礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
《清净道论》大复注·第二部分
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Visuddhimagga-mahāṭīkā · (Dutiyo bhāgo)
12. 神变种类释注
133 段
12. 神变种类的注释
12. Iddhividhaniddesavaṇṇanā
神通论的注释
Abhiññākathāvaṇṇanā
365接着,为了通过注释的方式说明前面定论中“定”的现前性,就说“这是定的修习”。在说了“应当努力成就神通”之后,为了显示其中的特殊利益,又说了“如是”等话。虽然更稳固的状态和观修之乐确实是修定的功德,但五种世间神通作为上述修定的功德更为人所知、更为明显,所以就从这些神通的角度说瑜伽行者获得了功德;又通过十四种调心方式说明更稳固的状态。在世间神通中能够自在,也就是定本身的自在,而且依据“入定者如实知”这句话,所以说“将以安乐成就慧的修习”。因此,因为修定能获得更稳固的状态这一功德,而且慧的修习也能以安乐成就,所以即使慧修习的时机已经到了,我们仍要先开始讲神通,这就是这里的用意。
365. Saṃvaṇṇanāvasena anantarasamādhikathāya āsannapaccakkhataṃ dīpento ‘‘ayaṃ samādhibhāvanā’’ti āha. ‘‘Abhiññā sampādetuṃ yogo kātabbo’’ti vatvā tattha payojanavisese dassetuṃ ‘‘evañhī’’tiādi vuttaṃ. Kiñcāpi thiratarabhāvo, vipassanābhāvanāsukhatā ca samādhibhāvanāya ānisaṃso eva, tathāpi pañca lokiyābhiññā yathāvuttasamādhibhāvanāya ānisaṃsabhāvena pākaṭā paññātāti tāsaṃyeva vasena yogino adhigatānisaṃsatā vuttā, cuddasadhā cittaparidamanena thirataratā vuttā. Lokiyābhiññāsu vasībhāvopi samādhisseva vasībhāvo, tathā ca ‘‘samāhito yathābhūtaṃ pajānātī’’ti (saṃ. ni. 3.5; 4.99; 5.1071; netti. 40; mi. pa. 2.1.14) vacanato ‘‘sukheneva paññābhāvanaṃ sampādessatī’’ti vuttaṃ. Tasmāti yasmā samādhibhāvanāya ānisaṃsalābho thirataratā, sukheneva ca paññābhāvanā ijjhati, tasmā abhiññākathaṃ tāva ārabhissāma, paññābhāvanāya okāse sampattepīti adhippāyo.
世尊宣说了五种世间神通,这是这里的关联。在这个教法里,要成就的并不只是四禅,也不只是神变智,而是还有别的法,这也是为了依次开示越来越殊胜的法。
Bhagavatā pañca lokikābhiññā vuttāti sambandho. Na catukkajjhānamattameva idha sāsane sampādetabbaṃ, napi iddhividhañāṇameva, atha kho aññampi atthīti uttaruttaripaṇītapaṇītadhammadesanatthañca.
“神变”是指以神通为名的、能舍弃本来色相的作用。这里之所以这样说,是因为在种种神通之中,神变神通最为主要;也可以这样理解其含义:神通与神变。神变被单独提出来,也应当依据刚才所说的理由来理解。依虚空遍不能生起无色定;而把光明遍摄入白遍之后,说“以白遍为边际”,这是因为所指的是依照遍顺等来调心的方法。不过,为了化作虚空等目的,这两者也是需要的。“八八”是指在上面所说的诸遍中,每一遍各有八种等至。“遍顺”是指依照诸遍的次第;次第应当依照教说来理解。至于“禅顺”,则是依照修行次第来说的。“超越”就是越入;“越入”本身就是越入;禅的越入称为“禅越入”,意思是从禅中超越出去。“从支的转移”是指从诸支的超越。应当调练心,使其能够随意、随处入禅等,并带来这种安乐,也为了能够观察了别它们的所缘。这样,他在这方面的善巧就能成就。
Iddhivikubbananti iddhisaṅkhātaṃ pakativaṇṇajahanakiriyaṃ, idaṃ iddhīsu vikubbaniddhiyā padhānatāya vuttaṃ, iddhiṃ vikubbanañcāti evaṃ vā attho daṭṭhabbo. Vikubbanassa visuṃ gahaṇampi vuttakāraṇeneva daṭṭhabbaṃ. Ākāsakasiṇavasena arūpasamāpattiyo na sambhavanti, ālokakasiṇañca odātakasiṇantogadhaṃ katvā ‘‘odātakasiṇapariyantesū’’ti vuttaṃ kasiṇānulomādicittaparidamanavidhino adhippetattā, ākāsanimmānādiatthaṃ pana tadubhayampi icchitabbameva. Aṭṭha aṭṭhāti yathāvuttesu kasiṇesu ekekasmiṃ aṭṭha aṭṭha samāpattiyo. Kasiṇānulomatoti kasiṇapaṭipāṭito, paṭipāṭi ca desanāvasena veditabbā. Jhānānulomo pana paṭipattivasenapi. Ukkamanaṃ ukkantaṃ, ukkantameva ukkantikaṃ, jhānassa ukkantikaṃ jhānukkantikaṃ, tato, jhānalaṅghanatoti attho. Aṅgasaṅkantito aṅgātikkamato. Cittaṃ paridametabbaṃ yadicchakaṃ yatthicchakaṃ jhānānaṃ samāpajjanādisukhatthaṃ, tesaṃ ārammaṇānañca sallakkhaṇatthaṃ. Evañhissa tattha visavitā samijjhatīti.
366“入禅定”是指入全部四种禅定,还是逐一入每一种?这里若说入全部四种,那么从禅支的转移来看就没有差别;若是逐一入,则从所缘的转移来看才有差别。这不算过失,因为依作意而成立它们之间的差别。当只作意于遍的顺次,在每一个遍处入禅定,而不是作意于禅支的转移时,那就是遍顺。当依禅支的转移作意而入禅定时,就应理解为禅支的转移。依照这个道理,遍顺、所缘转移等彼此之间的差别也应如此理解。这里名为遍顺的调心,就是此处的意旨。
366.Jhānaṃ samāpajjatīti kiṃ catubbidhampi jhānaṃ samāpajjati, udāhu ekekanti? Kiñcettha yadi catubbidhampi samāpajjati, aṅgasaṅkantito viseso na siyā, atha ekekaṃ ārammaṇasaṅkantito. Nāyaṃ doso ābhogavasena tesaṃ visesasiddhito. Yadā hi kasiṇānulomameva ābhujitvā tattha tattha kasiṇe jhānāni samāpajjati, na aṅgasaṅkantiṃ, tadā kasiṇānulomo. Yadā pana aṅgasaṅkantiṃ ābhujitvā jhānāni samāpajjati, tadā aṅgasaṅkanti veditabbā. Iminā nayena kasiṇānulomaārammaṇasaṅkantiādīnampi aññamaññaṃ viseso veditabbo. Idaṃ kasiṇānulomaṃ nāma cittaparidamananti adhippāyo.
“同样地”这个词,是为了把“在八种遍处中依次一百次、一千次”这句话收摄进来。而在这里,次第是逆序的。因此说“以逆次第”。这里的意思是:先在白遍入禅那,然后红遍……一直到地遍,应当这样说。
Tathevāti ‘‘paṭipāṭiyā aṭṭhasu kasiṇesu satakkhattumpi sahassakkhattumpī’’ti etassa upasaṃhārattho tathā-saddo. Paṭilomato cettha paṭipāṭi. Tenāha ‘‘paṭilomakkamenā’’ti. Ayañhettha attho – paṭhamaṃ odātakasiṇe jhānaṃ samāpajjati, tato lohitakasiṇeti yāva pathavīkasiṇā vattabbā.
据说,“反复入定”是指以“一百次、一千次”的方式多修习。
Punappunaṃ samāpajjananti ‘‘satakkhattuṃ sahassakkhattu’’nti vuttaṃ bahulākāramāha.
“就在那里”指的是就在地遍那里。“从那之后”指的是从第三禅出定后的那段时间。“就是那个”指的是地遍本身。“从那里进入无所有处”是说:从依地遍的揭除而起的虚空所修成的空无边处等至出定后,不作意识无边处,超越它,在如前所说的空无边处识不存在的情况下,进入所修成的无所有处。地遍揭除后的虚空遍,其实属于地遍这一类,所以说“随遍而行”。或者,在八遍中对任何一遍的超越入定,在这里就叫作“遍越入”,所以说“随遍而行”。关于“禅越入”:这里应当以限定来遮止所想要的,并且为了显示越入的相状,先说了“如是遍”等,然后又把那种方式连同所依一起,类推到其余诸遍上,所以说“如是水遍等……应当修作”。因此说“依此理”等。正如以初禅为基础在地遍等中显示了禅越入,同样,以第二禅等为基础的情况也应当随宜显示。
Tatthevāti pathavīkasiṇeyeva. Tatoti pacchā tatiyajjhānato vuṭṭhānantarakālaṃ. Tadevāti pathavīkasiṇameva. Tato ākiñcaññāyatananti tato pathavīkasiṇugghāṭimākāse pavattitaākāsānañcāyatanasamāpattito vuṭṭhāya viññāṇañcāyatanaṃ amanasikaritvā taṃ laṅghitvā yathāvuttaākāsānañcāyatanaviññāṇassa abhāve pavattitaṃ ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjati. Pathavīkasiṇugghāṭimākāsakasiṇaṃ pathavīkasiṇapakkhikameva hotīti vuttaṃ ‘‘kasiṇaṃ anukkamitvā’’ti. Atha vā aṭṭhasu kasiṇesu kassaci ukkamanaṃ idha kasiṇukkantikaṃ nāmāti āha ‘‘kasiṇaṃ anukkamitvā’’ti. Jhānukkantikanti ettha icchitaṃ avadhāraṇena nivattetabbaṃ, ukkamanassa ca sarūpaṃ dassetuṃ ‘‘evaṃ kasiṇa’’ntiādiṃ vatvā puna taṃ pakāraṃ saha nissayena sesakasiṇesu atidisanto ‘‘evaṃ āpokasiṇādi…pe… kātabbā’’ti āha. Tenāha ‘‘iminā nayenā’’tiādi. Yathā paṭhamajjhānamūlakaṃ pathavīkasiṇādīsu jhānukkantikaṃ dassitaṃ, evaṃ dutiyajjhānādimūlakampi taṃ yathārahaṃ dassetabbaṃ.
所谓“即彼”,指的就是初禅本身。在遍处转换中,以水遍等为基础的修习,也应当依照已经说过的道理来进行;同样,以第二禅等为基础的修习,也应当随宜而行。
Tadevāti paṭhamajjhānameva. Kasiṇukkantikepi āpokasiṇādimūlikā yojanā vuttanayeneva kātabbā, tathā yathārahaṃ dutiyajjhānādimūlikā.
从红遍进入无所有处:作意红遍,把它摆在面前,通过揭开这个遍,当遍被揭除后虚空显现时,不对红遍作意,就进入空无边处定;在那里面,以先前生起的识消失为所缘,进入无所有处。
Lohitakasiṇato ākiñcaññāyatananti lohitakasiṇaṃ āvajjento abhimukhaṃ katvā tassa ugghāṭanena upaṭṭhite kasiṇugghāṭimākāse amanasikārena ākāsānañcāyatanajjhānaṃ samāpajjitvā tattha pubbe pavattaviññāṇassa apagamaṃ ārammaṇaṃ katvā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjati.
“其余”是指剩下的色界禅。因为无色界禅里没有禅支的转移,它们也不依地遍而生起。不过,在说到禅支与所缘转移时,像“除去青遍后入空无边处”这类说法,应当理解为是依所得而说,或者只是方便说。若依确切义来说,正如禅支的转移只在色界禅中存在,所缘的转移也只在无色界禅中存在。因为同一个禅那转起于别的所缘,就叫所缘转移。因此说:“于一切遍中,唯入同一种禅那,名为所缘转移。”
Itaresanti avasiṭṭharūpāvacarajjhānānaṃ. Na hi arūpajjhānesu aṅgasaṅkanti atthi, nāpi tāni pathavīkasiṇe pavattanti. Yaṃ pana aṅgārammaṇasaṅkantivacane ‘‘nīlakasiṇaṃ ugghāṭetvā ākāsānañcāyatana’’ntiādi vuttaṃ, taṃ yathālābhavasena vuttaṃ, pariyāyena vāti daṭṭhabbaṃ. Nippariyāyato pana yathā aṅgasaṅkanti rūpajjhānesu eva labbhati, evaṃ arūpajjhānesu eva ārammaṇasaṅkanti. Tassa tasseva hi jhānassa ārammaṇantare pavatti ārammaṇasaṅkanti. Tenāha ‘‘sabbakasiṇesu ekasseva jhānassa samāpajjanaṃ ārammaṇasaṅkantikaṃ nāmā’’ti.
不能因为“于一切遍中”这句话,就说它也包括了空遍和识遍,因为这里只涉及八种遍的证得。同样,也不能把一切无色界禅都说成是“一种禅那”,因为这里要求的是以八种等至来调伏心。因此应当知道,依无色界禅来说支与所缘的转换,只是方便的说法。比如,在揭开黄遍后的虚空中生起的初无色识,以它为所缘就是识无边处,针对这一点才说“从黄遍入识无边处”。按这个方式,其余两种也应同样理解。所谓“以间隔一的方式”:这里的“antara”一词有别的意思。中间本身就是“antarika”,以同一个中间为特征的叫“ekantarika”,也就是依禅那入定的方式。正如诸支与所缘在同一处有种种差别,依入定方式也是如此。而这种差别,是通过超越较低的支与所缘而产生的,所以说“以间隔一的方式,支与所缘的转换”。当以“此禅有五支”等来确定诸支,以“这是地遍”等来确定诸所缘时,在同一处安立它们并没有差别,所以注释书中没有提到这个方法。这样一来,在跳禅等中,虽然按逆序、顺逆序以及间隔一的方式也能得到禅那等的跳跃,但并没有举出,因为即使没有那些方法,调伏心也能成就,或者是为了避免繁琐。
Yathā pana ‘‘sabbakasiṇesū’’ti iminā ākāsaviññāṇakasiṇānampi saṅgaho hotīti na sakkā vattuṃ idha aṭṭhannaṃyeva kasiṇānaṃ adhigatattā, evaṃ sabbampi arūpajjhānaṃ ‘‘ekaṃ jhāna’’nti na sakkā vattuṃ aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ vasena cittaparidamanassa icchitattā. Tasmā āruppajjhānānaṃ vasena aṅgārammaṇasaṅkanti pariyāyena vuttāti veditabbaṃ. Tathā hi pītakasiṇugghāṭimākāse yaṃ paṭhamāruppaviññāṇaṃ, tadārammaṇaṃ viññāṇañcāyatanaṃ sandhāyāha ‘‘pītakasiṇato viññāṇañcāyatanaṃ samāpajjitvā’’ti. Iminā nayena sesadvayepi attho veditabbo. Ekantarikavasenāti aññattho antara-saddo. Antarameva antarikaṃ, ekajjhaṃ antarikaṃ etasminti ekantarikaṃ, jhānasamāpajjanaṃ, tassa vasena. Yathā aṅgānaṃ, ārammaṇassa ca ekajjhaṃ aññathā viseso hoti, tathā samāpajjanavasenāti. So pana viseso heṭṭhimānaṃ tesaṃ aṅgārammaṇānaṃ samatikkamanavasena hotīti vuttaṃ ‘‘ekantarikavasena aṅgānañca ārammaṇānañca saṅkamana’’nti. ‘‘Idaṃ jhānaṃ pañcaṅgika’’ntiādinā aṅgesu, ‘‘idaṃ pathavīkasiṇa’’ntiādinā ārammaṇesu ca vavatthāpitesu ekajjhaṃ tesaṃ vavatthāpane na koci viseso atthīti aṭṭhakathāsu ayaṃ vidhi nābhato. Evañca katvā jhānukkantikādīsu paṭilomakkamena, anulomapaṭilomakkamena ca ekantarikabhāvena labbhamānampi jhānādīnaṃ ukkamanaṃ na uddhaṭaṃ, tehi nayehi vināpi cittaparidamanaṃ ijjhatīti papañcaparihāratthaṃ vā te aṭṭhakathāsu anāgatāti daṭṭhabbaṃ.
367367. 未修习禅修的人,在禅那与神通方面没有下过功夫。对此,有些人说,是指缺乏亲依止缘的人。最初的瑜伽修行称为初业,拥有这个的人就是初业者,也就是过去没有积累修行经验而正在致力于修习的人。因此说“瑜伽行者”。即使是遍的准备工作,也是负担:意思是说,以去除过失等方法在遍的圆相上修习,直到生起取相,这遍的准备工作尚且名为负担,更何况神变呢?“生起相”指生起似相。“增长彼”指增长那个相以及修习。因为离开了修习,单独增长相是得不到的。有些人获得了近行定,却无法证得安止定,这样的人也很多,所以说“证得安止是负担”。或者,“证得安止”是指证得八等至。等至的亲依止缘是一种,神通的亲依止缘是另一种,所以说“即使已经调伏了心的人,神变也名为负担”。“速察”指以禅眼迅速观察地遍等禅那所缘,拥有这个的人就是“速察者”,即能极快速入禅的人,其状态就是“速察状态”。长老芒果园,是大马欣德长老等人所进入的地方,如同芒果幼树聚集之处。为了说明:就像战士为了战胜敌人,只携带洁净的刀矛等而行,比丘为了战胜烦恼,也应当只运用洁净的禅那与神通,为了显示这个道理,所以说“所以”等。
367.Abhāvitabhāvano jhānābhiññāsu akatādhikāro. Tattha upanissayarahitopīti keci. Ādibhūtaṃ yogakammaṃ ādikammaṃ, taṃ etassa atthīti ādikammiko, pubbe akataparicayo bhāvanaṃ anuyuñjanto. Tenāha ‘‘yogāvacaro’’ti. Kasiṇaparikammampi bhāroti dosavivajjanādividhinā kasiṇamaṇḍale paṭipatti yāva uggahanimittuppatti kasiṇaparikammaṃ, tampi nāma bhāro, pageva iddhivikubbanāti adhippāyo. Nimittuppādananti paṭibhāganimittuppādanaṃ . Taṃ vaḍḍhetvāti taṃ nimittaṃ, bhāvanañca vaḍḍhetvā. Na hi bhāvanāya vināva nimittavaḍḍhanaṃ labbhati. Keci upacārasamādhiṃ labhitvā appanāsamādhiṃ adhigantuṃ na sakkonti, tādisāpi bahū hontevāti āha ‘‘appanādhigamo bhāro’’ti. Appanādhigamoti vā aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ adhigamamāha. Aññova samāpattīnaṃ upanissayo , añño abhiññānanti āha ‘‘paridamitacittassāpi iddhivikubbanaṃ nāma bhāro’’ti. Khippaṃ nisanti nisāmanaṃ jhānacakkhunā pathavīkasiṇādijhānārammaṇassa dassanaṃ etassāti khippanisanti, sīghataraṃ jhānaṃ samāpajjitā, tassa bhāvo khippanisantibhāvo. Ambatarunicitaṃ mahāmahindattherādīhi otiṇṇaṭṭhānaṃ therambatthalaṃ. Yathā paṭipakkhavijayāya yodhājīvā nimmalameva asitomarādiṃ gahetvā vicaranti, evaṃ bhikkhunāpi kilesavijayāya nimmalāva jhānābhiññā vaḷañjitabbāti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘tasmā’’tiādi vuttaṃ.
这里说的“立足处的状态”,指的是平息他人的灾祸。这件事比“快速洞察的状态”更重大,因为必须把它当作紧急任务去完成,所以也更难做到。不过,这件事虽然用护戒长老的例子就已经能说明,但为了用更重大的火雨庇护来进一步阐明,他说:“在山货车供养时……像长老那样。”所谓“山货车供养”,就是以塔山等为中心,在整个岛上以及海中,直到一由旬远的地方,举行的大规模灯供养。“化现大地之后”:魔王降下的火雨,哪怕只是像火星那么小,也还没碰到人,就在空中化现出大地。
Patiṭṭhābhāvoti idha parassa upaddavūpasamanaṃ adhippetaṃ. Taṃ hi khippanisantibhāvatopi garutaraṃ accāyikakiccasādhanavasena vidhātabbato durabhisambhavatarattā. Taṃ pana rakkhitattheranidassaneneva siddhampi tato garutarena aṅgāravassaparittāṇena vibhāvetuṃ ‘‘giribhaṇḍavāhanapūjāya…pe… thero viyā’’ti āha. Giribhaṇḍavāhanapūjā nāma cetiyagirimādiṃ katvā sakaladīpe, samudde ca yāva yojanā mahatī dīpapūjā. Pathaviṃ māpetvāti mārena pavattitaṃ aṅgāravassaṃ phuliṅgamattenapi yāva manusse na pāpuṇāti, tāvadeva ākāse pathaviṃ nimminitvā.
