamabhāvato kaṅkhāvitaraṇakiriyāya. Yadā hissa suparisuddho nijjaṭo niggumbo paccayapariggaho sijjhati, tadānena kaṅkhā vitarīyatīti. Vitaritvāti atikkamitvā, vikkhambhetvāti attho. Taṃ pana ñāṇaṃ tathādhigataṃ vasībhāvappattaṃ jhānaṃ viya yogino santāne pabandhavasena pavattatīti katvā vuttaṃ ‘‘ṭhitaṃ ñāṇa’’nti.
所谓“彼”,就是度疑清净。想要成就它的人,就开始着手去做——这就是两者的关联。如实所见的名色,因为与三种苦相连,就像疾病一样;而它的缘,则像疾病的起因那样显现出来。为了说明这个道理,所以说“正如……(中略)……寻求”。对于沉没在轮回之苦中的相续,因为想要从中解脱的意愿,所以具有应被怜悯的性质。为了说明这个道理,又说“或者又如……”等。正是在这个道理成立的时候,有些人说:“用应被怜悯的幼童作譬喻,在这里并不适合用来暗示其父母的作意,因为名色并没有应被怜悯的性质,它是应当被灭尽的。”这种说法已被破除。而且,必须这样承许,否则,对于可度化众生的相续,导师大悲心的生起本身就成了需要推究的事了。因为智慧迟钝,所以说“迟钝”;为了区分那些虽然年长但智慧也迟钝的人,所以说“幼童”;因为任何处于初期年龄的人都可以叫“幼童”,为了进一步区分,所以说“年幼”;即便如此,那些到处奔跑、善于思虑的少年也可以叫“年幼”,为了排除这一类,所以说“仰卧的婴儿”。这四个词,都只是在显示应被怜悯的性质。“着手”就是去做。
Tanti kaṅkhāvitaraṇavisuddhiṃ. Taṃ sampādetukāmo āpajjatīti sambandho. Yāthāvato diṭṭhaṃ nāmarūpaṃ tividhadukkhatāyogato rogo viya. Paccayā cassa rogasamuṭṭhānaṃ viya upaṭṭhahantīti imamatthaṃ dassento ‘‘yathā nāma…pe… pariyesatī’’ti āha. Saṃsāradukkhanimuggassa santānassa tato vimocetukāmatāvasena anukampitabbatā labbhatīti tamatthaṃ dassetuṃ ‘‘yathā vā panā’’tiādi vuttaṃ. Evameva ṭhite yadeke vadanti ‘‘anukampetabbakumārakadassanena tassa mātāpituāvajjanaṃ idha anudāharaṇaṃ nirodhetabbatāya nāmarūpassa anukampitabbatābhāvato’’ti, tadapāhataṃ hoti. Avassañcetaṃ evaṃ icchitabbaṃ, aññathā veneyyapuggalasantāne satthu mahākaruṇāpavatti eva vicāretabbā siyā. Mandabuddhitāya mandaṃ. Vuḍḍhataropi koci mandabuddhi hotīti tato visesanatthaṃ ‘‘kumāra’’nti vuttaṃ. Yo koci paṭhamavaye vattamāno ‘‘kumāro’’ti vuccatīti tato visesanatthaṃ ‘‘dahara’’nti vuttaṃ. Evampi yo ādhāvitvā paridhāvitvā vicāraṇako taruṇadārako, sopi ‘‘daharo’’ti vuccatīti tato nivattanatthaṃ ‘‘uttānaseyyaka’’nti vuttaṃ. Catūhipi padehi karuṇāyitabbataṃyeva dasseti. Āpajjatīti karoti.
那么,为了说明他是怎样开始寻求因和缘的,就说了“他”等这些话。在这里,是通过遮遣的方式成立意义的,而且这样才算真正成立。所以,先否定无因的状态,说“这名色并不是无因的”,然后在这件事上说出理由,也就是“于一切处”等话。如果没有因也能生起,那么一切法都成了无因,这样一来就会变成一切都完全相同。若真是那样,在耳处等中,在外的眼识等之因也不存在,所以说“于一切处”;在眼等生起之前,以及坏灭之后,因都不存在,所以说“于一切时”;盲人、无色界众生、无想众生也没有因,所以说“一切众生”都应当有眼识等。既然无因,这些差别就不该存在,因此说“因为会导致一切处、一切时、一切众生都变成同一性质”。而“于眼识等中”只是举例而已。意思是说,世间有多少差别,这一切就应当对一切众生、一切时都存在。或者也可以说,借着“等”这个字,连那些也都包括进去了。因此,在无因的情况下,殊胜差别根本不可能成立。所以应当知道,“因为会导致一切处成为同一性质”“因为会导致一切时成为同一性质”“因为会导致一切众生成为同一性质”,这三句是分别各自关联的。这样否定了无因之后,主张不平等因的人可能会说:“这并不是无因,那它到底是什么呢?是有因。又是以什么为因呢?是以自在天等为因。”
Yathā panassa hetupaccayapariyesanāpatti hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘so’’tiādi vuttaṃ. Tattha byatirekamukhena attho sādhito sammadeva sādhito hotīti ahetukabhāvaṃ tāva paṭikkhipanto ‘‘na tāvidaṃ nāmarūpaṃ ahetuka’’nti vatvā tattha kāraṇamāha ‘‘sabbatthā’’tiādinā. Hetumantarena sati sambhave sabbadhammānaṃ hetuabhāvo samānoti sabbasamānatā siyā, tathā ca sati sotapadesādīsu, bahiddhā ca cakkhuviññāṇādihetuabhāvoti sabbattha, cakkhādīnaṃ uppattito pubbe, paribhedato uddhañca hetuabhāvoti sabbadā ca andhādīnaṃ arūpīnaṃ, asaññīnañca hetuabhāvoti sabbesañca cakkhuviññāṇādīhi bhavitabbaṃ, hetuabhāvā visesato tañca natthīti āha ‘‘sabbattha sabbadā sabbesañca ekasadisabhāvāpattito’’ti. Nidassanamattañcetaṃ yadidaṃ ‘‘cakkhuviññāṇādīsu hī’’ti. Yattakā loke visesā, tehi sabbesaṃ, sabbakālañca bhavitabbanti adhippāyo. Ādi-saddena vā tesampi gahaṇaṃ katamevāti daṭṭhabbaṃ. Tasmā ahetukabhāve visiṭṭhatāya asambhavo evāti sabbattha ekasadisabhāvāpattito, sabbadā ekasadisabhāvāpattito, sabbesaṃ ekasadisabhāvāpattitoti paccekaṃ sambandho veditabbo. Evaṃ ahetubhāve paṭisiddhe visamahetuvādī vadeyya ‘‘na idaṃ ahetukaṃ kiñcarahi sahetukaṃ, kena pana hetunā sahetukanti? Issarādinā’’ti.
“等”这个字应当理解为包含了本性、原人、生主、时间等。为了否定这些,论主说“并非以自在天等为因”等等。名色并非以自在天等为因,因为在名色之外找不到另一个作者,而自在天、本性等本身根本就不存在。如果名色是从并不存在的自在天等生起的,那么就会导致一切处、一切时、一切众生都变成同一个样子。如果只有名色是以自在天等为因,而名色又被看到是先前不存在而后生起、生起之后又灭去,那么自在天等也应当同样是有生有灭的。这样一来,它也是有缘的、有为的,所以对它也应当追究它的缘。如果它不生起,那它就落入了无因的状态。因此说“因为会落入无因的状态”。
Ādi-saddena pakatipurisapajāpatikālādīnaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ, taṃ paṭikkhipanto āha ‘‘na issarādihetuka’’ntiādi. Na nāmarūpaṃ issarādihetukaṃ nāmarūpato aññassa anupalabbhamānattā issarapakatiādinameva abhāvato. Yadi pana asato issarādito nāmarūpassa uppatti, evaṃ sati sā eva sabbattha sabbadā sabbesaṃ ekasadisatā āpajjati. Atha nāmarūpamattameva issarādihetukaṃ, nāmarūpañca ahutvā sambhavantaṃ, hutvā ca vinassantaṃ dissatīti issarādīhipi tādisehi bhavitabbaṃ. Tathā ca tadapi sappaccayaṃ saṅkhatamevāti tassāpi paccayapariggaho kātabbo. Atha taṃ nuppajjati, ahetukatā tassa āpannā. Tenāha ‘‘ahetukabhāvāpattito’’ti.
再说,名色并不是以自在天等为因。什么原因呢?因为它是依次第而生起的。如果真是那样,那么被称为自在天等的因就成了恒常的,不必依赖业、烦恼、根、所缘等任何条件,一切众生就应该同时一起生起,有多少该从它生起的,就全都同时生起。为什么呢?因为因已经现前了。如果他们主张,名色的生起是随自在天的意愿而发生的,那么那些意愿同时一起生起,又有什么障碍呢?如果说,还需要依赖业、烦恼、根、所缘等其他条件,那么这些本身就是因、就是缘,何必还要一个根本没见到有作用、只是凭空设想出来的别的因呢?因为业等的作用是看得见的——即使其他缘现前,当业等不存在时果也不存在,由此可知业等具有作用。就像色、光、作意等条件虽然都现前了,如果没有眼根,眼识就不会生起;有眼根时眼识才生起。由此可知,眼根具有产生眼识的能力。又像双胞胎的父母、精血等外缘都一样,众生中仍然看得见优劣等差别,由于在各自的身心相续中没有别的这类原因,所以知道这是以业和烦恼为因,由此可知业和烦恼在这方面具有能力。而自在天等并不是这样。因为,要通过因存在时果就存在、因不存在时果就不存在,才能认出一个因有作用。可是,并没有见到由于缺少自在天等,名色在何处不生起,尽管自在天等是现前的。所以,自在天不是因。
Apica na issarādihetukaṃ nāmarūpaṃ. Kiṃ kāraṇaṃ? Kamena uppattito. Yadi hi evaṃ niccaṃ issarādisaññitaṃ kammakilesindriyārammaṇādinirapekkhakāraṇampi siyā, sabbesaṃyeva ekajjhaṃ uppatti siyā, yattakehi tato uppajjitabbaṃ. Kasmā? Kāraṇassa sannihitabhāvato. Yadi pana tassa icchāvasena tassa uppattiṃ parikappeyyuṃ, tāsañca icchānaṃ ekajjhaṃ uppattiyaṃ ko vibandho. Atha aññampi kiñci kammakilesindriyārammaṇādiapekkhitabbaṃ atthīti ce? Tadeva hetu kāraṇaṃ, kimaññena adiṭṭhasāmatthiyena parikappitena payojanaṃ? Diṭṭhañhi kammādīnaṃ sāmatthiyaṃ tadaññapaccayasannidhānepi tadabhāve abhāvato. Yathā hi rūpālokamanasikārasannidhānepi cakkhuno abhāve cakkhuviññāṇassa abhāvaṃ, bhāve ca bhāvaṃ disvā cakkhuno cakkhuviññāṇuppādanasamatthatā atthīti viññāyati. Yathā ca yvāyaṃ yamakānampi samānānaṃ janakajananīsukkasoṇitādibāhirapaccayasamabhāvepi sattānaṃ hīnapaṇītatādiviseso dissati, so ca sasantāne tādisassa aññassa hetuno abhāvā kammakilesahetukoti tassa tattha samatthatā atthīti viññāyati, na evamissarādikassa. Kāraṇassa hi bhāvābhāve phalassa bhāvābhāvehi kāraṇassa samatthatā viññāyeyya. Na ca sannihite tadakāraṇassa nāmarūpassa issarādivekallena katthaci anuppatti diṭṭhā, tasmā akāraṇamissaro.
