11. 定的解说之阐释显示巴利原文
11. Samādhiniddesavaṇṇanā
食厌恶修习之阐释显示巴利原文
Āhārepaṭikkūlabhāvanāvaṇṇanā
294 所谓“总说”(Uddesa),即指详细说明(niddesa)的内容。由于中、下等各类智慧偏多的缘故,且已降临的重担必须承担,故说:“‘一种想’——如此总说的食厌恶想,其修习的说明(bhāvanāniddesa)已经到来。”在此,“想”(saññā)这一词,在“色想、声想”等(《大义释》14)中,用于具有认知(sañjānana)特相的法;在“无常想、苦想”等中,用于观智(vipassanāñāṇa);在“膨胀想或青瘀想,这些法是同义还是异义?”等中,则用于奢摩他(samatha)。然而在此处,“食厌恶想”应视为奢摩他的遍作业(parikamma)。因为,此“食厌恶想”指的是对食的厌恶相之执取,或指借此修习而生起的近行定(upacārasamādhi)。其中,为了在应修习食厌恶想的食上,生起厌离与离贪,并借此连带阐明一切食,故以作用、分类、过患、譬喻等方便来解说,从而开始“带来故为食”等。显示巴利原文
294. Uddeso nāma niddesattho mudumajjhimapaññābāhullato, āgato ca bhāro avassaṃ vahitabboti āha ‘‘ekā saññāti evaṃ uddiṭṭhāya āhāre paṭikkūlasaññāya bhāvanāniddeso anuppatto’’ti. Tatthāyaṃ saññā-saddo ‘‘rūpasaññā saddasaññā’’tiādīsu (mahāni. 14) sañjānanalakkhaṇe dhamme āgato, ‘‘aniccasaññā dukkhasaññā’’tiādīsu vipassanāyaṃ āgato, ‘‘uddhumātakasaññāti vā sopākarūpasaññāti vā ime dhammā ekatthā udāhu nānatthā’’tiādīsu samathe āgato. Idha pana samathassa parikamme daṭṭhabbo. Āhāre hi paṭikkūlākāraggahaṇaṃ, tappabhāvitaṃ vā upacārajjhānaṃ idha ‘‘āhāre paṭikkūlasaññā’’ti adhippetaṃ. Tattha yasmiṃ āhāre paṭikkūlasaññā bhāvetabbā, tattha nibbedavirāguppādanāya tappasaṅgena sabbampi āhāraṃ kiccappabhedādīnavopammehi vibhāvetuṃ ‘‘āharatīti āhāro’’tiādi āraddhaṃ.
其中,“带来故为食”(āharatīti āhāro):即对于生起或存续,以称为“食缘”的缘关系,作为缘而带来、产生、使其持续转起自己的果,这就是它的意义。“被做成团食”即“团食”(kabaḷīkāro),这是依事相而言;但就特相来说,则应理解为具有食素(ojā)的特相。那个既是团食,依上述之义也是食,故称为“团食”(kabaḷīkārāhāro)。其余诸法,道理亦同。“触”即“触食”(phasso)。此虽是非色法,但以触对境的方式转起,因此称其具有触的特相。“思”即“思食”(cetanā),与自己的相应诸法共同结合、朝向境,此为其义。依于意的思,即是“意思食”(manosañcetanā)。以结生分别的认知方式而识知,故为“识”(viññāṇaṃ)。如是,在此应通过共通义与不共义来了知诸食。然而,为何只将这些称为食呢?难道其他诸法不是自己果报的缘吗?并非不是。但是,这些法在同样作为缘的状态中,既能如此,又能异于其他,成为更殊胜的缘,因此被称为“食”。显示巴利原文
Tattha āharatīti āhārapaccayasaṅkhātena uppattiyā, ṭhitiyā vā paccayabhāvena attano phalaṃ āneti nibbatteti pavatteti cāti attho. Kabaḷaṃ karīyatīti kabaḷīkāro, vatthuvasena cetaṃ vuttaṃ, lakkhaṇato pana ojālakkhaṇo veditabbo, kabaḷīkāro ca so yathāvuttenatthena āhāro cāti kabaḷīkārāhāro. Esa nayo sesesupi. Phusatīti phasso. Ayaṃ hi arūpadhammopi samāno ārammaṇe phusanākāreneva pavattati. Tathā hi so phusanalakkhaṇoti vuccati. Cetayatīti cetanā, attano sampayuttadhammehi saddhiṃ ārammaṇe abhisandahatīti attho, manosannissitā cetanā manosañcetanā. Upapattiparikappanavasena vijānātīti viññāṇaṃ. Evamettha sāmaññatthato, visesatthato ca āhārā veditabbā. Kasmā panete cattārova vuttā, aññe dhammā kiṃ attano phalassa paccayā na hontīti? No na honti, ime pana tathā ca honti aññathā cāti samānepi paccayabhāve atirekapaccayā honti, tasmā āhārāti vuccanti.
这是如何的呢?在这些食中,第一的团食,当其自身在某个色聚中,对于属于该聚的诸法如其所应地成为缘的同时,也带来以食素为第八的色法(ojaṭṭhamakaṃ rūpaṃ);第二的触食,带来三受;第三的意思食,于三有中带来结生(paṭisandhi);第四的识食,于结生刹那带来名色(nāmarūpa)。因此说道“团食”等。在此,由业生等差别而区分的食素,在获得缘时,结合二种或三种相续流,带来以食素为第八的色法;由乐受所缘等差别而区分的触食,如其所应地带来三受;由福行、非福行、不动行等差别而区分的意思食,于欲有等三有中,如其所应地带来有识或无识的结生;识食则依缘,于结生刹那带来名、色及名色——应作如此观。或者,以支持(upatthambhaka)之义,这些法被称为食。正如团食以支持色身之义而为缘,非色的诸食也以支持相应诸法之义而为缘。如是,有言:“团食对于此身,以食缘为缘;非色的诸食对于相应诸法及由他们所生色,以食缘为缘。”(《发趣论》1.1.15)另一种理趣:由于对内在相续各有殊胜的缘(visesapaccaya)故,团食与触、思、识三法被称为食。因为,对于食用团食者……显示巴利原文
Kathaṃ? Etesu hi paṭhamo sayaṃ yasmiṃ kalāpe tappariyāpannānaṃ yathārahaṃ paccayo hontova ojaṭṭhamakaṃ rūpaṃ āharati, dutiyo tisso vedanā āharati, tatiyo tīsu bhavesu paṭisandhiṃ āharati, catuttho paṭisandhikkhaṇe nāmarūpaṃ āharati. Tenāha ‘‘kabaḷīkārāhāro’’tiādi. Ettha ca kammajādibhedabhinnā ojā sati paccayalābhe dve tisso paveṇiyo ghaṭentī ojaṭṭhamakarūpaṃ āharati, sukhavedanīyādibhedabhinno phassāhāro yathārahaṃ tisso vedanā āharati, puññābhisaṅkhārādibhedabhinno manosañcetanāhāro kāmabhavādīsu tīsu bhavesu yathārahaṃ saviññāṇaṃ, aviññāṇañca paṭisandhiṃ āharati, viññāṇāhāro yathāpaccayaṃ paṭisandhikkhaṇe nāmaṃ rūpaṃ, nāmarūpañca āharatīti daṭṭhabbaṃ. Atha vā upatthambhakaṭṭhena ime eva dhammā āhārāti vuttā. Yathā hi kabaḷīkārāhāro rūpakāyassa upatthambhakaṭṭhena paccayo, evaṃ arūpino āhārā sampayuttadhammānaṃ. Tathā hi vuttaṃ ‘‘kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa āhārapaccayena paccayo, arūpino āhārā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.15). Aparo nayo – ajjhattikasantatiyā visesapaccayattā kabaḷīkārāhāro, phassādayo ca tayo dhammā āhārāti vuttā. Visesapaccayo hi kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ sattānaṃ rūpakāyassa kabaḷīkārāhāro, nāmakāye vedanāya phasso, viññāṇassa manosañcetanā, nāmarūpassa viññāṇaṃ. Yathāha ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati (saṃ. ni. 5.183). Tathā phassapaccayā vedanā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti (udā. 1; mahāva. 1; netti. 24).
于团食:对团食的欲贪、渴爱,此即是怖畏,因其带来不利。因为贪著者受用食物,会带来不利。此处是处格,表因之义。其余诸者,亦同此理。“欲贪”即是渴望、贪染。“由此而恐惧故”称为怖畏;欲贪本身即是怖畏,故为“欲贪之怖畏”。以团食为因,众生于团食生起的欲贪即是怖畏,是可怕的,因为它是现世种种不利乃至整个轮回之苦的因。因此,他说:“诸比丘!若于团食有贪、有喜、有渴爱,则识住著于彼、增长”(《相应部》2.64;《论事》296;《大义释》7)。“往趣”:对于未断颠倒者,与所缘的结合、会合,即缘于乐受等所缘而生起的触,是怖畏、是可怕的,因为无法从三种苦中解脱。因此,他说:“诸比丘!缘乐受所缘之触,而生起乐受(《相应部》4.129),以彼受为缘而有渴爱……乃至……有苦蕴之集起”(《优陀那》1)。“结生”:以此而在诸有中结生,故为结生;或结生的行为即结生。再生是怖畏、是可怕的,因为不能……显示巴利原文
Kabaḷīkārāhāreti kabaḷīkāre āhāre nikanti taṇhā, taṃ bhayaṃ anatthāvahato. Gadhitassa hi āhāraparibhogo anatthāya hoti. Hetuatthe bhummaṃ. Evaṃ sesesu. Nikantīti nikāmanā chandarāgo . Bhāyati etasmāti bhayaṃ, nikanti eva bhayaṃ nikantibhayaṃ. Kabaḷīkārāhārahetu imesaṃ sattānaṃ chandarāgo bhayaṃ bhayānakaṃ diṭṭhadhammikādibhedassa anatthassa sakalassāpi vaṭṭadukkhassa hetubhāvato. Tenevāha ‘‘kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandī, atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ viruḷha’’ntiādi (saṃ. ni. 2.64; kathā. 296; mahāni. 7). Upagamanaṃ appahīnavipallāsassa ārammaṇena samodhānaṃ saṅgati sukhavedanīyādiphassuppatti bhayaṃ bhayānakaṃ tīhi dukkhatāhi aparimuccanato. Tenāha ‘‘sukhavedanīyaṃ, bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā (saṃ. ni. 4.129), tassa vedanāpaccayā taṇhā…pe… dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti (udā. 1). Tattha tattha bhave upapajjati etenāti upapatti, upapajjanaṃ vā upapatti, khipanaṃ bhayaṃ bhayānakaṃ upapattimūlakehi byasanehi aparimuttato. Tenāha ‘‘avidvā, bhikkhave, purisapuggalo puññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, puññupagaṃ bhavati viññāṇaṃ. Apuññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, apuññupagaṃ bhavati viññāṇa’’ntiādi (saṃ. ni. 2.51). Paṭisandhīti bhavantarādīhi paṭisandhānaṃ, taṃ bhayaṃ bhayānakaṃ paṭisandhinimittehi dukkhehi avimuccanato. Tenāha ‘‘viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandī, atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ viruḷha’’ntiādi (saṃ. ni. 2.64).
应以子肉喻的教诫,来说明为断除欲贪而受用。如此,则于此无渴爱之怖畏。如同剥了皮的母牛,无论去到何处,那里的众生都会啃食它。同样,当有触时,受便生起,而受应被视为苦箭等;如此观察触之过患者,便无往趣之怖畏,故说“触食应以剥皮牛喻来说明”。观察一切诸有被十一火全然燃烧,如同火坑者,便无再生之怖畏,故说“意思食应以火坑喻来说明”。识如同盗贼,因其导致不利;受如同打击,因其难以忍受;如此正确观察者,便无结生之怖畏,故说“识食应以百矛喻来说明”。显示巴利原文
Puttamaṃsūpamena ovādena dīpetabbo nicchandarāgaparibhogāya. Evaṃ hi tattha nikantibhayaṃ na hoti. Niccammā gāvī yaṃ yaṃ ṭhānaṃ upagacchati, tattha tattheva naṃ pāṇino khādantiyeva. Evaṃ phasse sati vedanā uppajjati, vedanā ca dukkhasallādito daṭṭhabbāti phasse ādīnavaṃ passantassa upagamanabhayaṃ na hotīti āha ‘‘phassāhāro niccammagāvūpamena dīpetabbo’’ti. Ekādasahi aggīhi sabbaso ādittā bhavā aṅgārakāsusadisāti passato upapattibhayaṃ na hotīti āha ‘‘manosañcetanāhāro aṅgārakāsūpamena dīpetabbo’’ti. Corasadisaṃ viññāṇaṃ anatthapātato, pahārasadisī vedanā duradhivāsatoti sammadeva passato paṭisandhibhayaṃ na hotīti āha ‘‘viññāṇāhāro sattisatūpamena dīpetabbo’’ti.
如此,从作用等方面阐明了诸食的过患后,现在为了从中确定所意指的食,并显示从厌恶角度作意的方法,而说‘然而在这些当中’等。即使在所造色的解说中也有‘抟食’(《法集论》595)之说,因此为了加以区分,说‘分为所食、所饮、所嚼、所尝’,或者这只是如实叙述。其中,‘分为所食、所饮、所嚼、所尝’即应食、应饮、应嚼、应尝的分类,由于没有时间差别的用词意图,如同‘duddha’一词。或者,‘抟食’的限定,如同排除了触食等,也应视为排除了食素食。因为此处作为业处的食是有依处的,由它而带来故为食,应如此理解此处的含义。‘带来故为食’这一含义,则应依所生食素之力来理解。在此含义中,即在此称为业处的含义中。‘生起想’是以想为开头而说修习。正如随后将说:‘然而,通过执取厌恶相……’等(《清净道论》1.305)。显示巴利原文
Evaṃ kiccādimukhena āhāresu ādīnavaṃ vibhāvetvā idāni tattha yathādhippetaṃ āhāraṃ niddhāretvā paṭikkūlato manasikāravidhiṃ dassetuṃ ‘‘imesu panā’’tiādi vuttaṃ. Upādāyarūpaniddesepi ‘‘kabaḷīkāro āhāro’’ti (dha. sa. 595) āgatattā tato visesento ‘‘asitapītakhāyitasāyitappabhedo’’ti āha, bhūtakathanaṃ vā etaṃ. Tattha asitapītakhāyitasāyitappabhedoti asitabbapātabbakhāyitabbasāyitabbavibhāgo kālabhedavacanicchāya abhāvato yathā ‘‘duddha’’nti. Kabaḷīkāro āhāro vāti avadhāraṇaṃ yathā phassāhārādinivattanaṃ, evaṃ ojāhāranivattanampi daṭṭhabbaṃ. Savatthuko eva hi āhāro idha kammaṭṭhānabhūto, tena āharīyatīti āhāroti evamettha attho daṭṭhabbo. Āharatīti āhāroti ayaṃ panattho nibbattitaojāvasena veditabbo. Imasmiṃ attheti imasmiṃ kammaṭṭhānasaṅkhāte atthe. Uppannā saññāti saññāsīsena bhāvanaṃ vadati. Tathā hi vakkhati ‘‘paṭikkūlākāraggahaṇavasena panā’’tiādi (visuddhi. 1.305).
‘已掌握业处’:即从教法与义理上,善巧掌握、善作意、善受持业处。因此说‘掌握者,即使一句也不失误’。其中,‘掌握’是指从师长处掌握。‘即使一句’:纵使一句,或仅仅一部分,乃至丝毫之义。为何说‘以十种相’呢?难道不应也依下列等相来观察食的厌恶吗——因为是最终活命方式;因为乞食得与不得时会生起战栗、贪著等;因为所食需正当消化;因为滋长虫类?诚然,经中说:‘比丘们,这是活命方式中最低劣的,就是乞食。比丘们,这在世间是诅咒:“你持钵游走乞食”’(《相应部》3.80),又说‘未得乞食时战栗,得已则贪著、迷恋、执取、不见过患、无出离慧而受用’(《增支部》3.124),‘所食之食有时会带来死亡或近乎死亡的痛苦,贿赂者等、木槌者等三十二种、三十二类虫类依之而活’。因此,这些也应当观察。显示巴利原文
Kammaṭṭhānaṃ uggahetvāti kammaṭṭhānaṃ pariyattidhammato, atthato ca suggahitaṃ sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ katvā. Tenāha ‘‘uggahato ekapadampi avirajjhantenā’’ti. Tattha uggahatoti ācariyuggahato. Ekapadampīti ekampi padaṃ, ekakoṭṭhāsampi vā, padesamattampīti attho. Dasahākārehīti kasmā vuttaṃ, nanu antimajīvikābhāvato, piṇḍapātassa alābhalābhesu paritassanagedhādisamuppattito, bhuttassa sammadajananato, kimikulasaṃvaddhanatoti evamādīhipi ākārehi āhāre paṭikkūlatā paccavekkhitabbā? Vuttaṃ hetaṃ ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ yadidaṃ piṇḍolyaṃ, abhisāpoyaṃ, bhikkhave, lokasmiṃ ‘piṇḍolo vicarasi pattapāṇī’’’ti (saṃ. ni. 3.80), ‘‘aladdhā ca piṇḍapātaṃ paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṃ gadhito mucchito ajjhosanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjatī’’ti (a. ni. 3.124), ‘‘bhutto ca āhāro kassaci kadāci maraṇaṃ vā maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ āvahati, ukkocakādayo, takkoṭakādayo ca dvattiṃsa dvattiṃsa kulappabhedā kimayo ca naṃ upanissāya jīvantī’’ti.
答言:首先,最终活命方式这一点,为净化心之杂染,在投入业处之前便应作意:‘我不应如同盗贼的火把一般’。同样,对于乞食得与不得时所生战栗、贪著等的制止,也应在之前便着手,因为戒行完全清净且能如理思惟者,便不会有这些。食后的昏沉并非必然,或应视为已包含在受用当中。至于滋长虫类,则不应另行归纳,或已摄在‘以十种相’之中,因为此处未作限定。又或者,依此理趣,其余诸相也应视为一并归纳于此,因为此处的目的是随其可能而观察厌恶。诚然,如同家蜥蜴粪、鼠胶粪等,是随可能而取,并非必然;同样,在寻求等中,也应随其可能而言。显示巴利原文
Vuccate – antimajīvikābhāvo tāva cittasaṃkilesavisodhanatthaṃ kammaṭṭhānābhinivesato pageva manasi kātabbo ‘‘māhaṃ chavālātasadiso bhaveyya’’nti. Tathā piṇḍapātassa alābhalābhesupi paritassanagedhādisamuppattinivāraṇaṃ pageva anuṭṭhātabbaṃ suparisuddhasīlassa paṭisaṅkhānavato tadabhāvato. Bhattasammado anekantiko, paribhogantogadho vā veditabbo. Kimikulasaṃvaddhanaṃ pana na saṅgahetabbaṃ, saṅgahitameva vā ‘‘dasahākārehī’’ti ettha niyamassa akatattā. Iminā vā nayena itaresampettha saṅgaho daṭṭhabbo yathāsambhavamettha paṭikkūlatāpaccavekkhaṇassa adhippetattā. Tathā hi gharagoḷikavaccamūsikajatukavaccādikaṃ sambhavantaṃ gahitaṃ, na ekantikanti. Tathā pariyesanādīsupi yathāsambhavaṃ vattabbaṃ.
在‘从行’等中,返回因与行同类,也摄于‘行’中。正如前往精舍等的靠近,在寻求中也同样厌恶,因为需要忍受前往不净处、丑陋、恶臭的所见与所闻。‘从行’:依乞食而向所缘村落行去。‘从寻求’:在村落中为乞食而游走。‘从受用’:受用食物。‘依处’:两者依止两者而存在,即使同时运作,也由业力决定,依界限而不相混杂地存续、住立、运作,因此称为依处,即位于胃上方的胆汁等。此‘依处’一词有界限之义,故从依处来说。‘从贮藏’:所食之食积聚而存留于此,所以是贮藏,即胃,因此从贮藏来说。‘从未消化’:未被称作消化热的业生火所消化。‘从已消化’:所食之食已消化的状态。‘从果’:从所生之果。‘从流出’:由此处彼处流散。‘从遍涂’:从全然涂布。应于一切处观察食的厌恶——如此连结。此‘从行’等次第,是依各各作用成就的顺序而建立,而‘遍涂’虽在受用等中也可得,但依流出而显得特别厌恶,故置于最后,应如此理解。显示巴利原文
Gamanatotiādīsu paccāgamanampi gamanasabhāgattā gamaneneva saṅgahitaṃ. Paṭikkamanasālādiupasaṅkamanaṃ viya pariyesane samānapaṭikkūlaṃ hi asuciṭṭhānakkamanavirūpaduggandhadassanaghāyanādhivāsanehi. Gamanatoti bhikkhācāravasena gocaragāmaṃ uddissa gamanato. Pariyesanatoti gocaragāme bhikkhatthaṃ āhiṇḍanato. Paribhogatoti āhārassa paribhuñjanato. Ubhayaṃ ubhayena āsayati, ekajjhaṃ pavattamānopi kammabalavavatthito hutvā mariyādavasena aññamaññaṃ asaṅkarato sayati tiṭṭhati pavattatīti āsayo, āmāsayassa upari tiṭṭhanako pittādiko. Mariyādattho hi ayamākāro, tato āsayato. Nidadhāti yathābhutto āhāro nicito hutvā tiṭṭhati etthāti nidhānaṃ, āmāsayo, tato nidhānato. Aparipakkatoti gahaṇīsaṅkhātena kammajatejena aparipakkato. Paripakkatoti yathābhuttassa āhārassa vipakkabhāvato. Phalatoti nibbattito. Nissandatoti ito cito ca vissandanato. Sammakkhanatoti sabbaso makkhanato. Sabbattha āhāre paṭikkūlatā paccavekkhitabbāti yojanā. Taṃtaṃkiriyānipphattipaṭipāṭivasena cāyaṃ gamanatotiādikā anupubbī ṭhapitā, sammakkhanaṃ pana paribhogādīsu labbhamānampi nissandavasena visesato paṭikkūlanti sabbapacchā ṭhapitanti daṭṭhabbaṃ.
295 “如此有大威德”:现在他们说,由于应行的行道而有大威德;或者,为了显示瑜伽行者应如此行道——以具足一切处业处守护等成就的法随法行为前提,而说“在如此有大威德的教法中”等。其中,“名为”一词应视为表示赞叹。其句法关系是:“出家人面向村庄而行”。并且,为了显示这种从行走等开始的观察并非仅为瑜伽行者自身,也是为了利益他人,而以“整夜”等摄取了两种责任。“周廊”指周廊空地。“二十、三十次”:对此,有些人说这是依持续现在的方式而划分次数;另一些人则说是“因热座”。由于尚未达到镇伏盖障的修习,缺乏遍满的喜悦,仅靠安坐并不能消除身体的疲劳,因此确实会有威仪的变换。而“二十、三十”的次数,则是根据妥善确定的乞食时间来取用。或者,从行走开始,直到涂抹的作意,为一次;如此对业处作意二十、三十次。“无人拥挤”指无人群拥挤之处,以此显示不混杂、少声音、少喧哗。正因如此,它们是“独处之乐”的,即因远离人群而可爱,或者有助于独处的禅那修习。因为具足树荫和水,所以是“清凉的”。因为洁净,所以“地面可爱宜人”。显示巴利原文
295.Evaṃ mahānubhāveti idāni vattabbapaṭipattiyā mahānubhāveti vadanti, sabbatthakakammaṭṭhānapariharaṇādisiddhaṃ vā dhammasudhammataṃ purakkhatvā yogāvacarena evaṃ paṭipajjitabbanti dassento ‘‘evaṃ mahānubhāve nāma sāsane’’tiādimāha. Tattha nāma-saddo sambhāvane daṭṭhabbo. Pabbajitena gāmābhimukhena gantabbanti yojanā. Ayañca gamanādito paccavekkhaṇā yogino na attuddesikāva, atha kho anuddesikāpīti dassento ‘‘sakalaratti’’ntiādinā dhuradvayaṃ pariggahesi. Pariveṇanti pariveṇaṅgaṇaṃ. Vīsatiṃsavāreti ettha santatipaccuppannavasena vāraparicchedoti keci, apare pana ‘‘uṇhāsanenā’’ti vadanti. Nīvaraṇavikkhambhanañhi appattā bhāvanā pharaṇapītiyā abhāvato nisajjāvasena kāyakilamathaṃ na vinodatiyevāti iriyāpathacalanaṃ hotiyeva. Vīsatiṃsaggahaṇaṃ pana yathāsallakkhitabhikkhācaraṇavelāvasena. Atha vā gamanato yāva sammakkhanamanasikāro eko vāro, evaṃ vīsatiṃsavāre kammaṭṭhānaṃ manasi karitvā. Nijanasambādhānīti janasambādharahitāni, tena appākiṇṇataṃ, appasaddataṃ, appanigghosatañca dasseti. Tato eva pavivekasukhāni janavivekena iṭṭhāni, pavivekassa vā jhānānuyogassa upakārāni. Yasmā chāyūdakasampannāni, tasmā sītalāni. Yasmā sucīni, tasmā ramaṇīyabhūmibhāgānīti purimāni dve pacchimānaṃ dvinnaṃ kāraṇavacanāni. Ariyanti niddosaṃ. Vivekaratinti jhānānuyogaratiṃ.
虽然瑜伽行者的住处通常是善加整理、善加清扫的,但为了显示有时在整理之后也可能出现可厌之相,而说“布满脚尘、屋尘、壁虎粪、粪便等”,应如此理解。其中,“铺设物”指为了保护地面而应铺设的毡毯等铺设物。“Jatukā”指小蝙蝠。“因被破坏”指因被弄脏。“从各处”指从种种地方。“有时被猫头鹰、鸽子等”:此处也应将“有时”一词引来,使文句相连。“因水、泥等”:以“等”字包含垃圾等物。“从周廊进入寺院空地的道路”即寺院巷道。显示巴利原文
Kiñcāpi yogāvacarānaṃ vasanaṭṭhānaṃ nāma sujaggitaṃ susammaṭṭhameva hoti, kadāci pana jagganato pacchā evampi siyāti paṭikkūlatāpaccavekkhaṇāya sambhavadassanatthaṃ ‘‘pādarajagharagolikavaccādisamparikiṇṇa’’ntiādi vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tattha paccattharaṇanti bhūmiyā chavirakkhaṇatthaṃ attharitabbaṃ cimilikādiattharaṇamāha. Jatukā khuddakavagguliyo. Upahatattāti dūsitattā. Tatoti tato tato. Appekadā ulūkapārāvatādīhīti idhāpi ‘‘appekadā’’ti padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Udakacikkhallādīhīti ādi-saddena kacavarādiṃ saṅgaṇhāti. Pariveṇato vihāraṅgaṇappavesamaggo vihāraracchā.
“寻思的广场”:指以“今天该去哪里乞食呢?”等方式进行寻思的广场。“村路”:指通往各个村庄的道路。“有树桩荆棘的道路”:指有树桩和荆棘的道路。“应被看见”:以看见来指示行走。显示巴利原文
Vitakkamāḷaketi ‘‘kattha nu kho ajja bhikkhāya caritabba’’ntiādinā vitakkanamāḷake. Gāmamagganti gāmagāmimaggaṃ. Khāṇukaṇṭakamaggoti khāṇukaṇṭakavanto maggo. Daṭṭhabbo hotīti dassanena gamanaṃ upalakkheti.