“Balavapubbayogānaṃ”的意思是:以更强有力的亲依止为所依的、作为神通等之因的大愿。“Aggasāvakādīnaṃ”中的“ādi”一词,也把某些大弟子包括进来了。“Bhāvanānukkamo”就是前面所说的调伏心。“Paṭisambhidādīti”中的“ādi”一词,应当知道也涵盖了处非处智等,并不只是指其余的神通。因为即使是声闻弟子,处非处智等也能部分地成就。“Tasmā”是因为:只有具足宿因的人,才能不依赖前面所说的修行次第而成就神通,其他人则不能,因此说“Tasmā”。“Aggidhamanādīhīti”:以火煅烧、捶打等。“Yathā cāti”中的“ca”一词,也把虫胶匠等中的虫胶捶打等未说者包括进来了。“Chanda…pe… vasenāti”:以“若有欲者神通成就,我亦应成就”这样的欲作意,将欲放在首位、作为栋梁、上首、前导,或者生起欲,以彼为修行的入口,依入禅的方式。其余诸项也是如此。“Āvajjanādivasībhāvavasenāti”这句是针对在八种等至中都特别地成就自在而说的。而那是以初业者而言,不是以已积作者而言,所以说“pubbahetu…pe… vaṭṭatīti”。因为对于具足宿因的人来说,以哪一禅为足处而应生起神通,就应在那一禅中特别地修习自在,并非在一切中皆然,这是其意趣。由于说“仅在第四禅中熟习自在者”,所以他们说,即使没有无色等至,神通也能成就。那如果是以具足宿因者而言,则是合理的。若是其他人,那只是他们的见解而已。“Yathāti”:以何种方式,以何种规则。“Etthāti”:在此神通成就中。
Balavapubbayogānanti garutarūpanissayānaṃ, iddhividhādīnaṃ hetubhūtamahābhinīhārānanti attho. Aggasāvakādīnanti ādi-saddena ekacce mahāsāvake saṅgaṇhāti. Bhāvanānukkamo yathāvuttaṃ cittaparidamanaṃ. Paṭisambhidādīti ādi-saddena ṭhānāṭhānañāṇādīnampi saṅgaho veditabbo, na sesābhiññānameva. Sāvakānampi hi ṭhānāṭhānañāṇādīni padesavasena ijjhanti. Tasmāti yasmā pubbahetusampannasseva yathāvuttaṃ bhāvanānukkamaṃ vinā abhiññāyo ijjhanti, na itarassa, tasmā. Aggidhamanādīhīti aggimhi tāpanakoṭṭanādīhi. Yathā cāti ca-saddena lākhākārādīnaṃ lākhākoṭṭanādiṃ avuttampi saṅgaṇhāti. Chanda…pe… vasenāti ‘‘chandavato ce abhiññā sijjhati, mayhampi sijjhatī’’ti kattukamyatāchandaṃ sīsaṃ dhuraṃ jeṭṭhaṃ pubbaṅgamaṃ katvā, chandaṃ vā uppādetvā taṃ bhāvanāya mukhaṃ katvā jhānassa samāpajjanavasena. Eseva nayo sesesupi. ‘‘Āvajjanādivasībhāvavasenā’’ti idaṃ aṭṭhasupi samāpattīsu sātisayaṃ vasībhāvāpādanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañca kho ādikammikavasena, na katādhikāravasenāti āha ‘‘pubbahetu…pe… vaṭṭatī’’ti. Pubbahetusampannassa hi yaṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā abhiññā nibbattetabbā, tattheva sātisayaṃ ciṇṇavasitāpi icchitabbā, na sabbatthevāti adhippāyo. ‘‘Catutthajjhānamatte ciṇṇavasinā’’ti vacanato arūpasamāpattiyo vināpi abhiññā ijjhantīti vadanti. Tampi yadi pubbahetusampannassa vasena vuttaṃ, yuttameva. Athetarassa, tesaṃ matimattaṃ. Yathāti yena pakārena yena vidhinā. Etthāti etasmiṃ iddhividhanipphādane.
368这里“tatrāti”是再次指向那本身。“pāḷinayānusārenevāti”的意思是:正是随顺巴利圣典的理路,也就是唯随顺注释的次第。因为说了“成就第四禅而住”之后,又说“他”,所以说“已证得第四禅的瑜伽行者”。在“evaṃ samāhite”中,“evaṃ”这个词是为了显示:依照前面依次证得下三禅的次第而成就的第四禅等持。因此说“evanti catutthajjhānakkamanidassanametaṃ”,这是第四禅以及证得它的次第的显示。意思是:通过怎样的等持次第而获得第四禅定,就显示这两者。因此说“iminā…pe… vuttaṃ hotī”。虽然“evaṃ”也显示与近行定一起的第四禅等持,但念清净定才是神通的基础,所以说“以第四禅定等持”。 “upekkhāsatipārisuddhibhāvenāti”是指由舍所生的念清净的状态。因为当已净化一切对治法与随烦恼、在对治法平息时也不介入的清净舍转起时,第四禅及其相应法都极其清净、极其明净,而在那里是以念为首来开示的,所以说“由舍念清净而清净”。由于清净本身,依缘的差别而有转起的差别,即遍净,就像精炼的黄金因打磨而发光一样,所以说“由清净故遍净、光耀,这就是所说的意思”。
368.Tatrāti ca tadeva paccāmasati. Pāḷinayānusārenevāti pāḷigatiyā anusaraṇeneva, pāṭhasaṃvaṇṇanānukkamenevāti attho. ‘‘Catutthajjhānaṃ upasampajja viharatī’’ti vatvā ‘‘so’’ti vuttattā āha ‘‘adhigatacatutthajjhāno yogī’’ti. ‘‘Evaṃ samāhite’’ti ettha evaṃ-saddo heṭṭhājhānattayādhigamapaṭipāṭisiddhassa catutthajjhānasamādhānassa nidassanatthoti āha ‘‘evanti catutthajjhānakkamanidassanameta’’nti, catutthajjhānassa, tassa ca adhigamakkamassa nidassanaṃ. Yena samādhānānukkamena catutthajjhānasamādhi laddho, tadubhayanidassananti attho. Tenāha ‘‘iminā…pe… vuttaṃ hotī’’ti. Yadipi ‘‘eva’’nti idaṃ āgamanasamādhinā saddhiṃ catutthajjhānasamādhānaṃ dīpeti. Satipārisuddhisamādhi eva pana iddhiyā adhiṭṭhānabhāvato padhānanti āha ‘‘catutthajjhānasamādhinā samāhite’’ti. Upekkhāsatipārisuddhibhāvenāti upekkhāya janitasatipārisuddhisabbhāvena. Sabbapaccanīkadhammūpakkilesaparisuddhāya hi paccanīkasamanepi abyāvaṭāya pārisuddhiupekkhāya vattamānāya catutthajjhānaṃ, taṃsampayuttadhammā ca suparisuddhā, suvisadā ca honti, satisīsena pana tattha desanā katāti āha ‘‘upekkhāsatipārisuddhibhāvena parisuddhe’’ti. Parisuddhiyā eva paccayavisesena pavattiviseso pariyodātatā sudhantasuvaṇṇassa nighaṃsanena pabhassaratā viyāti āha ‘‘parisuddhattāyeva pariyodāte, pabhassareti vuttaṃ hotī’’ti.
所谓“以摧毁乐等诸缘”,是指依次镇伏乐与喜、苦与忧这些贪和嗔的缘。因为经中说过:“乐是喜的缘,喜是贪的缘,苦是忧的缘。”正如贪等因为使心污秽不净而被称为“污点”,同样,它们以逼近的方式染污心,所以叫随烦恼,因此说“因为无污点,所以远离随烦恼”。因此说“心被污点所染污”,意思是被逼迫、被烧恼。“善修习”是指通过令其熟练而好好修习。因此说“达到自在转”,意思是通过转向等五种方式,或者通过十四种调御方式达到自在掌控。因为当心处于掌控之中时,由于达到熟练,就像善揉之皮、善治之胶一样,被称为柔软。所谓“堪能于作业”,是指堪能于变化等神变作业。这里的“两者”是指柔软与堪能二者。
Sukhādīnaṃ paccayānaṃ ghātenāti sukhasomanassānaṃ, dukkhadomanassānañca yathākkamaṃ rāgadosapaccayānaṃ vikkhambhanena. ‘‘Sukhaṃ somanassassa paccayo, somanassaṃ rāgassa, dukkhaṃ domanassassā’’ti hi vuttaṃ. Yathā rāgādayo cetaso malāsucibhāvena ‘‘aṅgaṇānī’’ti vuccanti, evaṃ upagantvā kilesanaṭṭhena upakkilesāti āha ‘‘anaṅgaṇattāyeva vigatūpakkilese’’ti. Tenāha ‘‘aṅgaṇena hi taṃ cittaṃ upakkilissatī’’ti, vibādhīyati upatāpīyatīti attho. Subhāvitattāti paguṇabhāvāpādanena suṭṭhu bhāvitattā. Tenāha ‘‘vasībhāvappatte’’ti, āvajjanādinā pañcadhā, cuddasavidhena vā paridamanena vasavattitaṃ upagateti attho. Vase vattamānaṃ hi cittaṃ paguṇabhāvāpattiyā suparimadditaṃ viya cammaṃ, suparikammakatā viya ca lākhā mudunti vuccati. Kammakkhameti vikubbanādiiddhikammakkhame. Tañca ubhayanti mudutākammaniyadvayaṃ.
在“Nāhaṃ”等语句里,“na”这个词是否定的意思。“ahaṃ”是导师在指称自己。“bhikkhave”是在呼唤比丘们。“aññaṃ”是指与现在所说的这个心不同的其他东西。“ekadhammampi”是说:我连一个自性法也看不到——要这样连接理解。这里的意思是:比丘们,我用一切知智来观察,也看不到有任何一个其他的法,能像这个心这样——通过修到自在,通过一次又一次地反复练习而多修,因而达到特别柔软,并且因为能胜任业处而变得堪能。因为自己和他人当下都能见到,所以这样说。就像所说的清净等状态不消失,这样的心就是善修习的心。
Nāhantiādīsu na-kāro paṭisedhattho. Ahanti satthā attānaṃ niddisati. Bhikkhaveti bhikkhū ālapati. Aññanti idāni vuccamānacittato aññaṃ. Ekadhammampīti ekampi sabhāvadhammaṃ na samanupassāmīti sambandho. Ayaṃ hettha attho – ahaṃ, bhikkhave, sabbaññutaññāṇena olokentopi aññaṃ ekadhammampi na samanupassāmi. Yaṃ vasībhāvāpādanena bhāvitaṃ, tathā punappunaṃ karaṇena bahulīkataṃ, evaṃ savisesamudubhāvappattiyā muduṃ, kammakkhamatāya kammaniyañca hoti. Yathayidaṃ cittanti attano, tesañca paccakkhatāya evamāhāti. Yathā yathāvuttā parisuddhatādayo na vigacchanti, evaṃ subhāvitaṃ cittaṃ.
在这里,对于“住立”和“达到不动”这两个说法,注释者说:因为安住在这些清净等状态中,所以叫“住立”;正因为安住,所以叫“达到不动”。就像柔软和适业性以得自在为特征,同样,得自在也以柔软和适业性为特征;或者说,因为以柔软适业的性质而安住于自己的掌控之中,所以说为“住立”。正如通过因可以推知果,通过果也可以推知因,所以以不动摇的性质而安住,就是达到不动。而这种不动,是通过相应诸法的坚固性、以及不为敌对诸法所作用而成就的,它依信等诸力的威力而产生,因此说“由信等所摄持,故为达到不动”。为了详细解释这简要所说的含义,说了“由信所摄持”等。其中,由信所摄持:如此善修习、达至自在的心,必定能导向对诸应证知之法的证知——由如此生起的信所摄持,即由如上所说的信力支持。由不信:以彼对立的不信为因,而不动摇、不摇动、不震动,反而唯以向上殊胜之性而安住。由精进所摄持等,也应以这种方法理解。然而这里有差别:由精进所摄持,即由能令成就自在、调伏策励的精进而支持。由念所摄持,即由如上所说的修习多作中能成就不忘失、并观察诸善法趣向的念而支持。由定所摄持,即由于彼处能成就不散乱的定而支持。由慧所摄持,即由彼修习中能以了知有益与无益诸法为相的慧而支持。光明俱行,即与智光明俱行。因为以如上所说的定所增长的光明之智,如实照见烦恼方,从彼惊怖、怖畏,从而制伏它,而不被它所制伏。因此说“不被烦恼黑暗所动摇”。以此显示由智所摄持的惭愧力。
Tattha avaṭṭhitaṃ idha ‘‘ṭhitaṃ, āneñjappatta’’nti ca vuttanti āha ‘‘etesu parisuddhatādīsu ṭhitattā ṭhite, ṭhitattāyeva āneñjappatte’’ti. Yathā mudukammaññatā vasībhāvappattiyā lakkhīyanti, evaṃ vasībhāvappattipi mudukammaññatāhi lakkhīyatīti, mudukammaññabhāvena vā attano vase ṭhitattā ‘‘ṭhite’’ti vuttaṃ. Yathā hi kāraṇena phalaṃ niddharīyati, evaṃ phalenāpi kāraṇaṃ niddharīyatīti niccalabhāvena avaṭṭhānaṃ āneñjappatti. Sā ca sampayuttadhammesu thirabhāvena, paṭipakkhehi akammaniyatāya ca sambhavantī saddhādibalānaṃ ānubhāvena hotīti ‘‘saddhādīhi pariggahitattā āneñjappatte’’ti saṅkhepato vuttamatthaṃ vivarituṃ ‘‘saddhāpariggahitaṃ hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha saddhāpariggahitanti evaṃ subhāvitaṃ vasībhāvappattaṃ etaṃ cittaṃ ekaṃsena abhiññāsacchikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññāsacchikiriyāya saṃvattatīti evaṃ pavattāya saddhāya pariggahitaṃ yathāvuttasaddhābalena upatthambhitaṃ. Assaddhiyenāti tappaṭipakkhena assaddhiyena hetunā na iñjati na calati na kampati, aññadatthu upari visesāvahabhāveneva tiṭṭhati. Vīriyapariggahitantiādīsupi iminā nayena attho veditabbo. Ayaṃ pana viseso – vīriyapariggahitanti vasībhāvāpādanaparidamanasādhanena vīriyena upatthambhitaṃ. Satipariggahitanti yathāvutte bhāvanābahulīkāre asammosasādhikāya, kusalānañca dhammānaṃ gatiyo samannesamānāya satiyā upatthambhitaṃ. Samādhipariggahitanti tattheva avikkhepasādhanena samādhānena upatthambhitaṃ. Paññāpariggahitanti tassā eva bhāvanāya upakārānupakāradhammānaṃ pajānanalakkhaṇāya paññāya upatthambhitaṃ. Obhāsagatanti ñāṇobhāsasahagataṃ. Obhāsabhūtena hi yathāvuttasamādhānasaṃvaddhitena ñāṇena saṃkilesapakkhaṃ yāthāvato passanto tato utrasanto ottappanto taṃ adhibhavati, na tena abhibhūyati. Tenāha ‘‘kilesandhakārena na iñjatī’’ti. Etena ñāṇapariggahitaṃ hirottappabalaṃ dasseti.
具足八支:这是指以第四禅定而具有等持性、清净性、洁白性、无秽性、远离随烦恼性、柔软性、堪能作业性、因达于不动而安住性。或者,对于等持的心,不把“等持”本身当作一支,而是把“安住”和“达于不动”单独分出来,以这八支来具足。堪能引发:是指为神通等目的而堪能引发,适于使其朝向彼处、能够成办。因此说“为了证知那些应被证知的法,为了证智现证”。
Aṭṭhaṅgasamannāgatanti catutthajjhānasamādhinā samāhitatā, parisuddhatā, pariyodātatā, anaṅgaṇatā, vigatūpakkilesatā, mudubhāvo, kammaniyatā, āneñjappattiyā ṭhitatā, samāhitassa vā cittassa imāni aṅgānīti ‘‘samāhite’’ti imaṃ aṅgabhāvena aggahetvā ṭhitiāneñjappattiyo visuṃ gahetvā imehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgataṃ. Abhinīhārakkhamanti iddhividhādiatthaṃ abhinīhārakkhamaṃ tadabhimukhaṃ karaṇayoggaṃ. Tenāha ‘‘abhiññāsacchikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññāsacchikiriyāyā’’ti.
虽然初禅的证得确实是靠镇伏诸盖,第二禅等的证得确实是靠寻等止息,但那些盖等并不像在第四禅时那样已真正远离、脱离。因为心已从被称为“心的污秽状态、能引起掉举”的盖等中善巧解脱,所以那心的清净与洁白才是相应的,因此说“盖……清净”。所谓“禅那获得的缘”,是指以禅那的获得为因、依止禅那的获得而生起的法。所谓“恶”,是指低劣的。所谓“欲行”,是指行于欲、被欲所控制而生的慢、诳、谄等,比如生起“啊,但愿导师只问我之后,再为比丘们说法”这类念头。所谓“贪欲等”,用“等”字也把那些都包括进来了。这里的贪欲,应当看作不是初禅所能镇伏的,而慢等则应看作与它同类,因为它们是随顺“禅那获得的缘”这一说法的。至于能被镇伏的盖等,已经由“盖”这个词涵盖了,那么那些不是初禅所能镇伏的,在这里怎么离去呢?这是为了显示禅那不被执取的状态,依据“一切善法是一切不善法的对治”这种头陀实践的说法而这样讲的。不过有些人认为,这里“欲行的贪欲等”这些词已经摄取了忿、恨、欲贪、瞋恚等,基于这个意思,他们否定“禅那获得的缘”这个读法,主张应读作“禅那获得的敌对”,但这只是他们自己的想法,因为根本没有那样的文本。而且禅那获得的敌对者就是诸盖及与它们同类的法,前面已经说过它们远离了,再用“不存在和灭离”来责难,是不合理的。难道在《无垢经》《衣经》等经中得不到这个意思吗?因为那里只指粗重的不善法。确实如此,但这里是从已证得第四禅的角度说的,所以只取微细的;因为同属尘垢随烦恼的性质,所以在这里引那些经。因此说“随经”,并不是以经为准。如果一定要那样接受,那么已证得禅那的人中,也有些欲行在现行,所以也不成立。
Kāmaṃ nīvaraṇāni vikkhambhetvā eva paṭhamajjhānasamadhigamo, vitakkādike vūpasame eva ca dutiyajjhānādisamadhigamo, tathāpi na tathā tehi dūrībhūtā apetā vā yathā catutthajjhānato, cetaso malīnabhāvasaṅkhātauppilābhogakarehi nīvaraṇādīhi suṭṭhu vimuttiyā tassa parisuddhi, pariyodātatā ca yuttāti āha ‘‘nīvaraṇa…pe… pariyodāte’’ti. Jhānapaṭilābhapaccayānanti jhānapaṭilābhahetukānaṃ jhānapaṭilābhaṃ nissāya uppajjanakānaṃ. Pāpakānanti lāmakānaṃ. Icchāvacarānanti icchāya avacarānaṃ icchāvasena otiṇṇānaṃ ‘‘aho vata mameva satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyā’’tiādinayappavattānaṃ mānamāyāsāṭheyyādīnaṃ. Abhijjhādīnanti ādi-saddenāpi tesaṃyeva saṅgaho. Abhijjhā cettha paṭhamajjhānena avikkhambhaneyyā, mānādayo ca tadekaṭṭhā daṭṭhabbā ‘‘jhānapaṭilābhapaccayāna’’nti anuvattamānattā. Vikkhambhaneyyā pana nīvaraṇaggahaṇeneva gahitā, kathaṃ pana paṭhamajjhānena avikkhambhaneyyā idha vigacchantīti? ‘‘Sabbe kusalā dhammā sabbākusalānaṃ paṭipakkhā’’ti sallekhapaṭipattivasena evaṃ vuttaṃ jhānassa aparāmaṭṭhabhāvadassanato. Ye panettha ‘‘icchāvacarānaṃ abhijjhādīna’’nti imehi padehi kopaapaccayakaāmarāgabyāpādādayo gahitāti adhippāyena ‘‘jhānapaṭilābhapaccayāna’’nti pāṭhaṃ paṭikkhipitvā ‘‘jhānapaṭilābhapaccanīkāna’’nti pāṭhoti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ tathā pāṭhasseva abhāvato. Jhānapaṭilābhapaccanīkā ca nīvaraṇā ceva tadekaṭṭhā ca tesaṃ dūrībhāvaṃ vatvā puna abhāvavigamacodanāya ayujjamānattā. Nanu ca anaṅgaṇasutta- (ma. ni. 1.57 ādayo) vatthasuttesu (ma. ni. 1.70 ādayo) ayamattho na labbhati, oḷārikānaṃyeva pāpadhammānaṃ tattha adhippetattā? Saccametaṃ, idha pana adhigatacatutthajjhānassa vasena vuttattā sukhumāyeva te gahitā, aṅgaṇūpakkilesatāsāmaññena panettha suttānaṃ apadisanaṃ. Tathā hi ‘‘suttānusārenā’’ti vuttaṃ, na pana suttavasenāti. Avassaṃ ce tamevaṃ sampaṭicchitabbaṃ adhigatajjhānānampi kesañci icchāvacarānaṃ pavattisabbhāvato.
通过进入神通基础的状态,也就是进入作为神通的根基、作为近因的状态。“修习圆满”,是说从此以后再也没有什么需要做的了,因此能引向成就的修习已经彻底圆满。“达到殊胜”,是因为正是由此被引向首要的状态,所以以最上之义和不令厌足之义而达到殊胜。这两者都是说明“安住”的原因,也就是说,因为圆满的修习达到了殊胜,所以说“安住”。“达到不动”是对“安住”的修饰。因此说“就像达到不动那样安住”。在这个解释方案里,“安住”和“达到不动”合为一支,“等持”则是另一支。正因如此,为了指出与第一种解释方案的差别,才说“这样也是具足八支”。
Iddhipādabhāvūpagamenāti iddhiyā pādakabhāvassa padaṭṭhānabhāvassa upagamanena. Bhāvanāpāripūriyāti ito paraṃ kattabbassa abhāvavasena abhinīhārakkhamabhāvanāya paripuṇṇattā. Paṇītabhāvūpagamenāti tato eva padhānabhāvaṃ nītatāya uttamaṭṭhena, atittikaraṭṭhena ca paṇītabhāvassa upagamanena. Ubhayañcetaṃ ṭhitiyā kāraṇavacanaṃ paripuṇṇāya bhāvanāya paṇītabhāvappattiyā ‘‘ṭhite’’ti. ‘‘Āneñjappatte’’ti idaṃ ṭhitiyā visesanaṃ. Tenāha ‘‘yathā āneñjappattaṃ hoti, evaṃ ṭhite’’ti. Imasmiṃ pakkhe ‘‘ṭhite āneñjappatte’’ti ubhayamekaṃ aṅgaṃ, ‘‘samāhite’’ti pana idampi ekamaṅgaṃ. Tenevassa paṭhamavikappato visesaṃ sandhāyāha ‘‘evampi aṭṭhaṅgasamannāgata’’nti.