就算说天界是以大自在天等为因而形成的,那么这种天界也应当一切时候都能从那因产生出来。因为因已齐备而果却不产生,这是说不通的。如果那因是恒常的,又不依赖别的条件,那么天界就不该有开端;只要大自在天等因存在,一切就都应当一直存在。
假如有人辩解说:“别的条件也照样各按其分地起作用,大自在天等只是它们的协助因。”那么该说的话,前面已经说过了。
如果对方又说:“在这里,可以看出有些事物的构造是有智慧预先安排的,比如瓶子和房屋之类。而内在和外在的身体、莲花等,也有其构造上的特殊性,所以它们也应当是有智慧预先安排的。那个有智慧预先安排者,就是大自在天等。因此,他应当是名为名色的世界的因。”
这种说法不能成立,因为身体、莲花等被构造出来的东西,就是在它们自身那里生起的。所谓“构造”,是指对已经生起的东西,按照它的布局如此这般地安立。而且这种说法并不确定,因为也可以看到并非有智慧预先安排的情况。比如筋腱等与火结合后形成的特殊构造,以及正在干燥的旧皮等,也可以看到。如果这位大自在天等要在牛、马、驴等的粪堆里造出一个极其巨大的东西,那他就该像个疯子一样颠狂错乱了。而且,他在创造世界时,究竟是为了自己的利益,还是为了世界的利益呢?
Athāpi saggo evaṃ issarādihetuko vucceyya, sopi saggappakāro sabbakālaṃ tato nibbatteyya. Na hi sannihitakāraṇassa phalassa anuppatti yuttā. Nicce ca sati aññanirapekkhakāraṇe saggassa ādiyeva na yutto, yāva issarādikaṃ kāraṇaṃ, tāva sabbassa atthibhāvappasaṅgato. Athāpi vadeyya ‘‘aññepi yathārahaṃ paccayā hontiyeva, issarādikampi tesaṃ sahakārīkāraṇaṃ hotī’’ti. Yadettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Yadi paro vadeyya ‘‘idha buddhipubbo bhāvānaṃ racanāviseso diṭṭho, yathā taṃ ghaṭagehādīnaṃ. Atthi ca ajjhattikabāhirānaṃ sarīrapadumādīnaṃ racanāviseso, tasmā tenāpi buddhipubbena bhavitabbaṃ. Yassa ca so buddhipubbo, so issarādiko, tasmā tena nāmarūpasaññitassa lokassa kāraṇena bhavitabba’’nti. Tayidaṃ asiddhaṃ, racitā sarīrapadumādayoti tattheva uppannattā. Uppannassa hi sannivesavasena tathā tathā paṭṭhapanaṃ ‘‘racanā’’ti vuccati. Anekantiko cāyaṃ abuddhipubbassāpi diṭṭhattā. Diṭṭho hi nhāruādīnaṃ aggisaṃyogena racanāviseso, tathā visussantānaṃ pubbacammādīnaṃ. Yadi panāyamissarādiko gavassajagadrabhādīnaṃ karīsāvatte paṭimahutaṃ raceyya, ummatto viya vikkhitto siyā. Kiñcāyaṃ lokaṃ sajjento attatthaṃ vā sajjeyya lokatthaṃ vā.
在这里,如果前一种情况并非已完成任务,那么由于世间确实存在需要达成之事,这说法就站不住脚。那么第二种情况呢?造物主为什么会为世间造作出带来不利和痛苦的地狱等恶趣,以及衰老死亡等等?如果说不涉及这两者,只是为了游戏而造作——而所谓游戏,就是以喜乐为目的。对于那些不知道离开游戏也能有喜乐的人,如果造物主在游戏中追求喜乐,那他在喜乐这件事上就既做得了主又做不了主。如果说不考虑任何目的,那就应该任何时候都在造作,而这样一来,他这种造作的能力要么是无因的,要么是有因的。如果是无因的,那就应该对所有人都一样;如果是有因的,那就应该对所有人也都一样。如果是有因的,那这个因要么来自他处,要么来自自身。如果来自他处,那么他所获得的那个因,他就像那因的侍从。如果来自自身,那么在它产生之前,这个世界又是什么样的呢?这一切都像被捣碎的虫酱一样混乱不堪,像牛群走过的路上留下的泡沫团一样,经不起推敲,没有实质。这个题外话就到此为止吧,我们只按已有的内容来解说。因此——因为这个名色不是无因的,也不是由自在天等不平等因所产生的,所以——那些就是因和缘。
Tattha ca yadi purimo makkho katakicco na siyā lokena sādhetabbassa atthibhāvato. Atha dutiyo, kasmā lokassa ahitadukkhāvahaṃ pāpaṃ nirayādiṃ, jarāmaraṇādiñca sajati? Atha tadubhayaṃ anāmasitvā kīḷatthaṃ sajati. Kīḷā ca nāma ratiatthā hoti. Vinā kīḷāya ratiṃ ajānantānaṃ ratiatthañca kīḷamārabhanto ratiyaṃ issaro anissaro siyā. Atha payojananirapekkho, sabbakālaṃ sajeyya, tassa cāyaṃ sajanasamatthatā ahetukā vā siyā sahetukā vā. Ahetukā ce, sabbesaṃ siyā sahetukā vā. Ahetukā ce, sabbesampi siyā. Atha sahetukā, so cassa hetu parato vā sambhūto siyā attato vā. Tattha parato ce sambhūto, yadassa so laddho, tassāyaṃ veyyāvaccakarasadiso siyā. Atha attato taduppattito pubbe ayaṃ kīdiso loko cāti sabbamidaṃ ālunavisiṇaṃ ākulabyākulaṃ goyūthena gatamaggasadisapheṇapiṇḍasamaṃ avimaddakkhamaṃ asāraṃ. Tiṭṭhatu pasaṅgo, yathādhikatameva vaṇṇayissāma. Tasmāti yasmā idaṃ nāmarūpaṃ na ahetukaṃ, nāpi issarādivisamahetukaṃ, tasmā. Teti hetupaccayā.
679因为色法粗显、又很容易看清,所以把握色的缘就容易。于是先以“对于这个色身……”等说法,开始说明把握色的缘的方法。在这里,正如把握名色的缘是为了遮破无因论和邪因论,同样地,由于能带来厌离和离欲,为了遮破对彼的爱乐,这也应当被希求。他依胎生者的方式来说明这一点,为了借由否定所生处的清净性来显明不清净,而说了“这个身体……”等话。在这里,莲花等虽然生在不清净的地方,却仍被认为自身是清净的,为了说明这一点,才取了内在的部分。因此世尊说:
679. Oḷārikattā, supākaṭattā ca rūpassa paccayapariggaho sukaroti ‘‘imassa tāva rūpakāyassā’’tiādinā paṭhamaṃ tassa paccayapariggahavidhiṃ ārabhati. Tattha yathā nāmarūpassa paccayapariggaho ahetuvisamahetuvādanivattiyā hoti, evaṃ nibbidāvirāgāvahabhāvena tattha abhiratinivattiyāpi icchitabboti taṃ gabbhaseyyakavasena dassento nibbattaṭṭhānassa sucibhāvapaṭisedhanamukhena asucibhāvaṃ vibhāvetuṃ ‘‘ayaṃ kāyo’’tiādimāha. Tattha uppalādīni asuciṭṭhāne nibbattānipi sayaṃ sucisammatānevāti taṃdassanatthaṃ abbhantaraggahaṇaṃ. Tenāha bhagavā –
“就像在路边被丢弃的垃圾堆里,
在那里,会生出一朵莲花,清香洁净,令人心生欢喜。”
‘‘Yathā saṅkāradhānasmiṃ, ujjhitasmiṃ mahāpathe; Padumaṃ tattha jāyetha, sucigandhaṃ manorama’’nti. (dha. pa. 58);
“生起”这个说法,是依据在母胎中结生转起时色身生起的共同性而说的,并不是只指最初受生。这样理解之后,关于食物是资助缘的说法、关于腹膜之后等处的形成的说法、关于恶臭可厌不净状态的说法,就都成立了。在如此安立的情况下,有些人提出的“在结生时怎么会有从后、从前的形成”这类问难,就被破除了。用“能生起者”这个词,是说明无明等就像种子相对于芽那样,是色身不共的因。用“资助”这个词,则是说明食物就像土壤、水、肥料等相对于芽那样,是色身共同的缘。
‘‘Nibbattatī’’ti idaṃ mātukucchiyaṃ paṭisandhipavattīsu rūpakāyassa nibbattanasāmaññato gahetvā vuttaṃ, na paṭhamābhinibbattimattaṃ. Evañca katvā āhārassa upatthambhakapaccayatāvacanaṃ, udarapaṭalassa pacchato karaṇādivacanaṃ, duggandhajegucchapaṭikkūlatāvacanañca samatthitaṃ hoti. Evamavaṭṭhite yadekaccehi piṭṭhito, purato ca karaṇaṃ kiṃ siyā paṭisandhikāletiādi vuttaṃ, taṃ apāhataṃ hoti. ‘‘Nibbattakattā’’ti iminā bījaṃ viya aṅkurassa avijjādayo rūpakāyassa asādhāraṇakāraṇatāya hetūti dasseti. ‘‘Upatthambhakattā’’ti iminā pana aṅkurassa pathavīsalilapārisiādayo viya āhāro sādhāraṇakāraṇatāya paccayoti dasseti.