“如同遮盖肿块者”等:这是指示应以如此的心态进行穿着等下裳,如同患有肿块病的人为了消除风、热等危险而遮盖肿块一样。或者,应当引入一个“肿块”一词来连接:“如同遮盖肿块般遮盖肿块”。据“比丘们,所谓‘肿块’,是对五取蕴的称呼”(《增支部》9.15;《相应部》4.103),肿块是自身的同义词,特别是色身,因为与苦和刺相关联,因为流出不净,因为以生、老、坏灭而如同膨胀、成熟、破裂。“疮布”:指遮盖疮口的布片。“取出”:指从袋中取出。“如死尸般”:以“pi”字表示谴责——“如此之物也应被看见”,或表示可能性——“这也可能在那里出现”。“应忍受”:指应忍耐,因为否则便得不到食物。“在村门”:指在村门附近,或在门槛之内。“应站立观察村巷”:意为即使只是以轭量见者,也应站立观察村巷。显示巴利原文
Gaṇḍaṃpaṭicchādentenātiādi evamajjhāsayena nivāsanādi kātabbanti vattadassanaṃ, gaṇḍaroginā vātātapādiparissayavinodanatthaṃ gaṇḍaṃ paṭicchādayamānena viya. Atha vā gaṇḍaṃ viya gaṇḍaṃ paṭicchādayamānenāti ekaṃ gaṇḍa-saddaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ bhavati. ‘‘Gaṇḍoti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ upādānakkhandhānaṃ adhivacana’’nti (a. ni. 9.15; saṃ. ni. 4.103) vacanato gaṇḍoti attabhāvassa pariyāyo, visesato rūpakāyassa dukkhatāsūlayogato, asucipaggharaṇato, uppādajarābhaṅgehi uddhumātakapakkapabhijjanato. Vaṇacoḷakanti vaṇapaṭicchādakavatthakhaṇḍaṃ. Nīharitvāti thavikato uddharitvā. Kuṇapānipīti pi-saddo garahāyaṃ evarūpānipi daṭṭhabbāni bhavantīti, sambhavadassane vā idampi tattha sambhavatīti. Adhivāsetabboti khamitabbo aññathā āhārassa anupalabbhanato. Gāmadvāreti gāmadvārasamīpe, ummārabbhantare vā. Gāmaracchā vinivijjhitvā ṭhitā oloketabbā honti yugamattadassināpi satāti adhippāyo.
“铺设物等”:指被屋尘、壁虎粪、粪便等染污的铺设物等。“以众多死尸为终”:在此,也应将观察那些充满穿着不整、披衣不整之人的村巷引入而说。因为那也是可厌的。“啊!真是的”:是表示谴责的不变词。“善哉,法啊”:是对法的呼唤。“竟有如此之事”:此食是如此可厌,为此而行走也是如此令人厌恶、难以忍受——这便是其义。显示巴利原文
Paccattharaṇādīti gharagolikavaccādisaṃkiliṭṭhapaccattharaṇādikaṃ. Anekakuṇapapariyosānanti ettha dunnivatthaduppārutamanussasamākulānaṃ gāmaracchānaṃ olokanampi ānetvā vattabbaṃ. Tampi hi paṭikkūlamevāti. Aho vatāti garahane nipāto. Bhoti dhammālapanaṃ. Yāvañcidaṃ paṭikkūlo āhāro yadatthaṃ gamanampi nāma evaṃ jegucchaṃ, duradhivāsanañcāti attho.
296 “行走的可厌”:行走本身就是可厌的,故称“行走可厌”。“即使忍受了”:此处的“pi”字表示聚集义,由此聚集了以下即将说到的可厌之事:“即使以此也无法摆脱,从此以后更大的可厌,全部都必须忍受。”“以穿着僧伽梨者”:指以僧伽梨如法穿着而覆盖身体者。“在那里”:指在那些街道上。“乃至小腿肚肉处”:乃至小腿肚的肉处。“在泥浆中”:指在混有水的泥泞中。“以一件衣”:指以一只手握着下裳。“鱼洗涤之处”:指用来洗鱼的水。“混合”一词应各自连接。“污水沟”:指残食水、粪秽等自身泥泞流淌之处,有些甚至充满齐膝的不净。“粪水池”:指纯粹是残食水、粪秽等流淌之处。“从那里”:指从污水沟等处。“那些苍蝇”:指在那里成群飞舞的绿头苍蝇。“停落”:指停留。显示巴利原文
296.Gamanapaṭikkūlanti gamanameva paṭikkūlaṃ gamanapaṭikkūlaṃ. Adhivāsetvāpīti pi-saddo sampiṇḍanattho, tena ‘‘ettakenāpi mutti natthi, ito parampi mahantaṃ paṭikkūlaṃ sakalaṃ adhivāsetabbamevā’’ti vakkhamānaṃ paṭikkūlaṃ sampiṇḍeti. Saṅghāṭipārutenāti saṅghāṭiyā kappanapārupanena pārutasarīrena. Yatthāti yāsu vīthīsu. Yāva piṇḍikamaṃsāpīti yāva jaṅghapiṇḍikamaṃsappadesāpi. Udakacikkhalleti udakamisse kaddame. Ekena cīvaranti ekena hatthena nivatthacīvaraṃ. Macchā dhovīyanti etenāti macchadhovanaṃ, udakaṃ. Sammissa-saddo paccekaṃ sambandhitabbo. Oḷigallāni ucchiṭṭhodakagabbhamalādīnaṃ sakaddamānaṃ sandanaṭṭhānāni, yāni jaṇṇumattaasucibharitānipi honti. Candanikāni kevalānaṃ ucchiṭṭhodakagabbhamalādīnaṃ sandanaṭṭhānāni . Yatoti oḷigallādito. Tā makkhikāti tattha saṇḍasaṇḍacārino nīlamakkhikā. Nilīyantīti acchanti.
“给予与施舍”等语,是为了显示:在具信心者之中,虽有人能恭敬地作厌逆观察,但对无信心者而言,则会出现不恭敬的情形。他们默然不语,心想“他自己会放弃并离开的”。“走开”意为离去。“喂”是呼唤之词。“秃头们”是轻蔑的称呼。“他们这样招呼”意为他们如此说。由于乞食是最低劣的活命方式,所以说“应如可怜之人,在村中乞食后便离去”。显示巴利原文
Dadamānāpītiādi satipi kesañci saddhānaṃ vasena sakkaccakāre paṭikkūlapaccavekkhaṇāyogyaṃ pana asaddhānaṃ vasena pavattanakaasakkaccakārameva dassetuṃ āraddhaṃ. Tuṇhī honti sayameva riñcitvā gacchissatīti. Gacchāti apehi. Reti ambho. Muṇḍakāti anādarālapanaṃ. Samudācarantīti kathenti. Piṇḍolyassa antimajīvikābhāvenāha ‘‘kapaṇamanussena viya gāme piṇḍāya caritvā nikkhamitabba’’nti.
297 “在那里”指在钵中的食物上。对此应感到羞惭,因为可能生起这样的怀疑:“这莫非是吃剩的,他想要给我吗?”所谓“流汗”,意指因食物之热或比丘自身之热恼而流汗。“干硬之饭”指因干燥而变硬的饭,更何况是掺了酪浆、酸粥等的饭。由于被那汗液所浸湿,故说它具足厌逆性。显示巴利原文
297.Tatthāti tasmiṃ pattagate āhāre. Lajjitabbaṃ hoti ‘‘ucchiṭṭhaṃ nu kho ayaṃ mayhaṃ dātukāmo’’ti āsaṅkeyyāti, sedo paggharamāno āhārassa vā uṇhatāya, bhikkhuno vā sapariḷāhatāyāti adhippāyo. Sukkhathaddhabhattampīti sukkhatāya thaddhampi bhattaṃ, pageva takkakañjikādinā upasittanti adhippāyo. Tena sedena kilinnatāya paṭikkūlataṃ vadati.
“在那个钵食中”:指在钵中的食物上。“光彩完全破坏”意为一切光彩都已坏灭。“从中间开始”指从舌中间开始。“牙垢”即齿垢。“被粉碎涂抹”指被两侧牙齿粉碎,并被唾液等所涂抹。对于变成这样的食物,它此前所具有的色泽、香气与制作的殊胜,都必定消失,但味道则可能消失也可能不消失,因此说“色泽、香气与制作的殊胜特征已消失”。“狗食盆”指狗进食之盆。“如狗之呕吐物”意为如同狗所呕吐的食物。由于它已不在眼识所行范围之内,却要被吞咽下去,这便显示了它极度的厌逆性。显示巴利原文
Tasminti piṇḍapāte. Sambhinnasobheti sabbaso vinaṭṭhasobhe. Vemajjhato paṭṭhāyāti jivhāya majjhato paṭṭhāya. Dantagūthako dantamalaṃ. Vicuṇṇitamakkhitoti ubhayehi dantehi vicuṇṇito kheḷādīhi samupalitto. Evaṃbhūtassa cassa yāyaṃ pubbe vaṇṇasampadā, gandhasampadā, abhisaṅkhārasampadā ca, sā ekaṃsena vinassati, raso pana nasseyya vā na vāti āha ‘‘antarahitavaṇṇagandhasaṅkhāraviseso’’ti. Suvānadoṇiyanti sārameyyānaṃ bhuñjanakaambaṇe. Suvānavamathu viyāti vantasunakhachaḍḍanaṃ viya. Cakkhussa āpāthaṃ atītattā ajjhoharitabbo hotīti ukkaṃsagataṃ tassa paṭikkūlabhāvaṃ vibhāveti.
298 “受用”指吞咽。当食物进入体内时,就像涂满了浓稠蜜油一般,极为可厌——这是句子的衔接。“内部”指肠的内部。尚未到达储藏处、尚未进入胃中的食物,便已与胆汁等混合,因此说“正在进入时”。为回应“除了胃与熟脏,这里所说的‘储藏处’究竟是什么?”这一疑惑,而说“因为……”等。胆汁的储藏处即胆囊。说“胆汁增多”,是因为世间之人大多愚钝少福。如此,从储藏处来看,食物本身已可厌,进入内部后,又与更可厌的胆汁等混合,便变得极度可厌——应从储藏处如此观察厌逆性。显示巴利原文
298.Paribhoganti ajjhoharaṇaṃ. Esa āhāro anto pavisamāno bahalamadhukatelamakkhito viya paramajeguccho hotīti sambandho. Antoti koṭṭhassa abbhantare. Nidhānamanupagato āmāsayaṃ appattoyeva āhāro pittādīhi vimissito hotīti āha ‘‘pavisamāno’’ti. Āmāsayapakkāsayavinimutto koyamāsayo nāmāti āsaṅkaṃ sandhāyāha ‘‘yasmā’’tiādi. Pittamevāsayo pittāsayo. Adhiko hotīti vuttaṃ mandapuññabāhullato lokassa. Evaṃ āsayatoti jeguccho hutvā anto paviṭṭho jegucchatarehi pittādīhi vimissito ativiya jeguccho hotīti evaṃ āsayato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.
299 “从储藏处”于此也是同一道理。“它”指食物。“以十年者”指活了十年的众生。“在处所”指在称为胃的那个部位。显示巴利原文
299.Nidhānatoti etthāpi eseva nayo. Soti āhāro. Dasavassikenāti jātiyā dasavassena sattena. Okāseti āmāsayasaṅkhāte padese.
300 “在如此”指在像十年乃至百年未清洗的粪坑那样的地方。“储藏”指应被储藏的状态。在如前所述的种类中——也就是以“以十年者”等所说的情况——在极度黑暗的深暗中,即处于极其黑暗的大黑暗中;在极臭极可厌之处,以极度可厌的状态而停留——这是句子的衔接。为说明“在哪里?像什么?”而说“譬如……”等。提到“非时之云”,是因为若被应时之雨浇灌的坑中,由于大量降雨,部分不净物便会浮起流走。提到“草、叶、席片”,是为了显示即使是不净物,也因与不净物相混合而达到不净的状态。“被身火之热所煮沸、沸腾而生起的泡沫所堆积”,指由消化之热的作用而被煮沸、煮熟,从而生起的泡沫所堆积。“未完全成熟”,指由于未完全成熟的状态。显示巴利原文
300.Evarūpeti edise, dasavassāni yāva vassasataṃ adhotavaccakūpasadiseti attho. Nidhānanti nidhātabbataṃ. Yathāvuttappakāreti sace pana ‘‘dasavassikenā’’tiādinā (visuddhi. 1.299) yathāvutto pakāro etassāti yathāvuttappakāro, tasmiṃ. Paramandhakāratimiseti ativiya andhakaraṇamahātamasi. Atiduggandhajegucche padese paramajegucchabhāvaṃ upagantvā tiṭṭhatīti sambandho. Kattha kiṃ viyāti āha ‘‘yathā nāmā’’tiādi. Kālameghena abhivuṭṭhe āvāṭe bahuso vassanena ekaccaṃ asucijātaṃ uppilavitvā vigaccheyyāti akālamegha-ggahaṇaṃ. Tiṇapaṇṇakilañjakhaṇḍa-ggahaṇaṃ na asubhassāpi asubhena sammissatāya asubhabhāvappattidassanatthaṃ. Kāyaggisantāpakuthitakuthanasañjātapheṇapubbuḷakācitoti gahaṇitejena pakkuthitanippakkatāya samuppannapheṇapubbuḷanicito. Aparipakkatoti aparipakkabhāvato.
301 “如同金、银等矿石”,是指如同金、银等矿石依照方法冶炼时,会释放出金、银等,并转为金、银等的状态;但此处的食物并非如此。而是说,食物被身火煮熟后,释放出泡沫,在此名为“细磨”的研钵中将其研磨,如同将黄粘土按颜色、形状装入小竹筒一般,达到粪便的状态而充满熟脏,达到尿的状态而充满膀胱——这是文句的衔接。在消化热中,如同燃料被烧尽的部分、以及成为虫食的部分并不显著。味分是从结果来显示的,未成熟的部分也是如此,因此这里不涉及它们,只开示了粪便分与尿分。显示巴利原文
301.Suvaṇṇarajatādidhātuyo viyāti yathā suvaṇṇarajatādidhātuyo vidhinā tāpiyamānā suvaṇṇarajatādike muñcantiyo suvaṇṇarajatādibhāvaṃ upagacchantīti vuccanti, na evamayaṃ. Ayaṃ pana āhāro kāyagginā paripakko pheṇapubbuḷake muñcanto saṇhaṃ karonti etthāti ‘‘saṇhakaraṇī’’ti laddhanāmake nisade pisitvā nāḷike khuddakaveḷunāḷikāyaṃ vaṇṇasaṇṭhānamattena pakkhippamānapaṇḍumattikā viya karīsabhāvaṃ upagantvā pakkāsayaṃ pūreti, muttabhāvaṃ upagantvā muttavatthiṃ pūretīti yojanā. Gahaṇiyā indhanabhāgo viya kimibhakkhabhāgo ca apākaṭova . Rasabhāgo phalato pakāsīyati, aparipakkasabhāgā ca teti te anāmasitvā karīsamuttabhāgā evettha dassitā.
302 为了说明“凡是厌逆的,其果报也必然厌逆”,便说“正确地在成熟时……”等。“指甲、牙齿等”:此处的“等”字,不仅包括皮等三十二身分经中所说的部分,还含摄眼垢、耳垢、牙垢、汗垢等三十二身分之外的不净物,故称“种种腐尸”。显示巴利原文
302. Paṭikkūlassa nāma phalena paṭikkūleneva bhavitabbanti dassento ‘‘sammā paripaccamāno’’tiādimāha. Nakhadantādīnīti ādi-saddena na kevalaṃ tacādīni eva dvattiṃsākārapāḷiyaṃ (ma. ni. 3.154; khu. pā. 3.dvattiṃsākāra) āgatāni, atha kho akkhigūthakaṇṇagūthadantamalajallikāsambhavādīni dvattiṃsakoṭṭhāsavinimuttāni asubhāni saṅgaṇhanto ‘‘nānākuṇapānī’’ti āhāti daṭṭhabbaṃ.
303 “流出”:意为渗漏、滴落。以“等”字所概括的方式,在此包括了:从鼻流出鼻涕,从口流出唾液,有时呕吐胆汁、痰、血,从大便道排出粪便,从小便道排出尿液,全身毛孔渗出汗垢等种种不净。“第一天”是相对于流出之日所说,因此说“第二天流出”。面容扭曲:因厌恶而面部皱缩,故说“令人厌恶”。沮丧:心生不快,想:“我竟然在养活这样的东西。”染着:如同布被染料所染,心以变异的方式被欲贪染污。贪婪:以渴求的特性而贪取,陷于贪着。执取:如难以解开般被系缚、黏着于彼。沉迷:因味爱而陷入沉迷与愚痴。离染:已远离欲贪。苦恼:感到痛苦。羞惭:感到羞耻。厌嫌:轻蔑、鄙视。显示巴利原文
303.Nissandamānoti vissavanto, paggharantoti attho. Ādinā pakārenāti ettha ādi-saddena nāsikāya siṅghāṇikā, mukhena kheḷo, kadāci pittaṃ, semhaṃ, lohitaṃ vamati, vaccamaggena uccāro, passāvamaggena passāvo, sakalakāye lomakūpehi sedajallikāti evaṃpakāraṃ asuciṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Paṭhamadivase’’ti idaṃ nissandadivasāpekkhāya vuttaṃ. Tenāha ‘‘dutiyadivase nissandento’’ti. Vikuṇitamukhoti jigucchāvasena saṅkucitamukho. Tenāha ‘‘jegucchī’’ti. Maṅkubhūtoti vimanakajāto ‘‘imampi nāma posemī’’ti. Rattoti vatthaṃ viya raṅgajātena cittassa vipariṇāmākārena chandarāgena ratto. Giddhoti abhikaṅkhanasabhāvena abhigijjhanena giddho gedhaṃ āpanno. Gadhitoti dummocanīyabhāvena ganthito viya tattha paṭibaddho. Mucchitoti rasataṇhāya mucchaṃ mohaṃ āpanno. Virattoti vigatarāgo. Aṭṭīyamānoti dukkhiyamāno. Harāyamānoti lajjamāno. Jigucchamānoti hīḷento.
「由九门」:这是就明显的大孔而言,实际上也从毛孔缝隙渗出。「隐藏」:指不显露自己而隐匿,或收缩。如此:从一门进入,从多门以多种方式排出;公开地进入,隐秘地排出;以喜悦心进入,以沮丧心排出;以染着心进入,以离染心排出——以这些方式。显示巴利原文
Navadvārehīti pākaṭānaṃ mahantānaṃ vasena vuttaṃ, lomakūpavivarehipi sandatevāti. Nilīyatīti attānaṃ adassento nigūhati, saṅkucati vā. Evanti ekena dvārena pavesanaṃ anekehi dvārehi anekadhā nikkhāmanaṃ, pakāsanaṃ pavesanaṃ, nigūḷhaṃ nikkhāmanampīti somanassajātena pavesanaṃ, maṅkubhūtena nikkhāmanaṃ, sārattena pavesanaṃ, virattena nikkhāmananti imehi pakārehi.
304 「即使在受用时」:以“pi”(即使)一词表示,即便刚进入,进入之门也已令人厌恶,更何况经过停留、达到成熟的其他门。这是食物。为了除臭:即为了去除异味。由身火:由伴随消化热的身火。起泡沫:一再地生起泡沫。煮熟:达到成熟。上涌:浮起、上冒。痰等:以“等”字包含胆汁等。粪等:以“等”字包含汗垢等。这些门:口等。有些人:指小便道。但爱净者清洗口等之后,还会再洗手。又有些人:指大便道。二三次:二次或三次。在此,前往求食与遍求的厌恶,被称为于食物的厌恶;受用的厌恶依止于彼,住处与贮藏的厌恶与彼相关,其余的厌恶为彼之变异——这一差别也应了知。因为食虫的状态也应归属于变异的部分。显示巴利原文
304.Paribhogakālepīti pi-saddena paviṭṭhamattopi nāma pavesadvāraṃ jegucchaṃ karoti, pageva laddhaparivāso paripākappatto itaradvārānīti dasseti. Esa āhāro. Gandhaharaṇatthanti vissagandhāpanayanatthaṃ. Kāyaggināti gahaṇitejānugatena kāyusmānā. Pheṇuddehakanti pheṇāni uṭṭhapetvā uṭṭhapetvā. Paccitvāti paripākaṃ gantvā. Uttaramānoti uppilavanto. Semhādīti ādi-saddena pittādike saṅgaṇhāti. Karīsādīti ādi-saddena sedajallikādike. Imāni dvārāni mukhādīni. Ekaccanti passāvamaggaṃ sandhāya vadati. Cokkhajātikā pana mukhādīnipi dhovitvā hatthaṃ puna dhovantiyeva. Puna ekaccanti vaccamaggaṃ. Dvattikkhattunti dvikkhattuṃ, tikkhattuṃ vā. Ettha ca āhāratthāya gamanapariyesanānaṃ paṭikkūlatā āhāre paṭikkūlatā vuttā. Paribhogassa tannissayato, āsayanidhānānaṃ taṃsambandhato, itaresaṃ tabbikāratoti ayampi viseso veditabbo. Kimibhakkhabhāvopi hissa vikārapakkheyeva ṭhapetabboti.
305 「彼相」:对于以如上所述方式反复作意者,名为「段食」而以厌恶相状现起的那个,是修习的相、所缘,而非取相与似相。因为如果在那里生起取相,也应有似相;如果是那样,则应有达到安止的禅那,但并非如此。何以故?因为修习是多种方式的,且业处以自性法而甚深。因此说「段食以自性法而甚深」。在此,虽然修习以厌恶相状进行,但段食的施设所依止的那些法本身是厌恶的,而非施设。因此,即使以执取厌恶相状为门,修习仍是以自性法为所缘而进行,且自性法本身甚深,故不能在那里入禅那。因为甚深故,前二谛难见。若以近行定令心等持,为何业处仅被称为「想」?因此说「然而以执取厌恶相状……」等。显示巴利原文
305.Taṃ nimittanti yathāvuttehi ākārehi punappunaṃ manasi karontassa paṭikkūlākāravasena upaṭṭhitaṃ kabaḷīkārāhārasaññitaṃ bhāvanāya nimittaṃ ārammaṇaṃ, na uggahapaṭibhāganimittaṃ. Yadi hi tattha uggahanimittaṃ uppajjeyya, paṭibhāganimittenapi bhavitabbaṃ. Tathā ca sati appanāppattena jhānena bhavitabbaṃ, na ca bhavati, kasmā? Bhāvanāya nānākārato, sabhāvadhammabhāvena ca kammaṭṭhānassa gambhīrabhāvato. Tenāha ‘‘kabaḷīkārāhārassa sabhāvadhammatāya gambhīrattā’’ti. Ettha hi yadipi paṭikkūlākāravasena bhāvanā pavattati. Ye pana dhamme upādāya kabaḷīkārāhārapaññatti, te eva dhammā paṭikkūlā, na paññattīti paṭikkūlākāraggahaṇamukhenapi sabhāvadhammeyeva ārabbha bhāvanāya pavattanato, sabhāvadhammānañca sabhāveneva gambhīrabhāvato na tattha jhānaṃ appetuṃ sakkoti. Gambhīrabhāvato hi purimasaccadvayaṃ duddasaṃ jātanti. Yadi upacārasamādhinā cittaṃ samādhiyati, kathaṃ kammaṭṭhānaṃ ‘‘saññā’’ icceva voharīyatīti āha ‘‘paṭikkūlākāraggahaṇavasena panā’’tiādi.
现在为显示此修习的功德,故说“又此……”等。味爱:是对甘甜等味所缘的爱着。收敛:即退缩,因以种种方式安住于彼处的厌逆状态。违逆:即退避,不扩散。回转:即返回。欲度旷野者:即志在渡过广大饥馑旷野之人。离慢:由于无慢等而离于慢,且应知,仅由把握无慢,即已把握无有戏弄、装饰、庄严等。由段食遍知门:即依前述方式,从厌恶相以通达段食为门。五欲功德贪:于五欲功德,以不超越之义而系着,或以彼为目的之贪。遍知:即超越。味爱正灭时,色爱等亦确实灭尽,因为食知量已达究竟。且所缘被超越时,所缘境确实已被超越,故说“他以五欲功德遍知门而遍知色蕴”。因为当色处等被遍知时,其所依及能执的净色亦轻易地被遍知。未熟等:由“等”字应知,亦包含胃中物及住处。其中,未熟者即是胃中物。把握了胃,即把握了胆汁、痰、脓、血;把握了熟,即把握了粪、尿;把握了果,即把握了发等一切,故说“身至念修习亦得圆足”。不净想:即不净修习,意指致力于无识不净的修习。随顺行道者:因把握厌恶相而了知身体不净、恶臭、可厌之状态。又此行道:即此于食生厌恶想之修习。以不……显示巴利原文
Idāni imissā bhāvanāya ānisaṃsaṃ dassetuṃ ‘‘imañca panā’’tiādi vuttaṃ. Rasataṇhāyāti madhurādirasavisayāya taṇhāya. Patilīyatīti saṅkucati anekākāraṃ tattha paṭikkūlatāya saṇṭhitattā. Patikuṭatīti apasakkati na visarati. Pativattatīti nivattati. Kantāranittharaṇatthikoti mahato dubbhikkhakantārassa nittharaṇappayojano. Vigatamadoti mānamadādīnaṃ abhāvena nimmado, madābhāvaggahaṇeneva cassa davamaṇḍanavibhūsanādīnampi abhāvo gahitoyevāti daṭṭhabbaṃ. Kabaḷīkārāhārapariññāmukhenāti vuttanayena paṭikkūlākārato kabaḷīkārāhārassa paricchijja jānanadvārena. Pañcakāmaguṇiko rāgoti anativattanaṭṭhena pañcasu kāmaguṇesu niyutto, tappayojano vā rāgo. Pariññaṃ samatikkamaṃ gacchati. Rasataṇhāya hi sammadeva vigatāya rūpataṇhādayopi vigatā eva honti bhojane mattaññutāya ukkaṃsagamanato. Sati ca visayisamatikkame visayo samatikkanto eva hotīti āha ‘‘so pañcakāmaguṇapariññāmukhena rūpakkhandhaṃ parijānātī’’ti. Rūpāyatanādīsu hi pariññaṃ gacchantesu tannissayabhūtāni, taggāhakā pasādā ca sukheneva pariññaṃ gacchantīti. Aparipakkādīti ādi-saddena āsayanidhānānampi saṅgaho daṭṭhabbo. Tattha aparipakkaṃ tāva udariyameva. Āsayaggahaṇena pittasemhapubbalohitānaṃ, paripakkaggahaṇena karīsamuttānaṃ, phalaggahaṇena kesādīnaṃ sabbesaṃ pariggaho siddho hotīti āha ‘‘kāyagatāsatibhāvanāpi pāripūriṃ gacchatī’’ti. Asubhasaññāyāti asubhabhāvanāya, aviññāṇakaasubhabhāvanānuyogassāti attho. Anulomapaṭipadaṃ paṭipanno hoti paṭikkūlākāraggahaṇena kāyassa asuciduggandhajegucchabhāvasallakkhaṇato. Imaṃ pana paṭipattinti imaṃ āhāre paṭikkūlasaññābhāvanaṃ. Amatapariyosānatanti nibbānaniṭṭhitaṃ āhāre paṭikkūlasaññābhāvanāsaṅkhātaṃ upacārajjhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā nibbānādhigamanti attho.