十种神变论的注释
Dasaiddhikathāvaṇṇanā
369“成就”的意思,就是成功。“获得”的意思,就是达到。“那”是指所想要的东西。“成就”就是成功。从出家开始,一直到禅那和道,在这里称为出离。“成就”就是被达到。“带走”故为神变,因为它能带走、除去对立面,所以叫神变。能带走自己的对立面,就是神变,比如出离等;神变本身就是神变,就像“vikata作vekata、visama作vesama”这类音变一样。
369.Nipphattiatthenāti sijjhanaṭṭhena. Paṭilābhaṭṭhenāti pāpuṇanaṭṭhena. Tanti kāmitaṃ vatthuṃ. Samijjhatīti nipphajjati. Pabbajjaṃ ādiṃ katvā yāva jhānamaggā idha nekkhammaṃ. Ijjhatīti pāpuṇīyati. Paṭiharatīti pāṭihāriyanti yasmā paṭipakkhaṃ harati apaneti, tasmā pāṭihāriyaṃ. Attano paṭipakkhaṃ haratīti paṭihāriyaṃ, nekkhammādi, paṭihāriyameva pāṭihāriyaṃ, yathā ‘‘vekataṃ, vesama’’nti ca.
以“成就”之义,就是“成功”的意思。“具足方法”是指方法圆满,意思是如理开始行动。“成就”就是产生。“具戒者”是指以行为戒而具戒。“善法者”是指以十善业道而具有善法。或者说,因为戒的圆满而成为具戒者,因为布施等福德行为而成为善法者。“将发愿”就是将会希求。
Ijjhanaṭṭhenāti nipphajjanaṭṭhena. Upāyasampadāyāti sampannaupāyassa, ñāyārambhassāti attho. Ijjhatīti pasaveti. Sīlavāti ācārasīlena sīlavā. Kalyāṇadhammoti dasakusalakammapathavasena sundaradhammo. Sīlasampattiyā vā sīlavā. Dānādisesapuññakiriyavatthuvasena kalyāṇadhammo. Paṇidahissatīti patthessati.
成就就是增长,意思是达到顶点。因为神变一词,是在特别成功地产生、获得、成就、证悟的意义上说的。说有十种,是把一切神变都收拢来,以提取要义的方式显示这里所说的神变。具有多种状态等的决意、确立,所以叫决意神变。具有种种色身变化这种造作,所以叫变化神变。由禅那之心所产生,所以叫意所成。具有智的遍满、激奋,所以叫智遍满。属于圣者的,所以叫圣。从任何一种业异熟所生的神变,是业异熟生。由特别殊胜的福德所生的神变,是有福者的神变。业异熟生的神变从出生时就有,另一种则在福德成熟结果的时候才有,应当这样了知它们的差别。由阿耨婆那明所生的,是明所成。正确的精勤、方法的精勤、如理的精勤。
Ijjhantīti vaḍḍhanti, ukkaṃsaṃ pāpuṇantīti attho. Sātisayanipphajjanapaṭilābhasijjhanabuddhiatthe hi iddhi vuttā. Sā dasavidhāti sabbā iddhiyo ānetvā atthuddhāravasena idhādhippetaṃ iddhiṃ dassetuṃ vuttaṃ. Bahubhāvādikassa adhiṭṭhānaṃ adhiṭṭhahanaṃ etissā atthīti adhiṭṭhānā. Vividhaṃ rūpanimmānasaṅkhātaṃ kubbanaṃ etissā atthīti vikubbanā. Manomayāti jhānamanena nibbattibhāvato manomayā. Ñāṇassa vipphāro vegāyitattaṃ etissā atthīti ñāṇavipphārā. Ariyānaṃ ayanti ariyā. Yato kutoci kammavipākato jātā iddhi kammavipākajā. Sātisayapuññanibbattā iddhi puññavato iddhi. Kammavipākajā iddhi jātito paṭṭhāya hoti, itarā yadā tadā puññassa vipaccanakāleti evaṃ vā imāsaṃ viseso veditabbo. Āthabbanavijjābhinibbattā vijjāmayā. Sammāpayogo upāyapayogo ñāyārambho.
370按本性说“一”,就是自性上是一。“多”就是众多。这样先显示所决意之物没有限定范围的多种状态,然后再从限定数量来说明,所以说“百”等。“转向”是指以称为“遍作”的加行把心转向,以这种遍作意作意于应修之相。“以智决意”是指这样遍作之后,以神通智按自己所愿决意为多;因为和决意心同时就成就了多的状态,所以说生起能造成多的神变智时,就是在这样决意。其余几句也是同样的道理。“如是”这个词是方式的意思,用它统摄一切决意的方式。“依决意”是指依“以智决意”等所说的决意而成就。
370.Pakatiyā ekoti sabhāvena eko. Bahukanti bahuṃ. Tena aggahitaparicchedaṃ adhiṭṭhātabbassa anekabhāvaṃ dassetvā puna paricchedato dassetuṃ ‘‘sataṃ vā’’tiādi vuttaṃ. Āvajjatīti parikammasaṅkhātena ābhogena ābhujati bhāvirūpe tena parikammamanasikārena manasi karoti. Ñāṇena adhiṭṭhātīti tathā parikammaṃ katvā abhiññāñāṇena yathādhippete bahuke adhiṭṭhāti, adhiṭṭhānacittena saheva bahubhāvāpattito bahubhāvāpādakaṃ iddhividhañāṇaṃ pavattento ca tathā adhiṭṭhātīti vuccati. Sesesupi eseva nayo. Evanti pakārattho evaṃ-saddo, tena sabbampi adhiṭṭhānappakāraṃ saṅgaṇhāti. Adhiṭṭhānavasenāti ‘‘ñāṇena adhiṭṭhātī’’ti (paṭi. ma. 3.10) evaṃ vuttaadhiṭṭhānavasena nipphannattā.
371本色是指自己本来的形态,也就是自己原本的色身。依舍离本色而发生变化来说,是指先舍离了自己本来的色身之后,再依童子色等色身变化的力量而言。
371.Pakativaṇṇanti pakatisaṇṭhānaṃ attano pākatikarūpaṃ. Pakativaṇṇavijahanavikāravasenāti attano pakativaṇṇavijahanapubbakassa kumārakavaṇṇādivaṇṇavikārassa vasena.
372“从这个身体”是指以现前可见的方式所说的比丘的业生身。“另一个身体”是指另一个神通所成的身体。正因为它是神通所成的色法之身,所以是“有色”;因为是神通心所生起的,所以是“意所成”。“依成就”就是依生起成就的意思。神通智怎样使意所成身生起成就,意所成神通也就怎样生起,其余几句也是同样的道理。如果是这样,为什么只有这个才叫意所成神通呢?应当知道这是通称,就像“意所成我体”的说法一样,又像“牛”这个通称也可以用在有角等特征的整体上。或者,从体内出来,并且与有神通的人完全相似,在这个变化身中,由意所生这一点非常明显,所以“意所成”这个说法就格外殊胜,不像其他决意神通、变化神通等另有别的名称。
372.Imamhā kāyāti paccakkhabhāvena ‘‘imamhā’’ti vuttā bhikkhussa karajakāyā. Aññaṃ kāyanti aññaṃ iddhimayaṃ kāyaṃ. Tato eva iddhimayarūpavantatāya rūpiṃ. Abhiññāmanena nibbattattā manomayaṃ. Nipphattivasenāti nipphajjanavasena. Abhiññāñāṇassa hi yathā manomayo kāyo nipphajjati, tathā pavatti manomayiddhi. Eseva nayo sesesupi. Yadi evaṃ kathamayameva manomayiddhīti? Ruḷhīvesā veditabbā yathā ‘‘manomayo attabhāvo’’ti, yathā vā ‘‘gosamaññā visāṇādimati piṇḍe’’. Atha vā abbhantarato nikkhante, iddhimatā ca ekantasadise imasmiṃ nimmāne supākaṭo manasā nibbattitabhāvoti yathā sātisayo manomayavohāro, na tathā aññāsu adhiṭṭhānavikubbaniddhīsu samaññantaravantāsūti veditabbaṃ.
373在智生起之前,或者是指在阿拉汉道智生起之前,也就是观禅的那个刹那,或者比那更早,从最后生者执取结生的时候开始。或者之后,一直到蕴般涅槃为止。或者在那一刻,即道生起的时候。由智的威力所生的殊胜,就像太阳升起的地方以及它能够普照四方的能力一样,正是由那个智的威力所成就的、以应当断除的完全断除和应当修习的完全修习为内涵的殊胜。而所依则是以无障碍的方式出现的。对无常的观照,是指对诸行作无常随观的强大观智。对于已经发勤观照的人,在如前所说的观照进行之时,在那之前、之后,以及到了杂糅思惟的阶段,断除常想的含义都能成就。这个道理在一切地方都一样。虽然仅凭这样简略的说明,所想要表达的意思也已经显示出来了,但详细解说会更加清楚,所以说应当详细解说。
373.Ñāṇuppattito pubbe vāti arahattamaggañāṇuppattito pubbe vā vipassanākkhaṇe, tatopi vā pubbe antimabhavikassa paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya. Pacchā vā yāva khandhaparinibbānā. Taṅkhaṇe vā magguppattisamaye. Ñāṇānubhāvanibbatto visesoti sūriyassa uṭṭhitaṭṭhāne, samantato ca ālokakaraṇasamatthatā viya tasseva ñāṇassa ānubhāvena nibbatto sabbaso pahātabbapahānabhāvetabbabhāvanāpāripūrisaṅkhāto viseso. Vatthūni pana anantarāyatāvasena āgatāni. Aniccānupassanāyāti saṅkhāre aniccato anupassantiyā balavavipassanāya. Āraddhavipassanassa hi yathāvuttavipassanāya pavattikkhaṇe tato pubbe, pacchā ca pakiṇṇakasammasanavāre niccasaññāya pahānaṭṭho ijjhati. Eseva nayo sabbattha. Kāmaṃ ettakāya saṅkhepakathāyapi adhippetattho pakāsitova , vitthārakathāya pana vibhūtataro hotīti āha ‘‘vitthārena kathetabba’’nti.
“在胎中者”这个说法,是表示轻蔑的属格用法。“按照所说的方式”,是指按照巴咕拉长老故事里以“最后生者”等说法所讲的那种方式。
Gabbhagatassevāti anādare sāmivacanaṃ. Vuttanayenāti ‘‘pacchimabhavikassā’’tiādinā bākulattheravatthumhi vuttanayena.
把木头做成担子,是指把木担装到车上,也就是装载上去的意思。舍弃,就是扔掉。在车旁,就是在车子附近。在凶暴夜叉所游行之处,是指那些凶暴夜叉应当游行的处所。因为王舍城是被夜叉占据的。
Dārubhāraṃ katvāti dārubhāraṃ sakaṭe katvā, āropetvāti attho. Ossajjitvāti chaḍḍetvā. Sakaṭamūleti sakaṭasamīpe. Vāḷayakkhānucariteti kururehi yakkhehi anuvicaritabbe. Yakkhapariggahitañhi rājagahanagaraṃ.
374“从定”是指从初禅等定。“之前”是指在近行定的那一刻。“之后”是指在等至修习达到圆满的时候。“在那一刻”是指入定的那一刻。“由止的修习威力所产生的殊胜”,是指在每一种禅那中,由定力所生起的殊胜,比如镇伏五盖、超越寻与伺等,以及能承受想受灭尽所带来的危险等等。
374.Samādhitoti paṭhamajjhānādisamādhito. Pubbeti upacārajjhānakkhaṇe. Pacchāti samāpattiyā ciṇṇapariyante. Taṅkhaṇeti samāpannakkhaṇe. Samathānubhāvanibbatto visesoti tasmiṃ tasmiṃ jhāne samādhitejena nibbatto nīvaraṇavikkhambhanavitakkādisamatikkamasaññāvedayitanirodhaparissayasahanādiko viseso.
“鸽窟”是指一个叫这个名字的森林住处。“在月明的夜晚”是指在有月光的夜晚。“新剃的头发”是表示状态特征的具格用法。“那个”指打击。“那个”指夜叉。因为迅速平息的状态达到了极致,长老在打击发生的那一刻就入了等至,所以说“在打击之时入了等至”。不过巴利圣典中说:“他坐着入于某一定”(《优陀那》第34经)。但那些长老说,打击是在从等至出定的同时给予的。
Kapotakandarāyanti evaṃnāmake araññavihāre. Juṇhāya rattiyāti candālokavatiyā rattiyā. Navoropitehi kesehīti itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ. Yassāti pahārassa. Tassāti yakkhassa. Khippanisantibhāvassa ukkaṃsagatattā thero tasmiṃ paharante eva samāpattiṃ samāpajjīti āha ‘‘paharaṇasamaye samāpattiṃ appesī’’ti. Pāḷiyaṃ pana ‘‘nisinno hoti aññataraṃ samādhiṃ samāpajjitvā’’ti (udā. 34) vuttaṃ. Ime pana therā samāpattito vuṭṭhānasamakālaṃ tena pahāro dinnoti vadanti.
“生起长老”这个称呼,是就咖咕桑特世尊的第二位上首大弟子——那位大长老而说的。因为这位具寿无论在森林等任何地方坐下,都能毫不费力地入灭尽定。所以有一天,他在某棵树下入了灭尽定,针对这件事才说“已入灭尽定”等话。当时连衣服上一丝一毫也未被烧,身体就更不用说了。正因如此,这位长老才以“生起”这个名字为人所知。“这是他的”,意思是:这位具寿生起长老在灭尽定中不受火难侵害,这是定的广大神通力,这样连接起来理解。那么,在灭尽定中怎么会有定的广大神通力呢?回答说:“因为次第……生起的缘故。”
Sañjīvattheranti kakusandhassa bhagavato dutiyaṃ aggasāvakaṃ mahātheraṃ sandhāyāha. So hi āyasmā araññādīsu yattha katthaci nisinno appakasireneva nirodhaṃ samāpajjati, tasmā ekadivasaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nirodhaṃ samāpajji, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘nirodhasamāpanna’’ntiādi. Cīvare aṃsumattampi na jhāyittha, sarīre kā kathā. Teneva hi thero ‘‘sañjīvo’’ tveva paññāyittha. Ayamassāti assa āyasmato sañjīvattherassa yo nirodhasamāpattiyaṃ aggiparissayābhāvo, ayaṃ samādhivipphārā iddhīti yojanā. Kathaṃ pana nirodhasamāpattiyaṃ samādhivipphārasambhavoti āha ‘‘anupubba…pe… nibbattattā’’ti.
“最先放下的物品”,就是指所有物品中最早放下的那一件。因为到取用的时候,它反而是最后才被拿走的。“按时间限定”,是指在入定之前就先定好了时间:“过了这么久,我就要出定。”“害怕得哭喊起来”,是因为在黑夜中看到身形,就以为“鬼起来了”。被这么多物品覆盖着,却依然毫无反应,他们凭着对长老生起的净信,感叹说:“啊,真是有大威力!啊,真是住在远离中的人!”
Paṭhamaṃ ṭhapitabhaṇḍakassāti sabbapaṭhamaṃ ṭhapitabhaṇḍakassa. Tañhi gahaṇakāle sabbapacchimaṃ gayhati. Kālaparicchedavasenāti ‘‘ettake kāle gate vuṭṭhahissāmī’’ti samāpattito pubbe katakālaparicchedavasena. Bhītā viraviṃsūti rattandhakāre rūpadassanena ‘‘pisāco uṭṭhahatī’’ti maññamānā. Ettakehi nāma bhaṇḍakehi ajjhotthaṭo nibbikāro ‘‘aho mahānubhāvo, aho vivekavāsī’’ti ca theragatena pasādena.
“热油锅”是用容器本身来指代里面装的东西,意思是把锅里的热油连锅一起泼出去。“翻滚”是说它到处都不附着,因此四处飞溅。
Tattatelakaṭāhanti ādhārasīsena ādheyyamāha, kaṭāhe tattatelaṃ kaṭāhena āsiñcīti adhippāyo. Vivaṭṭamānanti katthacipi alagganavasena bhassantaṃ.
“与随从一起”是指和五百名侍女在一起。“以慈心遍满国王”是指以针对特定对象的慈心禅定触达国王。“投掷”是指射击。“放下”是指收回弓箭装备。
Saparivārāti pañcahi itthisatehi saparivārā. Rājānaṃ mettāya pharīti odissakamettāsamāpattiyā rājānaṃ phusi. Khipitunti vijjhituṃ. Oropetunti sarasannāhaṃ paṭisaṃharituṃ.
375“于可厌等”指的是在不可意等当中。因为不可意的就是可厌的,不可喜的也称为“可厌”。用“等”这个字,是把不可厌等也包括进来。在那里,就是指以可厌为所缘的时候。“舍者”是指以六支舍而具备舍。“在那里”是指在可厌与不可厌不同的事中。“具念”是因为念达到圆满而具念。“正知”是因为慧达到圆满而正知而行。“此”是指在可厌等事中住于不可厌想等,这是漏尽者证得最上道所成就的心自在。因此说:“对于心得自在者……称为”。
375.Paṭikkūlādīsūti aniṭṭhādīsu. Aniṭṭhaṃ hi paṭikkūlaṃ, amanuññampi ‘‘paṭikkūla’’nti vuccati. Ādi-saddena apaṭikkūlādiṃ saṅgaṇhāti. Tatthāti paṭikkūlārammaṇe. Upekkhakoti chaḷaṅgupekkhāya upekkhako. Tatthāti paṭikkūlāpaṭikkūlabhede vatthusmiṃ. Satoti sativepullappattiyā satimā. Sampajānoti paññāvepullappattiyā sampajānakārī. Ayanti ayaṃ paṭikkūlādivatthūsu apaṭikkūlasaññīvihārādikā khīṇāsavānaṃ aggamaggādhigamasiddhā cittissariyatā. Tenāha ‘‘cetovasippattānaṃ…pe… vuccatī’’ti.
对于不可意的事物,也就是众生,应当理解为:或者修慈心遍满,或者以界的观察来作界作意,或者对粪便等作界作意。住于不厌恶想:因为怀着利益之心,以及思维法的本性,所以不是以厌恶想,而是以行住坐卧的方式安住。对于可意的事物,比如亲属朋友等,应当理解为:仅仅是头发等不净的部分,也就是修不净遍满或不净作意。其中,iti这个词表示“色法是无常的”等等的起始之义,因此应当理解为作意“无常、苦、无我、变坏法”。于厌恶与不厌恶:这是把可意和不可意的事物合在一起说的。其余地方也是同样的道理。或者,对众生先以厌恶的方式呈现,后来以不厌恶的方式呈现;或者先以不厌恶的方式呈现,后来以厌恶的方式呈现。对这两种情况,漏已尽的人如果愿意,可以按所说的方式,或者住于不厌恶想,或者住于厌恶想。这称为圣神通。
Aniṭṭhe vatthusmiṃ sattasaññite mettāpharaṇaṃ vā dhātuso paccavekkhaṇāya dhātumanasikāraṃ vā gūthādike dhātumanasikāraṃ karontoti yojetabbaṃ. Apaṭikkūlasaññī viharatīti hitesitāya, dhammasabhāvacintanāya ca na paṭikkūlasaññī hutvā iriyāpathavihārena viharati. Iṭṭhe vatthusmiṃ ñātimittādike. Kesādiasucikoṭṭhāsamattamevāti asubhapharaṇaṃ vā asubhamanasikāraṃ vā. Tattha rūpadhammajātaṃ aniccanti ādiattho iti-saddo, tasmā aniccadukkhānattavipariṇāmadhammoti manasikāraṃ vā karontoti yojanā. Paṭikkūlāpaṭikkūlesūti iṭṭhāniṭṭhāni vatthūni ekajjhaṃ gahetvā vadati. Esa nayo itarattha. Yaṃ vā sattānaṃ paṭhamaṃ paṭikkūlato upaṭṭhitameva pacchā apaṭikkūlato upatiṭṭhati, yañca apaṭikkūlato upaṭṭhitameva pacchā paṭikkūlato upatiṭṭhati, tadubhayepi khīṇāsavo sace ākaṅkhati, vuttanayena apaṭikkūlasaññī vā vihareyya, paṭikkūlasaññī vāti ayamariyiddhi vuttā.