五种法是因缘,意思是无明等五种法,按各自情况既是因也是缘。在诸有之中,掩盖现存的过患并渴求,由于这种坚固执取,它们以能生与助伴的方式成为诸行有的因;有爱以与它俱生、作为近因的缘故,成为行作,又作为依止,所以说“像母亲是孩子的依止”。就像父亲所生的精液中而有孩子的出生,父亲是能生者;同样,业是众生的能生者,所以说为能生者。就像乳母以养育的方式扶持已出生的孩子;同样,食物是已生之身的扶持者,所以说为扶持者。
Pañca dhammā hetupaccayāti avijjādayo pañca dhammā yathārahaṃ hetu ca paccayo cāti attho. Bhavesu vijjamānadosapaṭicchādanapatthanā daḷhaggāhabhāvena saṅkhārabhavānaṃ hetubhūtā janakasahāyatāya bhavanikanti taṃsahajātaāsannakāraṇattā abhisaṅkhārikā, apassayabhūtā cāti ‘‘mātā viya dārakassa upanissayā’’ti vuttā. Yathā pitu janitasukke puttassa uppattīti pitā janako, evaṃ kammaṃ sattassa uppādakattā janakaṃ vuttaṃ. Yathā dhāti jātassa dārakassa posanavasena sandhārikā, evaṃ āhāro uppannassa kāyassāti sandhārako vutto.
在这里,无明等虽然也是名身的缘,但为了用另一种方式清楚说明把握缘的方法,所以说了“依于眼”等话。其中,“眼”字里的“ca”是集合的意思,用它把眼识的转向等一切内在的缘生法都收摄进来。“于诸色”里的“ca”字,则是说就像通常外在的色作为眼识的所缘缘那样,也把其他外在的缘生法收摄进来。“依”是凭借已成为缘的意思。由此说明:眼以依止、前生、根、不相应、有、不离去的方式作为缘;色以所缘、前生、有、不离去的方式作为缘;其余被收摄的法,则以无间等、俱生等方式作为缘。至于文句不同的原因,前面已经说过。由“等”字可知,就像“三者和合为触”等文句那样,触等也与俱生缘一起被收摄;同样,“依于耳”等文句也作了收摄,所以声识等也与俱生缘一起被收摄。这样一来,一切能够用来思察的名法都与俱生缘一起被收摄了。因此说“作名身之缘的把握”。
Kāmañcettha avijjādayo nāmakāyassāpi paccayo, pakārantarena pana tassa pākaṭaṃ paccayapariggahavidhiṃ dassetuṃ ‘‘cakkhuñca paṭiccā’’tiādi vuttaṃ. Tattha cakkhuñcāti ca-saddo samuccayattho. Tena cakkhuviññāṇassa āvajjanādiajjhattaṃ sabbaṃ paccayajātaṃ saṅgaṇhāti. Rūpe cāti pana ca-saddena yathā bahulaṃ bāhirarūpaṃ cakkhuviññāṇassa ārammaṇapaccayo, evaṃ aññampi bāhiraṃ paccayajātaṃ saṅgaṇhāti. Paṭiccāti paccayabhūtaṃ laddhāti attho. Tena cakkhussa nissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena, rūpassa ārammaṇapurejātaatthiavigatavasena, itaresañca saṅgahitānaṃ anantarādisahajātādivasena paccayabhāvaṃ dasseti. Vacanabhede pana kāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva. Ādi-saddena ca phassādīnaṃ viya sahapaccayehi sotaviññāṇādīnaṃ saṅgaho veditabbo ‘‘tiṇṇaṃ saṅgati phasso’’tiādipāṭhassa (ma. ni. 1.204; 3.421, 425-426; saṃ. ni. 2.43-45; kathā. 465, 467) viya ‘‘sotañca paṭiccā’’tiādipāṭhassa saṅgahitattā. Evaṃ sammasanupagaṃ sabbaṃ nāmaṃ sahapaccayena saṅgahitaṃ hoti. Tenāha ‘‘nāmakāyassa paccayapariggahaṃ karotī’’ti.
看见“现行”是指看见现在的生起现行。通过这句话应当知道,这里并不只是触及了“有缘”这一点而已,而是说:现在以什么样的缘而生起现行,过去也是以同样的无明等缘而生起现行,因此连“缘的相同性”也一并被触及了。
Pavattiṃ disvāti etarahi pavattiṃ disvā. Evanti iminā na kevalaṃ sappaccayatāmattameva paccāmaṭṭhaṃ, atha kho yādisehi paccayehi etarahi pavattati, tādisehi avijjādipaccayeheva atītepi pavattitthāti paccayasadisatāpi paccāmaṭṭhāti daṭṭhabbaṃ.
680前际是指过去五蕴相续的那一段。关于是指向、针对的意思。他依靠常见的方式和无因生的方式,对自己在过去的存在和不存在产生疑惑:我曾经存在吗?我曾经不存在吗?他依靠出身、性别、投生去处来疑惑:我曾经是什么?是刹帝利,还是婆罗门等、在家众等、天众等当中的某一种?他依靠体形相貌来疑惑:我曾经是怎样的?是长的、短的、白的、黑的、有量的、无量的等等当中的某一种吗?也有人说是依靠自在天所造等,从生起之相来疑惑:我曾以怎样的方式存在?曾是什么而后成了什么?是依靠出生等来疑惑自己前后次第的投生:曾是刹帝利而后成了婆罗门吗?……曾是天神而后成了人吗?这里处处时都是指时间。我将存在吗?是依靠常见的方式和断见的方式,对自己在未来的存在和不存在产生疑惑。其余在这里与前面所说相同。现在时是指现在,也就是从结生等开始一直到死为止的一切现在时。于内疑惑是指对自己的诸蕴生疑。我存在吗?是疑自己的存在。然而这是不合理的。合理与不合理,这里有什么可思考的呢?因为愚痴凡夫就像疯子一样。我不存在吗?是疑自己的不存在。我是什么?是本来确实是刹帝利,却疑自己的刹帝利身份。其余诸句也是这个道理。我是怎样的?与前面所说相同。只是这里应当知道:执取内里有所谓命我,而对它的长等状态生疑,便疑惑我是怎样的?对于现在的自己的身体形态,则没有不知道的。他疑惑从何处来,将往何处去?即对自己自体的来处和去处生疑。那一切都被断除,即如上所说的十六种疑惑都以镇伏的方式被断除。
680.Pubbantanti atītaṃ khandhappabandhakoṭṭhāsaṃ. Ārabbhāti uddissa. Ahosiṃ nu kho, na nu kho ahosinti sassatākāraṃ, adhiccasamuppattiākārañca nissāya atīte attano vijjamānataṃ, avijjamānatañca kaṅkhati. Kiṃ nu kho ahosinti jātiliṅgūpapattiyo nissāya ‘‘khattiyo nu kho ahosiṃ, brāhmaṇādīsu gahaṭṭhādīsu devādīsu aññataro nu kho’’ti kaṅkhati. Kathaṃ nu khoti saṇṭhānākāraṃ nissāya ‘‘dīgho nu kho ahosiṃ, rassaodātakāḷapamāṇikaappamāṇikādīnampi aññataro’’ti kaṅkhati. Issaranimmānādiṃ nissāya ‘‘kena nu kho pakārena ahosi’’nti nibbattākārato kaṅkhatīti ca vadanti. Kiṃ hutvā kiṃ ahosinti jātiādiṃ nissāya ‘‘khattiyo hutvā nu kho brāhmaṇo ahosiṃ…pe… devo hutvā nu kho manusso ahosi’’nti attano aparāparuppattiṃ kaṅkhati. Sabbattheva ca addhānanti kālādhivacanaṃ. Bhavissāmi nu khoti sassatākāraṃ, ucchedākārañca nissāya anāgate attano vijjamānataṃ, avijjamānatañca kaṅkhati. Sesamettha vuttanayameva. Etarahi vā pana paccuppannaṃ addhānanti idāni vā paṭisandhimādiṃ katvā cutipariyantaṃ sabbampi vattamānakālaṃ. Ajjhattaṃ kathaṃkathī hotīti attano khandhesu vicikicchā hoti. Ahaṃ nu khosmīti attano atthibhāvaṃ kaṅkhati. Ayuttaṃ panetanti. Yuttaṃ ayuttanti kā ettha cintā. Ummattako viya hi bālaputhujjano. No nu khosmīti attano natthibhāvaṃ kaṅkhati. Kiṃ nu khosmīti khattiyova samāno attano khattiyabhāvaṃ kaṅkhati. Esa nayo sesesu. Kathaṃ nu khosminti vuttanayameva. Kevalañhettha ‘‘abbhantare jīvo nāma atthī’’ti gahetvā tassa dīghādibhāvaṃ kaṅkhanto ‘‘kathaṃ nu khosmi’’nti kaṅkhatīti veditabbo. Paccuppannaṃ pana attano sarīrasaṇṭhānaṃ ajānanto nāma natthi. Kuto āgato, so kuhiṃ gāmī bhavissatīti attabhāvassa āgatigatiṭṭhānaṃ kaṅkhati. Sā sabbāpi pahīyatīti sā yathāvuttā soḷasavidhāpi vicikicchā vikkhambhanavasena pahīyati.