四界差别修习之阐释显示巴利原文
Catudhātuvavatthānabhāvanāvaṇṇanā
306 “一差别”者,如是已说示的四大差别之修习解说已至,故说“一差别”。所谓“解说”,即是为了说明之义,由于有软、中、慧之广多,且已来的负担必须承担,故如是说。其中,虽依所缘差别而有差别之异,然依差别状态的共性,将其视为不异而说“一差别”;或于前分位,虽有所缘差别,然于义成就时,彼有一所缘性,故说“一差别”。正如于三十二身分中修习的瑜伽行者,虽在前阶段对各部分各别作意转起,而在后阶段,仅于一刹那于一部分成就义,并非如同于一切部分,此处亦然。于此或有问:如依厌逆状态的共性,于三十二身分业处无差别地作意转起,如是此处依界状态的共性,无差别地作意转起,故说“一差别”耶?此非如是。因为于彼处,从超越施设开始,即应唯依厌恶于一切处转起作意;而此处,应依自性、味、相而作意诸界,非依界状态的共性。因此说“依自性随观相而决定”。又何须作此戏论,应知:这是为了显示不与其余三十九业处相杂、名为四大差别的一种业处,故说“一差别”。为何说“四大差别之修习解说”?难道四大差别不就是修习吗?诚然是修习,然而一次生起者为差别,其数数修习方为修习。显示巴利原文
306.‘‘Ekaṃ vavatthānanti evaṃ uddiṭṭhassa catudhātuvavatthānassa bhāvanāniddeso anuppatto’’ti uddeso nāma niddesattho mudumajjhapaññābāhullato , āgato ca bhāro avassaṃ vahitabboti katvā vuttaṃ. Tattha satipi visayabhedena vavatthānassa bhede vavatthānabhāvasāmaññena pana taṃ abhinnaṃ katvā vuttaṃ ‘‘ekaṃ vavatthāna’’nti, pubbabhāge vā satipi visayabhede atthasiddhiyaṃ tassa ekavisayatāvāti ‘‘ekaṃ vavatthāna’’nti vuttaṃ. Yathā hi dvattiṃsākāre kammaṃ karontassa yogino yadipi pubbabhāge visuṃ visuṃ koṭṭhāsesu manasikāro pavattati, aparabhāge pana ekasmiṃ khaṇe ekasmiṃyeva koṭṭhāse atthasiddhi hoti, na sabbesu, evamidhāpīti. Tattha siyā – yathā paṭikkūlabhāvasāmaññena dvattiṃsākārakammaṭṭhāne abhedato manasikāro pavattati, evaṃ idha dhātubhāvasāmaññena abhedato manasikāro pavattatīti ‘‘ekaṃ vavatthāna’’nti vuttanti? Nayidamevaṃ. Tattha hi paṇṇattisamatikkamato paṭṭhāya paṭikkūlavaseneva sabbattha manasikāro pavattetabbo, idha pana sabhāvasarasalakkhaṇato dhātuyo manasi kātabbā, na dhātubhāvasāmaññato. Tenevāha ‘‘sabhāvūpalakkhaṇavasena sanniṭṭhāna’’nti. Kiṃ vā etena papañcena, aññehi ekūnacattālīsāya kammaṭṭhānehi asaṃsaṭṭhaṃ catudhātuvavatthānaṃ nāma ekaṃ kammaṭṭhānanti dassetuṃ ‘‘ekaṃ vavatthāna’’nti vuttanti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Catudhātuvavatthānassa bhāvanāniddeso’’ti kasmā vuttaṃ, nanu catudhātuvavatthānaṃ bhāvanāva? Saccaṃ bhāvanāva, sakiṃ pavattaṃ pana vavatthānaṃ, tassa bahulīkāro bhāvanāti vacanabhedena vuttaṃ. Kathaṃ pana bhāvanā niddisīyati tassā vacīgocarātikkantabhāvatoti? Nāyaṃ doso bhāvanatthe bhāvanāvohārato. Bhāvanattho hi kammaṭṭhānapariggaho idha ‘‘bhāvanā’’ti adhippeto.
“以随观自性故”:即通过把握坚硬性等自相。因为此业处并非如地遍等业处以仅随观施设而转起,并非如青遍等业处以随观青等颜色而转起,也并非如观业处以随观诸行的无常等共相而转起,而是以随观地等的自性相而转起。因此说“以随观自性故”,意思是把握坚硬性等的自相。“决定”应理解为智的决断,而非遮遣决断,也非寻等决断。“界作意”:即于界的作意,意思是缘取四界而修习的作意。由于应作故为“业”,由于是瑜伽行者殊胜乐之因故为“处”,合称“业处”,即依四大种的自性相而转起的瑜伽行。因此说“界作意、界业处、四界差别,义为一”。“此”即四界差别。为何说“以二种方式出现”?难道不是因为在《界分别》中以非略非广的方式出现,所以应说“以三种方式出现”吗?不,因为在那里也对内界的差别未作无余遍取,且对外界也已摄持。或者,“以二种方式出现”在此不应执取为“唯以二种方式出现”,而应理解为“即是以二种方式出现”,由此第三种方式也得以含摄。而那种非略非广的方式,应视为通过“略说与广说”中的提及,或仅通过“ca”字而被含摄。或者,将遮破过略而由非略非广方式所得的那部分广说,归入广说方式之内,而说“以二种方式出现”。如此,则“为利根不极利者的界业处行者,以广说方式出现”这句话也得以成立。而“在《大念处》”应视为仅是举例,因为在《念处》、《身至念经》等中也有同样出现。“在《罗睺罗教诫》”即《大罗睺罗教诫》。“在《界分别》”即《界分别经》及阿毗达摩中的《界分别》。显示巴利原文
Sabhāvūpalakkhaṇavasenāti kakkhaḷattādikassa salakkhaṇassa upadhāraṇavasena. Idaṃ hi kammaṭṭhānaṃ pathavīkasiṇādikammaṭṭhānaṃ viya na paṇṇattimattasallakkhaṇavasena, nīlakasiṇādikammaṭṭhānaṃ viya na nīlādivaṇṇasallakkhaṇavasena, nāpi vipassanākammaṭṭhānaṃ viya saṅkhārānaṃ aniccatādisāmaññalakkhaṇasallakkhaṇavasena pavattati, atha kho pathavīādīnaṃ sabhāvasallakkhaṇavasena pavattati. Tena vuttaṃ ‘‘sabhāvūpalakkhaṇavasenā’’ti, kakkhaḷattādikassa salakkhaṇassa upadhāraṇavasenāti attho. Sanniṭṭhānanti ñāṇavinicchayo veditabbo, na yevāpanakavinicchayo, nāpi vitakkādivinicchayo . Dhātumanasikāroti dhātūsu manasikāro, catasso dhātuyo ārabbha bhāvanāmanasikāroti attho. Kātabbato kammaṃ, yogino sukhavisesānaṃ kāraṇabhāvato ṭhānañcāti kammaṭṭhānaṃ, catunnaṃ mahābhūtānaṃ sabhāvasallakkhaṇavasena pavattaṃ yogakammaṃ. Tenāha ‘‘dhātumanasikāro, dhātukammaṭṭhānaṃ, catudhātuvavatthānanti atthato eka’’nti. Tayidaṃ catudhātuvavatthānaṃ. ‘‘Dvidhā āgata’’nti kasmā vuttaṃ, nanu dhātuvibhaṅge nātisaṅkhepavitthāravasena āgataṃ, tasmā ‘‘tidhā āgata’’nti vattabbanti? Na, tatthāpi ajjhattikānaṃ dhātūnaṃ pabhedato anavasesapariyādānassa katattā, bāhirānañca dhātūnaṃ pariggahitattā . Atha vā dvidhā āgatanti ettha dvidhāva āgatanti na evaṃ niyamo gahetabbo, atha kho dvidhā āgatamevāti, tena tatiyassāpi pakārassa saṅgaho siddho hoti. So ca nātisaṅkhepavitthāranayo ‘‘saṅkhepato ca vitthārato cā’’ti ettha āvuttivasena, ca-saddeneva vā saṅgahoti daṭṭhabbo. Atha vā yo nātisaṅkhepavitthāranayena atisaṅkhepapaṭikkhepamukhena labbhamāno vitthārabhāgo, taṃ vitthāranayantogadhameva katvā vuttaṃ ‘‘dvidhā āgata’’nti. Evañca katvā ‘‘nātitikkhapaññassa dhātukammaṭṭhānikassa vasena vitthārato āgata’’nti idañca vacanaṃ samatthitaṃ hoti. ‘‘Mahāsatipaṭṭhāne’’ti ca idaṃ nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ, satipaṭṭhāna(dī. ni. 2.378 ādayo; ma. ni. 3.111 ādayo) kāyagatāsatisuttādīsupi (ma. ni. 3.153 ādayo) tatheva āgatattā. Rāhulovādeti mahārāhulovāde (ma. ni. 2.113 ādayo). Dhātuvibhaṅgeti dhātuvibhaṅgasutte (ma. ni. 3.342 ādayo), abhidhamme dhātuvibhaṅge (vibha. 172 ādayo) ca.
诚然,《大念处》中,宣说时以比喻围绕义理而说,而比喻仅为阐明所喻之义,故先举比喻,为阐明所喻之义而引用“譬如”等文。然而,为何此处依界、彼处亦依四大种而作业处解说呢?为显示众生空无,此处依界而作解说;彼处则因其粗显易知,且顺应部分应度众生的习性,故亦依四大种而作业处解说,当如此理解。其中,于“地界”等中,所谓“界”义即自性义,自性义即空义,空义即无众生义。如此,以自性、空、无众生之义,地即是界,故为地界。水界等亦同此理。“地界”:即俱生色法的安立之界;“水界”即结合之界,“火界”即成熟之界,“风界”即扩展之界——此处应如此理解复合词及状态义。此是此处略说,广说将于后文展开。显示巴利原文
Kāmaṃ mahāsatipaṭṭhāne atthena upamaṃ parivāretvā desanā āgatā, upamā ca nāma yāvadeva upameyyatthavibhāvanatthāti upamaṃ tāva dassetvā upameyyatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘seyyathāpī’’tiādinā pāḷi ānītā. Kasmā panettha dhātuvasena, tatthapi catumahābhūtavasena kammaṭṭhānaniddeso katoti? Sattasuññatāsandassanatthaṃ, ettha dhātuvasena, tatthāpi oḷārikabhāvena supākaṭatāya, ekaccaveneyyajanacaritānukulatāya ca mahābhūtavasena kammaṭṭhānaniddeso katoti veditabbo. Tattha pathavīdhātūtiādīsu dhātuttho nāma sabhāvattho, sabhāvattho nāma suññatattho, suññatattho nāma nissattattho. Evaṃ sabhāvasuññatanissattatthena pathavīyeva dhātu pathavīdhātu. Āpodhātuādīsupi eseva nayo. Pathavīdhātūti sahajarūpadhammānaṃ patiṭṭhā dhātu, tathā āpodhātūti ābandhanadhātu, tejodhātūti paripācanadhātu, vāyodhātūti vitthambhanadhātūti evamettha samāso, bhāvattho ca veditabbo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana parato āgamissati.
于“如是,为利根者”等中,“如是”是回顾前示之文。宣说了“为不极利根者的广说”之后,又说“为利根者”。正如“适合衣料者”称为“衣料者”,同样,适合界业处者,或以界业处为所需者,称为“界业处者”,即彼界业处行者。显示巴利原文
Evaṃ tikkhapaññassātiādīsu evanti yathādassitaṃ pāḷiṃ paccāmasati. Nātitikkhapaññassa vitthāradesanāti katvā āha ‘‘tikkhapaññassā’’ti. Yathā vatthayugaṃ arahatīti vatthayugiko, evaṃ dhātukammaṭṭhānaṃ arahati, dhātukammaṭṭhānapayojanoti vā dhātukammaṭṭhāniko, tassa dhātukammaṭṭhānikassa.
“善巧者”指依各自名称而善知的人。譬如,牛犊初生时,尾、蹄、角等尚未分离,骨、肉等部分聚合未分,此时有“牛”的名称;一旦各部分分离,“牛”的名称便没有了,而分离后的各部分则有骨、肉等名称。如此了知者,即是善巧者。“杀牛者”指为谋生而杀牛的人。“近住弟子”指由于为他做工而住于其近旁、依靠他生活的人。“穿透后”指在一处穿透另一处。“四大路之中央处”指在四条大路的交叉处。因为那四条大路从四方汇聚而来,所以那地方即是四大路的交汇处。“部分”指被分割、被破坏、被分配之物,将va转为ba,将i转为ī而说。为显示“部分”之义,所以说“切成块”。“站立”一词,在诸如“站立或……”等处,或指名为站立的威仪具足,或指停止行走;在其他处,除行走外,也表其余威仪具足。但在此处,意在表示色身在任何情况下的活动状态,所以说“由于以四种威仪中的任何一种状态而站立,故为‘如其站立’”。其中,“以状态”指以站立等色身活动状态。因为站立等显示巴利原文
Chekoti taṃtaṃsamaññāya kusalo, yathājāte sūnasmiṃ naṅguṭṭhakhuravisāṇādivante aṭṭhimaṃsādiavayavasamudāye avibhatte gāvīsamaññā, na vibhatte, vibhatte pana aṭṭhimaṃsādiavayavasamaññāti jānanako. Goghātakoti jīvikatthāya gunnaṃ ghātako. Antevāsīti kammakaraṇavasena tassa samīpavāsī tassa tannissāya jīvanato. Vinivijjhitvāti ekasmiṃ ṭhāne aññaṃ vinivijjhitvā. Mahāpathānaṃ vemajjhaṭṭhānasaṅkhāteti catunnaṃ mahāpathānaṃ tāya eva vinivijjhanaṭṭhānasaṅkhāte. Yasmā te cattāro mahāpathā catūhi disāhi āgantvā samohitā viya honti, tasmā taṃ ṭhānaṃ catumahāpathānaṃ, tasmiṃ catumahāpathe. Vilīyanti bhijjanti vibhajjantīti bīlā, bhāgā, va-kārassa ba-kāraṃ, i-kārassa ca ī-kāraṃ katvā. Tameva hi bhāgatthaṃ dassetuṃ ‘‘koṭṭhāsaṃ katvā’’ti vuttaṃ. Kiñcāpi ṭhita-saddo ‘‘ṭhito vā’’tiādīsu (a. ni. 5.28) viya ṭhānasaṅkhātairiyāpathasamaṅgitāya, gatinivattiatthatāya vā ṭhā-saddassa aññattha ṭhapetvā gamanaṃ sesairiyāpathasamaṅgitāya bodhako, idha pana yathā tathā rūpakāyassa pavattiākārabodhako adhippetoti āha ‘‘catunnaṃ iriyāpathānaṃ yena kenaci ākārena ṭhitattāyathāṭhita’’nti . Tattha ākārenāti ṭhānādinā rūpakāyassa pavattiākārena. Ṭhānādayo hi iriyāsaṅkhātāya kāyikakiriyāya pavattiṭṭhānatāya ‘‘iriyāpathā’’ti vuccanti. Yathāṭhitanti yathāpavattaṃ. Yathāvuttaṭṭhānamevettha paṇidhānanti adhippetanti āha ‘‘yathāṭhitattāva yathāpaṇihita’’nti. Ṭhitanti vā kāyassa ṭhānasaṅkhātairiyāpathasamāyogaparidīpanaṃ. Paṇihitanti tadaññairiyāpathasamāyogaparidīpanaṃ. Ṭhitanti vā kāyasaṅkhātānaṃ rūpadhammānaṃ tasmiṃ tasmiṃ khaṇe sakiccavasena avaṭṭhānaparidīpanaṃ. Paṇihitanti paccayakiccavasena tehi tehi paccayehi pakārato nihitaṃ paṇihitanti evamettha attho veditabbo. Dhātusoti dhātuṃ dhātuṃ pathavīādidhātuṃ visuṃ visuṃ katvā. Paccavekkhatīti pati pati avekkhati ñāṇacakkhunā vinibbhujitvā passati.
为了以义理阐明的方式,进一步显示刚才依字义解释的经文所诠释的道理,现在说“如同杀牛者”等。其中,“饲养”是指为了增长和滋养肌肉,而以米糠、饭食、棉籽等喂养令其长大。“被杀而死的”是指受到伤害之后而死的。“死的”是指刚刚断气的。因此说“就在那时”。“牛”的概念并不会消失,因为那些令其得名为“牛”的肢体部分,即使在刚死的牛身上,其组合也并未离散。“切成片”是指切割成一片一片的。“分割后”是指从骨架上把肉分离出来,或者将已经分离的肉再分作小块。因此说“肉的概念生起”。对于尚未掌握业处的出家人也是如此。“破除密集”是指对相续密集、组合密集、作用密集进行分离、分别。“以界观察”是指如前所说,在破除密集之后,以界来进行观察的人。“有情想”既可指依我见而生起的有情想,他们说;即便是依世俗施设而生起的有情想,在此时也应已消失,因为他如实地成就了破除了密集。如此,则前文所说的比喻义与所喻义便完全相应、相合了。因此说“心只安住于界”。显示巴利原文
Yathā chekotiādinā pāḷiyā saddatthavivaraṇavasena vuttamevatthaṃ idāni bhāvatthavibhāvanavasena dassetuṃ ‘‘yathā goghātakassā’’tiādi vuttaṃ. Tattha posentassāti maṃsūpacayaparibrūhanāya kuṇḍakabhattakappāsaṭṭhiādīhi saṃvaḍḍhentassa. Vadhitaṃ matanti hiṃsitaṃ hutvā mataṃ. Matanti ca matamattaṃ. Tenevāha ‘‘tāvadevā’’ti. Gāvīti saññā na antaradhāyati yāni aṅgapaccaṅgāni upādāya gāvīsamaññā, matamattāyapi gāviyā tesaṃ sannivesassa avinaṭṭhattā. Bilāsoti bilaṃ bilaṃ katvā. Vibhajitvāti aṭṭhisaṅghātato maṃsaṃ vivecetvā, tato vā vivecitaṃ maṃsaṃ bhāgaso katvā. Tenevāha ‘‘maṃsasaññā pavattatī’’ti. Pabbajitassapi apariggahitakammaṭṭhānassa. Ghanavinibbhoganti santatisamūhakiccaghanānaṃ vinibbhujanaṃ vivecanaṃ. Dhātuso paccavekkhatoti yathāvuttaṃ ghanavinibbhogaṃ katvā dhātuso paccavekkhantassa. Sattasaññāti attānudiṭṭhivasena pavattā sattasaññāti vadanti, vohāravasena pavattasattasaññāyapi tadā antaradhānaṃ yuttameva yāthāvato ghanavinibbhogassa sampādanato. Evaṃ hi sati yathāvuttaopammatthena opameyyattho aññadatthu saṃsandati sameti. Tenevāha ‘‘dhātuvaseneva cittaṃ santiṭṭhatī’’ti.
307 如此,在指出了界业处略说的出处之后,现在为了指出其详说的出处,而说“而在《大象迹喻经》中”等。这里的“如此”一词,是特指在《罗睺罗教诫经》、《界分别经》中,对界业处有详尽的说明,并非泛指一切说法方式,因为在那里,说法方式也有别种。显示巴利原文
307. Evaṃ dhātukammaṭṭhānassa saṅkhepato āgataṭṭhānaṃ dassetvā idāni vitthārato āgataṭṭhānaṃ dassetuṃ ‘‘mahāhatthipadūpame panā’’tiādi vuttaṃ. Evanti iminā rāhulovāda- (ma. ni. 2.113 ādayo) dhātuvibhaṅgesu (ma. ni. 3.342 ādayo; vibha. 172 ādayo) dhātukammaṭṭhānassa vitthārato āgamanameva upasaṃharati, na sabbaṃ desanānayaṃ aññathāpi tattha desanānayassa āgatattā.
此处:是指在如上所举的《大象迹喻经》经文中。内在的:是指属于有情相续的。以“内在的”与“各自的”这两个词,宣说了各别经文中属于个人的法,故说‘两者都是自己之物的同义语’。然而,就属于自己相续而言,依其可被执取于自身这一状态,关于自己而生起的,称为‘内在的’。就属于各别相续而言,称为‘各自的’。因此说:‘因在自己中生起故为内在的,因各别依于自己而生起故为各自的’。‘粗’即是坚硬。因为它以坚硬性作为俱生法的依止处,故称其为‘坚硬’。‘硬性’:在硬的事物中、在硬的自性中已达到的、已包含的,即硬的自性本身,这是其含义。然而,因为硬的自性现起为粗涩的行相,故具有粗涩的行相,因此说‘粗涩’。由此可知‘第二个是行相之说’。名为‘所执受’的,是身体八法聚。然而,那身体八法聚,就其为业所生而言,既有执受的,也有非执受的;为了显示:依于被渴爱等所执取、把握、执著的方式,这一切都是执受的,故说‘执受的:即坚固地执取’等。在那里,‘我的’是被执取的,‘我的’是被执著的,如此连结。‘即哪些呢?’是表示想要叙述的询问语,故说‘那是什么?即此义’。‘从此’显示巴利原文
Tatrāti tasmiṃ yathādassite mahāhatthipadūpamapāṭhe. Ajjhattikāti sattasantānapariyāpannā. Ajjhattaṃ paccattanti padadvayenāpi taṃtaṃpāṭipuggalikadhammo vuccatīti āha ‘‘ubhayampi niyakassa adhivacana’’nti. Sasantatipariyāpannatāya pana attani gahetabbabhāvūpagamanavasena attānaṃ adhikicca pavattaṃ ajjhattaṃ. Taṃtaṃsantatipariyāpannatāya paccattaṃ. Tenevāha ‘‘attani pavattattā ajjhattaṃ, attānaṃ paṭicca paṭicca pavattattā paccatta’’nti. Kakkhaḷanti kathinaṃ. Yasmā taṃ thaddhabhāvena sahajātānaṃ patiṭṭhā hoti, tasmā ‘‘thaddha’’nti vuttaṃ. Kharigatanti kharīsu kharasabhāvesu gataṃ tappariyāpannaṃ, kharasabhāvamevāti attho. Yasmā pana kharasabhāvaṃ pharusākārena upaṭṭhānato pharusākāraṃ hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘pharusa’’nti. Tenāha ‘‘dutiyaṃ ākāravacana’’nti. Upādinnaṃ nāma sarīraṭṭhakaṃ. Taṃ pana kammasamuṭṭhānataṃ sandhāya upādinnampi atthi anupādinnampi, taṇhādīhi ādinnagahitaparāmaṭṭhavasena sabbampetaṃ upādinnamevāti dassetuṃ ‘‘upādinnanti daḷhaṃ ādinna’’ntiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘mama’’nti gahitaṃ ‘‘aha’’nti parāmaṭṭhanti yojanā. Seyyathidanti kathetukamyatāpucchāvācīti āha ‘‘taṃ katamanti ceti attho’’ti. Tatoti pacchā. Tanti taṃ ajjhattikādibhedato dassitaṃ pathavīdhātuṃ. Dassentoti vatthuvibhāgena dassento. Kiñcāpi matthaluṅgaṃ aṭṭhimiñjeneva saṅgahetvā idha pāḷiyaṃ visuṃ na uddhaṭaṃ, paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 1.4) pana vīsatiyā ākārehi paripuṇṇaṃ katvā dassetuṃ visuṃ gahitanti tampi saṅgaṇhanto thaddhabhāvādhikatāya pathavīdhātukoṭṭhāsesuyeva ‘‘matthaluṅgaṃ pakkhipitvā vīsatiyā ākārehi pathavīdhātu niddiṭṭhāti veditabbā’’ti āha. ‘‘Yaṃ vā panaññampi kiñcī’’ti vā iminā pāḷiyaṃ matthaluṅgassa saṅgaho daṭṭhabbo. Tasmā idha ‘‘yaṃ vā panaññampi kiñcī’’ti idaṃ pubbāparāpekkhaṃ ‘‘matthaluṅgaṃ pakkhipitvā vīsatiyā ākārehi pathavīdhātu niddiṭṭhāti veditabbā, yaṃ vā panaññampi kiñcī’’ti vacanato. Puna yaṃ vā panaññampi kiñcīti avasesesu tīsu koṭṭhāsesūti yojetabbaṃ. Tīsu koṭṭhāsesūti tippakāresu koṭṭhāsesu. Na hi te tayo koṭṭhāsā.
“以流散性”:即具有流出之性。“到达”:散布。“遍及”:到达,这也是就具有资具的水界而说。因为水界以流散性,散布并到达那称为有资具地界的各处;或者仅就特相而说。又因水界依与俱生法相互依止等缘力,以由流动性成就的流散性,将称为其余三界的各处,联结、附着、令不散乱,故说为“到达、遍及”。显示巴利原文
Vissandanabhāvenāti paggharaṇasabhāvena. Appotīti visarati. Pappotīti pāpuṇāti, sasambhāraāpavasena cetaṃ vuttaṃ. So hi vissandanabhāvena sasambhārapathavīsaṅkhātaṃ taṃ taṃ ṭhānaṃ visarati, pāpuṇāti ca, lakkhaṇāpavaseneva vā. Sopi hi sahajātaaññamaññanissayādipaccayatāya sesabhūtattayasaṅkhātaṃ taṃ taṃ ṭhānaṃ dravabhāvasiddhena vissandanabhāvena ābandhattaṃ, āsattattaṃ, avippakiṇṇañca karontaṃ ‘‘appoti pappotī’’ti vattabbataṃ arahatīti.
“以热性”:即锐利性、尖利性。“依所说的方法”:依业生起等,如在水界中“种种之中”的解说方法。“以被激怒的”:以被扰乱的。“生起热”:被热所征服。“衰老”:成为老朽。为了显示依火界而得的此身中老之转起,应依明显的老来了知,故说“根缺损”等。超出身体自然体温的炎热称为“热恼”;以身燃烧方式转起的大燃烧称为“遍烧”,这是它们的差别。“由此而衰老”:也适合解释为由一日疟等老病而衰老。反复烧煮百次后投入冷水而取出的酥油,称为“百洗酥油”。“所食的”:已吃的。“所嚼的”:已咀嚼的。“所尝的”:已品尝的。“正确地到达完全消化”:是依等熟之消化力而说;然而不正确的消化,则应依不等熟之消化力而了知。以味等方式:以味、血、肉、脂肪、筋、骨、骨髓、精液的方式。“分离”:各别性、彼此不相似性。因为,所食等分类的食物在消化时成为味,依彼而生起味界,这是其义。如此,应依“味之消化则成血”等引导一切。显示巴利原文
Tejanavasenāti nisitabhāvena tikkhabhāvena. Vuttanayenāti kammasamuṭṭhānādivasena ‘‘nānāvidhesū’’ti āpodhātuyaṃ vuttanayena. Kupitenāti khubhitena. Usumajātoti usmābhibhūto. Jīratīti jiṇṇo hoti. Tejodhātuvasena labbhamānā imasmiṃ kāye jarāpavatti pākaṭajarāvasena veditabbāti dassetuṃ ‘‘indriyavekallata’’ntiādi vuttaṃ. Sarīre pakatiusumaṃ atikkamitvā uṇhabhāvo santāpo, sarīrassa dahanavasena pavatto mahādāho paridāhoti ayametesaṃ viseso. Yena jīrīyatīti ca ekāhikādijararogena jarīyatītipi attho yujjati. Satakkhattuṃ tāpetvā tāpetvā sītudake pakkhipitvā uddhaṭā sappi ‘‘satadhotasappī’’ti vadanti. Asitanti bhuttaṃ. Khāyitanti khāditaṃ. Sāyitanti assāditaṃ. Sammā paripākaṃ gacchatīti samavepākiniyā gahaṇiyā vasena vuttaṃ, asammāparipākopi pana visamavepākiniyā tassā eva vasena veditabbo. Rasādibhāvenāti rasarudhiramaṃsamedanhāruaṭṭhiaṭṭhimiñjasukkavasena. Vivekanti puthubhāvaṃ aññamaññaṃ visadisabhāvaṃ. Asitādibhedassa hi āhārassa pariṇāme raso hoti, taṃ paṭicca rasadhātu uppajjatīti attho. Evaṃ ‘‘rasassa pariṇāme rudhira’’ntiādinā sabbaṃ netabbaṃ.