用眼看见色,意思是:借着能看色的眼识——这个眼识是因为“眼”这个名称而得名的——去看色;或者也可以说,是借着作为因、作为门的眼去看色。“不喜”:这里否定的是依赖世俗生活的那种喜,并不是否定属于出离一方的、与行为相应的喜受。“六支舍”:当可意和不可意的六种对象出现在面前时,它能保持清净本性不丢失,在六个感官门中生起,所以名为“六支舍”,也就是中舍性。为了用经文来证明上面所说的含义,所以引用了“依无碍解”等语句。
Cakkhunā rūpaṃ disvāti kāraṇavasena ‘‘cakkhū’’ti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena, cakkhunā vā kāraṇabhūtena, dvārabhūtena vā rūpaṃ passitvā. Neva sumano hotīti gehassitasomanassassāyaṃ paṭikkhepo, na nekkhammapakkhikāya kiriyāsomanassavedanāya. Chaḷaṅgupekkhanti iṭṭhāniṭṭhachaḷārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvāvijahanalakkhaṇaṃ chasu dvāresu pavattiyā ‘‘chaḷaṅgupekkhā’’ti laddhanāmaṃ tatramajjhattupekkhaṃ. Yathāvuttamatthaṃ pāḷiyā samatthetuṃ ‘‘paṭisambhidāya’’ntiādi vuttaṃ.
376“鸟等”里的“等”字,涵盖了诸天神等。“空中飞行等”里的“等”字,则涵盖了眼清净等。虽然他们是由善业投生,却因为不善异熟的力量,从快乐聚集之处堕落,所以是“堕处者”。“禅那”是指已经证得神通的禅那。“或观”是说,达到极致的观,伴随着悚动喜,也能让人腾空而起,所以说了“或观”。“初劫之人”应当看作“某些人”的修饰语。“如是等”里的“等”字,应当理解为涵盖富那婆苏母等。
376.Pakkhīādīnanti ādi-saddena devādīnaṃ saṅgaho. Vehāsagamanādikāti pana ādi-saddena cakkhuvisuddhiādiṃ saṅgaṇhāti. Kusalakammena nibbattitvāpi akusalavipākānubhāvena sukhasamussayato vinipatitattā vinipātikānaṃ. Jhānanti abhiññāpattaṃ jhānaṃ sandhāyāha. Vipassanāpi ukkaṃsagatā ubbegapītisahitā ākāse laṅghāpanamattāpi hotīti vuttaṃ ‘‘vipassanaṃ vā’’ti. ‘‘Paṭhamakappikāna’’nti idaṃ ‘‘ekaccānaṃ manussāna’’nti imassa visesanaṃ daṭṭhabbaṃ. Evamādīnanti ādi-saddena punabbasumātādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.
377“空中”这个词,是目的格用于处格之义,或者表示持续结合。因为转轮王让轮宝走在前面,从自己的宫殿升上空中,就在空中向右绕须弥山,巡行整个轮围世界。“马护”就是牧马人,是给马喂大麦的人。“牛护”也是这样。
377.Vehāsanti bhummatthe upayogavacanaṃ, accantasaṃyoge vā. Cakkavattī hi cakkaratanaṃ purakkhatvā attano bhavanato abbhuggantvā ākāseneva sineruṃ padakkhiṇaṃ katvā sakalacakkavāḷaṃ anusaṃyāyatīti. Assabandhāti assapālā, ye assānaṃ yavadāyakā. Tathā gobandhā.
如果详细展开转轮王等人的福德神通,就会变得太啰嗦。所以,为了通过特征来显示有福之人的神通,先说了“当福德资粮成熟时,能成就的殊胜”,接着为了部分展示乔提迦等人福德神通,又说了“在这里”等话。其中,“金山”就是全部由黄金构成的山。据说,在那座山上,无论取到哪里,都看不出边界。“一犁左右”这里,“犁”指的是因为耕作而犁走过的路线。“敦巴”就是一个阿罗迦的量。“十四道”就是十四条犁道。
Cakkavattiādīnaṃ puññiddhiyā vitthāriyamānāya atipapañco hotīti puññavato iddhiṃ lakkhaṇato dassentena ‘‘paripākaṃ gate puññasambhāre ijjhanakaviseso’’ti vatvāpi jotikādīnaṃ puññiddhiṃ ekadesena dassetuṃ ‘‘ettha cā’’tiādi vuttaṃ. Tattha suvaṇṇapabbatoti sabbasuvaṇṇamayo pabbato. Tassa kira gahitagahitaṭṭhāne odhi na paññāyati. Ekasītāmatteti ettha sītā nāma kasanavasena naṅgalassa gatamaggo. Tumbaṃ nāma āḷhakaṃ. Cuddasa maggāti catuddasa kasanamaggā.
378把咒术念诵之后:就是把自己所学的犍陀罗咒等明咒,通过反复练习让它变得熟练,然后按照诵咒的步骤来念诵。
378.Vijjaṃ parijapitvāti gandhārīvijjādikaṃ attano vijjaṃ katūpacāraṃ parivattetvā mantapaṭhanakkamena paṭhitvā.
379以正方便:就是用方法和努力,按照能让所想要的结果达成的方式,发起行动。那那业:就是所想要成办的各种业。在这里:也就是“在在处处,以正方便为缘,因成就之义而称为神通”(《无碍解道》3.18)——在对这第十种神通的解释中也是如此。与前文相似:就是与定遍满神通等的解释相似。以造车阵等的方式:就是通过布置车阵、轮阵、莲阵等而产生出差别,这样连接。算数、音乐等:是技艺类的工作。箭医等:是医疗类的工作。三吠陀:就是《梨俱吠陀》《夜柔吠陀》《娑摩吠陀》这三部。
379.Sammāpayogenāti upāyapayogena, yathā yathicchitatthasiddhi hoti, tathā pavattitañāyārambhena. Tassa tassa kammassāti yathādhippetassa nipphādetabbakammassa. Ettha cāti ‘‘tattha tattha sammāpayogappaccayā ijjhanaṭṭhena iddhī’’ti (paṭi. ma. 3.18) imissā dasamāya iddhiyā niddesepi. Purimapāḷisadisāvā’’ti samādhivipphāraiddhiādīnaṃ niddesasadisāva. Sakaṭabyūhādikaraṇavasenāti sakaṭabyūhacakkabyūhapadumabyūhādīnaṃ saṃvidhānavasena nibbattavisesoti sambandho. Gaṇitagandhabbādi sippakammaṃ. Sallakattakādi vejjakammaṃ. Irubbedādīnaṃ tiṇṇaṃ vedānaṃ.
“一身变成多身”等说法,因为已经被决意神通所涵盖,所以说“神通是通过决意而来的”。至于“于此义中”,就是指在这个称为神通利益、或者称为神通种类的义理中。
‘‘Ekopi hutvā bahudhāva hotī’’tiādinā (dī. ni. 1.238; ma. ni. 1.147; saṃ. ni. 5.834; paṭi. ma. 1.102; 3.10) adhiṭṭhāniddhiyā eva gahitattā āha ‘‘adhiṭṭhānā iddhiyeva āgatā’’ti. Imasmiṃ panattheti imasmiṃ abhiññānisaṃsasaṅkhāte, iddhividhasaṅkhāte vā atthe.
380在“以一种方式为智处”等句中,vidha这个词的意思是部分、分类;在“展示种种军阵”等句中,它的意思是变化、分别。为了说明这两种意思在这里都适用,所以他说“iddhividhāya,就是为了神通的部分,或者为了神通的变化”。因为神通是诸胜知中的一个部分,而且按照下面将要说的分类,它又有多种差别。所谓“依所说的方式”,是指依所说的十四种方式,以及依心的调御、等持状态等方式。“iddhividhāya”是为表示这个意思的与格,所以他说“为了证得神通”。“从遍相所缘移开”,这是就胜知的基础——预备心的相续同一性来说的,并不是因为预备心以遍相为所缘。所谓“朝向神通而派遣”,是指以朝向应当成就的神通的方式而使它转起。当以“我成为百”等转起预备心时,那本身就是它的引导,也就是朝向神通的派遣;同样,由于神通转起,预备心倾向于神通,这称为“朝向神通而倾注”,所以他说“使其成为趋向应证得的神通、倾向神通的”。在这里,“随受”“触证”是作证、达到的同义词;为了说明这个意思,所以他说“意思是达到”。“assa”指该神通。
380. ‘‘Ekavidhena ñāṇavatthu’’ntiādīsu (vibha. 751) koṭṭhāsattho vidhasaddo, ‘‘vividhampi senābyūhaṃ dassetī’’tiādīsu (paṭi. ma. 3.13) vikappattho, tadubhayampettha yujjatīti dassento āha ‘‘iddhividhāyāti iddhikoṭṭhāsāya, iddhivikappāya vā’’ti. Iddhi hi abhiññāsu eko koṭṭhāso, vakkhamānehi bhedehi anekappabhedā ca. Vuttappakāravasenāti vuttassa cuddasappakārassa, cittaparidamanassa samāhitatādippakārassa ca vasena. ‘‘Iddhividhāyā’’ti tadatthassa sampadānavacananti āha ‘‘iddhividhādhigamatthāyā’’ti. ‘‘Kasiṇārammaṇato apanetvā’’ti idaṃ abhiññāpādakaparikammacittānaṃ samānasantānatāya vuttaṃ, na parikammacittassa kasiṇārammaṇattā. Iddhividhābhimukhaṃ pesetīti nipphādetabbassa iddhividhassa abhimukhabhāvena pavatteti. Yaṃ hi ‘‘sataṃ homī’’tiādinā parikammacittassa pavattanaṃ, tadevassa abhinīharaṇaṃ, iddhividhābhimukhapesanañca tatheva iddhividhassa pavattanato abhininnāmanaṃ idha parikammacittassa iddhividhe adhimuttīti āha ‘‘adhigantabbaiddhipoṇaṃ iddhipabbhāraṃ karotī’’ti. Idha paccanubhavanaphusanā sacchikiriyāpattipariyāyā evāti dassento ‘‘pāpuṇātīti attho’’ti āha. Assāti iddhividhassa.
“ekopi”里的“pi”这个字,是就后面将要说的“成为多”而表示总括的意思。它的对应句是:“成为一之后,又成为多;成为多之后,又成为一。”而这里说的是,已经化现出多身之后,就在这中间归入一身。不过,按时间限定、仅以自然的方式归入一身,并不是这里所要表达的意思,因为那不是神通所化现的。有人说,那件事也是依照先前所作的时间限定而成立的,所以仍然是神通的力量。或者,这个“pi”字的位置不同,关联应理解为:“成为一之后,也成为多;成为多之后,也成为一。”在这个理解下,“pi”字是就后面将要说的“一身”而说“总括义”,之后“因为它确实……”等一切,都应按照适当的方式来说。为了说明化现多身的用途,才说了“在众多……面前”等话。其中,“在众多面前”是指在自己所化现的众多化身附近,被那些化身围绕的意思。“vā”这个字表示没有说出来的其他选项,因此也包括“或者想要说法”等等。应当把“以智决意时,如此成为”引接过来,再作关联。
Ekopīti pi-saddo vakkhamānaṃ bahubhāvaṃ upādāya sampiṇḍanattho. So hissa paṭiyogī ‘‘ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hotī’’ti. So ca kho bahubhāvaṃ nimminitvā ṭhitassa antarāva ekabhāvūpagamo. Yathākālaparicchedaṃ pana saraseneva ekabhāvūpagamo idha nādhippeto aniddhinimmānabhāvato. Tampi pubbe katakālaparicchedavasena siddhattā iddhānubhāvoyevāti keci. Aṭṭhāne vāyaṃ pi-saddo, eko hutvā bahudhāpi hoti, bahudhā hutvā ekopi hotīti sambandho. Imasmiṃ pakkhe pi-saddo vakkhamānaṃ ekabhāvaṃ upādāya ‘‘sampiṇḍanattho’’ti vatvā ‘‘so hī’’tiādi sabbaṃ yathārahaṃ vattabbaṃ. Bahubhāvanimmāne payojanaṃ dassetuṃ ‘‘bahūnaṃ santike’’tiādi vuttaṃ. Tattha bahūnaṃ santiketi attanā nimmitānaṃ bahūnaṃ samīpe, tehi parivārito hutvāti adhippāyo. Vā-saddo avuttavikappattho, tena ‘‘dhammaṃ vā kathetukāmo’’ti evamādi saṅgayhati. ‘‘Ñāṇena adhiṭṭhahanto evaṃ hotī’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ.
381381. 在这里,“有神通”是指诸禅那作为地。这里的“在此处”是处格,表示原因。从远离而生的地,就是远离生之地。因为初禅是从远离诸盖而生的。以喜乐为体性的地,就是喜乐地。因为第二禅既是喜乐地之体,也是依定而生起喜乐的。上面的两种禅也是如此。 “为得神通”,是为了证得神通。“为获得神通”,是为了反复获得神通,意思是令其广修。“为神通变化”,是为了神通种种形态的变化,意思是变化神通。“为神通流布”,是为了神通流出种种功德。“为神通自在”,是为了成就神通速疾安止等自在的状态。“为神通无碍”,是由于神通远离敌对而离杂染,为了达到极善巧无畏的状态。 第四禅姑且可以说是神通之地,因为神通依于它而成就;那么其他诸禅又如何呢?所以说“在此……”等。其中应当知道,前三禅是资粮地。第三禅以遍满乐为因,初禅、二禅以遍满喜及遍满乐为因,各按相应的情况来配属。这里的遍满,是指由于禅修习增上,以殊胜的喜乐之力,依禅的缘等,使俱生的名身得到滋养,并使色身被由它们生起的殊胜色所遍满。因此世尊说:“以喜乐灌注、遍注、充满、遍满。” “乐想”,指与禅乐俱行的想。“轻安想”,指与彼相应的轻安想。“进入”,即趣入。因为在那些禅中,与殊胜的轻安相应的乐持续流布于相续时,瑜伽行者就好像进入了它一样,所以这样说。这是以想为首来描述的。因为与禅相应的轻安,即使没有神通,也似乎能达到足以跃过虚空的程度。这里通过举出轻安,也就已经包含了柔软和适业性。因此说“成为轻快、柔软、适业的色身”。
381. Bhavati ettha iddhīti bhūmiyo, jhānāni. Etthāti ca hetumhi bhummavacanaṃ. Vivekato jātā bhūmi vivekajabhūmi. Vivekajaṃ hi paṭhamaṃ jhānaṃ nīvaraṇavivekasambhūtattā. Pītisukhabhūtā bhūmi pītisukhabhūmi. Dutiyajjhānañhi pītisukhabhūmibhūtañceva pītisukhasañjātañca samādhivasena. Upari dvīsupi eseva nayo. Iddhilābhāyāti iddhiyā adhigamāya. Iddhipaṭilābhāyāti iddhiyā punappunaṃ labhamānāya, bahulīkaraṇāyāti attho. Iddhivikubbanatāyāti iddhiyā vividharūpakāraṇāya, vikubbaniddhiyāti attho . Iddhivisavitāyāti iddhiyā vividhānisaṃsapasavanāya. Iddhivasitāyāti iddhiyā khippanisantiādibhāvāvahavasībhāvatthāya. Iddhivesārajjāyāti iddhiyā paṭipakkhadūrībhāvena vigatasaṃkilesatāya suṭṭhu visāradabhāvāya. Catutthajjhānaṃ tāva iddhiyā bhūmi hotu tattha patiṭṭhāya nipphādetabbato, itarāni pana kathanti āha ‘‘ettha cā’’tiādi. Tattha tīṇi jhānāni sambhārabhūmiyoti veditabbānīti sambandho. Tatiyajjhāne sukhapharaṇena, paṭhamadutiyesu pītipharaṇena sukhapharaṇena ca hetubhūtenāti yathārahavasena yojanā. Pharaṇaṃ cettha jhānassa subhāvitabhāvena sātisayānaṃ pītisukhānaṃ vasena jhānappaccayādinā sahajātanāmakāyassa paribrūhanaṃ, rūpakāyassa ca taṃsamuṭṭhānehi paṇītarūpehi paripphuṭatā. Tenāha bhagavā ‘‘pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharatī’’ti (dī. ni. 1.226; ma. ni. 1.427). Sukhasaññanti jhānasukhena sahagataṃ saññaṃ. Lahusaññanti taṃsampayuttalahutāsahagataṃ saññaṃ. Okkamitvāti anupavisitvā. Tesu hi jhānesu sātisayāya lahutāya sampayuttaṃ sukhaṃ santānavasena pavattento yogī taṃ samokkanto viya hotīti evaṃ vuttaṃ. Saññāsīsena niddeso. Jhānasampayuttā hi lahutā vināpi iddhiyā ākāsaṃ laṅghāpanappamāṇappattā viya hoti. Lahubhāvaggahaṇeneva cettha mudukammaññabhāvāpi gahitā eva. Tenāha ‘‘lahumudukammaññakāyo hutvā’’ti.
以这个理路是指:通过入前三禅而达到乐与轻快的名色身,在心的调御之下,第四禅就能轻易地促成神通的获得,这就是以这个理路的意思。因为相对于根本地来说,诸资粮地就像城墙的墙基缘处一样,是决意的基础。
Imināpariyāyenāti tiṇṇaṃ jhānānaṃ samāpajjanena sukhalahubhāvappattanāmarūpakāyassa sati cittaparidamane catutthaṃ jhānaṃ sukheneva iddhipaṭilābhāya saṃvattatīti iminā pariyāyena. Pakatibhūmiyā hi adhiṭṭhānabhūtā sambhārabhūmiyo pākārassa nemippadeso viyāti.
382382. 在神足的解释中,“四”是数量的限定。关于“神足”一词:这里“ijjhati”就是“iddhi”(神通),意思是成就、圆满、产生。或者,众生依靠它而成就、增长、达到殊胜,所以称为“iddhi”。按第一种含义,“iddhi”本身就是“pāda”(足),所以叫“iddhipāda”(神足),意思是神通的一部分。按第二种含义,“神通之足”就是“神足”。“足”指安立之处、证得的方法,因为众生依靠它而一步步达到、证得越来越殊胜的所谓神通。以上是注释书的说法。其中,“iddhi”这个词的第一种含义是主动者义,第二种含义是工具义;“pāda”这个词只有工具义。如果把“应被达到的”称为“iddhi”,而不是正在成就的,那么应被达到的“iddhi”与作为达到之工具的“pāda”就是同一个所指,因此按第一种含义,不能说“神通本身就是足,所以叫神足”。同样,如果“iddhi”是应通过神通行为这一工具来成就的增长,而应通过达到行为这一工具来达成,那么这两种工具就不是同一个所指,因此按第二种含义,也不能说“神通的足就是神足”。所以,按第一种含义,是同一个所指的复合词,按第二种含义,是属格复合词,都不成立。按第一种含义,“神通的足”就是“神足”;按第二种含义,“神通本身就是足”就是“神足”,这样构成复合词才合理。或者也可以照前面所说的来理解,因为“足”就是正在成就的部分、是成就的途径。
382. Iddhipādaniddese cattāroti gaṇanaparicchedo. Iddhipādāti ettha ijjhatīti iddhi, samijjhati nipphajjatīti attho. Ijjhanti vā etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iddhi. Paṭhamenatthena iddhi eva pādoti iddhipādo, iddhikoṭṭhāsoti attho. Dutiyenatthena iddhiyā pādoti iddhipādo. Pādoti patiṭṭhā, adhigamūpāyoti attho. Tena hi uparūparivisesasaṅkhātaṃ iddhiṃ pajjanti pāpuṇanti. Ayaṃ tāva aṭṭhakathānayo. Tattha iddhi-saddassa paṭhamo kattuattho, dutiyo karaṇattho vutto. Pāda-saddassa eko karaṇatthova. Pajjitabbāva iddhi vuttā, na ca ijjhantī, pajjitabbā ca iddhi pajjanakaraṇena pādena samānādhikaraṇā hotīti paṭhamena atthena ‘‘iddhi eva pādo iddhipādo’’ti na sakkā vattuṃ. Tathā iddhikiriyākaraṇena sādhetabbāva vuddhisaṅkhātā iddhi pajjanakiriyākaraṇena pajjitabbāti dvinnaṃ karaṇānaṃ na asamānādhikaraṇatā sambhavatīti dutiyenatthena ‘‘iddhiyā pādo iddhipādo’’ti ca na sakkā vattuṃ. Tasmā paṭhamenatthena samānādhikaraṇasamāso, dutiyena sāmivacanasamāso na yujjatīti paṭhamenatthena iddhiyā pādo iddhipādo, dutiyenatthena iddhi eva pādo iddhipādoti samāso yutto, yathāvuttopi vā, pādassa ijjhamānakoṭṭhāsaijjhanakaraṇūpāyabhāvato.
以先前阶段的欲来说,是以欲为因。以相应的欲来说,是以欲为增上。不过应当知道,即使是俱生的欲,也依先前阶段的造作而成为增上。或者,依据“比丘以欲为增上而得定、得心一境性,这称为欲定”这段经文,把“欲增上定”省略“增上”一词而构成复合词,称为“欲定”,应当这样理解。而注释书为了显示“增上”一词的含义,说为“以欲为因或以欲为增上的定”,因此说“以欲为增上”等。有人把“勤”解释为“精进”。然而,采用“勤”是为了排除有为行。或者,那造作种种殊胜者即是行,一切精进也都是行。其中,为了简别由四种作用成就者之外的其它法,而采用“勤”。勤即最胜之义。然而,由于意指四种精进,所以用复数来表示。有人依“iddhiyā pādo iddhipādo”这样的复合词组合方式,取“pāda”为“方法”之义,而说“iddhipādattha”(神足之义),应当知道,那是就论藏中“chandiddhipādo”等(Vibha. 457)所说的、获得先前阶段的作者神足与工具神足性,以及依欲等神足而应成就的增长之作者神足性,并欲等的工具神足性而说的。
Pubbabhāgachandavasena chandahetuko. Sampayuttachandavasena chandādhiko. Pubbābhisaṅkhāravasena eva pana sahajātachandassāpi adhikatā veditabbā. Atha vā ‘‘chandañce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ, labhati cittassekaggataṃ, ayaṃ vuccati chandasamādhī’’ti imāya pāḷiyā chandādhipatisamādhi chandasamādhīti adhipati-saddalopaṃ katvā samāso vuttoti viññāyati. Adhipatisaddatthadassanavasena pana aṭṭhakathāyaṃ ‘‘chandahetuko chandādhiko vā samādhī’’ti vuttaṃ. Tenevāha ‘‘chandaṃ adhipatiṃ karitvā’’tiādi. Padhānabhūtāti vīriyabhūtāti keci vadanti. Saṅkhatasaṅkhāranivattanatthaṃ pana padhānaggahaṇaṃ. Atha vā taṃ taṃ visesaṃ saṅkharotīti saṅkhāro, sabbampi vīriyaṃ. Tattha catukiccasādhakato aññassa nivattanatthaṃ padhānaggahaṇaṃ. Padhānabhūtā seṭṭhabhūtāti attho. Catubbidhassa pana vīriyassa adhippetattā bahuvacananiddeso. Yo pana ‘‘iddhiyā pādo iddhipādo’’ti evaṃ samāsayojanāvasena pādassa upāyatthataṃ gahetvā iddhipādattho vutto, so paṭilābhapubbabhāgānaṃ kattukaraṇiddhibhāvaṃ ‘‘chandiddhipādo’’tiādinā (vibha. 457) vā abhidhamme āgatattā chandādīhi iddhipādehi sādhetabbāya vuddhiyā kattiddhibhāvaṃ, chandādīnaṃ karaṇiddhibhāvañca sandhāya vuttoti veditabbo.