681应当这样搭配理解:从善等类别的区分来看,它是一切种类之名的共同缘;而从由此生起的作意等来看,从善等类别的区分来看,它又是一切种类之名的非共同缘。所谓“从善等类别的区分”,是指从善、不善、异熟、唯作的区分。对于那名法,也因喜俱等其中某一种差别,而作为一切种类。凡是确定属于六门的,也已被“六门”这一说法所涵盖,就像第六所缘被“六所缘”这一说法所涵盖一样,所以说“一切种类”。“由此”是指从眼、色等。“作意等”是指如理作意、不如理作意等,以及业、有分等。虽然在这里是依六门、如理作意等,说为只是名法的共同缘和非共同缘,但那是就无差别而说的。若就差别来说,业是异熟名法和业生色的共同缘;心是心所名法和心生色的共同缘;对于如前所说的名法和色法,则依待其他名色而为非共同缘。同样,等分食和等分时节是其等所生色的共同缘,依待其他法时则为非共同缘。如此,色的共同缘和非共同缘也应按照相应情况来确定。所谓“把握缘”,是尚未证得阿拉汉的人应当做的,因此,为了观待这一点,说“如理作意、听闻正法等只是善的缘”。通过“等”字,应当知道也含摄了亲近善士,或者四种成就轮。从“相反的是不善的缘”这句话可知,正如如理作意等的相反面只是不善的缘,同样,如理作意等也只是善的缘。或者说,对于善能生起、不善能生起、或善不善能生起的人,这个道理就已经成立。“业等”中,通过“等”字,应当知道也含摄了像无明等那样的趣、时等。“有分等”是指有分、推度、小唯作、阿拉汉等。其中,有分是五门和意门转向唯作的缘;推度是确定心的缘;小唯作按照相应情况是小唯作和大唯作的缘;阿拉汉则除了转向以外,是一切唯作的缘。
681. Kusalādibhedato sabbappakārassāpi nāmassa sādhāraṇo paccayoti, tato pavattito manasikārādiko kusalādibhedato sabbappakārassāpi nāmassa asādhāraṇo paccayoti ca yojetabbaṃ. Kusalādibhedatoti kusalākusalavipākakiriyabhedato. Tassāpi somanassasahagatādiaññatarabhedavasena sabbappakārassāpi. Yaṃ ekantato chadvārikaṃ, tampi chadvāraggahaṇeneva gahitaṃ yathā chaṭṭhārammaṇaṃ chaḷārammaṇaggahaṇenātipi vuttaṃ ‘‘sabbappakārassāpī’’ti. Tatoti cakkhurūpādito. Manasikārādikoti yonisomanasikāraayonisomanasikārādiko , kammabhavaṅgādiko ca. Kāmañcettha dvāracchakkayonisomanasikārādivasena nāmasseva sādhāraṇo, asādhāraṇo ca paccayo vutto, taṃ pana avisesavasena vuttaṃ. Visesato pana kammaṃ vipākanāmassa, kammasamuṭṭhānarūpānañca cittaṃ cetasikanāmassa, cittasamuṭṭhānarūpānañca sādhāraṇo paccayo, yathāvuttasseva ca nāmassa, rūpassa ca tadaññanāmarūpāpekkhāya asādhāraṇo paccayo. Tathā sabhāgo, utusabhāgo ca āhāro taṃsamuṭṭhānarūpānaṃ sādhāraṇo paccayo, tadaññāpekkhāya asādhāraṇoti rūpassāpi sādhāraṇo, asādhāraṇo ca paccayo yathārahaṃ niddhāretabbo. Paccayapariggaho nāma anadhigatārahattena kātabboti tadapekkhāya ‘‘yonisomanasikārasaddhammassavanādiko kusalassevā’’ti vuttaṃ. Ādi-saddena sappurisūpanissayassa, catunnampi vā sampatticakkānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Viparīto akusalassāti vacanato yathā yonisomanasikārādiviparīto akusalasseva paccayo, tathā yonisomanasikārādi kusalasseva paccayo hotīti attho. Yassa vā kusalaṃ sambhavati, akusalaṃ sambhavati, kusalākusalāni vā, tassāti atthasiddhametaṃ. Kammādikoti ādi-saddena avijjādayo viya gatikālādayopi saṅgahitāti daṭṭhabbā. Bhavaṅgādikoti bhavaṅgasantīraṇaparittakiriyārahattādiko. Tattha bhavaṅgaṃ pañcadvāramanodvārāvajjanakiriyānaṃ, santīraṇaṃ voṭṭhabbanassa, parittakiriyā yathārahaṃ parittamahaggatakiriyānaṃ, arahattaṃ āvajjanavajjānaṃ sabbakiriyānaṃ paccayoti veditabbaṃ.
业指的是思,而且它是善或不善的。因为已经说过:“善与不善的思,以业缘作为异熟诸蕴以及业所生色的缘。”它不像心那样与相应法在一起。因为这里所说的心,是连同相应法一起说的,如“因,以因缘作为因相应诸法以及它们所生色的缘”等话。这里“在那些当中”,是指在业等能生色的诸缘当中。果只从过去的业生起,不是从现在的业生起,所以说“业只是过去的,是业所生色的缘”。如果果能从现在的业生起,那么在造业的当下就应该有果生起,但这不是所见到的,也不是所想要的。因为世间从来没有见过正在造作的业就给出果报,也没有这样的教证。难道“果从已经灭去的因生起”,或者“死鸡啼叫”这类说法,不也是没见过的吗?确实,在色法相续断绝时,这是没见过的;但业果关系是无色的,而且相续仍然存在,所以这个比喻并不吻合。因为果正是从过去的业,由于业已造作、已积集而生起。已经说过:“由于欲界善业已造作、已积集,异熟眼识生起”等等。由于心在生起的刹那就能获得无间缘等而具有力量,所以说“心在生起时,就产生心所生色”。“是色的缘”是连接关系。然而,由于色在住立的刹那具有力量,能获得后生缘等,所以说“时节、食……成为”,意思是:时节与食获得外在的时节、食为缘之后,在自身住立的刹那,产生时节生色和食生色。
Kammanti cetanāva adhippetā, sā ca kho kusalākusalā. Vuttañhetaṃ ‘‘kusalākusalacetanā vipākānaṃ khandhānaṃ, kaṭattā ca rūpānaṃ kammapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.427). Na cittaṃ viya sasampayuttā. Cittañhettha sasampayuttaṃ adhippetaṃ ‘‘hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ, taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo’’tiādivacanato (paṭṭhā. 1.1.1). Tatthāti tesu kammādīsu rūpajanakapaccayesu. Atītato eva kammato phalaṃ uppajjati, na vattamānatoti vuttaṃ ‘‘kammaṃ atītameva kammasamuṭṭhānassa rūpassa paccayo’’ti. Yadi hi paccuppannato kammato phalaṃ uppajjeyya, āyūhanakkhaṇe eva phalena uppajjitabbaṃ bhaveyya, na ca taṃ diṭṭhamicchitaṃ vā. Na hi loke kudācanaṃ kariyamānameva kammaṃ phalaṃ dentaṃ diṭṭhaṃ, tathārūpo vā āgamo atthīti. Nanu ca idamapi na diṭṭhaṃ, yaṃ vinaṭṭhato hetuto phalaṃ uppajjamānaṃ, mato vā kukkuṭo vassantoti? Saccamadiṭṭhaṃ rūpadhammānaṃ pabandhavicchede, idaṃ pana arūpaṃ pabandhopi atthīti upamā na saṃsandati. Kammato hi atītato eva kammassa katattā, upacitattā ca phalaṃ uppajjati. Vuttañhetaṃ ‘‘kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hotī’’tiādi (dha. sa. 431). Yasmā anantarādipaccayalābhato uppādakkhaṇe eva cittassa balavatā, tasmā taṃ uppajjamānameva rūpaṃ janetīti āha ‘‘cittaṃ cittasamuṭṭhānassa uppajjamāna’’nti. Rūpassa paccayo hotīti sambandho. Yasmā pana rūpassa ṭhitikkhaṇe balavatā pacchājātādipaccayalābhato, tasmā vuttaṃ ‘‘utuāhārā…pe… hontī’’ti, bāhiraṃ utuṃ, āhārañca paccayaṃ labhitvā attano ṭhitikkhaṇe utuāhārā rūpaṃ janentīti attho.
“如是”这个词,是按照“共与不共”等前面所说的方式来讲的。
Evanti ‘‘sādhāraṇāsādhāraṇavasenā’’tiādinā vuttappakārena.
682“诸行”指的是诸有为行。“坏”就是死。“所谓老死,是因为有生”等等,是按照显示果的次第、以显示因的顺序来说的,目的是让名色的缘容易把握,所以才这样显示。其中,“有有”就是指业有存在的时候。
682.Saṅkhārānanti saṅkhatasaṅkhārānaṃ. Bhaṅganti maraṇaṃ. Jarāmaraṇaṃ nāma jātiyā satītiādi phaladassanānupubbiyā hetudassanakkamena nāmarūpassa paccayapariggaho sukaroti katvā dassito. Tattha bhave satīti kammabhave sati.
683从结尾开始,以逆观的方式导向开头,详细开示了先前已详细展示的顺观缘起。因为,在“没有生,就没有老死”等以逆观方式展示的缘行相中,通过“由彼无故此无,则彼为此之缘”这种遮遣和随顺两方面,名色的缘就容易把握。
683.Pubbe vitthāretvā dassitaanulomapaṭiccasamuppādavasenāti pariyosānato paṭṭhāya paṭilomanayena ādipāpanavasena vitthāretvā dassitaanulomapaṭiccasamuppādavasena. ‘‘Asati jātiyā natthi jarāmaraṇa’’ntiādinā (saṃ. ni. 2.4) hi paṭilomavasena dassite paccayākāre ‘‘yassa abhāvā yassa abhāvo, so tassa paccayo’’ti byatirekato, anvayato ca nāmarūpassa paccayapariggaho sukaroti.
684在前世业有中的无明等,意思和前面说的一样。因为烦恼是业的助伴,所以把烦恼轮归入业轮来说,也就是依业轮和果报轮。
684.Purimakammabhavasmiṃ mohotiādi vuttatthameva. Kammasahāyattā kilesavaṭṭaṃ kammavaṭṭe pakkhitvā vuttaṃ ‘‘kammavaṭṭavipākavaṭṭavasenā’’ti.