“以推动为性”:即以驱动为性,或以快速运行为性。“呃逆、打嗝等”——此处的“等”字应理解为包含了引发呕吐、吐唾等动作的风。“大便、小便等”——此处的“等”字应理解为包含了排出胆汁、痰、唾液、纯臭气等的风。虽然“kucchi”一词是腹部的同义词,但“koṭṭha”一词指肠的内部,因此此处所说的腹部其余部分便用“kucchi”一词来表示,故说“住于腹部的风,即肠外的风”。“弯曲、伸展等”——此处的“等”字包含了观看、环视、抬起、移过等一切身体动作。“出息与入息是心所生起的”——以此说明出息与入息没有离开身体而存在的情况,因为心所生起的(风)不可能存在于体外。如果这样,为何会有“出息是向外排出的鼻风,长鼻者触及鼻端,其余者触及上唇而运行”的说法?应知那是依心所生起的(风)以排出方式运行,以及依在相续中运行的时节生(风)而说的。“一切处”——这是就水界等三界的解说而言。其中,在水界的解说中,“或又其他任何”一句应理解为包含了(体内)可能存在的(水);在火界的解说中,应理解为包含了体内正常的体温;在风显示巴利原文
Vāyanavasenāti samudīraṇavasena, savegagamanavasena vā. Uggārahikkādīti ettha ādi-saddena uddekakhipanādipavattanakavātānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo . Uccārapassāvādīti ādi-saddena pittasemhalasikākevaladuggandhādinīharaṇakānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Yadipi kucchi-saddo udarapariyāyo, koṭṭha-saddena pana antantarassa vuccamānattā tadavasiṭṭho udarappadeso idha kucchi-saddena vuccatīti āha ‘‘kucchisayā vātāti antānaṃ bahivātā’’ti. Samiñjanapasāraṇādīti ādi-saddena ālokanavilokanauddharaṇātiharaṇādikā sabbā kāyikakiriyā saṅgahitā. ‘‘Assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāvā’’ti etena assāsapassāsānaṃ sarīraṃ muñcitvā pavatti natthīti dīpeti. Na hi bahiddhā cittasamuṭṭhānassa sambhavo atthīti. Yadi evaṃ kathaṃ ‘‘passāsoti bahinikkhamananāsikavāto, dīghanāsikassa nāsikaggaṃ, itarassa uttaroṭṭhaṃ phusanto pavattatī’’ti vacanaṃ? Taṃ nikkhamanākārena pavattiyā cittasamuṭṭhānassa, santāne pavattautusamuṭṭhānassa ca vasena vuttanti veditabbaṃ. Sabbatthāti āpodhātuādīnaṃ tissannaṃ dhātūnaṃ niddesaṃ sandhāyāha. Tattha āpodhātuniddese ‘‘yaṃ vā panañña’’nti iminā sambhavassa, tejodhātuniddese sarīre pākatikausmāya, vāyodhātuniddese dhamanijālānusaṭassa tattha tattha cammakhīlapīḷakādinibbattakavāyuno saṅgaho daṭṭhabbo. Samiñjanādinibbattakavātā cittasamuṭṭhānāva. Yadi evaṃ, kathaṃ ‘‘purimā pañca catusamuṭṭhānā’’ti vacanaṃ? Na hi samiñjanādinibbattakā eva aṅgamaṅgānusārino vātā, atha kho tadaññepīti natthi virodho.
“如是”是回顾前述所说方式,因而说“以二十种行相”等。“此处”指于此详细阐释的界业处。由此显示,此注释不仅是对《大象迹喻经》的义解,也是对《大罗睺罗教诫经》和《界分别经》的义解。在修习方法上也是如此。正如所说:“如是,在《罗睺罗教诫经》和《界分别经》中也是如此。”显示巴利原文
Itīti vuttappakāraparāmasanaṃ. Tenāha ‘‘vīsatiyā ākārehī’’tiādi. Etthāti etasmiṃ vitthārato āgate dhātukammaṭṭhāneti attho. Tena ayaṃ vaṇṇanā na kevalaṃ mahāhatthipadūpamasseva (ma. ni. 1.300 ādayo), atha kho mahārāhulovāda- (ma. ni. 2.113 ādayo) dhātuvibhaṅgasuttānampi (ma. ni. 3.342 ādayo) atthasaṃvaṇṇanā hotiyevāti dassitaṃ hoti. Bhāvanānayepi eseva nayo. Tathā hi vuttaṃ ‘‘evaṃ rāhulovādadhātuvibhaṅgesupī’’ti.
308 “修习方法”即修习的方式,指能使业处修习成就的修习仪轨。“此处”指界业处。因为此业处是依“利根者与非利根者”这两种人而有两种方式传来、两种方式教导的,所以他们对业处的投入也应当有两种方式。为首先说明此点,而开始说“对于利根比丘”等。“毛发是地界”——此处“iti”是“等”的意思。如此详细把握诸界,即“头发是地界,毛发是地界”等,以四十二种行相详细把握界业处。“广衍”即迟缓、缓慢。“凡是坚硬相”,即头发等中凡是坚硬相、粗涩性。“凡是结缚相”等,也是同样的道理。“如此作意者”,即不依事体,只依相状而令作意转起者。“他的”指利根者的。业处变得明显,即成为瑜伽行转起之处的那个相状变得清晰;或者因该相状善巧现前,以之为所缘而转起的、称为作意的业处变得清晰明了,因为利根者根性敏锐而喜好简略。“钝根者的修习完全不能成就”,故说“对于非利根者”。“如此作意者”,即依前述方式简略作意者。“变得黑暗、不清晰”,即由于不现前,如同使人盲目一般,业处变得不明显——如此连接。“依前一种方式”,即依“头发是”等。显示巴利原文
308.Bhāvanānayeti bhāvanāya naye. Yena kammaṭṭhānabhāvanā ijjhati, tasmiṃ bhāvanāvidhimhīti attho. Etthāti dhātukammaṭṭhāne. Yasmā yesaṃ ‘‘tikkhapañño nātitikkhapañño’’ti imesaṃ duvidhānaṃ puggalānaṃ vasena idaṃ kammaṭṭhānaṃ dvidhā āgataṃ dvidhā desitaṃ, tasmā kammaṭṭhānābhinivesopi tesaṃ dvidhāva icchitabboti taṃ tāva dassetuṃ ‘‘tikkhapaññassa bhikkhuno’’tiādi āraddhaṃ. Lomā pathavīdhātūtīti ettha iti-saddo ādiattho . Evaṃ vitthārato dhātupariggahoti ‘‘kesā pathavīdhātu, lomā pathavīdhātū’’tiādinā evaṃ dvācattālīsāya ākārehi vitthārato dhātukammaṭṭhānapariggaho. Papañcatoti dandhato saṇikato. Yaṃ thaddhalakkhaṇanti kesādīsu yaṃ thaddhalakkhaṇaṃ kakkhaḷabhāvo. Yaṃ ābandhanalakkhaṇantiādīsupi eseva nayo. Evaṃ manasi karototi vatthuṃ anāmasitvā evaṃ lakkhaṇamattato manasikāraṃ pavattentassa. Assāti tikkhapaññassa. Kammaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hotīti yogakammassa pavattiṭṭhānabhūtaṃ tadeva lakkhaṇaṃ vibhūtaṃ hoti, tassa vā lakkhaṇassa suṭṭhu upaṭṭhānato taṃ ārabbha pavattamānaṃ manasikārasaṅkhātaṃ kammaṭṭhānaṃ vibhūtaṃ visadaṃ hoti, tikkhapaññassa indriyapāṭavena saṃkhittarucibhāvato. Sabbaso mandapaññassa bhāvanāva na ijjhatīti āha ‘‘nātitikkhapaññassā’’ti. Evaṃ manasi karototi vuttanayena saṅkhepato manasi karoto. Andhakāraṃ avibhūtaṃ hotīti anupaṭṭhānato andhaṃ viya karontaṃ apākaṭaṃ hoti kammaṭṭhānanti yojanā. Purimanayenāti ‘‘kesā pathavīdhātū’’tiādinā pubbe vuttanayena. Vatthuāmasanena vitthārato manasi karontassa pākaṭaṃ hoti kammaṭṭhānaṃ, nātitikkhapaññassa akhippanisantitāya vitthārarucibhāvato.
为以譬喻阐明前面所说的意义,现在说“譬如两位比丘”等。其中,“贝叶经的开端”指贝叶经文的起首部分、门径,即最初的一轮或两轮。“详细地”即毫无遗漏地背诵。“只依两端的方式”即只依每一轮的首尾来把握。“仅触及嘴唇的程度”即仅仅碰触到嘴唇的程度。应知譬喻的对应:如同翻转经卷时,利根比丘喜好简略而不喜详细,另一位比丘则喜好详细而不喜简略,在修习方法上也是如此。显示巴利原文
Idāni yathāvuttamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā dvīsu bhikkhūsū’’tiādi vuttaṃ. Tattha peyyālamukhanti peyyālapāḷiyā mukhabhūtaṃ dvārabhūtaṃ ādito vāraṃ, vāradvayaṃ vā. Vitthāretvāti anavasesato sajjhāyitvā. Ubhatokoṭivasenevāti tassa tassa vārassa ādiantaggahaṇavaseneva. Oṭṭhapariyāhatamattanti oṭṭhānaṃ samphusanamattaṃ. Yathā ganthaparivattane tikkhapaññassa bhikkhuno saṅkhepo ruccati, na vitthāro. Itarassa ca vitthāro ruccati, na saṅkhepo, evaṃ bhāvanānayepīti upamāsaṃsandanaṃ veditabbaṃ.
因此,由于简略的教导适宜于利根者,而广说则适宜于非利根者,所以如此说明。再者,由于立志修行业处的人,应当具足戒清净等前行准备,而这一切圆满的前行前文已经详述,此处不再提及。然而,因为唯有身也远离、心也远离的人,其修习才能成就,其他人则不能,所以为了显示这两者,而说“前往静处,独处禅修”。此处,“前往静处”是指前去安静的地方,独自前往适合修习之处。“独处禅修”是指一再地将心从种种所缘中收摄回来,令心专注于业处,与业处紧密契合。所谓“作意自己整个色身”,是从脚底以上、发梢以下、以皮肤为边界,将整个业生身依界而作意。由于此身由四大种所构成,因此依四大种而作意:“于此身中,有地界、水界、火界、风界。”现在为了说明这些界依特相与现起方式而作意的方法,而说“凡在此身中”等。显示巴利原文
Tasmāti yasmā tikkhapaññassa saṅkhepo, nātitikkhapaññassa ca vitthāro sappāyo, tasmā. Yasmā kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitukāmassa sīlavisodhanādipubbakiccaṃ icchitabbaṃ, taṃ sabbākārasampannaṃ heṭṭhā vuttamevāti idha na āmaṭṭhaṃ. Yasmā pana vivekaṭṭhakāyassa, vivekaṭṭhacittasseva ca bhāvanā ijjhati , na itarassa, tasmā tadubhayaṃ dassento ‘‘rahogatena paṭisallīnenā’’ti āha. Tattha rahogatenāti rahasi gatena, ekākinā bhāvanānukūlaṭṭhānaṃ upagatenāti attho. Paṭisallīnenāti pati pati puthuttārammaṇato cittaṃ nisedhetvā kammaṭṭhāne sallīnena, tattha saṃsiliṭṭhacittenāti attho. Sakalampi attano rūpakāyaṃ āvajjetvāti uddhaṃ pādatalā, adho kesamatthakā, tiriyaṃ tacapariyantaṃ sabbampi attano karajakāyaṃ dhātuvasena manasi karonto yasmā cātumahābhūtiko ayaṃ kāyo, tasmā ‘‘atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’’ti catumahābhūtavasena samannāharitvāti attho. Idāni tāsaṃ dhātūnaṃ lakkhaṇato, upaṭṭhānākārato ca manasikāravidhiṃ dassetuṃ ‘‘yo imasmiṃ kāye’’tiādi vuttaṃ.
其中,所谓“坚硬性”,这是地大的特相。因为地大以坚硬为特性,所以坚硬是它的特相。“粗糙性”是现起相,意指能为智所执取的相状。流动性是水大的特相,因为水大有流泻的性质。黏结性是现起相。热性是火大的特相,因为火大有暖热的性质。成熟性是现起相。支持性是风大的特相,因为风大有支持的性质。推动性是现起相。所谓现起相,即诸界依各自的作用而于智中显现的相状。那么,为何此处两者都取呢?这是由于众生的意乐各不相同。因为有的人在作意诸界时,诸界从自性上成为可执取;有的人则从各自的作用上成为可执取,这被称为“味”。在此,这位瑜伽行者最初作意诸界时,既从各自的别相,也从味来把握。因此说:“于此身中,或坚硬性,或粗糙性……乃至……如是略摄诸界已”。其中,“摄已”是指以能摄之智,从特相或味来决断而执取诸界。这就是在略说修行方法中,业处的安立方式。显示巴利原文
Tattha thaddhabhāvoti lakkhaṇamāha. Thaddhattalakkhaṇā hi pathavīdhātu. Kharabhāvoti upaṭṭhānākāraṃ, ñāṇena gahetabbākāranti attho. Dravabhāvo lakkhaṇaṃ āpodhātuyā paggharaṇasabhāvattā. Ābandhanaṃ upaṭṭhānākāro. Uṇhabhāvo lakkhaṇaṃ tejodhātuyā usmāsabhāvattā. Paripācanaṃ upaṭṭhānākāro. Vitthambhanaṃ lakkhaṇaṃ vāyodhātuyā upatthambhanasabhāvattā. Samudīraṇaṃ upaṭṭhānākāro, upaṭṭhānākāro ca nāma dhātūnaṃ sakiccakaraṇavasena ñāṇassa vibhūtākāro. Kasmā panettha ubhayaggahaṇaṃ? Puggalajjhāsayato. Ekaccassa hi dhātuyo manasi karontassa tā sabhāvato gahetabbataṃ gacchanti, ekaccassa sakiccakaraṇato, yo rasoti vuccati. Tatrāyaṃ yogī dhātuyo manasi karonto ādito paccekaṃ salakkhaṇato, sarasatopi pariggaṇhāti. Tenāha ‘‘yo imasmiṃ kāye thaddhabhāvo vā kharabhāvo vā…pe… evaṃ saṃkhittena dhātuyo pariggahetvā’’ti. Tattha pariggahetvāti pariggāhakabhūtena ñāṇena dhātuyo lakkhaṇato, rasato vā paricchijja gahetvā. Ayaṃ tāva saṃkhittato bhāvanānaye kammaṭṭhānābhiniveso.
如此摄持诸界之后,应连同特相等,这样作意诸界:“于此身中,地界或为坚硬性,或为粗糙性;水界或为流动性,或为黏结性;火界或为热性,或为成熟性;风界或为支持性,或为推动性。”修习者应这样百次、千次,反复将心转向、作意,应以寻、以伺来修习。当他如此作意时,在特相等这些相中,若有某一相变得极为明显而现起,便取该相,舍下其余,相应于该相,而令“地界、水界”等的作意转起。如此作意者,应以十种方式成就作意善巧:依于次第、不过速、不过缓、遮止散乱、超越施设、不放过未现起之相、从特相,以及三种经典。显示巴利原文
Evaṃ pana dhātuyo pariggahetvā ‘‘atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu thaddhabhāvo vā kharabhāvo vā, āpodhātu dravabhāvo vā ābandhanabhāvo vā, tejodhātu uṇhabhāvo vā paripācanabhāvo vā, vāyodhātu vitthambhanabhāvo vā samudīraṇabhāvo vā’’ti evaṃ lakkhaṇādīhi saddhiṃyeva dhātuyo manasi karontena kālasatampi kālasahassampi punappunaṃ āvajjitabbaṃ manasi kātabbaṃ, takkāhataṃ vitakkapariyāhataṃ kātabbaṃ. Tassevaṃ manasi karoto yaṃ lakkhaṇādīsu supākaṭaṃ hutvā upaṭṭhāti, tadeva gahetvā itaraṃ vissajjetvā tena saddhiṃ ‘‘pathavīdhātu āpodhātū’’tiādinā manasikāro pavattetabbo. Evaṃ manasi karontena hi anupubbato, nātisīghato, nātisaṇikato, vikkhepapaṭibāhanato, paṇṇattisamatikkamanato, anupaṭṭhānamuñcanato, lakkhaṇato, tayo ca suttantāti imehi dasahākārehi manasikārakosallaṃ anuṭṭhātabbaṃ.
其中,“次第”是指依从师长所学的次第,不逾越其顺序,这也就是说法时的次第。如此依着次第作意时,不应过快。若过快作意,对业处的作意便会无间地相续生起,而业处却不明显,不能引生殊胜。如同不应过快,也不应过缓。若过缓作意,业处则不能到达终点,无法成为殊胜证悟的缘。在此,应以行路过快与过缓的人作为譬喻。“遮止散乱”是指舍弃业处后,应遮止心向外在种种所缘上的散乱;若向外散乱,便会从该业处退堕、毁坏。在此,应以行走于单步道的人作为譬喻。“超越施设”是指对于‘这是地界’等施设,应超越它们,将心只安住于特相上。显示巴利原文
Tattha anupubbatoti anupaṭipāṭito ācariyassa santike uggahitapaṭipāṭito, sā ca desanāpaṭipāṭiyeva . Evaṃ anupubbato manasi karontenāpi nātisīghato manasi kātabbaṃ. Atisīghato manasi karoto hi aparāparaṃ kammaṭṭhānamanasikāro nirantaraṃ pavattati, kammaṭṭhānaṃ pana avibhūtaṃ hoti, na visesaṃ āvahati. Tasmā nātisīghato manasi kātabbaṃ. Yathā ca nātisīghato, evaṃ nātisaṇikatopi. Atisaṇikato manasi karoto hi kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, visesādhigamassa paccayo na hoti. Atisīghaṃ atisaṇikañca maggaṃ gacchantā purisā ettha nidassetabbā. Vikkhepapaṭibāhanatoti kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā puthuttārammaṇe cetaso vikkhepo paṭibāhitabbo. Bahiddhā vikkhepe hi sati kammaṭṭhānā parihāyati paridhaṃsati. Ekapadikamaggagāmī puriso cettha nidassetabbo. Paṇṇattisamatikkamanatoti ‘‘yā ayaṃ pathavīdhātū’’tiādikā paṇṇatti, taṃ atikkamitvā lakkhaṇesu eva cittaṃ ṭhapetabbaṃ.
如此舍弃了施设,唯在坚硬等特相上转起作意的人,诸特相变得极为明显、极为清晰而现前。他如此反复作意,心得到修习。整个色身只现为界聚,空无、无众生、无命者,犹如由绳索牵动的机械般前后转动一般。如果他的作意再转投向外界,那么游走的人、畜生等便会舍弃众生相,只现为界聚;它们的种种动作,现为由界所成的机械在运转;它们所啖食的饮料与食物等,现为被投入界聚中的界聚。此时,如果他那已得修习的心,或因精进过度而落入掉举,或因精进过缓而落入懈怠,不能进入修习之道,就应依照《增上心经》、《无上清凉经》、《觉支经》这三部经中所说的方法,令精进与定相结合。因此说‘以及三种经典’。如此令精进平等结合后,当他于那些特相上转起作意时,当信等诸根变得平衡、极为清净而转起时,由于远离了不信等,依于力量极为强盛的七觉支,寻等禅支变得更为锐利而现起;以这些禅支为正对治,诸盖及相应不善法便被镇伏。至此,他便证得以界特相为所缘的近行定。因此说:‘反复地地界、水界……乃至……生起近行定’。”
},
{显示巴利原文
Evaṃ paṇṇattiṃ vijahitvā kakkhaḷalakkhaṇādīsu eva manasikāraṃ pavattentassa lakkhaṇāni supākaṭāni suvibhūtāni hutvā upaṭṭhahanti. Tassevaṃ punappunaṃ manasikāravasena cittaṃ āsevanaṃ labhati. Sabbo rūpakāyo dhātumattato upaṭṭhāti suñño nissatto nijjīvo yantaṃ viya yantasuttena aparāparaṃ parivattamāno. Sace pana bahiddhāpi manasikāraṃ upasaṃharati, athassa āhiṇḍantā manussatiracchānādayo sattākāraṃ vijahitvā dhātusamūhavaseneva upaṭṭhahanti, tehi kariyamānā kiriyā dhātumayena yantena pavattiyamānā hutvā upaṭṭhāti, tehi ajjhohariyamānaṃ pānabhojanādi dhātusaṅghāte pakkhippamāno dhātusaṅghāto viya upaṭṭhāti. Athassa tathā laddhāsevanampi cittaṃ yadi accāraddhavīriyatāya uddhaccavasena vā atilīnavīriyatāya kosajjavasena vā bhāvanāvidhiṃ na otareyya, tadā adhicittasuttaṃ (a. ni. 3.103), anuttarasītibhāvasuttaṃ (a. ni. 6.85), bojjhaṅgasuttanti (saṃ. ni. 5.194-195) imesu tīsu suttesu āgatanayena vīriyasamādhiyojanā kātabbā. Tena vuttaṃ ‘‘tayo ca suttantā’’ti. Evaṃ pana vīriyasamataṃ yojetvā tasmiṃyeva lakkhaṇe manasikāraṃ pavattentassa yadā saddhādīni indriyāni laddhasamatāni suvisadāni pavattanti, tadā asaddhiyādīnaṃ dūrībhāvena sātisayaṃ thāmappattehi sattahi balehi laddhūpatthambhāni vitakkādīni jhānaṅgāni paṭutarāni hutvā pātubhavanti, tesaṃ ujuvipaccanīkatāya nīvaraṇāni vikkhambhitāniyeva honti saddhiṃ tadekaṭṭhehi pāpadhammehi. Ettāvatā cānena upacārajjhānaṃ samadhigataṃ hoti dhātulakkhaṇārammaṇaṃ . Tena vuttaṃ ‘‘punappunaṃ pathavīdhātu āpodhātūti…pe… upacāramatto samādhi uppajjatī’’ti.
其中,“界聚”的“聚”字是遮遣差别的意思。由此遮遣那些外道和世间大众以虚妄分别,将“众生、命者”等在此自体中所无的差别,仅以概念安立上去。因此说“无众生、无命者”。“应转向”即应作意。“应作意”即依反复修习,将界特相作为界聚而安立于意。“应观察”即应再三观察彼界特相,以修习所成的智眼,前后不断地现量而见。显示巴利原文
Tattha dhātumattatoti visesanivattiattho matta-saddo. Tena yaṃ ito bāhirakā, lokiyamahājano ca ‘‘satto jīvo’’tiādikaṃ visesaṃ imasmiṃ attabhāve avijjamānaṃ vikappanāmatteneva samāropenti, taṃ nivatteti. Tenevāha ‘‘nissattato nijjīvato’’ti. Āvajjitabbanti samannāharitabbaṃ. Manasi kātabbanti punappunaṃ bhāvanāvasena dhātumattato dhātulakkhaṇaṃ manasi ṭhapetabbaṃ. Paccavekkhitabbanti tadeva dhātulakkhaṇaṃ pati pati avekkhitabbaṃ, bhāvanāsiddhena ñāṇacakkhunā aparāparaṃ paccakkhato passitabbaṃ.
对于他如此精勤者:即对于那位依上述方式致力于修习的瑜伽行者。他在该修习中,恭敬而作、持续而作、亲近适当者、善把握止之相、随顺觉支,于身与命无所顾惜,不陷入中途退缩,令修习增上,以勇猛精进而安住,正确地策励、加行、精勤。被界之差别明了的慧所摄持者:即由于修习慧能明彻地等诸界自性之相,在初、中、后皆不舍离,故被遍摄;因未达广大状态,仅是近行程度的、达顶的欲界定生起。而‘近行定’应依惯用语来理解。因为近于安止而行之定是近行定,此处并无安止。然而,由于与那样的定有相同特相,故如此说。为何此处无安止呢?对此,他说了原因:‘因为以自性法为所缘’。对于自性法,由于其甚深,若无修习上的殊胜,安止禅则不生起;然而,出世间禅依清净修习次第之力,无色界定依超越所缘修习之力,得达安止。此义已于《念死注》中说。显示巴利原文
Tassevaṃ vāyamamānassāti tassa yogino evaṃ vuttappakārena bhāvanaṃ anuyuñjantassa, tattha ca bhāvanāanuyoge sakkaccakāritāya, sātaccakāritāya, sappāyasevitāya, samathanimittasallakkhaṇena, bojjhaṅgānaṃ anupavattanena, kāye ca jīvite ca nirapekkhavuttitāya, antarā saṅkocaṃ anāpajjantena bhāvanaṃ ussukkāpetvā ussoḷhiyaṃ avaṭṭhānena sammadeva vāyāmaṃ payogaṃ parakkamaṃ pavattentassa. Dhātuppabhedāvabhāsanapaññāpariggahitoti pathavīādīnaṃ dhātūnaṃ sabhāvalakkhaṇāvabhāsanena avabhāsanakiccāya bhāvanāpaññāya ādimajjhapariyosānesu avijahanena sabbato gahito mahaggatabhāvaṃ appattatāya upacāramatto sikhāppatto kāmāvacarasamādhi uppajjati. Upacārasamādhīti ca ruḷhīvasena veditabbaṃ. Appanaṃ hi upecca cārī samādhi upacārasamādhi, appanā cettha natthi. Tādisassa pana samādhissa samānalakkhaṇatāya evaṃ vuttaṃ. Kasmā panettha appanā na hotīti? Tattha kāraṇamāha ‘‘sabhāvadhammārammaṇattā’’ti. Sabhāvadhamme hi tassa gambhīrabhāvato asati bhāvanāvisese appanājhānaṃ na uppajjati, lokuttaraṃ pana jhānaṃ visuddhibhāvanānukkamavasena, āruppaṃ ārammaṇātikkamabhāvanāvasena appanāppattaṃ hotīti maraṇānussatiniddese (visuddhi. 1.177) vuttovāyamattho.