在“精进神足”中,“具足精进定、勤行”这一表述里,精进出现了两次。其中,第一个是定的修饰语,即“以精进为增上”的定,称为精进定。第二个是显示具足支。因为在一切处,具足支确实只有两种:定和勤行。欲等是定的修饰语,而勤行只以“勤”这个词来加以简别,并不是以欲等来简别,所以这里并没有说勤行以精进为增上。精进既已作为定的修饰语而确立,纵然再以具足支的方式通过“勤行”一词来说,也并不是说具足两种精进。然而,由于定被欲等所简别,与这被简别的定相应的勤行以及其他法也同样被简别,因此依定的修饰语而说四种神足。而欲等成为修饰语,是依各自所依的关系。
Vīriyiddhipāde ‘‘vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgata’’nti dvikkhattuṃ vīriyaṃ āgataṃ. Tattha purimaṃ samādhivisesanaṃ vīriyādhipati samādhi vīriyasamādhīti. Dutiyaṃ samannāgamaṅgadassanaṃ. Dve eva hi sabbattha samannāgamaṅgāni samādhi , padhānasaṅkhāro ca. Chandādayo samādhivisesanāni, padhānasaṅkhāro pana padhānavacaneneva visesito, na chandādīhīti na idha vīriyādhipatitā padhānasaṅkhārassa vuttā hoti. Vīriyañca samādhiṃ visesetvā ṭhitameva samannāgamaṅgavasena padhānasaṅkhāravacanena vuttanti nāpi dvīhi vīriyehi samannāgamo vutto hotīti. Yasmā pana chandādīhi visiṭṭho samādhi, tathā visiṭṭheneva ca tena sampayutto padhānasaṅkhāro, sesadhammā ca, tasmā samādhivisesanānaṃ vasena cattāro iddhipādā vuttā. Visesanabhāvo ca chandādīnaṃ taṃtaṃavassayavasena hotīti.
另外,从“Atha vā”(或者)等语开始,当“足”这个词也用在“所依”的意义上时,是以“方法”的意义来说明欲等就是神足。正因如此,在阿毗达摩《后小分别》中,以“四神足:欲神足”等说法,直接说欲等本身就是神足。在《问分》中,也以“四神足:在此,比丘以欲得定……”等作总说之后,又分别说明了欲等本身的善等状态。因为,正是为了显示作为方法的神足,才在经中以及阿毗达摩中作了作为所依的神足的显示,否则就不会有这四种分类。
Atha vātiādinā nissayaṭṭhepi pāda-sadde upāyaṭṭhena chandādīnaṃ iddhipādatā vuttā. Teneva abhidhamme uttaracūḷabhājanīye ‘‘cattāro iddhipādā chandiddhipādo’’tiādinā (vibha. 457) chandādīnameva iddhipādatā vuttā. Pañhāpucchake ca ‘‘cattāro iddhipādā idha bhikkhu chandasamādhī’’tiādināva (vibha. 462) uddesaṃ katvāpi puna chandādīnaṃyeva kusalādibhāvo vibhatto. Upāyiddhipādadassanatthameva hi sutte, abhidhamme ca nissayiddhipādadassanaṃ kataṃ, aññathā catubbidhatā na hotīti.
383“欲等八者”:也就是欲定、精进定、心定、观定,这样合起来就是欲等八种。在这里,虽然在这四种情况中,定本身都只是定,但只有当定与“想要生起神通”的欲一起运作时,才能促成神通的获得,单靠定本身并不够。精进定等也是这样。因此,与欲等俱行的这四种定,加上欲等这四种,一共八种,被称为“足”,因为依靠这八种能达到神通,或者它们本身就能成就、圆满,从而证得神通。所以说“能带来神通的证得”。至于经文中说的“欲不是定”等话,虽然欲等只有和定一起才能产生神通,但那样说是为了显示它们各自作为“足”的单独作用。意思是:它们是一起结合而发挥作用的,不是每一个单独就能成为足。“结合”就是俱行,而不是分离。
383.Chandādīni aṭṭhāti chandasamādhi vīriyasamādhi cittasamādhi vīmaṃsāsamādhīti evaṃ chandādīni aṭṭha. Kāmaṃ cettha catūsupi ṭhānesu samādhi samādhi eva, tathāpi iddhiṃ uppādetukāmatāchandasahitova samādhi iddhipaṭilābhāya saṃvattati, na kevalo. Evaṃ vīriyasamādhiādayopi. Tasmā chandādisahitā ete cattāro ca samādhī, chandādayo ca cattāroti aṭṭha pajjati iddhi etehi pāpuṇīyati, sayaṃ vā pajjanti iddhipaṭilābhāya sampajjantīti padānīti vuccanti. Tenāha ‘‘iddhipaṭilābhāya saṃvattantī’’ti. Yaṃ pana pāḷiyaṃ ‘‘chando na samādhī’’tiādi, taṃ yadipi chandādayo samādhisahitāva iddhiṃ nipphādenti, tathāpi visuṃ nesaṃ padabhāvadassanaṃ. Ekato niyuttova, na ekeko hutvāti adhippāyo. Niyuttovāti sahito eva, na viyutto.
384不低垂:就是不下垂,因为被精进提起,所以不退缩,这就是它的意思。因此说“在懈怠中不动摇”,意思是不因懈怠的因由而动摇。向上抬起就是高耸,也就是掉举、散乱。不高耸就是不抬起,也就是不散乱、已得定,这就是它的意思。因此说“在掉举中不动摇”。由于执著而倾向,就是偏向;不偏向,就是无贪染。由于离去而倾向,就是背离,也就是因嗔怒而背过脸去;不背离,就是无嗔。由于“我、我所”的邪见而依止,所以不依止就是无依止。由于欲贪而被系缚,所以不被系缚就是不被系缚。贪只是执著而已,欲贪则是粗重的烦恼。正因如此,即使所缘在远处,也仍然被它系缚。善解脱:就是特别地解脱。因为诸禅那是欲贪的对治,所以说“在欲贪中”。离系:就是远离杂染,或者说不被四种轭所系缚。已破除界限:就是已经破除烦恼的界限,如此行道,连极微细的烦恼界限也不存在。已入一境:就是达到一心,究竟安住。正因如此,才不被种种烦恼、种种不同性质的烦恼所动摇。
384.Anonatanti na onataṃ, vīriyena paggahitattā alīnanti attho. Tenāha ‘‘kosajje na iñjatī’’ti, kosajjanimittaṃ na calatīti attho. Uddhaṃ nataṃ unnataṃ, uddhataṃ vikkhittaṃ. Na unnataṃ anunnataṃ, avikkhittaṃ samāhitanti attho. Tenāha ‘‘uddhacce na iñjatī’’ti. Abhisaṅgavasena nataṃ abhinataṃ, na abhinataṃ anabhinataṃ, arattaṃ. Apagamanavasena nataṃ apanataṃ, kodhavasena vimukhaṃ. Na apanataṃ anapanataṃ, aduṭṭhaṃ. Diṭṭhiyā ‘‘ahaṃ, mama’’nti nissayavasena na nissitanti anissitaṃ. Chandarāgavasena na paṭibaddhanti appaṭibaddhaṃ. Rāgo kevalaṃ āsattimattaṃ, chandarāgo pana bahalakileso. Tathā hissa dūre ṭhitampi ārammaṇaṃ paṭibaddhameva. Vippamuttanti visesato pamuttaṃ. Jhānānaṃ kāmarāgapaṭipakkhatāya āha ‘‘kāmarāge’’ti. Visaṃyuttanti vivittaṃ saṃkilesato, na vā saṃyuttaṃ catūhipi yogehi. Vimariyādikataṃ kilesamariyādāya, yathā īsakampi kilesamariyādā na hoti, tathā paṭipannaṃ. Ekattagatanti ekaggataṃ upagataṃ accantameva samāhitaṃ. Tato eva nānattakilesehi nānāsabhāvehi kilesehi na iñjati.
此义指的是懈怠等的成因。这颗心不动摇的含义已经成立,因为藉阐明得达不动,已经把它展示出来了。再次宣说是因为在显示神通之地、足、足迹的机缘中,为了说明“这些名为根本”的根本性,所以再次宣说。前者是指先前以“由信等所摄持故”等六种方式展示的方法。此者是指现在以十六种方式展示的方法。在经的方法和无碍解的方法中,已经说明的地方就不会有迷惑,没有说明的地方则不然,所以说“为了在两方面都不迷惑”。
Esa atthoti kosajjādinimittaṃ. Imassa cittassa āneñjanattho siddho eva āneñjappattiyā pakāsanavasena dassitattā. Puna vuttoti iddhiyā bhūmipādapadadassanappasaṅgena ‘‘imāni mūlāni nāmā’’ti mūlabhāvadassanatthaṃ puna vutto. Purimoti ‘‘saddhādīhi pariggahitattā’’tiādinā pubbe chadhā dassitanayo. Ayanti adhunā soḷasadhā dassitanayo. Suttanaye, paṭisambhidānaye ca dassite tattha sammoho na hoti, na adassiteti āha ‘‘ubhayattha asammohattha’’nti.
385385. “以智决意”:为了说明决意的方法,这里先引出前面自己说过的那句话——“入神通根本禅那,出定之后……”。在这个问题上,有人主张依次入四种禅那,然后从第四禅出定,这不合道理。因为调伏心是为了能随意入禅那,而且只有第四禅才是神通的根本,其余几种禅那并不是。所谓“作了准备”,是指从根本禅那出定后,以欲界心思维“愿我成为百人”等等,这里这种思维本身就是做准备;同样地,那种转向本身就是转向。“第二次也”中的“也”字是集合的意思,用它来表示第三次也如此,乃至更多也如此。就像修习禅那那样,修习神通也是如此。“一次、两次”这些说法,应当理解为只是举例而已。“相所缘”就是似相所缘。“准备心”:这里应当理解,每一个准备心都是以“百”为所缘,因为它生起为“愿我成为百人”。“千所缘”等等,也是同样的道理。“依颜色”,就是依自己心里构想的颜色。“不依施设”,就是不依众生的施设。那决意心“如同安止心”:用“如同”这个词,是因为神通心和禅那心最初生起时状态相似,并不是由于它不是安止。具有色界第四禅,就是与色界第四禅相应。
385.Ñāṇena adhiṭṭhahantoti ‘‘kathaṃ panāyaṃ evaṃ hotī’’ti ettha pubbe attanā vuttapadaṃ uddharati adhiṭṭhānavidhiṃ dassetuṃ ‘‘abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāyā’’ti. Ettha anupubbena cattāri jhānāni samāpajjitvā catutthajjhānato vuṭṭhāyāti keci, taṃ ayuttaṃ. Yathicchitajjhānasamāpajjanatthañhi cittaparidamanaṃ, catutthajjhānameva ca abhiññāpādakaṃ, na itarāni. Parikammaṃ katvāti pādakajjhānato vuṭṭhāya kāmāvacaracittena ‘‘sataṃ homī’’tiādinā cintanamevettha parikammakaraṇaṃ, tathāvajjanameva ca āvajjanaṃ. Dutiyampīti pi-saddo samuccayattho, tena tatiyampi, tato bhiyyopīti imamatthaṃ dīpeti. Yathā hi jhānabhāvanā, evamabhiññābhāvanāpi. ‘‘Ekavāraṃ dvevāra’’nti idampi nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. Nimittārammaṇanti paṭibhāganimittārammaṇaṃ. Parikammacittānīti ettha ekekassa parikammacittassa satārammaṇatā daṭṭhabbā ‘‘sataṃ homī’’ti pavattanato. Sahassārammaṇānīti etthāpi eseva nayo. Vaṇṇavasenāti attanā parikappitavaṇṇavasena. No paṇṇattivasenāti na sattapaṇṇattivasena. Taṃ adhiṭṭhānacittaṃ appanācittamivāti ivaggahaṇaṃ abhiññācittassa jhānacittassa paṭhamuppattisadisabhāvato vuttaṃ, na tassa appanābhāvato. Rūpāvacaracatutthajjhānikanti rūpāvacaracatutthajhānavantaṃ, tena sampayuttaṃ.
386如果这样,那么《无碍解道》中“转向后以智决意”这句话怎么说得通呢?所以接着说了“若言”等话。那里的“亦”字,是指在《无碍解道》中也是这样。“转向”:“转向多”这句话只是就准备工作而说的,不是就转向本身而说。“转向后以智决意”是就神通智而说的,不是就与准备工作相应的智而说的,也不是就其他欲界智而说的,因为那种智并没有这样的威力。因此,正因为决意只是就达到安止的神通智而说,所以为了说明这个决意的次第,才说了“转向多”等话。其中,“以决定”就是就完成而言。
386. Yadi evaṃ ‘‘āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhātī’’ti paṭisambhidāvacanaṃ kathanti āha ‘‘yampī’’tiādi. Tatrāpīti paṭisambhidāyampi. Āvajjatīti ‘‘bahukaṃ āvajjatī’’ti idaṃ pāṭhapadaṃ parikammavaseneva vuttaṃ, na āvajjanavasena. Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhātīti abhiññāñāṇavasena vuttaṃ, na parikammacittasampayuttassa, aññassa vā kāmāvacarassa ñāṇassa vasena. Na hi tassa tādiso ānubhāvo atthīti. Tasmāti yasmā appanāppattassa abhiññāñāṇasseva vasena adhiṭṭhānaṃ, tasmā. Ayamadhiṭṭhānakkamoti dassento ‘‘bahukaṃ āvajjatī’’tiādimāha. Tattha sanniṭṭhāpanavasenāti nipphādanavasena.
所谓“以身作证”,并不只是嘴上说说而已;而是因为这个人用自己的身体亲自证得了这个意义,所以才是“身证者”。这样说,是为了显示“身证”的含义。
Kāyasakkhidassanatthanti na kevalaṃ vacanamattameva, atha kho ayametassatthassa attano kāyena sacchikatattā kāyasakkhīti sakkhidassanatthaṃ.
Kokanada是莲花的一个品种,就像“kokāsaka”一样。据说这种花花瓣很多,颜色美好,而且极其芬芳。Pāto就是清晨。这里的意思是:就像名为kokanada的莲花,在清晨太阳刚升起的时候绽放、盛开、香气未散、光彩夺目;同样地,你应当去看那位正自觉者——他以身体之香和功德之香而芬芳,在秋季的虚空中犹如太阳一般以自己的光辉炽燃,又因为肢体放出光芒而被称为Aṅgīrasa。
Kokanadanti padumavisesanaṃ yathā ‘‘kokāsaka’’nti. Taṃ kira bahupattaṃ, vaṇṇasampannaṃ, ativiya sugandhañca hoti. Pātoti pageva. Ayañhettha attho – yathā kokanadasaṅkhātaṃ padumaṃ pāto sūriyassuggamanavelāyaṃ phullaṃ vikasitaṃ avītagandhaṃ siyā virocamānaṃ, evaṃ sarīragandhena, guṇagandhena ca sugandhaṃ saradakāle antalikkhe ādiccamiva attano tejasā tapantaṃ aṅgehi niccharaṇakajutitāya aṅgīrasaṃ sammāsambuddhaṃ passāti.
所谓“不能”,意思是:这个教法以修行为核心,而修行又以教理学习为根本;你既然没有能力学通教理,所以用意就是说你“不能”。但并不是像对住处义务那样,单凭努力就能说“不能”的。
Abhabboti paṭipattisāramidaṃ sāsanaṃ, paṭipatti ca pariyattimūlikā, tvañca pariyattiṃ uggahetuṃ asamattho, tasmā abhabboti adhippāyo. Abhabbo nāma na hoti vāsadhurasseva padhānabhāvato.
“比丘”这个称呼,是依出家人的通称来说的;或者是从将来会成就比丘身份的角度来说的,就像“佛陀前往王舍城”这句话一样。Pilotikakhaṇḍa 就是非常干净的布片。Rajo haratīti 就是擦尘布。他化现出布片后布施出去,是因为过去世曾积集了这样的善行。正是这样,他如理作意,生起了“这个身体确实是过患”的想法,获得不净想和无常想;以名色分别等方法将智慧导入五蕴,依照聚思惟等次第增长观智,顺着生灭智等阶次,使观智逐步推进到随顺智和种姓智的邻近阶段。先前放光而说的那些偈颂,就是光明偈。
Bhikkhūti pabbajitavohārena vuttaṃ, bhāvinaṃ vā bhikkhubhāvaṃ upādāya yathā ‘‘agamā rājagahaṃ buddho’’ti (su. ni. 410). Pilotikakhaṇḍanti suvisuddhaṃ coḷakhaṇḍaṃ . Rajo haratīti rajoharaṇaṃ. Abhinimminitvā adāsi tattha pubbe katādhikārattā. Tathā hi yoniso ummujjanto ‘‘attabhāvassa panāyaṃ doso’’ti asubhasaññaṃ, aniccasaññañca paṭilabhitvā nāmarūpapariggahādinā pañcasu khandhesu ñāṇaṃ otāretvā kalāpasammasanādikkamena vipassanaṃ vaḍḍhetvā udayabbayañāṇādipaṭipāṭiyā vipassanaṃ anulomagotrabhusamīpaṃ pāpesi. Obhāsavissajjanapubbikā bhāsitagāthā obhāsagāthā.
在圣者的教法中,贪是尘垢,但微尘并不被称为“尘垢”。为什么呢?因为它会让心变得污秽。“尘垢”是贪的别名。这尘垢,就是指被称为贪的那尘垢。“舍弃之后”是指以最上的道特别断除它。那些智者安住,意思是那些断除它的人成为智者而安住。在已离尘垢者——也就是彻底断除了贪等尘垢的佛陀世尊的教法中。正如他们所说:
Rāgo rajo ariyassa vinaye, na ca pana reṇu vuccati ‘‘rajo’’ti. Kasmā? Cittassa malīnabhāvakaraṇato. Rāgassetaṃ adhivacanaṃ ‘‘rajo’’ti. Etaṃ rajanti etaṃ rāgasaṅkhātaṃ rajaṃ. Vippajahitvāti aggamaggena visesato pajahanahetu. Paṇḍitā viharanti teti te pajahanakā paṇḍitā hutvā viharanti. Vītarajassa sabbaso pahīnarāgādirajassa buddhassa bhagavato sāsane. Tathā hi vadanti –
“当心被染污时,青年们也随之被染污。
心清净了,就能得到清净,这是大圣所说的。”
‘‘Cittamhi saṃkiliṭṭhamhi, saṃkilissanti māṇavā; Citte suddhe visujjhanti, iti vuttaṃ mahesinā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 2.373; ma. ni. aṭṭha. 1.106; saṃ. ni. aṭṭha. 2.3.100; itivu. aṭṭha. 88);
通过“六神通”这一表述所涵盖的六神通,虽然已经表明了圣道,但以“无上”这一共同特征,把果与涅槃也一起收摄进来,所以说为“九种出世间法”。
Chaḷabhiññāgahaṇena gahitāya chaḷabhiññāya vibhāvitepi ariyamagge anuttarabhāvasāmaññena phalanibbānehi saddhiṃ saṅgaṇhanto āha ‘‘nava lokuttaradhammā’’ti.
以盖钵的方式放置手的人,被称为“遮盖了手”。或者,这里的“手”是业格形式用于工具格之义,意思是“用手遮盖”。
Pattassa pidahanākārena hatthaṃ ṭhapento ‘‘hatthaṃ pidahī’’ti vutto. Hatthanti vā karaṇatthe upayogavacanaṃ, hatthena pidahīti attho.
“一千次”就是一千遍。因为即使只用同一个心念化现自身一千次,也等于化现了一千回。虽然没有实际的造作差别,但为了说明这个意义能够成立,所以说了“一千次”。芒果园就是建在芒果园中的住处。可乐就是令人愉悦。直到宣告时间为止,一直坐着——应当这样连接理解。
Sahassakkhattunti sahassadhā. Sahassadhā hi attānaṃ ekacitteneva nimminantopi sahassavāraṃ nimminanto viya hoti. Asatipi kiriyābyāvuttiyaṃ tadatthasiddhitoti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘sahassakkhattu’’nti vuttaṃ. Ambavaneti ambavane katavihāre. Rammeti ramaṇīye. Yāva kālappavedanā, tāva nisīdīti yojanā.