685685. “现法”指的是现前存在、当下这个自体。在这里,应当在这一生就感受果报的业,就是现法受业。在当下这一存在之后紧接着就该感受果报的业,是次生受业。“后后之转”是指在现法受业和次生受业之外,在其他自体类型、其他自体转变中的情况。“已作业”是指业虽然已经造了,但它的果报没有出现,也不能说它的果报“现有、或将有”的业。由于没有被对立面压制,又因为特定条件的殊胜而获得了特殊力量,依着这种强有力的先前造作之力,以格外强烈的状态生起的第一速行思,能在同一个自体存在中给出果报,这就叫现法受业。因为按照上面说的方式,在强有力的速行相续中,当对具足殊胜功德者作利益或损害而运作时,由于没有获得反复习行,果报微弱,所以这第一速行思不像另外两种业那样需要等待生起相续的停止,也不需要等待机会的出现,它就在这里像一朵花一样,只给出当下现行的异熟果。所谓“同样不能给出”,是说业的果报给予必须依靠依着、加行等其他各种条件的聚合才能发生;由于缺少那些条件,所以不能在同一自体存在中给出果报。所谓“成办义利”,就是成办布施、杀生等事。那么,那是哪一个呢?回答说“第七速行思”。因为这种决断思按照上面说的方式获得了殊胜性,又和前前的速行思一样获得了习行,能在下一个自体存在中给出果报,这就叫次生受业。用“如果轮回相续存在”这句话,是在表明:如果轮回相续不存在,那就属于已作业这一类,因为没有果报成熟的机会。
685. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkhabhūto paccuppanno attabhāvo, tattha veditabbaphalaṃ kammaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ. Paccuppannabhavato anantaraṃ veditabbaphalaṃ kammaṃ upapajjavedanīyaṃ. Aparāpariyāyeti diṭṭhadhammānantarānāgatato aññasmiṃ attabhāvapariyāye attabhāvaparivatte. Ahosikammanti ahosi eva kammaṃ, na tassa vipāko ahosi, ‘‘atthi, bhavissati vā’’ti evaṃ vattabbakammaṃ. Paṭipakkhehi anabhibhūtatāya, paccayavisesena paṭiladdhavisesatāya ca balavabhāvaṃ pattā tādisassa pubbābhisaṅkhārassa vasena sātisayā hutvā pavattā paṭhamajavanacetanā tasmiṃyeva attabhāve phaladāyinī diṭṭhadhammavedanīyā nāma. Sā hi vuttākārena balavati javanasantāne guṇavisesayuttesu upakārāpakāravasappavattiyā, āsevanālābhena appavipākatāya ca paṭhamajavanacetanā itaradvayaṃ viya pavattasantānuparamāpekkhaṃ, okāsalābhāpekkhañca kammaṃ na hotīti idheva pupphamattaṃ viya pavattivipākamattaṃ phalaṃ deti. Tathā asakkontanti kammassa vipākadānaṃ nāma upadhipayogādipaccayantarasamavāyeneva hotīti tadabhāvato tasmiṃyeva attabhāve vipākaṃ dātuṃ asakkontaṃ. Atthasādhikāti dānādipāṇātipātādiatthassa nipphādikā. Kā pana sāti āha ‘‘sattamajavanacetanā’’ti. Sā hi sanniṭṭhāpakacetanā vuttanayena paṭiladdhavisesā, purimajavanacetanāhi laddhāsevanā ca samānā anantarattabhāve vipākadāyinī upapajjavedanīyakammaṃ nāma. ‘‘Sati saṃsārappavattiyā’’ti iminā asati saṃsārappavattiyaṃ ahosikammapakkhe tiṭṭhati vipaccanokāsassa abhāvatoti dīpeti.
686凡是“重业”,就是指不善而且过失重大的业,或者善而且威德强大的业。凡是“多作”,就是指反复、频繁地造作和习行的业。“临死时所忆念”,是指因为非常明显,在临近死亡的时候被忆念起来。已经说过:临死时才造作的业,根本不必再说。“屡屡获得习行”这句话,是用来把它和前面说的“多作之业”区分开来。同样,这里也排除了现法受业,因为它容许牵引结生。重业等四种业,是就它们能产生结生这一点来说的。
686.Yaṃ garukanti yaṃ akusalaṃ mahāsāvajjaṃ, kusalaṃ mahānubhāvaṃ kammaṃ. Yaṃ bahulanti yaṃ bahulaṃ abhiṇhaso kataṃ samāsevitaṃ. Maraṇakāle anussaritanti paribyattabhāvena maraṇassa āsannakāle anussaritaṃ. Āsannakāle kate vattabbameva natthīti hi vuttaṃ. ‘‘Punappunaṃ laddhāsevana’’nti iminā ‘‘yaṃ bahula’’nti vuttakammato viseseti. Tathā diṭṭhadhammavedanīyaṃ nivatteti paṭisandhiākaḍḍhanānujānanato. Paṭisandhijanakavasena hi garukādikammacatukkaṃ vuttaṃ.
在这里,重业最先成熟。之所以说它是“重业”,正是因为这个缘故。如果没有重业,那就由多作之业成熟;如果没有多作之业,那就由临死之业成熟;如果连临死之业也没有,那就按“或因已作”所说,由过去生中所造的业成熟。在多作、临死和宿作业之间,也应当知道强弱差别:恶业与恶业之间,善业与善业之间,善业与恶业之间,以及多作与宿作之间,都有大小之分。由于反复忆念能引生追悔等,由于对立面不圆满,由于已开始成熟的业或剩余之业在后后生中尚未耗尽,由于相续有殊胜转变,以这些种种原因而获得力量的业,最先成熟。《玛哈那拉达·咖萨巴本生》中的毗提诃王将军阿拉陀、奴隶比迦、王女露佳,就是这里的例证。正如世尊所说:
Tattha garukaṃ sabbapaṭhamaṃ vipaccati. Tathā hi taṃ garukanti vuttaṃ. Garuke asati bahulīkataṃ, tasmiṃ asati āsannaṃ, tasmimpi asati ‘‘kaṭattā vā panā’’ti vuttaṃ purimajātīsu katakammaṃ vipaccati. Bahulāsannapubbakatesu ca balābalaṃ vā jānitabbaṃ, pāpato pāpantaraṃ, kalyāṇañca, kalyāṇato ca kalyāṇantaraṃ, pāpañca, bahulīkatato ca mahato ca pubbakatādi, appañca. Bahulānussaraṇena vippaṭisārādijananato paṭipakkhassa aparipuṇṇatāya āraddhavipākassa kammassa, kammasesassa vā aparāpariyāye vedanīyassa aparikkhīṇatāya santatiyā pariṇāmavisesatoti tehi tehi kāraṇehi āhitabalaṃ paṭhamaṃ vipaccati. Mahānāradakassapajātake videharañño senāpati alāto, bījako dāso, rājakaññā rucā ca ettha nidassanaṃ. Tathā hi vuttaṃ bhagavatā –
阿难,在这里,此类人在此世杀生……乃至……持有邪见,他身体毁坏、死后,会投生到苦处、恶趣、堕处、地狱。或者他先前造过能带来苦受的恶业,或者他后来造过能带来苦受的恶业,或者他临死时具足并执取了邪见,因此他身体毁坏、死后,投生到苦处、恶趣、堕处、地狱。至于他在此世杀生……乃至……持有邪见,他会感受这些业的果报,或者就在现世感受,或者下一世感受,或者在更后面的某一世感受。
‘‘Tatrānanda , yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī…pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ , maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā, tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti…pe… micchādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭhe vā dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.
阿难,在这里,有这样的人,在此世杀生……省略……持有邪见,他身体毁坏、死后,却投生到善趣、天界。或者他先前造过能带来乐受的善业,或者后来造过能带来乐受的善业,或者临死时具足并执取了圆满的正见,因此他身体毁坏、死后,投生到善趣、天界。然而,他在这里杀生……省略……持有邪见,那些恶业的异熟,或者就在这一生中感受,或者在下一生感受,或者在更后来的轮回中感受。
‘‘Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī…pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā, tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti…pe… micchādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭhe vā dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.
阿难,在这里,如果有人在此世远离杀生……中略……具足正见,那么他身体毁坏、命终之后,会投生到善趣、天界。或者他先前造过能感乐受的善业,或者后来造过能感乐受的善业,或者临命终时具足并执取了圆满的正见,因此他身体毁坏、命终之后,投生到善趣、天界。然而,他在此世远离杀生……中略……具足正见,这个果报,或者就在这一生中感受,或者下一生感受,或者在更后面的某一生中感受。
‘‘Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato…pe… sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā, tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato…pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭhe vā dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.
阿难,在这里,有一种人于此世远离杀生……中略……具足正见,可是身坏命终之后,却投生到……地狱。这是因为:他先前造过会带来苦受的恶业,或者后来造过会带来苦受的恶业,或者临死时持有并执取了圆满的邪见;由于这个原因,他身坏命终之后,投生到无幸处……中略……地狱。然而,他于此世远离杀生……中略……具足正见,这个果报,他或者在现世就感受到,或者来生感受到,或者在更后的某一期中感受到。
‘‘Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato…pe… sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ…pe… nirayaṃ upapajjati. Pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā, tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ …pe… nirayaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti…pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭhe vā dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye’’ti (ma. ni. 3.303).
何必多说呢?如来那广大的业分别智,它的领域正是这个:各种业以各种因缘,前后果报成熟的能力。
Kiṃ bahunā yaṃ taṃ tathāgatassa mahākammavibhaṅgañāṇaṃ, tassevāyaṃ visayo, yadidaṃ tassa tassa kammassa tena tena kāraṇena pubbāparavipākatā sāmatthiyaṃ.
687能生业,是从结生和转起等方面使果报相续生起的业。因此说:“它在结生时和转起时,产生色与非色的果报诸蕴。”支持业,是作为乐苦相续或名色相续长久运转之因的支撑。因此说:“它支持乐苦,使时分长久运转。”逼恼业,是在乐苦相续运转时,一点一点地使它减损。因此说:“它逼恼、压迫乐苦,不让它长久运转。”“杀灭”就是切断。所谓切断业,就是阻碍它的果报,所以说“阻碍它的果报”。而那也是为自己的果报生起腾出空间,所以说“为自己的果报腾出空间”。已被造就成熟机会的业,就叫做已成熟,所以说“这样,当业腾出了空间,那果报就叫做已生起”。逼恼业是切断别的业的果报,不是自己给出果报。而毁坏业则是切断微弱的业之后,生起自己的果报,这是两者的区别。由于多病等缘现前而障碍果报的,是逼恼业;同样,切断果报本身的,是毁坏业。毁坏业在毁坏其他业、为自己的果报腾出空间而成熟时,就可能成为能生业。所谓能生等性质,应当理解为是相对于果报而言的,不是相对于业而言,因此毁坏似乎只应是针对果报本身,这一点值得审察。
687. Paṭisandhidānādivasena vipākasantānassa nibbattakaṃ janakaṃ. Tenāha ‘‘taṃ paṭisandhiyampi pavattepi rūpārūpavipākakkhandhe janetī’’ti. Sukhadukkhasantānassa, nāmarūpappabandhassa vā ciratarappavattihetubhūtaṃ upatthambhakaṃ. Tenāha ‘‘sukhadukkhaṃ upatthambheti, addhānaṃ pavattetī’’ti. Upapīḷakaṃ sukhadukkhappabandhe pavattamāne saṇikaṃ saṇikaṃ taṃ hāpeti. Tenāha ‘‘sukhadukkhaṃ pīḷeti bādhati, addhānaṃ pavattituṃ na detī’’ti. Ghātetvāti upacchinditvā. Kammassa upacchindanaṃ nāma tassa vipākapaṭibāhanamevāti āha ‘‘tassa vipākaṃ paṭibāhitvā’’ti. Tañca attano vipākuppattiyā okāsakaraṇanti vuttaṃ ‘‘attano vipākassa okāsaṃ karotī’’ti. Vipaccanāya katokāsaṃ kammaṃ vipakkameva nāma hotīti āha ‘‘evaṃ pana kammena kate okāse taṃ vipākaṃ uppannaṃ nāma vuccatī’’ti. Upapīḷakaṃ aññassa vipākaṃ upacchindati, na sayaṃ attano vipākaṃ deti. Upaghātakaṃ pana dubbalaṃ kammaṃ upacchinditvā attano vipākaṃ uppādetīti ayametesaṃ viseso. Bavhābādhatādipaccayūpanipātena vipākassa vibādhakaṃ upapīḷakaṃ, tathā vipākasseva upacchedakaṃ upaghātakaṃ. Kammaṃ upaghātetvā attano vipākassa okāsakaraṇena vipaccane sati janakameva siyā, janakādibhāvo nāma vipākaṃ pati icchitabbo, na kammaṃ patīti vipākasseva upaghātakatā yuttā viya dissati, vīmaṃsitabbaṃ.