如此,以总括把握色身中四界的方式开示了界业处之后,现在为了开示经中以简略方式提到的、通过分离骨等而作意界的方法,而开始‘或者又’等语。此处,关联为:‘这四个部分被宣说了’。如同依于缘而安立、具有特定组合的木、蔓、草、泥,而有‘家’的称谓,其中并无任何所谓的家;同样,依于缘而安立、具有特定组合而转起的骨、筋、肉、皮,而有‘身体’的称谓,其中并无任何我、命者,唯是被它们所包围的虚空而已。开示旨在显示有情空,为了阐明此义,而说‘为了显示无有情之状态’等。其中,‘依于骨’:即依于踵骨等类别,次第竖立而住的超过三百种骨。‘与筋’:即系缚彼骨聚而住的九百种筋。‘肉’:即涂附彼骨聚而住的九百片肉。‘皮’:即覆盖如蝇翅薄膜般的薄皮、周遍包裹整个身体而住的厚皮。各处‘而’字是合集义。‘虚空被包围’:如同依于壁、柱等而安置的木,以及系缚它们的蔓、涂抹的泥、覆盖的草——这些木等,包围内外而住的虚空,即得到‘家’的名称,得到‘屋’的施设;同样,包围上述骨等内外而住的虚空,即依于那些骨等,得到‘显示巴利原文
Evaṃ rūpakāye avisesena catunnaṃ dhātūnaṃ pariggaṇhanavasena dhātukammaṭṭhānaṃ dassetvā idāni tattha aṭṭhiādīnaṃ vinibbhujanavasena saṅkhepato sutte āgataṃ dhātumanasikāravidhiṃ dassetuṃ ‘‘atha vā panā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha ye ime cattāro koṭṭhāsā vuttāti sambandho. Yathāpaccayaṃ ṭhitā sannivesavisiṭṭhā kaṭṭhavallitiṇamattikāyo upādāya yathā agārasamaññā, na tattha koci agāro nāma atthi, evaṃ yathāpaccayaṃ sannivesavisiṭṭhāni pavattamānāni aṭṭhinhārumaṃsacammāni paṭicca sarīrasamaññā, na ettha koci attā jīvo. Kevalaṃ tehi parivāritamākāsamattanti dasseti. Desanā sattasuññatāsandassanaparāti imamatthaṃ vibhāvento ‘‘nissattabhāvadassanattha’’ntiādimāha. Tattha aṭṭhiñca paṭiccāti paṇhikaṭṭhikādibhedaṃ paṭipāṭiyā ussitaṃ hutvā ṭhitaṃ atirekatisatabhedaṃ aṭṭhiṃ upādāya. Nhāruñcāti tameva aṭṭhisaṅghāṭaṃ ābandhitvā ṭhitaṃ navasatappabhedaṃ nhāruṃ. Maṃsanti tameva aṭṭhisaṅghāṭaṃ anulimpitvā ṭhitaṃ navapesisatappabhedaṃ maṃsaṃ. Cammanti macchikapattakacchāyāya chaviyā sañchāditaṃ sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ bahalacammaṃ paṭicca upādāya. Sabbattha ca-saddo samuccayattho. Ākāso parivāritoti yathā bhittipādādivasena ṭhapitaṃ kaṭṭhaṃ, tasseva ābandhanavalli, anulepanamattikā, chādanatiṇanti etāni kaṭṭhādīni anto, bahi ca parivāretvā ṭhito ākāso agārantveva saṅkhaṃ gacchati, gehanti paṇṇattiṃ labhati, evameva yathāvuttāni aṭṭhiādīni anto, bahi ca parivāretvā ṭhito ākāso tāneva aṭṭhiādīni upādāya rūpantveva saṅkhaṃ gacchati, sarīranti vohāraṃ labhati. Yathā ca kaṭṭhādīni paṭicca saṅkhaṃ gataṃ agāraṃ loke ‘‘khattiyagehaṃ, brāhmaṇageha’’nti vuccati, evamidampi ‘‘khattiyasarīraṃ brāhmaṇasarīra’’nti voharīyati, natthettha koci satto vā jīvo vāti adhippāyo.
‘他们’:即那四个部分。‘分离又分离’是连接。‘随逐彼彼之间隙’:即以名为智的手,随逐骨与筋、筋与肉、肉与皮等彼彼部分之间的空隙。‘分离又分离’:即多次地解开;或者,以随逐骨等各自间隙的智手,一一作分离。‘于这些中’:即于将自身整个色身分为四而分别的、如上所述的骨等四个部分中。‘依前所说的方法’:即依‘于此身中,凡是坚硬性……’等先前所说的方法。然而,此处应说的修习方法,应依紧接着的方法中所说的方式来说明。显示巴利原文
Teti te cattāro koṭṭhāse vinibbhujitvā vinibbhujitvāti yojanā. Taṃtaṃantarānusārināti aṭṭhinhārūnaṃ nhārumaṃsānaṃ maṃsacammānanti tesaṃ tesaṃ koṭṭhāsānaṃ vivarānupātinā ñāṇasaṅkhātena hatthena. Vinibbhujitvā vinibbhujitvāti anekakkhattuṃ viniveṭhetvā. Atha vā vinibbhujitvā vinibbhujitvāti paccekaṃ aṭṭhiādīnaṃ antarānusārinā ñāṇahatthena vinibbhogaṃ katvā. Etesūti sakalampi attano rūpakāyaṃ catudhā katvā vibhattesu yathāvuttesu aṭṭhiādīsu catūsu koṭṭhāsesu. Purimanayenevāti ‘‘yo imasmiṃ kāye thaddhabhāvo vā’’tiādinā pubbe vuttanayeneva. Yaṃ panettha vattabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ, taṃ anantaranaye vuttākāreneva vattabbaṃ.
309 然而,对于从广说中引来的内容,应结合“四界差别”来理解。如此,修习的方法当依现在所说的方式来了知。为何说“以四十二相学习诸界”?难道最初不是从三十二相而非诸界开始吗?因为是以事相为首而学习的正是诸界本身,所以并无此过失。“于所说之相”:即于具足“不过远、不过近等五支的托钵村”等所说之相。“已作一切所作”:即已作断除障碍等一切所作,以此显示在把握业处之前,戒清净等早已成就。“从有资具之略”:此处,能引生“地”等之智的惯用语,即是资具,也就是其相。那是什么?即地等。因为在发等二十种相中,有“地”的智之惯用语,依于坚硬性而转起,故为地相。因此,在那里,由于那特殊的存在,发等与资具合在一起,故称“有资具”。于水部分等,同理。有资具之略,即是对有资具者的略说,故应从有资具之略而修习。略者:即于二十、十二、四、六部分中,渐次把握地等四界,这便是从有资具之略修习四界差别。因此,他说:“此处,比丘于二十部分中……”等。显示巴利原文
309. Vitthārato āgate pana ‘‘catudhātuvavatthāne’’ti ānetvā yojanā. Evaṃ idāni vuccamānākārena veditabbo bhāvanānayo. ‘‘Dvācattālīsāya ākārehi dhātuyo uggaṇhitvā’’ti kasmā vuttaṃ, nanu ādito dvattiṃsākārā dhātuyo na hontīti? Vatthusīsena dhātūnaṃyeva uggahetabbattā nāyaṃ doso. Vuttappakāreti ‘‘gocaragāmato nātidūranāccāsannatādīhi pañcahi aṅgehi samannāgate’’tiādinā (visuddhi. 1.53) vuttappakāre. Katasabbakiccenāti palibodhupacchedādikaṃ kataṃ sabbakiccaṃ etenāti katasabbakicco, tenassa sīlavisodhanādi pana kammaṭṭhānuggahaṇato pageva siddhaṃ hotīti dasseti. Sasambhārasaṅkhepatoti sambharīyanti etena buddhivohārāti sambhāro, tannimittaṃ. Kiṃ panetaṃ? Pathavīādi. Kesādīsu hi vīsatiyā ākāresu ‘‘pathavī’’ti buddhivohārā pathavīnimittakā thaddhataṃ upādāya pavattanato. Tasmā tattha pathavīsambhāro nāma savisesāya tassā atthitāya kesādayo saha sambhārehīti sasambhārā. Āpokoṭṭhāsādīsupi eseva nayo. Sasambhārānaṃ saṅkhepo sasambhārasaṅkhepo, tato sasambhārasaṅkhepato bhāvetabbanti yojanā. Saṅkhepato vīsatiyā, dvādasasu, catūsu, chasu ca koṭṭhāsesu yathākkamaṃ pathavīādikā catasso dhātuyo pariggahetvā dhātuvavatthānaṃ sasambhārasaṅkhepato bhāvanā. Tenāha ‘‘idha bhikkhu vīsatiyā koṭṭhāsesū’’tiādi.
所谓“有资具之分别”:即是将有资具的毛发等,不像先前那样把二十个部分总为一聚,而是依其各部分,分别以地界的特性加以确定。于水部分等,同理。“有自相之略”:“相”即由此而被认知者,是诸法的自性,此处是指坚硬等。因此,具有坚硬等相的毛发等四十二相,将其略说,即是“有自相之略”。此即是说:将毛发等二十部分总为一聚,于其中确定坚硬等四种相,如此修习,即是“有自相之略”的修习。于水部分等,同理。所谓“有自相之分别”:即将具有坚硬等相的毛发等,依其分别,在毛发等四十二相中,逐一确定每一相中的四种——坚硬等相,以此方式修习。显示巴利原文
Sasambhāravibhattitoti sasambhārānaṃ kesādīnaṃ vibhāgato kesādike vīsati koṭṭhāse pubbe viya ekajjhaṃ aggahetvā vibhāgato pathavīdhātubhāvena vavatthāpanaṃ. Āpokoṭṭhāsādīsupi eseva nayo. Salakkhaṇasaṅkhepatoti lakkhīyati etenāti lakkhaṇaṃ, dhammānaṃ sabhāvo, idha pana thaddhatādi. Tasmā thaddhalakkhaṇādivantatāya saha lakkhaṇehīti salakkhaṇā, kesādayo dvācattālīsa ākārā. Tesaṃ saṅkhepato. Idaṃ vuttaṃ hoti – kesādike vīsati koṭṭhāse ekajjhaṃ gahetvā tattha thaddhatādikaṃ catubbidhampi lakkhaṇaṃ vavatthapetvā bhāvanā salakkhaṇasaṅkhepato bhāvanā. Esa nayo āpokoṭṭhāsādīsupi. Salakkhaṇavibhattitoti thaddhalakkhaṇādinā salakkhaṇānaṃ kesādīnaṃ vibhāgato kesādīsu dvācattālīsāya ākāresu paccekaṃ thaddhatādīnaṃ catunnaṃ catunnaṃ lakkhaṇānaṃ vavatthāpanavasena bhāvanā.
为了阐明以此四种方式开示的修习方法,于是开始宣说“如何以有资具之略而修习”等。在此,如同利慧之人,因其利根与钝根的差别,分成两种。其中,为利根者说略说的初门,为钝根者说第二门。同样,非极利慧者也是如此:为根性明净者,开示修习有资具之略与有自相之略;为根性非极明净者,则开示修习有资具之分别与有自相之分别,应作如是了知。当他如此确定时,诸界便变得明显,因为对界获得了殊胜的把握。而此处的修习方法,应依前文所述的道理来了知。显示巴利原文
Evaṃ catūhi ākārehi uddiṭṭhaṃ bhāvanānayaṃ niddisituṃ ‘‘kathaṃ sasambhārasaṅkhepato bhāvetī’’tiādi āraddhaṃ. Ettha ca yathā tikkhapañño puggalo tikkhatāya paropariyattasabbhāvato tikkhindriyamudindriyatāvasena duvidhoti. Tattha tikkhindriyassa vasena saṅkhepato paṭhamanayo vutto, mudindriyassa vasena dutiyo. Evaṃ nātitikkhapaññopi puggaloti. Tattha yo visadindriyo puggalo, tassa vasena sasambhārasaṅkhepato, salakkhaṇasaṅkhepato ca bhāvanānayo niddiṭṭho. Yo pana nātivisadindriyo, tassa vasena sasambhāravibhattito, salakkhaṇavibhattito ca bhāvanānayo niddiṭṭhoti veditabbo. Tassa evaṃ vavatthāpayato eva dhātuyo pākaṭā honti savisesaṃ dhātūnaṃ pariggahitattā. Bhāvanāvidhānaṃ panettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
310 “对此”指为根性并非极为明净者而说。“如此修习者”即依具足资粮的略法而修习者。经由某种方式把握后成为善巧,这七种方式称为“把握善巧”,或指由此所生的智慧。同样,作意善巧也应了知。“于三十二行相中”是指依界作意而把握的毛发等三十二部分。说“于三十二行相中”,是因为在火界、风界部分中,并无依颜色等而确定之事。凡是那里所说的方法,都应施行,即从“以语、以意”等所说的把握善巧的解说开始,直到“依渐次解脱等”之句为止,所出现的一切修习方法,都应当实行、成就。“依颜色等”是指依颜色、形状、方位、部分。而这份依颜色等的作意,是界作意与厌恶色作意共同的预备分。为了显示所成就的界作意本身,故说“最终应令作意如此转起”。显示巴利原文
310.Yassāti nātivisadindriyaṃ puggalaṃ sandhāya vadati. Evaṃ bhāvayatoti sasambhārasaṅkhepato bhāventassa. Yena vidhinā uggahetvā kusalo hoti, so sattavidho vidhi ‘‘uggahakosalla’’nti vuccati, tannibbattaṃ vā ñāṇaṃ. Evaṃ manasikārakosallampi veditabbaṃ. Dvattiṃsākāreti dhātumanasikāravasena pariggahite kesādike dvattiṃsavidhe koṭṭhāse. ‘‘Dvattiṃsākāre’’ti ca idaṃ tejavāyukoṭṭhāsesu vaṇṇādivasena vavatthānassa abhāvato vuttaṃ. Sabbaṃ tattha vuttavidhānaṃ kātabbanti ‘‘vacasā manasā’’tiādinā vuttauggahakosalluddesato paṭṭhāya yāva ‘‘anupubbamuñcanādivasenā’’ti padaṃ, tāva āgataṃ sabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ kātabbaṃ sampādetabbaṃ. Vaṇṇādivasenāti vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena. Ayañca vaṇṇādivasena manasikāro dhātupaṭikkūlavaṇṇamanasikārānaṃ sādhāraṇo pubbabhāgoti nibbattitadhātumanasikārameva dassetuṃ ‘‘avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo’’ti vuttaṃ.
311 “这些法彼此无转向与观察”是指这些被称作“头骨、头皮、头发”等的所造色与四大种,它们彼此之间没有“头发生于我,我们生于此处”这样的转向与观察。以此显示因与果无有功用,仅是界而已;并由此也应知,转向与观察等同样是无功用的。因为那些法及其因,并非先作如此这般的转向、观察而后生起,或成为缘的状态。“如是”是总结前述道理。“非有情”即无有思,或远离思。“无记”即属于无记蕴。“空”即无我空。因此是“非众生”。因坚硬相增胜故为“坚硬”。因此是“地界”,应令作意如此转起,这是连结。于一切处都如此。显示巴利原文
311.Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammāti ete ‘‘sīsakaṭāhapaliveṭhanacammaṃ kesā’’ti evaṃ vohariyamānā bhūtupādāyadhammā ‘‘mayi kesā jātā, mayamettha jātā’’ti evaṃ aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇasuññā. Iminā kāraṇassa ca phalassa ca abyāpāratāya dhātumattataṃ sandasseti, tena ca ābhogapaccavekkhaṇānampi evameva abyāpāratā dīpitāti daṭṭhabbaṃ. Na hi tāni, tesaṃ kāraṇāni ca tathā tathā ābhujitvā, paccavekkhitvā ca uppajjanti, paccayabhāvaṃ vā gacchantīti. Itīti vuttappakāraparāmasanaṃ. Acetanoti na cetano, cetanārahito vā. Abyākatoti abyākatarāsipariyāpanno. Suññoti attasuñño. Tato eva nissatto. Thaddhalakkhaṇādhikatāya thaddho. Tato eva pathavīdhātūti evaṃ manasikāro pavattetabboti sambandho. Evaṃ sabbattha.
312 “于空村之处”一句,取“空村”意在显示身体在胜义上并无受者。显示巴利原文
312.Suññagāmaṭṭhāneti ettha suññagāmaggahaṇaṃ paramatthato vedakavirahadassanatthaṃ kāyassa.
313 “蜜核”,即蜜树的种子。显示巴利原文
313.Madhukaṭṭhiketi madhukabījāni.
314 “家柱”,指作为家柱支撑而安设的石块,即石臼之类。显示巴利原文
314. Gehathambhānaṃ ādhārabhāvena ṭhapitasilāyo pāsāṇaudukkhalakānīti adhippetāni.
315 于“恶臭等”中,举湿牛皮为例,是为显示其相似之特性。显示巴利原文
315. Duggandhādibhāve cassa sadisabhāvadassanatthaṃ allagocammaggahaṇaṃ.
316 因大多肉片较厚,故取大泥团为喻。显示巴利原文
316. Yebhuyyena maṃsapesīnaṃ bahalatāya mahāmattikaggahaṇaṃ.
317 “于墙木等”:指作为木墙屋舍的壁柱之木。显示巴利原文
317.Kuṭṭadārūsūti dārukuṭṭikāya kuṭiyā bhittipādabhūtesu kaṭṭhesu.
318 为了显示犹如踵骨等为所依、踝骨等为能依,这种关系并非由作意而成,故而先说“踵骨托起踝骨而住”等,接着又说“头骨住于颈骨”等。显示巴利原文
318. Paṇhikaṭṭhiādīnaṃ ādhārabhāvo viya gopphakaṭṭhiādīnaṃ ādheyyabhāvopi asamannāhārasiddhoti dassanatthaṃ ‘‘paṇhikaṭṭhigopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’’ntiādiṃ vatvā puna ‘‘sīsaṭṭhigīvaṭṭhike patiṭṭhita’’ntiādi vuttaṃ.
319 “蒸藤嫩芽等”,是指蒸过的藤嫩芽等。显示巴利原文
319.Sinnavettaggādīsūti seditavettakaḷīrādīsu.
321 胸骨的聚合,因其状如笼子,故称“胸骨笼”;为显示其不坚实性,故以破旧车笼为喻。显示巴利原文
321. Uraṭṭhisaṅghāṭo pañjarasadisatāya ‘‘uraṭṭhipañjara’’nti vutto. Tassa athirabhāvadassanatthaṃ jiṇṇasandamānikapañjaraṃ nidassanabhāvena gahitaṃ.
322 “双肉块”,是指成对的肉块。显示巴利原文
322.Yamakamaṃsapiṇḍeti maṃsapiṇḍayugaḷe.
323 由于肋膜呈白色,故以“布片包裹”中的布片作为比喻。同样地,此处应作如下连结:肾脏与心脏并不知“我们被覆蔽肋膜所覆盖”,全身之肉亦不知“我被覆蔽肋膜所覆盖”。显示巴利原文
323. Kilomakassa setavaṇṇatāya ‘‘pilotikapaliveṭhite’’ti pilotikaṃ nidassanabhāvena vuttaṃ. Evameva na vakkahadayāni sakalasarīre ca maṃsaṃ jānātīti ettha na vakkahadayāni jānanti ‘‘mayaṃ paṭicchannakilomakena paṭicchannānī’’ti, na sakalasarīre ca maṃsaṃ jānāti ‘‘ahaṃ paṭicchannakilomakena paṭicchanna’’nti yojetabbaṃ.
324 “仓顶侧”是指粮仓内部顶端的侧面。显示巴利原文
324.Koṭṭhamatthakapassanti kusūlassa abbhantare matthakapassaṃ.
325 “于两乳之间”是指两乳部位的正中,而乳部位应依内部而了知。显示巴利原文
325.Dvinnaṃ thanānamantareti dvinnaṃ thanappadesānaṃ vemajjhe, thanappadeso ca abbhantaravasena veditabbo.
327 “二十一肠曲折”是指肠环在二十一处盘绕曲折。显示巴利原文
327.Ekavīsatiantabhogeti ekavīsatiyā ṭhānesu obhaggobhagge antamaṇḍale.
328 “胃中物”是指位于胃中已受用的食物,故说“胃中物即腹中已食、已饮、已嚼、已尝之物”。显示巴利原文
328. Āmāsaye ṭhito paribhuttāhāro udariyanti adhippetanti āha ‘‘udariyaṃ udare ṭhitaṃ asitapītakhāyitasāyita’’nti.
331 ‘Abaddhapittaṃ saṃsaraṇalohitaṃ viya’(未固定的胆汁,如同循环的血液),以及如同身寿,是依止于业生色的,故说‘未固定的胆汁,依止于命根,遍满全身而住’。通过‘依止’一词,表明它仅在命根存在时才存在,并非如命根那样纯粹由业所生,应如此理解。‘Pittakosaketi’指如同大苦瓜囊般的盛胆之处。‘Yūsabhūtoti’指其本质如液体,如浆汁。显示巴利原文
331. Abaddhapittaṃ saṃsaraṇalohitaṃ viya, kāyusmā viya ca kammajarūpapaṭibaddhavuttikanti āha ‘‘ābaddhapittaṃ jīvitindriyapaṭibaddhaṃ sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhita’’nti. Paṭibaddhatāvacanena cassa jīvitindriye sati sabbhāvameva dīpeti, na jīvitindriyassa viya ekantakammajatanti daṭṭhabbaṃ. Pittakosaketi mahākosāṭakīkosasadise pittādhāre. Yūsabhūtoti rasabhūto.
332 332. 丢弃残食、胎垢等不净之处,名为粪坑;于此粪坑中。显示巴利原文
332. Ucchiṭṭhodakagabbhamalādīnaṃ chaḍḍanaṭṭhānaṃ candanikā, tassaṃ candanikāyaṃ.
333 333. “前藏”唯某些钝根者才有,故非一切共通,基于此意而说“脓无固定之处”。显示巴利原文
333. Pubbāsayo mandapaññānaṃ kesañcideva hotīti katvā asabbasādhāraṇanti adhippāyenāha ‘‘pubbo anibaddhokāso’’ti.
334 334. “如同胆汁”:如同未固定的胆汁。“全身”:依止于命根的一切身体部位。“浸湿肾脏、心脏、肝脏、肺脏”——此处应知,肝脏以充满其下部而浸湿,其余诸脏则通过在上方少许滴流而浸湿。“如同浸湿下方的土块等”:此譬喻应视为显示能浸与所浸之间无造作的共通性,而非显示位置上的共通。因为在《身至念解说》(《清净道论》1.206)中已说明:被积聚的血液所浸湿的诸脏,有些位于下方,有些位于上方。应如此了知其关联:肝脏的下部不知“血住于我中”,肾脏等也不知“浸湿我们的血住于此”。显示巴利原文
334.Pittaṃ viyāti abaddhapittaṃ viya. Sakalasarīranti jīvitindriyapaṭibaddhaṃ sabbaṃ sarīrappadesaṃ. Vakkahadayayakanapapphāsāni tementanti ettha yakanaṃ heṭṭhābhāgapūraṇena, itarāni tesaṃ upari thokaṃ thokaṃ paggharaṇena ca temetīti daṭṭhabbaṃ. Heṭṭhā leḍḍukhaṇḍādīni temayamāneti temakatemitabbānaṃ abyāpāratāsāmaññanidassanatthaṃ eva upamā daṭṭhabbā, na ṭhānasāmaññanidassanatthaṃ. Sannicitalohitena hi temetabbānaṃ kesañci heṭṭhā, kassaci upari ṭhitatā kāyagatāsatiniddese (visuddhi. 1.206) dassitāti. Yakanassa heṭṭhābhāgaṭṭhānaṃ ‘‘mayi lohitaṃ ṭhita’’nti na jānāti, vakkādīni ‘‘amhe temayamānaṃ lohitaṃ ṭhita’’nti na jānantīti evaṃ yojanā veditabbā.
336 ‘凝固的脂膏’:指已变得坚硬、稠密的脂膏。‘全身的肉’是合释,这是针对粗大身体而说的。虽然脂肪也具有凝固、稠密的性质,却不像肉那样结成团,故称‘凝固的浆汁’。因此,它属于水界所摄。显示巴利原文
336.Patthinnasinehoti thinabhāvaṃ ghanabhāvaṃ gatasineho. Sakalasarīre maṃsanti yojanā, tañca thūlasarīraṃ sandhāya vuttaṃ. Medassa satipi patthinnatāya ghanabhāve maṃsassa viya na baddhatāti vuttaṃ ‘‘patthinnayūso’’ti. Tenevassa āpokoṭṭhāsatā.
337 ‘充满水的嫩棕榈核井’:是指那些尚未完全成熟、内含水分、从顶端切开的嫩棕榈果内部的空隙而说。显示巴利原文
337.Udakapuṇṇesutaruṇatālaṭṭhikūpakesūti nātipariṇatānaṃ sajalakānaṃ aggato chinnānaṃ tālasalāṭukānaṃ vivarāni sandhāya vuttaṃ.
338 当知,这是为阐明脂肪遍满其依处而无造作的共性,故举‘沾在米汤上的油’为喻。显示巴利原文
338. Vasāya attano ādhāre abhibyāpanamukhena abyāpāratāsāmaññaṃ vibhāvetabbanti ācāmagatatelaṃ nidassitanti daṭṭhabbaṃ.
339 于唾液生起之缘,有酸味、甜味等。显示巴利原文
339.Kheḷuppattipaccaye ambilaggamadhuraggādike.
343 在发等处起作意之后,应于火界诸分起作意——此须转换格位而作关联。‘由此而温暖’:即依此而身体得以温暖,这是温暖的作用。‘火’:其把握之相即是所触之义。‘由此而消化’等中,道理亦同。显示巴利原文
343. Kesādīsu manasikāraṃ pavattetvā tejokoṭṭhāsesu pavattetabbo manasikāroti vibhattiṃ pariṇāmetvā yojetabbaṃ. Yena santappatīti yena kāyo santappati, ayaṃ santappanakicco. Tejoti tassa pariggaṇhanākāro eva paccāmaṭṭho. Yena jīrīyatītiādīsupi eseva nayo.
344 ‘依出入息’:即依进入内部及从鼻中外出之风的状态而言。‘如此转起之业处作意者’:即以此所述的方式,从诸积聚的分别中,转起业处之作意者。‘诸界变得明显’:因详尽把握,诸界变得清晰。此处修习的方式,亦应依前文所述之理而了知。显示巴利原文
344.Assāsapassāsavasenāti antopavisanabahinikkhamananāsikāvātabhāvena. ‘‘Evaṃ pavattamanasikārassā’’ti iminā vuttākārena sasambhāravibhattito pavattakammaṭṭhānamanasikārassa. Dhātuyo pākaṭā hontīti vitthārato pariggahitattā dhātuyo vibhūtā honti. Idhāpi bhāvanāvidhānaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
345 ‘即于这些’:即在那些二十种分之中。对于‘熟化的特相、支持的特相’,此处亦应将‘即于这些’引来关联。显示巴利原文
345.Tatthevāti tesuyeva vīsatiyā koṭṭhāsesu. Paripācanalakkhaṇaṃ vitthambhanalakkhaṇanti etthāpi ‘‘tatthevā’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ.
再者,‘即于这些’:意思是于那十二种分之中。在此,由于头发等分是可厌的,其中存在的水界等,如同沐浴粉等中的水等一样易于了知,因此说‘即于这些,结缚的特相’等。显示巴利原文
Puna tatthevāti tesuyeva dvādasasu koṭṭhāsesūti attho. Ettha ca kesādikoṭṭhāsānaṃ saṃviggahatāya tattha vijjamānā āpodhātuādayo nhāniyacuṇṇādīsu udakādayo viya suviññeyyāti ‘‘tattheva ābandhanalakkhaṇa’’ntiādi vuttaṃ.
然而,在温暖等火界诸分中,风界等便不那么容易了知,因此说‘与此不相离’,而不是‘即于这些’。若是这样,那么在风界诸分中又如何是‘即于这些’呢?因为风界诸分——如上行风等——也是以聚块的形式来把握的,而温暖等火界诸分则不是这样,所以无有这种过失。‘于此,以此’:以此火。‘不相离’:即不相离,或就各各聚中的状态而这样说。‘如此作界定者’:以上述的方式,从特相上简要作界定者。‘依所述的方法’:即依前文‘当他如此精勤时’等处所述的方法。显示巴利原文
Santappanāditejokoṭṭhāsesu pana vāyodhātuādayo na tathā suviññeyyāti katvā ‘‘tena avinibhutta’’nti vuttaṃ, na tatthevāti. Yadi evaṃ, vāyukoṭṭhāsesu kathaṃ tatthevāti? Vāyukoṭṭhāsāpi hi uddhaṅgamavātādayo piṇḍākāreneva pariggahetabbataṃ upagacchanti, na pana santappanāditejokoṭṭhāsāti nāyaṃ doso. Tattha tenāti tena tejena. Avinibhuttanti avinābhūtaṃ, taṃtaṃkalāpagatavasena vā evaṃ vuttaṃ. Evaṃ vavatthāpayatoti vuttākārena salakkhaṇasaṅkhepato dhātuyo vavatthāpentassa . Vuttanayenāti ‘‘tassevaṃ vāyamamānassā’’tiādinā (visuddhi. 1.308) heṭṭhā vuttanayena.