没有先限定颜色、肢分、身体支分、资具、作用等差别,就是“未限定”。“种种颜色”是指种种样式,也就是按前面说的颜色等而有的种种不同。“杂色头发”是指夹杂白发的头发。半红半黄等颜色中的某一种,这样就是在半红衣上说的。按词句来诵出义理,按顺序连贯诵出巴利,叫“词诵”。以开示等方式说法,叫“法谈”。以声音诵出经等,叫“声诵”。“还有其他”是指除了所说的方式之外,还有长短粗细等种种不同。“随所愿而成为”是指随其所愿,成为那种种样式。因为凡是以颜色等而欲求的种种差别,他们就具有那么多的差别。然而,他们虽然如此以多种不同形态存在,但以颜色为所缘时,只有一决意心生起。这就是它的威力:犹如一个思也能产生具有种种差别的身体,其中对存在的希求是业的差别助缘。如果说业报不可思议,那么在这里,加行心也是差别助缘,应当取神通境界不可思议。此理:如在化作众多身体中,以“入神通根本禅那后”等所说之确定之理,此理也适用于其他确定之处。
Aniyametvāti vaṇṇāvayavasarīrāvayavaparikkhārakiriyāvisesādīhi niyamaṃ akatvā. Nānāvaṇṇeti nānākāre yathāvuttavaṇṇādivasena nānāvidhe. Missakakeseti palitehi missitakese. Upaḍḍharattavaṇṇaupaḍḍhapaṇḍuvaṇṇādīsu aññataravaṇṇanti evaṃ upaḍḍharattacīvare. Padavasena atthassa , gamanavasena pāḷiyā bhaṇanaṃ padabhāṇaṃ. Parikathādivasena dhammassa kathanaṃ dhammakathā. Sarena bhaññaṃ suttādīnaṃ uccāraṇaṃ sarabhaññaṃ. Aparepīti vuttākārato aññepi dīgharassakisathūlādike nānappakārake. Icchiticchitappakārāyeva hontīti yathā yathā icchitā, taṃtaṃpakārāyeva honti. Yattakā hi visesā vaṇṇādivasena tesu icchitā, tattakavisesavantova te honti. Te pana tathā bahudhā bhinnākārepi vaṇṇavasena ārammaṇaṃ katvā ekameva adhiṭṭhānacittaṃ pavattati. Ayaṃ hissa ānubhāvo – yathā ekāva cetanā nānāvisesavantaṃ attabhāvaṃ nibbatteti, tattha bhavapatthanā kammassa visesapaccayo hoti. Acinteyyo ca kammavipākoti ce, idhāpi parikammacittaṃ visesapaccayo hoti, acinteyyo ca iddhivisayoti gahetabbaṃ. Esa nayoti yvāyaṃ bahubhāvanimmāne ‘‘abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā’’tiādinā adhiṭṭhānanayo vutto, esa nayo itaresupi adhiṭṭhānesu.
像这样,先通过类比来显示共通之处,接着为了以自相直接显示其中的差别,就说出了“然而这个差别”等话。这里,“这位比丘如果想要”是连接语。“他们会知道我”,就是“他们会知道我是有神通的人”。“在中间”是指在所限定的时间之内。“根本禅那”等话,是为了说明准备工作怎么做,其余部分则已经通过类比说明了。所谓“不这样做”,就是不在中间作“我成为一个”的决意。“按照所限定的时间”这句话表明:在作“我成为一百个”等决意时,应该按照时间限定来做。由于决意已经停止,自己自然就成为一个。在这里,对于有神通的人来说,准备心和决意心本身就是以色为所缘。其中,准备心以相续现前的为所缘。决意心以正在现前的为所缘,因为决意只有一个心刹那,论师们是这样说的。
Iti avisesaṃ atidesena dassetvā visesaṃ sarūpato dassetuṃ ‘‘ayaṃ pana viseso’’tiādi vuttaṃ. Tattha iminā bhikkhunā icchantenāti sambandho. Maṃ jānissantīti ‘‘iddhimā’’ti maṃ jānissanti. Antarāvāti paricchinnakālassa abbhantare eva. Pādakajjhānantiādi parikammakaraṇākāradassanatthaṃ vuttaṃ, itaraṃ pana atideseneva vibhāvitanti. Evaṃ akarontoti ‘‘eko homī’’ti antarā adhiṭṭhānaṃ akaronto. ‘‘Yathāparicchinnakālavasenā’’ti iminā ‘‘sataṃ homī’’tiādinā adhiṭṭhānaṃ karontena kālaparicchedavaseneva kātabbanti dasseti. Sayameva eko hoti adhiṭṭhānassa paṭippassaddhattā. Ettha ca parikammādhiṭṭhānacittānaṃ iddhimā vaṇṇavasena sayameva ārammaṇaṃ hoti. Tesu parikammacittāni santatipaccuppannārammaṇāni. Adhiṭṭhānacittaṃ sampativattamānārammaṇaṃ adhiṭṭhānassa ekacittakkhaṇikattāti vadanti.
387“显现”这个词,和前面所说的“有”这个词连不起来,因为它是用业格说出来的;同样,和接下来要说的“去”这个词也连不起来,因为这里要表达的是自己和他人的显现。名词要依靠动词,所以用表示动作共性的“作”这个词来连接,于是说“作显现”。“隐没”这里也是同样的道理。如果这样,那为什么《无碍解道》里那样说呢?针对这个质疑,所以说“即此”等话。确实,《无碍解道》里说“显现,即不被任何东西遮盖”等等,那也是就这个“作显现”和“作隐没”来说的。其余的词是它们的同义词。“黑暗”指夜间的黑暗,或者白天进入洞穴等处的黑暗。“被覆”指被墙壁、门扇等遮住。“不在境域”指因为太远、太细微等而不出现在视野里。“此”指有神通的人。即使被遮住或站在远处,自己或他人怎么看得见呢——应该转换格位来理解这个连接。“成光明”即变成光明,或已产生光明。
387.‘‘Āvibhāva’’nti padassa heṭṭhā vuttena hoti-saddena sambandho na yujjati upayogavacanena vuttattā, tathā vakkhamānena ca gacchati-saddena attano, paresañca āvibhāvassa icchitattā, nāmapadañca kiriyāpadāpekkhanti kiriyāsāmaññavācinā karoti-saddena yojetvā āha ‘‘āvibhāvaṃ karotī’’ti. Tirobhāvanti etthāpi eseva nayo . Yadi evaṃ kathaṃ paṭisambhidāyanti codanaṃ sandhāyāha ‘‘idameva hī’’tiādi. Kāmaṃ paṭisambhidāyaṃ ‘‘āvibhāvanti kenaci anāvaṭaṃ hotī’’tiādinā (paṭi. ma. 3.11) āgataṃ, tampi idameva āvibhāvakaraṇaṃ, tirobhāvakaraṇañca sandhāya vuttaṃ. Sesapadāni tesaṃyeva vevacanāni. Andhakāranti rattandhakāraṃ, divāpi vā bilaguhādigataṃ andhakāraṃ. Paṭicchannanti kuṭṭakavāṭādinā paṭicchāditaṃ. Anāpāthanti dūratāsukhumataratādinā na āpāthagataṃ. Ayanti iddhimā. Paṭicchannopi dūre ṭhitopi attā vā paro vā yathā dissatīti vibhattiṃ pariṇāmetvā yojetabbaṃ. Ālokajātanti ālokabhūtaṃ, jātālokaṃ vā.
388这里说的“显现神变”,指的是显现神变。有人问“过去是谁做的”,针对这个问题,询问身证者,然后指出“导师就是身证者”,接着说是“世尊”做的,为了说明这个意思,就说了“世尊确实……”等话。“让舍卫城居民看见”要连到前面去理解,同样,“一直示现到无间地狱”也是这样。当处在虚空中的下层宫殿被上层宫殿挡住、显得拥挤时,那里的虚空就叫做被挤满了,所以说“把虚空分成两层推开”。
388.Etaṃ pana pāṭihāriyanti āvibhāvapāṭihāriyamāha. Kena katapubbanti tattha kāyasakkhiṃ pucchitvā ‘‘satthā tāva kāyasakkhī’’ti dassentena ‘‘bhagavatā’’ti vatvā tamatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘bhagavā hī’’tiādi vuttaṃ. Sāvatthivāsike passantīti ānetvā sambandho, tathā ‘‘yāva avīciṃ dassesī’’ti. Ākāsagatesu heṭṭhimaheṭṭhimavimānesu uparūparivimānaṃ byavadhāyakesu byūhiyamānesu taggataṃ ākāsaṃ byūḷhaṃ nāma hotīti vuttaṃ ‘‘ākāsañca dvidhā viyūhitvā’’ti.
这段的意思是:显现神变是导师所行的。忆念过去诸佛的修行,是为了守护佛陀的传承。“以一足”等语,是显示三次跨越。他给出方法,即按照这个方法确立了教说的道。
Ayamatthoti āvibhāvapāṭihāriyassa satthārā katabhāvo. Purimabuddhānaṃ paṭipattiāvajjanaṃ buddhappaveṇiyā anupālanatthaṃ. ‘‘Ekena pādenā’’tiādi tivikkamadassanaṃ. Nayaṃ deti yassa nayassa anusārena vācanāmaggaṃ ṭhapesi.
有一个叫小给孤独的人,是给孤独大长者的弟弟。
Cūḷaanāthapiṇḍiko nāma anāthapiṇḍikamahāseṭṭhissa kaniṭṭhabhātā.
穿透须弥山,就是仅把它变成集会大众能看见的样子,然后穿透过去。“那”指的就是须弥山。
Sinerupabbataṃnibbijjhitvāti taṃ parisāya dissamānarūpaṃyeva katvā nibbijjhitvā. Nanti sinerupabbataṃ.
把数十万个世界容器以及住在其中的有情世界都变得开阔显现,这种神通就叫作“世间开显”。大梵天王,指的是娑婆主梵天。
Anekasatasahassasaṅkhassa okāsalokassa, taṃnivāsisattalokassa ca vivaṭabhāvakaraṇapāṭihāriyaṃ lokavivaraṇaṃ nāma. Mahābrahmāti sahampatimahābrahmā.
你们先看看:无误行的果报,他先用地狱的恐怖来吓唬人,又按照导师循序渐进说法的方式,用天界的快乐来引诱人,但并不是要让他们的心倾向于天界的成就。
Passatha tāva apaṇṇakapaṭipadāya phalanti nirayabhayena tajjetvā satthu anupubbikathānayena saggasukhena palobhetvā, na pana saggasampattiyaṃ ninnabhāvāpādanena.
389就像在作显现时,为了创造光明而应当进入光明遍那样,在作隐藏时,为了创造黑暗而应当进入青遍。这在经典原文中虽然没有直接以这样的形式出现,但依据“开显、遮蔽”的说法,在意义上已经包含了。或者说,光明遍已含摄在白遍之中,这个意思已经说过。所谓“黑暗”,就是指具有黑暗的状态。
389. Yathā āvibhāvakaraṇe ālokakasiṇaṃ samāpajjitabbaṃ ālokanimmānāya, evaṃ tirobhāvakaraṇe andhakāranimmānāya nīlakasiṇaṃ samāpajjitabbaṃ. Kāmañcetaṃ pāḷiyaṃ sarūpato nāgataṃ, ‘‘vivaṭaṃ āvaṭa’’nti (paṭi. ma. 3.11) pana vacanato atthato āgatameva. Odātakasiṇantogadhaṃ vā ālokakasiṇanti vuttovāyamattho. Andhakāranti andhakāravantaṃ.
390其余像伊帝亚长老这样的人。
390.Avasese iṭṭiyattherādike.
391391. “明显的”是指这个有神通的人广为人知,所以叫明显;它既明显,又是神变,所以叫“明显神变”。这里,有神通的人不明显,所以叫“不明显”;它既不明显,又是神变,所以叫“不明显神变”。这种区分只在于有神通的人本身是公开还是隐秘,而不在于神变。因为神变本身没有不明显的。
391. Pākaṭo iddhimā etassa atthīti pākaṭaṃ, pākaṭañca taṃ pāṭihāriyañcāti pākaṭapāṭihāriyaṃ. Na ettha iddhimā pākaṭoti apākaṭaṃ, apākaṭañca taṃ pāṭihāriyañcāti apākaṭapāṭihāriyaṃ. Iddhimato eva hi pākaṭāpākaṭabhāvenāyaṃ bhedo, na pāṭihāriyassa. Na hi taṃ apākaṭaṃ atthi.
上人法是指十善业道法,超越人的法,就是上人法。称为神通的神变,就是神通神变。在露台,指在前面。散布吧,就是散开。神通造作,指神通的运用。造作了,就是造作、做了的意思。以钥匙孔,指以锁孔。以门板缝隙,指门板接合处之间。
Uttarimanussadhammāti manussadhammo vuccati dasa kusalakammapathadhammā, tato manussadhammato uttari. Iddhisaṅkhātaṃ pāṭihāriyaṃ iddhipāṭihāriyaṃ. Āḷindeti pamukhe. Okāsehīti pakira. Iddhābhisaṅkhāranti iddhipayogaṃ. Abhisaṅkhāsīti abhisaṅkhari, akāsīti attho. Tālacchiggaḷenāti kuñcikacchiddena. Aggaḷantarikāyāti piṭṭhasaṅghātānaṃ antarena.
“消失”是指想要消失。就像巴卡梵天神没办法消失那样,世尊也照样让自己从他和梵天神众眼前消失,不让他们有机会说“沙门乔达摩在这个地方存在或不存在,都没法知道”,因此说了“我于有中见怖畏”这首偈。
Antarahitoti antaradhāyitukāmo. Bako brahmā yathā antaradhāyituṃ na sakkoti, tathā katvā bhagavā sayaṃ tassa, brahmagaṇassa ca anāpāthabhāvagamanena antarahito hutvā ‘‘samaṇassa gotamassa imasmiṃ ṭhāne atthibhāvo vā natthibhāvo vā na sakkā jānitu’’nti evaṃ brahmagaṇassa vacanokāso mā hotūti ‘‘bhavevāha’’nti imaṃ gāthaṃ abhāsi.
在这里,我因为看见“有”中的怖畏,就是说,我在“有”、在轮回中看见了生、老等种种怖畏。“有与求无有者”,是指这欲有等三种有和七种有,以及那些寻求无有、追求无有的人,我一次又一次地看见,都只是在“有”里面。“不称说有”,是指不因为渴爱和见解的缘故而称说任何一种有,不执取。“不执取喜”,是指不接近有渴爱,不执取,就是这个意思。
Tattha bhavevāhaṃ bhayaṃ disvāti ahaṃ bhave saṃsāre jātijarādibhedaṃ bhayaṃ disvā eva. Bhavañca vibhavesinanti imañca kāmabhavādiṃ tividhampi sattabhavaṃ, vibhavesinaṃ vibhavaṃ gavesamānampi pariyesamānampi punappunaṃ bhave eva disvā. Bhavaṃ nābhivadinti taṇhādiṭṭhivasena kiñci bhavaṃ na abhivadiṃ na gahesiṃ. Nandiñca na upādiyinti bhavataṇhaṃ na upagacchiṃ, na aggahesinti attho.
392不附着:靠穿透穿行,不附着在墙壁等任何地方。以作意完成准备工作:有神通的人想要前往某处,就对此作意,以“愿成为虚空,愿成为虚空”这样的方式完成准备工作。针对墙壁、山等,用阳性词说“有孔、有洞”。纵向延伸的空隙叫“孔”,横向延伸的叫“洞”。
392.Alaggamānoti vinivijjhitvā gamanena kuṭṭādīsu katthaci na laggamāno. Āvajjitvā kataparikammenāti yassa parato gantukāmo, taṃ āvajjitvā ‘‘ākāso hotu, ākāso hotū’’ti evaṃ kataparikammena iddhimatā. Pākārapabbatāpekkhāya ‘‘susiro, chiddo’’ti ca pulliṅgavasena vuttaṃ. Ubbedhavasena pavattaṃ vivaraṃ susiraṃ. Tiriyaṃ pavattaṃ chiddaṃ.
在任何一种遍处修完准备功夫之后,也就是在地遍等任何一种遍处中,先进入禅定,再做完准备功夫,就应该决意“愿成为虚空”。这里说明了理由:“只有八等至的自在才是标准。”所以,想什么就成什么。由此说明:在地中浮现、沉没时,入水遍并非绝对必要;在水中等处变出地时,入地遍也不是绝对必须。这里说的是,在穿墙等神变中,必须说入虚空遍,因为它与之相应。这样做之后,就像“以虚空遍让被遮蔽的显现出来”等说法那样,以地遍而有的“一身变多身”等状态,以及“在虚空或水中变出地后,想用脚行走”等,《杂论》中所说的那些,也都得以成立。
Yattha katthaci kasiṇe parikammaṃ katvāti pathavīkasiṇādīsu yattha katthaci kasiṇe jhānaṃ samāpajjitvā parikammaṃ katvā ‘‘ākāso hotū’’ti adhiṭṭhātabbo. Tattha kāraṇamāha ‘‘aṭṭhasamāpattivasībhāvoyeva pamāṇa’’nti. Tasmā yaṃ yaṃ icchati, taṃ tadeva hoti. Etena pathaviyā ummujjananimujjane āpokasiṇasamāpajjanaṃ, udakādīsu pathavīnimmāne pathavīkasiṇasamāpajjanaṃ na ekantato icchitabbanti vuttaṃ hoti. Etanti etaṃ tirokuṭṭādigamanapāṭihāriyakaraṇe ākāsakasiṇasamāpajjanaṃ avassaṃ vattabbaṃ anucchavikabhāvato. Evañca katvā ‘‘ākāsakasiṇavasena paṭicchannānaṃ vivaṭakaraṇa’’ntiādivacanaṃ viya pathavīkasiṇavasena ‘‘ekopi hutvā bahudhā hotī’’tiādibhāvo ‘‘ākāse vā udake vā pathaviṃ nimminitvā padasā gamanaṃ icchatī’’tiādinā yaṃ pakiṇṇakanaye vuttaṃ, tampi samatthitaṃ hoti.
说“没有嗔心”说了两次,就像缚而善缚一样,这叫做加固。这样说了之后,为了显示那样做没有必要,又说了“再次入定”等话。因为已经决意,虚空就确实成为虚空;即使中间有什么山等障碍出现,也因为已经决意“成为虚空”,那里就确实成为虚空。为了显示这也只是对不可能之处的假想,那种情况根本不会出现,所以说了“中间”等话。
‘‘Doso natthī’’ti dvikkhattuṃ baddhaṃ subaddhaṃ viya daḷhīkaraṇaṃ nāma hotīti adhippāyena vatvā tena payojanābhāvaṃ dassetuṃ ‘‘puna samāpajjitvā’’tiādi vuttaṃ. Adhiṭṭhitattā ākāso hotiyevāti sacepi kiñci antarā upaṭṭhitaṃ pabbatādi siyā, tampi ‘‘ākāso hotū’’ti adhiṭṭhitattā ākāso hotiyeva. Idampi aṭṭhānaparikappanamattaṃ, tādisassa upaṭṭhānameva natthīti dassetuṃ ‘‘antarā’’tiādi vuttaṃ.
393用智慧划定出想要的范围之后。“于此”指的是:在把这块地决意成水的那件事上,这段经文就是用来阐明前面所说的修行方法。后面凡是出现“于此有这段经文”的地方,也应当按这个方式来理解它的意思。
393.Paricchinditvāti yathicchitaṭṭhānaṃ ñāṇena paricchinditvā. Tatrāti tasmiṃ pathaviyā udakabhāvādhiṭṭhāne ayaṃ yathāvuttapaṭipattivibhāvinī pāḷi. Parato ‘‘tatrāyaṃ pāḷī’’ti āgataṭṭhānesupi iminā nayena attho veditabbo.
“他”是指有神通的人。在决意的时候,先划定一段时间,然后再决意,所以说“然而超过了所限定的时间之后”。原本的水,不是神通变化出来的水。
Soti iddhimā. Adhiṭṭhānakāle kālaparicchedaṃ katvā adhiṭṭhātīti vuttaṃ ‘‘paricchinnakālaṃ pana atikkamitvā’’ti. Pakatiyā udakaṃ animmānaudakaṃ.
394“相反”是指,有人踩在水上走却不会沉下去,在这里应当理解为,这是通过神通变化出地大来实现的。“地遍”就是地遍禅定。
394.Viparītanti yaṃ udakaṃ akkamitvā akkamanto na saṃsīdati, taṃ panettha iddhiyā pathavīnimmānavasena veditabbaṃ. Pathavīkasiṇanti pathavīkasiṇajjhānaṃ.
395“结跏趺坐”就是把双腿从四周盘绑起来的坐姿。翅膀断了或者还没长出翅膀的鸟飞不起来,所以巴利经文里用“有翼”这个词来限定,说成“有翼之鸟”,这里因此说“以翼具足的鸟”。“作了遍作”就是作了“愿大地出现”的准备工作。
395.Pallaṅkanti samantato ūrubaddhāsanaṃ. Chinnapakkho, asañjātapakkho vā sakuṇo ḍetuṃ na sakkotīti pāḷiyaṃ ‘‘pakkhī sakuṇo’’ti (paṭi. ma. 3.11) pakkhī-saddena visesetvā sakuṇo vuttoti ‘‘pakkhehi yuttasakuṇo’’ti āha. Parikammaṃ katvāti ‘‘pathavī hotū’’ti parikammaṃ katvā.