业的差别,是指业的种类,也就是业强弱的区分。果报的差别,是指果报的种类,也就是它低劣、殊胜等的区分。
另一种解释:如果造了某种业,在结生时以及生命流转过程中,能产生异熟及业生色等果报,这种业就是能生业。如果造了某种业之后,对由别的业所生的可爱或不可爱果报,能依照能生业的力量,使它得到充分滋养并长久持续——因为阻碍、切断的缘不出现,而增长滋养的缘出现——这种业就是支持业。由能生业所生的善果或不善果,被疾病、四大失衡等敌对因素所逼迫恼害,这种业就是逼恼业。如果造了某种业,它本来依能生业的力量,能使果报长久持续,却因为切断的缘出现,使果报被破坏、中断,这种业就是毁坏业。
在这当中,有些人认为第二种(支持业)是善性的,因为它能让人投生到某处时无病、长寿;认为后两种(逼恼业和毁坏业)是不善性的,因为它们能让人多病、短寿。然而,像提婆达多等人、龙等众生,以及靠非从此处所施之物维生的饿鬼等,在地狱等处,不善果报的支持业、逼恼业、毁坏业并非不存在,所以这四种业都可以是善的或不善的,并不矛盾。
因为这是唯佛独有的、不共的智慧境界,所以说业差别等“不与声闻弟子共”。声闻弟子只能从某一部分了知,无法毫无剩余地完全了知,因为这不是他们的境界。如果完全不了知,那么对缘的把握就不圆满。
Kammantaranti kammaviseso kammānaṃ balābalabhedo. Vipākantaranti vipākaviseso, tassa hīnapaṇītatādibhedo. Aparo nayo – yasmiṃ kamme kate paṭisandhiyaṃ, pavatte ca vipākakaṭattārūpānaṃ uppatti hoti, taṃ janakaṃ. Yasmiṃ pana kate aññena janitassa iṭṭhassa vā aniṭṭhassa vā phalassa vibādhakavicchedakapaccayānuppattiyā, upabrūhanapaccayuppattiyā ca janakānubhāvānurūpaṃ pariposaciratarappabandhā honti, taṃ upatthambhakaṃ. Janakena nibbattitaṃ kusalaphalaṃ vā akusalaphalaṃ vā yena paccanīkabhūtena rogadhātusamatādinimittatāya bādhīyati, taṃ upapīḷakaṃ. Yena pana kammunā janakasāmatthiyavasena ciratarappabandhārahampi samānaṃ phalaṃ vicchedakapaccayuppattiyā upahaññati vicchijjati, taṃ upaghātakaṃ. Tattha keci dutiyassa kusalabhāvaṃ itthannāmagatassa appābādhadīghāyukatāsaṃvattanavasena, pacchimānaṃ dvinnaṃ akusalabhāvaṃ bavhābādhaappāyukatāsaṃvattanavasena vaṇṇenti. Devadattādīnaṃ, pana nāgādīnaṃ, ito anupadinnena yāpanakapetānañca narakādīsu akusalavipākupatthambhanupapīḷanupaghātakāni na na santīti catunnampi akusalākusalabhāvo na virujjhati. Buddhāveṇikatāya asādhāraṇasseva ñāṇassa gocarabhāvato kammantarādi ‘‘asādhāraṇaṃ sāvakehī’’ti vuttaṃ. Ekadesato jānitabbaṃ anavasesato jānituṃ na sakkā avisayattā. Sabbena sabbaṃ ajānane paccayapariggaho na paripūratīti.
688688. 像前面所说的那种业,指的就是现在转起之果报相续的因。所以,从只说业的一部分这个角度,才说“把十二种业放进业轮里”。烦恼轮因为和业相伴,也被归到业轮这一边,所以说“以业轮和果报轮来说”。名色在现在世是怎样依靠缘而转起的,在过去和未来两世也是这样类推,为了说明这一点,才说“此”等话。其中,“未来也以业轮和果报轮来说”这里的“仅”字,也应该带到“现在和过去”上去说,因为在三世里,都是为了显示只是造作和不造作、只是果报,以此来回应责难。“业以及”等话,是作为前面所说义理的总结来说的。一次又一次地轮转,从轮转的意义上叫“轮”;这样转起,叫“转”。以因果的方式互相连接,叫“相续”,也就是连续。从造作的意义上说,或者因为是由缘所造,所以叫“造作”。
688. Yathāvuttaṃ kammaṃ vattamānavipākappabandhanimittameva adhippetanti kammekadesatāya ‘‘dvādasavidhaṃ kammaṃ kammavaṭṭe pakkhipitvā’’ti vuttaṃ. Kilesavaṭṭampi kammasahāyatāya kammavaṭṭapakkhikameva katvā āha ‘‘kammavaṭṭavipākavaṭṭavasenā’’ti. Yādisato paccayato paccuppanne addhāne nāmarūpassa pavatti, tādisato eva itarasmimpi addhadvayeti yathā atītānāgate nayaṃ neti, taṃ dassento ‘‘ida’’ntiādimāha. Tattha anāgatepi kammavaṭṭavipākavaṭṭavasenevāti ettha vuttaṃ eva-saddaṃ ‘‘etarahi atītepī’’ti etthāpi ānetvā vattabbaṃ addhattayepi kiriyākiriyaphalamattatādassanaparattā codanāya. Iti kammañcevātiādi vuttassevatthassa nigamanavasena vuttaṃ. Aparāparaṃ vaṭṭanaṭṭhena vaṭṭaṃ. Tathā pavattanaṃ pavattaṃ. Hetuphalabhāvena sambandhatīti santati, pabandho. Karaṇaṭṭhena, paccayehi karīyatīti vā kiriyā.
业,就是从业的角度来说。从它生起,所以叫生起;业是它的生起来源,所以叫业生起,也就是果报。
Kammāti kammato. Sambhavati etasmāti sambhavo, kammaṃ sambhavo etassāti kammasambhavo, vipāko.
当因缘和合、由布施等所成就的行为正在发生时,只是在因上假立“作者”的说法,所以说“他不见有超出因之外的作者”。因为能造作,所以叫作者。他不见有感受果报的人,这是前后文的关联。愚者虽然也说“作者、受者”,但从实际意义上讲,他们说的只是假名而已;不过他们是由于颠倒执著才这么说,所以那不足为凭。因此说“智者仅以世间共许的名称来说”。
Kāraṇasāmaggiyaṃ dānādīhi sādhitakiriyāya vattamānāya kāraṇamatte kattuvohāroti āha ‘‘neva kāraṇato uddhaṃ kārakaṃ passatī’’ti. Karotīti hi kārakaṃ. Vipākapaṭisaṃvedakaṃ na passatīti sambandho . Kāmaṃ bālāpi ‘‘kārako paṭisaṃvedako’’ti vadantā atthato paññattimattameva vadanti, te pana viparītābhinivesavasenāpi vadantīti taṃ appamāṇanti āha ‘‘samaññāmattena paṇḍitā voharantī’’ti.
689“这是如此”的意思是:这样的见就是正见,是正确的见、没有颠倒的见。或者说,就像种子和树木等那样:譬如从种子生出树,又从树生出种子,因为种子与树木的相续没有开始,所以找不到它们的最初起点;同样地,以业为缘而有果报,以果报为缘而有业,因为业与果报的相续没有开始,所以业与果报的最初起点也看不出来。“等”这个字,涵盖了“鸡生蛋,蛋生鸡,鸡又生蛋”这一类比喻。在未来世的轮回中,也像过去世一样,只要按照“诸蕴的次第”等(《清净道论》2.619;《长部注》2.95 呵责解说;《相应部注》2.2.60;《增支部注》2.4.199;《法集论注》缘起谈;《分别论注》226 行句解说;《经集注》2.523;《优陀那注》39;《如是语注》14, 58;《长老偈注》1.67, 99;《无碍解道注》2.1.117;《小义释注》6;《佛种姓注》2.58)所说的轮回存在,就看不到业与果报停止不转起;业与果报的停止不转起是看不到的,它们确实在转起,这就是这段话的意思。
689.Evetanti evaṃvidhaṃ etaṃ dassanaṃ, sammadassanaṃ, aviparītadassananti attho. Bījarukkhādikānaṃvāti yathā bījato rukkho, rukkhato puna bījanti anādikālikattā bījarukkhasantānassa pubbakoṭi natthi, evaṃ kammapaccayā vipāko, vipākapaccayā kammanti anādikālikattā kammavipākasantānassa pubbakoṭi na paññāyati. Ādi-saddena ‘‘kukkuṭiyā aṇḍaṃ, aṇḍato kukkuṭī, punapi kukkuṭiyā aṇḍa’’nti evamādiṃ saṅgaṇhāti. Anāgatepi saṃsāreti yathā atīte, evaṃ anāgatepi addhāne ‘‘khandhānañca paṭipāṭī’’tiādinā (visuddhi. 2.619; dī. ni. aṭṭha. 2.95 apasādanāvaṇṇanā; saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.60; a. ni. aṭṭha. 2.4.199; dha. sa. aṭṭha. nidānakathā; vibha. aṭṭha. 226 saṅkhārapadaniddesa; su. ni. aṭṭha. 2.523; udā. aṭṭha. 39; itivu. aṭṭha. 14, 58; theragā. aṭṭha. 1.67, 99; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.117; cūḷani. aṭṭha. 6; bu. vaṃ. aṭṭha. 2.58) vutte saṃsāre sati kammavipākānaṃ appavattaṃ na dissati, kammavipākānaṃ appavatti na dissati, pavattati evāti attho.