346 ‘如此修习者亦然’:即从特相简要地把握诸界而修习者。‘依前文所述的方法’:即依从有分(积聚)的分别而修习时所述的方法。‘如是’:即如同于发,如是。‘于一切分中’:即于其余一切分——四十一种类分中。如是,此处阐明了一百六十八界的把握。至于修习的方法,则与前文所述相同。显示巴利原文
346.Evampi bhāvayatoti salakkhaṇasaṅkhepato dhātuyo pariggahetvā bhāventassāpi. Pubbe vuttanayenāti sasambhāravibhattito bhāvanāyaṃ vuttena nayena. Evanti yathā kese, evaṃ. Sabbakoṭṭhāsesūti ekacattālīsabhedesu sesasabbakoṭṭhāsesu evamettha aṭṭhasaṭṭhidhātusatassa pariggaho vutto hoti. Bhāvanāvidhānaṃ panettha heṭṭhā vuttanayameva.
现在,为从词义等门径显示对诸界的作意方法,故说‘从词义’等。其中,‘从词义’:由于业处的掌握最初依于言说,由言说之门,其义理最初应被把握,故说应从词义作意诸界。‘从聚’:由于通过词义特别地和一般地把握诸界而安住者,彼诸界是整体地转起,而非各别,故说应从聚作意。然而,那些聚是极微之量,为显示其中所包含的地界等在一身中的可计量界限,故说应从粉末作意。而对它们的粉末作意是以组合的方式进行的,为显示应把握其被碾碎的自相本身,故说从相等作意。当从相等把握诸界时,由自相分别致力于业处,当依四十二部分把握诸界时,应知‘这些为时节生,这些为心生等’的区分,故说从生起作意。显示巴利原文
Idāni vacanatthādimukhenapi dhātūsu manasikāravidhānaṃ dassetuṃ ‘‘vacanatthato’’tiādi vuttaṃ. Tattha vacanatthatoti yasmā sabbapaṭhamaṃ kammaṭṭhānassa uggahaṇaṃ vacanavasena hoti vacanadvārena tadatthassa ādito gahetabbato, tasmā vacanatthatopi dhātūnaṃ manasikātabbatā vuttā. Kalāpatoti vacanatthavasena visesato, sāmaññato ca dhātuyo pariggahetvā ṭhitassa yasmā tā piṇḍaso pavattanti, na paccekaṃ, tasmā kalāpatopi manasikātabbatā vuttā. Te pana kalāpā paramāṇuparimāṇā hontīti tappariyāpannānaṃ pathavīdhātuādīnaṃ ekasmiṃ sarīre parimeyyaparicchedaṃ dassetuṃ cuṇṇato manasikātabbatā vuttā. So panāyaṃ tāsaṃ cuṇṇato manasikāro saṅghāṭavasena hotīti nibbaṭṭitasarūpameva pariggahetabbaṃ dassetuṃ lakkhaṇādito manasikāro vutto. Lakkhaṇādito dhātuyo pariggaṇhantena salakkhaṇavibhattito kammaṭṭhānābhinivese yasmā dvācattālīsāya koṭṭhāsānaṃ vasena dhātūsu pariggayhamānāsu ‘‘ettakā utusamuṭṭhānā, ettakā cittādisamuṭṭhānā’’ti ayaṃ vibhāgo ñātabbo hoti, tasmā samuṭṭhānato manasikāro vutto.
为显示即使对已遍知其生起的诸界,亦应依音声而不作特别与一般的把握,故说从异与一来作意。为显示虽依相之差别而被分离的色法,由于不可指示的状态而在某方面未被分离,应把握此差别,故说从分离与未分离来作意。为显示即使在未分离的状态中,有些是同分,有些是异分,应把握此差别,故说从同分与异分来作意。为显示同分与异分的界中,内部具有如此作用的差别,外部则与之相反,应把握此差别,故说从内外差别来作意。为显示以同生类摄等诸界摄的差别亦应被把握,故说从摄来作意。为显示诸界亦应通过持握等各自作用而互相支持的状态来把握,故说从缘来作意。为显示诸界应以无作用的方式来把握,故说从不作意来作意。为显示诸界应通过自己的缘法差别和缘的状态差别来把握,故说从缘分别来作意。当知此为对这十三种行相的把握的根据。‘以行相’即‘以方式’或‘以理由’。显示巴利原文
Evaṃ pariññātasamuṭṭhānānampi tāsaṃ saddānusārena vinā visesasāmaññapariggaho kātabboti dassetuṃ nānattekattato manasikāro vutto. Lakkhaṇavisesato vinibhuttarūpāpi etā aniddisitabbaṭṭhānatāya padesena avinibhuttāti ayaṃ viseso pariggahetabboti dassetuṃ vinibbhogāvinibbhogato manasikāro vutto. Satipi avinibbhogavuttiyaṃ kācideva kāsañci sabhāgā, kāci visabhāgāti ayampi viseso pariggahetabboti dassetuṃ sabhāgavisabhāgato manasikāro vutto. Sabhāgavisabhāgāpi dhātuyo ajjhattikā īdisakiccavisesayuttā, bāhirā tabbiparītāti ayaṃ viseso pariggahetabboti dassetuṃ ajjhattikabāhiravisesato manasikāro vutto. Sajātisaṅgahādiko dhātusaṅgahavisesopi pariggahitabboti dassetuṃ saṅgahato manasikāro vutto. Sandhāraṇādīhi yathāsakakiccehi aññamaññūpatthambhabhāvatopi dhātuyo pariggahetabbāti dassetuṃ paccayato manasikāro vutto. Abyāpāranayato dhātuyo pariggahetabbāti dassetuṃ asamannāhārato manasikāro vutto. Attano paccayadhammavisesato, paccayabhāvavisesato ca dhātuyo pariggahetabbāti dassetuṃ paccayavibhāgato manasikāro vuttoti evametesaṃ terasannaṃ ākārānaṃ pariggahe kāraṇaṃ veditabbaṃ. Ākārehīti pakārehi, kāraṇehi vā.
347 347. 其中,“广布故”即是“广大性”,由广大状态而有“普吐维”,普吐维即是“地”,这是依词源学的方法所说字义。或说,“地”有“扩展”之义,以安立的状态而被扩展、安住,这是它的意义。“阿波”一词的意义前文已说。“被吸收”即被吸干,有些人说是“被饮”。他们说:“然而此义适用于有组合者”,其实也适用于相本身。因为它也以粗糙、烧煮、吸干的方式,如同被其余三界所饮而转起。“增长”即扩大,因为水界有令增长的作用。“令热”即烧灼,以锐利性使其余三界发热,这是它的意义。“令动”即推动,以成为他处生起之因的状态,使大种的聚合移动,这是它的意义。显示巴利原文
347. Tattha patthaṭattāti puthuttā, tena puthubhāvato puthuvī, puthuvī eva pathavīti niruttinayena saddatthamāha. Patthanaṭṭhena vā pathavī, patiṭṭhābhāvena patthāyati upatiṭṭhatīti attho. ‘‘Appotī’’ti padassa attho heṭṭhā vutto eva. Āpīyatīti sosīyati, pivīyatīti keci. ‘‘Ayaṃ panattho sasambhārāpe yujjatī’’ti vadanti, lakkhaṇāpepi yujjateva. Sopi hi pharusapācanavisosanākārena sesabhūtattayena pīyamāno viya pavattatīti. Appāyatīti brūheti. Paribrūhanarasā hi āpodhātu. Tejatīti niseti, tikkhabhāvena sesabhūtattayaṃ usmāpayatīti attho. Vāyatīti samīreti, desantaruppattihetubhāvena bhūtasaṅghātaṃ gametīti attho.
如此先各别地说明了词义,现在为了从共通的角度来说,而说“然而不分别地”等。“持自相故”:不像外道所计执的“本性、我”等那样,这些并无那样的实体,并非如此。而这些法持着自相、实体,故为“界”。“令苦生故”:即安放苦。因为这些界作为因的状态确立后,如同铁等矿藏产生铁等那样,能产生种种轮回之苦。“苦安置故”:因为只是安放了无量的苦,非能自主,又或,那苦由这些作为因的界而被众生随受,而如此被安立的苦即安置在这些界中,故从苦的安置来说,是“界”。再者,“无命者之义即是界义”,此义也已说过。正如世尊在“比丘,此人是六界”等中,为了破除命想而作了界教。如此,通过词义的途径,也从不共与共的方面,使诸界的自味、自相得以明了,故说“如是,以各别与共通的方式,应从词义来作意”。然而,对于通过词义的途径把握了诸界而安住者,其作意应依前文所说的方法来理解。显示巴利原文
Evaṃ tāva visesato vacanatthaṃ vatvā idāni sāmaññato vattuṃ ‘‘avisesena panā’’tiādi vuttaṃ. Salakkhaṇadhāraṇatoti yathā titthiyaparikappito ‘‘pakati attā’’ti evamādiko sabhāvato natthi, na evametā. Etā pana salakkhaṇaṃ sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyo. Dukkhādānatoti dukkhassa vidahanato. Etā hi dhātuyo kāraṇabhāvena vavatthitā hutvā ayalohādidhātuyo viya ayalohādiṃ anekappakāraṃ saṃsāradukkhaṃ vidahanti. Dukkhādhānatoti anappakassa dukkhassa vidhānamattato avasavattanato, taṃ vā dukkhaṃ etāhi kāraṇabhūtāhi sattehi anuvidhīyati, tathāvihitañca taṃ etāsveva dhīyati ṭhapīyatīti evaṃ dukkhādhānato, dhātuyo. Apica ‘‘nijjīvaṭṭho dhātuṭṭho’’ti vuttovāyamattho. Tathā hi bhagavā ‘‘chadhāturoyaṃ bhikkhu puriso’’tiādīsu (ma. ni. 3.343-345) jīvasaññāsamūhananatthaṃ dhātudesanaṃ akāsīti. Iti vacanatthamukhenapi asādhāraṇato, sādhāraṇato ca dhātūnaṃ sarasalakkhaṇameva vibhāvīyatīti āha ‘‘evaṃ visesasāmaññavasena vacanatthato manasi kātabbā’’ti. Manasikāro pana vacanatthamukhena dhātuyo pariggahetvā ṭhitassa heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo.
348 348.“以行相”即“以方式”。又或者,诸界于此被显现、被看见,故为“行相”,即部分。“八法聚合”:即如前所说,由于缘的差别而有殊胜色的色等八法的聚合,依安住的差别而共住,依此而有。“发”只是假名,唯是名称。即那些法的分离:即那些色等法的分离。因为,当色等八法被慧分离时,它们彼此相异,在胜义上可得;而离了色等,在胜义上并不可得“发”。因此,当那些法聚合时,依之而有“发”的假名;当它们被一一分开时,便没有“发”的假名,唯是施设而已,这是它的意义。显示巴利原文
348.Ākārehīti pakārehi. Atha vā ākarīyanti dissanti ettha dhātuyoti ākārā, koṭṭhāsā. Aṭṭhadhammasamodhānāti yathāvuttānaṃ paccayavisesena visiṭṭharūpānaṃ vaṇṇādīnaṃ aṭṭhannaṃ dhammānaṃ samavadhānato sannivesavisesavasena sahāvaṭṭhānato taṃ upādāya. Kesāti sammuti samaññāmattaṃ hoti. Tesaṃyeva vinibbhogāti tesaṃyeva vaṇṇādīnaṃ vinibbhujanato. Yathā hi vaṇṇādayo aṭṭha dhammā paññāya vinibbhujjamānā aññamaññabyatirekena paramatthato upalabbhanti, na evaṃ vaṇṇādibyatirekena paramatthato kesā upalabbhanti. Tasmā ye ca dhamme samudite upādāya ‘‘kesā’’ti sammuti, tesu visuṃ visuṃ katesu natthi ‘‘kesā’’ti sammuti, vohāramattanti attho.
“仅是八法聚而已”——这是将作为头发等施设依处的色等,以单一性总括而说,并非指它们仅是八法。业生聚在头发中即是发根,在毛等中亦应如此随宜了知。至于十法聚,此处消化食物等的火界聚应为九法聚。如果这些头发等聚随宜是八、九、十法的集合,那为何只作为地界等界来作意呢?因此说“然而依增盛……”等。因为此界作意仅是为了破除有情想,而法的分别能更殊胜地破除有情想,所以在诸聚中应如此了知法的分别。在此,胃中物、粪、脓、尿是时节生,消化食物等的火是业生,入出息风是心生,这六种为单一生起聚;汗、泪、唾液、鼻涕四种依时节和心为二生起聚;其余三十二种为四生起聚。显示巴利原文
‘‘Aṭṭhadhammakalāpamattamevā’’ti idaṃ kesapaññattiyā upādāyabhūte vaṇṇādike ekattena gahetvā vuttaṃ, na tesaṃ aṭṭhadhammamattabhāvato. Kammasamuṭṭhāno koṭṭhāsoti kesesu tāva kesamūlaṃ, evaṃ lomādīsupi yathārahaṃ veditabbaṃ. Dasadhammakalāpopīti ettha asitādiparipācako tejokoṭṭhāso navadhammakalāpopīti vattabbo. Yadime kesādikoṭṭhāsā yathārahaṃ aṭṭhanavadasadhammasamūhabhūtā , atha kasmā pathavīādidhātumattato manasi karīyantīti āha ‘‘ussadavasena panā’’tiādi. Yasmā ayaṃ dhātumanasikāro yāvadeva sattasaññāsamugghāṭanattho, dhammavinibbhogo ca sātisayaṃ sattasaññāsamugghāṭāya saṃvattati, tasmā koṭṭhāsesu evaṃ dhammavibhāgo veditabbo. Ettha hi udariyaṃ karīsaṃ pubbo muttañca utusamuṭṭhānā, asitādiparipācakatejo kammasamuṭṭhāno, assāsapassāsavāto cittasamuṭṭhānoti cha ekasamuṭṭhānā, sedoassu kheḷo siṅghāṇikāti cattāro utucittavasena dvisamuṭṭhānā, sesā dvattiṃsa catusamuṭṭhānā.
其中,消化食物等的火界聚中,有一聚为命根九法聚;在其他单一生起聚中,时节生或心生各为一个八法聚;在二生起聚中,依时节和心各有两个八法聚;在四生起聚中,依时节、心和食生各有三个八法聚。在时节心生聚中,有声九法聚;在八种火风聚中,有八个命根九法聚;在其余二十四种聚中,伴有身十法聚和性十法聚;在称为眼等的肉聚中,伴有眼十法聚、耳十法聚、鼻十法聚、舌十法聚、心处十法聚。如此,在具足诸处的色身中,不取差别而以单一性总括时,有一百四十七个色聚;从色分别而言,则有一千五百多色法。然而,当以诸聚的支分差别而取差别时,应知色法有无量的差别。如此,从法分别而言虽有多种差别,但这四十二聚仍应依增盛执取,唯作为四界来确立。因此说“然而依增盛……应作意”。其中,作意的方法应依前述方式了知。显示巴利原文
Tesu asitādiparipācake tejokoṭṭhāse eko kalāpo jīvitanavako, aññesu ekasamuṭṭhānesu utusamuṭṭhāno, cittasamuṭṭhāno vā ekeko aṭṭhako, dvisamuṭṭhānesu utucittavasena dve dve aṭṭhakā, catusamuṭṭhānesu utucittāhārasamuṭṭhānā tayo tayo aṭṭhakā, utucittasamuṭṭhānesu saddanavakā, aṭṭhasu tejovāyokoṭṭhāsesu aṭṭha jīvitanavakā, sesesu catuvīsatiyā koṭṭhāsesu kāyabhāvadasakadvayasahitā, cakkhādisaññitesu maṃsakoṭṭhāsesu cakkhusotaghānajivhāvatthudasakasahitā cāti paripuṇṇāyatanake rūpakāye bhedaṃ anāmasitvā ekattavasena gayhamānā sattacattālīsādhikasatarūpakalāpā rūpavibhāgato sādhikaṃ diyaḍḍharūpasahassaṃ hoti, koṭṭhāsānaṃ pana avayavavibhāgena tadavayavakalāpānaṃ bhede gayhamāne rūpadhammānaṃ asaṅkhyeyyabhedatā veditabbā . Evaṃ dhammavibhāgato anekabhedabhinnāpi ime dvācattālīsa koṭṭhāsā ussadaggahaṇena catudhātuvaseneva vavatthapetabbā. Tenāha ‘‘ussadavasena pana…pe… manasi kātabbā’’ti. Tattha manasikāravidhi vuttanayeneva veditabbo.
349 “以中等量”是指依中等身材所得的中等尺寸,即身高与体围中等。“被执取”是指以慧简择后而执取。“碎为极微之差别”:此处,有人说:“指节的八分之一为大麦,大麦的八分之一为虱,虱的八分之一为虮,虮的八分之一为车尘,车尘的八分之一为兔尘,兔尘的八分之一为微,如此,微的八分之一名为极微。”然而注释书中说:“七粒米量为一指节,七虱量为一粒米,七虮量为一虱,三十六车尘量为一虮,三十六兔尘量为一车尘,三十六微量为一兔尘,三十六极微量为一微。”因此,微的三十六分之一量的极微,是虚空分,非肉眼所行境,唯天眼所行境。针对此而说“碎为极微之差别”,即依上述极微的差别而成为碎末。“成为细尘”即由此而成为极细的尘。显示巴利原文
349.Majjhimena pamāṇenāti ārohapariṇāhehi majjhimasarīre labbhamānena majjhimena parimāṇena. Pariggayhamānāti paññāya paritakketvā gayhamānā. Paramāṇubhedasañcuṇṇāti ettha yathā ‘‘aṅgulassa aṭṭhamo bhāgo yavo, yavassa aṭṭhamo bhāgo ūkā, ūkāya aṭṭhamo bhāgo likkhā, likkhāya aṭṭhamo bhāgo rathareṇu, rathareṇussa aṭṭhamo bhāgo tajjārī, tajjāriyā aṭṭhamo bhāgo aṇu, evaṃ aṇuno aṭṭhamo bhāgo paramāṇu nāmā’’ti keci. Aṭṭhakathāyaṃ (vibha. aṭṭha. 515) pana ‘‘sattadhaññamāsappamāṇaṃ ekaṃ aṅgulaṃ, sattaūkāpamāṇo eko dhaññamāso, sattalikkhāpamāṇā ekā ūkā, chattiṃsarathareṇuppamāṇā ekā likkhā, chattiṃsatajjārippamāṇo eko rathareṇu, chattiṃsaaṇuppamāṇā ekā tajjārī, chattiṃsaparamāṇuppamāṇo eko aṇū’’ti vuttaṃ. Tasmā aṇuno chattiṃsatimabhāgamatto paramāṇu nāma ākāsakoṭṭhāsiko maṃsacakkhussa agocaro dibbacakkhusseva gocarabhūto. Taṃ sandhāyāha ‘‘paramāṇubhedasañcuṇṇā’’ti, yathāvuttaparamāṇuppabhedena cuṇṇavicuṇṇabhūtā. Sukhumarajabhūtāti tatoyeva ativiya sukhumarajabhāvaṃ gatā.
“约有一斗量”即十六那利量。此处也须引出“以中等量”来会通。因此他们说:“通常四掬为一库杜瓦,四库杜瓦为一那利,以此那利计,十六那利为一斗,而这相当于摩揭陀那利的十二那利。”“聚集”即令其不散开,以捆束的方式摄为一团而执取。“守护”即如此守护,使其不因具流散性的水界而变得潮湿或滑腻。“扩展”即由持聚风极度扩展。“不散开、不破坏”是指:纵使是细尘的地界,也因水界、火界、风界赋予的凝聚、成熟、推动的作用而获得支持——被湿润所浸润,被火所成熟,被风所扩展,如面粉般不四处散开、不碎裂,而成团、坚实,得以种种方式执取。因此说“不散开”等。其中,“散开”即离散。火界与风界作为具体色法虽亦有形体,然于地界与水界中所获得的坚实性,于火界与风界中并不可得,故由于无可量性,于彼处未举出粉碎。同样,即使是在有伴随物的火与风中,也完全没有可量性。显示巴利原文
Doṇamattā siyāti soḷasa nāḷimattā. Idhāpi ‘‘majjhimena pamāṇenā’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. Tena ‘‘pakatiyā catumuṭṭhikaṃ kuḍuvaṃ, catukuḍuvaṃ nāḷi, tāya nāḷiyā soḷasa nāḷiyo doṇaṃ, taṃ pana magadhanāḷiyā dvādasa nāḷiyo hontī’’ti vadanti. Saṅgahitāti yathā na vippakirati, evaṃ ābandhanavasena sampiṇḍitvā gahitā. Anupālitāti yathā paggharaṇasabhāvāya āpodhātuyā vasena kilinnabhāvaṃ, picchilabhāvaṃ vā nāpajjati, evaṃ anurakkhitā. Vitthambhitāti saṅghātavāyunā ativiya vitthambhanaṃ pāpitā. Na vikirati na viddhaṃsatīti sukhumarajabhūtāpi pathavīdhātu ābandhanaparipācanasamudīraṇakiccāhi āpotejovāyodhātūhi laddhapaccayā sinehena temitā tejasā paripakkā vāyunā vitthambhanaṃ pāpitā piṭṭhacuṇṇā viya na ito cito ca vikirati na viddhaṃsati, atha kho piṇḍitā ghanabhūtā hutvā nānappakārena gahetabbataṃ āpajjati. Tenāha ‘‘avikiriyamānā’’tiādi. Tattha vikappanti vibhāgaṃ. Yadipi tejovāyodhātuyopi saviggahā rūpadhammabhāvato, yādiso pana ghanabhāvo pathavīāpodhātūsu labbhati , na tādiso tejovāyodhātūsu labbhatīti meyyabhāvābhāvato tattha cuṇṇabhedo na uddhaṭo. Tathā hi sasambhāratejovāyūsupi meyyabhāvo na labbhateva.
“成为汁液”即达至汁液的状态、流动的状态,由此而成结合之相。“不流下”即不滴落。“不渗出”即不渗漏。“显示饱满之相”是就水界的滋养味而言。显示巴利原文
Yūsagatāti yūsabhāvaṃ dravabhāvaṃ gatā. Tato eva ābandhanākārabhūtā. Na paggharatīti na ogaḷati. Na parissavatīti na vissandati. Pīṇitapīṇitabhāvaṃ dassetīti āpodhātuyā brūhanarasatāya vuttaṃ.
“有热之相”:以此说明,身中平常的暖,乃至称为“消化热”者,也是依这同一火界而生起。“令熟”即令激热。此火界通过对所食之食的正确消化,成为获得味等成就之因,故说它能令此身成熟、令激热。因此说“不现腐坏”。对于依业为近缘、依心净为因而有的身中容色成就,火界是殊胜的缘;对于依时节与食生起的色身成就,如前述的火界更是如此,故说“且为他带来容色成就”。显示巴利原文
Usumākārabhūtāti etena kāye pākatikausmāpi gahaṇīsaṅkhātāya tassāyeva tejodhātuyā vasena hotīti dasseti. Paripācetīti santejeti. Sā hi yathābhuttassa āhārassa sammā pariṇāmanena rasādisampattiyā hetubhāvaṃ gacchantī imaṃ kāyaṃ paripāceti santejetīti vuccati. Tenevāha ‘‘na pūtibhāvaṃ dassetī’’ti. Kammūpanissayāya, cittappasādahetukāya ca sarīre vaṇṇasampadāya tejodhātu visesapaccayo, pageva utuāhārasamuṭṭhānāya rūpasampattiyā yathāvuttatejodhātūti āha ‘‘vaṇṇasampattiñcassa āvahatī’’ti.
“有推动与支撑之相”者:此处,有些人说“推动”是挤压、令干涸;有些人说“支撑”是令其余三界变得僵硬,也有人说“支撑”是向上压迫。所谓“依彼”,即依具有支撑之相的风界。所谓“依另一”,即依具有推动之相的风界。因为那风界具有挤压的自性,因此说“受到猛烈冲击”。“猛烈冲击”是色聚转向他处的因;“撞击”是转向更近处的因;“令摇动”即令其旋转。现在,为了以归结的方式说明修习粉末相之心念的目的所在,而说“如是此”等。其中,“界机械”者:譬如以线牵动的机械,虽无作者之我,却依于心而运转这由界所构成的机械;在此,也应依所述之理而了知修习的方法。显示巴利原文
Samudīraṇavitthambhanalakkhaṇāti ettha samudīraṇaṃ anupellanaṃ, visosananti keci. Vitthambhanaṃ sesabhūtattayassa thambhitattāpādanaṃ, uppīlananti eke. Tāyāti vitthambhanalakkhaṇāya vāyodhātuyā. Aparāyāti samudīraṇalakkhaṇāya. Sā hi pellanasabhāvā. Tenāha ‘‘samabbhāhato’’ti. Samabbhāhanañca rūpakalāpassa desantaruppattiyā hetubhāvo. Avaghaṭṭanaṃ āsannataruppattiyā. Lāḷetīti parivatteti. Idāni yadatthaṃ cuṇṇato manasikāro āgato, taṃ nigamanavasena dassetuṃ ‘‘evameta’’ntiādi vuttaṃ. Tattha dhātuyantanti suttena viya yantarūpakaṃ asatipi kattubhūte attani cittavasena dhātumayaṃ yantaṃ pavattati, idhāpi manasikāravidhi vuttanayeneva veditabbo.
350 350. 虽然四界的相、味等在前面各处已经说过,但为了无余显示它们并分别说明把握业处的方法,而开始说“从相等”。其中,所谓“相”,即依此而被了知,此界以硬为相,故为“以硬为相者”。那么,硬本身就是地界吗?确实如此,然而依于已知与未知词义的不同,对于并非不同的法,也以假立施设的差别而作如此解说,因为这样能了知义理的差别。或者,“被了知者”为相,成为硬而被了知的界,即是“以硬为相者”,此处应如此理解其义。其余诸界也是如此。“有住立之味”者,即有令俱生法住立的作用。正因如此,它对于智,以领纳的方式现起,故为“有领纳之现起”。此处未举出近因,因为近因是其他法,或者因为近因如同远因,是共通存在的。又如在对法分别品的解说等中,显示了味等对其他法的缘力之后,为了显示具有缘者性而举出近因,但此处并非如此。应知此处,在以显示诸界不共他者的特相为务的教示中,未举出作为他法的近因。“有增长之味”者,即有令俱生法增长的作用,因此说它显示他们的丰盈状态。“有摄受之现起”者,如同外部的水对于沐浴粉,有摄受俱生法的现起。“有令柔显示巴利原文
350. Yadipi catunnaṃ dhātūnaṃ lakkhaṇādayo heṭṭhā tattha tattha vuttā eva, tathāpi te anavasesato dassetvā visuṃ kammaṭṭhānapariggahavidhiṃ dassetuṃ ‘‘lakkhaṇādito’’tiādi āraddhaṃ. Tattha lakkhīyati etenāti lakkhaṇaṃ, kakkhaḷattaṃ lakkhaṇametissāti kakkhaḷattalakkhaṇā. Nanu ca kakkhaḷattameva pathavīdhātūti? Saccametaṃ, tathāpi viññātāviññātasaddatthatāvasena abhinnepi dhamme kappanāsiddhena bhedena evaṃ niddeso kato. Evaṃ hi atthavisesāvabodho hotīti. Atha vā lakkhīyatīti lakkhaṇaṃ, kakkhaḷattaṃ hutvā lakkhiyamānā dhātu kakkhaḷattalakkhaṇāti evamettha attho daṭṭhabbo. Sesāsupi eseva nayo. Patiṭṭhānarasāti sahajātadhammānaṃ patiṭṭhābhāvakiccā. Tato eva nesaṃ sampaṭicchanākārena ñāṇassa paccupatiṭṭhatīti sampaṭicchanapaccupaṭṭhānā. Padaṭṭhānaṃ panettha aññadhammatāya na uddhaṭaṃ, sādhāraṇabhāvasabbhāvato vā dūrakāraṇaṃ viya. Yathā vā dhammuddesavāravaṇṇanādīsu rasādinā aññesaṃ paccayabhāvaṃ dassetvā paccayavantatādassanatthaṃ padaṭṭhānaṃ uddhaṭaṃ, na evamidha. Idha pana dhātūnaṃ anaññasādhāraṇavisesavibhāvanaparāya codanāya aññadhammabhūtaṃ padaṭṭhānaṃ na uddhaṭanti daṭṭhabbaṃ. Brūhanarasāti sahajātadhammānaṃ vaḍḍhanakiccā. Tathā hi sā nesaṃ pīṇitabhāvaṃ dassetīti vuccati. Saṅgahapaccupaṭṭhānāti bāhiraudakaṃ viya nhānīyacuṇṇassa sahajātadhammānaṃ saṅgahaṇapaccupaṭṭhānā. Maddavānuppadānapaccupaṭṭhānāti bāhiraggi viya jatulohādīnaṃ sahajātadhammānaṃ mudubhāvānuppadānapaccupaṭṭhānā. Abhinīhāro bhūtasaṅghāṭassa desantaruppattihetubhāvo, nīharaṇaṃ vā bījato aṅkurassa viya.