在称为空界的空中,就是指在被称为“空界”的空间里。因为无论在哪里没有障碍,那里就称为“虚空”。而这位有神通的人,并不是在靠近地面的空中行走,而是去到鸟类也到不了的地方,那样的地方在世间就称为“空界”。因此说“在称为空界的空中”。
Ākāse antalikkheti antalikkhasaññite ākāse. Yattha yattha hi āvaraṇaṃ natthi, taṃ taṃ ‘‘ākāsa’’nti vuccati. Ayañca iddhimā na pathaviyā āsanne ākāse gacchati. Yattha pana pakkhīnaṃ agocaro, tattha gacchati, tādisañca loke ‘‘antalikkha’’nti vuccati. Tena vuttaṃ ‘‘antalikkhasaññite ākāse’’ti.
“长老”是指前面说过的帝毕塔咖秋喇阿跋亚长老。“入等至之入”就是再次进入等至。难道他的心不是已经等持了吗?这里的意思是:以神通变化而运作的心,是极度等持的,不会像其他时候那样不等持。不过这只是那位长老自己的看法。因为先前是进入地遍后,决意依地而行,而现在需要的是虚空,所以必须进入虚空遍。因此才说“虽然”等语。应当依照穿壁神变中所说的方法来做,意思是:就像在那里,通过决意“让墙壁等变成虚空”而成为虚空,同样在这里,也要通过决意把山、树等变成虚空再行走。或者,就是依照穿壁神变中所说的方式,即如那里所说的“如果那位比丘决意而行时”等。由此说明:仅凭先前决意的力量,途中另一座山、树或季节所成物生起,此事不可能,因此由龙等制造的障碍,不会成为通行的阻碍。
Theroti pubbe vutta tipiṭakacūḷābhayatthero. Samāpattisamāpajjananti puna samāpattisamāpajjanaṃ. Nanu samāhitamevassa cittanti iddhimato pāṭihāriyavasena pavattamānassa cittaṃ accantaṃ samāhitameva hoti, na aññadā viya asamāhitanti adhippāyo. Taṃ pana therassa matimattaṃ. Pubbe hi pathavīkasiṇaṃ samāpajjitvā pathaviṃ adhiṭṭhāya gacchati, idāni pana ākāso icchitabbo, tasmā ākāsakasiṇaṃ samāpajjitabbameva. Tenāha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Tirokuṭṭapāṭihāriyevuttanayeneva paṭipajjitabbanti yathā tattha kuṭṭādi ‘‘ākāso hotū’’ti adhiṭṭhānena ākāso hoti, evaṃ idhāpi pabbatarukkhādiṃ adhiṭṭhānena ākāsaṃ katvā gantabbanti attho. Atha vā tirokuṭṭapāṭihāriye vuttanayenevāti ‘‘sace panassa bhikkhuno adhiṭṭhahitvā gacchantassā’’tiādinā (visuddhi. 2.392) tattha vuttanayena. Etena ‘‘purimādhiṭṭhānabaleneva cassa antarā añño pabbato vā rukkho vā utumayo uṭṭhahissatīti aṭṭhānameveta’’nti nāgādīhi kayiramāno vibandho gamanantarāyaṃ na karotīti dasseti.
所谓“空处”,是在远离人烟、适合修行的地方。人们都清楚地知道:这位沙门是能在虚空中行走的。
Okāseti janavivitte yuttaṭṭhāne. Pākaṭo hoti ākāsacārī ayaṃ samaṇoti.
396四万二千由旬这个数目,是按第一劫来计算的;从那以后,随着大地逐渐升高,就可能比这个数目少若干由旬,但少许的增减不足以计入数目,所以才那样说。所谓“在三洲中同一刹那遍照光明”,是说当日月停在某一洲正中时,从那里向前方落下、又在后方升起,以此而作光明。又因为能压过其他光明,而且难以直视,所以有大威力。因为能止息众生的寒冷与酷热之苦,又能滋养药草、草木、森林,所以有大威神力。“触”就是碰触。“抚摸”就是把手从这里到那里来回移动而摩擦。所谓“唯以神通基础禅定之力”,是指以任何人的神通基础禅定之力。以“eva”这个词,是排除基础禅定的差别,而不是排除决意。因此说“这里没有遍处等至的限定”。意思是:并非像在穿墙神通等中那样,必须在这个遍处中入定后决意,这里并没有任何限定。正如巴利文中不执取任何等至而说“这里,那位有神通者”等。在伸手可及处,即如所说的“日月”那样的日月轮。色法在伸手可及处,即立于伸手可及处的色法,或伸手可及处的色法。或者把手伸长而触摸,这是连接。
396.Dvācattālīsayojanasahassaggahaṇaṃ paṭhamakappavasena kataṃ, tato paraṃ pana anukkamena pathaviyā ussitabhāvena tato katipayayojanūnatā siyā, appakaṃ adhikaṃ vā ūnaṃ vā gaṇanūpagaṃ na hotīti tathā vuttaṃ. Tīsu dīpesu ekakkhaṇe ālokakaraṇenāti yadā yasmiṃ dīpe majjhe tiṭṭhanti, tadā tato purimasmiṃ atthaṃ gacchantā pacchime udentā hutvā ālokakaraṇena. Aññajotīnaṃ vā abhibhavanena, duddasatāya ca mahiddhike. Sattānaṃ sītapariḷāhavūpasamanena, osadhitiṇavanappatīnaṃ paribrūhanena ca mahānubhāve. Chupatīti phusati. Parimajjatīti hatthaṃ ito cito ca sañcārento ghaṃseti. Abhiññāpādakajjhānavasenevāti yassa kassaci abhiññāpādakajjhānavasena. Eva-kārena pādakajjhānavisesaṃ nivatteti, na adhiṭṭhānaṃ. Tenevāha ‘‘natthettha kasiṇasamāpattiniyamo’’ti. Tirokuṭṭapāṭihāriyādīsu viya imasmiṃ nāma kasiṇe jhānaṃ samāpajjitvā adhiṭṭhātabbanti na ettha koci niyamo atthīti attho. Tathā hi pāḷiyaṃ kiñci samāpattiṃ aparāmasitvā ‘‘idha so iddhimā’’tiādi (paṭi. ma. 3.10-11) vuttaṃ. Hatthapāse hoti ‘‘candimasūriye’’ti evaṃ vuttaṃ candimasūriyamaṇḍalaṃ. Rūpagataṃ hatthapāseti hatthapāse ṭhitaṃ rūpagataṃ, hatthapāse vā rūpagataṃ. Hatthaṃ vā vaḍḍhetvā parāmasatīti yojanā.
依已执取的事物,能使未执取的事物增长,这是经中所说的。不过从道理上看,这里也能看出已执取事物本身增长的迹象。当已执取的事物使自身变大或变小时,就像它能减损一样,增长也是可以成立的。就像尊者大目犍连调伏难陀乌巴难达龙王那样,为了引述有实际事例的上座部传统来说明这个道理,便开始了“帝毕塔咖秋喇那嘎长老说”等一段话。难道不是这样吗?确实是这样,这就是其用意。因为两个否定词合在一起,就回到了肯定的意思。“那时变得巨大,就像大目犍连长老一样”,这是就比原来更大的情况来说的,而在这里,变小也是可以成立的。
Upādinnakaṃ nissāya anupādinnakassa vaḍḍhanaṃ vuttaṃ. Yuttiyā panettha upādinnakassapi vaḍḍhanacchāyā dissati. Attano aṇumahantabhāvāpādane upādinnakassa hāpanaṃ viya vaḍḍhanampi labbhateva. Yathā āyasmato mahāmoggallānassa nandopanandadamaneti evaṃ pavattaṃ sahavatthunā theravādaṃ āharitvā tamatthaṃ dassetuṃ ‘‘tipiṭakacūḷanāgatthero āhā’’tiādi āraddhaṃ. Kiṃ pana na hoti, hotiyevāti adhippāyo. Dve hi paṭisedhā pakatiṃ gamentīti. ‘‘Tadā mahantaṃ hoti mahāmoggallānattherassa viyā’’ti idaṃ yathādhikatatthadassanavasena vuttaṃ, khuddakabhāvāpādanampettha labbhateva.
难陀与乌波难陀龙王调伏故事的注释
Nandopanandanāgadamanakathāvaṇṇanā
他按照诸佛一贯的做法观察:“这个人到底有没有得度的因缘?”这里是针对世间人对三宝生起净信的相状,也就是进入教法的机缘,才说“没有净信”。意思是应当让他从邪见中脱离出来,然后生起净信。因此说:“谁能……把他分离出来呢?”
Olokesi buddhāciṇṇavasena ‘‘atthi nu kho assa upanissayo’’ti. Lokiyaṃ ratanattaye pasādalakkhaṇaṃ sāsanāvatāraṃ sandhāyāha ‘‘appasanno’’ti. Micchādiṭṭhito vivecetvā pasādetabboti adhippāyo. Tenāha ‘‘ko nu kho…pe… viveceyyā’’ti.
“那一天”是指世尊被比丘僧团围绕,朝着三十三天界走去的那一天的时段。“他们准备好了宴饮之处”是指他坐下来用餐的地方,也就是那个侍奉的场所,它已洒水、已清扫,他们又通过送上餐具等,把它布置、预备好了。“以三种女伶”是指由扮演新娘、少女、童女三种角色的女伶。“正在观看”就是注视着,或者说是环视着。
Taṃ divasanti yadā bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto tāvatiṃsabhavanābhimukho gacchati, taṃ divasabhāgaṃ. Āpānabhūmiṃ sajjayiṃsūti yattha so nisinno bhojanakiccaṃ karoti, taṃ parivesanaṭṭhānaṃ sittaṃ sammaṭṭhaṃ bhojanūpakaraṇūpanayanādinā sajjayiṃsu paṭiyādesuṃ. Tividhanāṭakehīti vadhūkumārikaññāvatthāhi tividhāhi nāṭakitthīhi. Olokayamānoti pekkhanto, vicārento vā.
“一层又一层”是指最顶端再往上的顶端。“以宫殿”是指以宫殿所在的地方。“以盘绕”是指以身体盘绕的方式。“以倒置”是指以向下弯曲的方式。“执取”是指彻底包围,连三十三天宫殿所在的地方都不剩一点。
Uparūparīti matthakamatthake. Bhavanenāti bhavanapadesena. Bhogehīti sarīrabhogehi. Avakujjenāti nikujjitena. Gahetvāti yathā tāvatiṃsabhavanassa padesopi nāvasissati, evaṃ pariyādāya.
须弥山的环绕带,就是须弥山的腰带。据说,须弥山四周有四条环绕带,厚度和宽度各为五千由旬,由龙、金翅鸟、鸠槃荼和夜叉住持,用来守护三十三天界。这些环绕带因为同属环绕带,所以合在一起称为“环绕带”。据说它们占据了须弥山的一半。
Sineruparibhaṇḍanti sinerumekhalaṃ. Sinerussa kira samantato bahalato, puthulato ca pañcayojanasahassaparimāṇāni cattāri paribhaṇḍāni tāvatiṃsabhavanassa ārakkhāya nāgehi, garuḷehi, kumbhaṇḍehi, yakkhehi ca adhiṭṭhitāni, tāni paribhaṇḍabhāvasāmaññena ekajjhaṃ katvā ‘‘paribhaṇḍa’’nti vuttaṃ. Tehi kira sinerussa upaḍḍhaṃ pariyādinnaṃ.
舍弃了自身,就是让人的形相消失。压迫,就是只让人产生疲惫而已。
Attabhāvaṃ vijahitvāti manussarūpaṃ antaradhāpetvā. Bādhatīti khedamattaṃ uppādeti.
舍弃了自身,是指以微细身之化作而舍弃龙形。张开嘴,是说“我要把进入口中的沙门嚼碎”。说“东边和西边”,是因为龙当时那样躺着。为了把正念好好地现前,才说“你要作意”。
Attabhāvaṃ vijahitvāti sukhumattabhāvanimmānena nāgarūpaṃ vijahitvā. Mukhaṃ vivari ‘‘mukhagataṃ samaṇaṃ saṃkhādissāmī’’ti. Pācīnena ca pacchimena cāti nāgassa tathānipannattā vuttaṃ. Suṭṭhu satiyā paccupaṭṭhāpanatthamāha ‘‘manasi karohī’’ti.
从最开始起的一切神变,这是针对当时那位长老所行的神变说的。而“这个处”,指的是排出鼻息的因由。
Āditopaṭṭhāya sabbapāṭihāriyānīti tadā therena katapāṭihāriyāni sandhāya vuttaṃ. Imaṃ pana ṭhānanti imaṃ nāsāvātavissajjanakāraṇaṃ.
“追随”是说,因为害怕,心想“根本不可能反击这位有大神力的沙门”,于是就跟在那逃跑的人后面追。
Anubandhīti ‘‘na sakkā evaṃmahiddhikassa imassa samaṇassa paṭipaharitu’’nti bhayena palāyantaṃ anubandhi.
“单一排列”是指以同一个排列、没有间断,这就是它的意思。“正是此”是指:依执取色而生起的非执取色增长,正是这个。在这里,像手增长这类神通变化之所以合理,是因为非执取色从心生起,或从时节生起,而不会生起执取色。或者,“执取”是指整个有根身。即使这样理解,那样的增长也不合理,所以应当按前面所说的方式理解增长。在同一相续中,执取色和非执取色虽然看起来混在一起生起,但实际上并没有混杂。比如,在一斗左右的牛奶里倒入好几斗水,牛奶虽然和全部水混在一起,看起来到处都悬浮着,但牛奶并没有增长,只有水在增长;同样,执取色和非执取色虽然看起来混杂着生起,但执取色并不增长,应当知道:是由神通威力使心生色增长,随此而生起的时节生色也随之增长。
Ekapaṭipāṭiyāti ekāya paṭipāṭiyā, nirantaranti attho. Ayamevāti yā upādinnakaṃ nissāya anupādinnakassa vaḍḍhi, ayameva. Ettha edise hatthavaḍḍhanādipāṭihāriye yutti yuttarūpā cittato, ututo vā upādinnakarūpānaṃ anuppajjanato. Atha vā upādinnanti sakalameva indriyabaddhaṃ adhippetaṃ. Evampi tassa tathā vaḍḍhi na yujjati evāti vuttanayeneva vaḍḍhi veditabbā. Ekasantāne upādinnaṃ, anupādinnañca sambhinnaṃ viya pavattamānampi atthato asambhinnameva. Tattha yathā āḷhakamatte khīre anekāḷhake udake āsitte yadipi khīraṃ sabbena sambhinnaṃ sabbatthakameva lambamānaṃ hutvā tiṭṭhati, tathāpi na tattha khīraṃ vaḍḍhati, udakameva vaḍḍhati, evamevaṃ yadipi upādinnaṃ anupādinnañca sambhinnaṃ viya pavattati, tathāpi upādinnaṃ na vaḍḍhati, iddhānubhāvena cittajaṃ, tadanusārena utujañca vaḍḍhatīti daṭṭhabbaṃ.
“他”就是指那位有神通的人。“这样做了”是指按照上面说的方式,把手伸长,或者让他们过来站在伸手能碰到的地方。脚怎么放等等,也应当按照上面说的方式来理解。还有另一位有神通的人。“照样”是指像施展神变之前那样。所谓“像那样譬喻”,意思是:比如在许多装满水的不同容器里,显现出许多不同的月轮,但月亮的运行等并不会因此受到阻碍,而且许多月轮各自都能被看见;同样,这个神变也是如此,因为日月的运行等不会受到阻碍,而且许多有神通的人在那里都能随自己的意愿成功施展神通。这就是这段话的意思。
Soti so iddhimā. Evaṃ katvāti vuttākārena hatthaṃ vā vaḍḍhetvā te vā āgantvā hatthapāse ṭhite katvā. Pādaṭṭhapanādipi vuttanayeneva veditabbaṃ. Aparopi iddhimā. Tathevāti pāṭihāriyakaraṇato pubbe viya. Tathūpamametanti yathā udakapuṇṇāsu nānāpātīsu bahūhi nānācandamaṇḍalesu dissamānesu na tena candamaṇḍalassa gamanādiuparodho, bahūnañca paccekaṃ dassanaṃ ijjhati, tathūpamametaṃ pāṭihāriyaṃ candimasūriyānaṃ gamanādiuparodhābhāvato, bahūnañca iddhimantānaṃ tattha iddhipayogassa yathicchitaṃ samijjhanatoti adhippāyo.
397“作了限定”是指以周遍含摄的方式作限定,不是以划界的方式。因为这样一来,他在梵天界就能以自己的身自在运作。“圣典”指的是《无碍解道》的经文。
397.Paricchedaṃ katvāti abhividhivasena pana paricchedaṃ katvā, na mariyādavasena. Tathā hesa brahmaloke attano kāyena vasaṃ vatteti. Pāḷīti paṭisambhidāmaggapāḷi.
即使到了梵天界,也能用身体随意自在地运作。这里的意思并不是只指去梵天界,也不是只指去梵天界这件事本身,而是还有其他不同的情况。说“乃至梵天界”,是为了举例说明极远的范围,所以先说了“如果想前往梵天界”,接着为了说明其他情况,又说了“在近处也能决意到远处”等等。这里的“也”字有集合、包括的意思,因此应当知道,它把其余一切应当由决意神通来完成的事都包括进去了,并不只是包括已经说到的那些。
Yāvabrahmalokāpi kāyena vasaṃ vattetīti ettha yasmā na brahmalokasseva gamanaṃ adhippetaṃ, nāpi brahmalokassa gamanameva, atha kho aññathā aññampi. Yāva brahmalokāti pana dūrāvadhinidassanametaṃ, tasmā ‘‘sace brahmalokaṃ gantukāmā hotī’’ti vatvāpi itarampi dassetuṃ ‘‘santikepi dūre adhiṭṭhātī’’tiādi vuttaṃ. Tattha pi-saddo samuccayattho, tena vuttāvasesassa adhiṭṭhāniddhiyā nipphādetabbassa sabbassāpi saṅgaho, na vuttassevāti daṭṭhabbaṃ.
在“双神变结束时”等语句里,说的是三步跨越由决意神通所成就;而在别的地方,说的则是相与依赖。应当这样审察把握这两者:它们如何互不相违。
Yamakapāṭihāriyāvasānetiādinā tivikkamassa adhiṭṭhāniddhinipphannatā vuttā, aññattha pana lakkhaṇānisaṃsatā. Tadubhayaṃ yathā aññamaññaṃ na virujjhati, tathā vicāretvā gahetabbaṃ.
蓝色母水渠,就是水色呈现蓝色的沟渠。
Nīlamātikanti nīlavaṇṇodakamātikaṃ.
“大菩提”是指不可战胜的菩提座,也就是大菩提。“心念一升起就出现在近前”,意思是心念刚一升起,他就把大地和海洋收拢起来,使(自己)到达大菩提的近前。
Mahābodhinti aparājitapallaṅkaṃ mahābodhiṃ. Citte uppanne santike akāsīti tathā cittuppattisamanantarameva pathaviṃ, samuddañca saṃkhipitvā mahābodhisantike akāsi.
在星宿日,也就是大节日那天。所谓“月糕”,是指像月亮一样、呈月轮形状的糕饼。所谓“只做满一钵的量”,是指他做的时候,让那些糕饼就其大小和形状而言,刚好能装进一个钵里。
Nakkhattadivaseti mahadivase. Candapūveti candasadise candamaṇḍalākāre pūve. Ekapattapūramattamakāsīti yathā te pamāṇato sarūpeneva antopattapariyāpannā honti, tathā akāsi.
在迦迦瓦利耶居士故事里,应该引出“世尊将少量变成大量”这句话来连接。不过,为了简略说明这件事,就说了“据说大迦叶长老”等话。“以等至”,是指以灭尽等至。
Kākavaliyavatthusmiñca ‘‘bhagavā thokaṃ bahuṃ akāsī’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. Taṃ pana vatthuṃ saṅkhepatova dassetuṃ ‘‘mahākassapatthero kirā’’tiādi vuttaṃ. Samāpattiyāti nirodhasamāpattiyā.
在恒河岸边,指的是在铜掌岛的恒河岸边。给与想,指的是他给与了这样的想:让他们看见如其所决意的酥油。
Gaṅgātīreti tambapaṇṇidīpe gaṅgānadiyā tīre. Saññaṃ adāsīti yathā te yathādhiṭṭhitaṃ sappiṃ passanti, tathā saññaṃ adāsi.
“他的”是指:他想要见到那位梵天神的色身,就见到那位梵天神的色身。“听到声音”是指:以天耳界听到梵天神的声音。“了知心”是指:以他心通了知梵天神的心。“依于业生身”是指:依于四大种所成的色身。关于“转变心”,这里问:那是什么心?又是怎样转变的?回答说:“取基础禅心,把它安放到身体上。”又问:那是怎样安放到身体上的呢?回答说:“使它随顺于身体。”为了打断“声音迟钝而行”这种说法,又说“迟钝而行”。意思是“使……成为”,这是前后相连的。因为身体的行走是迟钝的,而迟钝是以四大种为缘,这就是这里的意旨。这里的意思是:瑜伽行者以可见的身体想要前往,依着这种想要前往的意愿来转变心,进入基础禅那后再出定,作意:“愿这个心像身体一样迟钝而行。”正是针对这样的作意,才说“取基础禅心”。作了作意之后,再次入定,以智决意时,就把那个心安放到身体上,使它随顺于身体、迟钝而行。
Tassāti yassa brahmuno rūpaṃ daṭṭhukāmo, tassa brahmuno rūpaṃ passati. Saddaṃ suṇātīti dibbāya sotadhātuyā brahmuno saddaṃ suṇāti. Cittaṃ pajānātīti cetopariyañāṇena brahmuno cittaṃ pajānāti. Karajakāyassa vasenāti cātumahābhūtikarūpakāyassa vasena. ‘‘Cittaṃ pariṇāmetī’’ti ettha kiṃ taṃ cittaṃ, kathaṃ vā pariṇāmananti āha ‘‘pādakajjhānacittaṃ gahetvā kāye āropetī’’ti. Kathaṃ pana kāye āropetīti āha ‘‘kāyānugatikaṃ karotī’’ti. Evampi saddadandharovāyanti vacanapathaṃ pacchindanto āha ‘‘dandhagamana’’nti. Karotīti sambandho. Kāyagamanaṃ hi dandhaṃ, dandhamahābhūtapaccayattāti adhippāyo. Ayañhettha attho – dissamānena kāyena gantukāmatāya vasena cittaṃ pariṇāmento yogī pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya ‘‘idaṃ cittaṃ kāyo viya dandhagamanaṃ hotū’’ti parikammaṃ karoti. Tathā parikammakaraṇaṃ hi sandhāya ‘‘pādakajjhānacittaṃ gahetvā’’ti vuttaṃ. Parikammaṃ pana katvā puna samāpajjitvā ñāṇena adhiṭṭhahanto taṃ cittaṃ kāye āropeti, kāyānugatikaṃ dandhagamanaṃ karoti.