“此义”指的是“业没有作者”等(《清净道论》2.689)所说的含义。“不能自主”就是不能自己做主,意思是说被错误的执著所控制。“互相矛盾”就是彼此对立冲突,指各种邪见之间,或者一种邪见与另一种邪见之间互相冲突、互相对立。
Etamatthanti ‘‘kammassa kārako natthī’’tiādinā (visuddhi. 2.689) vuttamatthaṃ. Asayaṃvasīti na sayaṃvasino, micchābhinivesaparavasāti attho. Aññamaññavirodhitāti itarītaravirodhitā, diṭṭhiyo, diṭṭhiyā vā aññamaññena virodhitā viruddhā.
由于是甚深智的所行境,所以是甚深;同样,是微细智的所行境,所以是微细。由于众生空以及彼此自性空,所以是空。“缘”是指名色的缘,而通过通达这个缘,就通达了一切。至于“业在果报中不存在”等语句中应当说明的内容,前面已经讲过了。
Gambhīrañāṇagocaratāya gambhīraṃ. Tathā nipuṇaṃ. Sattasuññatāya, aññamaññasabhāvasuññatāya ca suññaṃ. Paccayanti nāmarūpassa paccayaṃ, tappaccayapaṭivedheneva ca sabbaṃ paṭividdhaṃ hotīti. Kammaṃ natthi vipākamhītiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva.
为了用比喻清楚说明前面所说的“缘空、果空”这个意思,才说了“譬如不在太阳中”等话。“它们”是指太阳等。“那”是指火。“由诸资具”是指由热等诸因。
Paccayasuññaṃ phalanti yathāvuttamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā na sūriye’’tiādi vuttaṃ. Tesanti sūriyādīnaṃ. Soti aggi. Sambhārehīti ātapādīhi kāraṇehi.
如果因和果互相脱离,那果怎么能从因生出来呢?所以经文说“然而,要依靠业”。为了说明不只是业果是空的、没有作者,一切法类也都没有作者,就说了“这里没有天神”等偈颂。“由因资具之缘”指的是因的聚集之相,或者因缘之相。
Yadi ca hetu ca phalañca aññamaññarahitaṃ, kathaṃ hetuto phalaṃ nibbattatīti āha ‘‘kammañca kho upādāyā’’ti. Na kevalaṃ kammaphalameva suññaṃ katturahitaṃ, sabbampi dhammajātaṃ kārakarahitanti dassetuṃ ‘‘na hettha devo’’ti gāthā vuttā. Hetusambhārapaccayāti hetusamūhanimittaṃ, hetupaccayanimittaṃ vā.
690他们说,因为已经以业轮和果报轮的方式把握了缘,所以能依死亡与结生的方式了知。然而,按照前面所说的方法,通过观察有缘的名色,已经断除了对三时疑惑的修行者,对于包含在三时中的诸法,在过去、现在、未来诸有中,是以死亡与结生的方式了知,而不是以无间法的方式了知,因为他并没有那样去把握。对这位修行者来说,这就是知遍知——也就是用来把握名色以及名色之缘的智慧。这位修行者以“这是名,名有这么多”等,以及“这是它的缘,缘有这么多”等,以限定的方式了知的智慧,就称为知遍知。
690.Cutipaṭisandhivasenaviditā hontīti kammavaṭṭavipākavaṭṭavasena paccayapariggahassa katattā cutipaṭisandhivasena viditā hontīti vadanti. Vuttanayena pana sappaccayanāmarūpassa dassanena tīsu addhāsu pahīnavicikicchassa addhattayapariyāpannā dhammā atītapaccuppannānāgatabhavesu ca cutipaṭisandhivasena viditā honti, na anupadadhammavasena tathāpariggahassa akatattā. Sāssa hoti ñātapariññāti yāya nāmarūpapariggahaṃ, tassa ca paccayapariggahaṃ karoti, sā assa yogino ‘‘idaṃ nāmaṃ, ettakaṃ nāma’’ntiādinā, ‘‘tassa ayaṃ paccayo, ettako paccayo’’tiādinā ca paricchedavasena ñātavatī paññāti katvā ñātapariññā.
现在,为了说明三时所含的诸法是以死与结生的方式而被了知的这个道理,所以说了“他如此了知”等话。由此表明:诸法根本没有什么所谓的转移到别的存在,它们只是在那里、就在那里灭去。为了用诵读、咒水饮用、面容装饰、灯焰这些比喻,把诸法没有转移这一点说清楚,所以说了“再者”等话。
Idāni yena kāraṇena addhattayapariyāpannā dhammā cutipaṭisandhivasena viditā honti, taṃ dassetuṃ ‘‘so evaṃ pajānātī’’tiādi vuttaṃ. Tena dhammānaṃ bhavantarasaṅkamo nāma na kadācipi atthi, tattha tattheva nirujjhanatoti dasseti. Sajjhāya mantodakapāna mukhamaṇḍana padīpasīkhūpamāhi tameva dhammānaṃ saṅkamābhāvaṃ vibhāvetuṃ ‘‘apica kho’’tiādimāha.
在唯作意界之后无间获得的,是眼识。“并非从那里而来”,是说眼识并非从唯作意界而来,因为唯作意界中根本没有眼识。“也并非无间不生”,是说虽然不从唯作意界而来,但当因缘具足时,它在唯作意界之后并非不生,而是一定会生起。就像在生命流转中心念生起的方式一样,结生时心的相续也是如此:结生心虽然不从死心而来,但在死心之后并非不生,而是依靠因缘具足的力量一定生起,这就是这里的意思。这里用“相续”这个词,正是要说明不从任何地方而来的道理。因为以因果的方式相互关联,所以法的生起就称为相续。因此说“前心坏灭”等等。“前”指死心,“坏灭”就是灭尽。“后”指结生心。从死心之后无间就生起。因为即使结生心在离死心很远、隔了很久之后才生起,也仍然说是无间生起。所以它们之间没有间隔,那些死心和结生心之间没有任何阻隔之物。它们没有间隙,这是同一个意思的另一种说法。从死心之后无间,没有任何心去往别处。因为那死心连同与它相应的心所法,就在那里灭尽。而结生识则是另一个,依缘而生起、产生。这样再次阐明没有转移的道理,并以见到有缘的名色作为总结。
Manodhātuanantaranti kiriyamanodhātuyā anantaraṃ labbhamānaṃ cakkhuviññāṇaṃ. Na ceva āgatanti kiriyamanodhātuto na ceva āgataṃ kiriyamanodhātuyaṃ cakkhuviññāṇassa abhāvato. Nāpi na nibbattaṃ anantaranti kiriyamanodhātuto anāgacchantampi paccayasāmaggilābhena tato anantaraṃ nāpi na nibbattaṃ, nibbattameva hoti. Yathāyaṃ pavattiyaṃ cittappavatti, tatheva paṭisandhimhi vattate cittasantati, cuticittato anāgacchantampi paṭisandhicittaṃ tato anantaraṃ nāpi na nibbattati, paccayasāmaggivasena nibbattatevāti attho. Santatigahaṇena cettha kutoci āgamābhāvameva vibhāveti. Hetuphalabhāvena hi sambandhatāti dhammappavatti santatīti. Tenāha ‘‘purimaṃ bhijjate citta’’ntiādi. Purimanti cuticittaṃ. Bhijjateti nirujjhati. Pacchimanti paṭisandhicittaṃ. Tatoti cuticittato anantarameva jāyati. Yattha hi cuticittato dūrepi kālantarepi uppajjamānaṃ paṭisandhicittaṃ anantarameva jāyatīti vuccati. Tasmā tesaṃ antarikā natthi tesaṃ cutipaṭisandhicittānaṃ byavadhāyakaṃ kiñci natthi. Vīci tesaṃ na vijjatīti tasseva vevacanaṃ. Itoti cuticittato anantaraṃ na ca gacchati kiñci cittaṃ. Tañhi sasampayuttadhammaṃ tatheva nirujjhati. Paṭisandhi cāti paṭisandhiviññāṇañca aññameva yathāpaccayaṃ jāyati nibbattatīti punapi saṅkamābhāvameva vibhāvento sappaccayanāmarūpadassanaṃ nigameti.
691通过把握名色以及把握它的缘法,就没有未被把握的三地法,因此说“已了知一切法者”。但这里并不是说出世间法已被证得。由于已实行以种种行相、种种方式把握缘的方法,所以(这种智)达到坚固。由于对三时诸法的流转已远离迷惑,因此(疑惑)被更彻底地断除。那些就是十六种疑惑。因为这里所说的疑惑对象是世间法,也就是佛、法、僧、戒。烦恼确实不可能缘出世间法而生起。前际就是过去的蕴、处、界;后际就是未来的;前后际就是这两者,或者因为与这两者相关而指现在。这样,通过把握佛等以及把握缘起法,第八种疑惑的对象就只是名色;而通过把握此缘性,则把握了它的缘。因此,当十六事的疑惑被断除时,八事的疑惑就完全没有立足之地,所以说“并非仅仅……中略……被断除”。
691. Nāmarūpaggahaṇena , tassa ca paccayadhammaggahaṇena aggahitassa tebhūmakadhammassa abhāvato ‘‘viditasabbadhammassā’’ti vuttaṃ. Na cettha lokuttaradhammā adhigatā. Thāmagataṃ hoti anekākāravokārapaccayapariggahavidhino anuṭṭhitattā. Suṭṭhutaraṃ pahīyati tiyaddhagatadhammappavattiyā vigatasammohattā. Sā evāti soḷasavidhā kaṅkhā eva. Yasmā ettha ‘‘buddho, dhammo, saṅgho, sikkhā’’ti ca kaṅkhāya gocarabhūtā lokiyā dhammā adhippetā. Na hi lokuttaradhamme ārabbha kilesā pavattituṃ sakkonti. Pubbantoti atītā khandhāyatanadhātuyo. Aparantoti anāgatā. Pubbantāparantoti tadubhayaṃ, addhāpaccuppannaṃ vā tadubhayabhāgayuttattā. Evaṃ buddhādiggahaṇena, paṭiccasamuppannadhammaggahaṇena ca gahito aṭṭhamo kaṅkhāvisayo nāmarūpamattaṃ, idappaccayatāggahaṇena pana tassa paccayo gahito, tasmā soḷasavatthukāya kaṅkhāya pahīnāya aṭṭhavatthukā kaṅkhā appatiṭṭhāva hotīti āha ‘‘na kevalañca…pe… pahīyatiyevā’’ti.