351 351. 时节生者,唯从时节生起,不从业等生起。时节心生者,有时从时节生起,有时从心生起。其余者,即所说的其余二十四类发等、最初的三火界部分与五风界部分,共三十二种。一切者,即所有那些,由于从业等生起,故为四生。因为发等中,未脱离肉的部分,也是业、食、心生者。显示巴利原文
351.Utusamuṭṭhānāva kammādivasena anuppattito. Utucittasamuṭṭhānā kadāci ututo, kadāci cittato uppajjanato. Avasesāti vuttāvasesā kesādayo catuvīsati, ādito tayo tejokoṭṭhāsā, pañca vāyokoṭṭhāsā cāti dvattiṃsa. Sabbepīti te sabbepi kammādivasena uppajjanato catusamuṭṭhānā. Kesādīnampi hi maṃsato avimuttabhāgo kammāhāracittasamuṭṭhānova hotīti.
352 “种种与一性”者:是从差别相与共通相而说的。诸法彼此差异的状态是“种种”,相同一致的状态是“一性”。“一切”者:即指四界全部。“从自相等”者:“自相”即指各自的特征,此即“从自相等”的意思。由“等”字,应知包含了味、现起,以及柔软、平滑、粗涩等性质。为何说“从业等生起而成为种种”?难道从业等生起时,四界不是由共通性而成为一性吗?并非如此,因为那正是就“业所生诸界是一类,时节等所生诸界是另一类”等差别相而说的。这些界的坏相,即是坏灭的自性。什么是坏?即当冷等相违的缘聚集时,现起为相异状态,或者当彼缘存在时,即成为令现存者生起相异状态的因,这就是坏。“未超越故”者,即未舍离故。显示巴利原文
352.Nānattekattatoti visesasāmaññato. Dhammānaṃ hi aññamaññaṃ visadisatā nānattaṃ, samānatā ekattaṃ. Sabbāsampīti catunnampi. Salakkhaṇāditoti sakaṃ lakkhaṇaṃ salakkhaṇaṃ, tato salakkhaṇādito. Ādi-saddena rasapaccupaṭṭhānānaṃ viya mudusaṇhapharusabhāvādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo. ‘‘Kammasamuṭṭhānādivasena nānattabhūtāna’’nti kasmā vuttaṃ, nanu kammasamuṭṭhānādivasena catunnaṃ dhātūnaṃ ekattaṃ hoti sādhāraṇattāti? Na, ‘‘aññā eva dhātuyo kammasamuṭṭhānā, aññā utuādisamuṭṭhānā’’tiādikaṃ bhedaṃ sandhāya tathā vacanato. Etāsaṃ dhātūnaṃ. Ruppanalakkhaṇaṃ ruppanasabhāvaṃ. Kimpanetaṃ ruppanaṃ nāma? Yā sītādivirodhipaccayasannipāte visadisuppatti, tasmiṃ vā sati yo vijjamānasseva visadisuppattiyā hetubhāvo, taṃ ruppanaṃ. Anatītattāti apariccajanato.
这里,“大现起”应知是依于含摄资具的界而说;同样地,“大变异”是依于大种共相的界而说;“大摄受”与“大有存在”则通依二者而说。依循“大”字的含义,故以中性词“etāni”来表述。因它们是大现起者,由无数百千色聚的聚合,以集合与相续的方式,生起为无量无边、长达数由旬之量。“四那由他”即四万。天、阿修罗等,则以三伽浮他等身量而现起为大。显示巴利原文
Mahantapātubhāvo cettha sasambhāradhātuvasena veditabbo, tathā mahāvikāratā mahābhūtasāmaññalakkhaṇadhātuvasena, mahāparihāratā, mahattavijjamānatā ca ubhayavasenāti. Bhūtasaddāpekkhāya ‘‘etānī’’ti napuṃsakaniddeso. Mahantāni pātubhūtāni anekasatasahassa rūpakalāpasaṅghāṭatāya samūhavasena, santativasena ca aparimitaparimāṇānaṃ, anekayojanāyāmavitthārānañca uppajjanato. Cattāri nahutānīti cattāri dasasahassāni. Devadānavādīnaṃ tigāvutādisarīravasena mahantāni pātubhūtāni.
此处,其词义为:因巨大的元素已生起、已产生,故称为“大种”。又因显现种种非凡特异的相状、显现种种奇特之事,且以显现种种稀有相的缘故,称为巨大的奇特;或者说,此处有种种巨大的非真实性,故称“大种”,即指幻师。夜叉等随其生处即属巨大的存在,故称“大种”;或者,可视为此“大种”一词在他们身上已成为惯用语。而地等元素,由于具有欺诳性及不能指示彼此处所的性质,如同幻师,故称为大种。因“元素”一词兼具两种内涵,故说为中性。其中,欺诳性是指:自身并非青等自性,却呈现出青等的自性;自身并非女人、男人等自性,却呈现出女人、男人等相。同样地,不可指示其处所性是指:它们彼此既不内在于对方,也不外在于对方而住立,但却是彼此相依而住立的。因为,如果这些界彼此内在于对方而住立,则因相互渗透,便不能各作其用;如果彼此分离而住,则成为互不关联。那样的话,“非分离”之说便不能成立,因此说它们不可指示处所。虽然如此,它们却由住立等各自特殊的作用,对余下的三者各作饶益,由此依俱生缘等而为缘。因此说“若彼此不相依,则不住立”。“以可意者”指以令人愉悦、巧妙的事物。“以色、形、动作者”指以黑、黄等色……显示巴利原文
Tatthāyaṃ vacanattho – mahantāni bhūtāni jātāni nibbattānīti mahābhūtānīti. Anekābhūtavisesadassanena, anekabbhutadassanena ca anekacchariyadassanavasena mahanto abbhuto, mahantāni vā abhūtāni etthāti mahābhūto, māyākāro. Yakkhādayo jātivaseneva mahantā bhūtāti mahābhūtā, niruḷho vā ayaṃ tesu mahābhūtasaddo daṭṭhabbo. Pathavīādayo pana vañcakatāya, aniddisitabbaṭṭhānatāya ca mahābhūtā viya mahābhūtā. Bhūtasaddassa ubhayaliṅgatāya napuṃsakatā katā. Tattha vañcakatā sayaṃ anīlādisabhāvāni hutvā nīlādisabhāvassa upaṭṭhāpanaṃ, anitthipurisādisabhāvāneva ca hutvā itthipurisādiākārassa upaṭṭhāpanaṃ. Tathā aññamaññassa anto, bahi ca aṭṭhitānaṃyeva aññamaññaṃ nissāya avaṭṭhānato aniddisitabbaṭṭhānatā. Yadi hi imā dhātuyo aññamaññassa anto ṭhitā, na sakiccakarā siyuṃ aññamaññānuppavesanato, atha bahi ṭhitā vinibbhuttā siyuṃ. Tathā sati avinibbhuttavādo hāyeyya, tasmā na niddisitabbaṭṭhānā. Evaṃ santepi patiṭṭhānādinā yathāsakaṃ kiccavisesena sesānaṃ tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ upakārikā honti, yena sahajātādinā paccayena paccayā honti. Tenāha ‘‘na ca aññamaññaṃ nissāya na tiṭṭhantī’’ti. Manāpehīti manoharehi cāturiyavantehi. Vaṇṇasaṇṭhānavikkhepehīti kāḷasāmatādivaṇṇehi, puthulavivarakisatādisaṇṭhānehi, hatthabhamukādivikkhepehi ca. Sarasalakkhaṇanti sabhāvabhūtaṃ lakkhaṇaṃ, sakiccakaṃ vā sabhāvaṃ.
“大护卫”者:解释此词义时说:“以巨大的……存在,或以大护卫而存在”。其中,后一种意义下,在前分中省略后分“护卫”一词,而说为“大种”。显示巴利原文
Mahāparihāratoti ettha vacanatthaṃ vadanto āha ‘‘mahantehi…pe… bhūtāni, mahāparihārāni vā bhūtānī’’ti. Tattha pacchimatthe purimapade uttarapadassa parihāra-saddassa lopaṃ katvā ‘‘mahābhūtānī’’ti vuttaṃ.
“如是”者,即正因为这变化的巨大性,为显示此变化而说“从地”等。其中,“有焰者”指火。“百千俱胝为一俱胝百千轮围”,是将那一切总摄为教令处而作一说。“消融”,指犹如盐被劫灭云所降之碱水消融而坏灭。“被激怒者”,即被扰动者。“散坏”,即破坏、坏灭。显示巴利原文
Tathā hīti tato eva vikārassa mahantattā evāti taṃ vikāraṃ dassetuṃ ‘‘bhūmito’’tiādi vuttaṃ. Tattha accimatoti aggissa. Koṭisatasahassaṃ ekaṃ koṭisatasahassekaṃ cakkavāḷanti taṃ sabbaṃ āṇākhettabhāvena ekaṃ katvā vadati. Vilīyatīti vipattikarameghābhivuṭṭhena khārudakena lavaṇaṃ viya vilayaṃ gacchati viddhaṃsati. Kupitenāti khubhitena. Vikīratīti vidhamati viddhaṃsati.
说明了非执受中的变化巨大性之后,为显示执受中的,而说“僵硬”等。其中,“或以木口”的“或”字是譬喻义。如同被木口之蛇咬过而僵硬,同样地,因地界增盛,那个身体即如木口,如同入于木口一般僵硬,这是它的意思。或者,“或”字是决定义。应将其与“因地界增盛”相连而作理解。此处之义为:即使被木口之蛇所咬,那身体也单因地界增盛才变得僵硬,因此,那个身体不离地界,恒常如同入于木口。或者,“或”字是不定义,此处之义为:被木口之蛇咬过的身体,或因咒药而僵硬,或不僵硬;然而因地界增盛,若无咒药,那个身体便如入木口一般,决定僵硬。显示巴利原文
Anupādinnesu vikāramahattaṃ dassetvā upādinnesu dassento ‘‘patthaddho’’tiādimāha. Tattha kaṭṭhamukhena vāti vā-saddo upamattho. Yathā kaṭṭhamukhena sappena ḍaṭṭho patthaddho hoti, evaṃ pathavīdhātuppakopena so kāyo kaṭṭhamukheva hoti, kaṭṭhamukhamukhagato viya patthaddho hotīti attho. Atha vā vā-saddo avadhāraṇattho. So ‘‘pathavīdhātuppakopena vā’’ti evaṃ ānetvā sambandhitabbo. Ayañhettha attho – kaṭṭhamukhena ḍaṭṭhopi kāyo pathavīdhātuppakopeneva patthaddho hoti, tasmā pathavīdhātuyā aviyutto so kāyo sabbadā kaṭṭhamukhamukhagato viya hotīti. Vā-saddo vā aniyamattho, tatrāyamattho – kaṭṭhamukhena ḍaṭṭho kāyo patthaddho hoti vā, na vā hoti mantāgadavasena, pathavīdhātuppakopena pana mantāgadarahito so kāyo kaṭṭhamukhamukhagato viya hoti ekantapatthaddhoti.
“腐败”指腐坏。“极热”指全然热恼、生起燃烧。“被切割”指全方位被切割、粉碎至极微,如具寿优波先那长老的身体。具有大变化的存在,即称为“大种”,应视作将前一分中的后分省略而作的表述。以“地”等而言,即使对一切世间都是显而易见的,若离颠倒而以自性去把握,则非极勤勉不能通达,故因自性难知而称为“大”。正因为若容易了知,那些执持“非大”之见者,见到难以把握时便了知“哦,这些实为大”,因此,或因大种一分等理由而称为大种。即这些界,因是大种之一分、因大种之共相、因是大种之所依、因大种之状态、因大种之究竟,以这些理由而称为“大种”。显示巴利原文
Pūtiyoti kuthito. Santattoti sabbaso tatto samuppannadāho. Sañchinnoti samantato chinno paramāṇubhedasañcuṇṇo āyasmato upasenattherassa sarīraṃ viya. Mahāvikārāni bhūtānīti mahāvikāravantāni bhūtāni mahābhūtānīti purimapade uttarapadalopena niddeso daṭṭhabbo. ‘‘Pathavī’’tiādinā sabbalokassa pākaṭānipi vipallāsaṃ muñcitvā yathāsabhāvato pariggaṇhane mahantena vāyāmena vinā na pariggaṇhantīti duviññeyyasabhāvattā ‘‘mahantānī’’ti vuccanti. Tāni hi suviññeyyāni. ‘‘Amahantānī’’ti mantvā ṭhitā tesaṃ duppariggahataṃ disvā ‘‘aho mahantāni etānī’’ti jānātīti mahābhūtekadesatādīhi vā kāraṇehi mahābhūtāni. Etā hi dhātuyo mahābhūtekadesato, mahābhūtasāmaññato, mahābhūtasannissayato, mahābhūtabhāvato, mahābhūtapariyosānato cāti imehipi kāraṇehi ‘‘mahābhūtānī’’ti vuccanti.
其中,“大种之一分”是指:如“诸比丘,你们观察此为存在”等经文中,不加区分地将五蕴称为“存在”。其中,于欲有、色有、五蕴有以及某些有想有中转起的五蕴,因其境界广大,堪能称为“大种”。然而地等四界,作为该大种之一分,被称为“大种”。因为总体的名称也用于部分,如说“见到大海”、“布被烧了”。“大种之名称”是指:由于依止彼(大种)而转起,这些(四界)是所造色的生起之处,因此它们是“种”,即地等四界。而此“种”之名称,因其唯指这些而无他,对所造色为不颠倒之依处,且于世间有大利益,是眼等、海等之所依,因此称为“大种”,意为伟大之种。“大种为所依”是指:作为伟大者、有大威力者之所依,如众所公认的曼陀多王等诸王、帝释等诸天、吠波质底等阿修罗、大梵天等梵天,或从功德上称为伟大的佛陀、独觉、声闻,乃至依止其等的一切有情众生,由此而说“他们以这些为伟大之种”,故称大种。因为他们的身体即是四大所造。“大种之状态”是指:具有众多元素的状态。因为此“大”字在“大众人聚集”等句中,见于表示众多之义。显示巴利原文
Tattha mahābhūtekadesatoti ‘‘bhūtamidanti, bhikkhave, samanupassathā’’tiādīsu (ma. ni. 1.401) hi avisesena khandhapañcakaṃ ‘‘bhūta’’nti vuccati. Tattha yadidaṃ kāmabhave, rūpabhave, pañcavokārabhave, ekacce ca saññībhave pavattaṃ khandhapañcakaṃ, taṃ mahāvisayatāya ‘‘mahābhūta’’nti vattabbataṃ arahati. Pathavīādayo pana catasso dhātuyo tassa mahābhūtassa ekadesabhūtā ‘‘mahābhūtā’’ti vuccanti. Samudāyesu hi pavattavohārā avayavesupi dissanti yathā ‘‘samuddo diṭṭho, paṭo daḍḍho’’ti ca. Mahābhūtasamaññatoti tadadhīnavuttitāya bhavanti ettha upādārūpānīti bhūtāni, pathavīādayo catasso dhātuyo. Sā panāyametāsu bhūtasamaññā anaññatthavuttitāya upādārūpānaṃ aviparītaṭṭhā, lokassa cetā bahūpakārā, cakkhusamuddādīnaṃ nissayabhūtā cāti mahantāni bhūtānīti samaññāyiṃsu. Mahābhūtasannissayatoti mahantānaṃ mahānubhāvānaṃ mahāsammatamandhātuppabhutīnaṃ raññaṃ, sakkādīnaṃ devānaṃ, vepacittiādīnaṃ asurānaṃ, mahābrahmādīnaṃ brahmānaṃ, guṇato vā mahantānaṃ buddhānaṃ, paccekabuddhānaṃ, sāvakānaṃ upādāyupādāya vā sabbesampi bhūtānaṃ sattānaṃ nissayabhūtatāya mahantā bhūtā etesūti mahābhūtā. Cātumahābhūtiko hi nesaṃ kāyoti. Mahābhūtabhāvatoti bahubhūtabhāvato. Ayaṃ hi mahā-saddo ‘‘mahājano sannipatito’’tiādīsu bahubhāve dissati. Pathavīādayo ca dhātuyo ekasmimpi attabhāve aparimeyyappabhedā pavattanti. Tasmā mahantā bahū anekasatasahassappabhedā bhūtāti mahābhūtā. Mahābhūtapariyosānatoti mahābhūtassa vasena pariyosānappattito.
“时间吞噬一切众生,连同它们自身;
那吞噬时间的众生,便吞噬了那吞噬众生者。
显示巴利原文 ‘‘Kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā; Yo ca kālaghaso bhūto, sa bhūtapacaniṃ pacī’’ti. (jā. 1.2.190) –
于如此诸句中,漏尽者被称为“已生者”。因其已断除有的联结,未来不再结生,故决然地被称为“已生者”;其他众生则不然,因为他们尚未超越“将成为”的称谓。在此,出于恭敬,称“已生者”为“大种”,如同称“大漏尽者”、“大目犍连”。而这些界,在无始轮回中辗转相续地转起,其圆寂唯在于如前所述的大种相续中,而非其他。因此,于大种中圆寂的“种”,即称为“大种”,前分句中省略了“种”字。如此,依“大种的一部分”等理由,应知这些界即为“大种”。地等具有硬、流动等各别特征,而并未舍弃界的特征,故说“因未超越界的特征”。因为共相不会因舍弃别相而得转起,别相亦非无关于共相而转起。正如他们所说:显示巴利原文
Hi evamādīsu khīṇāsavo ‘‘bhūto’’ti vutto. So hi ucchinnabhavanettikatāya āyatiṃ appaṭisandhikattā ekantato ‘‘bhūto’’ti vuccati, na itare, bhavissantīti vohāraṃ anatītattā. Bhūto eva idha pūjāvasena ‘‘mahābhūto’’ti vutto yathā ‘‘mahākhīṇāsavo, mahāmoggallāno’’ti ca. Imāsañca dhātūnaṃ anādimati saṃsāre pabandhavasena pavattamānānaṃ yathāvuttassa mahābhūtasseva santāne pariyosānappatti, nāññatra. Tasmā mahābhūte bhūtā pariyosānaṃ pattāti mahābhūtā purimapade bhūta-saddassa lopaṃ katvā. Evametā dhātuyo mahābhūtekadesatādīhi mahābhūtāti veditabbā. Pathavīādīnaṃ kakkhaḷapaggharaṇādivisesalakkhaṇasamaṅgitā apariccattadhātulakkhaṇānaṃyevāti āha ‘‘dhātulakkhaṇaṃ anatītattā’’ti. Na hi sāmaññapariccāgena viseso, visesanirapekkhaṃ vā sāmaññaṃ pavattati. Tathā hi vadanti –
观察其义时,不舍共相而舍别相;
疑惑生起时,便将同一事物执取为二。
显示巴利原文 ‘‘Tamatthāpekkhato bhedaṃ, sasāmaññaṃ jahāti no; Gaṇhāti saṃsayuppādā, samevekatthakaṃ dvaya’’nti.
“以持自相故”是指:由于持自相而称为“界”,也正因此称为“法”,二者都是为了阐明无有情、无命者。因此说:“此比丘,此人是六界,于诸法中随观法而住。”无色法的刹那与色法的刹那相比并非极短,故说“随顺自己的刹那”。“以持”指以住立,即转起之义。“以坏灭之义”指刹那坏灭。“以怖畏之义”指因生灭逼迫等而有怖畏。“以无坚实之义”指无有我之坚实。显示巴利原文
Salakkhaṇadhāraṇena cāti yena salakkhaṇadhāraṇena ‘‘dhātuyo’’ti vuccanti, teneva ‘‘dhammā’’tipi vuccanti ubhayathāpi nissattanijjīvatāya eva vibhāvanato. Tenevāha – ‘‘chadhāturoyaṃ bhikkhu puriso, dhammesu dhammānupassī viharatī’’ti ca. Arūpānaṃ khaṇato rūpānaṃ khaṇassa nātiittaratāyāha ‘‘attano khaṇānurūpa’’nti. Dharaṇenāti ṭhānena, pavattanenāti attho. Khayaṭṭhenāti khaṇabhaṅgutāya. Bhayaṭṭhenāti udayavayapaṭipīḷanādinā sappaṭibhayatāya. Asārakaṭṭhenāti attasāravirahena.
353 “这些是俱生的”是指:这四界是俱生的、俱转的,虽在同一时间可得,但最低限度,在时节、心、食所生的纯八法聚中,在业所生的命九法聚中,于每一个纯八法聚等聚中,它们并非部分地分离,故不可各别指示。因为,若地界以住立的作用存在于某处,那么在那里,其他界也以系缚、成熟、推动的作用而存在。对其余诸界,也是同理。显示巴利原文
353.Sahuppannāva etāti etā catasso dhātuyo saha uppannāva saha pavattamānāva samānakāle labbhamānāpi avakaṃsato sabbapariyantime utucittāhārasamuṭṭhānesu suddhaṭṭhake, kammajesu jīvitanavaketi ekekasmiṃ suddhaṭṭhakādikalāpepi padesena avinibbhuttā visuṃ visuṃ aniddisitabbaṭṭhānatāya. Yattha hi tissannaṃ dhātūnaṃ patiṭṭhāvasena pathavī, tattheva tassā ābandhanaparipācanasamudīraṇavasena itarā. Esa nayo sesāsupi.
354 “前两种因沉重而相似,故彼此相似”——这是它的意旨。在此,难道地界也有轻吗?确实,地界被描述为“硬、软、滑、粗、重、轻”,水界也有轻吗?不,因为这里意旨指的是非转喻的沉重。地界的沉重,相对更重者而被假说为轻,就如火界的冷一样。如果这样,那么色法的轻性又如何?这也依前述道理,因为具有轻的样相而可得。因为在胜义谛上,分际、变化等不可得,它们只是完成色差别状态的自性。因此,依胜义成立的沉重而说“前两种因沉重而相似”。“如此”一词是总结“相似”这一意义。而“两种”一词,如同在“前”中,也应带到“后”中而连接。意旨是:不相似是由于有重与轻的差别。就像以重与轻,也应以可意与不可意来连接相似与不相似。显示巴利原文
354.Purimā dve garukattā sabhāgā aññamaññanti adhippāyo. Ettha ca nanu pathaviyāpi lahubhāvo atthi. Tathā hi sā ‘‘kakkhaḷaṃ mudukaṃ saṇhaṃ pharusaṃ garukaṃ lahuka’’nti niddiṭṭhā, āpepi lahubhāvo labbhatevāti? Na, nippariyāyagarubhāvassa adhippetattā. Garubhāvo eva hi pathavīdhātuyā garutaraṃ upādāya lahubhāvoti pariyāyena vutto sītabhāvo viya tejodhātuyā. Yadi evaṃ rūpassa lahutāti kathaṃ? Ayampi vuttanayā eva lahutākāraṃ upādāya labbhanato. Na hi paricchedavikāralakkhaṇāni paramatthato labbhanti nipphannarūpānaṃ avatthāvisesasabhāvato. Tasmā paramatthasiddhaṃ garubhāvaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘purimā dve garukattā sabhāgā’’ti. ‘‘Tathā’’ti padena ‘‘sabhāgā’’ti imamatthaṃ upasaṃharati. ‘‘Dve’’ti pana idaṃ yathā ‘‘purimā’’ti ettha, evaṃ ‘‘pacchimā’’ti etthāpi ānetvā sambandhitabbaṃ. Visabhāgā garukalahukabhāvatoti adhippāyo. Yathā ca garukalahukabhāvehi, evaṃ peyyabhāvāpeyyabhāvehi ca sabhāgavisabhāgatā yojetabbā.
355 “内在的”即如前所述的内在,指属于有情相续之中的。识依处、表色与根,即眼等六识的依处、两种表色,以及女根、男根、命根。然而,若有人说“识依处即指心所依处”,则应知通过“根”的摄持,也摄取了八种色根。“与所说相反的类别”此句,是就外在诸界而言:如同它们完全没有识依处、表色与根的所依,也没有威仪路,这是与所说相反的情况;同样的,它们也具有四种生起之源——这是基于它们由时节所生,而不像相色那样没有任何生起之源。至于轻快性等的所依,对于内在诸界,可以说,也可以不说。因为“表色”的摄持即是相色。显示巴利原文
355.Ajjhattikā heṭṭhā vuttaajjhattikā, sattasantānapariyāpannāti attho. Viññāṇavatthu viññattiindriyānanti cakkhādīnaṃ channaṃ viññāṇavatthūnaṃ, dvinnaṃ viññattīnaṃ, itthipurisindriyajīvitindriyānañca. Ye pana ‘‘viññāṇavatthūti hadayavatthu gahita’’nti vadanti, tesaṃ indriya-ggahaṇena aṭṭhannampi rūpindriyānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. ‘‘Vuttaviparītappakārā’’ti idaṃ bāhirānaṃ dhātūnaṃ yathā sabbaso viññāṇavatthuviññattiindriyānaṃ anissayatā ca iriyāpathaviraho ca vuttavipariyāyo, evaṃ catusamuṭṭhānatāpīti katvā vuttaṃ, na lakkhaṇarūpassa viya kutocipi samuṭṭhānassa abhāvato utusamuṭṭhānatāya tāsaṃ. Lahutādinissayatāpi ajjhattikānaṃ dhātūnaṃ vattabbā, na vā vattabbā. Viññatti-ggahaṇaṃ hi lakkhaṇanti.
356 “与其余者”指与水界、火界、风界。“同一摄属”指以同类而摄属,成为同一摄属。因为同一种类者的摄属,即是俱生种类的摄属。因此说“由于生起之源无差异故”。显示巴利原文
356.Itarāhīti āpotejovāyudhātūhi. Ekasaṅgahāti sajātisaṅgahena ekasaṅgahā. Samānajātiyānaṃ hi saṅgaho sahajātisaṅgaho. Tenāha ‘‘samuṭṭhānanānattābhāvato’’ti.
357 “成为三大种的依止而作缘”的意思是:那些大种,以聚集的方式被摄持,以成熟的方式被护持,以推动的方式被扩展;对于与它们自身俱生的三大种,成为依止,由此以支持的方式成为所依;或者依照前述方式成为依止后,以俱生等的方式成为缘。其余诸界,亦同此理。显示巴利原文
357.Tiṇṇaṃmahābhūtānaṃ patiṭṭhā hutvā paccayo hotīti yehi mahābhūtehi sampiṇḍanavasena saṅgahitā, paripācanavasena anupālitā, samudīraṇavasena vitthambhitā ca, tesaṃ attanā sahajātānaṃ tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ patiṭṭhā hutvā tato eva sandhāraṇavasena avassayo hoti, vuttanayena vā patiṭṭhā hutvā sahajātādivasena paccayo hotīti. Esa nayo sesāsupi.