“乐想”是指与乐同起的想,这是以想为主来解说的。因为轻快而被认知,所以叫“轻想”。那么,神通心怎么能和乐想一起生起呢?回答说:“所谓乐想,就是与舍相应的想。”或者说,因为被认知为乐,所以叫“乐想”。因此说:“舍确实被称为寂静的乐。”为了说明心和心所的轻快——它的原因是脱离极重的盖障,以及脱离粗重的、不寂静的寻等——而说:“正是那个……应当了知。”“入于彼者”,就是达到那种乐轻想的人。“彼”指瑜伽行者。在这里,仅仅想去的意愿本身就是标准:在这里,以可见的身体行走时,对于想去的地方,仅仅以想去的意愿所生起的准备工作与决意就是标准,仅凭这一点就能成就行走。因此,即使没有化现道路和决意风界,也能到达想去的地方。现在,为了让这个意思更加清楚,而说了“若有念……”等。
Sukhasaññanti sukhasahagataṃ saññaṃ, saññāsīsena niddeso. Lahubhāvena saññātanti lahusaññaṃ. Kathaṃ pana iddhicittena saha sukhasaññāya sambhavoti āha ‘‘sukhasaññā nāma upekkhāsampayuttā saññā’’ti. Sukhanti saññātanti vā sukhasaññaṃ. Tenevāha ‘‘upekkhā hi santaṃ sukhanti vuttā’’ti ekantagarukehi nīvaraṇehi, oḷārikehi anupasantasabhāvehi ca vitakkādīhi vippayogo cittacetasikānaṃ lahubhāvassa kāraṇanti dassento āha ‘‘sāyeva…pe… veditabbā’’ti. Taṃ okkantassāti taṃ sukhalahusaññaṃ anuppattassa. Assāti yogino. Gantukāmatā eva ettha pamāṇanti ettha etasmiṃ dissamānena kāyena gamane yaṃ ṭhānaṃ gantukāmo, taṃ uddissa gantukāmatāvasena pavattaparikammādhiṭṭhānāni eva pamāṇaṃ, tāvatā gamanaṃ ijjhati. Tasmā magganimmānavāyuadhiṭṭhānehi vināpi icchitadesappatti hotīti. Idāni tamevatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘sati hī’’tiādi vuttaṃ.
“执取身”是指以遍作心把业生身作为所缘来执取。“置于心上”是指通过决意“让这个身体变得像这个心一样”,把它安置在根本禅心上,使它随顺于心。因此说“使它随顺于心,快速行进”。“心行”说的是心的运作。而这是依心转变身体的神变。“心行而已”就是与心同行。那么,身体运作迟缓,怎么能与迅速运转的心同行呢?并不是完全同行。正如依身转变心时,心并非完全与身同行。因为那时心并没有按自己自性所成的刹那运作,而是按沉重色法的刹那运作。然而,通过决意“让这个心变得像这个身体一样”,由于随顺迟缓的身体运行,直到到达想要去的地方,心都随顺身行、以相续的方式运作,这就叫作心被身行所转变。同样,通过决意“让这个身体变得像这个心一样”,因为先前已经以乐和轻快的想修习成就,所以身体不像未修神足者那样迟缓运作,而是仅凭少数几个轻快的心转向,就能到达想要去的地方;这样运作的身体,就叫作被心行所转变,并不是仅凭一个心刹那就能到达想要去的地方。
Kāyaṃ gahetvāti karajakāyaṃ ārammaṇakaraṇavasena parikammacittena gahetvā. Citte āropetīti ‘‘ayaṃ kāyo idaṃ cittaṃ viya hotū’’ti pādakajjhānacitte āropeti taggatikaṃ karoti. Tenāha ‘‘cittānugatikaṃ karoti sīghagamana’’nti. Cittagamananti cittappavattimāha. Idaṃ pana cittavasena kāyapariṇāmanapāṭihāriyaṃ. Cittagamanamevāti cittena samānagamanameva. Kathaṃ pana kāyo dandhappavattiko lahuparivattinā cittena samānagatiko hotīti? Na sabbathā samānagatiko. Yatheva hi kāyavasena cittapariṇāmane cittaṃ sabbathā kāyena samānagatikaṃ na hoti. Na hi tadā cittaṃ sabhāvasiddhena attano khaṇena avattitvā garuvuttikassa rūpadhammassa khaṇena vattati. ‘‘Idaṃ cittaṃ ayaṃ kāyo viya hotū’’ti pana adhiṭṭhānena dandhagatikassa kāyassa anuvattanato yāva icchitaṭṭhānappatti, tāva kāyagatianulomeneva hutvā santānavasena pavattamānaṃ cittaṃ kāyagatiyā pariṇāmitaṃ nāma hoti, evaṃ ‘‘ayaṃ kāyo idaṃ cittaṃ viya hotū’’ti adhiṭṭhānena pageva sukhalahusaññāya sampāditattā abhāvitiddhipādānaṃ viya dandhaṃ avattitvā yathā lahukatipayacittavāreheva icchitaṭṭhānappatti hoti, evaṃ pavattamāno kāyo cittagatiyā pariṇāmito nāma hoti, na ekacittakkhaṇeneva icchitaṭṭhānappattiyā.
这样做了之后,“就像有力气的人弯曲手臂或伸展手臂一样”这个比喻的说法,也就毫无保留地成立。这一点必须这样接受,否则就会和经藏、论藏的文句以及律藏注释相冲突,法性也会被颠倒。因为“诸比丘,我不见其他一法……”(增支部1.11等)这里,用“其他”一词指的是色法,因为它转变不轻快。在阿毗达摩(发趣论1.1.10-11)中,前生缘只说是色法,后生缘也只说是它。诸法在哪里生起,就在那里坏灭。没有迁移到别处,自性也不会变成别的样子。因为用神通力,不可能让诸法的任何特相改变,只能让它的状态改变。“在三刹那中”这句话,是就行走的开始说的,不是说行走已经完成,诸师这样说。“长老”,是注释师当中的一位长老。“于此”,是指在分别解说这个神变的这段文中。因为说到“前往梵天界”,所以只提到自己前往的意思。
Evañca katvā ‘‘seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyyā’’ti idampi upamāvacanaṃ nippariyāyeneva samatthitaṃ hoti. Avassaṃ cetaṃ evaṃ sampaṭicchitabbaṃ, aññathā suttābhidhammapāṭhehi, vinayaaṭṭhakathāya ca virodho siyā, dhammatā ca vilomitā. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampī’’ti (a. ni. 1.11 ādayo) hi ettha aññagahaṇena rūpadhammā gahitā alahuparivattitāya. Abhidhamme (paṭṭhā. 1.1.10-11) ca purejātapaccayo rūpameva vutto, pacchājātapaccayo ca tasseva. Yattha yattha ca dhammā uppajjanti, tattha tattheva bhijjanti. Natthi desantarasaṅkamanaṃ, na ca sabhāvo aññathā hotīti. Na hi iddhibalena dhammānaṃ kenaci lakkhaṇaṃ aññathattaṃ kātuṃ sakkā, bhāvaññathattameva pana kātuṃ sakkā. ‘‘Tīsupi khaṇesū’’ti idampi gamanārambhaṃ sandhāya vuttaṃ, na gamananiṭṭhānanti vadanti. Theroti aṭṭhakathācariyānaṃ antare eko thero. Idhāti idaṃ pāṭihāriyaṃ vibhajitvā vuttapāṭhe. Sayaṃ gamanameva āgataṃ ‘‘brahmalokaṃ gacchatī’’ti vuttattā.
“眼、耳等”是指眼、耳等这些肢体。正如说“一切大小肢体”,意思就是具有一切大小肢体。应当看到,这里说“并没有所谓的净色”,就是以此说明命根和性根也不存在。“随所欲”就是随自己的意愿。“其他的”是指除了世尊所做的之外,还做其他的行为。而这里体现的是佛的威力。如果问:在声闻所化现的事物中并没有种种差别,那么前面所说的“如果想化作种种颜色……”等话又怎么成立呢?回答:那是针对以种种方式作准备后加以决意的人说的,那些种种颜色、年龄等差别会随着准备工作而成就,所以才那样说。但在这里要显示的意思是:在已经决意化现出来的色法中,如果声闻希望“这些差别出现”,那不会成就;但对诸佛来说则会成就。所以没有任何矛盾。
Cakkhusotādīnanti cakkhusotādīnaṃ aṅgānaṃ. Tathā hi vuttaṃ ‘‘sabbaṅgapaccaṅga’’nti, sabbaaṅgapaccaṅgavantanti attho. Pasādo nāma natthīti imināva bhāvajīvitindriyānampi abhāvo vuttoti daṭṭhabbaṃ. Rucivasenāti icchāvasena. Aññampīti bhagavatā kariyamānato aññampi kiriyaṃ karoti. Ayañcettha buddhānubhāvo. Yadi sāvakanimmitesu nānappakāratā natthi, ‘‘sace pana nānāvaṇṇe kātukāmo hotī’’tiādi yaṃ heṭṭhā vuttaṃ, taṃ kathanti? Taṃ tathā tathā parikammaṃ katvā adhiṭṭhahantassa te te vaṇṇavayādivisesā parikammānurūpaṃ ijjhantīti katvā vuttaṃ. Idha pana yathādhiṭṭhite nimmitarūpe sace sāvako ‘‘ime visesā hontū’’ti icchati, na ijjhati, buddhānaṃ pana ijjhatīti ayamattho dassitoti na koci virodho.
现在,为了说明“乃至梵天界,以身自在转”这一达到顶峰的身自在转神通,也就是依据巴利文“乃至梵天界,以身自在转”等句,从显示义理的角度所分别出来的“于远亦于近作意”等十四种神通当中最殊胜的那一种,所以开始说“此处且”等话。其中,“yanti”是指向动作的词,因此应当知道,它指向的是“见色”中的见色动作、“闻声”中的闻声动作、“了知心”中的了知心动作,也就是以天眼、天耳、他心智为作者而进行的见、闻、了知的动作。在接下来的“站立”等语句中,也是同样的道理。“Yampissāti”就是“yampi assa”,连接关系是“瑜伽行者的作意”。“Yañca kho”中的“kho”一词表示限定或强调,以此说明:在这里,正是这个作意在以身自在转的神通中最为殊胜。为什么?因为有些梵天神会生起“这位是神通者吗?这位是化作者吗?”的疑惑。而且,就这种被决意所成之物被特别称为“意所成”而言,就应当知道它最为殊胜。因此说“至此,名为以身自在转”。如果是这样,那为什么这里还提到了其余的神通呢?回答说“其余……乃至……已说”。
Idāni yāni tāni ‘‘yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattetī’’ti (paṭi. ma. 3.10) pāḷiyā atthadassanavasena vibhattāni ‘‘dūrepi santike adhiṭṭhātī’’tiādīni cuddasa pāṭihāriyāni , tattha sikhāppattaṃ kāyena vasavattanapāṭihāriyaṃ dassetuṃ ‘‘ettha cā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha yanti kiriyāparāmasanaṃ, tena ‘‘rūpaṃ passatī’’ti ettha yadetaṃ rūpadassanaṃ, ‘‘saddaṃ suṇātī’’ti ettha yadetaṃ saddasavanaṃ, ‘‘cittaṃ pajānātī’’ti ettha yadetaṃ cittajānananti evaṃ dibbacakkhusotacetopariyañāṇakattukaṃ dassanasavanajānanakiriyaṃ parāmasatīti daṭṭhabbaṃ. Ito paresu santiṭṭhatītiādīsupi eseva nayo. Yampissāti yampi assa. Yogino adhiṭṭhānanti sambandho. Yañca khoti ettha kho-saddo avadhāraṇattho, visesattho vā, tena ayamevettha kāyena vasavattanapāṭihāriyesu ukkaṭṭhataranti dīpeti. Kasmā? ‘‘Ayaṃ nu kho iddhimā, ayaṃ nu kho nimmito’’ti ekaccassa brahmuno āsaṅkuppādanato. Yadaggena cetaṃ adhiṭṭhitaṃ visesato manomayanti vuccati, tadaggena ukkaṭṭhataranti veditabbaṃ. Tenāha ‘‘ettāvatā kāyena vasaṃ vatteti nāmā’’ti. Yadi evaṃ kasmā idha sesāni gahitānīti āha ‘‘sesaṃ…pe… vutta’’nti.
398“这是差别”的意思是说:虽然这两种神通也都只是依靠决意才成就,但这里现在要说的,是它们之间的差别,也就是不同之处。“舍弃了本来的颜色”,就是舍弃、去掉自己本来的形貌,不让别人看见,这就是它的意思。“童子色”,就是童子的形态。“显示”,就是那样变化时,在自己身上显示出来。“或龙色”等等,也是同样的道理。“也显示象”,就是把自己变成象来显示,也在外面显现象。正是为了说明这个意思,这里才不说“显示象色”或“显示象”,而说“也显示象”。有些人说,外面显现象等的说法,和“舍弃了本来的颜色”这句话,在变化神通的体性上是相矛盾的,这种说法不对。为什么呢?所谓“舍弃本来的颜色”,是指不让别人看见自己本来的形貌,并不是把它彻底灭掉。既然如此,当他不显示自身而在外面显现象时,说“舍弃了本来的颜色而显示象”,有什么矛盾呢?至于他自己变成象色,又在外面显现象时,就更没有可说的矛盾了。所以他说:“这是依照在外面显现象等的方式而说的。”这样理解的话,就和变化神通的体性毫无矛盾了。
398.Idaṃ nānākaraṇanti kāmamimāpi dve iddhiyo adhiṭṭhānavaseneva ijjhanti, tathāpi idaṃ idāni vuccamānaṃ imāsaṃ nānākaraṇaṃ viseso. Pakativaṇṇaṃ vijahitvāti attano pakatirūpaṃ vijahitvā apanetvā, paresaṃ adassetvāti attho. Kumārakavaṇṇanti kumārakasaṇṭhānaṃ. Dassetīti tathā vikubbanto attani dasseti. Nāgavaṇṇaṃ vātiādīsupi eseva nayo. Hatthimpi dassetīti attānampi hatthiṃ katvā dasseti, bahiddhāpi hatthiṃ dasseti. Etadatthameva hi idha ‘‘hatthivaṇṇaṃ vā dassetī’’ti avatvā ‘‘hatthimpi dassetī’’ti (paṭi. ma. 3.13) vuttaṃ. Yaṃ pana keci bahiddhā hatthiādidassanavacanaṃ ‘‘pakativaṇṇaṃ vijahitvā’’ti vacanena vikubbaniddhibhāvena virujjhatīti vadanti, tadayuttaṃ. Kasmā? Pakativaṇṇavijahanaṃ nāma attano pakatirūpassa aññesaṃ adassanaṃ, na sabbena sabbaṃ tassa nirodhanaṃ. Evaṃ sati attānaṃ adassetvā bahiddhā hatthiṃ dassento ‘‘pakativaṇṇaṃ vijahitvā hatthiṃ dassetī’’ti vuccamāne ko ettha virodho, attanā pana hatthivaṇṇo hutvā bahiddhāpi hatthiṃ dassante vattabbameva natthi. Tenevāha ‘‘bahiddhāpi hatthiādidassanavasena vutta’’nti. Evañca katvā vikubbaniddhibhāvena ca na koci virodho.
在巴利文中,“童子色或”等说法里的“或”字,表示不定义。这是为了说明其中每一项各自的造作。而在“象也”等说法里,“也”字则表示集合义,是为了说明象等众多事物不能同时造作。因此,在“也显示象”等说法中,应当依照第二种说法所讲的方式来理解其含义。
Pāḷiyañca kumārakavaṇṇaṃ vātiādīsu aniyamattho vā-saddo vutto. Tesu ekekasseva karaṇadassanatthaṃ. Hatthimpītiādīsu pana hatthiādīnaṃ bahūnaṃ ekajjhaṃ kātabbābhāvadassanatthaṃ samuccayattho pi-saddo vutto. Tena ‘‘hatthimpi dassetī’’tiādīsu dutiye vuttanayeneva attho gahetabbo.
有神通的人以自己童子形象示现给他人看,这就是化现出童子色。这里并不会产生任何新的地大等物质,所以没有按遍处限定来运用的必要,因此说“从地遍等中的某一种所缘”。或者,即使有物质的产生,它也随其所应,仅仅依地遍等方式而成办,所以这里同样没有运用遍处的必要。因为,在显示童子色时,可能需要显示蓝色,或者黄色等其他某种颜色。如果是那样,就应该证入青遍等——这就自然成了遍处的运用。其余情况也是同样的道理。这样确立之后,有些人依据“一身化为多身”等是依地遍而说的,并按照遍处的说明来理解,于是怀疑此处变化神通的说明中“从地遍等中的某一种所缘”等话有矛盾,应当知道这种怀疑毫无根据。所谓“自己想要的童子色”,是指按应化现的样子而自己想要的童子色,并不是指自己幼年时的童子色。这个道理对于龙等色也同样适用,所以有人说“似乎不适用于龙等的化现”,应当知道这种说法已被破除。
Iddhimato attano kumārakākārena paresaṃ dassanaṃ kumārakavaṇṇanimmānaṃ, na ettha kiñci apubbaṃ pathavīādivatthu nipphādīyatīti kasiṇaniyamena payojanābhāvato ‘‘pathavīkasiṇādīsu aññatarārammaṇato’’ti vuttaṃ. Satipi vā vatthunipphādane yathārahaṃ taṃ pathavīkasiṇādivaseneva ijjhatīti evampettha kasiṇaniyamena payojanaṃ nattheva. Kumārakavaṇṇañhi dassentena nīlavaṇṇaṃ vā dassetabbaṃ siyā, pītādīsu aññataravaṇṇaṃ vā. Tathā sati nīlādikasiṇāni samāpajjitabbānīti āpannova kasiṇaniyamo. Eseva nayo sesesupi. Evamadhiṭṭhite yadeke pathavīkasiṇavasena ‘‘ekopi hutvā bahudhā hotī’’tiādi (dī. ni. 1.238; ma. ni. 1.147; saṃ. ni. 5.842; paṭi. ma. 3.10) bhāvoti evaṃ pavattena kasiṇaniddesena idha vikubbaniddhiniddese ‘‘pathavīkasiṇādīsu aññatarārammaṇato’’tiādivacanassa virodhaṃ āsaṅkanti, so anokāsovāti daṭṭhabbaṃ. Nimminitabbabhāvena attanā icchitoti attano kumārakavaṇṇo, na pana attano daharakāle kumārakavaṇṇoti. Nāgādivaṇṇesupi ayaṃ nayo byāpī evāti yadeke ‘‘nāgādinimmāne na yujjati viyā’’ti vadanti, tadapohataṃ daṭṭhabbaṃ.
“也于外部”这个“也”字,是把内部一并收摄进来。这里的意思是:说“也显示象”等等,是就内部和外部都显示象等而言,并不是像“或童子色”等那样,只就内部显示童子色等而说。这里应当说的决意方法,前面已经讲过了。
Bahiddhāpīti pi-saddena ajjhattaṃ sampiṇḍeti. Ayañhettha attho – hatthimpi dassetītiādi ajjhattaṃ, bahiddhāpi hatthiādidassanavasena vuttaṃ, na ‘‘kumārakavaṇṇaṃ vā’’tiādi viya ajjhattameva kumārakavaṇṇādīnaṃ dassanavasenāti. Yaṃ ettha vattabbaṃ adhiṭṭhānavidhānaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva.
399“身”是指自己的业生身。“依照前面所说的方式”:这是说,先作意“愿这个身体成为空”,然后再“进入根本禅那,出定之后”,按照前面所说的方式来理解。“另一个身”:指想要化现出来的那个意所成身。“从文阇草”:就是从文阇草。“芦杆”:指它的茎。“从鞘”:就是从剑鞘。“从箧”:就是从箱箧,也有人说是从蜕壳。“拔出”:就是抽出来。“引出”:就是拉出来。
399.Kāyanti attano karajakāyaṃ. Vuttanayenevāti ‘‘ayaṃ kāyo susiro hotū’’ti parikammaṃ katvā puna ‘‘pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāyā’’ti imaṃ heṭṭhā vuttanayānusāramāha. Aññaṃ kāyanti yaṃ manomayaṃ kāyaṃ nimminitukāmo, taṃ. Muñjamhāti muñjatiṇato. Īsikanti tassa kaṇḍaṃ. Kosiyāti asikosato. Karaṇḍāyāti peḷāya, nimmokatoti ca vadanti. Abbāhatīti uddharati. Pavāheyyāti ākaḍḍheyya.