因为见与疑同处,就像见被断除时,疑也一起被断除;同样,当疑被镇伏时,见也一起被镇伏。所以论师说“六十二种见被镇伏”。因为以“我过去是否存在”等方式生起的十六种疑,是以我执为依托的,而这些疑也正是以前际等为对象来说的。六十二种见以我执为对象,而以佛等为对象的疑则与它们同处。诸法由自己的缘而得以维持,所以叫“法”;果依它而住立,所以叫“住立”;诸法的住立就是“法住立”,也就是缘法。或者,“法”指因,就像“法无碍解”等说法中那样;法的住立就是自性,而离开法并没有另外的自性,所以缘法的缘性就是“法住立”;对法住立的智就是“法住立智”。对于诸行中已生起的无常等如实状态,对此的智就是“如实智”。因为正确地见到,所以是“正见”。
Diṭṭhekaṭṭhattā vicikicchāya yathā diṭṭhi samucchijjamānā vicikicchāya saddhiṃyeva samucchijjati, evaṃ vicikicchā vikkhambhiyamānā diṭṭhiyā saddhiṃyeva vikkhambhīyatīti āha ‘‘dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni vikkhambhantī’’ti. Attābhinivesūpanissayā hi ‘‘ahosiṃ nu kho aha’’ntiādi (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) nayappavattā soḷasavatthukā kaṅkhā, sā eva ca pubbantādivatthukabhāvena vuttā. Attābhinivesavatthukāni ca dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, buddhādivatthukā ca kaṅkhā tadekaṭṭhāti. Dharīyanti attano paccayehīti dhammā, tiṭṭhati ettha tadāyattavuttitāya phalanti ṭhiti, dhammānaṃ ṭhiti dhammaṭṭhiti, paccayadhammo. Atha vā dhammoti kāraṇaṃ ‘‘dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu (vibha. 718 ādayo) viya, dhammassa ṭhiti sabhāvo, dhammato ca añño sabhāvo natthīti paccayadhammānaṃ paccayabhāvo dhammaṭṭhiti, dhammaṭṭhitiyaṃ ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ. Saṅkhārānaṃ yaṃ yaṃ bhūtaṃ aniccatādi yathābhūtaṃ, tattha ñāṇanti yathābhūtañāṇaṃ. Sammā passatīti sammādassanaṃ.
“无明为缘”是说:无明以因等的方式,按各自相应的情况,成为诸行的缘。正因为如此,诸行是缘所生之法。说“这两者”是因为:无明本身也是以漏等为缘而生起的,所以无明和行这两者都是缘所生之法。以上就是“如是”的含义。“在把握缘当中的慧”,是指以辨别、把握诸缘的方式而生起的慧。按照前面所说的方式,这就是法住立智。
Avijjā paccayoti avijjā hetuādivasena saṅkhārānaṃ yathārahaṃ paccayo. Tato eva saṅkhārā paccayasamuppannā. Ubhopeteti yasmā avijjāpi āsavādivasena paccayasambhūtāva, tasmā avijjā saṅkhārāti ubhayepi ete dhammā paccayasamuppannā. Itīti evaṃ. Paccayapariggahe paññāti paccayānaṃ paricchijja gahaṇavasena pavattā paññā. Vuttanayena dhammaṭṭhitiñāṇaṃ.
“相”是指行相,从含义上说就是五蕴。因为它们确实是密集想生起的所依,所以叫“相”;也因为它们以有形体的方式呈现出来,所以叫“相”。由于无常性就是诸行不颠倒的行相,而在其中连一丝一毫的常性都没有,所以观无常的人就能如实了知。这种智慧因为不颠倒地把握对象,所以是正见。具足这种智慧的人,对现在、过去、未来都以同样的方式类推,就能把它们彻底善巧地了知。
Nimittanti saṅkhāranimittaṃ, atthato pañcakkhandhā. Te hi ghanasaññāpavattiyā vatthubhāvato nimittaṃ, saviggahabhāvena upaṭṭhānato vā. Yasmā aniccatā nāma saṅkhārānaṃ aviparītākāro. Tattha niccatāya lesassāpi abhāvato aniccato passanto yathābhūtaṃ jānāti. Tañca ñāṇaṃ aviparītaggahaṇatāya sammādassanaṃ. Taṃsamaṅginā ca paccuppannesu viya atītānāgatesupi nayaṃ nentena te suparividitā honti.
无常性属于有生起的事物,而生起则取决于因缘。所以,当无常性成立时,就证明了诸行是有因缘条件的,这能导向断除前面所说的疑惑。为了说明这个道理,所以说“以无常……乃至……被断除”。其中,“以彼随行”是指跟随现量所见而了知;“于此”是指在所见的那些法中。对于“以苦而作意”等,也是同样的道理。“转起”是指已执取蕴的转起。因为它是由烦恼和行所推动生起的,所以以极强的苦性而呈现。另有一种说法,“转起”是指以行、住、坐、卧等方式,以及以苦苦性等方式而有的诸行转起。当说到“相”和“转起”时,在被称为内外相续的一切有因缘的名色中,如实生起的这同一个慧,从不同角度也被称为“如实智”,也被称为“正见”,又因为镇伏了疑惑而被称为“度疑”。为了说明这个道理,就像“树、木、乔木”的比喻那样,所以说“彼如实智……”等等。
Aniccatā ca nāma uppattimato, uppādo ca paccayavasenāti aniccatā sijjhamānā saṅkhārānaṃ sappaccayataṃ sādhentī yathāvuttakaṅkhappahānāya saṃvattatīti imamatthaṃ dassento ‘‘aniccato…pe… pahīyatī’’ti āha. Tattha tadanvayenāti paccakkhato diṭṭhassa anugamanena. Etthāti yathādiṭṭhesu dhammesu. Dukkhato manasi karontotiādīsupi eseva nayo. Pavattanti upādinnakkhandhappavattaṃ. Tañhi kilesābhisaṅkhārehi pavattitattā sātisayaṃ dukkhabhāvena upaṭṭhāti. Pavattanti ṭhānanisajjādivasena dukkhadukkhatādivasena ca saṅkhārappavattanti apare. ‘‘Nimittaṃ, pavatta’’nti ca vutte ajjhattabahiddhāsantānasaññite sabbasmiṃ sappaccaye nāmarūpe yāthāvato pavattā ekāva paññā pariyāyavasena ‘‘yathābhūtañāṇa’’ntipi ‘‘sammādassana’’ntipi tattha kaṅkhāvikkhambhanena ‘‘kaṅkhāvitaraṇā’’tipi vuccati. Yathā ‘‘rukkho pādapo tarū’’ti imamatthaṃ dassento āha ‘‘yañca yathābhūtañāṇa’’ntiādi.
从究竟真实的意义上说,在教法里,“安稳”指的是圣果,“依止”指的是圣道。不过,这个人虽然还没有证得道果,但因为已经安住在能证得道果的修行方法上,所以就像已经得到安稳、已经得到依止一样,因此说“得安稳、得依止”。还没有退失度疑清净的观修者,因为具备世间的戒、定、慧成就,即使还没有更进一步证悟,也已经成为以善趣为归宿者,所以说“决定趣向者”。正因如此,他被称为“小入流者”。因为入流者已经断尽了恶趣、恶生和堕落之处。
Paramatthato sāsane assāso nāma ariyaphalaṃ, patiṭṭhā nāma ariyamaggo, ayaṃ pana anadhigatamaggaphalopi tadadhigamupāyapaṭipattiyaṃ ṭhitattā laddhassāso viya, laddhapatiṭṭho viya ca hotīti vuttaṃ ‘‘laddhassāso laddhapatiṭṭho’’ti. Aparihīnakaṅkhāvitaraṇavisuddhiko vipassako lokiyāhi sīlasamādhipaññāsampadāhi samannāgatattā uttari appaṭivijjhanto sugatiparāyaṇo ca hotīti vuttaṃ ‘‘niyatagatiko’’ti. Tato eva cūḷasotāpanno nāma hoti. Sotāpanno hi khīṇāpāyaduggativinipātoti.
或者,通过证得见清净而获得安稳。因为他以名色界定来观察诸蕴等,从自性和作用两方面去观察,在教法中获得与法相应的喜悦,所以成为已得安稳的人。通过证得度疑清净而获得立足处。因为他见到名色是依因缘而起的,就粉碎了邪见之刺,消除了无因论和不平等因论,依照各自的缘而了知纯粹是法,在教法中确立了信心,这就叫作已得立足处。通过确定名色而了知苦谛,通过法住智而了知集谛,再以那同一智的后分,以无常作意等方法了知道谛,看到轮回流转的苦性,对不流转的灭尽一心倾向,因此仅以世间智就通达了四圣谛,不可能投生到恶趣,但能够生起入流者的境地,所以说“决定趣向者”。因此说“叫作小入流者”。
Atha vā laddhassāso diṭṭhivisuddhisamadhigamena. Nāmarūpaparicchedena hi khandhādike sabhāvasarasato sallakkhetvā sāsane dhammupasaṃhitapāmojjappaṭilābhena laddhassāso hoti. Laddhapatiṭṭho kaṅkhāvitaraṇavisuddhisamadhigamena. Sappaccayanāmarūpadassanena hi parimadditadiṭṭhikaṇṭako viniddhataahetuvisamahetuvādo yathāsakaṃ paccayeheva dhammamattaṃ jānitvā sāsane patiṭṭhitasaddho laddhapatiṭṭho nāma hoti. Nāmarūpavavatthānena dukkhasaccaṃ, dhammaṭṭhitiñāṇena samudayasaccaṃ, tasseva aparabhāgena aniccato manasikārādividhinā maggasaccañca abhiññāya pavattiyā dukkhabhāvaṃ disvā appavatte nirodhe ekaṃseneva ninnajjhāsayatāya lokiyeneva ñāṇena catunnaṃ ariyasaccānaṃ adhigatattā apāyesu abhabbuppattiko, sotāpannabhūmiyaṃ bhabbuppattiko ca hotīti vuttaṃ ‘‘niyatagatiko’’ti. Tenāha ‘‘cūḷasotāpanno nāma hotī’’ti.
因此:因为这种如实智有这么大的利益,所以说“因此”。“常”:指一切时候,也就是夜里和白天。“一切”:指以把握能生的因等的方式,涵盖一切种类。
Tasmāti yasmā evaṃ mahānisaṃsametaṃ yathābhūtañāṇaṃ, tasmā. Sadāti sabbakālaṃ rattiñceva divā ca. Sabbasoti nibbattakahetuādipariggaṇhanavasena sabbappakārena.