358 虽然这些法彼此之间并没有转向与省察——前文已显示诸界无作意,但为了说明依此理也可各别把握业处,故说“且此地界”等。其中,“且此地界”的“且”字是总括之义,由此显示这也是一种作意的方式。“于此”指在这些界中。“‘我是地界’或‘我作缘’,它并不知道”,这样显示了它于自身及自身作用中并无转向之后,为了显示它对于所饶益者也如饶益者一般没有转向,故说“其余者亦”等。“于一切处”指于一切界中,也指于彼处自身作用与所饶益者的种种分别之中。显示巴利原文
358. Yadipi aññamaññaābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammāti heṭṭhā dhātūnaṃ asamannāhāratā dassitā eva, athāpi imināva nayena visuṃ kammaṭṭhānapariggaho kātabboti dassento ‘‘pathavīdhātu cetthā’’tiādimāha. Tattha pathavīdhātu cetthāti ca-saddo sampiṇḍanattho, tena ayampi eko manasikārappakāroti dīpeti. Etthāti etāsu dhātūsu. Ahaṃ ‘‘pathavīdhātū’’ti vā ‘‘paccayo homī’’ti vā na jānātīti attani viya attano kicce ca ābhogābhāvaṃ dassetvā upakārakassa viya upakattabbānampi ābhogābhāvaṃ dassetuṃ ‘‘itarānipī’’tiādi vuttaṃ. Sabbatthāti sabbāsu dhātūsu, tatthāpi attakiccupakattabbabhedesu sabbesu.
359 “缘的分别”,是指从缘法所作的分别,及从缘性所作的分别。所谓“从缘”,是就地等而言,说其以不共于他的依止性等,作为其余三大的缘。而此处,则是说那些令地等生起的法,以及地等本身,无余的缘性分别。这便是此二种方式的差别。“业”,指能生色的善或不善业。“心”,指任何能生色的心。“食”,指内在的能生色的食。“时节”,指任何时节,就义而言即火界。“唯业”这一简别,是为了显示生起之来源并非混杂;由此也表明,某些并非业所生者,业亦为其间接缘,正如后文将说“由业缘,心生起”等。难道业所生者不应有业以外的其他缘吗?应有,但那些缘也仍是业所导向的;为了遮止相反的说法,故作此简别,说“非心等”。“心等所生”等,此中的义理亦应随宜而说。“其余者”,指心等之外的法。“能生缘”是就令其生起而言,而作为缘则唯是业缘。正如所说:“善、不善思,对于异熟蕴及业生色,以业缘而为缘。”显示巴利原文
359.Paccayavibhāgatoti paccayadhammavibhāgato ceva paccayabhāvavibhāgato ca. ‘‘Paccayato’’ti hi iminā pathavīādīnaṃ aññāsādhāraṇo patiṭṭhābhāvādinā sesabhūtattayassa paccayabhāvo vutto. Idha pana yehi dhammehi pathavīādīnaṃ uppatti, tesaṃ pathavīādīnañca anavasesato paccayabhāvavibhāgo vuccatīti ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ ākārānaṃ viseso. Kammanti kusalākusalaṃ rūpuppādakaṃ kammaṃ. Cittanti yaṃ kiñci rūpuppādakaṃ cittaṃ. Āhāroti ajjhattiko rūpuppādako āhāro. Utūti yo koci utu, atthato tejodhātu. Kammamevāti avadhāraṇaṃ samuṭṭhānasaṅkarābhāvadassanatthaṃ, tena akammajānampi kesañci kammassa pariyāyapaccayabhāvo dīpito hoti. Tathā hi vakkhati ‘‘kammapaccayacittasamuṭṭhāna’’ntiādi. Nanu ca kammasamuṭṭhānānaṃ kammato aññenapi paccayena bhavitabbanti? Bhavitabbaṃ, so pana kammagatikovāti paṭiyogīnivattanatthaṃ avadhāraṇaṃ kataṃ, tenāha ‘‘na cittādayo’’ti. Cittādisamuṭṭhānānanti etthāpi ayamattho yathārahaṃ vattabbo. Itareti cittādito aññe. Janakapaccayoti samuṭṭhāpakataṃ sandhāya vuttaṃ, paccayo pana kammapaccayova. Vuttaṃ hi ‘‘kusalākusalā cetanā vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ kammapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.427).
“其余者”指心等所生起者。“以间接方式成为亲依止缘”意为:在《发趣论》中,亲依止缘唯通无色法,故就非间接而言,色法并无亲依止缘。然经中有“依人、依林薮”等语,应知依经教之间接方式,亦无不可,可成为亲依止缘。“心是能生缘”意为:心由俱生、依止、食等而成为缘,于令其生起之义,说为“能生缘”。食与时节,亦同此理。显示巴利原文
Sesānanti cittādisamuṭṭhānānaṃ. Pariyāyato upanissayapaccayo hotīti paṭṭhāne (paṭṭhā. 1.1.9) arūpānaṃyeva upanissayapaccayassa āgatattā nippariyāyena rūpadhammānaṃ upanissayapaccayo natthi. Sutte pana ‘‘puggalaṃ upanissāya vanasaṇḍaṃ upanissāyā’’ti vacanato suttantikapariyāyena vinā abhāvo upanissayapaccayoti veditabbo. Cittaṃ janakapaccayo hotīti sahajātanissayāhārādivasena paccayo hontaṃ cittaṃ samuṭṭhāpakataṃ upādāya ‘‘janakapaccayo hotī’’ti vuttaṃ. Āhārautūsupi eseva nayo.
如此,依业等缘法开示了诸界中的缘分别后,现在再依这些缘法所生起之诸界来显示缘分别,首先以“业所生起的大种”等标举,复以“其中,业所生起的地界”等详述。其中,“业所生起的地界”是指在“业所生起的大种”中总说的业生地界。“对其他(界)的业所生起者”是指:对于业生的水界等其余三界,由于与它们俱生而成为它们的助益者,以助益、为依处、从生起到坏灭间的维持,以及不分离的方式,以俱生缘、相互缘、依止缘、有缘、不离去缘及住立缘而成为缘;并且,如同业对于它们自己的(果)那样,它们(地界等)对于它们(水界等)并非以能生的方式成为缘,因为它们并非那些(水界等)的生起者。在此,依止缘的取用中虽已含容住立的状态,但为显示地界特有的、不与他界共通的、对俱生法的住立作用这一差别,特为分别说“及以住立缘”。“以及以结缚缘”等处,亦同此理。“三组相续的大种”是指:由时节、心、食所生起的四大种,它们相互交杂、无有间断地转起,故称为相续,取“相续”一词即就其持续转起而言。地界的住立作用唯是对显示巴利原文
Evaṃ kammādīnaṃ paccayadhammānaṃ vasena dhātūsu paccayavibhāgaṃ dassetvā idāni taṃsamuṭṭhānānaṃ dhātūnampi vasena paccayavibhāgaṃ dassento paṭhamaṃ tāva ‘‘kammasamuṭṭhānaṃ mahābhūta’’ntiādinā uddisitvā puna ‘‘tattha kammasamuṭṭhānā pathavīdhātū’’tiādinā niddisati. Tattha kammasamuṭṭhānā pathavīdhātūti ‘‘kammasamuṭṭhānaṃ mahābhūta’’nti ettha sāmaññato vuttā kammajapathavīdhātu. Kammasamuṭṭhānānaṃ itarāsanti kammajānaṃ āpodhātuādīnaṃ tissannaṃ dhātūnaṃ sahuppattiyā attano upakārakānaṃ tāsaṃ upakārakato, ādhārabhāvato, uppādato yāva bhaṅgādharaṇato, vigamābhāvato ca sahajātaaññamaññanissayaatthiavigatavasena ceva patiṭṭhāvasena ca paccayo hoti, hontī ca kammaṃ viya attano, tāsañca na janakavasena paccayo hoti asamuṭṭhāpakattā tāsaṃ. Kāmañcettha nissayapaccaya-ggahaṇeneva patiṭṭhābhāvo saṅgahito, pathavīdhātuyā pana anaññasādhāraṇakiccaṃ sahajātānaṃ patiṭṭhābhāvoti imaṃ visesaṃ dassetuṃ ‘‘patiṭṭhāvasena cā’’ti visuṃ katvā vuttaṃ. Ābandhanavasena cātiādīsupi eseva nayo. Tisantatimahābhūtānanti utucittāhārasamuṭṭhānānaṃ catumahābhūtānaṃ aññamaññaṃ avokiṇṇānaṃ, avicchedena pavattiṃ upādāya santatīti santatiggahaṇaṃ. Pathavīdhātuyā patiṭṭhābhāvo nāma sahajātānaṃ dhammānaṃyevāti āha ‘‘na patiṭṭhāvasenā’’ti. Na ābandhanavasenātiādīsupi eseva nayo. Etthāti etesu kammasamuṭṭhānamahābhūtesu. ‘‘Cittasamuṭṭhānā pathavīdhātu cittasamuṭṭhānānaṃ itarāsa’’ntiādīsu sukaro tantinayo netunti ‘‘cittaāhāra…pe… eseva nayo’’ti atidisati.
在“以俱生等缘之力而转起的(诸界)中”一句,“而”字是总括义,“又”字是差别义,以此二者阐明:依如前所说的俱生等缘而转起的诸界,正是以这样的差别而转起。显示巴利原文
Sahajātādipaccayavasappavattāsu ca panāti ettha ca-saddo samuccayattho, pana-saddo visesattho, tadubhayena ca yathāvuttasahajātādipaccayehi pavattamānā dhātuyo iminā visesena pavattantīti imamatthaṃ dīpeti.
现在,为了显示那种差别,而说“缘于一”等偈颂。其中,其义理如此连接:缘于一界,三界以四种方式俱转;缘于三界,仅一界以四种方式俱转;缘于二界,二界以六种方式俱转。其含义是:在地界等中,当每一界为缘时,其余三界各自成为缘所生,这是一个四法组;当三界各自为缘时,其余每一界成为缘所生,这是另一个四法组;当第一与第二、第三与第四、第一与第三、第二与第四、第一与第四、第二与第三,这些配对两两为缘时,在各自的情况下,其余两两成为缘所生,这是一个六法组。如此,对于以四种方式和六种方式依缘而转起的诸界,应知依照一法、二法、三法的顺序,以及依照三法、二法、一法的顺序,依次有缘与缘所生的分别。而且,这种缘的状态是依俱生缘、相互缘、依止缘、有缘、不离去缘而有的,在此之中,又应知主要是依相互缘。正是就此,在《发趣论》的“缘于”品中说:“缘于一种大种,生起三种大种;缘于三种大种,生起一种大种;缘于二种大种,生起二种大种。”显示巴利原文
Idāni taṃ visesaṃ dassetuṃ ‘‘ekaṃ paṭiccā’’tigāthamāha. Tattha ekaṃ dhātuṃ paṭicca tisso dhātuyo catudhā sampavattanti, tisso dhātuyo paṭicca ekāva dhātu catudhā sampavattati, dve dhātuyo paṭicca dve dhātuyo chadhā sampavattantīti yojanā. Attho pana pathavīādīsu ekekissā paccayabhāve itarāsaṃ tissannaṃ tissannaṃ paccayuppannatāti ayameko catukko, tissannaṃ tissannaṃ paccayabhāve itarāya ekekissā paccayuppannatāti ayamaparo catukko, paṭhamadutiyā, tatiyacatutthā, paṭhamatatiyā, dutiyacatutthā, paṭhamacatutthā, dutiyatatiyāti imāsaṃ dvinnaṃ dvinnaṃ paccayabhāve tattha tattha itarāsaṃ dvinnaṃ dvinnaṃ paccayuppannatāti ayameko chakko. Evaṃ paccayabhāvena catudhā, chadhā ca pavattamānānaṃ ekakadvikatikavasena tikadukaekakavasena ca yathākkamaṃ paccayapaccayuppannatāvibhāgo veditabbo. Ayañca paccayabhāvo sahajātaaññamaññanissayaatthiavigatapaccayavasena, tatthāpi ca aññamaññamukheneva veditabbo. Yaṃ sandhāya vuttaṃ paṭiccavāre ‘‘ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca tayo mahābhūtā, tayo mahābhūte paṭicca ekaṃ mahābhūtaṃ, dve mahābhūte paṭicca dve mahābhūtā uppajjantī’’ti (paṭṭhā. 1.1.53).
“前进、返回等”中的“等”字,应理解为包含了取、放等身体行为的造作。对于压迫,地界通过完成撞击作用而成为缘。“彼”即指地界本身。随行于水界的地界,在此,水界处于非主导地位,而地界处于主导地位,如同在住立作用中一样,在安立作用中,由于地界具有特别的作用,因此它对于安立、对于脚的安放成为缘——这是其连接。对于“放下”,即向下放置。在此,由于水界具有更重的性质,有特别的作用,所以说“随行于地界的水界”。同样,对于向上运行的火界,在提起时,风界随行于它,这是说其随行状态。对于横向运行的风界,在移前、移过时,火界有特别的作用,因此说火界随行于它。其中,从所站之处将脚朝向移动称为“移前”,即向前移动;从此处稍越过移动称为“移过”,即向旁移动。显示巴利原文
Abhikkamapaṭikkamādīti ādi-saddena ādānavissajjanādikāyikakiriyākaraṇassa saṅgaho daṭṭhabbo. Uppīḷanassa paccayo hoti ghaṭṭanakiriyāya pathavīdhātuvasena sijjhanato. Sāvāti pathavīdhātuyeva. Āpodhātuyā anugatā āpodhātuyā tattha appadhānabhāvaṃ, pathavīdhātuyā ca padhānabhāvanti patiṭṭhābhāve viya patiṭṭhāpanepi sātisayakiccattā tassā patiṭṭhāpanassa pādaṭṭhapanassa paccayo hotīti sambandho. Avakkhepanassāti adhonikkhipanassa. Tattha ca garutarasabhāvāya āpodhātuyā sātisayo byāpāroti āha ‘‘pathavīdhātuyā anugatā āpodhātū’’ti. Tathā uddhaṅgatikā tejodhātūti uddharaṇe vāyodhātuyā tassā anugatabhāvo vutto. Tiriyaṃ gatikāya vāyodhātuyā atiharaṇavītiharaṇesu sātisayo byāpāroti tejodhātuyā tassā anugatabhāvo gahito. Tattha ṭhitaṭṭhānato abhimukhaṃ pādassa haraṇaṃ atiharaṇaṃ, purato haraṇaṃ. Tato thokaṃ vītikkamma haraṇaṃ vītiharaṇaṃ, passato haraṇaṃ.
“以每一种门”是指:以“地,因扩展故”等方式所分别的十三种行相中,每一种把握诸界之门。“那”即是指此近行定。那么,它如何是(四界)差别定的同义语呢?因此说“对四界”等。显示巴利原文
Ekekena mukhenāti ‘‘patthaṭattā pathavī’’tiādinā (visuddhi. 1.347) vibhattesu terasasu ākāresu ekekena dhātūnaṃ pariggaṇhanamukhena. Svāyanti so ayaṃ upacārasamādhi. Kathaṃ panassa vavatthānapariyāyoti āha ‘‘catunnaṃ dhātūna’’ntiādi.
360 现在,为了显示此种修习的功德利益,而说“而这又”等语。“通达空性”是指:由于只见到诸界的状态而确定了色身的无我性,依此随顺,名身的无我性也鲜明起来,因此彻底通达一切意义上的无我空性,并安住其中。“断除众生想”是指:由此便断除、消灭了以“众生、人、女人、男人”等方式转起的不真实想。“不作出猛兽、夜叉、罗刹等分别”是指:由于自相续中如同他相续中一样,善见唯是诸界的状态,故如同漏尽者一般,不产生“这些是狮子、老虎等猛兽,这些是夜叉、罗刹”之类的分别,能克服、战胜恐惧怖畏。因为,如前所述那种分别的生起,被认为是克服恐惧怖畏的因。“亢扬”指兴奋高昂的状态;“低沉”指陷于沮丧的状态。而成为大智慧者,是由于依界如实对身体进行密集的分解。同样,据说此业处适合智慧行者,或成为善趣的皈依处,这是针对诸根尚未成熟的情况而说的意趣。显示巴利原文
360. Idāni imissā bhāvanāya ānisaṃse dassetuṃ ‘‘idañca panā’’tiādi vuttaṃ. Suññataṃ avagāhatīti dhātumattatādassanena rūpakāyassa anattakataṃ vavatthāpayato tadanusārena nāmakāyassāpi anattakatā supākaṭā hotīti sabbaso attasuññataṃ pariyogāhati tattha patiṭṭhahati. Sattasaññaṃ samugghātetīti tato eva ‘‘satto poso itthī puriso’’ti evaṃ pavattaṃ ayāthāvasaññaṃ ugghāteti samūhanati. Vāḷamigayakkharakkhasādivikappaṃ anāvajjamānoti sasantāne viya parasantānepi dhātumattatāya sudiṭṭhattā khīṇāsavo viya ‘‘ime sīhabyagghādayo vāḷamigā, ime yakkharakkhasā’’ti evamādivikappaṃ akaronto bhayabheravaṃ sahati abhibhavati. Yathāvuttavikappanāpajjanaṃ hi bhayabheravasahanassa kāraṇaṃ vuttaṃ. Ugghāto uppilāvitattaṃ. Nigghāto dīnabhāvappatti. Mahāpañño ca pana hoti dhātuvasena kāye sammadeva ghanavinibbhogassa karaṇato. Tathā hidaṃ kammaṭṭhānaṃ buddhicaritassa anukūlanti vuttaṃ, sugatiparāyaṇo vā indriyānaṃ aparipakkatāyanti adhippāyo.
361 “什么是定?”等提问,旨在令其明了定的分类。因为,对于已从自性等方面有所了知者,再宣说其分类时,由于先有略说、后有广说,便容易理解;而且,通过广说的方法,略说的方法也被包含在内,故而说“为了显示定的广释与修习方法”。或者,以“什么是定?”等提问,本身也在显示定自身的类别区分;而修习的利益也依止于修习方法,基于此意趣,所以说“为了显示定的广释与修习方法”。所谓“以一切方式”,是指从断除盖障等所有修习前方便的方式,以及从阐明一切业处修习的方式。显示巴利原文
361. ‘‘Ko samādhī’’tiādinā sarūpādipucchā yāvadeva vibhāgāvabodhanatthā. Sarūpādito hi ñātassa pabhedo vuccamāno suviññeyyo hoti saṅkhepapubbakattā vitthārassa, vitthāravidhinā ca saṅkhepavidhi saṅgayhatīti ‘‘samādhissa vitthāraṃ bhāvanānayañca dassetu’’nti vuttaṃ. Atha vā ‘‘ko samādhī’’tiādināpi samādhisseva pakārabhedo dassīyati, bhāvanānisaṃsopi bhāvanānayanissito evāti adhippāyena ‘‘vitthāraṃ bhāvanānayañca dassetu’’nti vuttaṃ. Sabbappakāratoti palibodhupacchedādikassa sabbassa bhāvanāya pubbakiccassa karaṇappakārato ceva sabbakammaṭṭhānabhāvanāvibhāvanato ca.
说了“成为具足”之后,为了阐明那具足的状态,而说“有两种”等。这里所指的定,是指世间定。在十种业处中,即下面所说“能带来近行定”的十种业处中。在安止前分心中,即在八种禅那的安止前分心生起中。一境性,是指在单一转向路和不同转向路中的一境性。在其余业处中,即被称为“能带来安止定”的三十种业处中。显示巴利原文
‘‘Samattā hotī’’ti vatvā tameva samattabhāvaṃ vibhāvetuṃ ‘‘duvidhoyevā’’tiādi vuttaṃ. Idha adhippeto samādhīti lokiyasamādhiṃ āha. Dasasu kammaṭṭhānesūti yāni heṭṭhā ‘‘upacārāvahānī’’ti vuttāni dasa kammaṭṭhānāni, tesu. Appanāpubbabhāgacittesūti appanāya pubbabhāgacittesu aṭṭhannaṃ jhānānaṃ pubbabhāgacittuppādesu. Ekaggatāti ekāvajjanavīthiyaṃ, nānāvajjanavīthiyañca ekaggatā. Avasesakammaṭṭhānesūti ‘‘appanāvahānī’’ti vuttesu tiṃsakammaṭṭhānesu.
定之利益论的注释显示巴利原文
Samādhiānisaṃsakathāvaṇṇanā
362 “现法”指现前存在的自身,于此中的乐住即称“现法乐住”。“进入(定)后”一语虽已阐明安止定,但“心一境性”一词亦兼摄近行定;为简别近行定,故说“安止定修习”。然而,外道所修者并非如此,仅为心一境性而已。在圣者律中——即佛陀世尊的教法,这些不名“损减”,因彼非损减烦恼之行道;唯教法中的不害等方为损减,以彼是出世间之根基故。显示巴利原文
362. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkhabhūto attabhāvo, tattha sukhavihāro diṭṭhadhammasukhavihāro. Kāmaṃ ‘‘samāpajjitvā’’ti etena appanāsamādhiyeva vibhāvito, ‘‘ekaggacittā’’ti pana padena upacārasamādhinopi gahaṇaṃ hotīti tato nivattanatthaṃ ‘‘appanāsamādhibhāvanā’’ti vuttaṃ. Na kho paneteti ete bāhirakabhāvitā jhānadhammā cittekaggatāmattakarā. Ariyassa vinaye buddhassa bhagavato sāsane ‘‘sallekhā’’ti na vuccanti kilesānaṃ sallekhanapaṭipadā na hotīti katvā, sāsane pana avihiṃsādayopi sallekhāva lokuttarapādakattā.
于“逼恼”中,即因贪欲等杂染而极度杂染,成为极逼恼、极迫隘之处的轮回流转中。“以得间隙之法”,即通过证得名为“第九刹那”的、适获义利的间隙。由于安止定难得,即使未得安止,充满紧迫感者即住于近行定而修观,心想:“我将速疾超越轮回之苦。”显示巴利原文
Sambādheti taṇhāsaṃkilesādinā saṃkiliṭṭhatāya paramasambādhe ativiya saṅkaṭaṭṭhānabhūte saṃsārappavatte. Okāsādhigamanayenāti atthapaṭilābhayoggassa navamakhaṇasaṅkhātassa okāsassa adhigamanayena. Tassa hi dullabhatāya appanādhigamampi anadhigamayamāno saṃvegabahulo puggalo upacārasamādhimhiyeva ṭhatvā vipassanāya kammaṃ karoti ‘‘sīghaṃ saṃsāradukkhaṃ samatikkamissāmī’’ti.
“神通根基”指作为神变等神通智之根基的近行定基础。“成为”(hoti)即依所说的方法。其中“iti”一词表方式,由此,“依此方式所说的方法”亦含摄其余神通之所说方式。“在有因缘时”:谓往昔已成就神通证得之因尚存时。因为神通证得之资格是应希求的,此称“前因”,并非指于等至中得自在。是故世尊说:“在有因缘时”。对彼应以神通证得之法——即当以将说分类中殊胜之慧所证得之法,对彼应修习与应阐明之法。将心导向神通证得,此为连句。于彼应一一证得之法上,能作证、能现前者,名为“能证者”;能证者之状态即是“能证性”,此即能证性。显示巴利原文
Abhiññāpādakanti iddhividhādiabhiññāñāṇapādakabhūtaṃ adhiṭṭhānabhūtaṃ. Hotīti vuttanayāti ettha iti-saddo pakārattho, tena ‘‘iminā pakārena vuttanayā’’ti sesābhiññānampi vuttappakāraṃ saṅgaṇhāti. Sati sati āyataneti purimabhavasiddhe abhiññādhigamassa kāraṇe vijjamāne. Abhiññādhigamassa hi adhikāro icchitabbo, yo ‘‘pubbahetū’’ti vuccati. Na samāpattīsu vasībhāvo. Tenāha bhagavā ‘‘sati sati āyatane’’ti (ma. ni. 3.158; a. ni. 3.102). Abhiññāsacchikaraṇīyassāti vakkhamānavibhāgāya abhivisiṭṭhāya paññāya sacchikātabbassa. Dhammassāti bhāvetabbassa ceva vibhāvetabbassa ca dhammassa. Abhiññāsacchikiriyāya cittaṃ abhininnāmetīti yojanā. Tatra tatrevāti tasmiṃ tasmiṃyeva sacchikātabbadhamme. Sakkhibhāvāya paccakkhakāritāya bhabbo sakkhibhabbo, tassa bhāvo sakkhibhabbatā, taṃ sakkhibhabbataṃ.
为了显示:即使没有生起对有的希求,仅凭业已造作累积的性质,便有希求有的功用得以成就,而说“或者即使不希求”。“俱生”即一起存在,是同伴;这里指投生同一有的(众生),其性为“俱生性”,即那俱生性。显示巴利原文
Taṃ taṃ bhavagamikammaṃ ārabbha bhavapatthanāya anuppannāyapi kammassa katūpacitabhāveneva bhavapatthanākiccaṃ sijjhatīti dassento āha ‘‘apatthayamānā vā’’ti. Saha byeti pavattatīti sahabyo, sahāyo, idha pana ekabhavūpago adhippeto, tassa bhāvo sahabyatā, taṃ sahabyataṃ.
然而,是否只有安止定修习才有殊胜有的利益,还是近行定修习也有?心中带着这一问题,他说:“近行定修习亦……”等。显示巴利原文
Kiṃ pana appanāsamādhibhāvanāyeva bhavavisesānisaṃsā, udāhu itarāpīti codanaṃ manasi katvā āha ‘‘upacārasamādhibhāvanāpī’’tiādi.
“涅槃”:即三种苦的寂灭。行苦虽存在于色法中,但因(那时)心不存在,亦如同不存在一般。因此说“我们将安乐而住”。“以十六种智行”:即无常随观、苦随观、无我随观、厌离随观、离欲随观、灭尽随观、舍遣随观、回转随观,此八种,以及八种圣道果智,如是十六种。“以九种定行”:即依五种色界禅那和四种无色界禅那,如是九种。然而有些(论师)说:“四种色界禅那定,四种无色界禅那定,合两者的近行定为一,如是九种。”显示巴利原文
Nibbānanti tissannaṃ dukkhatānaṃ nibbutiṃ. Rūpadhamme pariyāpannā vijjamānāpi saṅkhāradukkhatā cittassa abhāvena asantasamāva. Tenāha ‘‘sukhaṃ viharissāmā’’ti. Soḷasahi ñāṇacariyāhīti aniccānupassanādukkhaanattanibbidāvirāganirodhapaṭinissaggavivaṭṭānupassanāti imāhi aṭṭhahi, aṭṭhahi ca ariyamaggaphalañāṇehīti evaṃ soḷasahi. Navahi samādhicariyāhīti pañcannaṃ rūpajjhānānaṃ, catunnaṃ arūpajjhānānañca vasena evaṃ navahi. Keci pana ‘‘cattāro rūpajjhānasamādhī, cattāro arūpajjhānasamādhī, ubhayesaṃ upacārasamādhiṃ ekaṃ katvā evaṃ navā’’ti vadanti.
“于定修习之精勤”者,即于定修习的实践与专注中,或指在名为定修习的精勤中。“精勤”即指修习。如所说:“由精勤而生广大智慧。”显示巴利原文
Samādhibhāvanāyogeti samādhibhāvanāya anuyoge anuyuñjane, samādhibhāvanāsaṅkhāte vā yoge. Yogoti bhāvanā vuccati. Yathāha ‘‘yogā ve jāyatī bhūrī’’ti (dha. pa. 282).
363 “定”一词,其中的“pi”字,也将戒涵摄在内。显示巴利原文
363.Samādhipīti pi-saddena sīlaṃ sampiṇḍeti.